Anotācija (ex-ante)

Šobrīd likumā “Par nodokļiem un nodevām” (turpmāk – Likums) ir paredzēti vairāki administratīvās sadarbības mehānismi, kas ļauj nodokļu administrācijai iegūt, kā arī sniegt informāciju citu Eiropas Savienības dalībvalstu nodokļu administrācijām, lai varētu izpildīt tos savus pienākumus, kas saistīti ar kontroli, pārbaudi un citiem pasākumiem, kuru mērķis ir nodrošināt nodokļu normatīvo aktu pareizu piemērošanu. Taču ne vienmēr esošais regulējums ir pietiekams, lai nodrošinātu ātru un efektīvu sadarbību starp dalībvalstu nodokļu administrācijām.
Minēto ir atzinusi arī Eiropas Savienības padome, uzsverot, ka ir nepieciešams sīkāk precizēt satvaru un galvenos principus, kuri būtu jāpiemēro, ja Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentās iestādes izvēlas izmantot kopīgas revīzijas instrumentu.

Lai risinātu iepriekš minētās problēmas, Eiropas Savienības Padome 2021.gada 22.martā pieņēma DAC7. Padomes 2011.gada 15.februāra Direktīva 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā un ar ko atceļ Direktīvu 77/799/EEK (turpmāk - Direktīva 2011/16/ES) par administratīvu sadarbību nodokļu jomā tika papildināta ar vairākiem noteikumiem, ar ko sīkāk precizē ietvaru un galvenos principus, kuri būtu jāpiemēro, ja Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentās iestādes vēlas izmantot kopīgas revīzijas instrumentu.
Kopīgām revīzijām vajadzētu būt papildu instrumentam, kas pieejams Eiropas Savienības dalībvalstīm administratīvās sadarbības ietvaros nodokļu jomā un kas papildinās esošo regulējumu, kurā paredzētas citas dalībvalsts ierēdņu iespējas atrasties administratīvajos birojos, piedalīties administratīvajās procedūrās, kā arī veikt vienlaicīgas pārbaudes.
Lai pārņemtu DAC7 prasības attiecībā uz kopīgu revīzijas instrumentu, likumprojektā iekļauti šādi grozījumi:
1) grozījumi Likuma 1.pantā, to papildinot ar 25.¹ punktu, ar kuru pārņemts DAC7 termins “kopīga revīzija”, to definējot kā “kopīgu uzraudzību”.
Ņemot vērā, ka Likumā tiek lietots termins “nodokļu revīzija (audits)”, lai novērstu iespējamos pārpratumus, ka “kopīga revīzija” kļūdaini varētu tikt attiecināta uz minēto nodokļu administrācijas pārbaudes veidu, ir izvēlēts termins “kopīga uzraudzība”.
Ar DAC7 groza Direktīvas 2011/16/ES 3.pantu, tai pievienojot 26.punktu, kurā noteikts, ka “kopīga revīzija” ir administratīva procedūra, ko kopīgi veic divu vai vairāku dalībvalstu kompetentās iestādes un kas saistīta ar vienu vai vairākām personām, attiecībā uz kurām minēto dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir kopīgas vai papildinošas intereses.
Savukārt atbilstoši Direktīvas 2011/16/ES 3.panta 7.punktam tiek skaidrots, ka “administratīvā procedūra” ir visas kontroles, pārbaudes un citi pasākumi, ko dalībvalstis ir veikušas, pildot savus pienākumus, lai nodrošinātu nodokļu tiesību aktu pareizu piemērošanu.
Ņemot vērā, ka DAC7 26.apsvērumā norādīts, ka “noteikumi par kopīgām revīzijām nebūtu jāinterpretē kā tādi, kas skar jebkādus procesus, kuri norisinātos dalībvalstī saskaņā ar tās tiesību aktiem kā kopīgās revīzijas sekas vai turpmāki pasākumi, piemēram, nodokļa uzlikšana vai aprēķināšana ar dalībvalstu nodokļu iestāžu lēmumu, ar to saistīts pārsūdzības vai vienošanās process vai nodokļu maksātājiem pieejamie tiesiskās aizsardzības līdzekļi, kas izriet no šiem procesiem”, un 12.a panta 4.punktā uzsvērts, ka “Jautājumus, par kuriem kompetentās iestādes vienojas, atspoguļo galīgajā ziņojumā un ņem vērā attiecīgajos instrumentos, ko pēc minētās kopīgās revīzijas izdevušas iesaistīto dalībvalstu kompetentās iestādes” un “darbības, ko dalībvalsts kompetentās iestādes vai tās ierēdņi veic pēc kopīgas revīzijas, un jebkādi citi šajā dalībvalstī turpmāk notiekošie procesi, piemēram, nodokļu iestāžu lēmumi, ar to saistītais pārsūdzības vai vienošanās process, notiek saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem”, Likuma 1.panta 25.¹ pantā “kopīgā uzraudzība” tiek definēta kā nodokļu administrēšanas darbības, ņemot vērā, ka tas aptver visus tos uzraudzības procesus un pasākumus, kurus nodokļu administrācija veic, pildot savus pienākumus, lai nodrošinātu nodokļu tiesību aktu pareizu piemērošanu (piemēram, nodrošinot, lai nodokļu maksātāji ievēro nodokļu (nodevu) normatīvo aktu prasības (sk. Likuma 18.panta pirmās daļas 1.punktu), kontrolējot nodokļu, nodevu, kā arī citu valsts noteikto maksājumu aprēķināšanas un maksāšanas pareizību (sk. Likuma 18.panta pirmās daļas 2.punktu), kā arī, sekojot līdzi jebkuru juridisko un fizisko personu saimnieciskajai un finansiālajai darbībai, lai izpildītu likumā noteiktos uzdevumus (sk. likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 8.panta 8.punktu).
Saskaņā ar Likuma 1.panta 25.¹ punktu kopīga uzraudzība būs nodokļu administrēšanas darbības, kuras nodokļu administrācija veic kopīgi ar vienu vai vairākām Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm un kas saistītas ar vienu vai vairākām personām, attiecībā uz kurām minēto ES dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir kopīgas vai papildinošas intereses.
Terminā minētā “viena vai vairākas personas” varētu būt, piemēram, vienas un tās pašas daudznacionālās uzņēmumu grupas uzņēmumi ar saimniecisko darbību dažādās dalībvalstīs. Šādas pārbaudes pamatā varētu tikt veiktas, piemēram, saistībā ar transfertcenu piemērošanas procedūru, vai lai konstatētu ar nodokli apliekamo peļņas daļu juridiskām personām. Kopīga uzraudzība neaizstāj iekšzemes procedūras, bet var palīdzēt nodokļu maksātājam panākt vienošanos ar kompetentajām nodokļu administrācijām vairāk nekā vienā dalībvalstī, novēršot nodokļu dubulto uzlikšanu un konkretizējot attiecīgo nodokļu maksātāju statusu attiecībā uz to nodokļu stāvokli kopīgajā nodokļu administrācijas pārbaudē iesaistītajās dalībvalstīs.
Arī DAC7 25.apsvērumā uzsvērts, ka “Kopīgas revīzijas būtu jāstrukturē tā, lai ar skaidriem procesuālajiem noteikumiem, tostarp nodokļu dubultās uzlikšanas riska mazināšanas pasākumiem, nodrošinātu juridisko noteiktību nodokļu maksātājiem.”
Savukārt ar terminā minētajām “kopīgām un papildinošām interesēm” tiek saprasts, ka abu vai kādas nodokļu administrācijas rīcībā ir informācija, kas norāda uz augstiem nodokļu nenomaksas riskiem, jeb augstu riska novērtējumu pārbaudāmajam nodokļu maksātājam. Ja šāda informācija ir tikai vienas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes rīcībā, tad kopīgas uzraudzības pieprasījumu saņemošā nodokļu administrācija, piemēram, Valsts ieņēmumu dienests, veicot savu risku novērtējumu, varēs pieņemt lēmumu piekrist vai noraidīt otras Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes piedāvājumu veikt kopīgu uzraudzību.
2)  grozījumi Likuma 18.¹ pantā
● grozījums pirmās daļas 4.punktā;
DAC7 27.apsvērumā uzsvērts, lai nodrošinātu juridisko noteiktību, ir lietderīgi paredzēt, ka kopīgas revīzijas būtu jāveic iepriekš saskaņotā un koordinētā veidā un saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem un procedūras prasībām, kurā notiek kopīgas revīzijas darbības. Arī DAC7 12.a panta 2.punktā norādīts, ka pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts un pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes veic kopīgas revīzijas iepriekš saskaņotā un koordinētā veidā.
Ievērojot minēto, ir nepieciešams papildināt Likuma 18.¹ panta pirmās daļas 4.punktu, nosakot, ka nodokļu administrācijas pienākums ir koordinēt un veikt vienlaikus kopīgās uzraudzības saskaņā ar vienošanos ar Eiropas Savienības dalībvalsts kompetento iestādi.

● grozījums pirmajā daļā, to papildinot ar 7.punktu;
DAC7 12.a panta 2.punktā ir noteikts, ka katrā dalībvalstī, kurā notiek kopīgas revīzijas darbības, šīs dalībvalsts kompetentā iestāde ieceļ pārstāvi, kas ir atbildīgs par kopīgās revīzijas uzraudzību un koordinēšanu minētajā dalībvalstī.
Ievērojot minēto, Likuma 18.¹ panta pirmā daļa ir papildināma ar jaunu pienākumu, paredzot, ka nodokļu administrācija ieceļ pārstāvi, kas ir atbildīgs par kopīgas uzraudzības vadīšanu un koordināciju Latvijas Republikā.

● grozījums pirmajā daļā, to papildinot ar 8.punktu;
DAC7 12.panta 2.punkta a) apakšpunkts paredz pienākumu dalībvalstīm ļaut citu dalībvalstu ierēdņiem, kas piedalās kopīgas revīzijas darbībās, izjautāt fiziskas personas un izskatīt oficiālus dokumentus kopā ar tās dalībvalsts ierēdņiem, kurā notiek kopīgas revīzijas darbības, ņemot vērā procedūru, ko noteikusi dalībvalsts, kurā šīs darbības notiek. Šī direktīvas prasība ir pārņemta ar Likuma 18.¹ panta pirmās daļas 8.punktu – “nodrošināt, ka citu Eiropas Savienības dalībvalstu ierēdņiem, kas piedalās kopīgajā uzraudzībā, ir atļauts iztaujāt fiziskās personas un izskatīt oficiālus dokumentus kopā ar nodokļu administrācijas ierēdņiem atbilstoši Latvijas Republikā noteiktajai kārtībai”. Ar fiziskas personas iztaujāšanu tiek saprasta arī juridiskas personas – nodokļu maksātāja pārstāvja – valdes locekļa vai citas pilnvarotās personas uzklausīšana, turklāt tā var ietvert arī juridiskās personas darbinieku vai citu personu uzklausīšanu.

● grozījums piektajā daļā;
Minētais grozījums ir tehniska rakstura, ņemot vērā, ka 18.¹ panta piektajā daļā tiek uzskaitītas visas tās panta daļas, kas attiecināmas uz nodokļu administrācijas un Eiropas Savienības dalībvalstu kompetento iestāžu sadarbību, administrējot nodokļus.

● panta papildināšana ar 9.¹ daļu
Ar minēto normu tiek pārņemtas DAC7 12.a panta 1.punkts, kurā noteiks, ka vienas vai vairāku dalībvalstu kompetentā iestāde var lūgt citas dalībvalsts (vai citu dalībvalstu) kompetento iestādi veikt kopīgu revīziju. Pieprasījuma saņēmējas kompetentās iestādes atbild uz pieprasījumu veikt kopīgu revīziju 60 dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas. Pamatotu iemeslu dēļ pieprasījuma saņēmējas kompetentās iestādes var noraidīt dalībvalsts kompetentās iestādes pieprasījumu veikt kopīgu revīziju.

● panta papildināšana ar 9.² daļu
Ar minēto normu tiek pārņemta DAC7 12.a panta 2.punkta prasība, ka pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts un pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes veic kopīgas revīzijas iepriekš saskaņotā un koordinētā veidā, tostarp attiecībā uz valodu lietojuma kārtību (…).

● panta papildināšana ar 9.³ daļu
DAC7 28.apsvērumā uzsvērts, ka to ierēdņu tiesības un pienākumi, kuri piedalās kopīgajā revīzijā, ja viņi ir klāt darbībās, ko veic citā dalībvalstī, būtu jānosaka saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā notiek kopīgās revīzijas darbības. Tajā pašā laikā, nodrošinot atbilstību tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā notiek kopīgas revīzijas darbības, citas dalībvalsts ierēdņiem nebūtu jāīsteno nekādas pilnvaras, kas pārsniegtu to pilnvaru tvērumu, kuras viņiem piešķirtas saskaņā ar savas dalībvalsts tiesību aktiem.
Savukārt DAC7 12.a panta 2.punktā norādīts, ka pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts un pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes veic kopīgas revīzijas iepriekš saskaņotā un koordinētā veidā un saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem un procedūras prasībām, kurā notiek kopīgās revīzijas darbības. Tāpat minētajā pantā norādīts, ka to dalībvalstu ierēdņu tiesības un pienākumus, kuri piedalās kopīgajā revīzijā, ja viņi ir klāt darbībās, ko veic citā dalībvalstī, nosaka saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā notiek kopīgās revīzijas darbības. Nodrošinot atbilstību tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā notiek kopīgas revīzijas darbības, citas dalībvalsts ierēdņi neīsteno nekādas pilnvaras, kas pārsniegtu to pilnvaru tvērumu, kuras viņiem piešķirtas saskaņā ar savas dalībvalsts tiesību aktiem.
Minētās DAC7 prasības ir pārņemtas ar Likuma 18.¹ panta 9.³ daļu, tostarp paredzot, ka atrodoties citā dalībvalstī, Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem saglabāsies tās pašas tiesības un pienākumi, kādi viņiem ir paredzēti Latvijas normatīvajos aktos, tas pats līdzvērtības princips ir attiecināms arī uz citas dalībvalsts kompetentās iestādes amatpersonu pilnvarām, veicot procesuālās darbības Latvijas Republikas teritorijā.

● panta papildināšana ar 9.⁴ daļu
DAC7 12.a panta 3.punkta c) apakšpunktā noteikts, ka dalībvalsts, kurā notiek kopīgas revīzijas darbības, veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka personai (-ām), uz kuru(-ām) attiecas vai kuru(-as) skar kopīga revīzija, ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā tādas revīzijas gadījumā, kurā piedalās tikai šīs dalībvalsts ierēdņi, tostarp attiecībā uz jebkuru sūdzības, pārskatīšanas vai pārsūdzības procesu.
Tādējādi kopīgā uzraudzība nepasliktinās nodokļu maksātāja stāvokli, jo nodokļu maksātājam tiek saglabātas tādas pašas tiesības un pienākumi kā gadījumos, kad nodokļu administrēšanas darbības īsteno tikai Valsts ieņēmumu dienests – tas attiecas gan uz pierādījumu iegūšanu, gan to izvērtēšanu, kas notiks saskaņā ar Administratīvā procesa likumā un likumā “Par nodokļiem un nodevām” nostiprinātajiem principiem un kārtību, gan nodokļa maksātāja tiesībām sniegt savu viedokli, kā arī apstrīdēt un pārsūdzēt ierēdņu pieņemtos lēmumus (faktisko rīcību) un procesuālās darbības.
Ja Valsts ieņēmumu dienests ir piekritis citas ES dalībvalsts kompetentās iestādes aicinājumam veikt kopīgu uzraudzību, pēc šīs piekrišanas sniegšanas vai saņemšanas Valsts ieņēmumu dienests varēs informēt nodokļu maksātāju par kopīgas uzraudzības darbībām, it sevišķi gadījumos, ja tiks plānota nodokļu maksātāja pārstāvju uzklausīšana vai iepazīšanās ar nodokļu maksātāja dokumentiem, kurā piedalīsies arī citas Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu administrācijas pārstāvji.

● panta papildināšana ar 9.⁵ daļu
Kā jau iepriekš tika minēts – kopīgā uzraudzībā pierādījumi tiks iegūti un novērtēti atbilstoši Administratīvā procesa likumā un likumā “Par nodokļiem un nodevām” nostiprinātajiem principiem un kārtībai.
Šāda prasība ir pārņemta no DAC7 12.a panta 3.punkta b)apakšpunkta, kurā noteikts, ka dalībvalsts, kurā notiek kopīgas revīzijas darbības, veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka kopīgās revīzijas darbībās savāktos pierādījumus, tostarp attiecībā uz to pieņemamību, var novērtēt saskaņā ar tādiem pašiem juridiskajiem nosacījumiem, kā gadījumā, ja revīziju veic dalībvalstī, kur tajā piedalās tikai šīs dalībvalsts ierēdņi, tostarp attiecībā uz jebkuru sūdzības, pārskatīšanas vai pārsūdzības procesu.

● panta papildināšana ar 9.⁶ daļu
Kopīgās uzraudzības beigās Valsts ieņēmumu dienests kopā ar citas dalībvalsts kompetento iestādi sagatavos noslēguma ziņojumu, kurā fiksēs visus faktus un apstākļus, kas tiks konstatēti kopīgās nodokļu administrēšanas darbību īstenošanas rezultātā.
DAC7 grozījumos ietvertajā 12.panta 4.punktā ir paredzēts, ja divu vai vairāku dalībvalstu kompetentās iestādes veic kopīgu revīziju, tās cenšas vienoties par faktiem un apstākļiem, kas attiecas uz kopīgu revīziju, un cenšas panākt vienošanos par revidētās(-o) personas(-u) nodokļa maksātāja statusu, pamatojoties uz kopīgās revīzijas rezultātiem.
Šī direktīvas prasība ir pārņemta ar Likuma 18.¹ panta 9.⁶ daļu.
Tradicionāli Latvijas Republikā ar nodokļu maksātāja statusu konkrēto nodokļu likumos biežāk tiek saprasts, vai šis nodokļu maksātājs ir uzskatāms par iekšzemes nodokļu maksātāju (rezidentu) vai ārvalsts nodokļu maksātāju (nerezidentu). Noslēguma ziņojumā var tikt ietvertas arī atsauces uz katras dalībvalsts nacionālā normatīvā regulējuma normām un to interpretāciju, ja tas atvieglos noslēguma ziņojuma uztveramību abām iesaistītajām nodokļu administrācijām un pārbaudāmajiem nodokļu maksātājiem.
Noslēguma ziņojums uzskatāms par pierādījumu Administratīvā procesa likuma izpratnē.
Tādējādi noslēguma ziņojumā iekļautos kopīgās uzraudzības rezultātus, par kuriem panākta vienošanās, Valsts ieņēmumu dienests ņems vērā turpmākajos nodokļu administrēšanas procesos, kuri pēc kopīgās uzraudzības varētu tikt veikti saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, piemēram, nodokļu administrācijas pārbaudēs, pieņemot attiecīgo lēmumu.
Šis Valsts ieņēmumu dienesta lēmums var būt nodokļu maksātājam gan labvēlīgs (bez nodokļu uzrēķina), gan nelabvēlīgs (nodokļu uzrēķins). Piemēram, Valsts ieņēmumu dienests pieņems lēmumu par papildu aprēķināmiem nodokļiem, savukārt citas dalībvalsts kompetentā iestāde var pieņemt lēmumu, ka papildu nodokļi nav jāmaksā vai arī lēmumu par nodokļu nomaksu nodokļu maksātājam – šīs dalībvalsts rezidentam, kas ir saistīts ar nodokļu maksātāju, attiecībā uz kuru lēmumu ir pieņēmis Valsts ieņēmumu dienests (darījuma partneri, mātes vai meitas sabiedrība, utt.).
Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana notiek Likuma un Administratīvā procesa likumā paredzētajā kārtībā.

● panta papildināšana ar 9.⁷ daļu
DAC7 26.apsvērumā uzsvērts, ka attiecīgās kompetentās iestādes turklāt varētu vienoties, ka kopīgās revīzijas galīgajā ziņojumā iekļauj visus jautājumus, par kuriem nav izdevies panākt vienošanos.
Lai arī šī nav obligāta prasība, kas būtu noteikta DAC7 12.a pantā, tomēr Likumā tiek iekļauts nosacījums, ka nodokļu administrācija un Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentā iestāde var vienoties, ka noslēguma ziņojumā tiek iekļauti arī tādi fakti un apstākļi, par kuriem tās iepriekš nav vienojušās.

● panta papildināšana ar 9.⁸ daļu
60 dienu laikā pēc noslēguma ziņojuma abpusējas parakstīšanas nodokļu maksātāju par kopīgās uzraudzības rezultātiem informēs, nosūtot noslēguma ziņojuma kopiju.

● panta papildināšana ar 9.⁹ daļu
Minētajā normā ir nostiprināts, ka arī Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības iesniegt citai Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentai iestādei savu pieprasījumu veikt kopīgu uzraudzību saskaņā ar 9.⁹ panta nosacījumiem, kas attiecināmi uz kopīgu uzraudzību.

3) grozījums Likuma 23.pantā
Kopīgu uzraudzību Valsts ieņēmumu dienests kopā ar citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetento iestādi varēs īstenot gan pirms nodokļu administrācijas pārbaudes uzsākšanas, to uzskatot par daļu no darbībām informācijas iegūšanai, gan paralēli jau uzsāktām pārbaudes darbībām.
Ja cita Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentā iestāde būs ierosinājusi veikt kopīgu uzraudzību brīdī, kad Valsts ieņēmumu dienests ir jau uzsācis nodokļu kontroli, tad, ņemot vērā minētās pārbaudes īsos īstenošanas termiņus, Valsts ieņēmumu dienestam, ja tas piekrīt piedalīties kopīgajā uzraudzībā, būtu jāizbeidz nodokļu kontrole, pieņemot lēmumu par nodokļu revīzijas (audita) veikšanu. Savukārt, ja ierosinājums veikt kopīgu uzraudzību tiek saņemts brīdī, kad jau ir uzsākta nodokļu revīzija (audits), tad, lai nodrošinātu šo abu procesu – kopīga uzraudzība un nodokļu revīzija (audits) – efektīvu īstenošanu, ir nepieciešams veikt grozījumu Likuma 23.pantā, lai noteiktu, ka šis kopīgas uzraudzības veikšanas periods netiek ieskaitīts nodokļu revīzijas (audita) termiņā – no dienas, kad ir uzsākta kopīga uzraudzība, līdz noslēguma ziņojuma paziņošanai personai vai personām. Nodokļu revīzijas (audita) termiņā neieskaitāmo periodu aprēķina šādi: 1) par dienu, kad ir uzsākta kopīga uzraudzība, uzskata dienu, kad Valsts ieņēmumu dienests ir parakstījis dokumentu, ar kuru tas apstiprina savu piekrišanu kopīgās uzraudzības veikšanai vai arī ir saņēmis citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes piekrišanu kopīgas uzraudzības veikšanai ar Valsts ieņēmumu dienestu; 2) par noslēguma ziņojuma izdošanas dienu uzskatāma diena, kad pēdējā no kopīgajā uzraudzībā iesaistītajām Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajām iestādēm ir parakstījusi noslēguma ziņojumu, otra kompetentā iestāde to ir saņēmusi un tas ir paziņots nodokļu maksātājam, kuru skar kopīgā uzraudzība.
          Lai gadījumā, ja nodokļu maksātājam, par kuru ir uzsākta kopīga uzraudzība un nodokļu audits (revīzija), nošķirtu kopīgajā uzraudzībā veiktās darbības no uzsāktā nodokļu audita (revīzijas) darbībām, ir nepieciešams grozīt Likuma 23. panta 3.² daļu, to paplašinot ar regulējumu, kas paredz, ka arī kopīgās uzraudzības ietvaros veiktās nodokļu administrēšanas darbības neuzskata par nodokļu revīzijas (audita) veikšanu.