Anotācija (ex-ante)

Saistībā ar notiekošo bruņoto konfliktu starp Ukrainu un Krievijas Federāciju, ir nepieciešams  noteikt attiecīgu institūciju (Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Valsts robežsardzes un Ārlietu ministrijas Konsulārais departamenta) rīcību atbalsta sniegšanā Ukrainas civiliedzīvotājiem un Ukrainas sabiedrībai.
 

Būtiski Ukrainas civiliedzīvotājam, kurš bēg no notiekošā bruņotā konflikta starp Ukrainu un Krievijas Federāciju un kurš šī iemesla dēļ ieceļo Latvijas Republikā vai kurš šī konflikta laikā nevar atgriezties atpakaļ Ukrainā, paredzēt iespēju piešķirt tiesības uz nodarbinātību, tādējādi nodrošinot minētajai personai ekonomiskās vajadzības. 

Likumprojekts paredz, ja Ukrainas civiliedzīvotājam nav tiesību uzturēties Latvijas Republikā vai ir tiesības uzturēties, bet nav tiesību uz nodarbinātību, un ja viņam ir derīgs ceļošanas dokuments, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Valsts robežsardze vai Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs var izsniegt  ilgtermiņa vīzu ar tiesībām uz nodarbinātību bez ierobežojumiem uz laiku līdz vienam gadam, nepiemērojot Imigrācijas likuma 4.panta pirmās daļas 3. un 5.punktā ietvertās prasības un neiekasējot valsts nodevu par vīzas pieprasīšanai iesniegto dokumentu izskatīšanu.

Likumprojekts nosaka arī atsevišķus nosacījumus, kas ir attiecināmi uz Ukrainas civiliedzīvotāju nodarbinātību izglītības sistēmā un uz Ukrainas civiliedzīvotāju tiesībām nodarboties ar ārstniecību.
Tādējādi ar minēto tiek nodrošinātas gan Ukrainas civiliedzīvotāju ekonomiskās intereses, gan arī  tiek mazināts nodarbināto trūkums šajās nozarēs.

Vienlaikus likumprojektā ir ietverta horizontāla tiesību norma, kas nosaka izņēmumu attiecībā uz valsts valodas lietošanu nodarbinātības jomā, proti, darba devējam ir tiesības nodarbināt Ukrainas civiliedzīvotāju arī bez valsts valodas zināšanām tiktāl, ciktāl tas netraucē darba pienākumu pildīšanai.

Likumprojekts arī paredz, ka Ukrainas civiliedzīvotājam valsts arī nodrošina pamatkontu Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē neatkarīgi no tā vai Ukrainas civiliedzīvotājs atbilst Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 97.2 panta otrās daļas nosacījumiem. 


Tāpat ir regulējuma situācija, ja Ukrainas civiliedzīvotājam, pieprasot uzturēšanās tiesību piešķiršanu, iesniegtie dokumenti neatbilst Dokumentu legalizācijas likumā paredzētajām prasībām, vai nevar iesniegt visus Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas kārtību, noteiktos dokumentus. Tādējādi Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, paredzot tiesības noteikt viena gada termiņu prasībām atbilstošu dokumentu iesniegšanai.

Papildus norādāms, ka Ukrainas civiliedzīvotājam tiek paredzētas tiesības saņemt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus tādā pašā apjomā kā Latvijā valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros apdrošinātām personām (atbilstoši Veselības aprūpes finansēšanas likuma 10.panta otrajai daļai valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros personām ir tiesības papildus valsts apmaksātās medicīniskās palīdzības minimumam saņemt primāros, sekundāros un terciāros veselības aprūpes pakalpojumus, kā arī ambulatorajai ārstēšanai paredzētās zāles un medicīniskās ierīces saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtību, konkrēts pakalpojumu apjoms ir noteikts Ministru kabineta 2018.gada 28.augusta noteikumos Nr.555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība”). Tāpat šī persona papildus Veselības aprūpes finansēšanas likuma 6.panta otrajā daļā minētajām personu grupām būs atbrīvota no pacienta līdzmaksājuma, izņemot gadījumu, ja persona sociāli apdrošināta veselības apdrošināšanai saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu". Ukrainas civiliedzīvotājiem sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus valsts apmaksā, sākot no 2022. gada 24. februāra.

Tāpat ir norādāms, ka atbalstu konkrētās sociālās problēmās, grūtību mazināšanā, sociālās adaptēšanās spēju paaugstināšanā, u.tml., tiek paredzēts, ka minētām personām, būs tiesības saņemt SIF nodrošinātu atbalstu 9.1.4.4. pasākuma ietvaros. Šobrīd 9.1.4.4. pasākuma ietvaros tiek nodrošināts sociālā mentora un sociālā darbinieka pakalpojumu patvēruma meklētājiem un personām ar bēgļa vai alternatīvo statusu. Minētā pakalpojuma ietvaros trīs mēnešus pēc patvēruma meklētāja ierašanās Latvijā vai līdz brīdim, kad stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams galīgais lēmums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt, patvēruma meklētājam piesaista sociālo darbinieku, kurš izstrādā individuālu sociālekonomiskās iekļaušanas plānu un koordinē tā izpildi. Pēc bēgļa vai alternatīvā statusa iegūšanas sociālā darbinieka pakalpojumu nodrošina līdz brīdim, kad tiek izpildīts individuālais sociālekonomiskās iekļaušanas plāns, vai uz laiku, kas nepārsniedz 12 mēnešus pēc statusa iegūšanas dienas. Savukārt sociālais mentors trīs mēnešus pēc patvēruma meklētāja ierašanās Latvijā vai līdz brīdim, kad stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams galīgais lēmums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt, nodrošina praktisku atbalstu sociālekonomiskās iekļaušanas plāna izpildē, veidojot personas izpratni par dzīvi Latvijā un tās sabiedrībā, palīdzot reālās dzīves situācijās apgūt ikdienai nepieciešamās prasmes, rosinot attīstīt jaunas iemaņas, kā arī sniedzot atbalstu ikdienas situāciju risināšanā. Pēc bēgļa vai alternatīvā statusa iegūšanas sociālā mentora pakalpojumu nodrošina uz laiku, kas nepārsniedz 12 mēnešus pēc statusa iegūšanas dienas. Minētie nosacījumi steidzamības kārtā var tikt precizēti ar attiecīgajiem grozījumiem (Ministru kabineta noteikumos Nr.102). 
Sociālā mentora un sociālā darbinieka pakalpojumu 9.1.4.4. pasākuma ietvaros šobrīd paredzēts nodrošināt līdz 2022. gada beigām. Esošā 9.1.4.4. pasākumam pieejamā finansējuma ietvaros atbalsta sniegšanai ir iespēja novirzīt indikatīvi 78 000 euro, pakalpojumu nodrošināt 10 mēnešu periodā (piesaistot vienu sociālo darbinieku un sešus sociālos mentorus), tādējādi atbalstu nodrošinot indikatīvi 480 mērķa grupas personām. Nepieciešamības gadījumā Labklājības ministrija steidzamības kārtībā virzīs attiecīgus grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr. 102, lai paredzētu atbalsta turpināšanu līdz 2023. gada beigām (t.i., līdz 9.1.4.4. pasākuma īstenošanas termiņa beigām) un, pieprasījuma pēc šī pakalpojuma palielināšanās gadījumā – papildu finansējuma pārdali SIF īstenotajam 9.1.4.4. pasākuma projektam.

Lai sniegtu atbalstu Ukrainas civiliedzīvotāju nodarbinātībai pēc vīzas ar tiesībām uz nodarbinātību saņemšanas, tiek paredzēts sniegt operatīvu atbalstu no Nodarbinātības valsts aģentūras puses pēc Ukrainas civiliedzīvotāju reģistrēšanās bezdarbnieka vai darba meklētāja statusā, attiecīgi sniedzot atbalstu vakanču piemeklēšanā saskaņā ar Nodarbinātības valsts aģentūras CV un vakanču datu bāzē pieejamo informāciju,  sadarbojoties ar darba devējiem, kā arī nepieciešamības gadījumā piedāvājot iespēju piedalīties Nodarbinātības valsts aģentūras organizētajos aktīvajos nodarbinātības un preventīvajos bezdarba samazināšanas pasākumos, tajā skaitā tajos, kas tiek finansēti Eiropas Savienības politiku instrumentu pasākumu ietvaros.
Lai sniegtu operatīvu atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem, Nodarbinātības valsts aģentūrai tiek paredzētas atbilstošas tiesības aktīvo nodarbinātības un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanā nepiemērot normatīvajos aktos par aktīvo nodarbinātības un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanu un finansēšanu, t.sk. normatīvajos aktos par specifisko atbalsta mērķu un to pasākumu īstenošanu, noteikto kārtību par pakalpojuma sniedzēja izvēli, piemēram, par kuponu sistēmas piemērošanu mācību pasākumos. Nepiemērojot kuponu sistēmu bezdarbnieku un darba meklētāju iesaistīšanai mācību pasākumos, procesa pāatrināšanai varētu tikt paredzēta iespēja bezdarbniekus un darba meklētājus iekļaušana aktīvās darba tirgus politikas pasākumos, piemēram, valsts valodas kursos, organizējot tirgus aptauju, vienlaikus nodrošinot normatīvajos aktos par publiskajiem iepirkumiem noteikto prasību ievērošanu. 
Tāpat operaīvāka atbalsta nodrošināšanai tiek paredzēts izņēmums no nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu pilsoņu nodarbināšanas prasībām, tas ir, nepiemērojot prasību darba devējam vakanci reģistrēt Nodarbinātības valsts aģentūrā. Tāpat netiks attiecināta normatīvajos aktos par ārzemnieku nodarbināšanu un nepieciešamo finanšu līdzekļu apjomu noteiktā prasība darba devējam nodrošināt darba samaksu ne mazāku par vidējo bruto darba samaksu Latvijas Republikā iepriekšējā gadā. Ņemot vērā, ka, pieņemot darbā jaunu darbinieku, pirmā darba alga tiek izmaksāta pēc mēneša, tiek paredzēta iespēja darba devējam tiesības no Nodarbinātības valsts aģentūras saņemt dotāciju vienas minimālās mēneša darba algas apmērā vienam darbiniekam. Pieņemot, ka šāds pieprasījums varētu būt attiecībā uz 3000 personām, indikatīvi nepieciešamais finansējums no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem varētu būt šādā apmērā: 3000 personas x 500 euro = 1 500 000 euro. 


 

Ārzemniekam, kas ieceļo no valstīm, kas nav Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstis vai Šveices Konfederācija un kuram ir iegūta ārstniecības personas kvalifikācija, lai tiktu nodarbināts veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā Latvijā, kvalifikācijas atzīšana ir vismaz 6 mēneši. Turklāt īslaicīgu pakalpojumu saņemšanas kārtība šobrīd nav attiecināma uz gadījumiem, kad kvalifikācija ir iegūta trešajās valstīs (izņemot ārstniecības personas, kuras iesaistās pacientu ārstēšanā un aprūpē Covid – 19 izraisītajā situācijā).

Atbilstoši normatīvajam regulējumam, lai uzsāktu īslaicīgo profesionālo pakalpojumu sniegšanu, Latvijas kompetentajā institūcijā (piemēram, ārstiem -  Latvijas Ārstu biedrība, māsām, ārsta palīgiem – Veselības inspekcija, vecmātēm – Latvijas Māsu asociācija) ir jāiesniedz deklarācija[1] un tai jāpievieno šādi dokumenti:
 1) personu apliecinoša dokumenta kopija;
 2) pretendenta valsts piederību apliecinoša dokumenta kopiju un šā dokumenta tulkojumu latviešu valodā;
3) dokumentus, kas apliecina deklarācijā norādītajai profesijai atbilstošu izglītību (oriģinālus vai apliecinātas kopijas), un šo dokumentu tulkojumu latviešu valodā;
4) likumīgā statusa valsts kompetento institūciju izdotus dokumentus (oriģinālus), kas apliecina pretendenta tiesības veikt profesionālo darbību attiecīgajā profesijā un šo dokumentu tulkojumu latviešu valodā;
5) likumīgā statusa valsts kompetento institūciju izdotu dokumentu, kas apliecina, ka personai nav liegtas vai ierobežotas tiesības veikt profesionālo darbību profesijā, kurā tiks sniegti īslaicīgi pakalpojumi, un šā dokumenta tulkojumu latviešu valodā (derīgi iesniegšanai atzīšanas institūcijā trīs mēnešus no to izdošanas dienas).
 
Lai nodrošinātu iespēju iepriekš minētajām personām iespējami īsākā laika periodā uzsākt profesionālo darbību savā profesijā veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā, nepieciešams saīsināt un mazināt administratīvos šķēršļus profesionālās kvalifikācijas atzīšanā, vienlaicīgi nosakot iespējas saglabāt kontroli pār to, lai īslaicīgus pakalpojumus nevar sniegt personas ar neatbilstošu izglītību un profesionālo kvalifikāciju.     

Kā arī ir konstatēts, ka ir nepieciešams likumprojektā noteikt normas par reģistrācijas termiņa atjaunošanu reģistrā un resertifikācijas kārtību ārstniecības personai, kura profesionālo darbību ilgstoši veikusi ārpus Latvijas Republikas valstīs, kas nav Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstis vai Šveices Konfederācija, t.i. Ukrainas.

[1] Ministru kabineta 2021. gada 21. janvāra noteikumi Nr. 47 "Īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanas kārtība Latvijas Republikā reglamentētā profesijā".
 

Ārstniecības personām, kuras ir reģistrētas Latvijas Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā, bet profesionālo darbību veic Ukrainā reģistrācijas termiņa atjaunošanai tiek piemērota Ministru kabineta 2016. gada 24. maija noteikumi Nr. 317 "Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība" 29., 30. un 31.punktā noteiktā kārtība. Kā arī tiek piemērota Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 943 "Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība" V nodaļā noteiktā kārtība, ja ārstniecības persona profesionālo darbību sertifikātā norādītajā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē, papildspecialitātē vai ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē veikusi Ukrainā.

Likumprojekts paredz, ka ārstniecības iestāde nodrošina, ka ārstniecības personas, kuras ir ieradušās no Ukrainas un kurām šī likuma noteiktajā kārtībā ir atļauts strādāt Latvijā, profesionālo darbību profesijā vai specialitātē veic ārstniecības personas uzraudzībā, kuras darba stāžs attiecīgajā specialitātē pēc ārstniecības personas sertifikāta iegūšanas ir ne mazāks kā pieci gadi. Māsas, māsas palīgi strādā reģistrētas māsas vadībā, kuras darba stāžs profesijā ir ne mazāks kā pieci gadi.

Kā arī likumprojekts paredz, ka ārstniecības iestādes nodrošina saziņu attiecībā uz valodas pielietojumu profesionālās darbības veikšanai ar pacientu un citām ārstniecības personām, situācijā, kad ārstniecības persona, ierodoties no ārvalstīm nepārzina latviešu valodu pilnvērtīgai profesionālās darbības veikšanai.

Īslaicīgo pakalpojumu sniegšana ir piemērojama vienu gadu, gadījumos, ja ārstniecības personas plāno pēc viena gada turpināt profesionālo darbību Latvijā ir jāapgūst valsts valoda vismaz B2 līmenī.

Indikatīvās izmaksas, kuras ir novērtētas ar pieņēmumu, ka Latvijā ierodas 10 000 personas.
1.Indikatīvās izmaksas 2022.gadam (papildus nepieciešamais finansējums Nacionālajam veselības dienestam)*:
1 mēnesim 10 000 personām ir 610 230 euro;
3 mēnešiem 10 000 personām ik mēnesi 1 830 690 euro;
12 mēnešiem 10 000 personām ik mēnesi 7 322 760 euro.

*Provizoriskās izmaksas ir aprēķinātas, ņemot vērā  vidējos izdevumus valsts apmaksātajai veselības aprūpei uz vienu iedzīvotāju 2022.gadā (bez izdevumiem Covid-19 vakcinācijai).

2. Indikatīvās izmaksas 2022.gadam (papildus nepieciešamais finansējums Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam)**:
1 mēnesim ir 27 025 euro;
3 mēnešiem ik mēnesi 81 074 euro;
12 mēnešiem ik mēnesi 324 294 euro.

**Attiecībā uz neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanu indikatīvi nepieciešamamais papildus finansējums Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam balstīts uz izsaukuma cenu - 156,11 euro, atbilstoši Ministru kabineta 2018.gada 21.novembra noteikumiem Nr.712 "Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta maksas pakalpojumu cenrādis",  kā arī uz pieņēmumu par izpildītajiem neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukumiem (to proporciju) uz  10 000 personas mēnes).

Papildus radušies faktiskie izdevumi sedzami Veselības ministrijai no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.  

Covid-19 vakcinācijas izdevumi personām 2022.gadā tiktu segti no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 12.00.00 "Finansējums veselības jomas pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai."

Informācijai: Ministru kabineta 2022.gada 24.februāra sēdē tika izskatīts un atbalstīts Ministru kabineta rīkojuma projekts "Par Pasākumu plānu personu no Ukrainas masveida ierašanās gadījumā Latvijā", kura Ministru kabineta protokollēmuma projektā iekļauts, ka indikatīvi pasākumu plāna īstenošanai papildu nepieciešams finansējums nepārsniedz 56 803 536 euro un ministrijām, kuras iesaistītas pasākumu plāna ieviešanā un  normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavot un attiecīgajam ministram iesniegt Ministru kabinetā rīkojuma projektu par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” atbilstoši faktiski nepieciešamo izdevumu apmēram.
Veselības ministrijai iepriekš minētā finansējuma ir iekļauts indikatīvi nepieciešamais papildus finansējums 4 930 740 euro, tai skaitā primārās, sekundārās un ambulatorās veselības aprūpes nodrošināšanai 766 418 euro apmērā, neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai 1 561 100 euro apmērā un valsts materiālo rezervju resursu iesaistīšanai nepieciešamības gadījumā 2 603 222 euro apmērā. Iepriekš minētie aprēķini tika balstīti uz pieņēmumu: 10 000 personas 3 mēneši.
 

Šobrīd saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 3. pantu ir ierobežots to personu loks, kuras ir tiesīgas Latvijā saņemt sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus, t.sk. valsts finansētus sociālos un citus atbalsta pakalpojumus. Savukārt saskaņā ar MK 2014. gada 25. novembra noteikumu Nr. 727 “Darbības programmas "Pārtikas un pamata materiālās palīdzības sniegšana vistrūcīgākajām personām 2014.–2020. gada plānošanas periodā" īstenošanas noteikumi” 4. punktu tiesības saņemt Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām (turpmāk – EAFVP) atbalstu ir ierobežotam personu lokam. Daļa Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanas vietās būs nonākušas bez iztikas līdzekļiem un personām var būt radušās psihosociālas un materiālas problēmas, kā rezultātā ir nepieciešama pašvaldību sociālā dienesta piesaiste, lai izvērtētu personas vajadzības pēc sociālās palīdzības un sociālajiem pakalpojumiem, kā arī cita atbalsta. Ņemot vērā, ka Ukrainas civiliedzīvotāju tiesiskais statuss par uzturēšanos Latvijā sākotnējā periodā ir nenokārtots, sociālā dienesta atbalsts ir nodrošināms tūlītējs, neatkarīgi no statusa attiecīgajā brīdī. 
Tāpat Ukrainas civiliedzīvotājiem būtu nepieciešams sociālā darbinieka un sociālā mentora pakalpojums. Minētais atbalsts Ukrainas civiliedzīvotājiem un viņas ģimenes locekļiem vajadzīgs krīzes situācijas risināšanai un integrācijai jaunajā vidē – lai apzinātos savus resursus, saprastu, kur meklēt palīdzību, saņemt atbalstu ikdienas situāciju risināšanā – mājokļa jautājums, veselības un sociālo pakalpojumu sniegšanas sistēma Latvijā, kā arī sniegtu atbalstu citos personai aktuālos jautājumos.
 

Sociālā palīdzība un sociālie pakalpojumi, “pārtikas un higiēnas pakas”.
Likumprojekts paredz noteikt, ka Ukrainas iedzīvotājiem tiek sniegta sociālā palīdzība un sociālie pakalpojumi. Ukrainas iedzīvotājam sešus kalendāra mēnešus no ilgtermiņa vīzas piešķiršanas brīža netiek piemērots pienākums izvērtēt materiālo situāciju - ienākumus un īpašumus - sociālās palīdzības vai sociālo pakalpojumu saņemšanai.
 Sociālajai palīdzībai indikatīvi  nepieciešamais finansējums sešiem mēnešiem ir 6 135 000 EUR: 
1)    garantētā minimālā ienākuma (turpmāk – GMI) pabalsta izmaksai (70% no Ukrainas iedzīvotājiem – 109 EUR pirmajai personai mēnesī, 76 EUR katrai nākamajai personai sešus mēnešus) – 3 885 000 EUR;
2)    pabalsts krīzes situācijā (70% no Ukrainas civiliedzīvotājiem līdz 300 EUR sešu mēnešu periodā) – 1 050 000EUR.
3)    pabalsts atsevišķu izdevumu apmaksai:
-    transporta izmaksas (50 EUR mēnesī mājsaimniecībai sešus mēnešus) – 1 050 000 EUR;
-    atbalsts veselības aprūpei (10% Ukrainas civiliedzīvotāju līdz 150 EUR sešu mēnešu periodā) – 150 000 EUR;
Sniegtā materiāla atbalsta un sociālo pakalpojumu nepieciešamība tiks regulāri izvērtēta un, nepieciešamības gadījumā, papildināta. 

Sociālā mentora atbalstu iespējams sniegt Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) īstenotā Eiropas Savienības fondu pasākuma [1] ietvaros, ja nepieciešams, palielinot noslēgtā pakalpojuma līguma apjomu un slēdzot jaunus sociālā mentora un sociālā darbinieka pakalpojuma līgumus, nepiemērojot PIL nosacījumus, kā arī  pēc šī likuma spēkā stāšanās, steidzamības kārtā, paredzēts veikt atbilstošus grozījumus MK noteikumos Nr.102 [2], tai skaitā precizējot mērķa grupas definējumu: 
[1] Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 9.1.4. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt diskriminācijas riskiem pakļauto personu integrāciju sabiedrībā un darba tirgū” 9.1.4.4. pasākuma “Dažādību veicināšana (diskriminācijas novēršana)” (turpmāk – 9.1.4.4. pasākums);
[2] Ministru kabineta 2016. gada 9. februāra noteikumi Nr. 102 “Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.1.4. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt diskriminācijas riskiem pakļauto personu integrāciju sabiedrībā un darba tirgū" 9.1.4.4. pasākuma "Dažādību veicināšana (diskriminācijas novēršana)" īstenošanas noteikumi”.
 
Lai rastu iespēju, ka Ukrainas civiliedzīvotāji, kuri ieradīsies Latvijā un kuriem būs nepieciešams īpašs atbalsts, varētu bez ilgas gaidīšanas saņemt sev nepieciešamos pakalpojumus, sniedzamo pakalpojumu loks ir noteikts likumprojektā.
Sociālās integrācijas valsts aģentūra (SIVA) šobrīd nodrošina valsts finansētus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus personām ar funkcionāliem traucējumiem (14 dienas ilgs kurss), politiski represētām personām un Černobiļas atomelektrostacijas (ČAES) avārijas rezultātā cietušām personām (21 dienu ilgs kurss).
Lai nodrošinātu, ka Ukrainas civiliedzīvotāji saņemtu sev nepieciešamo pakalpojuma apmēru, viņiem iespējams sniegt līdz 30 dienām ilgu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu.
IZMAKSAS:
Pakalpojuma kursa cena 1454,93 EUR vienai personai (48,50 EUR/dienā), 160 personām: 232788,8 EUR. 

Brīdī, kad personai tiek piešķirts alternatīvais vai bēgļa statuss, sociālā palīdzība un sociālie pakalpojumi tiek nodrošināti vispārējā kārtībā.

Tāpat likumprojekts paredz  noteikt, ka Ukrainas civiliedzīvotājiem ir nodrošināmi arī citi sociālie atbalsta pakalpojumi, kuri nav nosaukti  7.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6. un 7.punktā (7. panta pirmās daļas 7.punkts), ja, izvērtējot personas individuālās vajadzības, tiek lemts par specifiska atbalsta nepieciešamību. Šāda pieeja ļaus elastīgāk nodrošināt tādus pakalpojumus, kas personai vajadzīgi pēc būtības attiecīgajā situācija.
Likumprojekta 8. pants nosaka atbalsta sniegšanas finansēšanas mehānismu, tai skaitā, nosakot, ka finanšu ministram ir tiesības palielināt likumā par valsts budžetu kārtējam gadam noteikto apropriāciju budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", kā arī veikt nepieciešamo apropriācijas pārdali ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei likumā noteiktās apropriācijas ietvaros starp programmām, apakšprogrammām un izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām.  

 

Starp Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri ieradušies Latvijā, var būt arī gan bērni, gan pilngadīgas personas, kurām ir smagi un ļoti smagi funkcionāli traucējumi (acīm redzami kustību un gaitas traucējumi, sakropļojumi, garīga rakstura traucējumi, saslimšanas, kas radījušas būtisku ietekmi uz personas veselības stāvokli un iespējas sevi aprūpēt (piemēram, onkoloģiskas saslimšanas, nieru mazspēja u.c.), kā arī Ukrainas civiliedzīvotājiem  var būt nepieciešams cits  papildu specifiskais  atbalsts  viņu vajadzību nodrošināšanai (piemēram, atbalsts grūtniecēm, ģimenēm ar maziem bērniem līdz 2 gadu vecumam (ieskaitot)), kā arī grupas, kurām nepieciešama tūlītēja palīdzība un atbalsts speciālo vajadzību nodrošināšanai, bet  dēļ tā, ka viņiem nav Latvijā noteikts invaliditātes statuss vai neatbilst citai mērķa grupai, specifisko atbalstu saņemt nebūtu iespējams.

Likumprojekts paredz noteikt, ka izmitināšanas vietās tiek piefiksēta informācija par personas specifiskajām vajadzībām (acīm redzami kustību un gaitas traucējumi, sakropļojumi, garīga rakstura traucējumi, saslimšanas, kas radījušas būtisku ietekmi uz personas veselības stāvokli un iespējas sevi aprūpēt (piemēram, onkoloģiskas saslimšanas, nieru mazspēja), grūtniece, ģimene ar bērniem līdz 2 gadu vecumam (ieskaitot)), ja tas ir acīmredzams un ir zināms. Šo specifisko vajadzību identificēšanai un novērtēšanai netiek izvirzītas nekādas specifiskas prasības vai priekšzināšanas, tomēr tā ir informācija, kas var būt ļoti noderīga, lai tālākais izmitināšanas un atbalsta sniegšanas process pašvaldībā noritētu iespējami veiksmīgi (persona nonāktu izmitināšanas vietā, kas ir pieejama cilvēkam ar kustību traucējumiem, pašvaldība būtu informēta, ka pie viņiem ieradīsies zīdainis vai cilvēks ar smagu saslimšanu u.tml.).

Tāpat  likumprojekts paredz, ka Ukrainas civiliedzīvotājiem ar smagiem un ļoti smagiem redzamiem  funkcionāliem traucējumiem tiks nodrošināts tūlītējs atbalsts pakalpojuma formā, negaidot, kad persona kvalificētos līdzvērtīgam atbalstam Latvijā, iegūstot, piemēram,  invaliditātes statusu vai piederību specifiskai mērķa grupai, vai izpildot citus priekšnosacījumus. Attiecīgi, izvērtējot personas faktiskās vajadzības, tiks:
1)       nodrošināts aprūpes pakalpojums dzīvesvietā personām, kuras fizisku vai garīgu traucējumu dēļ nevar veikt ikdienas darbus un savu personisko aprūpi;
2)       nodrošināts pakalpojums pārvietošanās atbalstam, lai sekmētu personas iespējas no savas dzīvesvietas nokļūt līdz dažādām pakalpojumu sniegšanas vietām, t.sk. valsts un pašvaldības iestādēm. Ukrainas civiliedzīvotājam nav noteiks invaliditātes statuss atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajam regulējumam, tādējādi nav iespējams viņam piešķirt valsts finansētu asistenta pakalpojumu. Vienlaikus personai var būt nepieciešams pakalpojums pārvietošanās atbalstam ārpus izmitināšanas vietas (ja to nespēj nodrošināt kopā ar viņu izmitinātie cilvēki vai tādu nav). Personas vajadzību pēc pārvietošanās atbalsta pašvaldība var noteikt,  izmantojot Ministru kabineta 2021. gada 18. maija noteikumu Nr. 316 "Noteikumi par asistenta, pavadoņa un aprūpes pakalpojumu personām ar invaliditāti” 1.pielikuma 5. un 6. punktu un  nosakot piešķiramā pakalpojuma atbalsta intensitātes līmeni (8.punkts – Intensitātes koeficienta noteikšanas tabula). Piešķiramās stundas tiek noteiktas voluntāri atbilstoši noteiktajai vajadzībai. Pieņemts, ka pirmajos mēnešos pakalpojumu pārvietošanās atbalstam varētu izmantot līdz 250 personām, turpmākajos mēnešos personu skaits  varētu pieaugt līdz 1000 personām. Pieņemts, ka vidējais piešķiramais pakalpojuma apjoms, vērtējot katru gadījumu individuāli, varētu būt līdz 60 h mēnesī (pakalpojuma vienas stundas izmaksa = 4,77 euro). Tādējādi indikatīvās izmaksas pakalpojumam pārvietošanas atbalstam 2022. gadā varētu sasniegts  2 146 500 EUR, bet 2023. gadā - 1 216 350 EUR. Pašvaldības, sniedzot pakalpojumu, fiksē pakalpojumam personai sniegto pakalpojumu apjomu un tam izlietoto finansējumu un informēs Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministriju, kura kompensē pašvaldībai radušos izdevumus no 74. resora „Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 02.00.00 „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” tālāka norēķina veikšanai. 
3)  nodrošināts tehniskā palīglīdzekļa piešķiršana steidzamības kārtībā. Prognozētais tehnisko palīglīdzekļu saņēmēju skaits 1000 personas un vidējās tehnisko palīglīdzekļu izmaksas vienai personai 1000 EUR (indikatīvais finansējums tehnisko palīglīdzekļu nodrošināšanai: 1000 personas*1000 EUR= 1 000 000 EUR).
4) nodrošināti citi sociālā atbalsta pakalpojumi, vērtējot individuālo situāciju (piemēram, surdotulka pakalpojums vai kāds cits atbalsts, ko šobrīd nav iespējams identificēt).
Ņemot vērā to, ka nav prognozējamas personu vajadzības (karadarbības rezultātā radušās vajadzības nav samērojamas ar normām, kuras radītas atbilstoši personu vajadzībām Latvijā) var rasties nepieciešamība pēc sociālajiem pakalpojumiem un materiālā atbalsta, kas nav minēts Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā vai Invaliditātes likumā un kuru šobrīd nav iespējams identificēt. Var rasties situācija, kurā pakalpojumus, kas minēti SPSPL vai IL, nav iespējams sniegt konkrētām personām, jo persona neatbilst SPSPL vai IL minētajiem nosacījumiem (invaliditāte, funkcionēšanas traucējumi u.c. ). Nepieciešamības gadījumā pašvaldība var piešķirt materiālo palīdzību Ukrainas civiliedzīvotājiem atbilstoši pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktajām brīvprātīgajām iniciatīvām, piemēram, piedzimšanas pabalstu un citus.

Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri pēc ierašanās Latvijas Republikas teritorijā:
a) nav izmitināti “Pasākumu plāna personu no Ukrainas masveida ierašanās gadījumā Latvijā” ietvaros (apstiprināts MK 24.02.2022., 22-TA-552) vai kuriem izmitināšanas vietās nav nodrošināta ēdināšana un higiēnas preces;
b) apmetušies mājsaimniecībās (pie radiniekiem, paziņām u.c.)
nepieciešams nodrošināt pārtikas atbalsta, tostarp gatavo maltīšu, un pamata materiālās palīdzības pieejamību.

Pārtikas atbalstu un pamata materiālo palīdzību Ukrainas civiliedzīvotājiem būs iespējams saņemt EAFVP darbības programmas ietvaros.

EAFVP atbalsts tiek sniegts visā Latvijas teritorijā vairāk nekā 470 izdales vietās. Aktuālās izdales vietu adreses un darba laiki publicēti tīmekļvietnē www.atbalstapakas.lv

Paredzēts, ka Ukrainas civiliedzīvotājiem EAFVP atbalsta saturs un apjoms tiks nodrošināts pilnā apmērā atbilstoši MK 2014. gada 25. novembra noteikumiem Nr. 727 “Darbības programmas "Pārtikas un pamata materiālās palīdzības sniegšana vistrūcīgākajām personām 2014.–2020. gada plānošanas periodā" īstenošanas noteikumi” tāpat kā Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem.

EAFVP atbalstam Ukrainas civiliedzīvotājiem indikatīvi nepieciešamais finansējums trīs (3) mēnešiem ir 534 568 EUR, no tā atbalsta komplektu iegādei 485 971 EUR un 48 597 EUR vienotās likmes maksājumiem partnerorganizācijām par atbalsta izdali.
Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam nepieciešamais finansējums tiks nodrošināts atbilstoši noteiktajai kārtībai par līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Iepriekš minēto atbalstu iespējams sniegt pēc šī likuma spēkā stāšanās, veicot atbilstošus grozījumus MK 2014. gada 25. novembra noteikumos Nr. 727 “Darbības programmas "Pārtikas un pamata materiālās palīdzības sniegšana vistrūcīgākajām personām 2014.–2020. gada plānošanas periodā" īstenošanas noteikumi”, precizējot personas (personu loku), kuram ir tiesības uz pārtikas un pamata materiālās palīdzības saņemšanu.

Būtiski Ukrainas civiliedzīvotājam, kurš bēg no notiekošā bruņotā konflikta starp Ukrainu un Krievijas Federāciju un kurš šī iemesla dēļ ieceļo Latvijas Republikā vai kurš šī konflikta laikā nevar atgriezties atpakaļ Ukrainā, paredzēt iespēju piešķirt tiesības uz nodarbinātību, tādējādi nodrošinot minētajai personai ekonomiskās vajadzības. 
 

Likumprojekts paredz, ka Ukrainas civiliedzīvotājs, kurš nevar dokumentāli pierādīt savas iegūtās izglītības atbilstību pedagoga amatam izvirzītajām prasībām, ir tiesīgs strādāt par pedagogu, ja viņš piedalās tikai nepilngadīgu Ukrainas civiliedzīvotāju izglītības procesa īstenošanā. Šāds regulējums nodrošinās iespējas strādāt atbilstoši savai profesionālajai kvalifikācijai arī situācijā, kad ārkārtējo apstākļu rezultātā personai nav iespēju noteiktā kārtībā Latvijas Republikā atzīt savu iegūto kvalifikāciju. Vienlaikus šādas tiesības strādāt reglamentētajā profesijā persona iegūst tikai tad, ja tā piedalās tikai nepilngadīgu Ukrainas civiliedzīvotāju izglītības procesa īstenošanā. Vienlaikus likumprojekts paredz, ka Ukrainas civiliedzīvotāji ir tiesīgi sniegt bērna uzraudzības pakalpojumus, neņemot vērā normatīvajos aktos noteiktās prasības bērna uzraudzības pakalpojumu sniedzējiem, ja šie pakalpojumi tiek sniegti tikai attiecībā uz nepilngadīgiem Ukrainas civiliedzīvotājiem.

 

Būtiski nepilngadīgam Ukrainas civiliedzīvotājam, kurš bēg no notiekošā bruņotā konflikta starp Ukrainu un Krievijas Federāciju un kurš šī iemesla dēļ ieceļo Latvijas Republikā vai kurš šī konflikta laikā nevar atgriezties atpakaļ Ukrainā, paredzēt iespēju iegūt attiecīgu izglītību.

Likumprojekts paredz noteikt, ka nepilngadīgiem Ukrainas civiliedzīvotājiem tiesības uz izglītības ieguvi ieguvi tādā pat kārtībā un apjomā kā nepilngadīgam patvēruma meklētājam atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka patvēruma meklētāju tiesības uz izglītību (Patvēruma meklētāju likums, Ministru kabineta 2016.gada 26.jūlija  noteikumi Nr. 488 “Kārtība, kādā nepilngadīgam patvēruma meklētājam nodrošina izglītības ieguves iespējas”). Vienlaikus likumprojekts, atšķirībā no Patvēruma meklētāju likuma regulējuma, paredz, ka Ukrainas civiliedzīvotājiem tiek nodrošinātas iespējas iegūt izglītību ne tikai valsts valodā, bet arī mazākumtautību valodā. Ņemot vērā to, ka normatīvie akti, kas regulē patvēruma meklētāju tiesības uz izglītību neregulē jautājumu attiecībā uz personu vecumā no 1,5 līdz 5 gadiem izglītības nodrošināšanu, likumprojekts nosaka, ka nepilngadīgiem Ukrainas civiliedzīvotājiem ir tiesības iegūt pirmsskolas izglītību pašvaldības, kuras teritorijā atrodas bērna dzīvesvieta, izglītības iestādē. Vienlaikus piedāvātais regulējums paredz, ka nepilngadīgais Ukrainas civiliedzīvotājs, iegūstot izglītību, nekārto attiecīgajā izglītības pakāpē noteiktos valsts pārbaudes darbus.
 

Nepieciešams paredzēt arī iespēju sniegt vispārēju atbalstu Ukrainas sabiedrībai.

Šobrīd prognozējams, ka Latvijā ieradīsies daudzi bēgļi no Ukrainas. Latvijas informatīvajā telpā nav vispārpieejama un ātra veida, kā nodot objektīvu informāciju Ukrainas bēgļiem tiem saprotamā valodā. Arī Latvijas iedzīvotājiem, tajā skaitā mazākumtautībām, būtu lietderīgi papildus saņemt precīzu un objektīvu informāciju par notikumiem Ukrainā.
Tīklā, kurā notiek bezmaksas televīzijas programmu izplatīšana ar zemes raidītājiem, uz laiku iekļaujot ārvalsts televīzijas programmu mazākumtautību valodās, no kurām viena ir ukraiņu valoda, tiktu nodrošināta objektīvas informācijas par notikumiem Ukrainā pieejamība gan ukraiņu bēgļiem, gan Latvijas mazākumtautībām, kā arī citiem Latvijas iedzīvotājiem.
Programmu izplatīšanas pakalpojumu sniedzējiem nebūtu obligāta pienākuma iekļaut šo programmu savu retranslējamo programmu sarakstā, jo prognozējams, ka potenciālie televīzijas programmas skatītāji būs tie, kas izmantos programmu skatīšanos bezmaksas zemes apraidē ierobežotā laika periodā.
Šajā programmā nebūtu piemērojami Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma noteikumi par subtitru nodrošināšanu, jo programmu bezmaksas zemes apraides tīklā iekļaut tikai uz laiku un prasība par subtitru nodrošināšanu varētu kavēt operatīvu informācijas nodrošināšanu.
Šādas programmas iekļaušana uz laiku tīklā, kurā notiek bezmaksas televīzijas programmu izplatīšana ar zemes raidītājiem, ir būtiska Latvijas informatīvas telpas drošībai, kā arī tā nodrošinātu objektīvas informācijas pieejamību, kad Latvijā tiek slēgtas ar Krieviju saistītas programmas.

Tāpat ir likumprojektā nosakāmas pašvaldībām, pamatojoties uz domes lēmumu,  tiesības dāvināt (ziedot) finanšu līdzekļus vai mantu Ukrainas sabiedrības vispārējam atbalstam.

 

Lai nodrošinātu efektīvu atbalsta sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem, likumprojektā ir nosakāms šis sniegšanas un koordinācijas mehānisms.

Likumprojekts paredz, ka sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisija un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests pieņem Ukrainas civiliedzīvotāju pieteikumus par nepieciešamo saņemamo atbalstu, tai skaitā, par izmitināšanas, uztura, pirmās nepieciešamības preču, veselības aprūpes pakalpojumu, bērnu izglītības nodrošināšanas vajadzību. Attiecīgi sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisija informē pašvaldības sociālo dienestu par nepieciešamību nodrošināt sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus. Sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisija veic atbalsta nodrošināšanas koordināciju Ukrainas civiliedzīvotājiem.
Tāpat ir sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijai ir paredzētas tiesības izveidot vienoto valsts un pašvaldības atbalsta koordinācijas punktu (piesaistot arī nevalstiskās organizācijas), lai efektīvāk nodrošinātu atbalsta sniegšanas koordināciju Ukrainas civiliedzīvotājiem attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā.