Anotācija

Ar grozījumu Valsts robežsardzes likuma 5. pantā līdzšinējie Robežas likuma 29. panta pirmajā daļā noteiktie gadījumi, proti, robežpārbaude un robežuzraudzība kā process, kurā izmanto tehniskos līdzekļus, tiek būtiski papildināti, tādējādi aptverot krietni plašāku Valsts robežsardzei noteikto uzdevumu apjomu, kuru izpildē Valsts robežsardzei tiks noteikta tiesība izmantot tehniskos līdzekļus, lai atklātu, novērstu vai pārtrauktu likumpārkāpumus, apsargātu un uzraudzītu tās lietošanā esošos objektus.
Valsts robežsardze veic Robežu kodeksā un Valsts robežsardzes likuma 5. panta pirmās daļas 1. punktā noteikto robežkontroli. Robežu kodeksa 2. pantā 12. apakšpunktā definēta robežas robežuzraudzība. Savukārt Robežas likuma 6. panta pirmajā daļā skaidrots, ka robežuzraudzība ir robežapsardzības sistēmas viena no komponentēm, kas veicama arī kopā ar robežpārbaudi robežapsardzības ietvaros. Projektā ietverts robežapsardzības sistēmas ietvars, ar ko saprotama minēto uzdevumu izpilde.

Vietās, kur pastāv augsts valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas risks, izvietojami robežuzraudzības tehniskie līdzekļi – klātbūtnes uztveršanas sistēmas un novērošanas iekārtas. Tehnisko līdzekļu izvietošana un lietošana nepieciešama Valsts robežsardzes struktūrvienībās un objektos, kuros atrodas iestādes uzskaitē esošas materiālās vērtības, paaugstinātas bīstamības tehnikas vienības, bruņojums, datu apstrādes sistēmu elementi, par kritisko infrastruktūru atzīti elementi, tādējādi nodrošinot nepieciešamo aizsardzību, novērošanu un attiecīgo objektu apsardzību, novēršot iespējamību pēkšņiem iebrukuma vai cita veida nesankcionētas piekļuves gadījumiem.
Valsts robežsardzei noteikto uzdevumu izpildei nepieciešamo tehnisko līdzekļu daudzumu Valsts robežsardzes struktūrvienībās nosaka Valsts robežsardzes priekšnieks, ņemot vērā katras attiecīgās struktūrvienības veicamos uzdevumus, to apjomu, kā arī struktūrvienības izvietojumu un darbības taktiku.
Tehnisko līdzekļu lietošana nepieciešama, veicot ārzemnieku ieceļošanas, uzturēšanās, izceļošanas un tranzīta nosacījumu kontroli, lai novērstu nelegālās imigrācijas riskus, pamatojoties uz Robežas likuma 8. panta pirmajā daļā, 10. panta ceturtajā daļā, Robežsardzes likuma 5. panta pirmās daļas 6. punktā un Imigrācijas likuma 3. pantā noteiktām prasībām.
Saskaņā ar Robežu kodeksa 13. panta 4. punktu uzraudzību var veikt izmantojot tehniskus līdzekļus, tostarp elektroniskus līdzekļus. Minētais ietverts arī Ministru kabineta 2022. gada 1. februāra noteikumos Nr. 79 "Latvijas Republikas valsts robežas joslas, patrulēšanas joslas un robežzīmju uzraudzības joslas iekārtošanas un uzturēšanas noteikumi".

Īstenojot Valsts robežsardzes likuma 5. panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 9. un 11. punktā minētos uzdevumus, kā arī citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus, kuru izpildē noteikta tehnisko līdzekļu izmantošana un veicama novērošana, Valsts robežsardze sadarbojas ar kompetentajām iestādēm noziedzīgu nodarījumu, tostarp, pret pārvaldības kārtību (Krimināllikuma 284., 285. pants) prevencijā un arī izmeklēšanā. Ņemot vērā valsts pastāvēšanai nozīmīgās sabiedrības intereses, Valsts robežsardze uzglabā novērošanas rezultātā iegūtos datus vienu kalendāro mēnesi, ja vien citviet nav noteikts cits glabāšanas termiņš. Līdzšinējais glabāšanas termiņš divi mēneši tiek saīsināts uz viena mēneša glabāšanas termiņu, jo līdzšinējā prakse apliecina, ka viens kalendārais mēnesis ar esošo personāla kapacitāti ir pietiekams laiks iegūtās informācijas pārskatīšanai un aizdomu vai pārkāpuma konstatēšanas gadījumā - attiecīgas pārbaudes vai procesa uzsākšanai. Vienlaikus secināts, ka sasniedzamo mērķi un izpildāmo uzdevumu var paveikt arī ar viena mēneša informācijas pieejamības laiku, pēc kā informācija tiek automātiski neatgriezeniski dzēsta. Nepieciešamības gadījumā iegūtos datus būs iespējams izmantot operatīvās darbības uzdevumu (attiecināmie Operatīvās darbības likuma 2. pantā norādītie uzdevumi) veikšanai, kā arī nepieciešamo pierādījumu iegūšanai un nostiprināšanai.

Ar Projekta izstrādi vienlaikus plānots:
1. aktualizēt vispārējās tehnoloģiskās attīstības un tehnisko ierīču grupas, kas nepieciešamas Valsts robežsardzei noteikto veicamo pasākumu un uzdevumu izpildē.
2. paredzēt tehnisko līdzekļu izmantošanu patrulēšanas joslas un robežzīmju uzraudzības joslas režīma ievērošanas kontrolei.
3. ietvert ārzemnieku ieceļošanas, uzturēšanās, nodarbinātības, izceļošanas un tranzīta uzraudzības pasākumos izmantojamo tehnisko līdzekļu grupas.

Projektā tiek aktualizēts Valsts robežsardzes likuma 5. panta pirmajā daļā noteikto uzdevumu uzskaitījumā sniegtais tehnisko līdzekļu izmantošanas gadījumu tvērums, saglabājot Noteikumu Nr. 675 saturā noteikto uzdevumu tvērumu, proti, Valsts robežsardze savu funkciju nodrošināšanai izmanto robežpārbaudei un robežuzraudzībai nepieciešamos tehniskos līdzekļus un dienesta suņus. Papildus Projekta saturā tiek aktualizēti tehnisko līdzekļu izmantošanas mērķi un atbilstoši tehnoloģiskās attīstības realitātei, kā arī normatīvajos aktos lietotajai terminoloģijai papildināts ar Valsts robežsardzei noteikto tiesību izmantot tehniskos līdzekļus, lai atklātu, novērstu vai pārtrauktu likumpārkāpumus, apsargātu un uzraudzītu tās lietošanā esošos objektus (tostarp tādus objektus, kas atrodas valsts iekšienē).

Projekta saturs aktualizē 2021. gada 19. augustā pieņemtā likuma 
"Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā" saturā noteikto joslu dalījumu.

Projektā precizēta tehnisko līdzekļu izmantošana pārbaudēs tiem transportlīdzekļu veidiem, kas izriet no Ministru kabineta 2015. gada 22. septembra noteikumos Nr. 535 "Kārtība, kādā veic preču, bagāžas, personu un transportlīdzekļu radiometrisko kontroli robežšķērsošanas vietās, un prasības radiometriskajā kontrolē iesaistīto personu apmācībai radiācijas drošības jautājumos" un Ministru kabineta 2010. gada 27. jūlija noteikumos Nr. 704 "Noteikumi par robežšķērsošanas vietām un tajās veicamajām pārbaudēm" noteiktajiem.

Projektā tiek ietverta tehnisko līdzekļu lietošana, veicot ārzemnieku ieceļošanas, uzturēšanās, nodarbinātības, izceļošanas un tranzīta nosacījumu kontroles nodrošināšanu, kas iepriekš Noteikumu Nr. 675 saturā nebija noteikta darbībām valsts iekšienē. Minētais izriet no Valsts robežsardzes likuma 5. panta pirmās daļas 6. punktā noteiktā uzdevuma tvēruma. Šajā pasākumu kompleksā ir ietverta robežkontroles koordinācija un īstenošana pie ārējās robežas un valsts iekšienē, pasākumi pie iekšējās robežas un valsts iekšienē, kas veicami, lai kompensētu robežkontroles atcelšanu pie iekšējās robežas, informācijas apmaiņa, sadarbība pārrobežu organizētās noziedzības apkarošanā. Ārzemnieku nodarbinātības kontroles pienākums izriet no Imigrācijas likuma normām un Ministru kabineta 2014. gada 28. janvāra noteikumiem Nr. 55 "Noteikumi par ārzemnieku nodarbināšanu".

Vienlaikus ar Projektu tiek papildināts tehnisko līdzekļu grupu uzskaitījums, ko Valsts robežsardze izmanto tai noteikto uzdevumu izpildē.

Ar novērošanas tehniskajiem līdzekļiem Projektā saprot arī, videonovērošanas sistēmas (tostarp arī ķermeņa kameras, nodrošinot personas vai attiecīga objekta aizsardzību), detektēšanas sistēmas (metāla, radiofrekvences), lai novērstu potenciālos draudus, mazinātu drošības riskus un atbalstītu seku pārvaldības pasākumu koordināciju.

Īstenojot valsts robežas drošības un būtisku sabiedrības interešu aizsardzību, noteikumi paredz, ka novērošanas organizāciju Valsts robežsardzē reglamentē iestādes iekšējā dokumentā.

Projekta izpratnē ar vietām, kurās personas sagaida īpaši augstu privātuma aizsardzību saprot tādas vietas kā tualete, ģērbtuves un tamlīdzīgas vietas, kurās novērošana pārkāpj privātumu un tas nav samērojams ar valsts drošības un būtiskām sabiedrības interesēm.

Novērošanas un drošības pasākumu rezultātā iegūtā informācija pēc būtības ir informācija, kas ir paredzēta ierobežotam personu lokam, jo Valsts robežsardze novērošanu veic vienīgi savu uzdevumu īstenošanas ietvaros, nodrošinot valsts robežas drošību un būtisku sabiedrības interešu aizsardzību, un tās izpaušana vai nozaudēšana šīs informācijas rakstura un satura dēļ var apgrūtināt iestādes darbību, kā arī apdraudēt valsts funkciju un uzdevumu izpildes drošību. Ņemot vērā Valsts robežsardzes darbības specifiku un novērošanas būtisko nepieciešamību valsts drošības un būtisku sabiedrības interešu aizsardzības īstenošanā, kā arī novērošanā iegūto datu aizsargājamo raksturu, saprotams, ka novērošanas rezultātā iegūtie dati nav atzīstami par vispārpieejamu informāciju Informācijas atklātības likuma izpratnē, līdz ar to izpaužami tiesībaizsardzības iestādēm un tiesai, valsts drošības iestādēm un kompetentajām amatpersonām, kas veic administratīvo pārkāpumu procesu, sniedzot datus prasītajā apjomā, atbilstoši iestādes vai amatpersonas speciālajos likumos noteiktajām tiesībām (piemēram, Valsts drošības iestāžu likumā, Prokuratūras likumā, likumā “Par policiju”) pieprasīt, tai skaitā, Valsts robežsardzes rīcībā esošo informāciju (novērošanas gadījumā tas varētu būt videonovērošanas rezultātā iegūtie dati) attiecīgas institūcijas vai tās amatpersonas kompetencē esošo jautājumu (izmeklēšanas darbības, operatīvās darbības, pierādījumu vākšana u.tml.) risināšanai.

Ar tiesībaizsardzības iestādēm šajos noteikumos saprot valsts pārvaldes institūcijas, kuru kompetencē ir noziedzības novēršana un apkarošana – Valsts policija, Nodokļu un muitas policija (ar 2026. gada 1. janvāri) , Militārā policija, Valsts ieņēmumu dienests, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Satversmes aizsardzības birojs, Valsts drošības dienests, Ģenerālprokuratūra, Latvijas Republikas prokuratūra, Finanšu izlūkošanas dienests, Iekšējās drošības birojs, Militārās izlūkošanas un drošības dienests.

Novērošanas rezultātā iegūtajiem datiem atsevišķos gadījumos var būt klasificētas informācijas statuss, šajā gadījumā šādas informācijas aizsardzību nosaka likums “Par valsts noslēpumu”.

Ņemot vērā, ka administratīvā pārkāpuma procesa, kriminālprocesa, operatīvās darbības vai cita procesa, ko veic tiesībaizsardzības iestādes un tiesa, drošības iestādes vai kompetentās amatpersonas, ietvaros ir iespējams definēt tiesisko pamatu un mērķi, Projekts minētos subjektus ir definējis kā vienīgos, kam ir tiesības saņemt Valsts robežsardzes valsts robežas drošības un būtisku sabiedrības interešu aizsardzības nolūkā veiktas novērošanas rezultātā iegūtos datus, nosakot, ka likumpārkāpumu izmeklēšanas vai drošības iestāžu veikto procesu nozīmīgums ir samērojams ar valsts drošības un aizsardzības interešu nodrošināšanu.

Projektā ietverts informācijas kopums, kas tiek saglabāts par novērošanas rezultātā gūto datu izsniegšanu kompetentajai amatpersonai, saņemot pieprasījumu no tiesībaizsardzības vai valsts drošības iestādes, vai tiesas procesuālo darbību veikšanai. Attiecīgais informācijas kopums un saturs noteikts, lai Valsts robežsardze identificētu tiesisko pamatu izsniegt kompetentajai iestādei vai amatpersonai, tās pieprasīto informāciju. Identificējošā informācija par amatpersonu, kas nodevusi un, kas saņēmusi novērošanā iegūtos datus, un to amatu (datus nododot klātienē) tiek saglabāta atbilstoši attiecīgo novērošanas rezultātā iegūto datu saglabāšanas termiņam un pēc tam dzēsta.

Projektā norādītais maksimālais termiņš novērošanas rezultātā iegūto datu, kuros konstatēts valsts drošības vai būtisku sabiedrības interešu apdraudējums, noziedzīgs nodarījums, meklēšanā esoša persona vai transportlīdzeklis, kā arī ēkas, telpu un teritorijas, apsargājamo personu un apsargājamā objekta drošības apdraudējums, glabāšanas termiņš – līdz kriminālprocesa, administratīvo pārkāpumu procesa, administratīvā procesa vai dienesta pārbaudes pabeigšanai, bet ne ilgāk kā trīs gadus – noteikts analoģiski kā Ministru kabineta 2017. gada 21. marta noteikumu Nr. 153 “Kārtība, kādā policija veic novērošanu, izmantojot tehniskos līdzekļus, kā arī šādas novērošanas rezultātā iegūto datu apstrādi” 11. punktā, ņemot vērā, ka Valsts robežsardzes veiktā novērošana valsts drošības un būtisku sabiedrības interešu aizsardzības īstenošanai tiešā veidā var ietekmēt Projektā ietverto amatpersonu veiktās izmeklēšanas un pārbaudes darbības.

Ar Projektu noteikts atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta noteikumus:
Ministru kabineta 2010. gada 10. augusta noteikumus Nr. 773 "Kārtība, kādā iegūstama, glabājama un izmantojama no Valsts robežsardzes videoinformācijas fiksēšanas iekārtām iegūtā informācija";
Ministru kabineta 2010. gada 27. jūlija noteikumus Nr. 675 "Noteikumi par robežpārbaudei un robežuzraudzībai nepieciešamajiem tehniskajiem līdzekļiem".