Anotācija

OECD 2019. gada Latvijas Ekonomikas pārskatā ir uzsvērts, ka tikai neliels skaits Latvijas uzņēmumu izmanto jaunas tehnoloģijas un efektīvas ražošanas metodes un Latvija ievērojami atpaliek no citām OECD valstīm digitālo tehnoloģiju izmantošanā. Lai gan ātrgaitas platjoslas pakalpojumi Latvijā ir plaši izplatīti un pārsniedz ES vidējo līmeni (Eiropas Komisija, 2018), vājas IKT prasmes ierobežo vietējo uzņēmumu iespējas efektīvi izmantot jaunākās digitālās iespējas.

Kaut arī DESI cilvēkkapitāla rādītājos ir vērojami daži uzlabojumi attiecībā uz IKT absolventu skaitu (kopējo un sieviešu), Eiropas Komisija savā 2023. gada ziņojumā par Latviju norāda, ka "digitālo prasmju un IKT speciālistu trūkums ir galvenais šķērslis digitālo risinājumu plašākai izmantošanai privātā sektorā Latvijā. 2022. gadā 59,2 % Latvijas uzņēmumu ziņoja par grūti aizpildāmām vakancēm darbavietās, kurās nepieciešamas IKT prasmes. Tas neveicina IKT tehnoloģiju izmantošanu uzņēmumos un inovāciju potenciālu. [1]. Ekonomikas transformācijai uz augstāko pievienoto vērtību un eksporta apjomu palielināšanai nepieciešams kāpināt uzņēmumu digitalizācijas jaudu, t.sk. augsta līmeņa digitālās prasmes un palielināt IKT speciālistu skaitu.

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas darba tirgus prognozēm līdz 2040. gadam turpinās augt darbaspēka pieprasījums augstākās kvalifikācijas profesijās un IKT pakalpojumu nozarē, kas ir saistīts ar aizvien pieaugošo pieprasījumu pēc ražošanas un pakalpojumu procesu digitalizācijas, kā arī globālajām IT nozares attīstības tendencēm. Būtiskākā darbaspēka nepietiekamība vidējā termiņā varētu veidoties IKT speciālistu profesijās (datu bāzu un tīklu vecākie speciālisti, programmētāji/ lietojumprogrammu veidotāji un analītiķi, informācijas tehnoloģiju darbības un lietotāju atbalsta speciālisti, telekomunikāciju un radiosakaru iekārtu speciālisti).

[1] https://economy-finance.ec.europa.eu/system/files/2023-05/LV_SWD_2023_614_en.pdf

Tādēļ papildus tradicionālajai IKT speciālistu izglītībai profesionālās un augstākās izglītības iestādēs, ir nepieciešams radīt alternatīvu mācīšanas pieeju IKT speciālistu sagatavošanai ārpus formālās izglītības sistēmas. Šāda alternatīva ir pašvadītā mācīšanās pieeja IKT speciālistu sagatavošanā, kas ļauj paātrināt nepieciešamo IKT speciālistu sagatavošanu un iekļaušanu darba tirgū. Pašvadīta mācīšanās pieeja ir mācību posmos strukturēts mācīšanās process, kurā persona patstāvīgi plāno, organizē, vada un pārrauga mācīšanās rezultātu sasniegšanu bez pasniedzēja iesaistes, izpildot praktiskus uzdevumus mācību digitālajā vidē, izvēloties sev piemērotākus mācīšanās paņēmienus un veidojot sadarbību ar citām personām, kuras piedalās pašvadītas mācīšanās procesā. Pašvadītas mācīšanās process notiek atbilstošā mācību vidē, nodrošinot personai nepieciešamos mācīšanās materiālus un mentora atbalstu. Pašvadītas mācīšanās pieeja ļauj organizēt savu mācīšanās laiku līdz ar citām saistībām un dod iespēju mācīties attālināti, kas dod iespēju iekļauties cilvēkiem no reģioniem, cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, jauniem vecākiem u.tml, tādējādi padarot pieteikšanās un mācīšanās procesu vienkāršu un elastīgu. 

Tādējādi MK noteikumu grozījumi paredz, ka investīcijas 2.3.1.3.i. ietvaros līdz 2026. gada 30.jūnijam plānots nodrošināt pašvadītas IKT speciālistu mācības, kas tiks īstenotas ārpus formālās izglītības sistēmas, tostarp nodrošinot nepieciešamo mācīšanās vidi, mācību saturu un atbalstu personām, kuras tiks iesaistītas pašvadītās IKT speciālistu mācībās, lai palielinātu IKT speciālistu, tostarp sieviešu, skaitu Latvijā. Plānots izglītot 1000 jaunus IKT speciālistus, no kuriem 30% ir sievietes. Mērķa grupa ir personas vecumā no 18 gadiem ar vismaz pabeigtu vidējo izglītību, no dažādām grupām – nodarbinātie, bezdarbnieki, studējošie u.tml, paverot pēc iespējas plašākas iespējas dažādām mērķa grupām iegūt IKT jomas prasmes, ka var veicināt pārkvalificēšanos un/vai darba uzsākšanu IKT nozarē. Šāda mērķa grupa ir noteikta, jo lai veiksmīgi piedalīties pašvadītās mācībās un spētu pilnā apjomā apgūt IKT nozares specifiskās kompetences, t.sk. mācīties daļēji angļu valodā, ir nepieciešams līdz šim sasniegt noteikto zināšanu un prasmju līmeni, kas ir vismaz vidējās izglītības apguve.
 
Investīcijas ietvaros IKT speciālists ir persona, kura pašvadītā mācīšanās pieejā ir pabeigusi vismaz vienu IKT izglītības programmu un ir ieguvusi kompetences, kas ļauj patstāvīgi radīt un pilnveidot informācijas tehnoloģiju saturu, sistēmas, aparatūru un programmatūru dažādiem pielietojumiem, plānojot, projektējot, vadot, veidojot dizainu, testējot un sniedzot ieteikumus uzlabojumiem, dažādās nozares jomās (turpmāk - IKT kompetences), ko apliecina personai izsniegtā apliecība par neformālās izglītības programmas apguvi, kurā ir norādīts iegūto IKT kompetenču līmenis atbilstoši Eiropas Iedzīvotāju digitālās kompetences ietvaram DigComp (turpmāk - DigComp ietvars) un atbilstoši Eiropas e-kompetences ietvaram (turpmāk - e-CF). DigComp un e-CF ir divi Eiropas Komisijas izstrādāti ietvari digitālo prasmju attīstībai un novērtēšanai, un abus ir svarīgi pielietot attiecībā uz iedzīvotāju digitālo prasmju vērtēšanu. DigComp ir vienots Eiropas savienības kompetenču ietvars, kas paredzēts iedzīvotāju vispārējo digitālo prasmju novērtēšanai, kas nepieciešamas izglītībai, darbam un sociālajai iesaistei, savukārt e-CF ir profesionāls standarts, kas definē IKT speciālistiem nepieciešamās prasmes un kompetences dažādos līmeņos, lai tajā skaitā sekmīgi iesaistītos darba tirgū. Tāpēc ir svarīgi, lai IKT speciālisti, piedaloties pašvadītās mācībās, saņemtu savu rezultātu novērtējumu attiecībā pret abiem ietvariem, lai zinātu gan iegūtās kompetences kopumā (EK prasība ir pielietot DigComp visās ar digitālajām kompetencēm saistītās programmās), gan iegūtu savu prasmju novērtēšanu caur profesionālo ietvaru, kas ļautu pielīdzināt iegūtās prasmes darba tirgus un/ vai formālās izglītības prasībām. Abi ietvari nodrošina vienotu terminoloģiju un izpratni par digitālajām prasmēm dažādos līmeņos, un tie palīdz veidot mācību programmas, kas ir  savstarpēji salīdzināmas un aktuālas, jo ietvari ar noteikto regularitāti tiek pilnveidoti un aktualizēti. Šobrīd IKT nozarē Latvijā e-CF ietvars tiek aktīvi pielietots, un arī šīs investīcijas prasība definēt mācību dalībnieku iegūtās kompetences attiecībā pret šo ietvaru atbilst IKT nozarē pieņemtajai praksei. 

Mācību laikā dalībnieki caur praktisku darbu izpildi apgūs aktuālākās prasmes un zināšanas par dažādām tehniskajam valodām un risinājumiem, kas nepieciešamas IKT speciālistam, tai skaitā uzlabojot sadarbības, komunikācijas un problēmu risināšanas prasmes, tādējādi ļaujot pēc iespējas ātrāk integrēties IKT nozares darba tirgū. Mācību norise un materiāli tiks nodrošināti tajā skaitā angļu valodā, ņemot vērā tās plašu pielietojumu IKT nozarē visā pasaulē. Angļu valodas izmantošana mācību laikā dos iespēju labāk iepazīties ar starptautisko pieredzi un kopumā uzlabot valodas prasmes, kas ir noderīgi turpmākajai nodarbinātībai.

Lai nodrošinātu neformālās izglītības ietvaros sasniedzamo mācīšanās rezultātu pārnesi uz formālo izglītību un nodrošinātu dalībnieku potenciālo dalību formālajā izglītībā, MK noteikumu grozījumi paredz, ka izglītības pakalpojuma sniedzēji iesniedz katras izglītības programmas ietvaros sasniedzamo mācīšanās rezultātu izvērtējumu pret Latvijas Kvalifikāciju ietvarstruktūras kvalifikācijās iegūtajām zināšanām un kompetencēm Elektronisko un optisko iekārtu ražošanas, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas nozarē. Tas nozīmē, ka izglītības pakalpojumu sniedzējam vajadzēs nodrošināt Profesijas standartā iekļautās informācijas par zināšanām, prasmēm, attieksmēm un kompetencēm salīdzināšanu iepretī piedāvātās izglītības programmas ietvaros sasniedzamajiem mācīšanās rezultātiem. Aktuāls Nozares kvalifikāciju saraksts EIKT nozarē ir pieejams šeit: https://registri.visc.gov.lv/profizglitiba/nks_saraksts.shtml

Sākotnēji investīcijas 2.3.1.3.i. īstenošanai bija paredzēts īstenot atsevišķu atklātu projektu atlasi sadarbībā ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (turpmāk - CFLA). Šāda pieeja bija plānota, ņemot vērā sākotnējo ieceri ar Atveseļošanas fonda finansējumu veidot Latvijai jaunu un inovatīvu mācīšanās pieeju, bet veicot padziļinātu IKT nozares izpēti un komunikāciju ar nozares pārstāvjiem, ir secināts, ka šāda pieeja jau ir ieviesta un tiek īstenota, tādēļ investēt atsevišķus resursus pieejas izstrādei nav lietderīgi. Investīcijas 2.3.1.3.i. mērķa sasniegšanu var efektīvi nodrošināt iekļaujot šo investīciju kā vienu atbalstāmo darbību investīcijas 2.3.1.4.i projekta ietvaros un īstenot mācību pasūtījumu esošā piedāvājuma ietvaros. 

MK noteikumu grozījumi paredz, ka 2.3.1.3.i. investīcija ''Pašvadītas IKT speciālistu mācību pieejas attīstība'' tiek īstenota kā atbalstāmā darbība investīcijas 2.3.1.4.i. ''Individuālo mācību kontu pieejas attīstība'' ietvaros, izmantojot 2.3.1.4.i. investīcijas ietvaros izveidoto pieaugušo prasmju pārvaldības platformu "stars.gov.lv" kā vienotu pieaugušo izglītības pārvaldības resursu. Platformā dalībnieki varēs izveidot savu mācību kontu vai jau ar esošo kontu pieteikties IKT speciālistu mācībām, saplānot savu mācību laiku, savukārt pēc mācību pabeigšanas šie paši dalībnieki varēs piekļūt arī citam pieaugušo izglītības mācību piedāvājumam, mācību izvēles atbalstam un mācību novērtēšanas rīkiem.

Investīcijas 2.3.1.3.i. īstenošana caur individuālo mācību kontu (turpmāk - IMK) un izglītības programmu iepirkšana ļauj ietaupīt administratīvos un finansiālos resursus, un lielāku finansējumu novirzīt tieši izglītības programmu īstenošanai. IMK un prasmju pārvaldības platforma ir nacionāla līmeņa stratēģiskais risinājums ar vairākiem pieaugušo izglītības projektiem un tā šobrīd piedāvā investīcijas īstenošanai nepieciešamo funkcionalitāti. Arī investīcijas 2.3.1.3.i. īstenošana caur IMK dos iespēju attīstīt IMK konceptu, lai nepārtraukti paplašinātu piedāvātās izglītības iespējas dažādām mērķa grupām un veidot IMK kā vienotu pieaugušo prasmju pārvaldības rīku. Šobrīd platformā tiek īstenotas arī citas investīcijas, tajā skaitā 2.1.3.4.i. un lai nodrošinātu demarkācijas riska pārvaldīšanu 2.3.1.3.i., tiek pārbaudīts, vai cilvēks nepiedalās vienlaicīgi arī citos Atveseļošanas fonda īstenotos mācību pasākumos un to dalība netiek finansēta no Atveseļošanas fonda līdzekļiem. Dalībnieks, kuram tiek konstatēta dalība citā mācību pasākumā platformas ietvaros, nevar pretendēt uz dalību IKT speciālistu mācībās līdz brīdim, kad ir pabeigtas vai pārtrauktas mācībās citas investīcijas ietvaros, kā arī cilvēku dalība izglītības pasākumos 2.3.1.4.i. ietvaros netiek ieskaitīta 2.3.1.3.i. mērķa rādītājā. 

Lai nodrošinātu pašvadītas IKT speciālistu mācību pieejas ieviešanu, finansējuma saņēmējs, kas ir Valsts izglītības attīstības aģentūra, veiks publisko iepirkumu atklātā procedūrā, saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā investīcijas 2.3.1.3.i. izglītības programmu atlasei. Izglītības pakalpojuma sniedzējiem iepirkuma ietvaros izveidotajā tehniskās specifikācijas dokumentā tiks izvirzītas prasības, kas nodrošinās atbilstošu piedāvājumu atlasi. Piemēram, būs nepieciešams sniegt detalizētu izglītības programmu cikla aprakstu; pamatot piedāvātās mācību jomas izvēli, tās aktualitāti un sasaisti ar darbu tirgu; detalizēti aprakstīt savu plānoto darbību, lai nodrošinātu pašvadītas IKT speciālistu mācības; skaidri definēt primārus un sekundārus uzdevumus un darbības; sniegt apliecinājumu par mācību īstenošanai nepieciešamo resursu un kapacitātes atbilstību; apliecināt pieredzi vismaz vienas mācību satura (aktuālās un darba tirgum atbilstošās IKT nozares prasmes), pieejas (pašvadītas mācības) un apjoma ziņā (vismaz 160 stundas) līdzvērtīgas izglītības programmas īstenošanā pēdējo trīs gadu laikā. Iepirkuma tehniskajā specifikācijā tiks paredzēts, ka izglītības pakalpojumu sniedzējam ir nepieciešams nodrošināt pieeju mācībām un nokomplektēt pirmo mācību grupu pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas. Izglītības pakalpojumu sniedzējs, ar kuru finansējuma saņēmējs ir noslēdzis līgumu par izglītības programmu cikla īstenošanu atbilstoši publiskā iepirkuma rezultātiem, izveido platformā izglītības pakalpojumu sniedzēja profilu un aizpilda tajā atbilstošo informāciju par piedāvāto izglītības programmu, kas prasīta sadaļas “Programma” apakšsadaļās: pamatinformācija,  saturs,  stundas, izmaksas, prasības dalībniekam, kompetences.

Investīcijas 2.3.1.3.i. ietvaros izmaksas par viena dalībnieka dalību izglītības programmu ciklā nevar pārsniegt 3990 euro bez pievienotās vērtības nodokļa, ņemot vērā kopējā finansējuma pieejamību investīcijas īstenošanai. Kopējais pieejamais finansējums investīcijai ir 4 200 000 euro, no kuriem 5% jeb 210 000 euro tiek novirzīti administratīvajām izmaksām. Mācību nodrošināšanai pieejamais finansējums ir 3 990 000 euro, un ņemot vērā investīcijas rezultatīvo rādītāju (1000 dalībnieki), maksa par vienu dalībnieku nevar pārsniegt 3990 euro (bez PVN). Šī maksa tiek definēta par pilnu izglītības programmu ciklu, lai arī cikls sastāv no trīs izglītības programmām, ir svarīgi iezīmēt kopējo pieejamo budžetu un iepirkuma ietvaros definēt maksu par katru izglītības programmu, ņemot vērā, ka izglītības pakalpojumu sniedzējiem var būt dažādas izmaksas atsevišķu izglītības programmu īstenošanai, un izmaksas var nebūt proporcionāli sadalītas attiecībā uz kopējo summu. 

Izglītības pakalpojuma sniedzējs investīcijas 2.3.1.3.i ietvaros nodrošina mācību programmas īstenošanu, kas tajā skaitā ietver mācību vides nodrošināšanu (digitālā platforma vai cita digitālā vai fiziskā telpa, kur notiks dalībnieku mācības), nepieciešamo mācību materiālu nodrošināšanu un mentora atbalstu, ņemot vērā to, ka mācību apgūšana notiek bez pasniedzēja iesaistes pašmācību ceļā. 

Valsts izglītības attīstības aģentūrai kā investīcijas 2.3.1.3.i. finansējuma saņēmējai ir pienākums  ne vēlāk kā mēneša laikā pēc MK noteikumu grozījumu stāšanās spēkā veikt grozījumus ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru parakstītajā Vienošanās par Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda projekta ieviešanu Nr.2.3.1.4.i.0/1/23/I/CFLA/001, lai iekļautu investīciju 2.3.1.3.i. kā papildu atbalstāmo darbību un nodrošinātu tās nekavējošo īstenošanu.

Investīcijas 2.3.1.3.i. īstenošanas kārtība tiek aprakstīta Ministru kabineta noteikumu 3¹. nodaļā "2.3.1.3.i. investīcijas “Pašvadītas IKT speciālistu mācību pieejas attīstība” īstenošanas noteikumi''.

MK noteikumu projektā ir iekļauti arī nepieciešamie precizējumi investīcijas 2.3.1.4.i. īstenošanai, lai nodrošinātu vienotu terminoloģiju un precizētu atsevišķas normas atbilstoši aktuālai situācijai, t.sk.: 
1) 38.punktā svītrota teikuma daļa “šo noteikumu 36. punktā noteiktajā kārtībā”, jo MK noteikumu 36. punktā nav noteikta kārtība termiņa pagarināšanai;
2)  ir pievienots 50.5. apakšpunkts, lai nodrošinātu, ka izglītības pakalpojumu sniedzēji iesniedz nepieciešamo apliecinājumu (informāciju), ko finansējuma saņēmējam jāpārbauda 49.3. apakšpunkta ietvaros;
3) ir pievienots 51.3. apakšpunkts, lai nodrošinātu, ka izglītības pakalpojumu sniedzēji iesniedz nepieciešamo apliecinājumu (informāciju), ko finansējuma saņēmējam jāpārbauda 49.4. apakšpunkta ietvaros;
4) 80.1.3. apakšpunkts ir precizēts (izteikts jaunā redakcijā), ņemot vērā Fizisko personu reģistra likuma 11. panta 1.daļas 20. punktu;
5) 21.2.3. apakšpunktā ir veikts tehniskais precizējums, atsauci uz nepareizo šo noteikumu apakšpunktu aizstājot ar atsauci uz pareizo šo noteikumu apakšpunktu;
6) 32.1. apakšpunktā svītrots vārds "nodarbināta", jo 2.3.1.4.i. investīcijas mērķa grupai nodarbinātības nosacījums nav obligāts. 
7) 50.2. apakšpunktā svītrots apakšpunkta otrais teikums, kas atsaucās uz 16.3. apakšpunktu, jo nav iespējams iegūt atsevišķu informāciju par studiju moduļu un kursu izmaksām. 16.3. punktā minētajām izglītības programmām izmaksas tiek noteiktas atbilstoši Vienas vienības izmaksu metodikai tāpat kā programmu veidiem, kas minēti 50.2. apakšpunktā.

Tāpat nepieciešams precizēt 16.4 apakšpunktu, ņemot vērā, ka Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas un Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras kopīgi īstenotajā Atveseļošanas fonda investīcijā "Digitālās prasmes iedzīvotājiem, t.sk. jauniešiem" (2.3.2.1), kura tiek īstenota caur platformu un kurā sasniedzamais rādītājs ir 50 000 cilvēki, kuri ir piedalījušies digitālo prasmju mācībās vai tehnoloģiskās inovācijas darbībās digitālajā darbā ar jaunatni, nav iespējams nodrošināt dalībniekiem izsniegto neformālās izglītības apliecību ne programmas īstenotāja vai pilnvarotās personas parakstu un tā atšifrējumu, ne apliecības parakstīšanu ar drošu elektronisko parakstu, ņemot vērā gan lielu apliecību apjomu, gan to, ka apliecības tiek izdotas dažādās pašvaldībās un ir vairākas paraksta personas, gan to, ka apliecība tiek ģenerēta automātiski un cilvēks saņem to uzreiz pēc mācību pabeigšanas (noslēguma testa pildīšana). Līdz ar to, lai nodrošinātu nekavējošo apliecību izsniegšanu mācību dalībniekiem, apliecības IMK aprobācijas periodā "Digitālās prasmes iedzīvotājiem, t.sk. jauniešiem" (2.3.2.1) investīcijas ietvaros, sākot no projekta uzsākšanas brīža, tiek parakstītas ar platformas sistēmas parakstu un platforma nodrošina, ka katrai apliecībai tiek piešķirts unikāls kriptogrāfisks kods, ar kura palīdzību ir arī iespēja identificēt apliecības saņēmēju. Tāpat, platforma saglabā datus par to, kad, cikos un kam apliecība tika izdota, savukārt mācību dalībniekiem apliecības ir pieejama viņu IMK PDF formātā. 

Tāpat, nepieciešams precizēt 18.4.2. apakšpunktu, jo sākotnēji dzīvojamās telpas īri vai dienesta viesnīcu izmaksu segšana bija plānota atbilstoši vienas vienības izmaksu metodikai, bet ņemot vērā metodikas izstrādes laikietilpīgo procesu un to, ka metodika līdz šim nebija izstrādātā un atbalsts vispār netika piemērots, kā arī to, ka projekta budžets pieļauj maksimālo izdevumu apmēru 50 euro vērtībā, tika secināts, ka atbilstošs risinājums būtu segt izdevumus pēc faktiskajām izmaksām, bet nepārsniedzot 50 euro mēnesī, kas pieļauj lielāku elastību privātpersonām dzīvojamās telpās īres vai dienesta viesnīcu izvēlē, ņemot vērā atšķirīgas izmaksas dažādos reģionos. Šāds risinājums ļauj uzsākt atbalsta pasākumu nekavējoties. Līdz ar to plānotie grozījumi attiecībā uz 18.4.2. apakšpunktu ir piemērojami no šo Ministru kabineta noteikumu grozījumu stāšanās spēkā.

Tāpat nepieciešams precizēt 35. punktu un iedot iespēju IMK izveidot fiziskai personai jau no 16 gadu vecuma, nevis no 18 gadu vecuma, kā tas sākotnēji bija paredzēts attīstot IMK platformu ar vienīgo īstenojamo investīcijas projektu ''Individuālo mācību kontu pieejas attīstība''. Tas ir saistīts ar to, ka IMK platformā šobrīd tiek īstenoti vairāki projekti ar dažādām mērķa grupām, un atsevišķajos projektos mērķa grupa var tajā skaitā būt jaunieši, kas nav sasnieguši pilngadību. Piemēram, šobrīd platformā tiek īstenots Atveseļošanas fonda projekts Nr. 2.3.2.1.i.0/1/23/I/CFLA/001 "Sabiedrības digitālo prasmju attīstība", kur mērķa grupa ir cilvēki no 16 gadu vecuma. Tāpat, tuvākajā laikā caur platformu tiks īstenots vēl viens Eiropas Sociālā fonda projekts, kur mērķa grupa būs cilvēki no 17 gadu vecuma. 

Tāpat nepieciešams precizēt 84. punktu, ņemot vērā, ka platformā jau šobrīd tiek piedāvātas vairākas izglītības iespējas no dažādiem finansējuma avotiem. Turklāt arī nākotnē piedāvāto iespēju skaits platformā palielināsies un tas nozīmē, ka platformas dalībnieki var vienlaikus piedalīties vairākos mācību projektos. Lai mazinātu dubultā finansējuma risku Atveseļošanas fonda ietvaros gan tajos projektos, kas tiek īstenoti caur platformu, gan tajos projektos, kas tiek īstenoti Atveseļošanas fonda ietvaros kopumā, ir nepieciešama iespēja pārbaudīt mācību dalībnieku datus un lai katrā atsevišķā gadījumā izvairītos no nepieciešamības atrunāt datu apstrādi ar vienošanos starp iestādēm, kas ir papildu birokrātiskais slogs, attiecīgais grozījums būtu iestrādājams šajos Ministru kabineta grozījumos. Jau šobrīd ir identificēts gadījums, kur Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas un Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras kopīgi īstenotajā investīcijā "Digitālās prasmes iedzīvotājiem, t.sk. jauniešiem" pārklājas noteiktā vecuma mērķa grupa (dalībnieki no 16 līdz 25 gadiem). Tas Atveseļošanas fonda ietvaros rada dubultā finansējuma risku, jo minētie mērķa grupas dalībnieki vienlaikus var piedalīties abos mācību projektos, tādējādi radot neatbalstāmās izmaksas. Eiropas Komisija ir noteikusi, ka pārklāšanās šajā investīcijā nedrīkst pārsniegt 5%. Līdz ar to ir nepieciešamas izmaiņas 84. punktā, kas ļautu Izglītības un zinātnes ministrijai saņemt un analizēt abu projektu datus. Ņemot vērā, ka investīcija "Digitālās prasmes iedzīvotājiem, t.sk. jauniešiem" tiek īstenota un dati tiek uzkrāti platformā, šāda datu apmaiņa palīdzētu kontrolēt dubultā finansējuma risku un savlaicīgi rīkoties, ja pārklāšanās tuvojas 5% slieksnim. 

Investīcijas sasaiste ar Atveseļošanas fonda plāna Digitālo dimensiju: investīcija atbilst digitālai transformācijai, jo sniedz ieguldījumu digitālo prasmju attīstībā un paplašina IKT darbaspēka piedāvājumu darba tirgū. Digitālās dimensijas intervences kods: 3 – 108 – atbalsts digitālo prasmju attīstīšanai. Investīcijā plānoto darbu sasaisti, sinerģiju un demarkāciju ar citu atbalsta instrumentu investīcijām nodrošina finansējuma saņēmējs. 

Atveseļošanas fonda izstrādes brīdī tika veikts investīcijas 2.3.1.3.i. darbību izvērtējums Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12. februāra Regulas Nr. 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu, 5. panta 2. punkta un Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18. jūnija Regulas (ES) 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar kuru groza Regulu (ES) 2019/2088, 17. panta prasībām, kas nodrošina, ka tiek ievēroti principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu”. Investīcijas 2.3.1.3.i. darbībām nav ietekmes uz vidi un uz principu “Nenodarīt būtisku kaitējumu”.
CFLA nodrošinās informācijas sniegšanu par investīcijas 2.3.1.3.i. pasākuma mērķa rādītāju un mērķa sasniegšanu Atveseļošanas fonda plāna ieviešanas ziņojumu un progresa pārskatu EK sagatavošanai Atveseļošanas fonda plāna koordinatoram – Finanšu ministrijai. Informācijas sagatavošanai CFLA ir tiesības pieprasīt nepieciešamo informāciju no investīcijas 2.3.1.3.i. pasākuma finansējuma saņēmējiem.