Anotācija (ex-ante)

MK noteikumu Nr. 726 2.5. apakšpunkts definē elektrisko transportlīdzekļu uzlādes infrastruktūras pasūtītāju, proti, tā var būt pašvaldība vai cita atvasināta publiska persona, pašvaldības iestāde vai tās kapitālsabiedrība, publiski privāta kapitālsabiedrība, valsts pārvaldes iestāde vai tās kapitālsabiedrība, un 19. punkts akciju sabiedrībai "Sadales tīkls" nosaka sadarbības mehānismu ar pasūtītāju.
Lai nodrošinātu 1.2.1.5.i. investīcijas īstenošanas rezultātu lietderīgu izmantošanu, proti, ka elektrisko transportlīdzekļu uzlādes vietas tiks izveidotas tur, kur tās ir faktiski nepieciešamas atbilstoši potenciālo galalietotāju vajadzībām (piemēram, daudzdzīvokļu mikrorajoni, kur ir apgrūtinoši izbūvēt individuālas elektrisko transportlīdzekļu uzlādes vietas), ievērojot tajā skaitā teritorijas attīstības plānošanas procesus, kā arī tiktu nodrošinātas uzlādes iespējas plašākā Latvijas teritorijā, 1.2.1.5.i. investīcijas ietvaros akciju sabiedrība "Sadales tīkls", ievērojot MK noteikumu Nr. 726 19. punktā noteikto, projekta ieguldījumiem elektrisko transportlīdzekļu uzlādes pieslēgumpunktu izveidē centrālo lomu sākotnēji paredzēja tieši publiskām personām un to kapitālsabiedrībām, veicot to iesniegto priekšlikumu novērtēšanu atbilstoši vienotiem kritērijiem, kā arī paredzot faktiski trīspusēju sadarbību ar šīm publiskajām iestādēm un elektrouzlādes operatoriem. Akciju sabiedrība "Sadales tīkls" ir apzinājis šīs publisku personu un to kapitālsabiedrību vajadzības atbilstoši saņemtajiem pieprasījumiem, un esošie dati provizoriski liecina par to, ka vajadzības ir mazākas nekā sākotnēji tika plānotas. Dažādās Latvijas vietās situācijas ir atšķirīgas – ir situācijas, kurās pašvaldības ir gatavas vienīgi identificēt piemērotākās vietas, ir pašvaldības, kuras ir gatavas papildus izsludināt zemes nomas konkursus, vienlaikus ir pašvaldības, kas pašas iesniedz pieteikumus elektrouzlādes punktu izveidei. Tāpēc, lai nodrošinātu MK noteikumu Nr. 726 6.1.2. apakšpunktā noteiktā rādītāja sasniegšanu, ir nepieciešams noteikt arī vienkāršākus sadarbības modeļus, ļaujot akciju sabiedrībai "Sadales tīkls" tieši sadarboties ar plašāku subjektu loku (arī elektrisko transportlīdzekļu uzlādes tīklu operatoriem), samazinot publisko iestāžu iesaistes pienākumus elektrouzlādes punktu izveidei, un precizēt, kādu atbalstāmo darbību ietvaros izveidotie pieslēgumpunkti var tikt iekļauti mērķa rādītājā.
MK noteikumu Nr. 726 2.2. apakšpunkts definē darba kārtībā esošu elektrisko transportlīdzekļu uzlādes pieslēgumpunktu, kura izveidi apliecina konkrēta dokumentācija, un izveidoto pieslēgumpunktu skaitu aprēķina pēc uzstādāmās elektrisko transportlīdzekļu uzlādes iekārtas (vai iekārtu) spraudņu skaita. Pieslēgumpunkta izveides dokumentācija ietver Būvniecības informācijas sistēmā izdarītu atzīmi par sistēmas pieslēguma nodošanu ekspluatācijā, ja sistēmas pieslēguma nodrošināšana ietver būvniecības procesu, vai sadales sistēmas operatora akts par paveiktajiem darbiem, ja sistēmas pieslēguma nodrošināšana neietver būvniecības procesu. Atbilstoši Būvniecības likuma 21. panta trešajai daļai, Ministru kabineta 2017. gada 9. maija noteikumu Nr. 253 "Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi" 114. punktam, kā arī spēkā esošajam un pielietojamam Latvijas Elektrotehniskās komisijas (LEK) energostandartam Nr. 002 "Energoietaišu tehniskā ekspluatācija" inženierbūvju būvniecības, pārbūves vai atjaunošanas laikā to izmantošana pirms pieņemšanas ekspluatācijā ir atļauta. Ņemot vērā normatīvajā regulējumā noteikto, nepieciešams precizēt mērķa rādītāja izpildes dokumentāciju, tāpat MK noteikumu 2.2. apakšpunktā nav noteikts informācijas avots uzlādes iekārtu (vai iekārtu) spraudņu konstatēšanai.
MK noteikumu Nr. 726 26. punkts nosaka 1.2.1.5.i. investīcijas attiecināmās izmaksas, kas ir saistītas ar projekta vadību un administrēšanu, neparedzot atsevišķi izdalīt projekta īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas. Ņemot vērā, ka šādas izmaksas jau iekļautas atbalstāmo darbību budžetā kopš 2023. gada trešā ceturkšņa, vienotai izpratnei nepieciešams tehniski precizēt MK noteikumu Nr. 726 26.2. apakšpunktu pie projekta vadības personāla izmaksām izdalot arī projekta īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas. Papildus izmaksās nepieciešams iekļaut akciju sabiedrības "Sadales tīkls" pašražotos materiālus - koka balstus (stabus).
MK noteikumu Nr. 726 2.6. apakšpunkts definē projektu "Jāņciems" – dispečervadības un datu centra "Jāņciems" izbūve, ražošanas bāzes teritorijas un ēku kompleksa pārbūve Dārzciema ielā 86, Rīgā (kadastra numurs 01001210833) un 8. punkts nosaka akciju sabiedrībai "Augstsprieguma tīkls" sasniedzamo nacionālo rādītāju – līdz 2026. gada 31. augustam īstenots projekts "Jāņciems". Ņemot vērā, ka projekta "Jāņciems" ietvaros atbalstāmās darbības ietver gan informācijas tehnoloģiju risinājumus, gan ēku Dārzciema ielā 86, Rīgā, izbūvi un pārbūvi, nepieciešams noteikt nacionālā rādītāja izpildes dokumentāciju attiecībā uz ēku izbūvi un pārbūvi.
Atveseļošanas fonda ietvaros dalībvalstij, tai skaitā par investīciju ieviešanu atbildīgai nozares ministrijai, kā arī pašam finansējuma saņēmējam ir noteikts pienākums nodrošināt dubultā finansējuma neiestāšanos un attiecīgi vadīt konkrēto risku.  Veids, kādā šo risku vadīt, ir atstāts dalībvalsts izvēlei. Dubultā finansējuma neiestāšanās riska vadība ietver arī maksājumu pamatojošo dokumentu ievadi Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā. Ekonomikas ministrijas ieskatā attiecībā uz akciju sabiedrības “Sadales tīkls” īstenotiem projektiem būtu piemērojamas atkāpes, tai skaitā, neparedzot ievadīt Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā visus maksājumu pamatojošos dokumentus, vienlaikus nodrošinot dubultā finansējuma riska vadību no Ekonomikas ministrijas puses. Akciju sabiedrība "Sadales tīkls" ir Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas uzraudzīts elektroenerģijas sadales sistēmas operators, kura grāmatvedība tiek vesta atbilstoši normatīvajiem aktiem un starptautiski atzītiem standartiem, tai skaitā akciju sabiedrības "Latvenergo" grāmatvedības uzskaites standartiem. Ekonomikas ministrija, izvērtējot pieejamo informāciju, secina, ka akciju sabiedrība “Sadales tīkls” kā finansējuma saņēmējs līdz šim ir piedalījies tikai vienā Apvārsnis Eiropa projektā, ir finansējuma saņēmējs 1.2.1.5.i. investīcijas ietvaros un plāno būt finansējuma saņēmējs Klimata un enerģētikas ministrijas Atveseļošanas fonda 7.1.1.2.i. investīcijas “Elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācija” ietvaros. Vadoties no paredzētām darbībām abos Atveseļošanas fonda projektus secināms, ka nepastāv investīciju pārklāšanās risks, pie tam risks tiek vadīts 1.2.1.5.i. investīcijas projekta līmenī, jo ir paredzēts iekšējs audits vai ārējs revidents, kurš pie katra progresa pārskata sniedz savu atzinumu. Ekonomikas ministrija dubultā finansējuma vadības risku uzskata par vadītu, izmantojot esošo datu analīzi, attiecīgi akciju sabiedrībai "Sadales tīkls" neuzliekot par pienākumu Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā vadīt datus rēķinu līmenī 1.2.1.5.i. investīcijas ietvaros.

Noteikumu projekts ietver šādus grozījumus MK noteikumos Nr. 726:

1. Lai sasniegtu 1.2.1.5.i. investīcijas mērķa rādītāju, paredzēts paplašināt subjektu loku, ar kuriem  akciju sabiedrība "Sadales tīkls" var tieši sadarboties, lai padarītu uzlādes pakalpojumu vēl pieejamāku gala lietotājam un attiecīgi arī izveidojot atbilstošu un efektīvu akciju sabiedrības "Sadales tīkls" elektrotīkla infrastruktūru 1.2.1.5.i. investīcijas ietvaros. Tiek paplašināts pasūtītāju loks, 2.5. apakšpunktā nosakot, ka elektrisko transportlīdzekļu uzlādes infrastruktūras pasūtītājs var būt arī jebkurš elektrisko transportlīdzekļu uzlādes punkta operators, kas savu darbību ir reģistrējis valsts akciju sabiedrības "Latvijas Valsts ceļi" uzturētajā sarakstā par alternatīvās degvielas infrastruktūru. Saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 6. februāra  noteikumu Nr. 78 "Prasības elektro transportlīdzekļu uzlādes, dabasgāzes uzpildes, ūdeņraža uzpildes un krasta elektropadeves iekārtām" 12. punkta prasībām elektrisko transportlīdzekļu uzlādes, dabasgāzes uzpildes vai ūdeņraža uzpildes punkta operators informē valsts akciju sabiedrību "Latvijas Valsts ceļi" par attiecīgā punkta darbības uzsākšanu vai pārtraukšanu. Dati tiek publicēti šeit: https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/atvertie-dati/
Termins "uzlādes punkta operators" tiek lietots Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. septembra regulas (ES) 2023/1804 par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu un ar ko atceļ Direktīvu 2014/94/ES 2. panta 39. punkta izpratnē, proti, "uzlādes punkta operators” ir subjekts, kurš atbild par uzlādes punkta pārvaldību un ekspluatāciju un kurš sniedz uzlādes pakalpojumu gala lietotājiem, arī mobilitātes pakalpojuma sniedzēja vārdā un uzdevumā. Uzlādes punktu operatoru, kas jau šobrīd sniedz uzlādes pakalpojumus Latvijas teritorijā, rīcībā var būt noderīga informācija, kas nepieciešama tieši galalietotāju vajadzību apzināšanai un secīgi arī ilgtspējīga un efektīva uzlādes tīkla izveidei visā Latvijas teritorijā, ņemot vērā faktisko pieprasījumu. Sadarbība ar publiskām iestādēm (it īpaši pašvaldībām) un to kapitālsabiedrībām paliek joprojām aktuāla, lai apzinātu, vai uzlādes punktu operatoru ieceres atbilst plānošanas dokumentiem.
Lai nodrošinātu 1.2.1.5.i. investīcijas īstenošanas rezultātu lietderīgu izmantošanu un ieguldījumi akciju sabiedrības "Sadales tīkls" aktivitātēs tiktu paredzēti atbilstoši interesēm un pieprasījumam, akciju sabiedrība "Sadales tīkls" ne tikai turpina veikt esošā elektrisko transportlīdzekļu uzlādes infrastruktūras pasūtītāju loka – pašvaldību vai citu atvasinātu publisku personu, pašvaldību iestāžu vai to kapitālsabiedrību, publiski privātu kapitālsabiedrību, valsts pārvaldes iestāžu vai valsts kapitālsabiedrību – vajadzību noskaidrošanu un novērtēšanu atbilstoši vienotiem kritērijiem, lai pieņemtu lēmumu par sadales sistēmas infrastruktūras attīstību, tai skaitā izbūvi un pārbūvi (arī esošo elektroenerģijas sadales sistēmas elementu nomaiņu vai modernizāciju), elektrisko transportlīdzekļu uzlādes punktu izveidei, bet arī pēc analoģiska principa turpmāk nodrošinās minēto aktivitāšu koordināciju arī ar elektrisko transportlīdzekļu uzlādes punktu operatoriem, kas ir reģistrēti valsts akciju sabiedrības "Latvijas Valsts ceļi" uzturētajos datos par alternatīvās degvielas infrastruktūru kā elektrisko transportlīdzekļu uzlādes punkta operatori. Proti, akciju sabiedrība "Sadales tīkls" aktivitāšu koordināciju arī turpmāk nodrošinās ar ikvienu MK noteikumos Nr. 726 paredzēto elektrisko transportlīdzekļu uzlādes infrastruktūras pasūtītāju  pēc izstrādātiem vienotiem kritērijiem, nosakot kārtību un nosacījumus publiski pieejamu elektrisko transportlīdzekļu uzlādes pieslēgumpunktu ierīkošanai un turpmākai uzturēšanai darba kārtībā akcijusabiedrības "Sadales tīkls" projekta ietvaros, kas tiek publicēti akciju sabiedrības "Sadales tīkls" tīmekļvietnē (https://sadalestikls.lv/lv/elektroauto-uzlades-pieslegumi).

2. 2.2. apakšpunkts tiek papildināts, nosakot, ka:

2.1. izveidoto pieslēgumpunktu skaitu aprēķina pēc uzstādāmās elektrisko transportlīdzekļu uzlādes iekārtas (vai iekārtu) spraudņu skaita atbilstoši elektrisko transportlīdzekļu uzlādes infrastruktūras pasūtītāja sniegtajai informācijai, jo tieši  elektrisko transportlīdzekļu uzlādes infrastruktūras pasūtītājs būs atbildīgs par noteikto spraudņu nodrošināšanu visā investīcijas īstenošanas un pēcuzraudzības laikā. Akciju sabiedrība “Sadales tīkls” ir izstrādājusi pieteikšanās noteikumus, kuros, cita starpā, noteikts, ka elektrotīkla pārbūve vai izbūve un pieslēgumpunkta izbūve notiek tikai pēc pieslēguma līguma noslēgšanas ar uzlādes punkta operatoru, kurā detalizēti tiek atrunāti tā tiesības un pienākumi, tai skaitā pienākums atlīdzināt pieslēgumpunkta izmaksas, ja netiek izbūvēts attiecīgs uzlādes punkta objekts. Līdz ar to nav iespējama tāda situācija, ka elektrotīkla izbūve pieslēgumpunktu izveidei tiktu veikta bez zināma elektrisko transportlīdzekļu uzlādes infrastruktūras pasūtītāja (tai skaitā uzlādes punkta operatora). Minētais nav iespējams arī ņemot vērā Latvijas Republikas Satversmē ietverto īpašuma tiesību aizsardzības principu, kā arī normatīvajos aktos likumdevēja noteikto pienākumu veidot efektīvu elektroenerģijas sadales sistēmu. Informāciju par pieslēgumpunktu skaitu pasūtītājs sākotnēji norādīs, jau iesniedzot pieslēguma pieteikumu konkrētā sistēmas pieslēguma ierīkošanai. Ņemot vērā pasūtītāja sniegto informāciju, tiks sagatavots pieslēguma līgums (kurā tiks norādīti arī sistēmas pieslēguma tehniskie parametri, piemēram, atļautā slodze un ievadaizsardzības aparāta nominālā strāva) un sistēmas pakalpojumu līgums; 

2.2. atbilstoši normatīvajam regulējumam pieslēgumpunkta izveides dokumentācija ietver Būvniecības informācijas sistēmā izdarītu atzīmi par sistēmas pieslēguma nodošanu ekspluatācijā vai būvuzņēmēja un sadales sistēmas operatora abpusēji parakstītu aktu par sistēmas pieslēguma pieņemšanu ekspluatācijā, ja sistēmas pieslēguma nodrošināšana ietver būvniecības procesu, vai sadales sistēmas operatora aktu par paveiktajiem darbiem, ja sistēmas pieslēguma nodrošināšana neietver būvniecības procesu. Inženierbūvju būvniecības, pārbūves vai atjaunošanas laikā to izmantošana pirms pieņemšanas ekspluatācijā ir atļauta, lai tādējādi gala lietotājam būtu iespējams pēc iespējas īsākā termiņā uzsākt nepieciešamo elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu izmantošanu. Ar šī akta parakstīšanu tiek apliecināts, ka konkrētais sistēmas pieslēgums ir faktiski izbūvēts atbilstoši būvniecības dokumentācijai un veikta sistēmas pieslēguma pārbaude, konstatējot, ka sistēmas pieslēgums atbilst normatīvo aktu prasībām un ir derīgs ekspluatācijai, tas ir, sistēmas pieslēgumu ir atļauts pieslēgt akciju sabiedrības "Sadales tīkls" elektroenerģijas sadales tīklam. Ar šī akta abpusējas parakstīšanas datumu vai šajā aktā norādīto citu sistēmas pieslēguma ekspluatācijas lietošanas uzsākšanas datumu izbūvētais sistēmas pieslēgums ir uzskatāms par darba kārtībā esošu (darbotiesspējīgu), proti, ir atbilstoši sagatavots attiecīgās publiskas elektrisko transportlīdzekļu uzlādes iekārtas vai mikroģenerācijas iekārtas ar saules fotovoltu paneļiem pieslēgšanai un sistēmas pakalpojumu nepārtrauktai saņemšanai atbilstoši izbūvētā sistēmas pieslēguma tehniskajiem parametriem.
Ierosinātie grozījumi nav pretrunā un nemaina Atveseļošanas un noturības mehānisma dokumentos -  Darbības kārtībā, par kuru vienojas Eiropas Komisija un Latvija (turpmāk - Darbības kārtība) un pielikumā Eiropas Padomes 2021. gada 6. jūlija lēmumam par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna izvērtējuma apstiprināšanu (turpmāk - pielikums) norādītā 1.2.1.5.i. investīcijas mērķa rādītāja - 2060 pieslēgumpunkti elektrisko transportlīdzekļu uzlādei un/vai mikroģenerācijas uzstādīšanai līdz 2026. gada 31. augustam - aprakstu un pārbaudes mehānismu, bet precizē nacionāla līmeņa dokumentus, skaidrāk nosakot, kas tiek saprasts ar sertifikātu, kas apliecina, ka pieslēgumpunkti būs darba kārtībā. Vienlaikus Eiropas Komisijai tiks nosūtīti saskaņošanai ierosinātie grozījumi attiecībā uz mērķa rādītāja pārbaudes mehānismu.
Attiecībā uz pieslēgumpunktiem nepieciešams skaidrāk noteikt, ka 1.2.1.5.i. investīcijas mērķa rādītājā tiek ieskaitīti tikai tie pieslēgumpunkti, kas ir saistīti ar akciju sabiedrības "Sadales tīkls" 1.2.1.5.i. investīcijas atbalstāmajām darbībām. Pieslēgumpunktus var attiecināt uz projektā sasniedzamo rādītāju no līguma par projekta īstenošanu starp Ekonomikas ministriju un akciju sabiedrību “Sadales tīkls” noslēgšanas datuma. Darba kārtībā esošs mikroģeneratora ar saules fotovoltu paneļiem pieslēgumpunkts tiek ieskaitīts kā projekta mērķa rādītājā, ja, veicot pārbūves darbus, tiek radīta iespēja palielināt esošo mikroģeneratoru ar saules fotovoltu paneļiem atļauto ražošanas jaudu vai tiek radīta iespēja pieslēgt jaunus mikroģeneratorus ar saules fotovoltu paneļiem, ņemot vērā pieaugušo pieprasījumu no potenciālajiem akciju sabiedrības "Sadales tīkls" klientiem.

3. 8.1. apakšpunkts tiek papildināts, nosakot, ka par nacionālā rādītāja izpildes dokumentāciju akciju sabiedrībai "Augstsprieguma tīkls" attiecībā uz būvdarbu pabeigšanu tiek uzskatīts būvuzņēmēja un finansējuma saņēmēja parakstīta darbu pabeigšanas apliecinājuma kopija vai būvuzņēmēja un finansējuma saņēmēja parakstīts akts par posma vai objekta būvdarbu pabeigšanu. Šāda pieeja ietverta arī Klimata un enerģētikas ministrijas izstrādātajā Ministru kabineta noteikumu projektā "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 7.1.1. reformas "Enerģijas sektora transformācija" 7.1.1.1.i. investīcijas “Elektroenerģijas pārvades sistēmas sinhronizācija”, 7.1.1.2.i. investīcijas “Elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācija” un 7.1.1.3.i. investīcijas “Biometāna īpatsvara galapatēriņā palielināšana” īstenošanas noteikumi" (24-TA-674) un ar Eiropas Komisiju saskaņotajos grozījumos Darbības kārtībā un pielikumā.

4. 26.2. apakšpunkts tiek tehniski precizēts, izdalot projekta īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas. Skaidrojam, ka iekšējā audita struktūrvienības atalgojuma izdevumi var tikt segti no projekta budžeta 2.2. pozīcijas “Pārējās vadības izmaksas”.

5. Noteikumu projekts tiek papildināts ar jaunu sadaļu "V. Noslēguma jautājums", kas papildināta ar jaunu 43. punktu, kas nosaka, ar kuru brīdi pieslēgumpunkta izveidi apliecina būvuzņēmēja un sadales sistēmas operatora abpusēji parakstīts akts par sistēmas pieslēguma pieņemšanu ekspluatācijā, kārtību, un kā par šo termiņu tiek paziņots akciju sabiedrībai "Sadales tīkls".

6. Noteikumu projekta 25.2.1. apakšpunkts tiek papildināts ar attiecināmajām izmaksām akciju sabiedrībai "Sadales tīkls", paredzot iekļaut projekta atbalstāmās darbības "Vidsprieguma līniju izbūve un pārbūve" objektu izbūvē akciju sabiedrības "Sadales tīkls" pašražotos materiālus - koka balstus (stabus). Izmaksu aprēķinā tiks piemērota koka balstu vidējā svērtā ražošanas pašizmaksas vērtība. Gaisvadu elektrotīkla uzturēšanas un atjaunošanas vajadzībām akciju sabiedrība "Sadales tīkls" veic koka balstu ražošanu, nodrošinot to kvalitāti un ilgtspēju. Ņemot vērā lielo gaisvadu elektrolīniju īpatsvaru, akciju sabiedrības "Sadales tīkls" Koka balstu ražotne ir garants balstu kvalitātei un saimnieciski izdevīgākais risinājums gaisvadu elektrotīkla uzturēšanai un attīstībai Latvijā. Koka balsti Skandināvijas valstīs un Latvijā ir atzīti kā droši un ekonomiski izdevīgi ekspluatācijā, turklāt, ievērojot precīzu apstrādes tehnoloģiju, arī videi nekaitīgi. Koku balstu kvalitāte ir būtisks parametrs tīkla ilgmūžībā un drošumā un, ņemot vērā, ka ārpakalpojumu sniedzēji nespēj nodrošināt nepieciešamo elektrolīniju balstu kvalitāti, akciju sabiedrība "Sadales tīkls" ir izveidojis savu Koku balstu ražotni. Ik gadu Koka balsta ražotnē tiek saražoti vidēji 40 000 elektrolīniju balstu. Tāpat, ņemot vērā darbam nepieciešamās specifiskās kompetences, ikdienas tīkla ekspluatācijas darbus un elektrolīniju trašu tīrīšanu ar frēzēm, akciju sabiedrība "Sadales tīkls" neplāno nodot ārpakalpojumu sniedzējiem.

Izvērtēts, ka grozījumi līgumos par projekta īstenošanu nebūs nepieciešami. Grozījumiem MK noteikumos Nr. 726 ir pozitīva ietekme uz projektu īstenošanu, jo tie sekmēs plānoto rādītāju sasniegšanu noteiktajos termiņos.