Anotācija (ex-ante)

Ekonomikas ministrijai noteiktās funkcijas, kas saistītas ar enerģētikas politiku, ieskaitot energoefektivitātes politikas jomu šī Likuma kontekstā, jānodod Klimata un enerģētikas ministrijai.

Ar Likumprojekta 3. pantu tiek veikti grozījumi Likuma 3.¹ panta pirmajā daļā, nosakot, ka Klimata un enerģētikas ministrija kopā ar Ekonomikas ministriju ir atbildīgas par energoefektivitātes politikas veidošanu, tas ir, Klimata un enerģētikas ministrija ir atbildīga par energoefektivitātes politikas veidošanu un tiesiskā regulējuma izveidošanu attiecībā uz Latvijai noteikto mērķu sasniegšanu, kas izriet no Direktīva 2023/1791, bet ne tikai. Savukārt, Ekonomikas ministrijas atbildības jomas ir ēku energoefektivitātes jomā, rūpnieciskā energoefektivitāte un attiecīgo atbalsta programmu izstrāde un ieviešana.

Likumprojekta 4. pantā Ekonomikas ministrija tiek aizstāta ar Klimata un enerģētikas ministriju, pārdefinējot Atbildīgās ministrijas funkcijas un uzdevumus. Papildus tam Likuma 4. panta otrajā un trešajā daļā tiek noteikts, ka Klimata un enerģētikas ministrija kopā ar Ekonomikas ministriju ir atbildīgas par Plānā noteikto energoefektivitātes politikas mērķu sasniegšanu un uzrauga to izpildes gaitu, vienlaikus, ja Plānā iekļautie energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi nenodrošina energoefektivitātes mērķu sasniegšanu, Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un citām iesaistītajām pusēm izstrādā priekšlikumus papildus pasākumu ieviešanai.

Papildus tam tiek precizēti Likuma 4.¹ pantā noteiktās Atbildīgās iestādes - Būvniecības valsts kontroles biroja - pienākumi attiecībā uz Likumā noteiktās informācijas publicēšanas nepieciešamību iestādes tīmekļa vietnē.

Spēkā stājusies jaunā Direktīva 2023/1791, kas pieprasa aktualizēt ar nacionālo regulējumu attiecībā uz iepriekš minētās Direktīvas 7. pantu par publisko iepirkumu.

Likumprojekta 6. pants papildina Likuma 5. pantu ar jaunu septīto daļu, kas nosaka, ka publiskas personas un atvasinātas publiskas personas, kuras investē publiskos līdzekļus publiskā iepirkuma ietvaros, pienākums, plānojot un veicot iegādes, izvēlēties tikai tādus ražojumus, pakalpojumus, ēkas un būvdarbus, kuriem ir augsts energoefektivitātes līmenis, ja tas ir tehniski iespējams. Tādējādi tiek panākts viens no pārstrādātās Direktīvas 2023/1791 mērķiem publiskajam sektoram būt kā paraugam un rādīt piemēru energoefektivitātes jomā.

Savukārt, iepriekš minētā Likuma 5. panta astotā daļa nosaka izņēmumus septītās daļas nepiemērošanai. Tas ir, pienākums netiek piemērots, ja tie kavē reaģēšanu sabiedrības veselības ārkārtas situācijās vai apdraud dalībvalsts sabiedrisko drošību, kā arī nepiemēro militārā ekipējuma piegādes līgumiem, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/81/EK (39) 1. panta 5. punktā. Par izņēmuma gadījumiem uzskata, ja ir pretrunā bruņoto spēku pasākumu būtībai un galvenajam mērķim.

Kopš pēdējiem pieņemtajiem Likuma grozījumiem ir spēkā stājies jauns vai papildināts esošais Eiropas Savienības tiesiskais ietvars, tas ir, Direktīva 2023/1791, Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 18. oktobra Direktīva (ES) 2023/2413 ar ko attiecībā uz atjaunīgo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanu groza Direktīvu (ES) 2018/2001, Regulu (ES) 2018/1999 un Direktīvu 98/70/EK un atceļ Padomes Direktīvu (ES) 2015/652 (turpmāk - Direktīva 2023/2413) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 24. aprīļa Direktīva (ES) 2024/1275 par ēku energosniegumu (pārstrādāta redakcija) (turpmāk - Direktīva 2024/1275), kā iekļaujošie tiesību akti, kas izriet no pakotnes "Gatavi mērķrādītājam 55" (Fit for 55).

Visas minētās direktīvas paredz virkni pasākumu, tai skaitā, lai veicinātu energoefektivitātes un ēku energosnieguma paaugstināšanu, principu “energoefektivitāte pirmajā vietā”, kā prioritāti izvirzot atbalstu enerģētiskās nabadzības skartām Latvijas mājsaimniecībām un atjaunīgās enerģijas īpatsvara palielināšanu ēku sektorā. 

Ar likumprojekta 7. pantu tiek papildināts Likums ar jaunu 5.¹ pantu definējot kritērijus nozaru rīcībpolitiku un atbalsta programmu izstrādei un īstenošanai, kas izriet no Direktīvas 2023/1791, Direktīvas 2023/2413 un Direktīvas 2024/1275 prasībām. Minētā panta piemērošana ir attiecīgo nozaru ministriju, plānošanas reģionu un pašvaldību pienākums, lai publiskie līdzekļi tiktu investēti efektīvi un ar pienesumu Plāna un Latvijas tautsaimniecības izaugsmei.

Likuma 5.¹ panta pirmās daļas nosacījumi:
1) princips "Energoefektivitāte pirmajā vietā" ir definēts šī Likuma 3.¹ pantā, bet pēc būtības Latvijas publiskās pārvaldes sektors un privātais sektors izvēlās nepiemērot šo principu, tas ir, izvēlas, piemēram, būvēt jaunu ēku birojam vai iestādei, nevis renovēt jau esošās ēkas līdz gandrīz nulles patēriņa ēkai, jo investīcijas esošās ēkas energoefektivitātes paaugstināšanā var būt laikietilpīgākas un varētu prasīt papildus administratīvos soļus;
2) spēkā esošās atbalsta programmas nedod papildus bonusus, piemēram, lielāku atbalsta intensitāti tiem projektiem, kas vērsti uz enerģētiskās nabadzības samazināšanos Latvijā, lai gan Latvijai vairākkārtīgi ir norādīts Eiropas Komisijas rekomendācijās par Plāna projekta izstrādi, gan citos starptautiskajos novērtējumos;
3) lai Latvija sasniegtu Plānā noteiktos mērķus atjaunīgajā enerģijā un energoefektivitātē, ir svarīgi, ka publiskā sektora investīcijas ēku energoefektivitātē nodrošina tādu projektu iznākumu, kas atbilstu gandrīz nulles enerģijas patēriņa ēkām saskaņā ar ar Direktīvas 2023/1791 3. panta, 4. panta, 5. panta, 6. panta un 8. panta nosacījumiem attiecībā uz publiskā sektora lomu un pienākumiem energoefektivitātes paaugstināšanā, kā arī nosacījumiem par enerģijas ietaupījumu ieskaitīšanu nacionālo mērķu sasniegšanā, kā arī ar Direktīvas 2024/1275 7. panta un 11. panta prasībām par jaunu ēku, kas ir publisko struktūru īpašumā, atbilstību gandrīz nulles patēriņa un sākot ar 2028. gada 1. janvāri bezemisiju patēriņa nosacījumiem. Latvijai ir būtiski, ka katrs investētais euro energoefektivitātē dotu pienesumu Plānā noteikto mērķu sasniegšanai, kas ir ļoti ambiciozi un prasīs visu iesaistīto pušu izpratni un pūles;
4) ir svarīgi noteikt, ka atbalsta pasākumu rezultātā un rīcībpolitiku rezultātā netiktu palielināts izmantotās fosilās enerģijas apjoms, lai citiem enerģētikas sektoriem nebūtu jāiegulda papildus pūles atjaunīgās enerģijas īpatsvara atbilstības nodrošināšanai saskaņā ar Plānā noteikto. Vēl joprojām tiek izstrādātas un atbalstītas tādas atbalsta programmas, kur tiek iegādāti transporta līdzekļi, kas nevis primāri izmanto atjaunīgo transporta enerģiju vai ir efektīvāki, bet gan nosacījumos tiek iestrādāti kritēriji, kas atbalsta fosilās transporta enerģijas izmantošanu;
5) jebkuras rīcībpolitikas vai atbalsta programmas novērtēšanai ir jāizmanto gala enerģijas ietaupījuma kritērijs, pat ja to neprasa Eiropas Savienības, ārvalstu finanšu instrumentu tiesiskais ietvars. 
Likumprojekta 7. pants nostiprina energoefektivitātes nozīmi, lai sasniegtu kopīgos Eiropas Savienības un Latvijas klimata un enerģētikas mērķus, un norāda uz energoefektivitāti kā visaptverošu un horizontāli ieviešamu politikas jomu.

Direktīvas 2023/1791 8. punkts nosaka kārtību, kādā dalībvalstis var izpildīt kumulatīvā enerģijas galapatēriņa mērķi, kas nacionālā līmenī ir noteikti Plānā. 

Ņemot vērā, ka Latvija ir izvēlējusies Plānā iekļaut pasākumus kumulatīvā enerģijas ietaupījuma galapatēriņa mērķa sasniegšanai, kas saskaņā ar Direktīvā 2023/1791 tiek interpretēti kā alternatīvie pasākumi, tad ar Likumprojekta dažādiem pantiem no Likuma tiek svītrotas normas - 1. panta pirmās daļas 1.punkts, 6. pants, 7. panta trešās daļas 1., 2. punkts, ceturtā daļa, astotās daļas 2. punkts, kas noteica energoefektivitātes pienākuma shēmas izveidošanas pamatprincipus, kritērijus enerģijas komersantiem, kuriem tika uzlikts pienākums īstenot enerģijas ietaupījumus galapatēriņā, kā arī pienākumu izpildes uzraudzības procesu.

Likumprojekts izstrādāts, lai daļēji pārņemtu Direktīvas 2023/1791 8. panta prasības par nacionāli noteiktajiem kumulatīvajiem enerģijas galapatēriņa ietaupījumu apjomiem, mērķiem un pasākumiem, nosakot tos Plāna atjaunotajā redakcijā, kas ir iesniegta Eiropas Komisijā.

Uzņēmumu energoaudita un uzņēmumu energoaudita pārskatu sagatavošanā un praksē konstatētas problēmas ar uzņēmumu energoauditu kvalitāti, ir bijuši piemēri ar iesniegtiem nekvalitatīviem uzņēmumu energoauditiem, kas, lai atbilstu spēkā esošiem tiesību aktiem, ir jāpārstrādā. Praksē konstatēti arī gadījumi, kad neatkarīga eksperta ēku energoefektivitātes jomā  (turpmāk – neatkarīgs eksperts) darba gaitā energoaudita veikšanas procesā tiek konstatēts, ka ēkās tiek patērēts mazāk nekā 90 % enerģijas, kas apstādina iesākto uzņēmuma energoaudita procesu. Nereti neatkarīga eksperta izstrādātie energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi ir vērsti tikai uz ēkas nevis uzņēmuma vai ražošanas procesa uzlabojumiem.

Pastāv nesakritības ar enerģijas patēriņa uzskaiti starp ēku energosertifikātiem, kur iekļauj tikai ēkas apkures, karstā ūdens, ventilācijas, apgaismojuma un kondicionēšanai patērēto enerģijas apjomu un uzņēmumu energoaudita pārskatu, attiecīgi iekļaujot visu uzņēmuma patērēto enerģiju - ēkās, ražošanas procesos, transportā.

Papildinot, Latvijas siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienība, kas ir vienīgā neatkarīgo ekspertu sertificējošā institūcija Latvijā, nevērtē uzņēmuma energoauditus, ko ir izstrādājuši neatkarīgie eksperti, tādejādi netiek veikta neatkarīgo ekspertu izstrādāto uzņēmumu energoauditu kvalitātes kontrole.

Izslēdzot Likuma 10. panta sesto daļu un 12. panta piekto daļu, tiek atdalītas uzņēmumu energoauditoru un neatkarīgu ekspertu profesionālās darbības un kompetences.

Izmaiņu rezultātā varētu palielināties uzņēmumu energoauditu izmaksas, taču tas nosedz risku, ka tiks sagatavots nekvalitatīvs uzņēmumu energoaudita pakalpojums un iesniegšanai sagatavotais uzņēmuma energoaudita pārskats netiks pieņemts, veidojoties situācijai, ka komersantam tikts piemērotas Likuma 10. un 12. pantā noteiktās prasību izpildes sankcijas.

Vienlaikus ar Likumprojekta 1. pantu tiek pārdefinēts "uzņēmuma energoaudits", ņemot vērā Direktīvā 2023/1793 noteikto, un tehniski precizētas pārējās Likuma normas, lai novērstu interpretācijas iespējas attiecībā uz to, vai norma tiek piemērota energoauditam vai uzņēmuma energoauditam.

Spēkā esošais regulējums nosaka, ka Atbildīgā iestāde par Likumā noteikto pienākumu izpildes kontroli pieņem lēmumu lielajiem uzņēmumiem, kas uzliek par pienākumu 6 mēnešu laikā īstenot Likuma 10. panta ceturtajā daļā noteiktos pienākumus - veikt pirmo vai kārtējo uzņēmuma energoauditu vai sertificēt vai pārsertificēt energopārvaldības sistēmu vai papildināto vides pārvaldības sistēmu. Taču Atbildīgajai iestādei nav tiesisks pamatojums un kontroles mehānisms par pienākumu lielajiem uzņēmumiem iesniegt ikgadējo atskaiti par īstenotajiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem.

Ar Likumprojekta 12. pantu tiek precizētas spēkā esošās normas, nosakot, ka Atbildīgā iestāde pieņem lēmumu lielajiem uzņēmumiem iesniegt Atbildīgai iestādei ikgadējo atskaiti par īstenotajiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem, nosakot, ka lēmuma izpildes termiņš ir ne ilgāks par sešiem mēnešiem. Precizētās normas būtība ir vērsta uz to, lai lielie uzņēmumi, kas ir īstenojuši energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus par to paziņotu Energoresursu informācijas sistēmā, un attiecīgi energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu ietvaros iegūtais enerģijas ietaupījums tiktu ieskaitīts Latvijai noteiktajā enerģijas galapatēriņa kumulatīvajā mērķī. Saskaņā ar Energoresursu informācijas sistēmas izveidoto funkcionalitāti lielie uzņēmumi regulāri saņem no sistēmas atgādinājumus par pienākumu iesniegt ikgadējo atskaiti par ieviestajiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem. Līdz ar to Atbildīgās iestādes pieņemtais lēmums ir viens no galējiem līdzekļiem Likuma 10. panta pienākumu izpildes uzraudzības procesā.

Likumprojekta 12. pants papildina Likuma 10. pantu ar jaunu daļu, kas nosaka, ka Atbildīgā iestāde veic Likuma 10. panta trīspadsmitajā daļā minētā lēmuma piespiedu izpildi, un piespiedu izpildes rezultātā iegūtos naudas līdzekļus izmanto Energoresursu informācijas sistēmas pilnveidošanai.
2022. gadā Atbildīgā iestāde pieņēma 23 lēmumus lielajiem uzņēmumiem par Likuma 10. panta ceturtajā daļā noteikto pienākumu izpildi, un tikai 1 lēmums tika nodots piespiedu izpildei, nosakot piespiedu naudas lielumu minimālās energoefektivitātes nodevas lielumā, tas ir, 3 000 euro apmērā.

Likumprojekta 12. pants paredz noteikt, ka ieņēmumi no piespiedu naudas tiek novirzīti Energoresursu informācijas sistēmas pilnveidošanai un uzlabošanai. Ņemot vērā iepriekš minēto, par Atbildīgās iestādes pieņemtajiem lēmumiem un nepieciešamību pastāvīgi uzlabot Energoresursu informācijas sistēmu, lai samazinātu slogu energoefektivitātes monitoringa sistēmas subjektiem iesniegt dažādas atskaites papīra formātā un uzlabotu iesniegto datu kvalitāti un dažādu enerģētikas mērķu progresa mērīšanu, Atbildīgajai iestādei ir nepieciešami finanšu līdzekļi sistēmas pilnveidošanai. Līdz ar to Klimata un enerģētikas ministrijas ieskatā ieņēmumi no piespiedu naudas varētu būt viens no finansēšanas mehānismiem, vienlaikus katras papildus funkcionalitātes izveidošanai Klimata un enerģētikas ministrija attiecīgā normatīvā regulējuma ietvaros identificēs finansējuma apjomu un avotu.

Likumprojekta 17. pants paredz, ka Likuma 10. panta trīspadsmitās un četrpadsmitās daļas normas stājas spēkā ar 2025. gada 1.aprīli, lai Atbildīgajai iestādei būtu skaidri nosacījumi, ka lielajiem uzņēmumiem, kuriem pienākumu izpilde ir 2024. gadā, tiek izdots Atbildīgās iestādes lēmums par pienākumu izpildi sešu mēnešu laikā.

Spēkā esošais regulējums nosaka lielajiem elektroenerģijas patērētājiem, kas ir mazie un vidējie uzņēmumi, administratīvi smagāku uzraudzības un kontroles procesu nekā lielajiem uzņēmumiem.

Likuma 12. panta sestā daļa noteic, ka lielais elektroenerģijas patērētājs ziņo Atbildīgajai iestādei par Likuma 12. panta trešajā daļā minētām darbībām un ierosinātajiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem, kā arī katru gadu ziņo par ieviestajiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem un to rezultātā sasniegto enerģijas ietaupījumu. Savukārt, Likuma 13. pants nosaka energoefektivitātes nodevas (turpmāk - Nodeva) piemērošanu lielajiem elektroenerģijas patērētājiem, ja tie nav izpildījuši Likuma 12. panta trešās daļas prasības.
No Likuma izrietošie 2017. gada 11. aprīļa Ministru kabineta noteikumi Nr. 202 "Noteikumi par energoefektivitātes nodevas apmēru un tās aprēķināšanas, piemērošanas, maksāšanas un kontroles kārtību" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 202) 3. punkts nosaka, kādos gadījumos lielajam elektroenerģijas patērētājam ir jāmaksā Nodeva. MK noteikumi Nr. 202 7. punkts noteic, ka pirms tiek pieņemts lēmums par Nodevas piemērošanu, Atbildīgā iestāde nosūta lielajam elektroenerģijas patērētājam atgādinājumu ar lūgumu 20 dienu laikā pēc atgādinājuma saņemšanas sniegt informāciju par Likuma 12. panta trešās daļas pienākumu - veikts pirmais vai kārtējais uzņēmumu energoaudits, ieviesta sertificēta vai pārsertificēta energopārvaldības sistēma vai vides pārvaldības sistēma ar papildinājumu.

Savukārt, Nodeva tiek rēķināta kā septiņi procenti no iepriekšējā gadā patērētās elektroenerģijas izmaksām, un minētās izmaksas aprēķina attiecīgajā gadā patērētās megavatstundas sareizinot ar Eurostat publicēto vidējo elektroenerģijas cenu rūpniecībā Latvijā iepriekšējā gadā (euro/MWh).
Saskaņā ar Atbildīgās iestādes sniegto informāciju 2022. gadā Atbildīgā iestāde ir pieņēmusi 19 lēmumus par Nodevas piemērošanu un kopējo summu 156 658,11 euro, no kuriem mazākais Nodevas apjoms ir 3067,82 euro, vidējais apjoms - 8245,16 euro un lielākais – 31 898,72 euro. Salīdzinājumā ar 2021. gadu piemērotās energoefektivitātes nodevas kopējā summa palielinājusies par 309,31 %. Savukārt nodevas likme par vienu patērēto megavatstundu (MWh) palielinājās par 4,39 %, proti, no 5,69 euro/MWh līdz 5,94 euro/MWh.

Ģeopolitiskās situācijas rezultātā vidējā elektroenerģijas cena 2022. gadā bija par 73,14 % lielāka nekā 2021. gadā. Līdz ar to radusies situācija, ka, piemērojot energoefektivitātes nodevu, komersantam tiek atņemti finanšu resursi investīcijām energoefektivitātes paaugstināšanā. Tādējādi savā būtībā energoefektivitātes nodevas piemērošana ir pretrunā ar Likuma garu un būtību - racionāls resursu patēriņš.

Papildus uzsveram, ka saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" būtību nodeva tiek maksāta par kādas iestādes sniegto pakalpojumu, nevis tiek lietots kā sodošs instruments. Līdz ar to Energoefektivitātes likuma grozījumu, kas stājās spēkā 2022. gada 22. augustā, saskaņošanas gaitā Finanšu ministrija norādīja par enerģētikas politikas veidošanu atbildīgajai ministrijai (Ekonomikas ministrija tobrīd) un par enerģētikas politikas ieviešanas uzraudzību atbildīgajai institūcijai (Būvniecības valsts kontroles birojam), ka ir nepieciešams pārskatīt energoefektivitātes nodevas tvērumu un mērķi un izvēlēties citu instrumentu Energoefektivitātes likumā noteikto pienākumu izpildes nodrošināšanai. Pamatojoties uz iepriekš minēto, Klimata un enerģētikas ministrija lēma par citu instrumentu, nevis nodevas piemērošanu, Energoefektivitātes likumā noteikto pienākumu izpildes kontrolei. 

Kā jau minēts, spēkā esošais regulējums nosaka lielajiem elektroenerģijas patērētājiem, administratīvi smagāku uzraudzības un kontroles procesu. Likuma 12. panta trešajā daļā nosaka pienākumu izpildi gan laika, gan finansiālā ziņā. Tas nozīmē, ka:
1) Atbildīgā iestāde nevar pieņemt lēmumu, dodot lielajam elektroenerģijas patērētājam termiņu, kura laikā izpildīt Likuma 12. panta trešās daļas prasības;
2) pie esošā regulējuma un dati par elektroenerģijas cenu no Eurostat iepriekšējo kalendāra gadu ir pieejami tikai nākamā kalendārā gada otrajā pusgadā, kas palēnina lēmumu pieņemšanas procesu un uzliek finansiālo slogu nodevas subjektam;
3) ja lielais elektroenerģijas patērētājs Atbildīgās iestādes izteiktā brīdinājuma laikā (20 dienas) nepaziņo par pienākuma izpildi, tad Atbildīgā iestāde pieņem lēmumu par Nodevas samaksu, kas 2022. gadā variēja no 3067,82 euro līdz 31898,72 euro.

Līdz ar atteikšanos no Nodevas lielajiem elektroenerģijas patērētājiem un nosakot tādu pašu normatīvo aktu ieviešanas kontroles mehānismu kā lielajiem uzņēmumiem, lielajiem elektroenerģijas patērētājiem ar Atbildīgās iestādes lēmumu tiktu uzlikts pienākums izpildīt Likuma 12. panta trešās daļas prasības Likumā noteiktā termiņā - 6 mēneši. Ja lielie elektroenerģijas patērētāji konkrētās Likuma prasības neizpilda, tad saskaņā ar Administratīvā procesa likuma (turpmāk - APL) 370. pantu attiecībā uz tiem veic piespiedu izpildes darbības, piemērojot piespiedu naudu. Saskaņā ar minēto APL normu piespiedu naudai atšķirībā no Nodevas ir noteikts gan minimālais, gan maksimālais slieksnis, kā arī piespiedu naudu var uzlikt atkārtoti, kamēr attiecīgais subjekts izpilda ar lēmumu noteiktās darbības. Minētais kontroles mehānisms veicinātu Likuma 2. pantā nostiprinātā likuma mērķa sasniegšanu.

Likumprojekta 15. pants paredz izslēgt Likuma 13. pantu par Nodevas piemērošanu lielajiem elektroenerģijas patērētājiem. Attiecīgi ir precizētas Likuma 12. panta normas par Atbildīgās iestādes pienākumiem piemērot lielajiem elektroenerģijas patērētājiem līdzīgu uzraudzības un kontroles procesu kā lielajiem uzņēmumiem. Klimata un enerģētikas ministrijas ieskatā atteikšanās no Nodevas piemērošanas un Atbildīgās iestādes uzraudzības procesa vienkāršošana un pielīdzināšana Likuma 10. pantā noteiktajam procesam samazinās mazo un vidējo uzņēmumu, kas ir lielie elektroenerģijas patērētāji, administratīvo un finansiālo slogu par Likuma 12. panta trešās daļas pienākumu neizpildi. Un attiecīgi šie uzņēmumi primāri varēs investēt energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumos, nevis maksāt Nodevu. 
Klimata un enerģētikas ministrijas ieskatos, tai skaitā vērtējot iepriekšējo gadu iekasētās Nodevas izmantošanu un tās minimālo pienesumu Likumā noteikto mērķu un Latvijai noteikto energoefektivitātes mērķu sasniegšanā, nepieciešams izvēlēties citu mehānismu, kādā Atbildīgā iestāde veic Likumā noteikto pienākumu izpildes uzraudzību. Kā jau vairākkārtīgi iepriekš minēts, tad Klimata un enerģētikas ministrijas ieskatā ir nepieciešams vienādot vai pielīdzināt Likuma 12. panta uzraudzību šī paša Likuma 10. pantā noteiktajām Atbildīgās iestādes darbībām Likuma 10. panta pienākumu izpildes uzraudzībai. Līdz spēkā esošā kārtība bija vērsta primāri uz mazo un vidējo uzņēmumu smagāku sodīšanu par Likumā noteikto pienākumu neizpildi, nekā noteiktā kārtība lielajiem uzņēmumiem.
Papildus tam ieņēmumi no Nodevas nav pietiekami, lai Likuma 7. panta otrajā daļā noteiktā institūcija, kas izveido valsts energoefektivitātes fondu, izveidotu atbalsta programmu ar pietiekamiem finanšu resursiem, kas būtu primāri vērsta uz rūpniecisko energoefektivitāti.
Vienlaicīgi ar Direktīvas 2023/1791 spēkā stāšanos Klimata un enerģētikas ministrija pēc būtības plāno pārskatīt spēkā esošo regulējumu energoefektivitātes jomā ar mērķi, lai nacionālajā regulējumā transponētu gan Direktīvas 2023/1791 normas, gan pilnveidotu esošo sistēmu, lai tā primāri būtu vērsta uz resursu efektīvu izmantošanu, nevis sodu / iemaksu / nodevu piemērošanu par Likumā noteikto pienākumu neizpildi.

Likumprojekta 13. pants paredz noteikt, ka ieņēmumi no piespiedu naudas tiek novirzīti Energoresursu informācijas sistēmas pilnveidošanai un uzlabošanai. Ņemot vērā iepriekš minēto, par Atbildīgās iestādes pieņemtajiem lēmumiem un nepieciešamību pastāvīgi uzlabot Energoresursu informācijas sistēmu, lai samazinātu slogu energoefektivitātes monitoringa sistēmas subjektiem iesniegt dažādas atskaites papīra formātā un uzlabotu iesniegto datu kvalitāti un dažādu enerģētikas mērķu progresa mērīšanu, Atbildīgajai iestādei ir nepieciešami finanšu līdzekļi sistēmas pilnveidošanai. Līdz ar to Klimata un enerģētikas ministrijas ieskatā ieņēmumi no piespiedu naudas varētu būt viens no finansēšanas mehānismiem, vienlaikus katras papildus funkcionalitātes izveidošanai Klimata un enerģētikas ministrija attiecīgā normatīvā regulējuma ietvaros identificēs finansējuma apjomu un avotu.

Papildus tam tiek noteikts, ka Atbildīgā iestāde pieņem lēmumu par Likuma 12. panta sestajā daļā noteikto pienākumu izpildi, kā tas Likumprojektā noteikts arī lielajiem uzņēmumiem. Likumprojekta pārejas noteikumi paredz, ka Likuma 12. panta deviņpadsmitās un divdesmitās daļas normas stājas spēkā ar 2025. gada 1. aprīli, lai Atbildīgajai iestādei būtu skaidri nosacījumi, ka lielajiem elektroenerģijas patērētājiem, kuriem pienākumu izpilde ir 2024. gadā, tiek izdots Atbildīgās iestādes lēmums par pienākumu izpildi sešu mēnešu laikā.

Direktīvas 2023/1791 12. pants nosaka datu centru ilgtspējas un galveno darbības rādītāju pirmo ziņošanas pienākumu līdz šī gada 15. septembrim. Līdz šim Latvijas tiesiskajā regulējumā nav iekļautas normas datu centriem attiecībā uz ilgtspēju.

Likums tiek papildināts ar 12¹. pantu “Energoefektivitāte datu centros” (Likumprojekta 14. pants) atbilstoši Direktīvas 2023/1791 12. panta 1. punktam, kurā ir noteikts, ka datu centru īpašnieki un operatori, kuru instalētās informācijas tehnoloģiju infrastruktūras jaudas pieprasījums ir vismaz 500 kW, sniedz Eiropas Komisijas izveidotā Eiropas datu centru datubāzē Direktīvas 2023/1791 VII pielikumā norādīto informāciju. Likumprojekta 14. pantā tiek skaidrots, ka šā likuma 12¹. panta pirmajā un trešajā daļā minētie datu centru īpašnieki un operatori pirmo ziņošanas pienākumu izpilda Eiropas Komisijas izveidotajā datubāzē, pēc minētās datubāzes darbības uzsākšanas līdz 2024. gada 15. septembrim.
Likumprojekta 14. pantā tiek skaidrots, ka šā likuma 12¹. panta otrās daļas pienākums neattiecas uz datu centriem, kuri nodrošina/uztur valsts kritisko infrastruktūru un/vai kuru izmantošanas vai pakalpojumu sniegšanas vienīgais mērķis ir civilā drošība un aizsardzība.
Saskaņā ar Direktīvas 2023/1791 33. un 34. pantu, Eiropas Komisija ir pieņēmusi 2024. gada 14. marta Deleģēto regulu 2024/1364  par Savienības vienotas datu centru vērtēšanas sistēmas izveides pirmo posmu (turpmāk – Deleģētā regula 2024/1364), kurā ir noteikti datu centru ilgtspējas rādītāji, galvenie darbības rādītāji un informācija, kas datu centriem ir jāapkopo un jāpublicē. Dalībvalstīm ir jānodrošina, ka Deleģētās regulas 2024/1364 I un II pielikumā norādītā informācija tiek publicēta Eiropas Komisijas izveidotā Eiropas datu centru datubāzē. Saskaņā ar Deleģētās regulas 2024/1364 3.panta 1.punktu, datu centru īpašniekiem un operatoriem pirmā ziņošana par datu centru ilgtspējas rādītājiem un galvenajiem darbības rādītājiem ir noteikta 2024. gada 15. septembris un turpmāk katru gadu līdz 15. maijam, kas tiek noteikts arī Likumprojekta 14. un 17. pantā. Informācija un galvenie darbības rādītāji, kas norādīti Deleģētās regulas 2024/1364 I un II pielikumā tiek ziņoti par iepriekšējo kalendāro gadu. Ja datu centrs, kas ir savu darbību veicis mazāk par vienu gadu, tas ziņo tikai par to laiku, kurā tas ir veicis savu darbību, attiecīgi norādot šo laika posmu. Datu centru ilgtspējas rādītāji, to mērīšanas un aprēķināšanas metodika ir izklāstīta Deleģētās regulas 2024/1364 III pielikumā.
Deleģētā regula 2024/1364: https://eur-lex.europa.eu/eli/reg_del/2024/1364/oj 

Likumprojekta 2. pantā tiek skaidrota "Datu centrs" definīcija, kas ir izteikta saskaņā ar Komisijas 2022. gada 28. janvāra regulas (ES) 2022/132 ar ko attiecībā uz ikgadējās, ikmēneša un ikmēneša īstermiņa enerģētikas statistikas atjauninājumu īstenošanu groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1099/2008 par enerģētikas statistiku, A pielikuma “Terminoloģijas skaidrojumi” 2.6.3.1.16. apakšpunktu (https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/ALL/?uri=CELEX:32022R0132).