Anotācija (ex-ante)

Saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 15. panta otro daļu, MK 2022.gada 15.novembrī apstiprināja Uzraudzības komitejas sastāvu, kurā cita starpā kā Uzraudzības komitejas balsstiesīgie locekļi ir Pārresoru koordinācijas centrs un biedrība “Publikās un privātās partnerības asociācija”.

Atbilstoši MK 2022. gada 15. novembra rīkojuma Nr. 808 “Par Pārresoru koordinācijas centra likvidāciju” 1. punktam ar 2023. gada 1. martu ir likvidēts Ministru prezidenta pakļautībā esošais Pārresoru koordinācijas centrs, pievienojot to Valsts kancelejai. Ņemot vērā minēto, ir nepieciešams aktualizēt rīkojumu Nr. 825, izslēdzot no Uzraudzības komitejas institucionālā sastāva Pārresoru koordinācijas centru. Papildus, ņemot vērā biedrības “Publiskās un privātās partnerības asociācija” 2023. gada 30. jūnijā izteikto lūgumu, no Uzraudzības komitejas sastāva ir jāizslēdz biedrība "Publiskās un privātās partnerības asociācija".

Vienlaikus Uzraudzības komitejas sastāvs ir papildināms ar Latvijas Zinātņu akadēmiju un biedrību “Latvijas Universitātes Studentu padome”, ņemot vērā Finanšu ministrijā saņemtos lūgumus.

[1] Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regula (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula 2021/1060).
 

Ņemot vērā MK 2022. gada 15. novembra rīkojumā Nr. 808 “Par Pārresoru koordinācijas centra likvidāciju” noteikto, Latvijas Zinātņu akadēmijas,  biedrības “Latvijas Universitātes Studentu padome” un biedrības “Publiskās un privātās partnerības asociācija” pārstāvju lūgumus, ir nepieciešams veikt grozījumus rīkojumā Nr. 825.

Vienlaikus Finanšu ministrija kā Uzraudzības komitejas sekretariāts, ir secinājusi, ka informatīvā un izsekojamības nolūkā ir nepieciešams uzsvērt Uzraudzības komisijas locekļu statusu.

Saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 15. panta otro daļu, Uzraudzības komitejas personālsastāvu apstiprina Uzraudzības komitejas priekšsēdētājs. Uzraudzības komitejas priekšsēdētāja funkcijas un pienākumus pilda vadošās iestādes vadītājs. Attiecīgi pēc MK rīkojuma par Uzraudzības komitejas sastāva apstiprināšanu, Uzraudzības komitejas priekšsēdētājs pieņem lēmumu par Uzraudzības komitejas personālsastāva apstiprināšanu. Uzraudzības komitejas personālsastāvā tiek iekļauti  Uzraudzības komisijas locekļu deleģētie pārstāvji.

Saskaņā ar likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 4. panta 2.² daļu par valsts amatpersonām uzskatāmas tās personas, kuras, pildot amata pienākumus Eiropas Savienības vai ārvalstu finanšu atbalsta vadībā iesaistītajās institūcijās, veic vismaz vienu no šādām darbībām:
1) pilda uzraudzības, kontroles vai sodīšanas funkcijas attiecībā uz personām, kuras nav to tiešā vai netiešā pakļautībā;
2) pieņem lēmumu par iesniegto projektu vai projekta iesniegumu;
3) pieņem tādu lēmumu, kas skar piešķirtā finanšu atbalsta izlietojumu.

Ņemot vērā minēto, kā arī normatīvajos aktos noteiktās Uzraudzības komitejas funkcijas un pienākumus, kā arī kompetento institūciju sniegto skaidrojumu par tiesību normu tvērumu un būtību (Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Valsts ieņēmumu dienests) Uzraudzības komitejas locekļu deleģētie pārstāvēji pēc lēmuma par Uzraudzības komitejas personālsastāva apstiprināšanu, tiek uzskatīti par valsts amatpersonām. Deleģētie pārstāvji pirms iekļaušanas Uzraudzības komitejas sastāvā, tiek informēti par attiecīgā valsts amatpersonas statusa iegūšanu un no tā izrietošiem pienākumiem, vienlaikus aicinot parakstīt arī apliecinājumu par interešu konflikta neesamību. Ņemot vērā, ka Uzraudzības komitejā darbojas ne tikai valsts pārvaldes institūcijas, bet arī nevalstiskās organizācijas, lai izsekojamāk pievērstu uzmanību minētajam statusam un tā būtībai, rīkojuma projektā ietverts punkts, ar ko tiek informētas visas institucionālā sastāva institūcijas, ka rīkojuma projekta 1. punktā minētie Uzraudzības komitejas locekļi saskaņā ar likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 4. panta 2.² daļu pēc attiecīgā lēmuma par uzraudzības komitejas personālsastāvu pieņemšanas uzskatāmi par valsts amatpersonām. Punkts ir ietverts informatīvos nolūkos un par tā būtību jau ir sniegti vairākkārtēji kompetento institūciju skaidrojumi visiem Uzraudzības komitejas balsstiesīgajiem locekļiem, jo likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” ietvertais regulējums ir tieši piemērojams. Vienlaikus jāatzīmē, ka atbilstoši Finanšu regulas [2] 61. pantam finanšu dalībnieki un citas personas, tostarp jebkura līmeņa valsts iestādes, kas iesaistītas budžeta izpildē tiešajā, netiešajā un dalītajā pārvaldībā, tostarp ar to saistītajās sagatavošanas darbībās, revīzijā vai kontrolē, neveic nekādas darbības, kas var radīt konfliktu starp viņu pašu un Eiropas Savienības interesēm. Ievērojot minēto un Uzraudzības komitejas pienākumus, kas izriet no Regulas 2021/1060 40. panta, Uzraudzības komitejas locekļiem savā darbībā ir jāievēro arī Finanšu regulas 61. pantā noteiktais regulējums. Lai nodrošinātu attiecīgā nosacījuma ievērošanu, Uzraudzības komitejas sekretariāts apliecinājumā par interešu konflikta neesamību ir iestrādājis nosacījumu, ka Uzraudzības komitejas loceklis apliecina, ka viņam nepastāv tādi apstākļi (tai skaitā Finanšu regulas 61. panta izpratnē), kuru dēļ varētu uzskatīt, ka esmu ieinteresēts tādu lēmumu pieņemšanā, kas rada interešu konfliktu, kā arī ir pretrunā ar valsts amatpersonai saistošām ētikas normām un var kaitēt valsts amatpersonas tiešo pienākumu pildīšanai. 

Ņemot vērā iepriekš minēto, rīkojums Par Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda uzraudzības komitejas sastāvu tiek izdots jaunā redakcijā, vienlaikus paredzot, ka rīkojums Nr. 825 zaudē spēku. Papildus vēršam uzmanību, ka saskaņā ar kompetento institūciju sniegto skaidrojumu visi strīdus jautājumi, kas rodas minētā statusa iegūšanas ietvaros ir risināmi primāri ar institūcijām, kas pārstāvi deleģē, kā arī vēršoties Valsts ieņēmumu dienestā, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apkopo informāciju par Uzraudzības komitejas balsstiesīgajiem locekļiem.

[2] Eiropas un Parlamenta 2018. gada 18. jūlija regula (ES, Euratom) 2018/1046  par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (turpmāk – Finanšu regula).