22-TA-3445: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Dzelzceļa likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Satiksmes ministrijas iniciatīva un Ministru prezidenta 2022.gada 1.novembra uzdevums Nr. 22-UZ-1048 izstrādāt tiesību aktu projektu līdz 2023. gada 4.janvārim.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekts “Grozījums Dzelzceļa likumā” (turpmāk – Projekts) izstrādāts, lai noteiktu tādu termiņu, kas nodrošinātu pilnvērtīga un visaptveroša Ministru kabineta noteikumu izstrādi.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ar 2022.gada 20.oktobra grozījumiem Dzelzceļa likumā, kas stājušies spēkā 2022.gada 1.novembrī, Dzelzceļa likums papildināts ar 18.1 pantu, kas noregulē aizsargjoslu izveidošanu un atlīdzību par zemes lietošanas tiesību aprobežojumu, ja šai dzelzceļa infrastruktūrai un ar to saistītajiem objektiem ir noteikts nacionālo interešu objekta statuss. Saskaņā ar minētā panta otro daļu par tādu jauna nekustamā īpašuma lietošanas aprobežojumu (aizsargjoslas) noteikšanu, ja tas saistīts ar dzelzceļa infrastruktūru (un ar to saistītajiem objektiem), kurai ir noteikts nacionālo interešu objekta statuss, nekustamā īpašuma īpašniekam pienākas vienreizēja atlīdzība, kuras aprēķināšanas un izmaksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ievērojot, ka, virzot grozījumus Dzelzceļa likumā un papildinot to ar 18.1 pantu, kas deleģē Ministru kabinetu noteikt kārtību, kādā nekustamā īpašuma īpašniekam tiek aprēķināta un izmaksāta atlīdzība, netika noteikts termiņš Ministru kabineta noteikumu izstrādei, saskaņā ar Ministru kabineta 2021.gada 7.septembra noteikumu Nr.606 “Ministru kabineta kārtības rullis” 214.punktu tas noteikts divi mēneši jeb līdz 2023.gada 4.janvārim.
Satiksmes ministrija ir konstatējusi, ka normatīvajos aktos noteiktais divu mēnešu termiņš nebūs pietiekams laiks, lai izstrādātu kvalitatīvu Ministru kabineta noteikumu projektu par vienreizējas atlīdzības noteikšanas un aprēķināšanas kārtību nekustamā īpašuma īpašniekiem, kuri tiek informēti par plānoto aizsargjoslu dzelzceļa infrastruktūrai. Līdz ar to nepieciešams: veikt padziļinātu izpēti par taisnīgas atlīdzības noteikšanu un piemērojamiem principiem, lai pieņemtu lēmumu par piemērotu kompensācijas apmēru; veikt citu valstu normatīvo aktu izpēti šajā jomā; izpētīt citu nozaru normatīvos aktus, kas regulē jautājumu par atlīdzības aprēķināšanas un izmaksāšanas kārtību, tādējādi veidojot pēc iespējas vienotu pieeju nacionālajā līmenī.
Šobrīd jauns valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras objekts, kuram noteikts nacionālo interešu objekta statuss, ir tikai Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra Rail Baltica un ar tās būvniecību saistītajās būves (turpmāk – Rail Baltica projekts). No Rail Baltica projekta aktuālās informācijas izriet, ka projektēšanas darbi visā trasē kopumā noslēgsies tikai 2024.gada nogalē. Tikai pēc projektēšanas darbu noslēgšanās būs zināms precīzs dzelzceļa infrastruktūras novietojums un iespējams identificēt tos nekustamos īpašumus, uz kuriem attieksies plānotā aizsargjosla. Saskaņā ar Dzelzceļa likuma 18.1 panta pirmo daļu objekta īpašnieks vai valdītājs informē par plānoto aizsargjoslu ne vēlāk kā līdz objekta nodošanai ekspluatācijā, proti, līdz Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras nodošanai ekspluatācijā. Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2018.gada 26.oktobra īstenošanas lēmumu (ES) 2018/1723 par pārrobežu projektu Rail Baltica Ziemeļjūras–Baltijas jūras pamattīkla koridorā, Rail Baltica projekts pabeidzams līdz 2030.gadam. Paredzams, ka Rail Baltica projekta pirmie (prioritārie) posmi tiks nodoti ekspluatācijā ne ātrāk kā 2026.gadā, līdz ar to arī vajadzība pēc regulējuma, kas noteiks atlīdzības aprēķināšanas un izmaksāšanas kārtību, neradīsies ātrāk kā 2025.gada nogalē. Lai Satiksmes ministrija izstrādātu izsvērtu, pilnīgu un taisnīgu Ministru kabineta noteikuma regulējumu, nepieciešams noteikt tiesību akta izstrādes termiņu līdz 2025.gada 31.decembrim.
Satiksmes ministrija ir konstatējusi, ka normatīvajos aktos noteiktais divu mēnešu termiņš nebūs pietiekams laiks, lai izstrādātu kvalitatīvu Ministru kabineta noteikumu projektu par vienreizējas atlīdzības noteikšanas un aprēķināšanas kārtību nekustamā īpašuma īpašniekiem, kuri tiek informēti par plānoto aizsargjoslu dzelzceļa infrastruktūrai. Līdz ar to nepieciešams: veikt padziļinātu izpēti par taisnīgas atlīdzības noteikšanu un piemērojamiem principiem, lai pieņemtu lēmumu par piemērotu kompensācijas apmēru; veikt citu valstu normatīvo aktu izpēti šajā jomā; izpētīt citu nozaru normatīvos aktus, kas regulē jautājumu par atlīdzības aprēķināšanas un izmaksāšanas kārtību, tādējādi veidojot pēc iespējas vienotu pieeju nacionālajā līmenī.
Šobrīd jauns valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras objekts, kuram noteikts nacionālo interešu objekta statuss, ir tikai Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra Rail Baltica un ar tās būvniecību saistītajās būves (turpmāk – Rail Baltica projekts). No Rail Baltica projekta aktuālās informācijas izriet, ka projektēšanas darbi visā trasē kopumā noslēgsies tikai 2024.gada nogalē. Tikai pēc projektēšanas darbu noslēgšanās būs zināms precīzs dzelzceļa infrastruktūras novietojums un iespējams identificēt tos nekustamos īpašumus, uz kuriem attieksies plānotā aizsargjosla. Saskaņā ar Dzelzceļa likuma 18.1 panta pirmo daļu objekta īpašnieks vai valdītājs informē par plānoto aizsargjoslu ne vēlāk kā līdz objekta nodošanai ekspluatācijā, proti, līdz Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras nodošanai ekspluatācijā. Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2018.gada 26.oktobra īstenošanas lēmumu (ES) 2018/1723 par pārrobežu projektu Rail Baltica Ziemeļjūras–Baltijas jūras pamattīkla koridorā, Rail Baltica projekts pabeidzams līdz 2030.gadam. Paredzams, ka Rail Baltica projekta pirmie (prioritārie) posmi tiks nodoti ekspluatācijā ne ātrāk kā 2026.gadā, līdz ar to arī vajadzība pēc regulējuma, kas noteiks atlīdzības aprēķināšanas un izmaksāšanas kārtību, neradīsies ātrāk kā 2025.gada nogalē. Lai Satiksmes ministrija izstrādātu izsvērtu, pilnīgu un taisnīgu Ministru kabineta noteikuma regulējumu, nepieciešams noteikt tiesību akta izstrādes termiņu līdz 2025.gada 31.decembrim.
Risinājuma apraksts
Lai rastu risinājumu identificētajai problēmai, nepieciešams papildināt Dzelzceļa likuma pārejas noteikumus ar punktu, nosakot, ka Ministru kabinets līdz 2025.gada 31.decembrim izstrādā Dzelzceļa likuma 18.1 panta otrajā daļā paredzētos noteikumus.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
Satiksmes ministrija līdz 2025. gada 31. decembrim izstrādās Dzelzceļa likuma 18.1 panta otrajā daļā paredzētos Ministru kabineta noteikumus.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka Projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Projekta izstrādē iesaistītā institūcija - Satiksmes ministrija.
Projekta izstrādē iesaistītā institūcija - Satiksmes ministrija.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Satiksmes ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Projekta īstenošana tiks veikta esošo valsts pārvaldes funkciju ietvaros, tā neietekmēs pārvaldes funkcijas vai institucionālo struktūru.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi