25-TA-548: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Tiesībsarga likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Apraksts
Informatīvais ziņojums "Par Mākslīgā intelekta akta prasību ieviešanu" (24-TA-2633), Ministru kabineta 2025.gada 25.februāra sēdes protokollēmuma (protokols Nr. 8, 49. §) 4.,14.punkts.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta "Grozījumi Tiesībsarga likumā" (turpmāk - likumprojekts) mērķis ir noteikt Latvijas Republikas tiesībsarga (turpmāk - tiesībsargs) pilnvaras Eiropas Parlamenta un Padomes 2024.gada 13. jūnija regulas Nr.2024/1689, ar ko nosaka saskaņotas normas mākslīgā intelekta jomā (un groza Regulas (EK) Nr.300/2008, (ES) Nr.167/2013, (ES) Nr.168/2013, (ES) 2018/858, (ES) 2018/1139 un (ES) 2019/2144 un Direktīvas 2014/90/ES, (ES) 2016/797 un (ES) 2020/1828 (turpmāk - MI akts) un citu mākslīgā intelekta (turpmāk - MI) jomu regulējošo tiesību aktu prasību izpildei.
Spēkā stāšanās termiņš
01.11.2025.
Pamatojums
MI akta 77.panta 2.punkts paredz, ka līdz 2024.gada 2.novembrim katra dalībvalsts identificē valsts publiskās iestādes vai struktūras, kas uzrauga vai panāk to pienākumu izpildi, kas noteikti Eiropas Savienības (turpmāk - ES) tiesību aktos, kas aizsargā pamattiesības, tostarp tiesības uz nediskriminēšanu, un šo sarakstu dara publiski pieejamu. Dalībvalstis minēto sarakstu paziņo Eiropas Komisijai (turpmāk - EK) un pārējām dalībvalstīm un to regulāri atjaunina. Latvija ir paziņojusi tiesībsargu, kā pamattiesību aizsardzības iestādi MI akta tvērumā un tiesībsargs ir iekļauts EK izveidotajā sarakstā.
MI akta 113.panta b) apakšpunkts paredz, ka MI akta VII nodaļu "Pārvaldību", kas aptver 70.pantā regulēto valsts kompetento iestāžu (paziņojošās iestādes un tirgus uzraudzības iestādes) izraudzīšanos un XII nodaļu "Sodi" piemēro no 2025.gada 2.augusta. Ņemot vērā, ka MI aktā tiek paredzēta tirgus uzraudzības iestāžu un pamattiesību aizsardzības iestādes savstarpēja sadarbība, kas Latvijā tiks īstenota, sadarbojoties nacionāli izraudzītajām tirgus uzraudzības iestādēm un tiesībsargam, līdz MI akta normu par tirgus uzraudzības iestādēm un sodiem piemērošanas termiņam (2025.gada 2.augustam) ir jānostiprina no MI akta izrietošās pamattiesību aizsardzības iestādes pilnvaras nacionālā līmenī.
MI akta 113.panta b) apakšpunkts paredz, ka MI akta VII nodaļu "Pārvaldību", kas aptver 70.pantā regulēto valsts kompetento iestāžu (paziņojošās iestādes un tirgus uzraudzības iestādes) izraudzīšanos un XII nodaļu "Sodi" piemēro no 2025.gada 2.augusta. Ņemot vērā, ka MI aktā tiek paredzēta tirgus uzraudzības iestāžu un pamattiesību aizsardzības iestādes savstarpēja sadarbība, kas Latvijā tiks īstenota, sadarbojoties nacionāli izraudzītajām tirgus uzraudzības iestādēm un tiesībsargam, līdz MI akta normu par tirgus uzraudzības iestādēm un sodiem piemērošanas termiņam (2025.gada 2.augustam) ir jānostiprina no MI akta izrietošās pamattiesību aizsardzības iestādes pilnvaras nacionālā līmenī.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
MI akts paredz, ka dalībvalstīm jānodrošina regulatīvs kontrolēts satvars un MI akta piemērošanas un prasību ieviešanas atbildīgās iestādes, tostarp pamattiesību aizsardzības iestādi MI akta prasību izpildei.
MI akts izstrādāts ar mērķi uzlabot iekšējā tirgus darbību, nosakot vienotu tiesisko regulējumu, jo īpaši attiecībā uz MI sistēmu izstrādi, laišanu tirgū, nodošanu ekspluatācijā un izmantošanu ES saskaņā ar ES vērtībām, lai veicinātu uz cilvēku orientēta un uzticama MI ieviešanu. Vienlaikus arī nodrošinot augstu veselības, drošības un pamattiesību aizsardzības līmeni, kā noteikts ES Pamattiesību hartā (Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2016.gada 7.jūnija harta Nr. 2016/C202/02 “Eiropas Savienības pamattiesību harta”: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=celex%3A12016P%2FTXT), tostarp demokrātiju, tiesiskumu un vides aizsardzību, pret MI sistēmu kaitīgo ietekmi ES, kā arī, lai atbalstītu inovācijas.
Pamatojoties uz Ministru kabineta 2025.gada 24.februāra sēdes protokollēmuma "Informatīvais ziņojums "Par Mākslīgā intelekta akta prasību ieviešanu" (24-TA-2633)", (protokols Nr. 8, 49.§) 4.punktu, Tiesībsarga birojs tiek aicināts pildīt MI akta pamattiesību aizsardzības iestādes funkcijas un uzdevumus, savukārt 14.punkts nosaka visām ministrijām atbilstoši kompetencei līdz 2025. gada 1. maijam izvērtēt informatīvajā ziņojumā norādīto normatīvo regulējumu saistībā ar MI akta prasību ieviešanu un sagatavot informatīvajā ziņojumā identificētos grozījumus, nepieciešamības gadījumā izvērtēt arī papildu grozījumus un normatīvajos aktos noteiktā kārtībā iesniegt tos izskatīšanai Ministru kabinetā.
Eiropas Padomes 2024.gada 5.septembra Vispārējā konvencija par MI un cilvēku tiesībām, demokrātiju un tiesiskumu (turpmāk - MI konvencija) izveido kopēju tiesisko ietvaru globālā līmenī, lai nodrošinātu, ka MI sistēmu dzīves cikla ietvaros veiktās darbības atbilst cilvēktiesībām, demokrātijai un tiesiskumam. Tā paredz risināt izaicinājumus un riskus, ko rada MI tehnoloģiju attīstība, vienlaikus veicinot pārredzamību, atbildību un ētisko principu ievērošanu. MI konvencijas dalībvalstīm, tostarp Latvijai, kas parakstījusi MI konvenciju, būs jāpieņem attiecīgi likumdošanas un administratīvie pasākumi, lai īstenotu MI konvencijas noteikumus savos tiesību aktos.
MI akts izstrādāts ar mērķi uzlabot iekšējā tirgus darbību, nosakot vienotu tiesisko regulējumu, jo īpaši attiecībā uz MI sistēmu izstrādi, laišanu tirgū, nodošanu ekspluatācijā un izmantošanu ES saskaņā ar ES vērtībām, lai veicinātu uz cilvēku orientēta un uzticama MI ieviešanu. Vienlaikus arī nodrošinot augstu veselības, drošības un pamattiesību aizsardzības līmeni, kā noteikts ES Pamattiesību hartā (Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2016.gada 7.jūnija harta Nr. 2016/C202/02 “Eiropas Savienības pamattiesību harta”: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=celex%3A12016P%2FTXT), tostarp demokrātiju, tiesiskumu un vides aizsardzību, pret MI sistēmu kaitīgo ietekmi ES, kā arī, lai atbalstītu inovācijas.
Pamatojoties uz Ministru kabineta 2025.gada 24.februāra sēdes protokollēmuma "Informatīvais ziņojums "Par Mākslīgā intelekta akta prasību ieviešanu" (24-TA-2633)", (protokols Nr. 8, 49.§) 4.punktu, Tiesībsarga birojs tiek aicināts pildīt MI akta pamattiesību aizsardzības iestādes funkcijas un uzdevumus, savukārt 14.punkts nosaka visām ministrijām atbilstoši kompetencei līdz 2025. gada 1. maijam izvērtēt informatīvajā ziņojumā norādīto normatīvo regulējumu saistībā ar MI akta prasību ieviešanu un sagatavot informatīvajā ziņojumā identificētos grozījumus, nepieciešamības gadījumā izvērtēt arī papildu grozījumus un normatīvajos aktos noteiktā kārtībā iesniegt tos izskatīšanai Ministru kabinetā.
Eiropas Padomes 2024.gada 5.septembra Vispārējā konvencija par MI un cilvēku tiesībām, demokrātiju un tiesiskumu (turpmāk - MI konvencija) izveido kopēju tiesisko ietvaru globālā līmenī, lai nodrošinātu, ka MI sistēmu dzīves cikla ietvaros veiktās darbības atbilst cilvēktiesībām, demokrātijai un tiesiskumam. Tā paredz risināt izaicinājumus un riskus, ko rada MI tehnoloģiju attīstība, vienlaikus veicinot pārredzamību, atbildību un ētisko principu ievērošanu. MI konvencijas dalībvalstīm, tostarp Latvijai, kas parakstījusi MI konvenciju, būs jāpieņem attiecīgi likumdošanas un administratīvie pasākumi, lai īstenotu MI konvencijas noteikumus savos tiesību aktos.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Saskaņā ar Tiesībsarga likuma (turpmāk - TSL) 25.pantu tiesībsarga atzinumam ir rekomendējošs raksturs, kas ir atbilstošs ombuda vietai un lomai. Tādējādi, lai varētu veikt MI aktā paredzētos pamattiesību aizsardzības iestādes uzdevumus (informācijas pieprasīšanu, testēšanu ar tehniskajiem līdzekļiem, lēmuma pieņemšanu) un to sasaisti ar MI akta XII nodaļu "Sodi", nepieciešami precizējumi atbilstošo tirgus uzraudzības iestāžu darbību regulējošajos normatīvajos aktos. Šajos normatīvo aktu grozījumos nepieciešams paredzēt tirgus uzraudzības iestāžu tiesības un pienākumus veikt atbilstošas darbības, ja, piemēram, būs nepieciešams veikt testēšanu ar tehniskajiem līdzekļiem pēc tiesībsarga aicinājuma, kā arī tirgus uzraudzības iestāžu darbības, ja būs nepieciešams sodīt vai noteikt citus izpildes panākšanas pasākumus atbilstoši MI akta XII nodaļai "Sodi". Ņemot vērā faktu, ka tiesībsargs sniedz rekomendācijas, bet nesoda, savukārt MI akts paredz konkrētus sodus par darbību un/vai bezdarbību, nepieciešams nacionālā līmenī paredzēt sadarbības kārtību starp tiesībsargu un tirgus uzraudzības iestādēm.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz papildināt TSL 13.pantu "Tiesībsarga tiesības" ar 15. un 16.punktu, reglamentējot tiesībsarga pilnvaras pieprasīt un piekļūt mākslīgā intelekta sistēmu dokumentācijai, kas nepieciešama pārbaudes lietā, kā arī iesniegt tirgus uzraudzības iestādei atbilstoši tās uzraudzības kompetencei pamatotu pieprasījumu organizēt mākslīgā intelekta sistēmas testēšanu ar tehniskiem līdzekļiem, ja dokumentācija, kas nepieciešama pārbaudes lietā, nav pietiekama. Latvija ir noteikusi daudzas tirgus uzraudzības institūcijas MI akta prasību izpildei. TSL tvērumā neietilpst tirgus uzraudzības iestāžu kompetences atspoguļošana, tā izriet no speciālajiem, tirgus uzraudzības iestāžu darbību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem un politikas plānošanas dokumentiem MI akta ieviešanas jomā, līdz ar to TSL un tā anotācijā netiek ietverts papildu skaidrojums par tirgus uzraudzības iestāžu kompetenci.
Papildus tiek precizēta TSL 27.panta "Informācijas pieprasīšanas kārtība un atbildība par informācijas nesniegšanu un nepatiesas informācijas sniegšanu" pirmā daļa, nosakot tiesībsarga pienākumu norādīt par mākslīgā intelekta sistēmu pieprasāmās informācijas apjomu un saprātīgu tās sniegšanas termiņu.
Administratīvā atbildība par informācijas nesniegšanu tiesībsargam jau šobrīd tiek paredzēta Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā, minētā likuma 3.panta pirmajā daļā reglamentējot attiecīgā administratīvā pārkāpuma sastāvu par informācijas nesniegšanu, informācijas nepienācīgu sniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu iestādei, un 29.panta pirmajā daļā paredzot kā kompetento iestādi šajā administratīvo pārkāpumu procesā Valsts policiju.
Vienlaikus TSL jau šobrīd nosaka tiesībsarga pilnvaras pārbaudes lietās, cita starpā reglamentējot tiesībsarga atzinuma tvērumu. Tādejādi, ja tiesībsarga atzinumā ir konstatēts pamattiesību aizskārums, pārkāpjot MI jomu regulējošo normatīvo aktu prasības, tas var būt par pamatu tirgus uzraudzības iestādēm ierosināt administratīvo vai administratīvo pārkāpumu procesu, kura ietvaros piemērot administratīvos naudas sodus vai citas sankcijas un izpildes pasākumus saskaņā ar MI akta 99.pantu.
Papildus tiek precizēta TSL 27.panta "Informācijas pieprasīšanas kārtība un atbildība par informācijas nesniegšanu un nepatiesas informācijas sniegšanu" pirmā daļa, nosakot tiesībsarga pienākumu norādīt par mākslīgā intelekta sistēmu pieprasāmās informācijas apjomu un saprātīgu tās sniegšanas termiņu.
Administratīvā atbildība par informācijas nesniegšanu tiesībsargam jau šobrīd tiek paredzēta Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā, minētā likuma 3.panta pirmajā daļā reglamentējot attiecīgā administratīvā pārkāpuma sastāvu par informācijas nesniegšanu, informācijas nepienācīgu sniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu iestādei, un 29.panta pirmajā daļā paredzot kā kompetento iestādi šajā administratīvo pārkāpumu procesā Valsts policiju.
Vienlaikus TSL jau šobrīd nosaka tiesībsarga pilnvaras pārbaudes lietās, cita starpā reglamentējot tiesībsarga atzinuma tvērumu. Tādejādi, ja tiesībsarga atzinumā ir konstatēts pamattiesību aizskārums, pārkāpjot MI jomu regulējošo normatīvo aktu prasības, tas var būt par pamatu tirgus uzraudzības iestādēm ierosināt administratīvo vai administratīvo pārkāpumu procesu, kura ietvaros piemērot administratīvos naudas sodus vai citas sankcijas un izpildes pasākumus saskaņā ar MI akta 99.pantu.
Problēmas apraksts
Nepieciešams precizēt TSL sadaļu “Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām”, dzēšot direktīvas, kuras vairs nav spēkā, un iekļaujot tās direktīvas, ar kurām iepriekšējās direktīvas ir aizstātas.
1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 26. oktobra direktīvas (ES) 2016/2102 par publiskā sektora struktūru tīmekļvietņu un mobilo lietotņu piekļūstamību (turpmāk - direktīva Nr. 2016/2102) pieņemšanas laikā pastāvēja nepieciešamās izpildes procedūras, kuras privātpersona var izmantot savu interešu aizsardzībai – Administratīvā procesa likuma ietvaros, Iesniegumu likuma un Informācijas atklātības likuma ietvaros, kā arī TSL ietvaros (11. – 13. pants). Lai pamatotu esošo tiesiski nostiprināto tiesībsarga kompetenci, kas izriet no direktīvas Nr. 2016/2102, likumprojekts papildināms ar informatīvo atsauci uz šo direktīvu.
2) Ir nepieciešams dzēst TSL norādi uz Padomes 1976.gada 9.februāra direktīvu 76/207/EEK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz darba, profesionālās izglītības un izaugsmes iespējām un darba apstākļiem un Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 23.septembra direktīvu 2002/73/EK, ar kuru groza Padomes direktīvu 76/207/EEK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz darba, profesionālās izglītības un izaugsmes iespējām un darba apstākļiem, jo abas minētās direktīvas vairs nav spēkā esošas un ir aizstātas ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 5.jūlija direktīvu Nr. 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos (pārstrādāta versija) (turpmāk - direktīva Nr.2006/54/EK). Līdz ar to, ir nepieciešams iekļaut TSL informatīvo atsauci uz direktīvu Nr.2006/54/EK.
3) Ir nepieciešams iekļaut TSL informatīvo atsauci uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 7.jūlija direktīvu 2010/41/ES par to, kā piemērot vienlīdzīgas attieksmes principu vīriešiem un sievietēm, kas darbojas pašnodarbinātas personas statusā, un ar kuru atceļ Padomes Direktīvu 86/613/EEK.
4) Ir nepieciešams iekļaut TSL informatīvo atsauci uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2019.gada 20.jūnija direktīvu (ES) 2019/1158 par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 2010/18/ES, lai pamatotu esošo tiesiski nostiprināto tiesībsarga kompetenci.
1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 26. oktobra direktīvas (ES) 2016/2102 par publiskā sektora struktūru tīmekļvietņu un mobilo lietotņu piekļūstamību (turpmāk - direktīva Nr. 2016/2102) pieņemšanas laikā pastāvēja nepieciešamās izpildes procedūras, kuras privātpersona var izmantot savu interešu aizsardzībai – Administratīvā procesa likuma ietvaros, Iesniegumu likuma un Informācijas atklātības likuma ietvaros, kā arī TSL ietvaros (11. – 13. pants). Lai pamatotu esošo tiesiski nostiprināto tiesībsarga kompetenci, kas izriet no direktīvas Nr. 2016/2102, likumprojekts papildināms ar informatīvo atsauci uz šo direktīvu.
2) Ir nepieciešams dzēst TSL norādi uz Padomes 1976.gada 9.februāra direktīvu 76/207/EEK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz darba, profesionālās izglītības un izaugsmes iespējām un darba apstākļiem un Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 23.septembra direktīvu 2002/73/EK, ar kuru groza Padomes direktīvu 76/207/EEK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz darba, profesionālās izglītības un izaugsmes iespējām un darba apstākļiem, jo abas minētās direktīvas vairs nav spēkā esošas un ir aizstātas ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 5.jūlija direktīvu Nr. 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos (pārstrādāta versija) (turpmāk - direktīva Nr.2006/54/EK). Līdz ar to, ir nepieciešams iekļaut TSL informatīvo atsauci uz direktīvu Nr.2006/54/EK.
3) Ir nepieciešams iekļaut TSL informatīvo atsauci uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 7.jūlija direktīvu 2010/41/ES par to, kā piemērot vienlīdzīgas attieksmes principu vīriešiem un sievietēm, kas darbojas pašnodarbinātas personas statusā, un ar kuru atceļ Padomes Direktīvu 86/613/EEK.
4) Ir nepieciešams iekļaut TSL informatīvo atsauci uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2019.gada 20.jūnija direktīvu (ES) 2019/1158 par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 2010/18/ES, lai pamatotu esošo tiesiski nostiprināto tiesībsarga kompetenci.
Risinājuma apraksts
Papildus tiesībsarga kompetencei MI jomā jau šobrīd saskaņā ar TSL 11. līdz 13. pantu tiesībsargs veic noteiktas funkcijas publisko tīmekļvietņu piekļūstamības uzraudzības jomā. Proti, direktīvas Nr. 2016/2102 9.pants uzliek pienākumu dalībvalstīm noteikt adekvātu un iedarbīgu izpildes procedūras piekļūstamību, piemēram, iespēju sazināties ar ombudu par saņemtajām sūdzībām. Ministru kabineta 2020.gada 18.jūlija noteikumu Nr.445 “Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā” II. pielikums noteic, ka sūdzību par tīmekļvietņu nepiekļūstamību var iesniegt tiesībsargam.
Pamatojoties uz direktīvas Nr.2006/54/EK 20.pantu, dalībvalstīm ir jāizraugās iestāde, lai veicinātu, analizētu, uzraudzītu un atbalstītu vienlīdzīgu attieksmi pret visām personām bez diskriminācijas dzimuma dēļ. Tiesībsargs atbilstoši TSL 11.panta otrajam punktam sekmē vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošanu un jebkāda veida diskriminācijas novēršanu.
Atbilstoši direktīvas Nr.2006/54/EK 20.panta otrajai daļai šai iestādei ir jāsniedz neatkarīga palīdzība diskriminācijas upuriem, jāveic neatkarīga izmeklēšana un neatkarīgu ziņojumu sagatavošana un izplatīšana, kā arī sadarbība ar ES līmeņa institūcijām. Šīs funkcijas izriet no TSL 11.-13. un 15.panta.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 7.jūlija direktīvas 2010/41/ES par to, kā piemērot vienlīdzīgas attieksmes principu vīriešiem un sievietēm, kas darbojas pašnodarbinātas personas statusā, un ar kuru atceļ Padomes Direktīvu 86/613/EEK 11.pants paredz noteikt līdztiesības veicināšanas struktūras, kas veicina, analizē, uzrauga un atbalsta vienlīdzīgu attieksmi pret visām šīs direktīvas darbības jomā ietvertajām personām bez diskriminācijas dzimuma dēļ, kā arī sniedz papildus pilnvaras Direktīvas 2006/54/EK 20.pantā noteiktajai iestādei šīs direktīvas ietvaros.
Iepriekš minētās funkcijas izriet no TSL 11.-13.panta.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2019.gada 20.jūnija direktīvas (ES) 2019/1158 par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 2010/18/ES 15.pants paredz pienākumu noteikt iestādi, kas vērtētu diskriminācijas jautājumus, un kas ir noteikta ar Direktīvas 2006/54/EK 20.pantu. Šīs iestādes kompetencē ir veicināt, analizēt, pārraudzīt un atbalstīt vienlīdzīgu attieksmi pret visām personām bez diskriminēšanas uz dzimuma pamata.
TSL 11.pants noteic tiesībsarga funkcijas sekmēt vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošanu un jebkāda veida diskriminācijas novēršanu, kā arī pārējās minētajā direktīvā noteiktās funkcijas izriet no TSL 12.un 13.panta.
Pamatojoties uz direktīvas Nr.2006/54/EK 20.pantu, dalībvalstīm ir jāizraugās iestāde, lai veicinātu, analizētu, uzraudzītu un atbalstītu vienlīdzīgu attieksmi pret visām personām bez diskriminācijas dzimuma dēļ. Tiesībsargs atbilstoši TSL 11.panta otrajam punktam sekmē vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošanu un jebkāda veida diskriminācijas novēršanu.
Atbilstoši direktīvas Nr.2006/54/EK 20.panta otrajai daļai šai iestādei ir jāsniedz neatkarīga palīdzība diskriminācijas upuriem, jāveic neatkarīga izmeklēšana un neatkarīgu ziņojumu sagatavošana un izplatīšana, kā arī sadarbība ar ES līmeņa institūcijām. Šīs funkcijas izriet no TSL 11.-13. un 15.panta.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 7.jūlija direktīvas 2010/41/ES par to, kā piemērot vienlīdzīgas attieksmes principu vīriešiem un sievietēm, kas darbojas pašnodarbinātas personas statusā, un ar kuru atceļ Padomes Direktīvu 86/613/EEK 11.pants paredz noteikt līdztiesības veicināšanas struktūras, kas veicina, analizē, uzrauga un atbalsta vienlīdzīgu attieksmi pret visām šīs direktīvas darbības jomā ietvertajām personām bez diskriminācijas dzimuma dēļ, kā arī sniedz papildus pilnvaras Direktīvas 2006/54/EK 20.pantā noteiktajai iestādei šīs direktīvas ietvaros.
Iepriekš minētās funkcijas izriet no TSL 11.-13.panta.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2019.gada 20.jūnija direktīvas (ES) 2019/1158 par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 2010/18/ES 15.pants paredz pienākumu noteikt iestādi, kas vērtētu diskriminācijas jautājumus, un kas ir noteikta ar Direktīvas 2006/54/EK 20.pantu. Šīs iestādes kompetencē ir veicināt, analizēt, pārraudzīt un atbalstīt vienlīdzīgu attieksmi pret visām personām bez diskriminēšanas uz dzimuma pamata.
TSL 11.pants noteic tiesībsarga funkcijas sekmēt vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošanu un jebkāda veida diskriminācijas novēršanu, kā arī pārējās minētajā direktīvā noteiktās funkcijas izriet no TSL 12.un 13.panta.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Likumprojekta regulējums skar ikvienu fizisku personu (tai skaitā, seniorus, personas ar invaliditāti, bērnus, dažādas citas diskriminācijas riskam pakļautas sabiedrības grupas).
Ietekmes apraksts
Likumprojektam būs pozitīva ietekme, ņemot vērā, ka tā mērķis ir reglamentēt tiesībsarga pilnvaras pārbaudes lietās, kas izriet no MI sistēmu izmantošanas, aizstāvot cilvēku pamattiesības, tostarp tiesības uz nediskriminēšanu.
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
Ietekmes apraksts
Likumprojektam būs pozitīva ietekme, ņemot vērā, ka tā mērķis ir reglamentēt tiesībsarga pilnvaras pārbaudes lietās, kas izriet no MI sistēmu izmantošanas, kā arī paredzēt tiesībsarga pieprasāmās informācijas apjomu, kārtību un gadījumus, kad tiesībsargs var pieprasīt MI sistēmu testēšanu. Likumprojekts veicinās tiesisko noteiktību, lai MI dzīves ciklā iesaistītie subjekti precīzi zinātu savus pienākumus un tiesības attiecībā uz pamattiesību ievērošanas nodrošināšanu ar MI saistītajās jomās.
Nozare
Visas nozares
Nozaru ietekmes apraksts
Latvija šobrīd sekmīgi izmanto MI tehnoloģijas – ir radīti automātiskie tulkošanas, runas atpazīšanas un transkribēšanas rīki. Virtuālos asistentus izmanto arī vienotā valsts un pašvaldību tīmekļvietņu platforma. Valsts pārvaldes virtuālie asistenti tiek uzturēti uz valsts pārvaldes koplietošanas mašīntulkošanas platformas. Latvijā tiek veidots Nacionālais mākslīgā intelekta centrs, kura plānotais mērķis ir veicināt MI izmantošanu. Ar likumprojektu tiek veicināta tiesiskā noteiktība visā MI dzīves ciklā.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2025
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2026
2027
2028
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
85 552
0
84 268
84 268
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
85 552
0
84 268
84 268
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
-85 552
0
-84 268
-84 268
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
-85 552
0
-84 268
-84 268
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
85 552
0
84 268
84 268
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Tiesībsarga birojam nepieciešamais papildu finansējums no valsts budžeta:
Atlīdzība (EKK 1000) papildu 2.amata vietas, tiesību zinātņu speciālists ar zināšanām IT jomā (aprēķinam juridiskais padomnieks), 13.gr., atbilstoši Tiesībsarga biroja novērtēšanas sistēmas punktiem 4,00.
2026.gadā un turpmākajos gados atlīdzībai 83 836,00 EUR,
2 amata vietas * 2514,00 EUR mēnesī * 12 mēneši = 60336,00 EUR;
50% atvaļinājuma pabalsts 2514,00 EUR;
75 % novērtēšanas prēmija 3770,00 EUR;
23,59% darba devēja VSAOI 15716,00 EUR; veselības apdrošināšana 1500,00 EUR.
Darba vietas aprīkojums, dators un programmatūra, ChatGPT maksas versijas abonēšana.
2026.gadā 1716,00 EUR; 2027.gadā 432,00 EUR; 2028.gadā 432,00 EUR, turpmāk ik gadu 432 EUR.
Atlīdzība (EKK 1000) papildu 2.amata vietas, tiesību zinātņu speciālists ar zināšanām IT jomā (aprēķinam juridiskais padomnieks), 13.gr., atbilstoši Tiesībsarga biroja novērtēšanas sistēmas punktiem 4,00.
2026.gadā un turpmākajos gados atlīdzībai 83 836,00 EUR,
2 amata vietas * 2514,00 EUR mēnesī * 12 mēneši = 60336,00 EUR;
50% atvaļinājuma pabalsts 2514,00 EUR;
75 % novērtēšanas prēmija 3770,00 EUR;
23,59% darba devēja VSAOI 15716,00 EUR; veselības apdrošināšana 1500,00 EUR.
Darba vietas aprīkojums, dators un programmatūra, ChatGPT maksas versijas abonēšana.
2026.gadā 1716,00 EUR; 2027.gadā 432,00 EUR; 2028.gadā 432,00 EUR, turpmāk ik gadu 432 EUR.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Tiesībsarga birojam nepieciešamas papildu 2 amata vietas, tiesību zinātņu speciālists ar zināšanām IT jomā (aprēķinam juridiskais padomnieks)13.gr., atbilstoši Tiesībsarga biroja novērtēšanas sistēmas punktiem 4,00.
Lai Tiesībsarga birojs varētu uzņemties jaunas funkcijas veikšanu saistībā ar MI akta III.pielikumā minēto, vērtēt augsta riska MI sistēmu lietošanu, nepietiek ar īslaicīgu eksperta piesaisti konsultācijām, bet jābūt pastāvīgām amata vietām darbiniekiem, kuru kompetences un speciālās zināšanas ietver padziļinātu izpratni par MI tehnoloģijām, datiem un datošanu, personas datu aizsardzību, kiberdrošību, pamattiesībām, riskiem attiecībā uz veselību un drošību un zināšanas par esošajiem standartiem un juridiskajām prasībām. Tiesībsarga birojam nav vakantu amata vietu vai iespēju pārskatīt esošos resursus, jo tiesībsarga institūcija ir vienīgā pamattiesību institūcija Latvijas Republikā ar daudzmandātu statusu. Tiesībsarga birojs vienlīdz ir nacionālā cilvēktiesību iestāde, labas pārvaldības ombuds, līdztiesības iestāde, bērnu ombuds, nacionālais preventīvais mehānisms, piespiedu izraidīšanas neatkarīgais monitoringa mehānisms, Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Personu ar invaliditāti konvencijas neatkarīgais monitoringa mehānisms ar arvien pieaugošu pilnvarojumu. Visu funkciju, ieskaitot atbalsta funkciju, un uzdevumu izpildi nodrošina 55 darbinieki.
Lai Tiesībsarga birojs varētu uzņemties jaunas funkcijas veikšanu saistībā ar MI akta III.pielikumā minēto, vērtēt augsta riska MI sistēmu lietošanu, nepietiek ar īslaicīgu eksperta piesaisti konsultācijām, bet jābūt pastāvīgām amata vietām darbiniekiem, kuru kompetences un speciālās zināšanas ietver padziļinātu izpratni par MI tehnoloģijām, datiem un datošanu, personas datu aizsardzību, kiberdrošību, pamattiesībām, riskiem attiecībā uz veselību un drošību un zināšanas par esošajiem standartiem un juridiskajām prasībām. Tiesībsarga birojam nav vakantu amata vietu vai iespēju pārskatīt esošos resursus, jo tiesībsarga institūcija ir vienīgā pamattiesību institūcija Latvijas Republikā ar daudzmandātu statusu. Tiesībsarga birojs vienlīdz ir nacionālā cilvēktiesību iestāde, labas pārvaldības ombuds, līdztiesības iestāde, bērnu ombuds, nacionālais preventīvais mehānisms, piespiedu izraidīšanas neatkarīgais monitoringa mehānisms, Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Personu ar invaliditāti konvencijas neatkarīgais monitoringa mehānisms ar arvien pieaugošu pilnvarojumu. Visu funkciju, ieskaitot atbalsta funkciju, un uzdevumu izpildi nodrošina 55 darbinieki.
Cita informācija
Lai nodrošinātu atbilstošu kapacitāti MI akta pārvaldībai, funkciju īstenošanai, starptautiskai Latvijas interešu pārstāvniecībai, nozaru politikas attīstībai un citu funkciju efektīvai īstenošanai MI akta ietvaros, Tiesībsarga birojs pieprasīs amata vietas no "vakanču bankas", nepalielinot kopējo valsts pārvaldē esošo amatu vietu skaitu.
Vienlaikus ar likumprojekta normu izpildi saistītos izdevumus Tiesībsarga birojs nodrošinās esošā finansējuma ietvaros, veicot iekšēju finansējuma pārdali, par kuru Tiesībsarga birojs ir iesniedzis priekšlikumu iekļaušanai informatīvajā ziņojumā “Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2026., 2027., 2028. un 2029. gadam”.
Vienlaikus ar likumprojekta normu izpildi saistītos izdevumus Tiesībsarga birojs nodrošinās esošā finansējuma ietvaros, veicot iekšēju finansējuma pārdali, par kuru Tiesībsarga birojs ir iesniedzis priekšlikumu iekļaušanai informatīvajā ziņojumā “Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2026., 2027., 2028. un 2029. gadam”.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
Nepieciešams paredzēt MI akta tirgus uzraudzības iestāžu normatīvajos aktos:
Saprātīgā laikposmā pēc tiesībsarga pieprasījuma organizēt MI sistēmas testēšanu, cieši iesaistot tiesībsargu.
Pēc informācijas saņemšanas no tiesībsarga par konstatētajiem pamattiesību pārkāpumiem MI sistēmā tirgus uzraudzības iestāde piemēro administratīvos naudas sodus vai cita veida pasākumus pārkāpumiem.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
Regula - ES - 2024/1689 - LV - EUR-Lex
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2024.gada 13.jūnija regula Nr. 2024/1689, ar ko nosaka saskaņotas normas mākslīgā intelekta jomā un groza Regulas (EK) Nr. 300/2008, (ES) Nr. 167/2013, (ES) Nr. 168/2013, (ES) 2018/858, (ES) 2018/1139 un (ES) 2019/2144 un Direktīvas 2014/90/ES, (ES) 2016/797 un (ES) 2020/1828 (MI akts).
Apraksts
Ar likumprojektu tiek noteiktas tiesībsarga pilnvaras MI akta prasību izpildei.
ES tiesību akta CELEX numurs
Direktīva – ES - 2006/54/EK – LV – EUR – Lex
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 5.jūlija direktīvas 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos (pārstrādāta versija)
Apraksts
Tiek noteiktas tiesībsarga pilnvaras atbilstošo direktīvu prasību izpildei, vienlaikus aizstājot direktīvas, kas vairs nav spēkā.
ES tiesību akta CELEX numurs
Direktīva – ES 2010/41/ES – LV – EUR – Lex
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 7.jūlija direktīvas 2010/41/ES par to, kā piemērot vienlīdzīgas attieksmes principu vīriešiem un sievietēm, kas darbojas pašnodarbinātas personas statusā, un ar kuru atceļ Padomes Direktīvu 86/613/EEK
Apraksts
Tiek noteiktas tiesībsarga pilnvaras atbilstošo direktīvu prasību izpildei, vienlaikus aizstājot direktīvas, kas vairs nav spēkā.
ES tiesību akta CELEX numurs
Direktīva – ES - 2019/1158 – LV – EUR – Lex
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2019.gada 20.jūnija direktīvas (ES) 2019/1158 par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 2010/18/ES
Apraksts
Tiek noteiktas tiesībsarga pilnvaras atbilstošo direktīvu prasību izpildei, vienlaikus aizstājot direktīvas, kas vairs nav spēkā.
ES tiesību akta CELEX numurs
Direktīva – ES - 2016/2102 – LV – EUR – Lex
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 26.oktobra direktīvas (ES) 2016/2102 par publiskā sektora struktūru tīmekļvietņu un mobilo lietotņu piekļūstamību (Dokuments attiecas uz EEZ)
Apraksts
Atsauce uz direktīvu, kas paredz tiesībsarga funkcijas, vērtējot publiskā sektora struktūru tīmekļvietņu un mobilo lietotņu piekļūstamību
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2024.gada 13.jūnija regula Nr. 2024/1689, ar ko nosaka saskaņotas normas mākslīgā intelekta jomā un groza Regulas (EK) Nr. 300/2008, (ES) Nr. 167/2013, (ES) Nr. 168/2013, (ES) 2018/858, (ES) 2018/1139 un (ES) 2019/2144 un Direktīvas 2014/90/ES, (ES) 2016/797 un (ES) 2020/1828 (MI akts).
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
77.panta 1.punkts
TSL 13.panta 15.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
-
77.panta 3.punkts
TSL 13.panta 16.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
-
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
MI akta 77.panta 2.punkts paredz, ka līdz 2024. gada 2. novembrim katra dalībvalsts identificē 77.panta 1.punktā minētās publiskās iestādes vai struktūras un šo sarakstu dara publiski pieejamu. Dalībvalstis sarakstu paziņo EK un pārējām dalībvalstīm un to regulāri atjaunina. Latvija ir paziņojusi tiesībsargu kā pamattiesību aizsardzības iestādi MI akta tvērumā un tiesībsargs ir iekļauts EK izveidotajā dalībvalstu pamattiesību aizsardzības iestāžu sarakstā (https://digital-strategy.ec.europa.eu/en/policies/ai-act-governance-and-enforcement).
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 5.jūlija direktīvas 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos (pārstrādāta versija)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
20.panta 1.punkts
TSL 11.panta otrais punkts
Pārņemtas pilnībā
-
20.panta 2.punkts
TSL 12.panta 1.-5.punkts, 10.punkts, 15.panta otrā daļa
Pārņemtas pilnībā
-
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 7.jūlija direktīvas 2010/41/ES par to, kā piemērot vienlīdzīgas attieksmes principu vīriešiem un sievietēm, kas darbojas pašnodarbinātas personas statusā, un ar kuru atceļ Padomes Direktīvu 86/613/EEK
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
11.panta 1.punkts
TSL 11.panta otrais punkts
Pārņemtas pilnībā
-
11.panta 2.punkts
TSL 12.panta 1.-5.punkts, 10.punkts, 15.panta otrā daļa
Pārņemtas pilnībā
-
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2019.gada 20.jūnija direktīvas (ES) 2019/1158 par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 2010/18/ES
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
15.pants
TSL 11., 12. un 13.pants
Pārņemtas pilnībā
-
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 26.oktobra direktīvas (ES) 2016/2102 par publiskā sektora struktūru tīmekļvietņu un mobilo lietotņu piekļūstamību (Dokuments attiecas uz EEZ)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
9.panta 1.punkts
TSL 11., 12. un 13.pants
Pārņemtas pilnībā
-
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Latvijas Republikas Tiesībsarga birojsNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/legal_acts/headers/9fb08236-d90d-49ae-a20b-e878268ec334/public_participations
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Publiskās apspriešanas ietvaros iebildumi un priekšlikumi par likumprojektu nav saņemti.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Latvijas Republikas Tiesībsarga birojs
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Ar likumprojektu tiek nacionāli ieviestas MI akta prasības.
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Likumprojektam būs pozitīva ietekme, ņemot vērā, ka tā mērķis ir reglamentēt tiesībsarga pilnvaras pārbaudes lietās, kas izriet no MI sistēmu izmantošanas, aizstāvot cilvēku pamattiesības, tostarp tiesības uz nediskriminēšanu.
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
