21-TA-1144: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1. komponentes "Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja" 1.1. reformu un investīciju virziena "Emisiju samazināšana transporta sektorā" 1.1.1.r. reformas "Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana" 1.1.1.2.i. investīcijas "Videi draudzīgi uzlabojumi Rīgas valstspilsētas sabiedriskā transporta sistēmā" 1.1.1.2.i.1. pasākuma īstenošanas noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1. komponentes “Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja” 1.1. reformu un investīciju virziena “Emisiju samazināšana transporta sektorā” 1.1.1.r. reformas “Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana” 1.1.1.2.i. investīcijas “Videi draudzīgi uzlabojumi Rīgas valstspilsētas sabiedriskā transporta sistēmā” īstenošanas noteikumi” (turpmāk – noteikumu projekts) ir izstrādāts, lai nodrošinātu bezemisiju transportlīdzekļus valstspilsētas sabiedriskā transporta pārvadājumos, tas ir, elektroautobusu un tramvaju iegādi, veicinot emisiju samazināšanu Rīgas valstspilsētas sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā.
Noteikumu projekts izstrādāts, pamatojoties uz:
1) Likuma par budžetu un finanšu vadību 19.3 panta otro daļu;
2) Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr.621 “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr.621) 2.2.apakšpunktu, kas nosaka, ka nozares ministrija nodrošina un īsteno Atveseļošanas fonda plāna ietvaros resorā plānotās reformas un investīcijas.
Noteikumu projekts izstrādāts, pamatojoties uz:
1) Likuma par budžetu un finanšu vadību 19.3 panta otro daļu;
2) Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr.621 “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr.621) 2.2.apakšpunktu, kas nosaka, ka nozares ministrija nodrošina un īsteno Atveseļošanas fonda plāna ietvaros resorā plānotās reformas un investīcijas.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir nodrošināt bezemisiju transportlīdzekļus pilsētas sabiedriskā transporta pārvadājumos, tas ir, elektroautobusu un to elektrouzlādes staciju izveidošanu, un zemās grīdas tramvaju iegādi, veicinot emisiju samazināšanu Rīgas valstspilsētas sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
2021. gada 27. aprīlī (prot. Nr. 36 27. §) Ministru kabinets (turpmāk – MK) apstiprināja Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma ieviešanas un nacionālā ekonomikas atveseļošanas un noturības plānu (turpmāk – AF plāns)[1], kurš iesniegts Eiropas Komisijā (turpmāk – EK) 2021. gada 30. aprīlī. 2021. gada 13. jūlijā Atveseļošanas fonda Padomes Īstenošanas lēmums apstiprināts Eiropas Savienības (turpmāk – ES) Ekonomikas un finanšu padomē (ECOFIN). AF plānā galvenie nacionālās industriālās politikas rīcības virzieni Latvijas attīstībai ir noteikti cilvēkkapitāls, inovācija, biznesa vide un eksportspēja, finanšu pieejamība un infrastruktūra. Latvijas AF plāns sniegs tiešu ieguldījumu visu iepriekš minēto stratēģijas mērķu sasniegšanā, gan nodrošinot investīciju atbalstu, gan ieviešot būtiskas strukturālās reformas, lai sakārtotu politikas ietvaru konkrētās jomās.
AF plānā paredzēts īstenot reformas un investīcijas Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas (turpmāk – SM) pārziņā esošās jomās, tas ir, AF plāna ietvertās komponentes Nr.1 “Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja” plānotā reforma Nr. 1.1.1.r. “Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana” (turpmāk – reforma), paredzot īstenot sabiedriskā transporta reformu Rīgas metropoles areālā un veikt investīcijas transporta tīklu modernizācijā, tai skaitā nodrošinot ilgtspējīgu mobilitāti. Vienlaikus ar AF plānā ietvertajām investīcijām, reforma ir vērsta uz sabiedriskā transporta konkurētspējas attīstību Rīgas metropoles areālā un paredz integrētu un koordinētu pieeju pasažieru pārvadājumu plānošanai, pasūtīšanai un organizācijai (viens multimodāls sabiedriskā transporta maršruta tīkls Rīgas metropoles areālam), kā arī vienotas sistēmas izveidi biļešu tirdzniecībai (vienotā biļete) un pasažieru informēšanai (tai skaitā reāllaikā), tādejādi palielinot un mainot videi draudzīga sabiedriskā transporta lomu kopējā motorizētajā mobilitātē.
Lai nodrošinātu būtisku siltumnīcefekta gāzu (turpmāk – SEG) emisiju samazinājumu transporta sektorā nepieciešami nozīmīgi ieguldījumi infrastruktūrā, kā arī reforma, kura stimulētu pasažieru paradumu maiņu un pāreju uz videi draudzīgākiem transporta risinājumiem. Pilsētas sabiedriskais transports spēlē nozīmīgu lomu Rīgas valstspilsētā un Rīgas valstspilsētas sasaistei ar tuvējām teritorijām. No kopējā pārvadāto pasažieru skaita 2019.gadā, kas sasniedza 134 miljonus, aptuveni 4% bija Pierīgas reģiona pasažieri, un pilsētas sabiedriskā transporta loma pārējā Rīgas metropoles areāla sasaistei ar Rīgu vērtējama kā pašlaik nenozīmīga, bet ar lielu izaugsmes potenciālu. Pilsētas transporta maršrutu tīklu apkalpo tramvaji, trolejbusi un autobusi, kopējais transporta vienību skaits pārsniedz 700 vienības, no kurām 265 vienības ir autobusi vai trolejbusi ar EURO 2 un EURO 3 klases dzinējiem, un tie būtu jānomaina ar mazemisiju vai bezemisiju transporta vienībām, tai skaitā pilsētas elektrotransportu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, tai skaitā, lai veicinātu reformas sasniegšanu, tiks īstenota 1.1.1.2.i. investīcija “Videi draudzīgi uzlabojumi Rīgas valstspilsētas sabiedriskā transporta sistēmā” (turpmāk – investīcija). Investīcijas mērķis ir nodrošināt bezemisiju transportlīdzekļus pilsētas sabiedriskā transporta pārvadājumos, tas ir, elektroautobusu, uzlādes staciju un tramvaju iegādi, veicinot emisiju samazināšanu Rīgas valstspilsētas sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā.
Atbilstoši AF plānam un AF plāna darbības kārtībai (angliski - Operational Arrangements) (pieejama, https://bit.ly/3pS3MhA) investīcijas ietvaros ir sasniedzami šādi rādītāji:
1) līdz 2026.gada 30.jūnijam sasniedzamais rādītājs – mērķis: Rīgas valstspilsētas ekspluatēto elektrotransporta vienību (elektroautobusi, tramvaji) skaits – 21, tai skaitā, 17 elektroautobusi un četri zemās grīdas tramvaji;
2) līdz 2025.gada 30. septembrim sasniedzamais starpposma rādītājs: Rīgas valstspilsētas ekspluatēto elektrotransporta vienību (elektroautobusi, tramvaji) skaits – 5;
3) kopējais rādītājs: alternatīvo degvielu infrastruktūras – uzlādes punkti (skaits) – vismaz 7.
Investīcijas īstenošanas vieta ir Rīgas valstspilsēta. Savukārt investīcijas mērķa grupa ir investīcijas īstenošanas vietas – Rīgas valstspilsētas iedzīvotāji un sabiedriskā transporta pakalpojumu izmantotāji.
Investīcijai kopējais pieejamais finansējums ir 24 270 000 euro, kas tiek sniegts granta veidā (sasniedzot investīcijas mērķi 100% apmērā), no kuriem 10 000 000 euro pieejami zemās grīdas tramvaju iegādei un 14 270 000 euro pieejami elektroautobusu iegādei un elektrouzlādes infrastruktūras uzstādīšanai.
Par investīcijas īstenošanu ir atbildīga SM. SM un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (turpmāk – Aģentūra) savstarpēji slēdz starpresoru vienošanos par visu SM pārziņa esošo AF plāna investīciju īstenošanu, tai skaitā par investīcijai pieejamā finansējuma pārvaldīšanu, tā piešķiršanas, izlietošanas un uzraudzības kārtību, kā arī par savstarpēju informācijas apmaiņu, tai skaitā atrunājot termiņus datu ievadei Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā.
Investīcijas īstenotājs ir Rīgas pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Rīgas satiksme” (turpmāk – finansējuma saņēmējs), kas sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus, izmantojot autobusus, trolejbusus un sliežu sabiedrisko transportu, un ar kuru ir noslēgts sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas līgums, kas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra Regulas Nr. 1370/2007 par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1191/69 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 1107/70 (turpmāk – Regula Nr. 1370/2007), 4. un 5.pantā 2.punktā minētajiem nosacījumiem, investīcijas ietvaros īsteno projektu (turpmāk – projekts) un atbilstoši Atveseļošanas fonda plāna īstenošanu un uzraudzību regulējošajiem tiesību aktiem saņem ES Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu.
Atbilstoši likumā “Par pašvaldībām” 15.panta pirmās daļas 19.punktam sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšana ir viena no pašvaldības autonomajām funkcijām. Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā noteikts, ka valstspilsētas pašvaldības kompetencē ir organizēt sabiedriskā transporta pakalpojumus maršrutu tīkla valstspilsētas nozīmes maršrutos.
Regulā Nr.1370/2007 paredzēts, ka tad, ja tas nav aizliegts ar valsts tiesību aktiem, vietējā iestāde var pieņemt lēmumu pati sniegt sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumus vai tieši piešķirt pakalpojumu valsts līgumus juridiski patstāvīgam subjektam, ko vietējā iestāde kontrolē līdzīgi tam, kā tā kontrolē savas nodaļas (5.panta 2.punkts). Tieša piešķiršana ir pakalpojumu valsts līguma piešķiršana bez iepriekšējas konkursa procedūras (2.panta „h” punkts).
Finansējuma saņēmējs ir 100% Rīgas valstspilsētas pašvaldībai piederoša kapitālsabiedrība, kura sabiedriskā transporta pakalpojumus sniedz saskaņā ar 2011.gada 14.novembrī ar Rīgas domi noslēgto Pasūtījuma līgumu Nr. RD-11-1490-lī (RP SIA “Rīgas satiksme” līguma reģistrācijas Nr.LIG/2011/444) par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu Rīgas valstspilsētas sabiedriskā transporta maršrutu tīklā (turpmāk – Pasūtījuma līgums). Pasūtījuma līguma darbības termiņa sākums ir 2012.gada 1.janvāris un tas ir noslēgts līdz 2033.gada 30.jūnijam.
Atbilstošu RP SIA “Rīgas satiksme” sniegtajai informācijai pasūtījuma līgums tika noslēgts, pamatojoties uz Regulu Nr.1370/2007, Latvijas nacionālo normatīvo regulējumu – Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumu, un Rīgas domes 18.10.2011. lēmumu Nr. 3783 “Par sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma līguma par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta maršrutu tīklā noslēgšanu ar Rīgas pašvaldības sabiedrību ar ierobežotu atbildību „Rīgas satiksme””.
Saskaņā ar minētajiem lēmumiem Rīgas dome nodeva visu Rīgas valstspilsētas nozīmes maršrutu tīklu finansējuma saņēmējam (SIA “Rīgas satiksme”), un Rīgas dome (tās institūcijas) veic kontroli un uzraudzību par Pasūtījuma līguma izpildi, tai skaitā:
- Pasūtījuma līgums paredz, ka Rīgas domes pilnvarota institūcija Pasūtījuma līguma izpildē ir ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības nolikumu vai Rīgas domes lēmumu pilnvarota komiteja, centrālās administrācijas struktūrvienība, nozares vadošā iestāde (departaments), neatkarīga iestāde vai cita Rīgas domes amatpersona vai institūcija, kas apveltīta ar noteiktu tiesību un pienākumu kopumu rīkoties Rīgas domes vārdā un interesēs.
- Rīgas domes Satiksmes departamenta 24.01.2006. nolikumā “Rīgas domes Satiksmes departamenta nolikums” ir noteiktas Rīgas domes satiksmes departamenta funkcijas, tai skaitā, ka Rīgas domes Satiksmes departamenta funkcijās ir pasažieru komercpārvadājumu pārraudzība, koordinēšana, kontrole, tai skaitā normatīvo aktu pasažieru komercpārvadājumu nozarē ievērošanas uzraudzība un sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanas nodrošināšana Rīgas valstspilsētas sabiedriskā transporta maršrutu tīklā, kā arī kravas pārvadājumu kontrole;
- Rīgas domes 01.03.2022. saistošie noteikumu Nr.114 “Rīgas valstspilsētas pašvaldības nolikums” 55.punkts paredz, ka Rīgas domē ir izveidota Satiksmes un transporta lietu komitejas kompetencē ir sabiedriskais transports un tā attīstība, tai skaitā, 3.pielikumā noteikts, ka RP SIA “Rīgas satiksme” – sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus Rīgas valstspilsētas administratīvajā teritorijā un piedalās Rīgas valstspilsētas transporta infrastruktūras uzturēšanā un attīstīšanā, veicot komercdarbību stratēģiski svarīgā nozarē, kurā pastāv dabiskais monopols, tādējādi nodrošinot sabiedrībai attiecīgā pakalpojuma pieejamību, un kuras infrastruktūras attīstībai nepieciešami lieli kapitālieguldījumi.
Ņemot vērā minēto, tai skaitā, ka finansējuma saņēmējs ir 100% Rīgas valstspilsētas pašvaldībai piederoša kapitālsabiedrība, uz finansējuma saņēmēju (SIA “Rīgas satiksme”) ir attiecināms regulas 1370/2007 5.panta 2.punktā noteiktais, proti, Pasūtījuma Līgums starp Rīgas domi un SIA “Rīgas satiksme” ir “tieši piešķirts” atbilstoši Regulas 1370/2007 5.panta 2.punktam.
Atbilstoši RP SIA “Rīgas satiksme” sniegtajai informācijai starp finansējuma saņēmēju un Rīgas domi noslēgtajā Pasūtījuma līgumā (par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu Rīgas valstspilsētas sabiedriskā transporta maršrutu tīklā) ir noteikts, ka infrastruktūra ir inženierkomunikāciju, apbūves objektu un inženieraprīkojuma kopums sabiedriskā transporta pakalpojuma nodrošināšanai (ēkas, būves, līniju būves sliežu ceļi, elektroapgādes gaisvadu un kabeļu līnijas, kontakttīkli, transformatoru un vilces apakšstacijas u.c.), kur ietilpst arī gaisa telpa un zemes dzīles, ciktāl nepieciešams tā ekspluatācijai un aizsardzībai, kā arī sabiedriskā transporta satiksmei. Atbilstoši Pasūtījuma līgumam arī uzlādes stacija ir viena no infrastruktūras komponentēm, kas nepieciešama sabiedriskā transporta pakalpojuma nodrošināšanai.
Pasūtījuma Līgumā noteikts, ka Rīgas dome nosaka Rīgas valstspilsētas nozīmes maršruta tīklu (turpmāk – maršrutu tīkls) un piešķir finansējuma saņēmējam (RP SIA “Rīgas satiksme”) tiesības sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus ar sabiedriskajiem transportlīdzekļiem (autobusiem, tramvajiem un trolejbusiem) šā tīkla maršrutos, bet pārvadātājs apņemas to izpildīt normatīvajos aktos un pasūtījuma līguma noteiktajā kartībā. Saskaņā ar Pasūtījuma līgumu Rīgas dome ir piešķīrusi tiesības finansējuma saņēmējam sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus ar autobusiem, kas tai skaitā paredz arī elektrouzlādes autobusus, un tramvajiem, kas tai skaitā paredz zemās grīdas tramvajus. Atbilstoši Pasūtījuma Līgumam finansējuma saņēmējs ekonomiski pamatotas prognozētās kapitālā remonta un infrastruktūras attīstības izmaksas iekļauj investīciju plāna projektos. Ņemot vērā minēto, uzlādes stacijas izveidi, elektroautobusu un zemo grīdas tramvaju iegādi finansējuma saņēmējs veic tās investīciju plānā iekļauto projektu ietvaros.
Ņemot vērā, kā AF plānā ir konkrēti definēts projekts un finansējuma saņēmējs, netiek organizēta projektu iesniegumu atlase (tai skaitā netiek izstrādāti un piemēroti projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji). Aģentūra ar finansējuma saņēmēju par projekta īstenošanu (tai skaitā investīcijas atbalsta piešķiršanu) noslēdz civiltiesisko līgumu (turpmāk – līgums), kurā iekļauj vismaz šādu informāciju saistībā ar projekta īstenošanu:
- projekta īstenošanas termiņus, sasniedzamos mērķus un rādītājus;
- atbildības sadalījumu starp Aģentūru un finansējuma saņēmēju, tai skaitā pušu pienākumus un tiesības;
- projekta īstenošanai nepieciešamo finansējumu, kā arī neatbilstoši veikto izdevumu atmaksas nosacījumus;
- plānoto iepirkumu plānu un tā iesniegšanas, precizēšanas un grozījumu veikšanas kārtību;
- uzraudzības un pārbaužu veikšanas kārtību;
- finansējuma saņēmēja aizpildītu projekta informāciju;
- informāciju un dokumentu kopumu, kas apliecinās noteiktā projekta mērķa rādītāja sasniegšanu un ar projekta īstenošanu saistīto dokumentu uzglabāšanas termiņu;
- finansējuma saņēmēja apliecinājumu, ka projekta atbalstāmās darbības un izmaksas netiek finansētas vai līdzfinansētas, kā arī tās nav plānots finansēt vai līdzfinansēt no citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem;
- informāciju par Vadības informācijas sistēmā nepieciešamās informācijas ievades apjomu, datu ievades regularitāti, atbildības sadalījumu un nepieciešamo pamatojošo dokumentu par noteikto - - - atskaites punktu un mērķu sasniegšanu augšupielādes apjomu un regularitāti;
- strīdu risināšanas kārtību, līguma grozījumu veikšanas un līguma izbeigšanas kārtību, rīcību nepārvaramas varas gadījumā un citus nosacījumus, kas būtiski projekta īstenošanai.
Aģentūra piešķir atbalstu un veic uzraudzību, tai skaitā atbilstoši MK noteikumiem Nr.621[2].
Projekta ietvaros finansējuma saņēmējs atbalstu var izmantot izmaksām, kas vērstas uz bezemisiju transportlīdzekļu nodrošināšanu pilsētas sabiedriskā transporta pārvadājumos, paredzot, ka projekta ietvaros tiks iegādāti:
- vismaz 17 elektroautobusi un uzstādītas vismaz septiņas uzlādes stacijas;
- vismaz četri zemās grīdas tramvaji.
Projekta īstenošanai ir attiecināmas izmaksas:
1) izmaksu un ieguvumu analīzes izstrādes izmaksas;
2) jaunu elektroautobusu iegādes un piegādes izmaksas;
3) jaunu stacionāru elektrouzlādes staciju (turpmāk – uzlādes stacijas) iegādes un izbūves izmaksas, tai skaitā izmaksas:
- uzlādes staciju iegādei, piegādei, montāžai, būvdarbiem, būvuzraudzībai, autoruzraudzībai un normatīvajos aktos noteikto attiecīgo būvspeciālistu obligātai apdrošināšanai;
- uzlādes staciju būvprojekta un ar to saistīto būvekspertīžu izmaksas un ar uzlādes staciju izvietojuma noteikšanu saistītās izpētes izmaksas;
- elektrotīkla pieslēguma izmaksas, tai skaitā jaudas palielināšanas, lai nodrošinātu uzlādes staciju darbību. Izmaksas ir attiecināmas saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likumu.
- uzlādes stacijām nepieciešamo stāvvietu un piebrauktuvju izbūves izmaksas;
- uzlādes staciju infrastruktūras drošības un monitoringa sistēmu iegādes un uzstādīšanas izmaksas;
4) jaunu zemās grīdas tramvaju vagonu iegādes un piegādes izmaksas;
5) neatkarīga revidenta vai iekšējā auditora piesaistes izmaksas, lai apliecinātu izmaksu pamatotību un mērķa sasniegšanu.
Projekta izmaksas ir attiecināmas, ja atbalstāmās darbības līgumā par projekta īstenošanu noslēgšanas brīdī nav pabeigtas un izmaksas atbilst noteikumos minētajām izmaksu pozīcijām, un ir radušās no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas.
Noteikumu projekts paredz, ka AF finansējums nesedz pievienotās vērtības nodokļa izmaksas, bet attiecīgās izmaksas ir iekļaujamas projekta kopējās izmaksās. Pievienotās vērtības nodokļa izmaksu segšanai finansējuma saņēmējs var izmantot savus finanšu līdzekļus, vai piesaistīt citu finansējumu, kas nav AF finansējums (piemēram, nepieciešamo finansējumu pievienotās vērtības nodokļa segšanai aizņemoties Valsts kasē). Pievienotās vērtības nodokļa izmaksas ir iekļaujamas projekta kopējās izmaksās.
Noteikumu projekts paredz, ka ar projektā radušos sadārdzinājumu saistās izmaksas nav attiecināmas finansēšanai no AF finansējuma
Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka projekts tiek īstenots ievērojot AF plānā principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” novērtējumā noteiktās prasības, tai skaitā projekta ietvaros iepirktie elektroautobusi aizstās līdz šim izmantotās transporta vienības.
Pēc transporta līdzekļa dzīves cikla beigām (attiecībā uz aizstājamajām transportlīdzekļu vienībām) tie tiks utilizēti atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/53/EK par nolietotiem transportlīdzekļiem prasībām. Tie tiks nodoti apstrādes uzņēmumiem, kas nodrošina nolietotu transportlīdzekļu pārstrādi un atkārtoti izmantojamo detaļu un materiālu atguvi un atgriešanu tautsaimniecībā.
Savukārt projekta ietvaros iegādātie zemās grīdas tramvaji tiks ekspluatēti jaunizveidotajā savienojošā tramvaja līnijā.
AF plānā principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” novērtējumā noteiktās prasības, attiecībā uz aizstājamo transportlīdzekļu utilizāciju, saskaņā ar Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumu, apliecina:
1) finansējuma saņēmēja akts un Valsts akciju sabiedrības “Ceļu satiksmes drošības direkcija” apliecinājums par transportlīdzekļa norakstīšanu, un;
2) apstrādes vai pārstrādes uzņēmuma izsniegts likvidācijas sertifikāts par nolietotā transportlīdzekļa (numurētā agregāta) nodošanu apstrādei vai pārstrādei.
Ņemot vērā, ka projekta ietvaros tiks veiktas investīcijas transporta sektora infrastruktūrā, projekts tiešā veidā veicinās SEG emisiju samazināšanos un gaisa kvalitātes uzlabošanu, tādējādi arī pozitīvi ietekmējot Zaļo dimensiju un zaļo mērķu sasniegšanu (tai skaitā 100% ietekme uz klimata koeficientu/atzīmi un 40% ietekme uz vides koeficientu/atzīmi).
Atbilstoši AF plānam (2.pielikuma 2.tabula “Plānotās izmaksas un ekoloģiskā un digitālā ietekme”) projektam plānotais finansējums un projekta atbalstāmās darbības atbilst intervences kategorijai (investīcijas kodam) “Tīrs pilsētas transporta ritošais sastāvs” – 074 (tīrs pilsētas ritošais sastāvs attiecas uz nulles emisijas ritošo sastāvu).
Projekta ietvaros plānotā uzlādes staciju izbūvē/izveidošana ir tieši saistīta ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības īstenoto projektu, kas paredz mobilitātes punktu izveidi. Ņemot vērā, ka Rīgas valstspilsētas pašvaldības īstenotajā projektā šobrīd vēl norisinās priekšizpētes darbi, nav zināma pilnīga informācija saistībā ar uzlādes staciju infrastruktūras precīzu novietojumu, tai skaitā to kādas piederības zemes vienībās šī infrastruktūra tiks izvietota. Projektēšanas ietvaros, plānojot precīzas uzlādes staciju izvietošanas vietas, finansējuma saņēmējs primāri izvērtēs iespējas šo infrastruktūru izbūvēt savā vai Rīgas valstspilsētas pašvaldības īpašumā, valdījumā, vai turējumā esošajās zemes vienībās, šādā gadījumā slēdzot atbilstošu vienošanos par uzlādes staciju izbūvei nepieciešamās (esošās un jaunizveidotās) infrastruktūras īpašumtiesībām, kā arī būvniecības, lietošanas, uzturēšanas un attīstības (tai skaitā modernizēšana, pārbūve) kārtību (ja attiecināms).
Projekta ietvaros ir attiecināmas (no AF plāna finansējuma) neatkarīga revidenta vai iekšējā auditora piesaistes izmaksas, lai apliecinātu projekta izmaksu pamatotību un mērķa sasniegšanu. Izmaksas ietver revidenta/auditota atzinuma sagatavošanu, kurā tiek ietverta analīze par projekta atbilstību labas finanšu pārvaldības principiem, tiek pārbaudīta preču un pakalpojuma sniedzēju atbilstība un pārbaudīta pakalpojumu un piegādes līgumu un to izdevumus pamatojošā dokumentācija.
Saskaņā ar AF plānā minēto un atbilstoši Regulai Nr. 1370/2007 transportlīdzekļu iegāde (zemās grīdas tramvaji, elektroautobusi) projekta ietvaros - ir saderīga ar ES iekšējo tirgu, līdz ar to, noteikumu projekts paredz, ka komercdarbības atbalsta piešķiršanai tiek piemērota Regula Nr.1370/2007. Finansējuma saņēmējam ir noslēgts sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas līgums, kas atbilst Regulas Nr.1370/2007 4. un 5. panta 2.punktā minētajiem nosacījumiem, ar Rīgas valstspilsētas pašvaldību, kas ir finansējuma saņēmēja 100% kapitāla daļu turētāja.
Noteikumu projekts paredz, ka projekta ietvaros komercdarbības atbalstu piešķir un komercdarbības atbalsta nosacījumu uzraudzību Noteikumu projekta 9.punktā minētajā sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas līguma ietvaros, tai skaitā saskaņā ar Regulā Nr.1370/2007 noteikto un Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma nosacījumiem, veic Rīgas valstspilsētas pašvaldība, kas ir finansējuma saņēmēja 100% kapitāla daļu turētāja un kurai ar finansējuma saņēmēju ir noslēgts sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas līgums.
Noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmējs, iesniedzot noslēguma maksājuma pieprasījumu, iesniegs Aģentūrā sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas pienākuma uzlicēja apliecinājumu, ka kompensācija, lai segtu izmaksas, kas radušās, izpildot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, ir aprēķināta tā, lai novērstu pārmērīgu kompensāciju atbilstoši Regulas Nr. 1370/2007 3.panta 2.punktam un 4.panta 1.punkta b) apakšpunktam.
Līdz ar to, jau esošā Pasūtījuma līgumā piešķirot papildus publiskās investīcijas un atbalstu izmaksām (kas minētas Noteikumu projekta 14.punktā), tiks izpildīts Regulas 1370/2007 4.panta 1.punkta b) apakšpunktā norādītais.
Atveseļošanās fonda finansējums netiek piešķirts, ja finansējuma saņēmējs ir vienā no Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 18.jūlija regulas (ES, Euratom) Nr. 2018/1046, par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (turpmāk – Regula Nr. 2018/1046) 136.pantā noteiktajām izslēgšanas situācijām.
Pirms SM lēmuma pieņemšanas par projekta iesniegumu atbilstību visām izvirzītajām prasībām, Ministrija lūgs Aģentūrai sniegt informāciju un pārliecināties, ka finansējuma saņēmējs atbilst šajos noteikumos un AF plānā noteiktajiem nosacījumiem, kā arī neatbilst izslēgšanas kritērijiem atbilstoši Regulas Nr. 2018/1046 136.pantam un finansējuma saņēmējam Latvijas Republikā nav nodokļu parādi, tajā skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi, kas kopsummā pārsniedz 150 euro.
Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs nodrošina projektā plānoto darbu sasaisti, sinerģiju un demarkāciju ar citu atbalsta instrumentu investīcijām dubultfinansējuma riska mazināšanai, tai skaitā projektu īsteno demarkācijā ar ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 4.5.1. specifiskā atbalsta mērķa “Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru” 4.5.1.2. pasākumu “Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru (autobusi)”, kura ietvaros plānotas investīcijas jaunu videi draudzīgu sabiedrisko transportlīdzekļu (autobusu) iegādei. Projekts tiek īstenots arī sasaistē ar projektu “Rīgas tramvaja infrastruktūras pielāgošana zemās grīdas tramvaja parametriem”, kura ietvaros plānoti ieguldījumi tramvaja maršrutu līnijās.
Papildu ieguldījumu gadījumā, citu atbalsta instrumentu (tai skaitā, ES fondu) ietvaros, tie tiks veikti sinerģijā ar projekta ietvaros plānotajiem ieguldījumiem, vienlaikus nepieļaujot dubultfinansēšanas risku, tai skaitā ievērojot dubultfinansējuma risku un atbilstošus risku vadības un uzraudzības pasākumus.
Noteikumu projekts paredz, ka AF plānā reforma un projekts ir identificēts kā stratēģiski svarīgs projekts, kuram nepieciešama pastiprināta komunikācija. SM nepieciešamos komunikācijas un publicitātes pasākumus nodrošinās savu finanšu līdzekļu ietvaros (izmaksas netiks attiecinātas investīcijas ietvaros un finansēšanai no AF plāna).
Projektu īsteno saskaņā ar līgumu par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2026. gada 30. jūnijam, tai skaitā finansējuma saņēmējs iesniedz Aģentūrai, kā līgumslēdzējiestādei projekta noslēguma dokumentāciju un projekta rādītāju sasniegšanu, pievienojot to sasniegšanu pamatojošo dokumentāciju. Savukārt Aģentūra ne vēlāk, kā līdz 2026. gada 31. augustam veic projekta noslēguma dokumentācijas u.c. pārbaudes, lai pārliecinātos par rādītāju sasniegšanu un izdevumu attiecināmību, kā arī veic noslēguma maksājumu finansējuma saņēmējam.
Kopumā projekta īstenošana veicinās reformas sasniegšanu, proti, tiks izveidots viens multimodāls sabiedriskā transporta maršruta tīkls Rīgas metropoles areālam ar vienotu un saskaņotu kustības grafiku, vienotu cenas un atlaižu politiku, vienotu biļeti integrētā sabiedriskā transporta pasūtījuma sistēmā Rīgas metropoles areālam.
[1] Ministru kabineta 2021. gada 28. aprīļa rīkojums Nr. 292 “Par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu”, https://likumi.lv/ta/id/322858-par-latvijas-atveselosanas-un-noturibas-mehanisma-planu
[2] MK 2021. gada 7. septembra noteikumi Nr.621 “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtība”, https://likumi.lv/ta/id/325986
AF plānā paredzēts īstenot reformas un investīcijas Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas (turpmāk – SM) pārziņā esošās jomās, tas ir, AF plāna ietvertās komponentes Nr.1 “Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja” plānotā reforma Nr. 1.1.1.r. “Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana” (turpmāk – reforma), paredzot īstenot sabiedriskā transporta reformu Rīgas metropoles areālā un veikt investīcijas transporta tīklu modernizācijā, tai skaitā nodrošinot ilgtspējīgu mobilitāti. Vienlaikus ar AF plānā ietvertajām investīcijām, reforma ir vērsta uz sabiedriskā transporta konkurētspējas attīstību Rīgas metropoles areālā un paredz integrētu un koordinētu pieeju pasažieru pārvadājumu plānošanai, pasūtīšanai un organizācijai (viens multimodāls sabiedriskā transporta maršruta tīkls Rīgas metropoles areālam), kā arī vienotas sistēmas izveidi biļešu tirdzniecībai (vienotā biļete) un pasažieru informēšanai (tai skaitā reāllaikā), tādejādi palielinot un mainot videi draudzīga sabiedriskā transporta lomu kopējā motorizētajā mobilitātē.
Lai nodrošinātu būtisku siltumnīcefekta gāzu (turpmāk – SEG) emisiju samazinājumu transporta sektorā nepieciešami nozīmīgi ieguldījumi infrastruktūrā, kā arī reforma, kura stimulētu pasažieru paradumu maiņu un pāreju uz videi draudzīgākiem transporta risinājumiem. Pilsētas sabiedriskais transports spēlē nozīmīgu lomu Rīgas valstspilsētā un Rīgas valstspilsētas sasaistei ar tuvējām teritorijām. No kopējā pārvadāto pasažieru skaita 2019.gadā, kas sasniedza 134 miljonus, aptuveni 4% bija Pierīgas reģiona pasažieri, un pilsētas sabiedriskā transporta loma pārējā Rīgas metropoles areāla sasaistei ar Rīgu vērtējama kā pašlaik nenozīmīga, bet ar lielu izaugsmes potenciālu. Pilsētas transporta maršrutu tīklu apkalpo tramvaji, trolejbusi un autobusi, kopējais transporta vienību skaits pārsniedz 700 vienības, no kurām 265 vienības ir autobusi vai trolejbusi ar EURO 2 un EURO 3 klases dzinējiem, un tie būtu jānomaina ar mazemisiju vai bezemisiju transporta vienībām, tai skaitā pilsētas elektrotransportu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, tai skaitā, lai veicinātu reformas sasniegšanu, tiks īstenota 1.1.1.2.i. investīcija “Videi draudzīgi uzlabojumi Rīgas valstspilsētas sabiedriskā transporta sistēmā” (turpmāk – investīcija). Investīcijas mērķis ir nodrošināt bezemisiju transportlīdzekļus pilsētas sabiedriskā transporta pārvadājumos, tas ir, elektroautobusu, uzlādes staciju un tramvaju iegādi, veicinot emisiju samazināšanu Rīgas valstspilsētas sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā.
Atbilstoši AF plānam un AF plāna darbības kārtībai (angliski - Operational Arrangements) (pieejama, https://bit.ly/3pS3MhA) investīcijas ietvaros ir sasniedzami šādi rādītāji:
1) līdz 2026.gada 30.jūnijam sasniedzamais rādītājs – mērķis: Rīgas valstspilsētas ekspluatēto elektrotransporta vienību (elektroautobusi, tramvaji) skaits – 21, tai skaitā, 17 elektroautobusi un četri zemās grīdas tramvaji;
2) līdz 2025.gada 30. septembrim sasniedzamais starpposma rādītājs: Rīgas valstspilsētas ekspluatēto elektrotransporta vienību (elektroautobusi, tramvaji) skaits – 5;
3) kopējais rādītājs: alternatīvo degvielu infrastruktūras – uzlādes punkti (skaits) – vismaz 7.
Investīcijas īstenošanas vieta ir Rīgas valstspilsēta. Savukārt investīcijas mērķa grupa ir investīcijas īstenošanas vietas – Rīgas valstspilsētas iedzīvotāji un sabiedriskā transporta pakalpojumu izmantotāji.
Investīcijai kopējais pieejamais finansējums ir 24 270 000 euro, kas tiek sniegts granta veidā (sasniedzot investīcijas mērķi 100% apmērā), no kuriem 10 000 000 euro pieejami zemās grīdas tramvaju iegādei un 14 270 000 euro pieejami elektroautobusu iegādei un elektrouzlādes infrastruktūras uzstādīšanai.
Par investīcijas īstenošanu ir atbildīga SM. SM un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (turpmāk – Aģentūra) savstarpēji slēdz starpresoru vienošanos par visu SM pārziņa esošo AF plāna investīciju īstenošanu, tai skaitā par investīcijai pieejamā finansējuma pārvaldīšanu, tā piešķiršanas, izlietošanas un uzraudzības kārtību, kā arī par savstarpēju informācijas apmaiņu, tai skaitā atrunājot termiņus datu ievadei Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā.
Investīcijas īstenotājs ir Rīgas pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Rīgas satiksme” (turpmāk – finansējuma saņēmējs), kas sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus, izmantojot autobusus, trolejbusus un sliežu sabiedrisko transportu, un ar kuru ir noslēgts sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas līgums, kas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra Regulas Nr. 1370/2007 par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1191/69 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 1107/70 (turpmāk – Regula Nr. 1370/2007), 4. un 5.pantā 2.punktā minētajiem nosacījumiem, investīcijas ietvaros īsteno projektu (turpmāk – projekts) un atbilstoši Atveseļošanas fonda plāna īstenošanu un uzraudzību regulējošajiem tiesību aktiem saņem ES Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu.
Atbilstoši likumā “Par pašvaldībām” 15.panta pirmās daļas 19.punktam sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšana ir viena no pašvaldības autonomajām funkcijām. Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā noteikts, ka valstspilsētas pašvaldības kompetencē ir organizēt sabiedriskā transporta pakalpojumus maršrutu tīkla valstspilsētas nozīmes maršrutos.
Regulā Nr.1370/2007 paredzēts, ka tad, ja tas nav aizliegts ar valsts tiesību aktiem, vietējā iestāde var pieņemt lēmumu pati sniegt sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumus vai tieši piešķirt pakalpojumu valsts līgumus juridiski patstāvīgam subjektam, ko vietējā iestāde kontrolē līdzīgi tam, kā tā kontrolē savas nodaļas (5.panta 2.punkts). Tieša piešķiršana ir pakalpojumu valsts līguma piešķiršana bez iepriekšējas konkursa procedūras (2.panta „h” punkts).
Finansējuma saņēmējs ir 100% Rīgas valstspilsētas pašvaldībai piederoša kapitālsabiedrība, kura sabiedriskā transporta pakalpojumus sniedz saskaņā ar 2011.gada 14.novembrī ar Rīgas domi noslēgto Pasūtījuma līgumu Nr. RD-11-1490-lī (RP SIA “Rīgas satiksme” līguma reģistrācijas Nr.LIG/2011/444) par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu Rīgas valstspilsētas sabiedriskā transporta maršrutu tīklā (turpmāk – Pasūtījuma līgums). Pasūtījuma līguma darbības termiņa sākums ir 2012.gada 1.janvāris un tas ir noslēgts līdz 2033.gada 30.jūnijam.
Atbilstošu RP SIA “Rīgas satiksme” sniegtajai informācijai pasūtījuma līgums tika noslēgts, pamatojoties uz Regulu Nr.1370/2007, Latvijas nacionālo normatīvo regulējumu – Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumu, un Rīgas domes 18.10.2011. lēmumu Nr. 3783 “Par sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma līguma par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta maršrutu tīklā noslēgšanu ar Rīgas pašvaldības sabiedrību ar ierobežotu atbildību „Rīgas satiksme””.
Saskaņā ar minētajiem lēmumiem Rīgas dome nodeva visu Rīgas valstspilsētas nozīmes maršrutu tīklu finansējuma saņēmējam (SIA “Rīgas satiksme”), un Rīgas dome (tās institūcijas) veic kontroli un uzraudzību par Pasūtījuma līguma izpildi, tai skaitā:
- Pasūtījuma līgums paredz, ka Rīgas domes pilnvarota institūcija Pasūtījuma līguma izpildē ir ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības nolikumu vai Rīgas domes lēmumu pilnvarota komiteja, centrālās administrācijas struktūrvienība, nozares vadošā iestāde (departaments), neatkarīga iestāde vai cita Rīgas domes amatpersona vai institūcija, kas apveltīta ar noteiktu tiesību un pienākumu kopumu rīkoties Rīgas domes vārdā un interesēs.
- Rīgas domes Satiksmes departamenta 24.01.2006. nolikumā “Rīgas domes Satiksmes departamenta nolikums” ir noteiktas Rīgas domes satiksmes departamenta funkcijas, tai skaitā, ka Rīgas domes Satiksmes departamenta funkcijās ir pasažieru komercpārvadājumu pārraudzība, koordinēšana, kontrole, tai skaitā normatīvo aktu pasažieru komercpārvadājumu nozarē ievērošanas uzraudzība un sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanas nodrošināšana Rīgas valstspilsētas sabiedriskā transporta maršrutu tīklā, kā arī kravas pārvadājumu kontrole;
- Rīgas domes 01.03.2022. saistošie noteikumu Nr.114 “Rīgas valstspilsētas pašvaldības nolikums” 55.punkts paredz, ka Rīgas domē ir izveidota Satiksmes un transporta lietu komitejas kompetencē ir sabiedriskais transports un tā attīstība, tai skaitā, 3.pielikumā noteikts, ka RP SIA “Rīgas satiksme” – sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus Rīgas valstspilsētas administratīvajā teritorijā un piedalās Rīgas valstspilsētas transporta infrastruktūras uzturēšanā un attīstīšanā, veicot komercdarbību stratēģiski svarīgā nozarē, kurā pastāv dabiskais monopols, tādējādi nodrošinot sabiedrībai attiecīgā pakalpojuma pieejamību, un kuras infrastruktūras attīstībai nepieciešami lieli kapitālieguldījumi.
Ņemot vērā minēto, tai skaitā, ka finansējuma saņēmējs ir 100% Rīgas valstspilsētas pašvaldībai piederoša kapitālsabiedrība, uz finansējuma saņēmēju (SIA “Rīgas satiksme”) ir attiecināms regulas 1370/2007 5.panta 2.punktā noteiktais, proti, Pasūtījuma Līgums starp Rīgas domi un SIA “Rīgas satiksme” ir “tieši piešķirts” atbilstoši Regulas 1370/2007 5.panta 2.punktam.
Atbilstoši RP SIA “Rīgas satiksme” sniegtajai informācijai starp finansējuma saņēmēju un Rīgas domi noslēgtajā Pasūtījuma līgumā (par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu Rīgas valstspilsētas sabiedriskā transporta maršrutu tīklā) ir noteikts, ka infrastruktūra ir inženierkomunikāciju, apbūves objektu un inženieraprīkojuma kopums sabiedriskā transporta pakalpojuma nodrošināšanai (ēkas, būves, līniju būves sliežu ceļi, elektroapgādes gaisvadu un kabeļu līnijas, kontakttīkli, transformatoru un vilces apakšstacijas u.c.), kur ietilpst arī gaisa telpa un zemes dzīles, ciktāl nepieciešams tā ekspluatācijai un aizsardzībai, kā arī sabiedriskā transporta satiksmei. Atbilstoši Pasūtījuma līgumam arī uzlādes stacija ir viena no infrastruktūras komponentēm, kas nepieciešama sabiedriskā transporta pakalpojuma nodrošināšanai.
Pasūtījuma Līgumā noteikts, ka Rīgas dome nosaka Rīgas valstspilsētas nozīmes maršruta tīklu (turpmāk – maršrutu tīkls) un piešķir finansējuma saņēmējam (RP SIA “Rīgas satiksme”) tiesības sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus ar sabiedriskajiem transportlīdzekļiem (autobusiem, tramvajiem un trolejbusiem) šā tīkla maršrutos, bet pārvadātājs apņemas to izpildīt normatīvajos aktos un pasūtījuma līguma noteiktajā kartībā. Saskaņā ar Pasūtījuma līgumu Rīgas dome ir piešķīrusi tiesības finansējuma saņēmējam sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus ar autobusiem, kas tai skaitā paredz arī elektrouzlādes autobusus, un tramvajiem, kas tai skaitā paredz zemās grīdas tramvajus. Atbilstoši Pasūtījuma Līgumam finansējuma saņēmējs ekonomiski pamatotas prognozētās kapitālā remonta un infrastruktūras attīstības izmaksas iekļauj investīciju plāna projektos. Ņemot vērā minēto, uzlādes stacijas izveidi, elektroautobusu un zemo grīdas tramvaju iegādi finansējuma saņēmējs veic tās investīciju plānā iekļauto projektu ietvaros.
Ņemot vērā, kā AF plānā ir konkrēti definēts projekts un finansējuma saņēmējs, netiek organizēta projektu iesniegumu atlase (tai skaitā netiek izstrādāti un piemēroti projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji). Aģentūra ar finansējuma saņēmēju par projekta īstenošanu (tai skaitā investīcijas atbalsta piešķiršanu) noslēdz civiltiesisko līgumu (turpmāk – līgums), kurā iekļauj vismaz šādu informāciju saistībā ar projekta īstenošanu:
- projekta īstenošanas termiņus, sasniedzamos mērķus un rādītājus;
- atbildības sadalījumu starp Aģentūru un finansējuma saņēmēju, tai skaitā pušu pienākumus un tiesības;
- projekta īstenošanai nepieciešamo finansējumu, kā arī neatbilstoši veikto izdevumu atmaksas nosacījumus;
- plānoto iepirkumu plānu un tā iesniegšanas, precizēšanas un grozījumu veikšanas kārtību;
- uzraudzības un pārbaužu veikšanas kārtību;
- finansējuma saņēmēja aizpildītu projekta informāciju;
- informāciju un dokumentu kopumu, kas apliecinās noteiktā projekta mērķa rādītāja sasniegšanu un ar projekta īstenošanu saistīto dokumentu uzglabāšanas termiņu;
- finansējuma saņēmēja apliecinājumu, ka projekta atbalstāmās darbības un izmaksas netiek finansētas vai līdzfinansētas, kā arī tās nav plānots finansēt vai līdzfinansēt no citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem;
- informāciju par Vadības informācijas sistēmā nepieciešamās informācijas ievades apjomu, datu ievades regularitāti, atbildības sadalījumu un nepieciešamo pamatojošo dokumentu par noteikto - - - atskaites punktu un mērķu sasniegšanu augšupielādes apjomu un regularitāti;
- strīdu risināšanas kārtību, līguma grozījumu veikšanas un līguma izbeigšanas kārtību, rīcību nepārvaramas varas gadījumā un citus nosacījumus, kas būtiski projekta īstenošanai.
Aģentūra piešķir atbalstu un veic uzraudzību, tai skaitā atbilstoši MK noteikumiem Nr.621[2].
Projekta ietvaros finansējuma saņēmējs atbalstu var izmantot izmaksām, kas vērstas uz bezemisiju transportlīdzekļu nodrošināšanu pilsētas sabiedriskā transporta pārvadājumos, paredzot, ka projekta ietvaros tiks iegādāti:
- vismaz 17 elektroautobusi un uzstādītas vismaz septiņas uzlādes stacijas;
- vismaz četri zemās grīdas tramvaji.
Projekta īstenošanai ir attiecināmas izmaksas:
1) izmaksu un ieguvumu analīzes izstrādes izmaksas;
2) jaunu elektroautobusu iegādes un piegādes izmaksas;
3) jaunu stacionāru elektrouzlādes staciju (turpmāk – uzlādes stacijas) iegādes un izbūves izmaksas, tai skaitā izmaksas:
- uzlādes staciju iegādei, piegādei, montāžai, būvdarbiem, būvuzraudzībai, autoruzraudzībai un normatīvajos aktos noteikto attiecīgo būvspeciālistu obligātai apdrošināšanai;
- uzlādes staciju būvprojekta un ar to saistīto būvekspertīžu izmaksas un ar uzlādes staciju izvietojuma noteikšanu saistītās izpētes izmaksas;
- elektrotīkla pieslēguma izmaksas, tai skaitā jaudas palielināšanas, lai nodrošinātu uzlādes staciju darbību. Izmaksas ir attiecināmas saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likumu.
- uzlādes stacijām nepieciešamo stāvvietu un piebrauktuvju izbūves izmaksas;
- uzlādes staciju infrastruktūras drošības un monitoringa sistēmu iegādes un uzstādīšanas izmaksas;
4) jaunu zemās grīdas tramvaju vagonu iegādes un piegādes izmaksas;
5) neatkarīga revidenta vai iekšējā auditora piesaistes izmaksas, lai apliecinātu izmaksu pamatotību un mērķa sasniegšanu.
Projekta izmaksas ir attiecināmas, ja atbalstāmās darbības līgumā par projekta īstenošanu noslēgšanas brīdī nav pabeigtas un izmaksas atbilst noteikumos minētajām izmaksu pozīcijām, un ir radušās no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas.
Noteikumu projekts paredz, ka AF finansējums nesedz pievienotās vērtības nodokļa izmaksas, bet attiecīgās izmaksas ir iekļaujamas projekta kopējās izmaksās. Pievienotās vērtības nodokļa izmaksu segšanai finansējuma saņēmējs var izmantot savus finanšu līdzekļus, vai piesaistīt citu finansējumu, kas nav AF finansējums (piemēram, nepieciešamo finansējumu pievienotās vērtības nodokļa segšanai aizņemoties Valsts kasē). Pievienotās vērtības nodokļa izmaksas ir iekļaujamas projekta kopējās izmaksās.
Noteikumu projekts paredz, ka ar projektā radušos sadārdzinājumu saistās izmaksas nav attiecināmas finansēšanai no AF finansējuma
Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka projekts tiek īstenots ievērojot AF plānā principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” novērtējumā noteiktās prasības, tai skaitā projekta ietvaros iepirktie elektroautobusi aizstās līdz šim izmantotās transporta vienības.
Pēc transporta līdzekļa dzīves cikla beigām (attiecībā uz aizstājamajām transportlīdzekļu vienībām) tie tiks utilizēti atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/53/EK par nolietotiem transportlīdzekļiem prasībām. Tie tiks nodoti apstrādes uzņēmumiem, kas nodrošina nolietotu transportlīdzekļu pārstrādi un atkārtoti izmantojamo detaļu un materiālu atguvi un atgriešanu tautsaimniecībā.
Savukārt projekta ietvaros iegādātie zemās grīdas tramvaji tiks ekspluatēti jaunizveidotajā savienojošā tramvaja līnijā.
AF plānā principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” novērtējumā noteiktās prasības, attiecībā uz aizstājamo transportlīdzekļu utilizāciju, saskaņā ar Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumu, apliecina:
1) finansējuma saņēmēja akts un Valsts akciju sabiedrības “Ceļu satiksmes drošības direkcija” apliecinājums par transportlīdzekļa norakstīšanu, un;
2) apstrādes vai pārstrādes uzņēmuma izsniegts likvidācijas sertifikāts par nolietotā transportlīdzekļa (numurētā agregāta) nodošanu apstrādei vai pārstrādei.
Ņemot vērā, ka projekta ietvaros tiks veiktas investīcijas transporta sektora infrastruktūrā, projekts tiešā veidā veicinās SEG emisiju samazināšanos un gaisa kvalitātes uzlabošanu, tādējādi arī pozitīvi ietekmējot Zaļo dimensiju un zaļo mērķu sasniegšanu (tai skaitā 100% ietekme uz klimata koeficientu/atzīmi un 40% ietekme uz vides koeficientu/atzīmi).
Atbilstoši AF plānam (2.pielikuma 2.tabula “Plānotās izmaksas un ekoloģiskā un digitālā ietekme”) projektam plānotais finansējums un projekta atbalstāmās darbības atbilst intervences kategorijai (investīcijas kodam) “Tīrs pilsētas transporta ritošais sastāvs” – 074 (tīrs pilsētas ritošais sastāvs attiecas uz nulles emisijas ritošo sastāvu).
Projekta ietvaros plānotā uzlādes staciju izbūvē/izveidošana ir tieši saistīta ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības īstenoto projektu, kas paredz mobilitātes punktu izveidi. Ņemot vērā, ka Rīgas valstspilsētas pašvaldības īstenotajā projektā šobrīd vēl norisinās priekšizpētes darbi, nav zināma pilnīga informācija saistībā ar uzlādes staciju infrastruktūras precīzu novietojumu, tai skaitā to kādas piederības zemes vienībās šī infrastruktūra tiks izvietota. Projektēšanas ietvaros, plānojot precīzas uzlādes staciju izvietošanas vietas, finansējuma saņēmējs primāri izvērtēs iespējas šo infrastruktūru izbūvēt savā vai Rīgas valstspilsētas pašvaldības īpašumā, valdījumā, vai turējumā esošajās zemes vienībās, šādā gadījumā slēdzot atbilstošu vienošanos par uzlādes staciju izbūvei nepieciešamās (esošās un jaunizveidotās) infrastruktūras īpašumtiesībām, kā arī būvniecības, lietošanas, uzturēšanas un attīstības (tai skaitā modernizēšana, pārbūve) kārtību (ja attiecināms).
Projekta ietvaros ir attiecināmas (no AF plāna finansējuma) neatkarīga revidenta vai iekšējā auditora piesaistes izmaksas, lai apliecinātu projekta izmaksu pamatotību un mērķa sasniegšanu. Izmaksas ietver revidenta/auditota atzinuma sagatavošanu, kurā tiek ietverta analīze par projekta atbilstību labas finanšu pārvaldības principiem, tiek pārbaudīta preču un pakalpojuma sniedzēju atbilstība un pārbaudīta pakalpojumu un piegādes līgumu un to izdevumus pamatojošā dokumentācija.
Saskaņā ar AF plānā minēto un atbilstoši Regulai Nr. 1370/2007 transportlīdzekļu iegāde (zemās grīdas tramvaji, elektroautobusi) projekta ietvaros - ir saderīga ar ES iekšējo tirgu, līdz ar to, noteikumu projekts paredz, ka komercdarbības atbalsta piešķiršanai tiek piemērota Regula Nr.1370/2007. Finansējuma saņēmējam ir noslēgts sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas līgums, kas atbilst Regulas Nr.1370/2007 4. un 5. panta 2.punktā minētajiem nosacījumiem, ar Rīgas valstspilsētas pašvaldību, kas ir finansējuma saņēmēja 100% kapitāla daļu turētāja.
Noteikumu projekts paredz, ka projekta ietvaros komercdarbības atbalstu piešķir un komercdarbības atbalsta nosacījumu uzraudzību Noteikumu projekta 9.punktā minētajā sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas līguma ietvaros, tai skaitā saskaņā ar Regulā Nr.1370/2007 noteikto un Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma nosacījumiem, veic Rīgas valstspilsētas pašvaldība, kas ir finansējuma saņēmēja 100% kapitāla daļu turētāja un kurai ar finansējuma saņēmēju ir noslēgts sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas līgums.
Noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmējs, iesniedzot noslēguma maksājuma pieprasījumu, iesniegs Aģentūrā sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas pienākuma uzlicēja apliecinājumu, ka kompensācija, lai segtu izmaksas, kas radušās, izpildot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, ir aprēķināta tā, lai novērstu pārmērīgu kompensāciju atbilstoši Regulas Nr. 1370/2007 3.panta 2.punktam un 4.panta 1.punkta b) apakšpunktam.
Līdz ar to, jau esošā Pasūtījuma līgumā piešķirot papildus publiskās investīcijas un atbalstu izmaksām (kas minētas Noteikumu projekta 14.punktā), tiks izpildīts Regulas 1370/2007 4.panta 1.punkta b) apakšpunktā norādītais.
Atveseļošanās fonda finansējums netiek piešķirts, ja finansējuma saņēmējs ir vienā no Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 18.jūlija regulas (ES, Euratom) Nr. 2018/1046, par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (turpmāk – Regula Nr. 2018/1046) 136.pantā noteiktajām izslēgšanas situācijām.
Pirms SM lēmuma pieņemšanas par projekta iesniegumu atbilstību visām izvirzītajām prasībām, Ministrija lūgs Aģentūrai sniegt informāciju un pārliecināties, ka finansējuma saņēmējs atbilst šajos noteikumos un AF plānā noteiktajiem nosacījumiem, kā arī neatbilst izslēgšanas kritērijiem atbilstoši Regulas Nr. 2018/1046 136.pantam un finansējuma saņēmējam Latvijas Republikā nav nodokļu parādi, tajā skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi, kas kopsummā pārsniedz 150 euro.
Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs nodrošina projektā plānoto darbu sasaisti, sinerģiju un demarkāciju ar citu atbalsta instrumentu investīcijām dubultfinansējuma riska mazināšanai, tai skaitā projektu īsteno demarkācijā ar ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 4.5.1. specifiskā atbalsta mērķa “Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru” 4.5.1.2. pasākumu “Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru (autobusi)”, kura ietvaros plānotas investīcijas jaunu videi draudzīgu sabiedrisko transportlīdzekļu (autobusu) iegādei. Projekts tiek īstenots arī sasaistē ar projektu “Rīgas tramvaja infrastruktūras pielāgošana zemās grīdas tramvaja parametriem”, kura ietvaros plānoti ieguldījumi tramvaja maršrutu līnijās.
Papildu ieguldījumu gadījumā, citu atbalsta instrumentu (tai skaitā, ES fondu) ietvaros, tie tiks veikti sinerģijā ar projekta ietvaros plānotajiem ieguldījumiem, vienlaikus nepieļaujot dubultfinansēšanas risku, tai skaitā ievērojot dubultfinansējuma risku un atbilstošus risku vadības un uzraudzības pasākumus.
Noteikumu projekts paredz, ka AF plānā reforma un projekts ir identificēts kā stratēģiski svarīgs projekts, kuram nepieciešama pastiprināta komunikācija. SM nepieciešamos komunikācijas un publicitātes pasākumus nodrošinās savu finanšu līdzekļu ietvaros (izmaksas netiks attiecinātas investīcijas ietvaros un finansēšanai no AF plāna).
Projektu īsteno saskaņā ar līgumu par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2026. gada 30. jūnijam, tai skaitā finansējuma saņēmējs iesniedz Aģentūrai, kā līgumslēdzējiestādei projekta noslēguma dokumentāciju un projekta rādītāju sasniegšanu, pievienojot to sasniegšanu pamatojošo dokumentāciju. Savukārt Aģentūra ne vēlāk, kā līdz 2026. gada 31. augustam veic projekta noslēguma dokumentācijas u.c. pārbaudes, lai pārliecinātos par rādītāju sasniegšanu un izdevumu attiecināmību, kā arī veic noslēguma maksājumu finansējuma saņēmējam.
Kopumā projekta īstenošana veicinās reformas sasniegšanu, proti, tiks izveidots viens multimodāls sabiedriskā transporta maršruta tīkls Rīgas metropoles areālam ar vienotu un saskaņotu kustības grafiku, vienotu cenas un atlaižu politiku, vienotu biļeti integrētā sabiedriskā transporta pasūtījuma sistēmā Rīgas metropoles areālam.
[1] Ministru kabineta 2021. gada 28. aprīļa rīkojums Nr. 292 “Par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu”, https://likumi.lv/ta/id/322858-par-latvijas-atveselosanas-un-noturibas-mehanisma-planu
[2] MK 2021. gada 7. septembra noteikumi Nr.621 “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtība”, https://likumi.lv/ta/id/325986
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
SEG emisiju mazināšana transporta sektorā ir viens no galvenajiem izaicinājumiem Latvijas ceļā uz 2030. un 2050.gada klimata mērķu sasniegšanu. Apkopojot galvenos stratēģiskos izaicinājumus no nacionālā līmeņa plānošanas dokumentiem, kā arī ES Padomes rekomendācijām 2019. un 2020.gadam, secināms, ka ir liels SEG emisiju līmenis un mazs atjaunojamo energoresursu īpatsvars transporta sektorā. Līdz ar to, lai nodrošinātu būtisku SEG emisiju samazinājumu transporta sektorā nepieciešami nozīmīgi ieguldījumi infrastruktūrā un transporta sektorā, kā arī reforma, kura stimulētu pasažieru paradumu maiņu un pāreju uz videi draudzīgākiem transporta risinājumiem.
Risinājuma apraksts
Investīcijas mērķis ir nodrošināt bezemisiju transportlīdzekļus pilsētas sabiedriskā transporta pārvadājumos, tas ir, elektroautobusu, uzlādes staciju un tramvaju iegādi, veicinot emisiju samazināšanu Rīgas valstspilsētas sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Reformas sasniegšanas un investīcijas īstenošanas/ieviešanas modelis ir atbilstošs AF plānam, tai skaitā AF plāna izstrādes un saskaņošanas procesa ietvaros tika izvērtēti alternatīvi risinājumi un tie vairākkārt izdiskutēti ar nozares pārstāvjiem.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Projekta īstenošanas rezultātā tiks veicināta SEG emisiju samazināšana Rīgas valstspilsētas sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā, kas uzlabos iedzīvotāju dzīves kvalitāti, kā arī nodrošinās ilgtspējīgu mobilitāti.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Juridiskām personām Noteikumu projekta tiesiskais regulējums nemaina tiesības un pienākumus, kā arī veicamās darbības.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
3 947 300
15 847 780
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
3 947 300
15 847 780
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
3 947 300
15 847 780
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
3 947 300
15 847 780
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Projektam kopējais pieejamais finansējums ir 24 270 000 euro, kuru 100% apmērā sastāda Eiropas Atveseļošanas fonda finansējums.
No projekta kopējā pieejamā finansējuma:
1) 10 000 000 euro pieejami zemās grīdas tramvaju (vismaz četru) iegādei;
2) 11 050 000 euro pieejami elektroautobusu iegādei (vismaz 17);
3) 3 220 000 euro pieejami elektrouzlādes (vismaz septiņu) infrastruktūras uzstādīšanai.
Kopējais indikatīvais finansējuma sadalījums pa gadiem (bez PVN) un atbalstāmajām darbībām ir šāds:
2024.gadā – 3 947 300 euro, tai skaitā:
- 1 657 500 euro elektroautobusu iegādei;
- 289 800 euro elektrouzlādes infrastruktūras uzstādīšanai;
- 2 000 000 euro zemās grīdas tramvaju iegādei.
2025. gadā 15 847 780 euro, tai skaitā:
- 8 287 500 euro elektroautobusu iegādei;
- 560 280 euro elektrouzlādes infrastruktūras uzstādīšanai;
- 7 000 000 euro zemās grīdas tramvaju iegādei.
2026. gadā 4 474 920 euro (ietverot noslēguma maksājumus), tai skaitā:
- 1 105 000 euro elektroautobusu iegādei;
- 2 369 920 euro elektrouzlādes infrastruktūras uzstādīšanai;
- 1 000 000 euro zemās grīdas tramvaju iegādei.
Budžeta izdevumi ir projekta ieviešanai nepieciešamie līdzekļi (Eiropas Atveseļošanas fonda finansējums).
Projekta izmaksu attiecināmības termiņš ir līdz 2026. gada 30.jūnijam.
Projektā nav attiecināmas pievienotās vērtības nodokļa izmaksas un administrēšanas izmaksas.
Finansējuma sadalījums pa gadiem un atbalstāmajām darbībām ir norādīts indikatīvi un var tikt precizēts.
Ar projektā radušos sadārdzinājumu saistās izmaksas nav attiecināmas finansēšanai no AF finansējuma.
No projekta kopējā pieejamā finansējuma:
1) 10 000 000 euro pieejami zemās grīdas tramvaju (vismaz četru) iegādei;
2) 11 050 000 euro pieejami elektroautobusu iegādei (vismaz 17);
3) 3 220 000 euro pieejami elektrouzlādes (vismaz septiņu) infrastruktūras uzstādīšanai.
Kopējais indikatīvais finansējuma sadalījums pa gadiem (bez PVN) un atbalstāmajām darbībām ir šāds:
2024.gadā – 3 947 300 euro, tai skaitā:
- 1 657 500 euro elektroautobusu iegādei;
- 289 800 euro elektrouzlādes infrastruktūras uzstādīšanai;
- 2 000 000 euro zemās grīdas tramvaju iegādei.
2025. gadā 15 847 780 euro, tai skaitā:
- 8 287 500 euro elektroautobusu iegādei;
- 560 280 euro elektrouzlādes infrastruktūras uzstādīšanai;
- 7 000 000 euro zemās grīdas tramvaju iegādei.
2026. gadā 4 474 920 euro (ietverot noslēguma maksājumus), tai skaitā:
- 1 105 000 euro elektroautobusu iegādei;
- 2 369 920 euro elektrouzlādes infrastruktūras uzstādīšanai;
- 1 000 000 euro zemās grīdas tramvaju iegādei.
Budžeta izdevumi ir projekta ieviešanai nepieciešamie līdzekļi (Eiropas Atveseļošanas fonda finansējums).
Projekta izmaksu attiecināmības termiņš ir līdz 2026. gada 30.jūnijam.
Projektā nav attiecināmas pievienotās vērtības nodokļa izmaksas un administrēšanas izmaksas.
Finansējuma sadalījums pa gadiem un atbalstāmajām darbībām ir norādīts indikatīvi un var tikt precizēts.
Ar projektā radušos sadārdzinājumu saistās izmaksas nav attiecināmas finansēšanai no AF finansējuma.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Projekts nerada amata vietu skaita izmaiņas SM.
Cita informācija
Lai nodrošinātu savlaicīgu projekta īstenošanu un reformas sasniegšanu, finansējuma saņēmējs projekta īstenošanai plāno pieprasīt avansa maksājumus. Kopējā piešķirtā avansu un starpposma maksājumu summa/apmērs nevar pārsniegt 90% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.
Avansa maksājumu var paredzēt ne lielāku kā 30% apmērā no kopējām projekta izmaksām, ko veic, pamatojoties uz projekta ietvaros veiktajiem izdevumiem, tai skaitā veiktajiem maksājumiem saskaņā ar pakalpojumu, preču piegādes vai būvdarbu līgumiem.
Detalizētāki avansa saņemšanas nosacījumi, tai skaitā avansa apjomi un to izmaksāšanas kārtība, konkrēti termiņi, kādā jāsasniedz projekta mērķis, izmantojot saņemto avansu, tiks atrunāti līgumā par projekta īstenošanu.
Avansa pieprasījumu grafiks plānots atbilstoši projekta ieviešanas finanšu plūsmai.
Saņemtie avansa maksājumi tiks izmantoti avansa maksājumos 2024. un 2025. gadā, un gala maksājumos 2026.gadā. Atlikušo 10% izmaksu un PVN segšanai finansējuma saņēmējs plāno izmantot savus finanšu līdzekļus vai piesaistīt citu finansējumu, kas nav AF finansējums (piemēram, nepieciešamo finansējumu aizņemoties Valsts kasē).
Projekta ietvaros tiek paredzēti vairāki avansa maksājumi, jo finansējuma saņēmējs slēgs vairākus iepirkuma līgumus (elektroautobusu iegāde, zemās grīdas tramvaju iegāde, uzlādes staciju būvdarbi, tai skaitā iekārtu iegāde) ar dažādiem piegādātājiem/pakalpojuma sniedzējiem dažādos laika periodos.
Finansējuma saņēmējs plāno avansa apmēru, balstoties uz iepirkuma līgumos ietvaros paredzētajiem avansa maksājumiem, indikatīvi:
1) 15% avanss no plānotās līgumcenas jeb 1 657 500 euro elektroautobusu iegādes līgumā 2024.gadā;
2) 20 % avanss no plānotās līgumcenas jeb 2 000 000 euro zemās grīdas tramvaju iegādes līgumā 2024.gadā;
3) 20% avanss no plānotās līgumcenas jeb 560 280 euro uzlādes stacijas būvdarbu, tai skaitā iekārtu iegādes, līgumā 2025.gadā.
Avansa maksājumi netiek plānoti uzlādes staciju būvprojekta izstrādes un autoruzraudzības līgumiem, ka arī būvuzraudzības līgumam, kura izmaksas ir iekļautas 2024.gadā.
Projekta ietvaros paredzētais avansa maksājumu apmērs pa gadiem un atbalstāmajām darbībām ir norādīts indikatīvi un var tikt precizēts.
Jāņem vērā, ka projekta ietvaros tiek plānots, ka sabiedrisko transportlīdzekļu (elektroautobusi un zemās grīdas tramvaji) ražošanai un piegādei ir nepieciešami indikatīvi 18 mēneši. Pēc tam seko transportlīdzekļu testēšana un nodošana ekspluatācijā, kam nepieciešami vēl indikatīvi 6 mēneši. Ņemot vērā, ka kopumā indikatīvi 24 mēneši nepieciešami sabiedrisko transportlīdzekļu ražošanai, piegādei, testēšanai un nodošana ekspluatācijā, kā arī to, ka starpmaksājumus ražotājiem plānots veikt pēc transportlīdzekļu piegādes un gala maksājumu pēc to testēšanas un nodošanas ekspluatācijā, noteikumu projekts neparedz noteikt konkrētu avansa izlietošanas periodu, tai skaitā ņemot vērā šobrīd sarežģīti prognozējamo situāciju saistībā, piemēram, ar sabiedrisko transportlīdzekļu ražošanas termiņiem un ražošanai nepieciešamo materiālu pieejamību.
Aģentūra projektam nepieciešamo finansējumu (priekšfinansējumu) pieprasīs no budžeta programmas 80.00.00 “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” atbilstoši noteikumiem par kārtību, kādā tiek veiktas gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas.
Lai nodrošinātu projekta ieviešanu un mērķa, rādītāju sasniegšanu, finansējuma saņēmējam palielināsies projekta administrēšanai un īstenošanai nepieciešamais amata/štata vietu skaits.
Projekta administrēšanas izmaksas nav attiecināmas/netiks segtas no AF plāna finansējuma.
Avansa maksājumu var paredzēt ne lielāku kā 30% apmērā no kopējām projekta izmaksām, ko veic, pamatojoties uz projekta ietvaros veiktajiem izdevumiem, tai skaitā veiktajiem maksājumiem saskaņā ar pakalpojumu, preču piegādes vai būvdarbu līgumiem.
Detalizētāki avansa saņemšanas nosacījumi, tai skaitā avansa apjomi un to izmaksāšanas kārtība, konkrēti termiņi, kādā jāsasniedz projekta mērķis, izmantojot saņemto avansu, tiks atrunāti līgumā par projekta īstenošanu.
Avansa pieprasījumu grafiks plānots atbilstoši projekta ieviešanas finanšu plūsmai.
Saņemtie avansa maksājumi tiks izmantoti avansa maksājumos 2024. un 2025. gadā, un gala maksājumos 2026.gadā. Atlikušo 10% izmaksu un PVN segšanai finansējuma saņēmējs plāno izmantot savus finanšu līdzekļus vai piesaistīt citu finansējumu, kas nav AF finansējums (piemēram, nepieciešamo finansējumu aizņemoties Valsts kasē).
Projekta ietvaros tiek paredzēti vairāki avansa maksājumi, jo finansējuma saņēmējs slēgs vairākus iepirkuma līgumus (elektroautobusu iegāde, zemās grīdas tramvaju iegāde, uzlādes staciju būvdarbi, tai skaitā iekārtu iegāde) ar dažādiem piegādātājiem/pakalpojuma sniedzējiem dažādos laika periodos.
Finansējuma saņēmējs plāno avansa apmēru, balstoties uz iepirkuma līgumos ietvaros paredzētajiem avansa maksājumiem, indikatīvi:
1) 15% avanss no plānotās līgumcenas jeb 1 657 500 euro elektroautobusu iegādes līgumā 2024.gadā;
2) 20 % avanss no plānotās līgumcenas jeb 2 000 000 euro zemās grīdas tramvaju iegādes līgumā 2024.gadā;
3) 20% avanss no plānotās līgumcenas jeb 560 280 euro uzlādes stacijas būvdarbu, tai skaitā iekārtu iegādes, līgumā 2025.gadā.
Avansa maksājumi netiek plānoti uzlādes staciju būvprojekta izstrādes un autoruzraudzības līgumiem, ka arī būvuzraudzības līgumam, kura izmaksas ir iekļautas 2024.gadā.
Projekta ietvaros paredzētais avansa maksājumu apmērs pa gadiem un atbalstāmajām darbībām ir norādīts indikatīvi un var tikt precizēts.
Jāņem vērā, ka projekta ietvaros tiek plānots, ka sabiedrisko transportlīdzekļu (elektroautobusi un zemās grīdas tramvaji) ražošanai un piegādei ir nepieciešami indikatīvi 18 mēneši. Pēc tam seko transportlīdzekļu testēšana un nodošana ekspluatācijā, kam nepieciešami vēl indikatīvi 6 mēneši. Ņemot vērā, ka kopumā indikatīvi 24 mēneši nepieciešami sabiedrisko transportlīdzekļu ražošanai, piegādei, testēšanai un nodošana ekspluatācijā, kā arī to, ka starpmaksājumus ražotājiem plānots veikt pēc transportlīdzekļu piegādes un gala maksājumu pēc to testēšanas un nodošanas ekspluatācijā, noteikumu projekts neparedz noteikt konkrētu avansa izlietošanas periodu, tai skaitā ņemot vērā šobrīd sarežģīti prognozējamo situāciju saistībā, piemēram, ar sabiedrisko transportlīdzekļu ražošanas termiņiem un ražošanai nepieciešamo materiālu pieejamību.
Aģentūra projektam nepieciešamo finansējumu (priekšfinansējumu) pieprasīs no budžeta programmas 80.00.00 “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” atbilstoši noteikumiem par kārtību, kādā tiek veiktas gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas.
Lai nodrošinātu projekta ieviešanu un mērķa, rādītāju sasniegšanu, finansējuma saņēmējam palielināsies projekta administrēšanai un īstenošanai nepieciešamais amata/štata vietu skaits.
Projekta administrēšanas izmaksas nav attiecināmas/netiks segtas no AF plāna finansējuma.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
-
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
-
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32007R1370
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra Regula Nr. 1370/2007 par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1191/69 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 1107/70 (publicēta "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī" L 315, 03.12.2007.).
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32021R0241
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 12.februāra regula Nr. 2021/241 ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (publicēta "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī" L 57, 18.02.2021.).
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32018R1046
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 18.jūlija regula (ES, Euratom) Nr. 2018/1046, par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (publicēta "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī" L 193, 30.07.2018.).
Apraksts
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra Regula Nr. 1370/2007 par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1191/69 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 1107/70 (publicēta "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī" L 315, 03.12.2007.).
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Tieša atsauce uz Regulu
Noteikumu projekta 41.punkts.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
4.panta un 5. panta 2. punkts
Noteikumu projekta 9.punkts.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
3. panta 2. punkts un 4. panta 1. punkta “b” apakšpunkts
Noteikumu projekta 34.11.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Noteikumu projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
Nav.
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 12.februāra regula Nr. 2021/241 ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (publicēta "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī" L 57, 18.02.2021.).
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
34.pants
Noteikumu projekta 34.8.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
22. un 27. pants
Noteikumu projekta 34.12.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Noteikumu projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
Nav.
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 18.jūlija regula (ES, Euratom) Nr. 2018/1046, par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (publicēta "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī" L 193, 30.07.2018.).
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
136. pants
Noteikumu projekta 23. un 27.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Noteikumu projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
Nav.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Rīgas pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Rīgas satiksme” kā investīcijas īstenotājs.Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Sabiedriskā apspriede
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Līdz šim iebildumi vai priekšlikumi nav saņemti. Tiks papildināts atbilstoši sabiedriskās apspriedes un sabiedrības aktivitātei.
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Satiksmes ministrija
- Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
- Rīgas pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Rīgas satiksme”, Rīgas valstspilsēta.
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Noteikumu projekta izpilde neietekmēs institūciju funkcijas, institucionālo struktūru un tai pieejamos cilvēkresursus. Saistībā ar noteikumu projekta izpildi nav nepieciešams veidot jaunas institūcijas, likvidēt vai reorganizēt esošās.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Ar investīciju (tai skaitā reformu) tiks sekmēta Nacionālā attīstības plāna rīcības virziena “Tehnoloģiskā vide un pakalpojumi” mērķa sasniegšana, proti, veicinātā integrētas, ilgtspējīgas transporta sistēmas izveidošana (multimodāls sabiedriskā transporta tīkls).
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Investīcijas īstenošanas rezultāta tiks veicināta emisiju samazināšanās Rīgas valstspilsētas sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā. Kā arī stimulēta pasažieru paradumu maiņa un pāreja uz videi draudzīgākiem transporta risinājumiem.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Investīcijas īstenošanas rezultāta tiks veicināta emisiju samazināšanās Rīgas valstspilsētas sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā. Kā arī stimulēta pasažieru paradumu maiņa un pāreja uz videi draudzīgākiem transporta risinājumiem.
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Investīcijas īstenošanas rezultāta Rīgas valstspilsētas iedzīvotājiem un sabiedriskā transporta izmantotājiem būs iespēja izmantot videi draudzīgu sabiedrisko transportu (elektroautobusus un zemās grīdas tramvajus), tai skaitā tiks nodrošināta dzimumu līdztiesība un vienlīdzīgas iespējas, nodrošinot tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi un iespējām pakalpojuma saņemšanā, neatkarīgi no dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās piederības (Eiropas sociālo tiesību pīlāra 3. princips).
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
Projekta īstenošana veicinās AF plāna ietvertās komponentes Nr.1 “Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja” reformas Nr. 1.1.1.r. “Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana” sasniegšanu.
Pielikumi