25-TA-1470: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 21. augusta noteikumos Nr. 531 "Noteikumi par neatkarīgu ekspertu kompetences novērtēšanu un profesionālās darbības uzraudzību ēku energoefektivitātes jomā"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 15. jūnija noteikumos Nr. 531 "Noteikumi par neatkarīgu ekspertu kompetences novērtēšanu un profesionālās darbības uzraudzību" (turpmāk - Noteikumu projekts) paredz vienkāršot un precizēt neatkarīgo ekspertu kompetences novērtēšanas un uzraudzības regulējumu, apvienojot prasības kompetences pārbaudes iestādēm (turpmāk - KPI) vienā nodaļā, pagarinot deleģēšanas līgumu termiņu līdz 10 gadiem, nosakot vienu KPI katrā jomā un svītrojot būvspeciālistu tiesības veikt neatkarīgu ekspertu pienākumus, bez neatkarīga eksperta sertifikāta. Tie paredz agrāku uzraudzības maksas samaksu, skaidru ikgadējo un piecgades pārbaužu nodalīšanu, 10 gadu noilgumu sūdzībām, KPI lēmumu apstrīdēšanu EM, iespēju līdzekļus novirzīt kompetences celšanai un maksas pakalpojumu cenu paaugstināšanu, ņemot vērā inflāciju un izmaksu pieaugumu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekts precizē neatkarīgo ekspertu kompetences novērtēšanas un uzraudzības kārtību, apvienojot KPI prasības, pagarinot deleģēšanas līgumu termiņu līdz 10 gadiem, nosakot vienu KPI katrā jomā un svītrojot būvspeciālistu tiesības veikt neatkarīgu ekspertu pienākumus, bez neatkarīga eksperta sertifikāta. Paredz agrāku uzraudzības maksas samaksu, skaidru pārbaužu nodalīšanu, 10 gadu noilgumu sūdzībām, KPI lēmumu apstrīdēšanu EM, līdzekļu izmantošanu kompetences celšanai un maksas pakalpojumu cenu paaugstināšanu.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2026.
Pamatojums
Noteikumu projekts stājās spēkā ar jaunu kalendāro gadu no kura tiek piemērotas jaunās sertificēšanas maksas pakalpojumu cenas.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
1. Līdzšinējā Ministru kabineta 2010. gada 15. jūnija noteikumos Nr. 531 "Noteikumi par neatkarīgu ekspertu kompetences novērtēšanu un profesionālās darbības uzraudzību" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 531) redakcijā KPI piemērojamās prasības un pienākumi bija izvietoti dažādās noteikumu sadaļās vai deleģēšanas līgumā ar Ekonomikas ministriju, kas apgrūtināja ministrijas un KPI sadarbību deleģēto uzdevumu izpildē.
2. Ekonomikas ministrija saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 45. panta pirmo daļu deleģē neatkarīgo ekspertu kompetences novērtēšanas un profesionālās darbības uzraudzības uzdevumus KPI. Pašlaik deleģēšanas līgumi tiek slēgti uz laiku līdz trim gadiem, kas prasa ievērojamus administratīvos resursus gan ministrijai, gan KPI, veicot regulāru dokumentācijas sagatavošanu un pārbaudi. Gadu gaitā ir izveidojušās stabilas un profesionālas KPI, kas kvalitatīvi nodrošina neatkarīgo ekspertu kompetences novērtēšanu un uzraudzību. Vienlaikus tirgū nav pietiekami daudz jaunu iestāžu, kuras spētu kvalitatīvi konkurēt šajā jomā. Līgumu slēgšana uz īsu termiņu lieki noslogo gan ministrijas, gan KPI administratīvos resursus, neuzlabojot pakalpojuma kvalitāti.
3. Ekonomikas ministrija deleģē neatkarīgo ekspertu kompetences novērtēšanu un uzraudzību atsevišķām KPI katrā konkrētā jomā. Līdzšinējā praksē vienā jomā darbojas tikai viena KPI, un šāda kārtība nodrošina gan konsekventu metodoloģiju, gan augstu kvalitātes kontroli. Ņemot vērā, ka KPI darbībai ir nepieciešams atbilstošs personāls, telpas un citi resursi, nav lietderīgi deleģēt šos uzdevumus iestādēm, kas nespēj finansiāli nodrošināt savu darbību tikai no sertificēšanas maksas, kuru nosaka Ministru kabinets. Jaunām iestādēm bez pietiekama sertificēto ekspertu skaita nav iespējams nodrošināt stabilu darbību, kas varētu radīt riskus sertificēšanas kvalitātei.
4. Būvspeciālistu kompetences pārbaudes iestādes, kas piešķir tiesības būvspeciālistiem veikt neatkarīgu ekspertu pienākumus, bez neatkarīga eksperta sertifikāta, faktiski nevar uzraudzīt šo darbību, jo ne energosertifikācijas, ne apkures un kondicionēšanas sistēmu pārbaudes jomā tām nav piesaistīti neatkarīgie eksperti. Tas rada uzraudzības nepilnības, savukārt tirgū jau darbojas pietiekams skaits neatkarīgo ekspertu, lai šie pakalpojumi būtu pieejami bez būvspeciālistu iesaistes.
5. MK noteikumu Nr. 531 41. punkts nosaka, ka par sertificēšanas pakalpojumiem persona maksā pirms šo pakalpojumu saņemšanas, kas nozīmē, ka arī uzraudzības maksa par tekošo gadu būtu jāveic gada sākumā. Pašreizējais apmaksas termiņš (1. aprīlis) rada situāciju, ka gada pirmajos mēnešos KPI var trūkt apgrozāmo līdzekļu, lai pilnvērtīgi nodrošinātu neatkarīgo ekspertu uzraudzības procesu.
6. Lai pilnveidotu neatkarīgo ekspertu uzraudzības sistēmu un nodrošinātu tās pilnīgu atbilstību Direktīvas 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti II pielikuma prasībām, būtu nepieciešams precīzāk nodalīt pārbaužu veidus un to regularitāti. Līdz šim noteikumos nebija skaidri atsevišķi definētas ikgadējās pārbaudes, kas vērstas uz energoefektivitātes sertifikātu un inspekcijas ziņojumu kvalitātes kontroli, un piecgades pārbaudes, kas paredzētas profesionālās pilnveides un patstāvīgās prakses izpildes izvērtēšanai.
7. Ēku energoefektivitātes novērtēšanas process var būt ilgstošs, un neatkarīgo ekspertu darbībā pieļautās kļūdas nereti tiek atklātas tikai ieviešanas gaitā vai pat pēc ilgāka ekspluatācijas perioda. Tas nozīmē, ka sūdzības par neatkarīgo ekspertu profesionālās darbības pārkāpumiem var tikt saņemtas vairākus gadus pēc attiecīgās darbības veikšanas. Pašreiz noteikumos nav paredzēts noilguma termiņš, tādēļ iespējams izskatīt arī ļoti senus pārkāpumus, kas vairs nav samērīgi — eksperta kompetence un pieeja darbam šajā laikā var būt būtiski mainījusies, un soda piemērošana vairs nesasniegtu savu preventīvo mērķi.
8. Līdzšinējā MK noteikumu Nr. 531 redakcija paredzēja, ka KPI pieņemtos lēmumus var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu Būvniecības valsts kontroles biroja (turpmāk - BVKB) direktoram. Tomēr KPI izpilda valsts pārvaldes uzdevumu, ko deleģējusi Ekonomikas ministrija, un tā ir augstākā iestāde attiecībā uz deleģējuma izpildi. BVKB nav šī deleģējuma devējs un tā kompetencē nevajadzētu būt šādu lēmumu pārskatīšanai.
9. Pašreiz noteikumos nav skaidri paredzēta iespēja KPI izmantot no sertificēšanas pakalpojumiem saņemtos līdzekļus neatkarīgo ekspertu kompetences celšanai. Situācijās, kad veidojas uzkrājumi no saņemtās uzraudzības maksas, KPI nav normatīvi nostiprināta iespēja šos līdzekļus mērķtiecīgi novirzīt nozares profesionālās kapacitātes stiprināšanai, pat ja šāda nepieciešamība un iespēja ir identificēta.
10. Pašreizējās maksas par neatkarīgo ekspertu KPI maksas pakalpojumiem, kas noteiktas Ministru kabineta 2019.gada 15.janvāra noteikumos Nr.26 "Neatkarīga eksperta ēku energoefektivitātes jomā kompetences novērtēšanas un profesionālās darbības uzraudzības maksas pakalpojumu cenrādis" kompetences novērtēšana (214,96 eiro) un ikgadējo uzraudzību (216,62 eiro) tika noteiktas 2019. gadā un kopš tā laika nav mainītas. Šajā periodā inflācija Latvijā ir sasniegusi 41,9 % (Centrālās statistikas pārvaldes patēriņa cenu indeksa kalkulators, 2019. gada janvāris–2025. gada jūlijs), būtiski palielinot pakalpojumu nodrošināšanas izmaksas. KPI aprēķini rāda, ka faktiskās izmaksas šobrīd ievērojami pārsniedz noteiktās maksas, it īpaši ikgadējās uzraudzības pakalpojumiem, kuros ietilpst ikgadējās pārbaudes atbilstoši Direktīvas 2010/31/ES prasībām, piecu gadu perioda informācijas pārbaudes, sūdzību izskatīšana, kā arī uzturēšanas un administratīvie izdevumi. Esošā maksa vairs nesedz izmaksas un rada finansiālu risku pakalpojumu kvalitātes un nepārtrauktības nodrošināšanai.
11. Noteikumu projektā ir precizēts iesniegumu sertifikāta saņemšanai iesniegšanas veids - tos iesniedzot Būvniecības informācijas sistēmā aizpildot speciālu tiešsaites formu, jo šāda funkcionalitāte jau ir izstrādāta un faktiski ieviesta praksē.
2. Ekonomikas ministrija saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 45. panta pirmo daļu deleģē neatkarīgo ekspertu kompetences novērtēšanas un profesionālās darbības uzraudzības uzdevumus KPI. Pašlaik deleģēšanas līgumi tiek slēgti uz laiku līdz trim gadiem, kas prasa ievērojamus administratīvos resursus gan ministrijai, gan KPI, veicot regulāru dokumentācijas sagatavošanu un pārbaudi. Gadu gaitā ir izveidojušās stabilas un profesionālas KPI, kas kvalitatīvi nodrošina neatkarīgo ekspertu kompetences novērtēšanu un uzraudzību. Vienlaikus tirgū nav pietiekami daudz jaunu iestāžu, kuras spētu kvalitatīvi konkurēt šajā jomā. Līgumu slēgšana uz īsu termiņu lieki noslogo gan ministrijas, gan KPI administratīvos resursus, neuzlabojot pakalpojuma kvalitāti.
3. Ekonomikas ministrija deleģē neatkarīgo ekspertu kompetences novērtēšanu un uzraudzību atsevišķām KPI katrā konkrētā jomā. Līdzšinējā praksē vienā jomā darbojas tikai viena KPI, un šāda kārtība nodrošina gan konsekventu metodoloģiju, gan augstu kvalitātes kontroli. Ņemot vērā, ka KPI darbībai ir nepieciešams atbilstošs personāls, telpas un citi resursi, nav lietderīgi deleģēt šos uzdevumus iestādēm, kas nespēj finansiāli nodrošināt savu darbību tikai no sertificēšanas maksas, kuru nosaka Ministru kabinets. Jaunām iestādēm bez pietiekama sertificēto ekspertu skaita nav iespējams nodrošināt stabilu darbību, kas varētu radīt riskus sertificēšanas kvalitātei.
4. Būvspeciālistu kompetences pārbaudes iestādes, kas piešķir tiesības būvspeciālistiem veikt neatkarīgu ekspertu pienākumus, bez neatkarīga eksperta sertifikāta, faktiski nevar uzraudzīt šo darbību, jo ne energosertifikācijas, ne apkures un kondicionēšanas sistēmu pārbaudes jomā tām nav piesaistīti neatkarīgie eksperti. Tas rada uzraudzības nepilnības, savukārt tirgū jau darbojas pietiekams skaits neatkarīgo ekspertu, lai šie pakalpojumi būtu pieejami bez būvspeciālistu iesaistes.
5. MK noteikumu Nr. 531 41. punkts nosaka, ka par sertificēšanas pakalpojumiem persona maksā pirms šo pakalpojumu saņemšanas, kas nozīmē, ka arī uzraudzības maksa par tekošo gadu būtu jāveic gada sākumā. Pašreizējais apmaksas termiņš (1. aprīlis) rada situāciju, ka gada pirmajos mēnešos KPI var trūkt apgrozāmo līdzekļu, lai pilnvērtīgi nodrošinātu neatkarīgo ekspertu uzraudzības procesu.
6. Lai pilnveidotu neatkarīgo ekspertu uzraudzības sistēmu un nodrošinātu tās pilnīgu atbilstību Direktīvas 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti II pielikuma prasībām, būtu nepieciešams precīzāk nodalīt pārbaužu veidus un to regularitāti. Līdz šim noteikumos nebija skaidri atsevišķi definētas ikgadējās pārbaudes, kas vērstas uz energoefektivitātes sertifikātu un inspekcijas ziņojumu kvalitātes kontroli, un piecgades pārbaudes, kas paredzētas profesionālās pilnveides un patstāvīgās prakses izpildes izvērtēšanai.
7. Ēku energoefektivitātes novērtēšanas process var būt ilgstošs, un neatkarīgo ekspertu darbībā pieļautās kļūdas nereti tiek atklātas tikai ieviešanas gaitā vai pat pēc ilgāka ekspluatācijas perioda. Tas nozīmē, ka sūdzības par neatkarīgo ekspertu profesionālās darbības pārkāpumiem var tikt saņemtas vairākus gadus pēc attiecīgās darbības veikšanas. Pašreiz noteikumos nav paredzēts noilguma termiņš, tādēļ iespējams izskatīt arī ļoti senus pārkāpumus, kas vairs nav samērīgi — eksperta kompetence un pieeja darbam šajā laikā var būt būtiski mainījusies, un soda piemērošana vairs nesasniegtu savu preventīvo mērķi.
8. Līdzšinējā MK noteikumu Nr. 531 redakcija paredzēja, ka KPI pieņemtos lēmumus var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu Būvniecības valsts kontroles biroja (turpmāk - BVKB) direktoram. Tomēr KPI izpilda valsts pārvaldes uzdevumu, ko deleģējusi Ekonomikas ministrija, un tā ir augstākā iestāde attiecībā uz deleģējuma izpildi. BVKB nav šī deleģējuma devējs un tā kompetencē nevajadzētu būt šādu lēmumu pārskatīšanai.
9. Pašreiz noteikumos nav skaidri paredzēta iespēja KPI izmantot no sertificēšanas pakalpojumiem saņemtos līdzekļus neatkarīgo ekspertu kompetences celšanai. Situācijās, kad veidojas uzkrājumi no saņemtās uzraudzības maksas, KPI nav normatīvi nostiprināta iespēja šos līdzekļus mērķtiecīgi novirzīt nozares profesionālās kapacitātes stiprināšanai, pat ja šāda nepieciešamība un iespēja ir identificēta.
10. Pašreizējās maksas par neatkarīgo ekspertu KPI maksas pakalpojumiem, kas noteiktas Ministru kabineta 2019.gada 15.janvāra noteikumos Nr.26 "Neatkarīga eksperta ēku energoefektivitātes jomā kompetences novērtēšanas un profesionālās darbības uzraudzības maksas pakalpojumu cenrādis" kompetences novērtēšana (214,96 eiro) un ikgadējo uzraudzību (216,62 eiro) tika noteiktas 2019. gadā un kopš tā laika nav mainītas. Šajā periodā inflācija Latvijā ir sasniegusi 41,9 % (Centrālās statistikas pārvaldes patēriņa cenu indeksa kalkulators, 2019. gada janvāris–2025. gada jūlijs), būtiski palielinot pakalpojumu nodrošināšanas izmaksas. KPI aprēķini rāda, ka faktiskās izmaksas šobrīd ievērojami pārsniedz noteiktās maksas, it īpaši ikgadējās uzraudzības pakalpojumiem, kuros ietilpst ikgadējās pārbaudes atbilstoši Direktīvas 2010/31/ES prasībām, piecu gadu perioda informācijas pārbaudes, sūdzību izskatīšana, kā arī uzturēšanas un administratīvie izdevumi. Esošā maksa vairs nesedz izmaksas un rada finansiālu risku pakalpojumu kvalitātes un nepārtrauktības nodrošināšanai.
11. Noteikumu projektā ir precizēts iesniegumu sertifikāta saņemšanai iesniegšanas veids - tos iesniedzot Būvniecības informācijas sistēmā aizpildot speciālu tiešsaites formu, jo šāda funkcionalitāte jau ir izstrādāta un faktiski ieviesta praksē.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1. KPI prasību un pienākumu sadrumstalotība MK noteikumos Nr. 531 un deleģēšanas līgumā ar Ekonomikas ministriju rada neskaidrību un apgrūtina efektīvu sadarbību deleģēto uzdevumu izpildē.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projektā paredzēts vienkopus nostiprināt KPI piemērojamās prasības un pienākumus atsevišķā nodaļā. Šāds risinājums nodrošinās lielāku skaidrību un caurskatāmību ministrijas un KPI sadarbībā deleģēšanas līguma izpildes ietvaros, kā arī atvieglos uzraudzību un prasību piemērošanu praksē.
Problēmas apraksts
2. Pašreizējā kārtība paredz, ka deleģēšanas līgumi ar KPI tiek slēgti uz laiku līdz trim gadiem, kas nozīmē regulāru dokumentācijas sagatavošanu un pārbaudi gan Ekonomikas ministrijai, gan KPI. Šī prasība rada ievērojamu administratīvo slogu, taču praktiski neuzlabo pakalpojuma kvalitāti, jo tirgū nav pietiekami daudz jaunu iestāžu, kas varētu konkurēt ar jau esošāmun profesionāli strādājošām KPI. Esošās institūcijas ir pierādījušas spēju nodrošināt stabilu un kvalitatīvu neatkarīgo ekspertu kompetences novērtēšanu un uzraudzību, tādēļ bieža līgumu pārslēgšana rada tikai lieku administratīvo resursu patēriņu.
Risinājuma apraksts
Lai samazinātu administratīvo slogu un nodrošinātu stabilitāti neatkarīgo ekspertu kompetences novērtēšanas sistēmā, noteikumu projektā paredzēts pagarināt maksimālo deleģēšanas līgumu termiņu līdz 10 gadiem. Lēmumu par deleģēšanu, kā to nosaka Valsts pārvaldes iekārtas likuma 45. panta pirmā daļa, pieņem Ministru kabinets. Šāda pieeja ļaus KPI ilgtermiņā plānot savu darbu un investīcijas, vienlaikus saglabājot iespēju nepieciešamības gadījumā turpināt līdzšinējo praksi.
Problēmas apraksts
3. Katrā jomā praktiski darbojas tikai viena KPI, jo šāda kārtība nodrošina metodoloģijas vienotību un kvalitāti. Jaunām iestādēm bez pietiekama sertificēto ekspertu skaita un finanšu bāzes nav iespējams nodrošināt stabilu darbību, tāpēc deleģēto uzdevumu sadalīšana radītu riskus sertificēšanas kvalitātei.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projektā paredzēts nostiprināt principu, ka katrā jomā darbojas tikai viena KPI. Tas atbilst deleģētā valsts pārvaldes uzdevuma būtībai un nepieciešamībai nodrošināt vienotu pieeju neatkarīgo ekspertu kompetences novērtēšanā un uzraudzībā. Tā kā KPI pakalpojumu maksas atspoguļo tikai pakalpojuma pašizmaksu un neparedz peļņas gūšanu, konkurence šajā jomā nav paredzēta un būtu nesamērīga ar sabiedrības interesēm saņemt kvalitatīvus pakalpojumus no sertificētiem neatkarīgiem ekspertiem.
Problēmas apraksts
4. Būvspeciālistu kompetences pārbaudes iestādēm, kurām pašām nav neatkarīgo ekspertu sertifikāta un piesaistītu speciālistu, nav iespēju pilnvērtīgi uzraudzīt neatkarīgo ekspertu darbību. Tas rada uzraudzības nepilnības, lai gan tirgū jau ir pietiekams neatkarīgo ekspertu skaits, kas nodrošina šo pakalpojumu pieejamību bez būvspeciālistu iesaistes.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projektā paredzēts svītrot būvspeciālistu tiesības veikt neatkarīgu ekspertu pienākumus, bez neatkarīga eksperta sertifikāta. Tas nodrošinās, ka šādus pakalpojumus sniedz tikai neatkarīgie eksperti, kuru darbība šajā jomā ir tieši uzraugāma, tādējādi uzlabojot uzraudzības kvalitāti un novēršot kontroles riskus nekvalitatīvu pakalpojumu sniegšanai.
Problēmas apraksts
5. MK noteikumu Nr. 531 41. punkts nosaka, ka par sertificēšanas pakalpojumiem persona maksā pirms šo pakalpojumu saņemšanas, kas nozīmē, ka arī uzraudzības maksa par tekošo gadu būtu jāveic gada sākumā. Pašreizējais apmaksas termiņš (1. aprīlis) rada situāciju, ka gada pirmajos mēnešos KPI var trūkt apgrozāmo līdzekļu, lai pilnvērtīgi nodrošinātu neatkarīgu ekspertu uzraudzības procesu.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projektā paredzēts pārcelt neatkarīgu ekspertu uzraudzības maksas apmaksas termiņu no 1. aprīļa uz 1. februāri. Šāds risinājums nodrošinās, ka uzraudzības maksa par tekošo gadu tiek samaksāta jau pašā gada sākumā un KPI būs nepieciešamais finansējums deleģēto uzdevumu nepārtrauktai izpildei.
Problēmas apraksts
6. Neatkarīgo ekspertu uzraudzības kārtība MK noteikumos nav pietiekami precīzi nodalījusi ikgadējās pārbaudes, kas paredzētas energoefektivitātes sertifikātu un inspekcijas ziņojumu kvalitātes kontrolei, un piecgades pārbaudes, kas vērstas uz profesionālās pilnveides un patstāvīgās prakses izvērtēšanu. Tas rada neskaidrības un neatbilst pilnībā Direktīvas 2010/31/ES prasībām.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projektā paredzēts:
Ikgadējās pārbaudes — veikt atbilstoši Direktīvas 2010/31/ES II pielikuma prasībām, piemērojot statistiskās izlases apjomu nodrošinot, ka vismaz 90 % no izsniegtajiem energosertifikātiem ir pareizi pie 95 % ticamības un ±5 % kļūdas robežas, kas atbilst praksei vairākās citās ES dalībvalstīs. Balstoties uz šādu aprēķinu, statistiski nozīmīgs apjoms būtu 150 dokumentu pārbaudes gadā, ja kopā gada laikā tiek izdoti 6000 - 10000 energosertifikācijas vai apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmas pārbaudes dokumenti.
Papildus noteikumu projektā paredzēts, ka KPI pati veiks pārbaudāmo dokumentu atlasi, jo visi dokumenti tai ir pieejami Būvniecības informācijas sistēmā, līdz ar to šīs funkcijas veikšanai nav nepieciešams piesaistīt Būvniecības valsts kontroles biroju.
Piecgades pārbaudes — veikt atsevišķi no ikgadējām pārbaudēm, lai pārliecinātos, ka neatkarīgie eksperti izpilda KPI noteiktās profesionālās pilnveides un patstāvīgās prakses programmas.
Šis risinājums nodrošinās pārskatāmāku uzraudzības kārtību un vienlaikus garantēs atbilstību ES prasībām un saskaņotajai metodikai.
Ikgadējās pārbaudes — veikt atbilstoši Direktīvas 2010/31/ES II pielikuma prasībām, piemērojot statistiskās izlases apjomu nodrošinot, ka vismaz 90 % no izsniegtajiem energosertifikātiem ir pareizi pie 95 % ticamības un ±5 % kļūdas robežas, kas atbilst praksei vairākās citās ES dalībvalstīs. Balstoties uz šādu aprēķinu, statistiski nozīmīgs apjoms būtu 150 dokumentu pārbaudes gadā, ja kopā gada laikā tiek izdoti 6000 - 10000 energosertifikācijas vai apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmas pārbaudes dokumenti.
Papildus noteikumu projektā paredzēts, ka KPI pati veiks pārbaudāmo dokumentu atlasi, jo visi dokumenti tai ir pieejami Būvniecības informācijas sistēmā, līdz ar to šīs funkcijas veikšanai nav nepieciešams piesaistīt Būvniecības valsts kontroles biroju.
Piecgades pārbaudes — veikt atsevišķi no ikgadējām pārbaudēm, lai pārliecinātos, ka neatkarīgie eksperti izpilda KPI noteiktās profesionālās pilnveides un patstāvīgās prakses programmas.
Šis risinājums nodrošinās pārskatāmāku uzraudzības kārtību un vienlaikus garantēs atbilstību ES prasībām un saskaņotajai metodikai.
Problēmas apraksts
7. Pašreizējie noteikumi neparedz noilguma termiņu sūdzību izskatīšanai par neatkarīgo ekspertu darbību, tādēļ iespējams vērtēt arī senus pārkāpumus. Tas nav samērīgi, jo eksperta kompetence un pieeja darbam laika gaitā var būt būtiski mainījusies, un soda piemērošana vairs nesasniedz preventīvo mērķi.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projektā paredzēts ieviest 10 gadu noilgumu sūdzību izskatīšanai par neatkarīgo ekspertu profesionālās darbības pārkāpumiem, skaitot no pārkāpuma izdarīšanas dienas. Pārkāpuma izdarīšanas brīdis energoefektivitātes sertifikāta vai inspekcijas ziņojuma sagatavošanā tiek noteikts ar attiecīgā dokumenta izsniegšanas datumu. Termiņš noteikts, ņemot vērā līdzīgu pieeju regulējumā par būvspeciālistu kompetences novērtēšanu un patstāvīgās prakses uzraudzību, ņemot vēra, ka maksimālais būvdarbu veikšanas laiks ir 8 gadi, līdz ar to noilguma termiņam ir jābūt pietiekoši garam lai iespējamos neatkarīgo ekspertu profesionālās darbības pārkāpumus , kas pieļauti būvprojekta izstrādes laikā var konstatēt arī pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā.
Problēmas apraksts
8. MK noteikumu Nr. 531 redakcija paredzēja KPI lēmumu apstrīdēšanu BVKB direktoram, lai gan BVKB nav deleģējuma devējs un tam nav kompetences šādu lēmumu pārskatīšanai. KPI izpilda valsts pārvaldes uzdevumu Ekonomikas ministrijas deleģējuma ietvaros, un tieši ministrija ir augstākā iestāde attiecībā uz deleģējuma izpildi.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projektā paredzēts, ka KPI pieņemtos lēmumus mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas var apstrīdēt Ekonomikas ministrijā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Savukārt Ekonomikas ministrijas lēmumus mēneša laikā no to spēkā stāšanās dienas var pārsūdzēt tiesā. Šāds risinājums nodrošina deleģējuma attiecību konsekvenci, precizē apstrīdēšanas kārtību un novērš neskaidrības par augstāko iestādi KPI lēmumu pārskatīšanā.
Problēmas apraksts
9. Noteikumi nesniedz skaidru iespēju KPI izmantot no sertificēšanas pakalpojumiem saņemtos līdzekļus neatkarīgo ekspertu kompetences celšanai. Rezultātā gadījumos, kad rodas uzkrājumi no uzraudzības maksas, KPI nav normatīvi nostiprinātu tiesību tos mērķtiecīgi novirzīt nozares profesionālās kapacitātes stiprināšanai, lai gan šāda nepieciešamība un iespēja pastāv.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projektā paredzēts, ka par sertificēšanas pakalpojumiem saņemtos līdzekļus KPI var izlietot arī neatkarīgo ekspertu kompetences celšanai, ja tas paredzēts deleģēšanas līgumā. Šāds regulējums ļaus lietderīgi izmantot uzkrātos līdzekļus nozarē, veicinot profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanu un ilgtermiņā uzlabojot sniegto pakalpojumu kvalitāti.
Problēmas apraksts
10. MK noteikumos Nr. 26 noteiktās maksas par neatkarīgo ekspertu kompetences novērtēšanu (214,96 eiro) un ikgadējo uzraudzību (216,62 eiro) ir spēkā kopš 2019. gada un šajā laikā nav mainītas, lai gan inflācija ir sasniegusi 41,9 %. Faktiskās izmaksas šobrīd ievērojami pārsniedz noteiktās maksas, īpaši ikgadējās uzraudzības gadījumā, kur ietilpst gan ikgadējās pārbaudes, gan piecgades pārbaudes, sūdzību izskatīšana un administratīvie izdevumi. Esošā maksa nesedz izmaksas un rada finansiālu risku pakalpojumu kvalitātes un nepārtrauktības nodrošināšanai.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projektā paredzēts paaugstināt maksu:
par neatkarīgo ekspertu kompetences novērtēšanu no 214,96 eiro uz 250 eiro,
par ikgadējo uzraudzību no 216,62 eiro uz 350 eiro.
Jaunās maksas noteiktas, balstoties uz KPI faktiskajām izmaksām, iekļaujot tiešās (ekspertu darba laiks, dokumentu pārbaude, sūdzību izskatīšana) un netiešās izmaksas (administrācija, telpu uzturēšana, IT un programmatūra, akreditācija, apdrošināšana, juridiskie un grāmatvedības pakalpojumi). Maksas paaugstināšana nodrošinās finansiālu ilgtspēju, atbilstību tirgus izmaksu līmenim un nepieciešamo kvalitātes līmeni neatkarīgo ekspertu uzraudzībā un sertificēšanā. 2025.gada augustā kopā ir 111 neatkarīgi eksperti ēku energoefektivitātes jomā (energosertificēšanas un pagaidu energosertificēšanas jomā 80 un apkures sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudes jomā 31).
Kompetences novērtēšanas pakalpojuma izmaksu aprēķins:
Uzraudzība izmaksu aprēķins:
Uzraudzības izmaksu aprēķinā tiek ņemtas vērā izmaksas par dažādām pārbaudēm, kuras uzraudzības ietvaros veic KPI, tostarp:
100% pārbaude - šo pārbaudi veic administratīvais personāls, un tajā tiek pārbaudīts vai neatkarīgie eksperti ir veikuši ikgadējās uzraudzības maksas apmaksu. Ja pārbaudes laikā tiek konstatēts, ka neatkarīgais eksperts to nav izpildījis, KPI ir jāpieprasa šī pienākuma izpilde.
20% pārbaude - šo pārbaudi veic KPI eksperts un tajā tiek pārbaudīts vai neatkarīgais eksperts ir izpildījis KPI noteikto profesionālās pilnveides un patstāvīgās prakses apjomu. Šo pārbaudi katram neatkarīgam ekspertam veic ne retāk kā reizi piecos gados, līdz ar to katru gadu vidēji jāpārbauda 20% no kopējā neatkarīgo ekspertu skaita. Šī pārbaude tiek veikta, komunicējot ar pārbaudāmo neatkarīgo ekspertu – informējot par pārbaudi un nepieciešamības gadījumā pieprasot iesniegt papildus informāciju.
Sūdzību izvērtēšana - šo pārbaudi veic KPI eksperti. Sūdzību izvērtēšanā ir jāizvērtē sarežģītas situācijas, atsevišķos gadījumos vienlaicīgi iesaistot vairākus neatkarīgos ekspertus un juristu, kā arī apsekojot ēkas, par kurām ir saņemtas sūdzības. Sūdzību skaits gadā sastāda vidēji 5% no kopējā neatkarīgo ekspertu skaita.
Energodokumentu pārbaude - šo pārbaudi veic KPI eksperti atbilstoši Direktīvas 2010/31/ES II pielikuma prasībām. Piemērojot statistiskās izlases apjomu nodrošinot, ka vismaz 90 % no izsniegtajiem energosertifikātiem ir pareizi pie 95 % ticamības un ±5 % kļūdas robežas, kas atbilst praksei vairākās citās ES dalībvalstīs. Balstoties uz šādu aprēķinu, statistiski nozīmīgs apjoms būtu 150 dokumentu pārbaudes gadā, ja kopā gada laikā tiek izdoti 6000 - 10000 energosertifikācijas vai apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmas pārbaudes dokumenti. Šajā pārbaudē tiek veikta tādu datu pilnīga pārbaude, kurus izmantoja, lai izsniegtu ēkas energoefektivitātes sertifikātu, pilnīga sertifikātā norādīto rezultātu, tostarp sniegto ieteikumu verifikācija.
Tiešas izmaksas
Netiešās izmaksas
No jaunajām tiešo un netiešo izmaksu vērtībām izriet, ka, lai nosegtu izmaksas par neatkarīgo ekspertu uzraudzību, neatkarīgiem ekspertiem par katru aktīvo jomu ir jāmaksā 261+84 = 345,00 euro gadā. Šajā maksā nav iekļauta gada maksa par Latvijas standartu tiešsaistes lasītavas abonēšanu 30 euro apmērā.
Cenrādī noteiktajiem maksas pakalpojumiem pievienotās vērtības nodokli nepiemēro saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 3. panta astoto daļu, jo atbilstoši Ēku energoefektivitātes likuma 12.panta piektajai un sestajai daļām, neatkarīga eksperta kompetences novērtēšanu un patstāvīgās prakses uzraudzību deleģē privātpersonai un maksu par minēto uzdevumu veikšanu nosaka Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā.
Vienlaikus, lai mazinātu normatīvo aktu sadrumstalotību,KPI maksas pakalpojumu cenas tiks noteiktas MK noteikumos Nr.531 un Ministru kabineta 2019.gada 15.janvāra noteikumi Nr.26 "Neatkarīga eksperta ēku energoefektivitātes jomā kompetences novērtēšanas un profesionālās darbības uzraudzības maksas pakalpojumu cenrādis" tiks atzīti par spēku zaudējušiem.
par neatkarīgo ekspertu kompetences novērtēšanu no 214,96 eiro uz 250 eiro,
par ikgadējo uzraudzību no 216,62 eiro uz 350 eiro.
Jaunās maksas noteiktas, balstoties uz KPI faktiskajām izmaksām, iekļaujot tiešās (ekspertu darba laiks, dokumentu pārbaude, sūdzību izskatīšana) un netiešās izmaksas (administrācija, telpu uzturēšana, IT un programmatūra, akreditācija, apdrošināšana, juridiskie un grāmatvedības pakalpojumi). Maksas paaugstināšana nodrošinās finansiālu ilgtspēju, atbilstību tirgus izmaksu līmenim un nepieciešamo kvalitātes līmeni neatkarīgo ekspertu uzraudzībā un sertificēšanā. 2025.gada augustā kopā ir 111 neatkarīgi eksperti ēku energoefektivitātes jomā (energosertificēšanas un pagaidu energosertificēšanas jomā 80 un apkures sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudes jomā 31).
Kompetences novērtēšanas pakalpojuma izmaksu aprēķins:
| Nr.p.k. | Rādītājs (izmaksu veids) | Skaits | Eksperta stundas likme (euro/h) | Laika ieguldījums (h) | Izmaksu apjoms (euro) |
| 1. | Ekspertu izmaksas | 2 | 60 | 2.00 | 240 |
| 2. | Administratīvā personāla izmaksas | 1 | 20 | 0.50 | 10 |
| Kopā (euro): | 250 | ||||
Uzraudzība izmaksu aprēķins:
Uzraudzības izmaksu aprēķinā tiek ņemtas vērā izmaksas par dažādām pārbaudēm, kuras uzraudzības ietvaros veic KPI, tostarp:
100% pārbaude - šo pārbaudi veic administratīvais personāls, un tajā tiek pārbaudīts vai neatkarīgie eksperti ir veikuši ikgadējās uzraudzības maksas apmaksu. Ja pārbaudes laikā tiek konstatēts, ka neatkarīgais eksperts to nav izpildījis, KPI ir jāpieprasa šī pienākuma izpilde.
20% pārbaude - šo pārbaudi veic KPI eksperts un tajā tiek pārbaudīts vai neatkarīgais eksperts ir izpildījis KPI noteikto profesionālās pilnveides un patstāvīgās prakses apjomu. Šo pārbaudi katram neatkarīgam ekspertam veic ne retāk kā reizi piecos gados, līdz ar to katru gadu vidēji jāpārbauda 20% no kopējā neatkarīgo ekspertu skaita. Šī pārbaude tiek veikta, komunicējot ar pārbaudāmo neatkarīgo ekspertu – informējot par pārbaudi un nepieciešamības gadījumā pieprasot iesniegt papildus informāciju.
Sūdzību izvērtēšana - šo pārbaudi veic KPI eksperti. Sūdzību izvērtēšanā ir jāizvērtē sarežģītas situācijas, atsevišķos gadījumos vienlaicīgi iesaistot vairākus neatkarīgos ekspertus un juristu, kā arī apsekojot ēkas, par kurām ir saņemtas sūdzības. Sūdzību skaits gadā sastāda vidēji 5% no kopējā neatkarīgo ekspertu skaita.
Energodokumentu pārbaude - šo pārbaudi veic KPI eksperti atbilstoši Direktīvas 2010/31/ES II pielikuma prasībām. Piemērojot statistiskās izlases apjomu nodrošinot, ka vismaz 90 % no izsniegtajiem energosertifikātiem ir pareizi pie 95 % ticamības un ±5 % kļūdas robežas, kas atbilst praksei vairākās citās ES dalībvalstīs. Balstoties uz šādu aprēķinu, statistiski nozīmīgs apjoms būtu 150 dokumentu pārbaudes gadā, ja kopā gada laikā tiek izdoti 6000 - 10000 energosertifikācijas vai apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmas pārbaudes dokumenti. Šajā pārbaudē tiek veikta tādu datu pilnīga pārbaude, kurus izmantoja, lai izsniegtu ēkas energoefektivitātes sertifikātu, pilnīga sertifikātā norādīto rezultātu, tostarp sniegto ieteikumu verifikācija.
Tiešas izmaksas
| Nr.p.k. | Pārbaudes nosaukums | Gadījumu skaits gadā | Stundas likme (euro) | Stundu skaits | Kopā (euro) |
| 1. | 100% pārbaude | 111 | 20 | 0.5 | 1110 |
| 2. | 20% pārbaude | 22 | 60 | 2 | 2640 |
| 3. | Sūdzību izvērtēšana | 6 | 60 | 20 | 7200 |
| 4. | Energodokumentu pārbaude | 150 | 60 | 2 | 18000 |
| Kopā tiešās izmaksas (euro): | 28950 | ||||
| Kopā tiešās izmaksas uz 1 neatkarīgo ekspertu (euro): | 261 | ||||
Netiešās izmaksas
| Nr. p.k. | Nosaukums | Izmaksas (euro) |
| 1. | Telpu īre un uzturēšanas izdevumi (ieskaitot komunālos maksājumus) | 1500 |
| 2. | KPI vadītājs | 2200 |
| 3. | KPI vadītāja vietnieks | 1100 |
| 4. | Cits personāls (1 vecākā projektu vadītāja) | 2000 |
| 5. | Grāmatvedības pakalpojumi | 500 |
| 6. | IT tehnika un programmatūra, sakaru pakalpojumi | 100 |
| 7. | Kancelejas un pasta izdevumi | 50 |
| 8. | Transporta izmaksas | 200 |
| 9. | Finanšu audita izmaksas | 200 |
| 10. | Akreditācijas izmaksas | 500 |
| 11. | Civiltiesiskā apdrošināšana, pirmā pieprasījuma garantija | 200 |
| 12. | Ekspertu kvalifikācijas celšana pasākumi | 200 |
| 13. | Citi izdevumi | 600 |
| Kopā netiešās izmaksas (euro): | 9350 | |
| Kopā netiešās izmaksas uz 1 neatkarīgo ekspertu (euro): | 84 | |
No jaunajām tiešo un netiešo izmaksu vērtībām izriet, ka, lai nosegtu izmaksas par neatkarīgo ekspertu uzraudzību, neatkarīgiem ekspertiem par katru aktīvo jomu ir jāmaksā 261+84 = 345,00 euro gadā. Šajā maksā nav iekļauta gada maksa par Latvijas standartu tiešsaistes lasītavas abonēšanu 30 euro apmērā.
Cenrādī noteiktajiem maksas pakalpojumiem pievienotās vērtības nodokli nepiemēro saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 3. panta astoto daļu, jo atbilstoši Ēku energoefektivitātes likuma 12.panta piektajai un sestajai daļām, neatkarīga eksperta kompetences novērtēšanu un patstāvīgās prakses uzraudzību deleģē privātpersonai un maksu par minēto uzdevumu veikšanu nosaka Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā.
Vienlaikus, lai mazinātu normatīvo aktu sadrumstalotību,KPI maksas pakalpojumu cenas tiks noteiktas MK noteikumos Nr.531 un Ministru kabineta 2019.gada 15.janvāra noteikumi Nr.26 "Neatkarīga eksperta ēku energoefektivitātes jomā kompetences novērtēšanas un profesionālās darbības uzraudzības maksas pakalpojumu cenrādis" tiks atzīti par spēku zaudējušiem.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Noteikumu projekts izstrādāts sadarbībā ar biedrību "Latvijas Siltuma, Gāzes un Ūdens Tehnoloģijas Inženieru Savienība"
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Noteikumu projekts ir attiecināms uz šādu mērķa grupu: personām, kurām ir neatkarīga eksperta ēku energoefektivitātes jomā sertifikāti.
Uz 2025.gada 11.augustu sertificēto personu darbības sfēru skaits ir 111.
Noteikumu projekta tiesiskais regulējums nemaina tiesības un pienākumus augstāk minētajām personām, iestādēm, kā arī nemaina veicamās darbības, nenosaka papildu administratīvo slogu.
Uz 2025.gada 11.augustu sertificēto personu darbības sfēru skaits ir 111.
Noteikumu projekta tiesiskais regulējums nemaina tiesības un pienākumus augstāk minētajām personām, iestādēm, kā arī nemaina veicamās darbības, nenosaka papildu administratīvo slogu.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Noteikumu projekts ir attiecināms uz šādu mērķa grupu: kompetences pārbaudes iestādes, kuras veic neatkarīgo ekspertu kompetences novērtēšanu un profesionālās darbības uzraudzību.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta 2019.gada 15.janvāra noteikumus Nr.26 "Neatkarīga eksperta ēku energoefektivitātes jomā kompetences novērtēšanas un profesionālās darbības uzraudzības maksas pakalpojumu cenrādis"
Pamatojums un apraksts
Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2019.gada 15.janvāra noteikumus Nr.26 "Neatkarīga eksperta ēku energoefektivitātes jomā kompetences novērtēšanas un profesionālās darbības uzraudzības maksas pakalpojumu cenrādis" (Latvijas Vēstnesis, 2019, 12. nr.)."
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija
4.2. Cita informācija
Cenrādis tiek pārcelts uz Noteikumu projektu.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
Biedrība "Latvijas siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienība"Cits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Tiks pievienota pēc publiskās apspriešanas noslēgšanās.
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Tiks pievienoti pēc publiskās apspriešanas noslēgšanās.
6.4. Cita informācija
Tiks pievienoti pēc publiskās apspriešanas noslēgšanās.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
tiek pilnveidots publiski pieejamais pakalpojums neatkarīgo ekspertu kompetences novērtēšanā un uzraudzībā, skaidrāk nosakot kārtību, termiņus un izmaksas.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi