23-TA-2174: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts nekustamā īpašuma Cīruļu ielā 11, Jūrmalā, pārdošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4.panta pirmā daļa, 5.panta pirmā daļa, 9.panta pirmā daļa, Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 7.punkts un piektā daļa.
Ņemot vērā Ministru kabineta rīkojuma projektā minētā nekustamā īpašuma tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt tā atsavināšanu.
Ņemot vērā Ministru kabineta rīkojuma projektā minētā nekustamā īpašuma tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt tā atsavināšanu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekts paredz, ievērojot Atsavināšanas likumā un Meža likumā ietverto tiesisko regulējumu, atļaut valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) pārdot valsts nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr.1300 016 4903) - zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 1300 016 4903) 0,9881 ha platībā - Cīruļu ielā 11, Jūrmalā (turpmāk – Nekustamais īpašums), kas nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ar 30.04.2020. spriedumu civillietā Nr.C3039692 konstatējusi juridisko faktu, ka Nekustamais īpašums ir bezīpašnieka manta kas piekrīt Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā.
Sprieduma motīvu daļā norādīts, ka pieteikums pamatots ar Komerclikuma 317.panta trešo daļu, kas noteic, ka manta, kas palikusi pēc sabiedrības izslēgšanas no komercreģistra šā panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā, pielīdzināma bezmantinieku mantai atbilstoši Civillikuma 417.panta noteikumiem (Civillikuma 417.pants noteic, ka manta, kas paliek pēc juridisku personu izbeigšanās, izņemot peļņas sabiedrības, pielīdzināma bezmantinieku mantai un piekrīt valstij, ja likums, viņu dibināšanas akts vai statūti nenosaka citādi). Nekustamā īpašuma īpašniece sabiedrība ar ierobežotu atbildību “SMcredit” (turpmāk – SIA “SMcredit)” 01.10.2019. likvidēta saskaņā ar Lursoft datiem.
Lietas izskatīšanā konstatētais liecina, ka pieteikuma iesniegšanas brīdī neviena persona nav pieteikusi savas īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu, līdz ar ko šāds īpašums saskaņā ar Civillikuma 930.pantu atzīstams par bezīpašnieka mantu.
Vienlaikus Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija izskatījusi civillietu Nr.C04301111 (CA-0030-21/31) Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prasībā Finanšu ministrijas personā interesēs pret fizisku personu un SIA “SMcredit.lv” par darījumu atzīšanu par spēkā neesošiem, nostiprinājumu dzēšanu zemesgrāmatā un īpašuma tiesību atzīšanu uz nekustamo īpašumu.
10.02.2021. spriedumā civillietā Nr.C04301111 (CA-0030-21/31) tiesa atzinusi, ka 15.09.2010. un 16.09.2010. pirkuma līgumi, kas noslēgti starp fizisku personu un SIA “SMcredit.lv”, par Nekustamā īpašuma pirkumu ir atzīstami par spēkā neesošiem (Civillikuma 1415., 1592.pants), izbeidzot SIA “SMcredit.lv” uz šo darījumu pamata nostiprinātās īpašuma tiesības Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000208799.
Atbilstoši Civillikuma 416.panta pirmajai daļai, ja pēc mantojuma atstājēja nāves viņam mantinieki nav palikuši, tad manta piekrīt valstij.
Spriedumā norādīts, ka iepriekšējā Nekustamā īpašuma īpašniece fiziska persona, kas mirusi 17.12.2009., kā mantojuma atstājēja nav reģistrēta.
Tā kā iepriekš minētie īpašuma tiesību nostiprinājumi uz Nekustamo īpašumu zemesgrāmatā ir izbeigti, un lietā nav ziņu, kas apliecinātu iepriekšējās Nekustamā īpašuma īpašnieces fiziskas personas mantinieku esību, Civillietu tiesas kolēģija atzinusi, ka viņai piederējušais Nekustamais īpašums piekrīt valstij (Civillikuma 416.panta pirmā daļa), līdz ar ko īpašuma tiesības uz to ir atzīstamas Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā (likuma “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 8.panta sestā daļa).
Ņemot vērā abos tiesas spriedumos izteiktos apsvērumus un secinājumus, Nekustamais īpašums ir atzīts par bezmantinieka mantu, kas piekrīt valstij.
Valsts ieņēmumu dienests ar 17.07.2020. Valstij piekritīgās mantas aprakstes un novērtējuma aktu Nr.001810, ievērojot Ministru kabineta 26.11.2013. noteikumu Nr.1354 „Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā” 32.3. apakšpunktā noteikto un Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2020.gada 30.aprīļa spriedumu civillietā Nr.C3039692 nodeva Nekustamo īpašumu Finanšu ministrijas valdījumā un VNĪ pārvaldīšanā.
Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā nostiprinātas īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.1000 002 08799, lēmuma datums 05.08.2021.
Saskaņā ar zemesgrāmatas datiem un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem Nekustamā īpašuma sastāvā ietilpst zemes vienība 0.9881 ha platībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 1300 016 4903), lietošanas mērķis: 0601 – Individuālo dzīvojamo māju apbūve – 0.9881 ha un tās kadastrālā vērtība uz 01.01.2023. noteikta 83 540 euro. Zemes vienības platības sadalījums pa lietošanas veidiem: mežu platība 0.9881 ha.
Saskaņā ar Meža valsts reģistra datiem uz zemes vienības esošās mežaudzes vērtība 2023.gadā ir 2230 euro.
Saskaņā ar Meža likuma 1.panta 29.punktu meža zeme ir zeme, uz kuras ir mežs, zeme zem meža infrastruktūras objektiem, kā arī mežā ietilpstošie pārplūstošie klajumi, purvi, lauces un tam piegulošie purvi. Saskaņā ar Meža likuma 3.panta pirmās daļas 1.punktu šā likuma objekts ir zeme, kas NĪVKIS reģistrēta kā mežs.
Nekustamajam īpašumam NĪVKIS reģistrēti apgrūtinājumi:
1) mežu vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas ap pilsētu teritorija, platība 0.9881 ha;
2) atbildēt par visu pazemes un virszemes inženiertīklu saglabāšanu, kas atrodas zemesgabala teritorijā, 0.00 bez mērvienības;
3) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar ielu vai ceļu - sarkanā līnija, platība 0.0091 ha.
Nekustamais īpašums nav iznomāts.
Saskaņā ar Meža likuma 44.panta pirmo daļu valsts meža zeme ir meža zeme, kura pieder vai piekrīt valstij, tajā skaitā meža zeme, kura atbilstoši Civillikuma 416.pantam atzīta par bezmantinieku mantu.
Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 7.punkts noteic, ka zemesgrāmatā ierakstītās valsts meža zemes atsavināšanu vai privatizāciju var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu, atsavinot valsts meža zemi, kas atzīta par bezmantinieku, bezīpašnieka, konfiscētu vai atmestu mantu un veido domājamās daļas vai nerobežojas ar valsts īpašumu, vai atrodas pilsētu vai ciemu teritorijā, vai pie tās nav piekļuves, vai ja valsts meža zemes nodalīšana nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, vai ja pēc nodalīšanas veidojas tāds starpgabals Atsavināšanas likuma izpratnē, kuru nav lietderīgi izmantot valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai.
Jūrmalas valstspilsētas administrācija ar 14.04.2023. vēstuli Nr. 1.1-37/23N-2033 informē, ka saskaņā ar Jūrmalas pilsētas Teritorijas plānojumu, kurš apstiprināts ar Jūrmalas pilsētas domes 2012. gada 11. oktobra saistošajiem noteikumiem Nr. 42 “Par Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu”, zemes vienība atrodas savrupmāju apbūves teritorijā (DzS3). Ņemot vērā zemes vienības atļauto izmantošanu tā nav nepieciešama pašvaldības autonomo funkciju veikšanai.
Vienlaikus Jūrmalas valstspilsētas administrācija minētajā vēstulē informē, ka:
1) zemes vienība saskaņā ar Zemes pārvaldības likumu neatrodas degradētajā teritorijā;
2) zemes vienība saskaņā ar Atsavināšanas likuma 1.panta 11.punktu nav uzskatāma par starpgabalu;
3) piekļūšana zemes vienībai realizējama no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 1300 015 0116) Medņu ielā, Jūrmalā, un zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 1300 015 0602) Cīruļu ielā, Jūrmalā.
Zemkopības ministrija 17.02.2023. vēstulē Nr. 3.4-11e/392/2023 informē, ka ņemot vērā zemesgabala platību, kas ir 0,9881 ha un NĪVKIS telpiskajos datos esošo informāciju, redzams, ka visā zemes vienības platībā ir izveidojusies mežaudze, līdz ar to pirmšķietami secināms, ka zemes vienība varētu atbilst Meža likuma 3. panta pirmās daļas 2.punktā minētajam likuma objektam.
Tomēr Zemkopības ministrija norāda, ka, lai pārliecinātos vai zemes vienībā esošā mežaudze atbilst Meža likuma objektam, būtu nepieciešama meža inventarizācija. Saskaņā ar Meža likuma 29. panta pirmo daļu, meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs savā īpašumā vai tiesiskajā valdījumā nodrošina pirmreizēju meža inventarizāciju un tās datus iesniedz Valsts meža dienestam, reģistrēšanai Meža valsts reģistrā.
Kārtību, kādā veic meža inventarizāciju nosaka 21.06.2016. Ministru kabineta noteikumi Nr.384 “Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi”. Šo noteikumu 34.1.apakšpunkts paredz, ka meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs nodrošina pirmreizējo meža inventarizāciju – ja Meža valsts reģistrā nav datu par mežu vai ja meža inventarizācijas informācija reģistrēta Meža valsts reģistrā pirms Meža likuma spēkā stāšanās.
VNĪ ir veikusi meža inventarizāciju, kurā konstatēts, ka Nekustamais īpašums visā tā platībā ir meža zeme. Izstrādāts Meža inventarizācijas un apsaimniekošanas plāns (izstrādātājs sabiedrība ar ierobežotu atbildību "AB Timber" 15.03.2023.).
Izvērtējot zemes vienības pārņemšanas lietderību, Zemkopības ministrija konstatējusi, ka tā atrodas Jūrmalas pilsētā, spēkā esošajā Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumā zemes vienībai noteikta plānotā (atļautā) izmantošana “Savrupmāju apbūves teritorija” (DzS3), kas ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve, bet neparedz teritorijas izmantošanu mežsaimniecībai, zemes vienība ietilpst Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ierobežotas saimnieciskās darbības joslas teritorijā, kā arī atrodas tālu no tuvākajām akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” (turpmāk – LVM) pārvaldīšanā esošajām zemes vienībām.
Ņemot vērā minēto, Zemkopības ministrija norāda ka no meža apsaimniekošanas viedokļa Nekustamā īpašuma pārņemšana Zemkopības ministrijas valdījumā un LVM pārvaldīšanā valsts meža īpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas funkcijas nodrošināšanai nav nepieciešama un nav lietderīga.
Ņemot vērā visu iepriekš minēto, kā arī to, ka Nekustamais īpašums nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju īstenošanai, optimālākais risinājums ir tā virzīšana atsavināšanai.
Tā kā Nekustamais īpašums ir uzskatāms par valsts meža zemi, kas atzīta par bezmantinieka mantu un atrodas pilsētas teritorijā, ievērojot Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 7.punktu, tā atsavināšanu var atļaut ar Ministru kabineta rīkojumu.
Meža likuma 44.panta piektā daļa paredz, ka šā panta ceturtās daļas 7.punktā minētā zeme atsavināma Atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.
Sagatavotais Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē Nekustamo īpašumu Atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.
Atsavinot Nekustamo īpašumu, jāņem vērā likumā „ Par zemes reformu Latvijas republikas pilsētās” noteiktie nosacījumi darījumiem ar zemes īpašumiem.
Ņemot vērā Nekustamā īpašuma sastāvā esošajai zemes vienībai NĪVKIS noteiktos apgrūtinājumus, Nekustamā īpašuma ieguvējam, izmantojot Nekustamo īpašumu, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktā kārtība rīcībai ar Nekustamo īpašumu atbilstoši konkrētajam apgrūtinājumam.
Sprieduma motīvu daļā norādīts, ka pieteikums pamatots ar Komerclikuma 317.panta trešo daļu, kas noteic, ka manta, kas palikusi pēc sabiedrības izslēgšanas no komercreģistra šā panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā, pielīdzināma bezmantinieku mantai atbilstoši Civillikuma 417.panta noteikumiem (Civillikuma 417.pants noteic, ka manta, kas paliek pēc juridisku personu izbeigšanās, izņemot peļņas sabiedrības, pielīdzināma bezmantinieku mantai un piekrīt valstij, ja likums, viņu dibināšanas akts vai statūti nenosaka citādi). Nekustamā īpašuma īpašniece sabiedrība ar ierobežotu atbildību “SMcredit” (turpmāk – SIA “SMcredit)” 01.10.2019. likvidēta saskaņā ar Lursoft datiem.
Lietas izskatīšanā konstatētais liecina, ka pieteikuma iesniegšanas brīdī neviena persona nav pieteikusi savas īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu, līdz ar ko šāds īpašums saskaņā ar Civillikuma 930.pantu atzīstams par bezīpašnieka mantu.
Vienlaikus Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija izskatījusi civillietu Nr.C04301111 (CA-0030-21/31) Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prasībā Finanšu ministrijas personā interesēs pret fizisku personu un SIA “SMcredit.lv” par darījumu atzīšanu par spēkā neesošiem, nostiprinājumu dzēšanu zemesgrāmatā un īpašuma tiesību atzīšanu uz nekustamo īpašumu.
10.02.2021. spriedumā civillietā Nr.C04301111 (CA-0030-21/31) tiesa atzinusi, ka 15.09.2010. un 16.09.2010. pirkuma līgumi, kas noslēgti starp fizisku personu un SIA “SMcredit.lv”, par Nekustamā īpašuma pirkumu ir atzīstami par spēkā neesošiem (Civillikuma 1415., 1592.pants), izbeidzot SIA “SMcredit.lv” uz šo darījumu pamata nostiprinātās īpašuma tiesības Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000208799.
Atbilstoši Civillikuma 416.panta pirmajai daļai, ja pēc mantojuma atstājēja nāves viņam mantinieki nav palikuši, tad manta piekrīt valstij.
Spriedumā norādīts, ka iepriekšējā Nekustamā īpašuma īpašniece fiziska persona, kas mirusi 17.12.2009., kā mantojuma atstājēja nav reģistrēta.
Tā kā iepriekš minētie īpašuma tiesību nostiprinājumi uz Nekustamo īpašumu zemesgrāmatā ir izbeigti, un lietā nav ziņu, kas apliecinātu iepriekšējās Nekustamā īpašuma īpašnieces fiziskas personas mantinieku esību, Civillietu tiesas kolēģija atzinusi, ka viņai piederējušais Nekustamais īpašums piekrīt valstij (Civillikuma 416.panta pirmā daļa), līdz ar ko īpašuma tiesības uz to ir atzīstamas Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā (likuma “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 8.panta sestā daļa).
Ņemot vērā abos tiesas spriedumos izteiktos apsvērumus un secinājumus, Nekustamais īpašums ir atzīts par bezmantinieka mantu, kas piekrīt valstij.
Valsts ieņēmumu dienests ar 17.07.2020. Valstij piekritīgās mantas aprakstes un novērtējuma aktu Nr.001810, ievērojot Ministru kabineta 26.11.2013. noteikumu Nr.1354 „Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā” 32.3. apakšpunktā noteikto un Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2020.gada 30.aprīļa spriedumu civillietā Nr.C3039692 nodeva Nekustamo īpašumu Finanšu ministrijas valdījumā un VNĪ pārvaldīšanā.
Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā nostiprinātas īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.1000 002 08799, lēmuma datums 05.08.2021.
Saskaņā ar zemesgrāmatas datiem un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem Nekustamā īpašuma sastāvā ietilpst zemes vienība 0.9881 ha platībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 1300 016 4903), lietošanas mērķis: 0601 – Individuālo dzīvojamo māju apbūve – 0.9881 ha un tās kadastrālā vērtība uz 01.01.2023. noteikta 83 540 euro. Zemes vienības platības sadalījums pa lietošanas veidiem: mežu platība 0.9881 ha.
Saskaņā ar Meža valsts reģistra datiem uz zemes vienības esošās mežaudzes vērtība 2023.gadā ir 2230 euro.
Saskaņā ar Meža likuma 1.panta 29.punktu meža zeme ir zeme, uz kuras ir mežs, zeme zem meža infrastruktūras objektiem, kā arī mežā ietilpstošie pārplūstošie klajumi, purvi, lauces un tam piegulošie purvi. Saskaņā ar Meža likuma 3.panta pirmās daļas 1.punktu šā likuma objekts ir zeme, kas NĪVKIS reģistrēta kā mežs.
Nekustamajam īpašumam NĪVKIS reģistrēti apgrūtinājumi:
1) mežu vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas ap pilsētu teritorija, platība 0.9881 ha;
2) atbildēt par visu pazemes un virszemes inženiertīklu saglabāšanu, kas atrodas zemesgabala teritorijā, 0.00 bez mērvienības;
3) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar ielu vai ceļu - sarkanā līnija, platība 0.0091 ha.
Nekustamais īpašums nav iznomāts.
Saskaņā ar Meža likuma 44.panta pirmo daļu valsts meža zeme ir meža zeme, kura pieder vai piekrīt valstij, tajā skaitā meža zeme, kura atbilstoši Civillikuma 416.pantam atzīta par bezmantinieku mantu.
Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 7.punkts noteic, ka zemesgrāmatā ierakstītās valsts meža zemes atsavināšanu vai privatizāciju var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu, atsavinot valsts meža zemi, kas atzīta par bezmantinieku, bezīpašnieka, konfiscētu vai atmestu mantu un veido domājamās daļas vai nerobežojas ar valsts īpašumu, vai atrodas pilsētu vai ciemu teritorijā, vai pie tās nav piekļuves, vai ja valsts meža zemes nodalīšana nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, vai ja pēc nodalīšanas veidojas tāds starpgabals Atsavināšanas likuma izpratnē, kuru nav lietderīgi izmantot valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai.
Jūrmalas valstspilsētas administrācija ar 14.04.2023. vēstuli Nr. 1.1-37/23N-2033 informē, ka saskaņā ar Jūrmalas pilsētas Teritorijas plānojumu, kurš apstiprināts ar Jūrmalas pilsētas domes 2012. gada 11. oktobra saistošajiem noteikumiem Nr. 42 “Par Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu”, zemes vienība atrodas savrupmāju apbūves teritorijā (DzS3). Ņemot vērā zemes vienības atļauto izmantošanu tā nav nepieciešama pašvaldības autonomo funkciju veikšanai.
Vienlaikus Jūrmalas valstspilsētas administrācija minētajā vēstulē informē, ka:
1) zemes vienība saskaņā ar Zemes pārvaldības likumu neatrodas degradētajā teritorijā;
2) zemes vienība saskaņā ar Atsavināšanas likuma 1.panta 11.punktu nav uzskatāma par starpgabalu;
3) piekļūšana zemes vienībai realizējama no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 1300 015 0116) Medņu ielā, Jūrmalā, un zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 1300 015 0602) Cīruļu ielā, Jūrmalā.
Zemkopības ministrija 17.02.2023. vēstulē Nr. 3.4-11e/392/2023 informē, ka ņemot vērā zemesgabala platību, kas ir 0,9881 ha un NĪVKIS telpiskajos datos esošo informāciju, redzams, ka visā zemes vienības platībā ir izveidojusies mežaudze, līdz ar to pirmšķietami secināms, ka zemes vienība varētu atbilst Meža likuma 3. panta pirmās daļas 2.punktā minētajam likuma objektam.
Tomēr Zemkopības ministrija norāda, ka, lai pārliecinātos vai zemes vienībā esošā mežaudze atbilst Meža likuma objektam, būtu nepieciešama meža inventarizācija. Saskaņā ar Meža likuma 29. panta pirmo daļu, meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs savā īpašumā vai tiesiskajā valdījumā nodrošina pirmreizēju meža inventarizāciju un tās datus iesniedz Valsts meža dienestam, reģistrēšanai Meža valsts reģistrā.
Kārtību, kādā veic meža inventarizāciju nosaka 21.06.2016. Ministru kabineta noteikumi Nr.384 “Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi”. Šo noteikumu 34.1.apakšpunkts paredz, ka meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs nodrošina pirmreizējo meža inventarizāciju – ja Meža valsts reģistrā nav datu par mežu vai ja meža inventarizācijas informācija reģistrēta Meža valsts reģistrā pirms Meža likuma spēkā stāšanās.
VNĪ ir veikusi meža inventarizāciju, kurā konstatēts, ka Nekustamais īpašums visā tā platībā ir meža zeme. Izstrādāts Meža inventarizācijas un apsaimniekošanas plāns (izstrādātājs sabiedrība ar ierobežotu atbildību "AB Timber" 15.03.2023.).
Izvērtējot zemes vienības pārņemšanas lietderību, Zemkopības ministrija konstatējusi, ka tā atrodas Jūrmalas pilsētā, spēkā esošajā Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumā zemes vienībai noteikta plānotā (atļautā) izmantošana “Savrupmāju apbūves teritorija” (DzS3), kas ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve, bet neparedz teritorijas izmantošanu mežsaimniecībai, zemes vienība ietilpst Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ierobežotas saimnieciskās darbības joslas teritorijā, kā arī atrodas tālu no tuvākajām akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” (turpmāk – LVM) pārvaldīšanā esošajām zemes vienībām.
Ņemot vērā minēto, Zemkopības ministrija norāda ka no meža apsaimniekošanas viedokļa Nekustamā īpašuma pārņemšana Zemkopības ministrijas valdījumā un LVM pārvaldīšanā valsts meža īpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas funkcijas nodrošināšanai nav nepieciešama un nav lietderīga.
Ņemot vērā visu iepriekš minēto, kā arī to, ka Nekustamais īpašums nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju īstenošanai, optimālākais risinājums ir tā virzīšana atsavināšanai.
Tā kā Nekustamais īpašums ir uzskatāms par valsts meža zemi, kas atzīta par bezmantinieka mantu un atrodas pilsētas teritorijā, ievērojot Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 7.punktu, tā atsavināšanu var atļaut ar Ministru kabineta rīkojumu.
Meža likuma 44.panta piektā daļa paredz, ka šā panta ceturtās daļas 7.punktā minētā zeme atsavināma Atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.
Sagatavotais Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē Nekustamo īpašumu Atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.
Atsavinot Nekustamo īpašumu, jāņem vērā likumā „ Par zemes reformu Latvijas republikas pilsētās” noteiktie nosacījumi darījumiem ar zemes īpašumiem.
Ņemot vērā Nekustamā īpašuma sastāvā esošajai zemes vienībai NĪVKIS noteiktos apgrūtinājumus, Nekustamā īpašuma ieguvējam, izmantojot Nekustamo īpašumu, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktā kārtība rīcībai ar Nekustamo īpašumu atbilstoši konkrētajam apgrūtinājumam.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Skatīt sadaļā "Pašreizējā situācija"
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta pirmo daļu valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā rīkojuma projektā minētā Nekustamā īpašumu tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt Nekustamā īpašuma atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 9.panta pirmo daļu valsts nekustamo īpašumu atsavināšanu organizē VNĪ.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu, tīmekļvietnē un attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā vietējā laikrakstā, ja tāds ir. Vienlaicīgi ar sludinājumu VNĪ tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus. Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).
Rīkojuma projekts paredz nekustamā īpašuma valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atbilstoši Atsavināšanas likuma 30.pantā noteiktajam, izsoles dalībniekam, kurš būs nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, būs jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā. Līdz ar to samērīgiem ar nekustamā īpašuma pircēja pienākumiem, veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, ir jābūt arī nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā rīkojuma projektā minētā Nekustamā īpašumu tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt Nekustamā īpašuma atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 9.panta pirmo daļu valsts nekustamo īpašumu atsavināšanu organizē VNĪ.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu, tīmekļvietnē un attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā vietējā laikrakstā, ja tāds ir. Vienlaicīgi ar sludinājumu VNĪ tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus. Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).
Rīkojuma projekts paredz nekustamā īpašuma valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atbilstoši Atsavināšanas likuma 30.pantā noteiktajam, izsoles dalībniekam, kurš būs nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, būs jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā. Līdz ar to samērīgiem ar nekustamā īpašuma pircēja pienākumiem, veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, ir jābūt arī nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 01.02.2011. noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12.punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmie valsts nekustamie īpašumi nav nepieciešami citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, rīkojuma projektu izsludinot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts - fiziska un juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts nekustamo īpašumu.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts - fiziska un juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts nekustamo īpašumu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. VNĪ saskaņā ar Atsavināšanas likuma 47.pantu un Ministru kabineta 01.02.2011. noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” 37.punktu valsts nekustamās mantas atsavināšanā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu segšanas ieskaitīs valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā mēneša laikā pēc to saņemšanas.
Ja Nekustamais īpašums tiks atsavināts 2023.gadā, tad atsavināšanas rezultātā iegūtie līdzekļi pēc atsavināšanas izdevumu atskaitīšanas saskaņā ar likuma “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” 58.panta pirmo daļu izlietojami VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai (izņemot netiešo izmaksu segšanai), tajā skaitā valsts nekustamo īpašumu uzlabošanas darbu veikšanai, vidi degradējošo objektu sakārtošanai un energoefektivitātes pasākumu īstenošanai. Minētie līdzekļi, kas 2023. gadā netiks izlietoti valsts īpašumā un VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai, līdz 31.12.2023. tiks ieskaitīti valsts budžetā.
Šobrīd nav iespējams noteikt summu, kas tiks ieskaitīta valsts budžetā, jo pašlaik nav iespējams noteikt Nekustamā īpašuma pārdošanas vērtību, jo Nekustamā īpašuma atsavināšana (nosacītās cenas noteikšana) tiks organizēta pēc Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas un tā būs atkarīga no Nekustamā īpašuma tirgus vērtības vērtēšanas dienā. Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Ministru kabineta paredzētajā kārtībā.
Ja Nekustamais īpašums tiks atsavināts 2023.gadā, tad atsavināšanas rezultātā iegūtie līdzekļi pēc atsavināšanas izdevumu atskaitīšanas saskaņā ar likuma “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” 58.panta pirmo daļu izlietojami VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai (izņemot netiešo izmaksu segšanai), tajā skaitā valsts nekustamo īpašumu uzlabošanas darbu veikšanai, vidi degradējošo objektu sakārtošanai un energoefektivitātes pasākumu īstenošanai. Minētie līdzekļi, kas 2023. gadā netiks izlietoti valsts īpašumā un VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai, līdz 31.12.2023. tiks ieskaitīti valsts budžetā.
Šobrīd nav iespējams noteikt summu, kas tiks ieskaitīta valsts budžetā, jo pašlaik nav iespējams noteikt Nekustamā īpašuma pārdošanas vērtību, jo Nekustamā īpašuma atsavināšana (nosacītās cenas noteikšana) tiks organizēta pēc Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas un tā būs atkarīga no Nekustamā īpašuma tirgus vērtības vērtēšanas dienā. Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Ministru kabineta paredzētajā kārtībā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, VAS "Valsts nekustamie īpašumi"Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Atbilstoši Ministru kabineta 25.08.2009. noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Tiesību aktu projektu publiskajā portālā Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
6.4. Cita informācija
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē: www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
Projekta izpildi nodrošinās Finanšu ministrija un VNĪ.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekta izstrādes, saskaņošanas un pieņemšanas procesā personu datu apstrādes mērķis ir nodrošināt projekta atbilstību faktiskajai un tiesiskajai situācijai, nodrošinot rīkojuma izpildē iesaistīto pušu tiesiskās intereses. Personas datu apstrāde ir nepieciešama, lai izpildītu Atsavināšanas likumā VNĪ deleģēto uzdevumu – organizēt valsts mantas atsavināšanas procesu. Paskaidrojošie dokumenti, kas satur personas datus, tiek nodoti šauram subjektu lokam - institūcijām, kas veic projekta un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) izvērtēšanu, Valsts kancelejai un Ministru kabineta locekļiem.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi