24-TA-1806: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 13. februāra noteikumos Nr. 86 "Muitas maksājumu parāda galvojumu un avansa iemaksu administrēšanas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Piemērojot praksē Ministru kabineta 2018. gada 13. februāra noteikumus Nr. 86 "Muitas maksājumu parāda galvojumu un avansa iemaksu administrēšanas noteikumi" (turpmāk - MK noteikumi Nr.86), Valsts ieņēmumu dienests ir secinājis, ka jāpilnveido noteikumu regulējums. Grozījumi MK noteikumos Nr.86 nav veikti kopš to pieņemšanas 2018.gadā un radusies nepieciešamība tos pilnveidot, precizēt terminoloģiju un aktualizēt atsevišķas normas saistībā ar muitas IT sistēmām, tādejādi mazinot administratīvo slogu gan komersantiem, gan Valsts ieņēmumu dienestam. Vienlaikus, tiesiskās skaidrības nolūkā nepieciešams pilnveidot atsevišķu normu tvērumu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumā nostiprinātajiem valsts pārvaldes principiem valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs un līdz ar to tai ir pienākums savā darbībā pastāvīgi pārbaudīt un uzlabot sabiedrībai sniegto pakalpojumu kvalitāti, tajā skaitā vienkāršojot un uzlabojot procedūras privātpersonas labā. Tādējādi noteikumu projekta mērķis ir vērsts uz muitas jomas tiesiskā regulējuma un muitas procesa pilnveidošanu, vienkāršošanu un administratīvā sloga samazināšanu gan komersantiem, gan Valsts ieņēmumu dienestam.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Grozījumi MK noteikumos Nr.86 nav veikti kopš to pieņemšanas 2018.gadā un radusies nepieciešamība tos pilnveidot, precizēt terminoloģiju un aktualizēt atsevišķas normas saistībā ar muitas IT sistēmām, tādejādi mazinot administratīvo slogu gan komersantiem, gan Valsts ieņēmumu dienestam. Vienlaikus, tiesiskās skaidrības nolūkā nepieciešams pilnveidot atsevišķu normu tvērumu.
Vienlaikus nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr.86 normas nosakot, ka persona iesniegumus un ar tiem saistītos dokumentus iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā, izmantojot Muitas likuma 13.panta pirmajā daļā minēto Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu (turpmāk - EDS). Tāpat, nepieciešams nepārprotami noteikt gadījumus, kad informācijas apmaiņai tiek izmantota EDS, un gadījumus, kad jāizmanto tikai Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regulas (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (turpmāk - regula Nr. 952/2013) 6. panta 1. punktā norādītā informācijas apmaiņas un glabāšanas elektroniskā sistēma (turpmāk – Muitas lēmumu sistēma).
Atbilstoši MK noteikumu Nr.86 25.punktam, ja konstatēts muitas maksājumu parāds, Valsts ieņēmumu dienests normatīvajos aktos noteiktajā termiņā pieņem attiecīgu lēmumu un paziņo parādniekam prasību samaksāt muitas maksājumu parādu. Par parādniekam paziņoto prasību samaksāt muitas maksājumu parādu Valsts ieņēmumu dienests vienlaikus informē galvinieku, kura galvojuma saistības ir spēkā, piemērojot muitas procedūras vai pagaidu uzglabāšanu. Praksē konstatēts, ka pārsvarā gadījumu muitas maksājumu parāds tiek samaksāts labprātīgi noteiktajā termiņā vai pat pirms lēmuma par muitas maksājumu parādu pieņemšanas.
Lai neradītu papildu administratīvo slogu saistībā ar informācijas sagatavošanu galviniekam par nelielām muitas maksājumu parāda summām, nepieciešams noteikt muitas maksājumu parāda summu, no kuras sākot būtu jāinformē galvinieks.
Lai mazinātu administratīvo slogu gan Valsts ieņēmumu dienestam, gan personai, nepieciešams pārskatīt lēmumu pieņemšanas procesu, kurā tiek iesaistītas vairākas amatpersonas.
Vienlaikus, mazinot administratīvo slogu gan Valsts ieņēmumu dienestam, gan arī personām, nepieciešams paredzēt, ka personai labvēlīgu lēmumu par drošības naudas atmaksāšanu izdod, atmaksājot drošības naudu uz personas kredītiestādes kontu. Šobrīd Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par drošības naudas atmaksu un izsūta to personai. Procedūra jāvienkāršo tādā veidā, ka persona tiek informēta par drošības naudas atmaksas faktu. Ja lēmums ir personai nelabvēlīgs, tad paliek spēkā līdzšinējā kārtība.
Nepieciešams pilnveidot vienreizējā galvojuma dokumentu apriti reģistrēšanai Valsts ieņēmumu dienestā, mazinot administratīvo slogu gan Valsts ieņēmumu dienestam, gan personai paredzot, ka dokumentu aprite tiek organizēta, izmantojot EDS.
Lai mazinātu administratīvo slogu un vienkāršotu procesu, nepieciešams nodrošināt iespēju, ka piekļuves tiesības EDS sadaļai "Muitas klientu darījumi" piešķir paši nodokļu maksātāji saviem darbiniekiem.
Vienlaikus nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr.86 normas nosakot, ka persona iesniegumus un ar tiem saistītos dokumentus iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā, izmantojot Muitas likuma 13.panta pirmajā daļā minēto Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu (turpmāk - EDS). Tāpat, nepieciešams nepārprotami noteikt gadījumus, kad informācijas apmaiņai tiek izmantota EDS, un gadījumus, kad jāizmanto tikai Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regulas (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (turpmāk - regula Nr. 952/2013) 6. panta 1. punktā norādītā informācijas apmaiņas un glabāšanas elektroniskā sistēma (turpmāk – Muitas lēmumu sistēma).
Atbilstoši MK noteikumu Nr.86 25.punktam, ja konstatēts muitas maksājumu parāds, Valsts ieņēmumu dienests normatīvajos aktos noteiktajā termiņā pieņem attiecīgu lēmumu un paziņo parādniekam prasību samaksāt muitas maksājumu parādu. Par parādniekam paziņoto prasību samaksāt muitas maksājumu parādu Valsts ieņēmumu dienests vienlaikus informē galvinieku, kura galvojuma saistības ir spēkā, piemērojot muitas procedūras vai pagaidu uzglabāšanu. Praksē konstatēts, ka pārsvarā gadījumu muitas maksājumu parāds tiek samaksāts labprātīgi noteiktajā termiņā vai pat pirms lēmuma par muitas maksājumu parādu pieņemšanas.
Lai neradītu papildu administratīvo slogu saistībā ar informācijas sagatavošanu galviniekam par nelielām muitas maksājumu parāda summām, nepieciešams noteikt muitas maksājumu parāda summu, no kuras sākot būtu jāinformē galvinieks.
Lai mazinātu administratīvo slogu gan Valsts ieņēmumu dienestam, gan personai, nepieciešams pārskatīt lēmumu pieņemšanas procesu, kurā tiek iesaistītas vairākas amatpersonas.
Vienlaikus, mazinot administratīvo slogu gan Valsts ieņēmumu dienestam, gan arī personām, nepieciešams paredzēt, ka personai labvēlīgu lēmumu par drošības naudas atmaksāšanu izdod, atmaksājot drošības naudu uz personas kredītiestādes kontu. Šobrīd Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par drošības naudas atmaksu un izsūta to personai. Procedūra jāvienkāršo tādā veidā, ka persona tiek informēta par drošības naudas atmaksas faktu. Ja lēmums ir personai nelabvēlīgs, tad paliek spēkā līdzšinējā kārtība.
Nepieciešams pilnveidot vienreizējā galvojuma dokumentu apriti reģistrēšanai Valsts ieņēmumu dienestā, mazinot administratīvo slogu gan Valsts ieņēmumu dienestam, gan personai paredzot, ka dokumentu aprite tiek organizēta, izmantojot EDS.
Lai mazinātu administratīvo slogu un vienkāršotu procesu, nepieciešams nodrošināt iespēju, ka piekļuves tiesības EDS sadaļai "Muitas klientu darījumi" piešķir paši nodokļu maksātāji saviem darbiniekiem.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1. Noteikumu projekta 1.punkts, 2.punkts, 21.punkts.
MK noteikumi Nr.86 ir izdoti saskaņā ar:
(1) Muitas likuma 26. panta otro daļu, kas paredz Ministru kabinetam noteikt muitas maksājumu parāda galvojuma iesniegšanas, piešķiršanas, piemērošanas, apturēšanas, atjaunošanas un anulēšanas kārtību; muitas maksājumu parāda galvojuma apmēra noteikšanas, uzskaites un atbrīvošanas kārtību; regulas Nr. 952/2013 89.panta 9.punktā minētā atbrīvojuma piemērošanas kārtību; kārtību, kādā iegūstams galvinieka statuss Eiropas Savienības tieši piemērojamo normatīvo aktu muitas jomā izpratnē, un galvinieka tiesības un pienākumus; muitas maksājumu parāda samaksas termiņa atlikšanas un atliktā muitas maksājumu parāda samaksas kontroles un uzskaites kārtību un kārtību, kādā drošības naudu iemaksā, atmaksā un pārskaita valsts budžetā;
(2) Muitas likuma 27. panta ceturto daļu, kas paredz Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā administrē Valsts ieņēmumu dienesta deponēto naudas līdzekļu uzskaites kontā avansā iemaksātos muitas maksājumus;
(3) Pievienotās vērtības nodokļa likuma 85. panta astotās daļas 2. punktu, kas paredz Ministru kabinetam noteikt nodokļa parāda galvojuma veidus, iesniegšanas, pieņemšanas, piemērošanas, apmēra noteikšanas, uzskaites un dzēšanas kārtību, kā arī prasības, saskaņā ar kurām personu atbrīvo no nodokļa parāda galvojuma iesniegšanas;
(4) likuma "Par akcīzes nodokli" 32. panta septīto daļu, kas paredz Ministru kabinetam noteikt gadījumus, kad galvojums nav jāiesniedz, un nosacījumus, kurus izpildot nodokļa maksātājam var samazināt galvojuma summu, kā arī kārtību, kādā iesniedz, administrē un dzēš galvojumus.
Šobrīd MK noteikumu Nr.86 1.1.punkts paredz, ka noteikumi nosaka muitas maksājumu parāda galvojuma iesniegšanas, piešķiršanas, piemērošanas, apturēšanas, atjaunošanas un anulēšanas kārtību. Tomēr, ņemot vērā, ka viens no galvojumu veidiem, proti, vispārējais galvojums tiek piešķirts izsniedzot attiecīgu atļauju, to tiesiskās skaidrības dēļ nepieciešams atspoguļot noteikumu saturā.
Tā piemēram, MK noteikumu Nr.86 57.punkts paredz, ka atļauju, lai sniegtu vispārējo galvojumu, ieskaitot iespējamo samazinājumu un atbrīvojumu (turpmāk – vispārējā galvojuma atļauja), var izmantot jebkuras muitas procedūras vai pagaidu uzglabāšanas nodrošināšanai, ievērojot attiecīgās muitas procedūras vai pagaidu uzglabāšanas piemērošanas kārtību, līdz ar to no normas satura var tikai noprast, ka šāda atļauja pastāv. Ar grozījumiem netiek veiktas izmaiņas pēc būtības, tie saistīti tikai ar juridiskās tehnikas un tiesiskās skaidrības noteikšanas aspektiem.
Ņemot vērā minēto, tiesiskās skaidrības par MK noteikumu Nr.86 saturu un tajā ietverto deleģējumu nodrošināšanai, nepieciešams papildināt MK notikumu Nr.86 izdošanas pamatojumu ar norādi uz Muitas likuma 25.panta otrās daļas 1.punktu, kas paredz Ministru kabinetam noteikt kārtību kādā izsniedz, groza, aptur, atjauno, anulē un atceļ šā panta pirmajā daļā minētās atļaujas, sertifikātus, statusus, pilnvaras un apstiprinājumus.
Līdz ar to nepieciešams papildinājums arī MK noteikumu Nr.86 izdošanas norādē, jo ar noteikumu projekta 2.punktu MK noteikumi Nr.86 tiek papildināti ar jaunu 1.1.1 apakšpunktu, kas paredz Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā izsniedz, groza, aptur, atjauno, atceļ un anulē atļauju, lai sniegtu vispārējo galvojumu, ieskaitot iespējamo samazinājumu un atbrīvojumu. Šī nav jauna atļauja, tāda tiek administrēta arī šobrīd, taču no MK noteikumu Nr.86 spēkā esošās redakcijas skaidri neizriet, ka, lai sniegtu vispārējo galvojumu, ir jāsaņem attiecīga atļauja.
Vispārējās galvojuma atļaujas izsniegšanas kārtība noteikta MK noteikumu Nr.86 59., 60., 62. un 63. punktā.
Vispārējās galvojuma atļaujas apturēšanas kārtība noteikta MK noteikumu Nr.86 70., 71.punktā.
Vispārējās galvojuma atļaujas atjaunošanas kārtība noteikta MK noteikumu Nr.86 72.punktā.
Vispārējās galvojuma atļaujas atcelšanas kārtība noteikta MK noteikumu Nr.86 73.punktā.
Vispārējās galvojuma atļaujas anulēšanas kārtība noteikta MK noteikumu Nr.86 74.punktā.
Vispārējās galvojuma atļaujas grozīšanas kārtība noteikta MK noteikumu MK Nr.86 75.2 punktā.
Vienlaikus nepieciešams veikt redakcionālus grozījumus MK noteikumu Nr.86 57.punktā, svītrojot vispārējās galvojuma atļaujas pilno nosaukumu un izmantot tikai saīsinājumu, jo pilnais atļaujas nosaukums tiks lietots MK noteikumu Nr.86 1.1.1 punktā (noteikumu projekta 2.punkts).
MK noteikumi Nr.86 ir izdoti saskaņā ar:
(1) Muitas likuma 26. panta otro daļu, kas paredz Ministru kabinetam noteikt muitas maksājumu parāda galvojuma iesniegšanas, piešķiršanas, piemērošanas, apturēšanas, atjaunošanas un anulēšanas kārtību; muitas maksājumu parāda galvojuma apmēra noteikšanas, uzskaites un atbrīvošanas kārtību; regulas Nr. 952/2013 89.panta 9.punktā minētā atbrīvojuma piemērošanas kārtību; kārtību, kādā iegūstams galvinieka statuss Eiropas Savienības tieši piemērojamo normatīvo aktu muitas jomā izpratnē, un galvinieka tiesības un pienākumus; muitas maksājumu parāda samaksas termiņa atlikšanas un atliktā muitas maksājumu parāda samaksas kontroles un uzskaites kārtību un kārtību, kādā drošības naudu iemaksā, atmaksā un pārskaita valsts budžetā;
(2) Muitas likuma 27. panta ceturto daļu, kas paredz Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā administrē Valsts ieņēmumu dienesta deponēto naudas līdzekļu uzskaites kontā avansā iemaksātos muitas maksājumus;
(3) Pievienotās vērtības nodokļa likuma 85. panta astotās daļas 2. punktu, kas paredz Ministru kabinetam noteikt nodokļa parāda galvojuma veidus, iesniegšanas, pieņemšanas, piemērošanas, apmēra noteikšanas, uzskaites un dzēšanas kārtību, kā arī prasības, saskaņā ar kurām personu atbrīvo no nodokļa parāda galvojuma iesniegšanas;
(4) likuma "Par akcīzes nodokli" 32. panta septīto daļu, kas paredz Ministru kabinetam noteikt gadījumus, kad galvojums nav jāiesniedz, un nosacījumus, kurus izpildot nodokļa maksātājam var samazināt galvojuma summu, kā arī kārtību, kādā iesniedz, administrē un dzēš galvojumus.
Šobrīd MK noteikumu Nr.86 1.1.punkts paredz, ka noteikumi nosaka muitas maksājumu parāda galvojuma iesniegšanas, piešķiršanas, piemērošanas, apturēšanas, atjaunošanas un anulēšanas kārtību. Tomēr, ņemot vērā, ka viens no galvojumu veidiem, proti, vispārējais galvojums tiek piešķirts izsniedzot attiecīgu atļauju, to tiesiskās skaidrības dēļ nepieciešams atspoguļot noteikumu saturā.
Tā piemēram, MK noteikumu Nr.86 57.punkts paredz, ka atļauju, lai sniegtu vispārējo galvojumu, ieskaitot iespējamo samazinājumu un atbrīvojumu (turpmāk – vispārējā galvojuma atļauja), var izmantot jebkuras muitas procedūras vai pagaidu uzglabāšanas nodrošināšanai, ievērojot attiecīgās muitas procedūras vai pagaidu uzglabāšanas piemērošanas kārtību, līdz ar to no normas satura var tikai noprast, ka šāda atļauja pastāv. Ar grozījumiem netiek veiktas izmaiņas pēc būtības, tie saistīti tikai ar juridiskās tehnikas un tiesiskās skaidrības noteikšanas aspektiem.
Ņemot vērā minēto, tiesiskās skaidrības par MK noteikumu Nr.86 saturu un tajā ietverto deleģējumu nodrošināšanai, nepieciešams papildināt MK notikumu Nr.86 izdošanas pamatojumu ar norādi uz Muitas likuma 25.panta otrās daļas 1.punktu, kas paredz Ministru kabinetam noteikt kārtību kādā izsniedz, groza, aptur, atjauno, anulē un atceļ šā panta pirmajā daļā minētās atļaujas, sertifikātus, statusus, pilnvaras un apstiprinājumus.
Līdz ar to nepieciešams papildinājums arī MK noteikumu Nr.86 izdošanas norādē, jo ar noteikumu projekta 2.punktu MK noteikumi Nr.86 tiek papildināti ar jaunu 1.1.1 apakšpunktu, kas paredz Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā izsniedz, groza, aptur, atjauno, atceļ un anulē atļauju, lai sniegtu vispārējo galvojumu, ieskaitot iespējamo samazinājumu un atbrīvojumu. Šī nav jauna atļauja, tāda tiek administrēta arī šobrīd, taču no MK noteikumu Nr.86 spēkā esošās redakcijas skaidri neizriet, ka, lai sniegtu vispārējo galvojumu, ir jāsaņem attiecīga atļauja.
Vispārējās galvojuma atļaujas izsniegšanas kārtība noteikta MK noteikumu Nr.86 59., 60., 62. un 63. punktā.
Vispārējās galvojuma atļaujas apturēšanas kārtība noteikta MK noteikumu Nr.86 70., 71.punktā.
Vispārējās galvojuma atļaujas atjaunošanas kārtība noteikta MK noteikumu Nr.86 72.punktā.
Vispārējās galvojuma atļaujas atcelšanas kārtība noteikta MK noteikumu Nr.86 73.punktā.
Vispārējās galvojuma atļaujas anulēšanas kārtība noteikta MK noteikumu Nr.86 74.punktā.
Vispārējās galvojuma atļaujas grozīšanas kārtība noteikta MK noteikumu MK Nr.86 75.2 punktā.
Vienlaikus nepieciešams veikt redakcionālus grozījumus MK noteikumu Nr.86 57.punktā, svītrojot vispārējās galvojuma atļaujas pilno nosaukumu un izmantot tikai saīsinājumu, jo pilnais atļaujas nosaukums tiks lietots MK noteikumu Nr.86 1.1.1 punktā (noteikumu projekta 2.punkts).
Risinājuma apraksts
1. Noteikumu projekta 1.punkts, 2.punkts, 21.punkts.
Lai nodrošinātu tiesisko skaidrību par MK noteikumu Nr.86 saturu un tajā ietverto deleģējumu, nepieciešams papildināt MK notikumu Nr.86 izdošanas pamatojumu ar norādi uz Muitas likuma 25.panta otrās daļas 1.punktu, kas paredz Ministru kabinetam noteikt kārtību kādā izsniedz, groza, aptur, atjauno, anulē un atceļ šā panta pirmajā daļā minētās atļaujas, sertifikātus, statusus, pilnvaras un apstiprinājumus.
Vienlaikus nepieciešams skaidri noteikt, ka viens no galvojumu veidiem, proti, vispārējais galvojums tiek piešķirts izsniedzot attiecīgu atļauju, kā tas jau šobrīd arī notiek, tomēr skaidri neizriet no MK noteikumu Nr.86 satura.
Papildus nepieciešams veikt redakcionālus precizējumus MK noteikumu 86. 57.punktā.
Lai nodrošinātu tiesisko skaidrību par MK noteikumu Nr.86 saturu un tajā ietverto deleģējumu, nepieciešams papildināt MK notikumu Nr.86 izdošanas pamatojumu ar norādi uz Muitas likuma 25.panta otrās daļas 1.punktu, kas paredz Ministru kabinetam noteikt kārtību kādā izsniedz, groza, aptur, atjauno, anulē un atceļ šā panta pirmajā daļā minētās atļaujas, sertifikātus, statusus, pilnvaras un apstiprinājumus.
Vienlaikus nepieciešams skaidri noteikt, ka viens no galvojumu veidiem, proti, vispārējais galvojums tiek piešķirts izsniedzot attiecīgu atļauju, kā tas jau šobrīd arī notiek, tomēr skaidri neizriet no MK noteikumu Nr.86 satura.
Papildus nepieciešams veikt redakcionālus precizējumus MK noteikumu 86. 57.punktā.
Problēmas apraksts
2. Noteikumu projekta 3.punkts, 25.punkts, 35.punkts, 36.punkts.
MK noteikumu Nr.86 1.8.punkts paredz Ministru kabinetam noteikt muitas maksājumu parāda samaksas termiņa atlikšanas un atliktā muitas maksājumu parāda samaksas kontroles un uzskaites kārtību. Tomēr no normas nerodas skaidrība par to, ka sākotnēji ir jāsaņem attiecīgā atļauja, lai varētu atlikt muitas maksājumu samaksu.
Minēto var noprast tikai no MK noteikumu 60.punkta satura, ka persona iesniedz iesniegumu, lai atliktu maksājamā nodokļa samaksu.
Lai atliktu maksājamo nodokļu (muitas nodoklis un pievienotās vērtības nodoklis) samaksu, personai, kura ir saņēmusi vispārējā galvojuma atļauju muitas procedūru – laišana brīvā apgrozībā un galapatēriņš – nodrošināšanai, papildus jāsaņem atļauja, lai atliktu muitas maksājumu samaksu (turpmāk – atliktā maksājuma atļauja).
Ņemot vērā, ka jau šobrīd komersanti izmanto atliktā maksājuma atļauju, taču tas no spēkā esošās MK noteikumu Nr.86 redakcijas skaidri nav noprotams, tiesiskās skaidrības nodrošināšanai nepieciešams iekļaut regulējumu par kārtību, kādā izsniedz, groza, aptur, atjauno, atceļ un anulē atliktā maksājuma atļauju.
Noteikumu projekta 3.punkts saistīts arī ar noteikumu projekta 1.punktu, ar kuru tiek veikti grozījumi MK noteikumu izdošanas pamatojumā, papildinot izdošanas pamatojumu ar atsauci uz Muitas likuma 25.panta otrās daļas 1.punktu, kas paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā izsniedz, groza, aptur, atjauno, anulē un atceļ šā panta pirmajā daļā minētās atļaujas, sertifikātus, statusus, pilnvaras un apstiprinājumus.
Atbilstoši regulas Nr.952/2013 110.pantam, muitas dienesti pēc attiecīgās personas iesniegtā pieteikuma un ja ir sniegts galvojums – atļauj maksājamā nodokļa samaksu atlikt. Līdz ar to, jau šobrīd MK noteikumu Nr.86 60.punktā noteikts, ka, ja vispārējais galvojums sniegts muitas procedūru – laišana brīvā apgrozībā un galapatēriņš – nodrošināšanai, persona papildus vispārējā galvojuma iesniegumam iesniedz iesniegumu, lai atliktu maksājamā nodokļa samaksu.
Vienlaikus, atbilstoši dotajam deleģējumam, nepieciešams skaidri noteikt atliktā maksājuma atļaujas izsniegšanas, grozījumu veikšanas, apturēšanas, atjaunošanas, atcelšanas un anulēšanas nosacījumus.
Ar noteikumu projekta 24.punktu MK noteikumu Nr.86 62.punkts tiek papildināts ar otro teikumu nosakot, ka, ja izsniegta vispārējā galvojuma atļauja muitas procedūru – laišana brīvā apgrozībā un galapatēriņš – muitas maksājumu parāda, kas radies, nodrošināšanai, Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par atliktā maksājuma atļaujas izsniegšanu. Vispārējā galvojuma atļaujā tiek norādīts, kādai procedūrai, kāda parāda nodrošināšanai, par kādu atsauces summu galvojums tiks izmantots. Piemēram, ja atļaujā norādīts - tranzīta procedūra, tad pārstrādei atļauju izmantot nevar.
MK noteikumos Nr.86 nepieciešams noteikt atliktā maksājuma atļaujas apturēšanas, anulēšanas, atjaunošanas un atcelšanas nosacījumus. Proti, atliktā maksājuma atļauja tiktu apturēta, atjaunota, atcelta vai anulēta, ja tiek apturēta, atjaunota, atcelta vai anulēta vispārējā galvojuma atļauja muitas procedūru – laišana brīvā apgrozībā un galapatēriņš – nodrošināšanai. Tā kā atliktā maksājuma atļauja saistīta ar vispārējā galvojuma atļauju, tad arī apturēšanas, anulēšanas, atjaunošanas un atcelšanas nosacījumiem jābūt vienādiem.
Papildus nepieciešams paredzēt grozījumu veikšanas kārtību atliktā maksājuma atļaujā. Proti, ja ir iesniegti grozījumi vispārējā galvojuma atļaujai muitas procedūru – laišana brīvā apgrozībā un galapatēriņš – nodrošināšanai, persona Muitas lēmumu sistēmā iesniegtu iesniegumu par nepieciešamajām izmaiņām atliktā maksājuma atļaujā, ievērojot MK noteikumu Nr.86 60. punktā minētās prasības.
MK noteikumu Nr.86 1.8.punkts paredz Ministru kabinetam noteikt muitas maksājumu parāda samaksas termiņa atlikšanas un atliktā muitas maksājumu parāda samaksas kontroles un uzskaites kārtību. Tomēr no normas nerodas skaidrība par to, ka sākotnēji ir jāsaņem attiecīgā atļauja, lai varētu atlikt muitas maksājumu samaksu.
Minēto var noprast tikai no MK noteikumu 60.punkta satura, ka persona iesniedz iesniegumu, lai atliktu maksājamā nodokļa samaksu.
Lai atliktu maksājamo nodokļu (muitas nodoklis un pievienotās vērtības nodoklis) samaksu, personai, kura ir saņēmusi vispārējā galvojuma atļauju muitas procedūru – laišana brīvā apgrozībā un galapatēriņš – nodrošināšanai, papildus jāsaņem atļauja, lai atliktu muitas maksājumu samaksu (turpmāk – atliktā maksājuma atļauja).
Ņemot vērā, ka jau šobrīd komersanti izmanto atliktā maksājuma atļauju, taču tas no spēkā esošās MK noteikumu Nr.86 redakcijas skaidri nav noprotams, tiesiskās skaidrības nodrošināšanai nepieciešams iekļaut regulējumu par kārtību, kādā izsniedz, groza, aptur, atjauno, atceļ un anulē atliktā maksājuma atļauju.
Noteikumu projekta 3.punkts saistīts arī ar noteikumu projekta 1.punktu, ar kuru tiek veikti grozījumi MK noteikumu izdošanas pamatojumā, papildinot izdošanas pamatojumu ar atsauci uz Muitas likuma 25.panta otrās daļas 1.punktu, kas paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā izsniedz, groza, aptur, atjauno, anulē un atceļ šā panta pirmajā daļā minētās atļaujas, sertifikātus, statusus, pilnvaras un apstiprinājumus.
Atbilstoši regulas Nr.952/2013 110.pantam, muitas dienesti pēc attiecīgās personas iesniegtā pieteikuma un ja ir sniegts galvojums – atļauj maksājamā nodokļa samaksu atlikt. Līdz ar to, jau šobrīd MK noteikumu Nr.86 60.punktā noteikts, ka, ja vispārējais galvojums sniegts muitas procedūru – laišana brīvā apgrozībā un galapatēriņš – nodrošināšanai, persona papildus vispārējā galvojuma iesniegumam iesniedz iesniegumu, lai atliktu maksājamā nodokļa samaksu.
Vienlaikus, atbilstoši dotajam deleģējumam, nepieciešams skaidri noteikt atliktā maksājuma atļaujas izsniegšanas, grozījumu veikšanas, apturēšanas, atjaunošanas, atcelšanas un anulēšanas nosacījumus.
Ar noteikumu projekta 24.punktu MK noteikumu Nr.86 62.punkts tiek papildināts ar otro teikumu nosakot, ka, ja izsniegta vispārējā galvojuma atļauja muitas procedūru – laišana brīvā apgrozībā un galapatēriņš – muitas maksājumu parāda, kas radies, nodrošināšanai, Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par atliktā maksājuma atļaujas izsniegšanu. Vispārējā galvojuma atļaujā tiek norādīts, kādai procedūrai, kāda parāda nodrošināšanai, par kādu atsauces summu galvojums tiks izmantots. Piemēram, ja atļaujā norādīts - tranzīta procedūra, tad pārstrādei atļauju izmantot nevar.
MK noteikumos Nr.86 nepieciešams noteikt atliktā maksājuma atļaujas apturēšanas, anulēšanas, atjaunošanas un atcelšanas nosacījumus. Proti, atliktā maksājuma atļauja tiktu apturēta, atjaunota, atcelta vai anulēta, ja tiek apturēta, atjaunota, atcelta vai anulēta vispārējā galvojuma atļauja muitas procedūru – laišana brīvā apgrozībā un galapatēriņš – nodrošināšanai. Tā kā atliktā maksājuma atļauja saistīta ar vispārējā galvojuma atļauju, tad arī apturēšanas, anulēšanas, atjaunošanas un atcelšanas nosacījumiem jābūt vienādiem.
Papildus nepieciešams paredzēt grozījumu veikšanas kārtību atliktā maksājuma atļaujā. Proti, ja ir iesniegti grozījumi vispārējā galvojuma atļaujai muitas procedūru – laišana brīvā apgrozībā un galapatēriņš – nodrošināšanai, persona Muitas lēmumu sistēmā iesniegtu iesniegumu par nepieciešamajām izmaiņām atliktā maksājuma atļaujā, ievērojot MK noteikumu Nr.86 60. punktā minētās prasības.
Risinājuma apraksts
2. Noteikumu projekta 3.punkts, 25.punkts, 35.punkts, 36.punkts.
Lai nodrošinātu tiesisko skaidrību par MK noteikumu Nr.86 saturu, ka noteiktās situācijās nepieciešams saņemt arī atliktā maksājuma atļauju, šāda nepieciešamība skaidri jānosaka MK noteikumos Nr.86, paredzot arī minētās atļaujas izsniegšanas, grozījumu veikšanas, apturēšanas, atjaunošanas, atcelšanas un anulēšanas nosacījumus.
Līdz ar to ar noteikumu projekta 25.punktu MK noteikumu Nr.86 62.punkts tiek papildināts ar otru teikumu paredzot, ja izsniegta vispārējā galvojuma atļauja muitas procedūru – laišana brīvā apgrozībā un galapatēriņš – muitas maksājumu parāda, kas radies, nodrošināšanai, Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par atliktā maksājuma atļaujas izsniegšanu.
Ar noteikumu projekta 35.punktu MK noteikumi Nr.86 tiek papildināti ar jaunu 75.1 punktu, paredzot atliktā maksājuma atļaujas apturēšanas, anulēšanas, atjaunošanas un atcelšanas nosacījumus. Proti, atliktā maksājuma atļauja tiek apturēta, atjaunota, atcelta vai anulēta, ja tiek apturēta, atjaunota, atcelta vai anulēta vispārējā galvojuma atļauja muitas procedūru – laišana brīvā apgrozībā un galapatēriņš – nodrošināšanai. Tā kā atliktā maksājuma atļauja saistīta ar vispārējā galvojuma atļauju, tad arī apturēšanas, anulēšanas, atjaunošanas un atcelšanas nosacījumi ir vienādi.
Ar noteikumu projekta 36.punktu MK noteikumi Nr.86 tiek papildināti ar jaunu 75.2 punktu, paredzot grozījumu veikšanas kārtību atliktā maksājuma atļaujā. Proti, ja ir iesniegti grozījumi vispārējā galvojuma atļaujai muitas procedūru – laišana brīvā apgrozībā un galapatēriņš – nodrošināšanai, persona Muitas lēmumu sistēmā iesniedz iesniegumu par nepieciešamajām izmaiņām atliktā maksājuma atļaujā, ievērojot MK noteikumu Nr.86 60. punktā minētās prasības.
Lai nodrošinātu tiesisko skaidrību par MK noteikumu Nr.86 saturu, ka noteiktās situācijās nepieciešams saņemt arī atliktā maksājuma atļauju, šāda nepieciešamība skaidri jānosaka MK noteikumos Nr.86, paredzot arī minētās atļaujas izsniegšanas, grozījumu veikšanas, apturēšanas, atjaunošanas, atcelšanas un anulēšanas nosacījumus.
Līdz ar to ar noteikumu projekta 25.punktu MK noteikumu Nr.86 62.punkts tiek papildināts ar otru teikumu paredzot, ja izsniegta vispārējā galvojuma atļauja muitas procedūru – laišana brīvā apgrozībā un galapatēriņš – muitas maksājumu parāda, kas radies, nodrošināšanai, Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par atliktā maksājuma atļaujas izsniegšanu.
Ar noteikumu projekta 35.punktu MK noteikumi Nr.86 tiek papildināti ar jaunu 75.1 punktu, paredzot atliktā maksājuma atļaujas apturēšanas, anulēšanas, atjaunošanas un atcelšanas nosacījumus. Proti, atliktā maksājuma atļauja tiek apturēta, atjaunota, atcelta vai anulēta, ja tiek apturēta, atjaunota, atcelta vai anulēta vispārējā galvojuma atļauja muitas procedūru – laišana brīvā apgrozībā un galapatēriņš – nodrošināšanai. Tā kā atliktā maksājuma atļauja saistīta ar vispārējā galvojuma atļauju, tad arī apturēšanas, anulēšanas, atjaunošanas un atcelšanas nosacījumi ir vienādi.
Ar noteikumu projekta 36.punktu MK noteikumi Nr.86 tiek papildināti ar jaunu 75.2 punktu, paredzot grozījumu veikšanas kārtību atliktā maksājuma atļaujā. Proti, ja ir iesniegti grozījumi vispārējā galvojuma atļaujai muitas procedūru – laišana brīvā apgrozībā un galapatēriņš – nodrošināšanai, persona Muitas lēmumu sistēmā iesniedz iesniegumu par nepieciešamajām izmaiņām atliktā maksājuma atļaujā, ievērojot MK noteikumu Nr.86 60. punktā minētās prasības.
Problēmas apraksts
3. Noteikumu projekta 4.punkts
Finanšu ministrijā tika saņemts SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” (turpmāk – Possessor) priekšlikums par šobrīd spēkā esošo normatīvo regulējumu attiecībā uz Possessor kā valsts naftas produktu drošības rezervju pārvaldītāju, uzglabājot valsts naftas produktu drošības rezerves muitas vai akcīzes preču noliktavā. Saskaņā ar priekšlikumu, Possessor aicina veikt grozījumus normatīvajā regulējumā, lai nodrošinātu iespēju Possesor pildīt tam ar Enerģētikas likuma 72.pantu deleģētās Centrālās krājumu uzturēšanas struktūras funkcijas, t.i. krīzes situācijā vai naftas produktu atjaunošanas (rotācijas) gadījumā, pārdodot naftas produktus komersantiem.
Šobrīd spēkā esošais regulējums neparedz atbrīvojumu no muitas galvojuma par naftas produktu apjomu, ko komersants uzglabā kā naftas produktu drošības rezervi muitas noliktavā. Tomēr, ņemot vērā, ka riski saistībā ar muitas parāda rašanos valsts naftas produktu drošības rezervju pārdošanai ir būtiski zemāki salīdzinājumā, ja naftas produktu pārdošanu veiktu komersants ar sev piederošajiem naftas produktiem, turklāt, lai nesadārdzinātu naftas produktu drošības rezervju pārvaldības izmaksas (nomu) par naftas produktu uzglabāšanu rezervuāros, kas atrodas muitas noliktavā, būtu nepieciešams paredzēt atbrīvojumu no muitas galvojuma nepieciešamības pie valsts naftas produktu drošības rezervju uzglabāšanas muitas noliktavā.
Nosacījumus attiecībā uz galvojuma sniegšanu muitas parādam, kas var rasties, ārpussavienības precēm piemērojot muitas procedūru – uzglabāšana muitas noliktavā – nosaka regula Nr.952/2013. Savukārt MK noteikumi Nr. 86 paredz nosacījumus attiecībā uz galvojuma piemērošanu muitas maksājumu parāda segšanai, kā arī precizē gadījumus, kad galvojums nav jāsniedz.
Lai ārpussavienības precēm piemērotu muitas procedūru – uzglabāšana muitas noliktavā – jāsniedz galvojums muitas maksājumu parādam, kas var rasties, un atbilstoši normatīvo aktu prasībām tas ietver muitas parādu un akcīzes nodokļa parādu. Atbilstoši likuma "Par akcīzes nodokli" 32.panta septītajā daļā dotajam deleģējumam (uz kura pamata izdoti MK noteikumi Nr.86), Ministru kabinets nosaka gadījumus, kad galvojums par akcīzes nodokli nav jāiesniedz, un nosacījumus, kurus izpildot nodokļa maksātājam var samazināt galvojuma summu.
Līdz ar to normatīvajā regulējumā nepieciešams paredzēt, ka galvojums muitas maksājumu parādam par akcīzes nodokli nav jāsniedz par naftas produktiem (degvielu), kurus uzglabā muitas noliktavā kā valsts drošības rezervju naftas produktus (degvielu).
Finanšu ministrijā tika saņemts SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” (turpmāk – Possessor) priekšlikums par šobrīd spēkā esošo normatīvo regulējumu attiecībā uz Possessor kā valsts naftas produktu drošības rezervju pārvaldītāju, uzglabājot valsts naftas produktu drošības rezerves muitas vai akcīzes preču noliktavā. Saskaņā ar priekšlikumu, Possessor aicina veikt grozījumus normatīvajā regulējumā, lai nodrošinātu iespēju Possesor pildīt tam ar Enerģētikas likuma 72.pantu deleģētās Centrālās krājumu uzturēšanas struktūras funkcijas, t.i. krīzes situācijā vai naftas produktu atjaunošanas (rotācijas) gadījumā, pārdodot naftas produktus komersantiem.
Šobrīd spēkā esošais regulējums neparedz atbrīvojumu no muitas galvojuma par naftas produktu apjomu, ko komersants uzglabā kā naftas produktu drošības rezervi muitas noliktavā. Tomēr, ņemot vērā, ka riski saistībā ar muitas parāda rašanos valsts naftas produktu drošības rezervju pārdošanai ir būtiski zemāki salīdzinājumā, ja naftas produktu pārdošanu veiktu komersants ar sev piederošajiem naftas produktiem, turklāt, lai nesadārdzinātu naftas produktu drošības rezervju pārvaldības izmaksas (nomu) par naftas produktu uzglabāšanu rezervuāros, kas atrodas muitas noliktavā, būtu nepieciešams paredzēt atbrīvojumu no muitas galvojuma nepieciešamības pie valsts naftas produktu drošības rezervju uzglabāšanas muitas noliktavā.
Nosacījumus attiecībā uz galvojuma sniegšanu muitas parādam, kas var rasties, ārpussavienības precēm piemērojot muitas procedūru – uzglabāšana muitas noliktavā – nosaka regula Nr.952/2013. Savukārt MK noteikumi Nr. 86 paredz nosacījumus attiecībā uz galvojuma piemērošanu muitas maksājumu parāda segšanai, kā arī precizē gadījumus, kad galvojums nav jāsniedz.
Lai ārpussavienības precēm piemērotu muitas procedūru – uzglabāšana muitas noliktavā – jāsniedz galvojums muitas maksājumu parādam, kas var rasties, un atbilstoši normatīvo aktu prasībām tas ietver muitas parādu un akcīzes nodokļa parādu. Atbilstoši likuma "Par akcīzes nodokli" 32.panta septītajā daļā dotajam deleģējumam (uz kura pamata izdoti MK noteikumi Nr.86), Ministru kabinets nosaka gadījumus, kad galvojums par akcīzes nodokli nav jāiesniedz, un nosacījumus, kurus izpildot nodokļa maksātājam var samazināt galvojuma summu.
Līdz ar to normatīvajā regulējumā nepieciešams paredzēt, ka galvojums muitas maksājumu parādam par akcīzes nodokli nav jāsniedz par naftas produktiem (degvielu), kurus uzglabā muitas noliktavā kā valsts drošības rezervju naftas produktus (degvielu).
Risinājuma apraksts
3. Noteikumu projekta 4.punkts
Lai Possessor varētu pilnvērtīgi pildīt tam ar Enerģētikas likuma 72.pantu deleģētās Centrālās krājumu uzturēšanas struktūras funkcijas, t.i. krīzes situācijā vai naftas produktu atjaunošanas (rotācijas) gadījumā, pārdodot naftas produktus komersantiem nepieciešams papildināt MK noteikumu Nr.86 15.punktu un paredzēt, ka galvojums muitas maksājumu parādam par akcīzes nodokli nav jāsniedz par naftas produktiem (degvielu), kurus uzglabā muitas noliktavā kā valsts drošības rezervju naftas produktus (degvielu).
Lai Possessor varētu pilnvērtīgi pildīt tam ar Enerģētikas likuma 72.pantu deleģētās Centrālās krājumu uzturēšanas struktūras funkcijas, t.i. krīzes situācijā vai naftas produktu atjaunošanas (rotācijas) gadījumā, pārdodot naftas produktus komersantiem nepieciešams papildināt MK noteikumu Nr.86 15.punktu un paredzēt, ka galvojums muitas maksājumu parādam par akcīzes nodokli nav jāsniedz par naftas produktiem (degvielu), kurus uzglabā muitas noliktavā kā valsts drošības rezervju naftas produktus (degvielu).
Problēmas apraksts
4. Noteikumu projekta 5.punkts, 23.punkts.
MK noteikumu Nr.86 16.1.apakšpunkts paredz, ka galvojums muitas maksājumu parādam par pievienotās vērtības nodokli nav jāsniedz ja cita starpā parādnieks, piemērojot muitas procedūras – laišana brīvā apgrozībā un galapatēriņš, izmanto īpašo pievienotās vērtības nodokļa režīmu preču importa darījumos.
Piemērojot šo normu praksē, secināts, ka būtu jāprecizē, kādam tieši muitas maksājumu parādam par pievienotās vērtības nodokli nav jāsniedz galvojums galapatēriņa procedūrā.
Muitas procedūras - galapatēriņš gadījumā ir abi parāda veidi - parāds, kas radies, un parāds, kas var rasties un jāgalvo ir abi parādi.
Esošajā redakcijā no MK noteikumu Nr.86 16.punkta ievaddaļas var izsecināt, ka punkta saturs attiecināms uz visiem muitas maksājumu parāda veidiem. Tomēr, jau konkrēti no 16.1.apakšpunkta satura viennozīmīgi nav saprotams, par kuru no muitas maksājumu parāda veidiem galapatēriņa gadījumā galvojums par pievienotās vērtības nodokli nav jāsniedz. Līdz ar to nepieciešams precizēt 16.1.apakšpunktu nosakot, ka galvojums par pievienotās vērtības nodokli nav jāsniedz tādam muitas maksājumu parādam, kas radies.
Minētais attiecas arī uz grozījumiem MK noteikumu Nr.86 60.punktā (noteikumu projekta 23.punkts).
MK noteikumu Nr.86 16.1.apakšpunkts paredz, ka galvojums muitas maksājumu parādam par pievienotās vērtības nodokli nav jāsniedz ja cita starpā parādnieks, piemērojot muitas procedūras – laišana brīvā apgrozībā un galapatēriņš, izmanto īpašo pievienotās vērtības nodokļa režīmu preču importa darījumos.
Piemērojot šo normu praksē, secināts, ka būtu jāprecizē, kādam tieši muitas maksājumu parādam par pievienotās vērtības nodokli nav jāsniedz galvojums galapatēriņa procedūrā.
Muitas procedūras - galapatēriņš gadījumā ir abi parāda veidi - parāds, kas radies, un parāds, kas var rasties un jāgalvo ir abi parādi.
Esošajā redakcijā no MK noteikumu Nr.86 16.punkta ievaddaļas var izsecināt, ka punkta saturs attiecināms uz visiem muitas maksājumu parāda veidiem. Tomēr, jau konkrēti no 16.1.apakšpunkta satura viennozīmīgi nav saprotams, par kuru no muitas maksājumu parāda veidiem galapatēriņa gadījumā galvojums par pievienotās vērtības nodokli nav jāsniedz. Līdz ar to nepieciešams precizēt 16.1.apakšpunktu nosakot, ka galvojums par pievienotās vērtības nodokli nav jāsniedz tādam muitas maksājumu parādam, kas radies.
Minētais attiecas arī uz grozījumiem MK noteikumu Nr.86 60.punktā (noteikumu projekta 23.punkts).
Risinājuma apraksts
4. Noteikumu projekta 5.punkts, 23.punkts.
Lai nepārprotami noteiktu, kādam tieši muitas maksājumu parādam par pievienotās vērtības nodokli nav jāsniedz galvojums galapatēriņa procedūrā, nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr.86 16.1.apakšpunktu skaidri nosakot, ka norma attiecas uz muitas maksājumu parādu, kas radies.
Minētais attiecas arī uz grozījumiem MK noteikumu Nr.86 60.punktā (noteikumu projekta 23.punkts).
Lai nepārprotami noteiktu, kādam tieši muitas maksājumu parādam par pievienotās vērtības nodokli nav jāsniedz galvojums galapatēriņa procedūrā, nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr.86 16.1.apakšpunktu skaidri nosakot, ka norma attiecas uz muitas maksājumu parādu, kas radies.
Minētais attiecas arī uz grozījumiem MK noteikumu Nr.86 60.punktā (noteikumu projekta 23.punkts).
Problēmas apraksts
5. Noteikumu projekta 6.punkts, 7.punkts, 24.punkts.
MK noteikumu Nr.86 17.punkts paredz iesniegumus un ar to saistītos dokumentus iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā papīra formā vai elektroniska dokumenta veidā, vai izmantojot Muitas likuma 13. panta pirmajā daļā minēto EDS. Minēto normu nepieciešams precizēt atbilstoši Muitas likuma 13.pantam, kā arī salāgot ar citu Ministru kabineta noteikumu muitas jomā redakciju saistībā ar informācijas un dokumentu iesniegšanu, piemēram, Ministru kabineta 2020.gada 11.augusta noteikumu Nr.504 "Noteikumi par reģistrētu eksporta vietu un kārtību, kādā informē par preču izvešanu no vietas, kurā var uzglabāt eksporta procedūrā izlaistās preces" 2.punktu.
Vienlaikus nepieciešams paredzēt izņēmumu, kādos gadījumos persona iesniegumus un ar tiem saistītos dokumentus iesniegs nevis EDS, bet izmantojot regulas Nr. 952/2013 6. panta 1. punktā minētās elektroniskās datu apstrādes metodes (turpmāk – Muitas lēmumu sistēma). Proti, Muitas lēmumu sistēmu izmanto, lai iesniegtu un apstrādātu vispārējā galvojuma atļauju un atliktā maksājuma atļauju pieteikumus, kā arī pārvaldītu ar pieteikumiem vai atļaujām saistītos lēmumus, t. sk. atļauju grozījumu, apturēšanas, atcelšanas, anulēšanas gadījumos.
Saskaņā ar šobrīd spēkā esošo MK noteikumu Nr.86 18.punkta tvērumu, visus lēmumus, kas pieņemti saskaņā ar MK noteikumiem Nr.86 paziņo EDS un Muitas lēmumu sistēmā, ja iesniegumu par atļaujas saņemšanu iesniedz Muitas lēmumu sistēmā.
Muitas lēmumu sistēma tika izstrādāta un ieviesta 2017. gada 2. oktobrī saskaņā ar Komisijas 2016. gada 11. aprīļa Īstenošanas lēmumā 2016/578/ES, ar ko izveido darba programmu par Savienības muitas kodeksā paredzēto elektronisko sistēmu izstrādi un ieviešanu, ietvertajiem nosacījumiem.
Atbilstoši Komisijas 2023. gada 1. jūnija Īstenošanas regulas (ES) 2023/1070 par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013 paredzēto informācijas apmaiņas un glabāšanas elektronisko sistēmu izstrādes, uzturēšanas un izmantošanas tehniskajiem noteikumiem 3. nodaļas nosacījumiem Muitas lēmumu sistēmā iesniedz attiecīgo muitas atļauju pieteikumus (t. sk., piesakot atļaujas, lai sniegtu vispārējo galvojumu, un atļaujas, lai atliktu muitas maksājumu) un, pieņemot lēmumu, izsniedz Muitas lēmumu sistēmā pieteiktās muitas atļaujas saskaņā ar Komisijas 2015. gada 28. jūlija Deleģētās regulas 2015/2446, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kuri attiecas uz dažiem Savienības Muitas kodeksa noteikumiem, A pielikumā “Kopējās datu prasības attiecībā uz pieteikumiem un lēmumiem” un Komisijas 2015. gada 24. novembra Īstenošanas regulas 2015/2447, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (turpmāk – Regula 2015/2447), A pielikumā “Kopējo datu prasību formāti un kodējumi pieteikumiem un lēmumiem” noteikto.
Atbilstoši regulas Nr.2023/1070 8.panta 1.daļas b) un c) apakšpunktiem, Muitas lēmumu sistēmu izmanto, lai iesniegtu un apstrādātu turpmāk minēto atļauju pieteikumus, kā arī pārvaldītu ar pieteikumiem vai atļaujām saistītos lēmumus:
b) kodeksa 95. pantā minētā atļauja sniegt vispārēju galvojumu, ieskaitot iespējamu samazinājumu vai atbrīvojumu;
c) kodeksa 110. pantā minētā atļauja atlikt maksājamā nodokļa samaksu, ja atļauja netiek piešķirta attiecībā uz vienu atsevišķu operāciju.
Pašreizējā MK noteikumu Nr.86 18.punkta redakcija neparedz atļaujas turētājam pienākumu iesniegt pieteikumu grozījumiem atļaujā, pieteikumu atļaujas apturēšanai vai atcelšanai, izmantojot Muitas lēmumu sistēmu.
Lai nodrošinātu regulas Nr.952/20134 6. panta 1. punkta korektu piemērošanu, nepieciešams nepārprotami identificēt gadījumus, kad informācijas apmaiņai tiek izmantota EDS, un gadījumus, kad jāizmanto tikai Muitas lēmumu sistēma.
MK noteikumu Nr.86 17.punkts paredz iesniegumus un ar to saistītos dokumentus iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā papīra formā vai elektroniska dokumenta veidā, vai izmantojot Muitas likuma 13. panta pirmajā daļā minēto EDS. Minēto normu nepieciešams precizēt atbilstoši Muitas likuma 13.pantam, kā arī salāgot ar citu Ministru kabineta noteikumu muitas jomā redakciju saistībā ar informācijas un dokumentu iesniegšanu, piemēram, Ministru kabineta 2020.gada 11.augusta noteikumu Nr.504 "Noteikumi par reģistrētu eksporta vietu un kārtību, kādā informē par preču izvešanu no vietas, kurā var uzglabāt eksporta procedūrā izlaistās preces" 2.punktu.
Vienlaikus nepieciešams paredzēt izņēmumu, kādos gadījumos persona iesniegumus un ar tiem saistītos dokumentus iesniegs nevis EDS, bet izmantojot regulas Nr. 952/2013 6. panta 1. punktā minētās elektroniskās datu apstrādes metodes (turpmāk – Muitas lēmumu sistēma). Proti, Muitas lēmumu sistēmu izmanto, lai iesniegtu un apstrādātu vispārējā galvojuma atļauju un atliktā maksājuma atļauju pieteikumus, kā arī pārvaldītu ar pieteikumiem vai atļaujām saistītos lēmumus, t. sk. atļauju grozījumu, apturēšanas, atcelšanas, anulēšanas gadījumos.
Saskaņā ar šobrīd spēkā esošo MK noteikumu Nr.86 18.punkta tvērumu, visus lēmumus, kas pieņemti saskaņā ar MK noteikumiem Nr.86 paziņo EDS un Muitas lēmumu sistēmā, ja iesniegumu par atļaujas saņemšanu iesniedz Muitas lēmumu sistēmā.
Muitas lēmumu sistēma tika izstrādāta un ieviesta 2017. gada 2. oktobrī saskaņā ar Komisijas 2016. gada 11. aprīļa Īstenošanas lēmumā 2016/578/ES, ar ko izveido darba programmu par Savienības muitas kodeksā paredzēto elektronisko sistēmu izstrādi un ieviešanu, ietvertajiem nosacījumiem.
Atbilstoši Komisijas 2023. gada 1. jūnija Īstenošanas regulas (ES) 2023/1070 par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013 paredzēto informācijas apmaiņas un glabāšanas elektronisko sistēmu izstrādes, uzturēšanas un izmantošanas tehniskajiem noteikumiem 3. nodaļas nosacījumiem Muitas lēmumu sistēmā iesniedz attiecīgo muitas atļauju pieteikumus (t. sk., piesakot atļaujas, lai sniegtu vispārējo galvojumu, un atļaujas, lai atliktu muitas maksājumu) un, pieņemot lēmumu, izsniedz Muitas lēmumu sistēmā pieteiktās muitas atļaujas saskaņā ar Komisijas 2015. gada 28. jūlija Deleģētās regulas 2015/2446, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kuri attiecas uz dažiem Savienības Muitas kodeksa noteikumiem, A pielikumā “Kopējās datu prasības attiecībā uz pieteikumiem un lēmumiem” un Komisijas 2015. gada 24. novembra Īstenošanas regulas 2015/2447, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (turpmāk – Regula 2015/2447), A pielikumā “Kopējo datu prasību formāti un kodējumi pieteikumiem un lēmumiem” noteikto.
Atbilstoši regulas Nr.2023/1070 8.panta 1.daļas b) un c) apakšpunktiem, Muitas lēmumu sistēmu izmanto, lai iesniegtu un apstrādātu turpmāk minēto atļauju pieteikumus, kā arī pārvaldītu ar pieteikumiem vai atļaujām saistītos lēmumus:
b) kodeksa 95. pantā minētā atļauja sniegt vispārēju galvojumu, ieskaitot iespējamu samazinājumu vai atbrīvojumu;
c) kodeksa 110. pantā minētā atļauja atlikt maksājamā nodokļa samaksu, ja atļauja netiek piešķirta attiecībā uz vienu atsevišķu operāciju.
Pašreizējā MK noteikumu Nr.86 18.punkta redakcija neparedz atļaujas turētājam pienākumu iesniegt pieteikumu grozījumiem atļaujā, pieteikumu atļaujas apturēšanai vai atcelšanai, izmantojot Muitas lēmumu sistēmu.
Lai nodrošinātu regulas Nr.952/20134 6. panta 1. punkta korektu piemērošanu, nepieciešams nepārprotami identificēt gadījumus, kad informācijas apmaiņai tiek izmantota EDS, un gadījumus, kad jāizmanto tikai Muitas lēmumu sistēma.
Risinājuma apraksts
5. Noteikumu projekta 6.punkts, 7.punkts, 24.punkts.
Nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr.86 17.punktu atbilstoši Muitas likuma 13.pantam nosakot, ka persona iesniegumus un ar tiem saistītos dokumentus iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā, izmantojot Muitas likuma 13.panta pirmajā daļā minēto EDS.
Vienlaikus nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr.86 18.punktu skaidri definējot gadījumus, kad informācijas apmaiņai tiek izmantota EDS, un gadījumus, kad jāizmanto tikai Muitas lēmumu sistēma.
Papildus nepieciešams svītrot MK noteikumu Nr.86 61.punktu, jo ar noteikumu projekta 7.punktu minēto saturu plānots iekļaut MK noteikumu Nr.86 18.punktā.
Nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr.86 17.punktu atbilstoši Muitas likuma 13.pantam nosakot, ka persona iesniegumus un ar tiem saistītos dokumentus iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā, izmantojot Muitas likuma 13.panta pirmajā daļā minēto EDS.
Vienlaikus nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr.86 18.punktu skaidri definējot gadījumus, kad informācijas apmaiņai tiek izmantota EDS, un gadījumus, kad jāizmanto tikai Muitas lēmumu sistēma.
Papildus nepieciešams svītrot MK noteikumu Nr.86 61.punktu, jo ar noteikumu projekta 7.punktu minēto saturu plānots iekļaut MK noteikumu Nr.86 18.punktā.
Problēmas apraksts
6. Noteikumu projekta 8.punkts, 9.punkts, 10.punkts.
Atbilstoši MK noteikumu Nr.86 25.punktam, ja konstatēts muitas maksājumu parāds, Valsts ieņēmumu dienests normatīvajos aktos noteiktajā termiņā pieņem attiecīgu lēmumu un paziņo parādniekam prasību samaksāt muitas maksājumu parādu. Par parādniekam paziņoto prasību samaksāt muitas maksājumu parādu Valsts ieņēmumu dienests vienlaikus informē galvinieku, kura galvojuma saistības ir spēkā, piemērojot muitas procedūras vai pagaidu uzglabāšanu.
Praksē konstatēts, ka pārsvarā gadījumu muitas maksājumu parāds tiek samaksāts labprātīgi noteiktajā termiņā vai pat pirms lēmuma par muitas maksājumu parādu pieņemšanas.
Lai neradītu papildu administratīvo slogu saistībā ar informācijas sagatavošanu galviniekam par muitas maksājumu parāda situācijā, kad muitas maksājumu parāda samaksas termiņš nav iestājies, un attiecīgi nav izdarāms pieņēmums, ka galviniekam iestāsies muitas maksājumu parāda samaksas pienākums, nav lietderīgi visos gadījumos par muitas maksājumu parādu paziņot galviniekam. Īpaši ņemams vērā, ka, kopš stājušies spēkā grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, nosakot iespēju personai labprātīgi nomaksāt papildus aprēķinātos muitas maksājumus pirms nodokļu rēķina izdošanas. Pirmajos astoņos mēnešos par īpašo procedūru (izņemot tranzīts) izpildes nosacījumu neizpildi no 20 gadījumiem izdots viens nodokļu kontroles rēķins, kuru noteiktajā termiņā samaksāja parādnieks, pārējos 19 gadījumos parādnieki labprātīgi izpildīja saistības. Līdz ar to, lietderīgāk galvinieku informēt gadījumos, kad iestājoties nodokļu rēķinā noteiktajiem samaksas termiņiem, nodokļu parādnieks nepilda savas saistības.
Vienlaikus nepieciešams precizēt terminoloģiju MK noteikumu 25., 26. un 28.punktā attiecībā uz pieņemto muitas lēmumu. Līdz šim attiecībā uz maksājumiem tika pieņemts muitas lēmums, taču šobrīd tiek izdots nodokļu kontroles rēķins.
Atbilstoši MK noteikumu Nr.86 25.punktam, ja konstatēts muitas maksājumu parāds, Valsts ieņēmumu dienests normatīvajos aktos noteiktajā termiņā pieņem attiecīgu lēmumu un paziņo parādniekam prasību samaksāt muitas maksājumu parādu. Par parādniekam paziņoto prasību samaksāt muitas maksājumu parādu Valsts ieņēmumu dienests vienlaikus informē galvinieku, kura galvojuma saistības ir spēkā, piemērojot muitas procedūras vai pagaidu uzglabāšanu.
Praksē konstatēts, ka pārsvarā gadījumu muitas maksājumu parāds tiek samaksāts labprātīgi noteiktajā termiņā vai pat pirms lēmuma par muitas maksājumu parādu pieņemšanas.
Lai neradītu papildu administratīvo slogu saistībā ar informācijas sagatavošanu galviniekam par muitas maksājumu parāda situācijā, kad muitas maksājumu parāda samaksas termiņš nav iestājies, un attiecīgi nav izdarāms pieņēmums, ka galviniekam iestāsies muitas maksājumu parāda samaksas pienākums, nav lietderīgi visos gadījumos par muitas maksājumu parādu paziņot galviniekam. Īpaši ņemams vērā, ka, kopš stājušies spēkā grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, nosakot iespēju personai labprātīgi nomaksāt papildus aprēķinātos muitas maksājumus pirms nodokļu rēķina izdošanas. Pirmajos astoņos mēnešos par īpašo procedūru (izņemot tranzīts) izpildes nosacījumu neizpildi no 20 gadījumiem izdots viens nodokļu kontroles rēķins, kuru noteiktajā termiņā samaksāja parādnieks, pārējos 19 gadījumos parādnieki labprātīgi izpildīja saistības. Līdz ar to, lietderīgāk galvinieku informēt gadījumos, kad iestājoties nodokļu rēķinā noteiktajiem samaksas termiņiem, nodokļu parādnieks nepilda savas saistības.
Vienlaikus nepieciešams precizēt terminoloģiju MK noteikumu 25., 26. un 28.punktā attiecībā uz pieņemto muitas lēmumu. Līdz šim attiecībā uz maksājumiem tika pieņemts muitas lēmums, taču šobrīd tiek izdots nodokļu kontroles rēķins.
Risinājuma apraksts
6. Noteikumu projekta 8.punkts, 9.punkts, 10.punkts.
Lai neradītu administratīvo slogu saistībā ar informācijas sagatavošanu galviniekam par nelielām muitas maksājumu parāda summām, nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr.86 25.punktu, nosakot, kādā gadījumā par muitas maksājumu parādu būtu jāinformē galvinieks.
Vienlaikus nepieciešams precizēt terminoloģiju MK noteikumu 25., 26. un 28.punktā attiecībā uz pieņemto muitas lēmumu. Līdz šim attiecībā uz maksājumiem tika pieņemts muitas lēmums, taču šobrīd tiek izdots nodokļu kontroles rēķins.
Lai neradītu administratīvo slogu saistībā ar informācijas sagatavošanu galviniekam par nelielām muitas maksājumu parāda summām, nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr.86 25.punktu, nosakot, kādā gadījumā par muitas maksājumu parādu būtu jāinformē galvinieks.
Vienlaikus nepieciešams precizēt terminoloģiju MK noteikumu 25., 26. un 28.punktā attiecībā uz pieņemto muitas lēmumu. Līdz šim attiecībā uz maksājumiem tika pieņemts muitas lēmums, taču šobrīd tiek izdots nodokļu kontroles rēķins.
Problēmas apraksts
7. Noteikumu projekta 11.punkts.
MK noteikumu Nr.86 37.punkts paredz, ka, ja MK noteikumu Nr.86 4.1., 4.2. vai 4.4. apakšpunktā minētā persona muitas maksājumu parādu, kas var rasties, nodrošina ar galvojumu drošības naudas iemaksas veidā, drošības naudu iemaksā deponēto naudas līdzekļu uzskaites kontā.
MK noteikumu Nr.86 4.1.punktā minētā persona ir persona, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem muitas jomā ir atbildīga par muitas maksājumu parādu (turpmāk – parādnieks).
MK noteikumu Nr.86 4.2.punktā minētā persona ir persona, kura var kļūt atbildīga par muitas maksājumu parādu, kas var rasties.
MK noteikumu Nr.86 4.4.punktā minētā persona ir cita persona saskaņā ar regulas Nr. 952/2013 89. panta 3. punktu.
Šobrīd MK noteikumos Nr.86 nav noteikts, kur drošības naudu iemaksā 4.3.punktā minētā persona (persona, kura atbilstoši regulas Nr. 952/2013 nosacījumiem iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā iesniegumu regulas Nr. 952/2013 148. pantā vai regulas Nr. 952/2013 211. pantā noteikto atļauju saņemšanai). Praksē šāda persona drošības naudu iemaksā tajā pašā deponēto naudas līdzekļu uzskaites kontā.
MK noteikumu Nr.86 37.punkts paredz, ka, ja MK noteikumu Nr.86 4.1., 4.2. vai 4.4. apakšpunktā minētā persona muitas maksājumu parādu, kas var rasties, nodrošina ar galvojumu drošības naudas iemaksas veidā, drošības naudu iemaksā deponēto naudas līdzekļu uzskaites kontā.
MK noteikumu Nr.86 4.1.punktā minētā persona ir persona, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem muitas jomā ir atbildīga par muitas maksājumu parādu (turpmāk – parādnieks).
MK noteikumu Nr.86 4.2.punktā minētā persona ir persona, kura var kļūt atbildīga par muitas maksājumu parādu, kas var rasties.
MK noteikumu Nr.86 4.4.punktā minētā persona ir cita persona saskaņā ar regulas Nr. 952/2013 89. panta 3. punktu.
Šobrīd MK noteikumos Nr.86 nav noteikts, kur drošības naudu iemaksā 4.3.punktā minētā persona (persona, kura atbilstoši regulas Nr. 952/2013 nosacījumiem iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā iesniegumu regulas Nr. 952/2013 148. pantā vai regulas Nr. 952/2013 211. pantā noteikto atļauju saņemšanai). Praksē šāda persona drošības naudu iemaksā tajā pašā deponēto naudas līdzekļu uzskaites kontā.
Risinājuma apraksts
7. Noteikumu projekta 11.punkts.
Tiesiskās skaidrības nolūkā nepieciešams noteikt, kur drošības naudu iemaksā persona, kura atbilstoši regulas Nr. 952/2013 nosacījumiem iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā iesniegumu regulas Nr. 952/2013 148. pantā vai regulas Nr. 952/2013 211. pantā noteikto atļauju saņemšanai.
Līdz ar to nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr.86 37.punktu, papildinot to ar atsauci uz MK noteikumu Nr.86 4.3.punktu.
Tiesiskās skaidrības nolūkā nepieciešams noteikt, kur drošības naudu iemaksā persona, kura atbilstoši regulas Nr. 952/2013 nosacījumiem iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā iesniegumu regulas Nr. 952/2013 148. pantā vai regulas Nr. 952/2013 211. pantā noteikto atļauju saņemšanai.
Līdz ar to nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr.86 37.punktu, papildinot to ar atsauci uz MK noteikumu Nr.86 4.3.punktu.
Problēmas apraksts
8. Noteikumu projekta 12.punkts, 13.punkts.
MK noteikumu Nr.86 40.punkts paredz, ka noteikumu 39. punktā minētajā gadījumā Valsts ieņēmumu dienests pēc preču izlaišanas brīvā apgrozībā pret drošības naudu veic pārbaudi saskaņā ar regulas Nr. 952/2013 48. pantu un pārbaudes rezultātā pieņem lēmumu par iemaksātās drošības naudas ieskaitīšanu valsts budžetā, atmaksāšanu vai daļēju atmaksāšanu šo noteikumu 4.1., 4.2. vai 4.4. apakšpunktā minētajai personai.
MK noteikumu Nr.86 39.punkts attiecas uz procedūras – laišana brīvā apgrozībā piemērošanu, savukārt MK noteikumu Nr.86 40.punkta tvērums attiecināms uz vairākām procedūrām, neaprobežojoties ar vienu konkrētu procedūru, līdz ar to 40.punktā ietvertā atsauce uz 39.punktu nav korekta un sašaurina 40.punkta tvērumu.
MK noteikumu Nr.86 40.punktā ietvertā atsauce uz regulas Nr.952/2013 48.pantu attiecas uz muitas kontrolēm pēc preču izlaišanas attiecībā uz jebkuru muitas procedūru, kuras nodrošināšanai tika iekasēta drošības nauda.
Līdz ar to MK noteikumu Nr.86 40.punktā nepieciešams svītrot atsauci uz MK noteikumu Nr.86 39.punktu.
Vienlaikus, lai novērstu gadījumus, kad nodokļu maksātājam būtu iespējams dažādi interpretēt pārbaudes par drošības naudu izskatīšanas termiņu, atsaucoties uz Iesniegumu likumā noteikto kārtību attiecībā uz iesnieguma pēc personas iniciatīvas izskatīšanas termiņu 30 dienās, kā arī, lai nodrošinātu regulas Nr.952/2013 98. panta 1. punkta (muitas dienesti atbrīvo galvojumu, tiklīdz muitas parāds vai pienākums samaksāt citus maksājumus ir dzēsts vai vairs nevar rasties) korektu piemērošanu; samazinātu administratīvo slogu uzņēmumiem, iestādei un nepārprotami noteiktu kārtību par drošības naudas atmaksāšanu/ieskaitīšanu valsts budžetā, nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr.86. 40.punktu, svītrojot vārdus “un pārbaudes rezultātā pieņem lēmumu par iemaksātās drošības naudas ieskaitīšanu valsts budžetā, atmaksāšanu vai daļēju atmaksāšanu šo noteikumu 4.1., 4.2. vai 4.4. apakšpunktā minētajai personai”, kā arī svītrot MK noteikumu Nr.86 42. punktu.
Vienlaikus nepieciešami saistīti precizējumi arī MK noteikumu Nr.86 48., 49., 50., 51. punktos.
MK noteikumu Nr.86 40.punkts paredz, ka noteikumu 39. punktā minētajā gadījumā Valsts ieņēmumu dienests pēc preču izlaišanas brīvā apgrozībā pret drošības naudu veic pārbaudi saskaņā ar regulas Nr. 952/2013 48. pantu un pārbaudes rezultātā pieņem lēmumu par iemaksātās drošības naudas ieskaitīšanu valsts budžetā, atmaksāšanu vai daļēju atmaksāšanu šo noteikumu 4.1., 4.2. vai 4.4. apakšpunktā minētajai personai.
MK noteikumu Nr.86 39.punkts attiecas uz procedūras – laišana brīvā apgrozībā piemērošanu, savukārt MK noteikumu Nr.86 40.punkta tvērums attiecināms uz vairākām procedūrām, neaprobežojoties ar vienu konkrētu procedūru, līdz ar to 40.punktā ietvertā atsauce uz 39.punktu nav korekta un sašaurina 40.punkta tvērumu.
MK noteikumu Nr.86 40.punktā ietvertā atsauce uz regulas Nr.952/2013 48.pantu attiecas uz muitas kontrolēm pēc preču izlaišanas attiecībā uz jebkuru muitas procedūru, kuras nodrošināšanai tika iekasēta drošības nauda.
Līdz ar to MK noteikumu Nr.86 40.punktā nepieciešams svītrot atsauci uz MK noteikumu Nr.86 39.punktu.
Vienlaikus, lai novērstu gadījumus, kad nodokļu maksātājam būtu iespējams dažādi interpretēt pārbaudes par drošības naudu izskatīšanas termiņu, atsaucoties uz Iesniegumu likumā noteikto kārtību attiecībā uz iesnieguma pēc personas iniciatīvas izskatīšanas termiņu 30 dienās, kā arī, lai nodrošinātu regulas Nr.952/2013 98. panta 1. punkta (muitas dienesti atbrīvo galvojumu, tiklīdz muitas parāds vai pienākums samaksāt citus maksājumus ir dzēsts vai vairs nevar rasties) korektu piemērošanu; samazinātu administratīvo slogu uzņēmumiem, iestādei un nepārprotami noteiktu kārtību par drošības naudas atmaksāšanu/ieskaitīšanu valsts budžetā, nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr.86. 40.punktu, svītrojot vārdus “un pārbaudes rezultātā pieņem lēmumu par iemaksātās drošības naudas ieskaitīšanu valsts budžetā, atmaksāšanu vai daļēju atmaksāšanu šo noteikumu 4.1., 4.2. vai 4.4. apakšpunktā minētajai personai”, kā arī svītrot MK noteikumu Nr.86 42. punktu.
Vienlaikus nepieciešami saistīti precizējumi arī MK noteikumu Nr.86 48., 49., 50., 51. punktos.
Risinājuma apraksts
8. Noteikumu projekta 12.punkts, 13.punkts.
Lai netiktu sašaurināts MK noteikumu Nr.86 40.punkta tvērums, nepieciešams minētajā punktā svītrot atsauci uz MK noteikumu Nr.86 39.punktu.
Lai nodrošinātu regulas Nr.952/2013 98. panta 1. punkta (muitas dienesti atbrīvo galvojumu, tiklīdz muitas parāds vai pienākums samaksāt citus maksājumus ir dzēsts vai vairs nevar rasties) korektu piemērošanu; samazinātu administratīvo slogu uzņēmumiem, iestādei un nepārprotami noteiktu kārtību par drošības naudas atmaksāšanu/ieskaitīšanu valsts budžetā, nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr.86. 40.punktu, svītrojot vārdus “un pārbaudes rezultātā pieņem lēmumu par iemaksātās drošības naudas ieskaitīšanu valsts budžetā, atmaksāšanu vai daļēju atmaksāšanu šo noteikumu 4.1., 4.2. vai 4.4. apakšpunktā minētajai personai”, kā arī svītrot MK noteikumu Nr.86 42. punktu.
Lai netiktu sašaurināts MK noteikumu Nr.86 40.punkta tvērums, nepieciešams minētajā punktā svītrot atsauci uz MK noteikumu Nr.86 39.punktu.
Lai nodrošinātu regulas Nr.952/2013 98. panta 1. punkta (muitas dienesti atbrīvo galvojumu, tiklīdz muitas parāds vai pienākums samaksāt citus maksājumus ir dzēsts vai vairs nevar rasties) korektu piemērošanu; samazinātu administratīvo slogu uzņēmumiem, iestādei un nepārprotami noteiktu kārtību par drošības naudas atmaksāšanu/ieskaitīšanu valsts budžetā, nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr.86. 40.punktu, svītrojot vārdus “un pārbaudes rezultātā pieņem lēmumu par iemaksātās drošības naudas ieskaitīšanu valsts budžetā, atmaksāšanu vai daļēju atmaksāšanu šo noteikumu 4.1., 4.2. vai 4.4. apakšpunktā minētajai personai”, kā arī svītrot MK noteikumu Nr.86 42. punktu.
Problēmas apraksts
9. Noteikumu projekta 14.punkts.
Atbilstoši MK noteikumu Nr.86 47.punktam, ja precēm, par kurām bija iemaksāta drošības nauda, nosaka galīgo antidempinga maksājumu vai galīgo kompensācijas maksājumu, Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par iemaksātās drošības naudas ieskaitīšanu valsts budžetā, atmaksāšanu vai daļēju atmaksāšanu šo noteikumu 4.1., 4.2. vai 4.4. apakšpunktā minētajai personai.
Gadījumos, kad nosaka galīgo antidempinga maksājumu vai galīgo kompensācijas maksājumu, tad pilnīga atmaksāšana nav iespējama. Iespējama tikai daļēja atmaksāšana. Pilnīga atmaksāšana var būt tikai gadījumā, ja Eiropas Komisija pieņem regulu nosakot, ka netiek noteikts galīgais antidempinga vai kompensācijas maksājums. Šādos gadījumos varētu izdot vienkāršotu lēmumu, kāds minēts MK noteikumu Nr.86 50.punktā.
Atbilstoši MK noteikumu Nr.86 47.punktam, ja precēm, par kurām bija iemaksāta drošības nauda, nosaka galīgo antidempinga maksājumu vai galīgo kompensācijas maksājumu, Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par iemaksātās drošības naudas ieskaitīšanu valsts budžetā, atmaksāšanu vai daļēju atmaksāšanu šo noteikumu 4.1., 4.2. vai 4.4. apakšpunktā minētajai personai.
Gadījumos, kad nosaka galīgo antidempinga maksājumu vai galīgo kompensācijas maksājumu, tad pilnīga atmaksāšana nav iespējama. Iespējama tikai daļēja atmaksāšana. Pilnīga atmaksāšana var būt tikai gadījumā, ja Eiropas Komisija pieņem regulu nosakot, ka netiek noteikts galīgais antidempinga vai kompensācijas maksājums. Šādos gadījumos varētu izdot vienkāršotu lēmumu, kāds minēts MK noteikumu Nr.86 50.punktā.
Risinājuma apraksts
9. Noteikumu projekta 14.punkts.
Tiesiskās skaidrības nodrošināšanai nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr.86 47.punktu nosakot, ka Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par iemaksātās drošības naudas ieskaitīšanu valsts budžetā vai daļēju ieskaitīšanu un daļēju atmaksāšanu.
Tiesiskās skaidrības nodrošināšanai nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr.86 47.punktu nosakot, ka Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par iemaksātās drošības naudas ieskaitīšanu valsts budžetā vai daļēju ieskaitīšanu un daļēju atmaksāšanu.
Problēmas apraksts
10. Noteikumu projekta 15.punkts, 16.punkts, 17.punkts, 18.punkts.
Šobrīd, atbilstoši MK noteikumos Nr.86 noteiktajai kārtībai, piesakot muitas procedūru, persona, kura iemaksājusi drošības naudu, iesniedz muitas iestādē iesniegumu par drošības naudas atmaksāšanu, norādot maksājuma saņēmēja rekvizītus un kredītiestādes kontu, uz kuru pēc attiecīga lēmuma pieņemšanas atmaksājama drošības nauda. Ja tiek apstiprināts piemērotās muitas procedūras pabeigšanas fakts, Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par iemaksātās drošības naudas atmaksāšanu.
Savukārt, ja piemērotā muitas procedūra nav pabeigta vai ir pabeigta, konstatējot neatbilstību starp precēm un muitas dokumentos norādītajām ziņām, Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par neatbilstībai proporcionālas drošības naudas ieskaitīšanu valsts budžetā. Proti, šobrīd par drošības naudas atmaksu Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu un izsūta to personai. Lai mazinātu administratīvo slogu gan Valsts ieņēmumu dienestam, gan personai, nepieciešams pārskatīt lēmumu pieņemšanas procesu, kurā tiek iesaistītas vairākas amatpersonas. Procedūra jāvienkāršo tādā veidā, ka persona tiek informēta par drošības naudas atmaksas faktu. Ja lēmums ir personai nelabvēlīgs, tad paliek spēkā līdzšinējā kārtība.
Vienlaikus, mazinot administratīvo slogu gan Valsts ieņēmumu dienestam, gan arī personām, nepieciešams paredzēt, ka personai labvēlīgu lēmumu par drošības naudas atmaksāšanu izdod, atmaksājot drošības naudu uz personas kredītiestādes kontu. Šobrīd Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par drošības naudas atmaksu un izsūta to personai. Procedūra jāvienkāršo tādā veidā, ka persona tiek informēta par drošības naudas atmaksas faktu. Ja lēmums ir personai nelabvēlīgs, tad paliek spēkā līdzšinējā kārtība.
Piemērojot laišanu brīvā apgrozībā, vienkāršotos lēmumus varētu pieņemt divos gadījumos - ja Eiropas Komisija piešķir tarifu kvotu 100% apmērā un, ja Eiropas Komisija, pieņemot regulu par galīgajiem antidempinga vai kompensācijas maksājumiem, nosaka pagaidu andidempinga vai kompensācijas maksājumu atmaksu, nenosakot tos kā galīgos maksājumus.
Šobrīd, atbilstoši MK noteikumos Nr.86 noteiktajai kārtībai, piesakot muitas procedūru, persona, kura iemaksājusi drošības naudu, iesniedz muitas iestādē iesniegumu par drošības naudas atmaksāšanu, norādot maksājuma saņēmēja rekvizītus un kredītiestādes kontu, uz kuru pēc attiecīga lēmuma pieņemšanas atmaksājama drošības nauda. Ja tiek apstiprināts piemērotās muitas procedūras pabeigšanas fakts, Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par iemaksātās drošības naudas atmaksāšanu.
Savukārt, ja piemērotā muitas procedūra nav pabeigta vai ir pabeigta, konstatējot neatbilstību starp precēm un muitas dokumentos norādītajām ziņām, Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par neatbilstībai proporcionālas drošības naudas ieskaitīšanu valsts budžetā. Proti, šobrīd par drošības naudas atmaksu Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu un izsūta to personai. Lai mazinātu administratīvo slogu gan Valsts ieņēmumu dienestam, gan personai, nepieciešams pārskatīt lēmumu pieņemšanas procesu, kurā tiek iesaistītas vairākas amatpersonas. Procedūra jāvienkāršo tādā veidā, ka persona tiek informēta par drošības naudas atmaksas faktu. Ja lēmums ir personai nelabvēlīgs, tad paliek spēkā līdzšinējā kārtība.
Vienlaikus, mazinot administratīvo slogu gan Valsts ieņēmumu dienestam, gan arī personām, nepieciešams paredzēt, ka personai labvēlīgu lēmumu par drošības naudas atmaksāšanu izdod, atmaksājot drošības naudu uz personas kredītiestādes kontu. Šobrīd Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par drošības naudas atmaksu un izsūta to personai. Procedūra jāvienkāršo tādā veidā, ka persona tiek informēta par drošības naudas atmaksas faktu. Ja lēmums ir personai nelabvēlīgs, tad paliek spēkā līdzšinējā kārtība.
Piemērojot laišanu brīvā apgrozībā, vienkāršotos lēmumus varētu pieņemt divos gadījumos - ja Eiropas Komisija piešķir tarifu kvotu 100% apmērā un, ja Eiropas Komisija, pieņemot regulu par galīgajiem antidempinga vai kompensācijas maksājumiem, nosaka pagaidu andidempinga vai kompensācijas maksājumu atmaksu, nenosakot tos kā galīgos maksājumus.
Risinājuma apraksts
10. Noteikumu projekta 15.punkts, 16.punkts, 17.punkts, 18.punkts.
Lai mazinātu administratīvo slogu gan Valsts ieņēmumu dienestam, gan personai, nepieciešams pārskatīt lēmumu pieņemšanas procesu, kurā tiek iesaistītas vairākas amatpersonas. Procedūra jāvienkāršo tādā veidā, ka persona tiek informēta par drošības naudas atmaksas faktu. Ja lēmums ir personai nelabvēlīgs, tad paliek spēkā līdzšinējā kārtība.
Līdz ar to ar noteikumu projekta 17.punktu tiek veikti grozījumi MK noteikumu Nr.86 50.punktā nosakot, ka attiecīgā gadījumā Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par iemaksātās drošības naudas atmaksāšanu. Personai labvēlīgu lēmumu par drošības naudas atmaksāšanu izdod, atmaksājot drošības naudu uz personas iesniegumā par drošības naudas atmaksu norādīto kredītiestādes kontu.
Vienlaikus nepieciešams pārskatīt MK noteikumu Nr.86 48.punktā minētā pielikuma saturu, kā arī veikt precizējumus MK noteikumu Nr.86 49.punktā, paredzot iespēju iesniegumu aizpildīt arī angļu valodā (izslēdzot krievu valodu).
Lai mazinātu administratīvo slogu gan Valsts ieņēmumu dienestam, gan personai, nepieciešams pārskatīt lēmumu pieņemšanas procesu, kurā tiek iesaistītas vairākas amatpersonas. Procedūra jāvienkāršo tādā veidā, ka persona tiek informēta par drošības naudas atmaksas faktu. Ja lēmums ir personai nelabvēlīgs, tad paliek spēkā līdzšinējā kārtība.
Līdz ar to ar noteikumu projekta 17.punktu tiek veikti grozījumi MK noteikumu Nr.86 50.punktā nosakot, ka attiecīgā gadījumā Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par iemaksātās drošības naudas atmaksāšanu. Personai labvēlīgu lēmumu par drošības naudas atmaksāšanu izdod, atmaksājot drošības naudu uz personas iesniegumā par drošības naudas atmaksu norādīto kredītiestādes kontu.
Vienlaikus nepieciešams pārskatīt MK noteikumu Nr.86 48.punktā minētā pielikuma saturu, kā arī veikt precizējumus MK noteikumu Nr.86 49.punktā, paredzot iespēju iesniegumu aizpildīt arī angļu valodā (izslēdzot krievu valodu).
Problēmas apraksts
11. Noteikumu projekta 19.punkts, 20.punkts.
Atbilstoši MK noteikumos Nr.86 54. un 55.punktā noteiktajam, vienreizējo galvojumu, kas sniegts kā galvinieka saistības atbilstoši regulas Nr. 2015/2447 151. panta 5. punktam, reģistrē Valsts ieņēmumu dienestā pirms muitas deklarācijas vai pagaidu uzglabāšanas deklarācijas iesniegšanas. Lai reģistrētu vienreizējo galvojumu, persona, kurai izsniegts vienreizējā galvojuma dokuments, vai tās pilnvarotais pārstāvis iesniedz vienreizējā galvojuma dokumenta divus eksemplārus (oriģinālus) jebkurā Valsts ieņēmumu dienesta muitas kontroles punktā.
Valsts ieņēmumu dienests vienreizējā galvojuma dokumentos izdara atzīmi par EDS vai muitas informācijas sistēmas piešķirto reģistrācijas numuru. Vienu vienreizējā galvojuma dokumenta eksemplāru izsniedz personai, kura iesniedza vienreizējā galvojuma dokumentu, vai tās pilnvarotajam pārstāvim.
Muitas likuma 13. panta pirmajā daļā noteikts, ka dokumentus un informāciju, kas nav jāiesniedz Eiropas Komisijas centrālajās muitas informācijas sistēmās, iesniedz EDS.
Ministru kabineta noteikumu Nr.86 54. un 55. punktā ir noteikta kārtība, kādā persona iesniedz vienreizējā galvojuma dokumentu Valsts ieņēmumu dienesta muitas kontroles punktā, un kārtība, kādā muitas amatpersona reģistrē vienreizējā galvojuma dokumentu. Noteiktā kārtība paredz, ka personai fiziski jāiesniedz muitas kontroles punktā vienreizējā galvojuma dokuments, savukārt muitas amatpersonai minētais dokuments jāapstrādā manuāli, izdarot uz tā atzīmi par dokumentam piešķirto reģistrācijas numuru. Šāda kārtība nenodrošina Muitas likuma 13. panta pirmajā daļā noteikto.
Nepieciešams pilnveidot vienreizējā galvojuma dokumentu apriti reģistrēšanai Valsts ieņēmumu dienestā, mazinot administratīvo slogu gan Valsts ieņēmumu dienestam, gan personai paredzot, ka dokumentu aprite tiek organizēta, izmantojot EDS.
Šobrīd, lai reģistrētu vienreizējo galvojumu, jādodas ar papīra dokumentu uz attiecīgo muitas kontroles punktu, jāveic reģistrēšana, zīmogošana un jādod eksemplārs atpakaļ.
Atbilstoši MK noteikumos Nr.86 54. un 55.punktā noteiktajam, vienreizējo galvojumu, kas sniegts kā galvinieka saistības atbilstoši regulas Nr. 2015/2447 151. panta 5. punktam, reģistrē Valsts ieņēmumu dienestā pirms muitas deklarācijas vai pagaidu uzglabāšanas deklarācijas iesniegšanas. Lai reģistrētu vienreizējo galvojumu, persona, kurai izsniegts vienreizējā galvojuma dokuments, vai tās pilnvarotais pārstāvis iesniedz vienreizējā galvojuma dokumenta divus eksemplārus (oriģinālus) jebkurā Valsts ieņēmumu dienesta muitas kontroles punktā.
Valsts ieņēmumu dienests vienreizējā galvojuma dokumentos izdara atzīmi par EDS vai muitas informācijas sistēmas piešķirto reģistrācijas numuru. Vienu vienreizējā galvojuma dokumenta eksemplāru izsniedz personai, kura iesniedza vienreizējā galvojuma dokumentu, vai tās pilnvarotajam pārstāvim.
Muitas likuma 13. panta pirmajā daļā noteikts, ka dokumentus un informāciju, kas nav jāiesniedz Eiropas Komisijas centrālajās muitas informācijas sistēmās, iesniedz EDS.
Ministru kabineta noteikumu Nr.86 54. un 55. punktā ir noteikta kārtība, kādā persona iesniedz vienreizējā galvojuma dokumentu Valsts ieņēmumu dienesta muitas kontroles punktā, un kārtība, kādā muitas amatpersona reģistrē vienreizējā galvojuma dokumentu. Noteiktā kārtība paredz, ka personai fiziski jāiesniedz muitas kontroles punktā vienreizējā galvojuma dokuments, savukārt muitas amatpersonai minētais dokuments jāapstrādā manuāli, izdarot uz tā atzīmi par dokumentam piešķirto reģistrācijas numuru. Šāda kārtība nenodrošina Muitas likuma 13. panta pirmajā daļā noteikto.
Nepieciešams pilnveidot vienreizējā galvojuma dokumentu apriti reģistrēšanai Valsts ieņēmumu dienestā, mazinot administratīvo slogu gan Valsts ieņēmumu dienestam, gan personai paredzot, ka dokumentu aprite tiek organizēta, izmantojot EDS.
Šobrīd, lai reģistrētu vienreizējo galvojumu, jādodas ar papīra dokumentu uz attiecīgo muitas kontroles punktu, jāveic reģistrēšana, zīmogošana un jādod eksemplārs atpakaļ.
Risinājuma apraksts
11. Noteikumu projekta 19.punkts, 20.punkts.
Nepieciešams veikt grozījumus MK noteikumu Nr.86 54. un 55.punktā, pilnveidojot vienreizējā galvojuma dokumentu apriti reģistrēšanai Valsts ieņēmumu dienestā, mazinot administratīvo slogu gan Valsts ieņēmumu dienestam, gan personai paredzot, ka dokumentu aprite tiek organizēta, izmantojot EDS.
Nepieciešams veikt grozījumus MK noteikumu Nr.86 54. un 55.punktā, pilnveidojot vienreizējā galvojuma dokumentu apriti reģistrēšanai Valsts ieņēmumu dienestā, mazinot administratīvo slogu gan Valsts ieņēmumu dienestam, gan personai paredzot, ka dokumentu aprite tiek organizēta, izmantojot EDS.
Problēmas apraksts
12. Noteikumu projekta 22.punkts.
Atbilstoši MK noteikumos Nr.86 59.2.apakšpunktā noteiktajam, lai saņemtu vispārējā galvojuma atļauju, persona iesniedz vispārējo galvojumu, kas sniegts kā galvinieka saistības atbilstoši regulas Nr. 2015/2447 151. panta 6. punktam, izmantojot regulas Nr. 2015/2447 32-03. pielikumā norādīto veidlapu (turpmāk – vispārējais galvojums). Šo veidlapu pieļaujams aizpildīt un iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā elektroniska dokumenta veidā, parakstītu ar drošu elektronisko parakstu saskaņā ar Elektronisko dokumentu likumā noteiktajiem nosacījumiem.
Minēto normu nepieciešams precizēt nosakot, ka veidlapu, parakstītu ar drošu elektronisko parakstu, iesniedz Muitas lēmumu sistēmā, pievienojot to kā dokumentu pie pieteikuma atļaujas saņemšanai vai grozīšanai.
Minētie precizējumi atbilstu regulas Nr.2023/1070 8.pantam (Muitas lēmumu sistēmu izmanto, lai iesniegtu un apstrādātu atļaujas sniegt vispārēju galvojumu, ieskaitot iespējamu samazinājumu vai atbrīvojumu pieteikumus, kā arī pārvaldītu ar pieteikumiem vai atļauju saistītos lēmumus), kā arī regulas Nr.952/2013 6.pantam (visu informācijas apmaiņu starp muitas dienestiem un starp uzņēmējiem un muitas dienestiem, piemēram, attiecībā uz deklarācijām, iesniegumiem vai lēmumiem, kā arī šādas informācijas glabāšanu, kā paredzēts tiesību aktos muitas jomā, veic, izmantojot elektroniskas datu apstrādes metodes).
Atbilstoši MK noteikumos Nr.86 59.2.apakšpunktā noteiktajam, lai saņemtu vispārējā galvojuma atļauju, persona iesniedz vispārējo galvojumu, kas sniegts kā galvinieka saistības atbilstoši regulas Nr. 2015/2447 151. panta 6. punktam, izmantojot regulas Nr. 2015/2447 32-03. pielikumā norādīto veidlapu (turpmāk – vispārējais galvojums). Šo veidlapu pieļaujams aizpildīt un iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā elektroniska dokumenta veidā, parakstītu ar drošu elektronisko parakstu saskaņā ar Elektronisko dokumentu likumā noteiktajiem nosacījumiem.
Minēto normu nepieciešams precizēt nosakot, ka veidlapu, parakstītu ar drošu elektronisko parakstu, iesniedz Muitas lēmumu sistēmā, pievienojot to kā dokumentu pie pieteikuma atļaujas saņemšanai vai grozīšanai.
Minētie precizējumi atbilstu regulas Nr.2023/1070 8.pantam (Muitas lēmumu sistēmu izmanto, lai iesniegtu un apstrādātu atļaujas sniegt vispārēju galvojumu, ieskaitot iespējamu samazinājumu vai atbrīvojumu pieteikumus, kā arī pārvaldītu ar pieteikumiem vai atļauju saistītos lēmumus), kā arī regulas Nr.952/2013 6.pantam (visu informācijas apmaiņu starp muitas dienestiem un starp uzņēmējiem un muitas dienestiem, piemēram, attiecībā uz deklarācijām, iesniegumiem vai lēmumiem, kā arī šādas informācijas glabāšanu, kā paredzēts tiesību aktos muitas jomā, veic, izmantojot elektroniskas datu apstrādes metodes).
Risinājuma apraksts
12. Noteikumu projekta 22.punkts.
Lai nodrošinātu MK noteikumu Nr.86.2.punktā ietvertās normas atbilstību regulas Nr.2023/1070 8.pantam un regulas Nr.952/2013 6.pantam, nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr.86 59.2.apakšpunktā noteikto, paredzot, ka veidlapu, parakstītu ar drošu elektronisko parakstu, iesniedz Muitas lēmumu sistēmā, pievienojot to kā dokumentu pie pieteikuma atļaujas saņemšanai vai grozīšanai nevis iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā, kā tas ir noteikts šobrīd.
Lai nodrošinātu MK noteikumu Nr.86.2.punktā ietvertās normas atbilstību regulas Nr.2023/1070 8.pantam un regulas Nr.952/2013 6.pantam, nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr.86 59.2.apakšpunktā noteikto, paredzot, ka veidlapu, parakstītu ar drošu elektronisko parakstu, iesniedz Muitas lēmumu sistēmā, pievienojot to kā dokumentu pie pieteikuma atļaujas saņemšanai vai grozīšanai nevis iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā, kā tas ir noteikts šobrīd.
Problēmas apraksts
13. Noteikumu projekta 23.punkts, 29.punkts, 30.punkts, 31.punkts, 32.punkts, 38.punkts.
Saskaņā ar MK noteikumu Nr.86 60.punktu, ja vispārējais galvojums sniegts muitas procedūru – laišana brīvā apgrozībā un galapatēriņš – nodrošināšanai, persona papildus vispārējā galvojuma iesniegumam iesniedz iesniegumu, lai atliktu maksājamā nodokļa samaksu saskaņā ar regulas Nr. 2015/2446 A pielikuma I un VII sadaļu un regulas Nr. 2015/2447 A pielikumu un iesnieguma sadaļā "Papildu ziņas" norāda vēlamo laikposmu, par kuru apkopot muitas deklarācijās aprēķinātās nodokļu summas (attiecīgi par kalendāra nedēļu vai kalendāra mēnesi), kā arī ziņas par personu, kurai tiks piešķirtas attiecīgās lietotāja tiesības EDS (vārds, uzvārds, personas kods, elektroniskā pasta adrese un telefona numurs).
Šobrīd ir veikta EDS aktualizēšana, tādējādi mainījusies kārtība, kādā nodokļu maksātājiem piešķir piekļuves tiesības EDS apakšsistēmai “Muitas klientu darījumi”. Jaunā funkcionalitāte paredz, ka piekļuves tiesības piešķir paši nodokļu maksātāji saviem darbiniekiem, neiesniedzot papildu iesniegumu Valsts ieņēmumu dienestā (instrukcija pieejama Valsts ieņēmumu dienesta mājas lapā). Tāpēc MK noteikumos Nr.86 nepieciešams svītrot 60.2. apakšpunktu, apvienot 60. punkta ievaddaļas tekstu ar 60.1. apakšpunkta tekstu un precizēt noteikumu 65. punktu (atceļot 2. pielikumu), kā arī precizēt 66., 67., 68 un 90. punktu.
Šobrīd atbilstoši spēkā esošajai MK noteikumu Nr.86 redakcijai, lai varētu skatīt savus klientu darījumus attiecībā uz maksājumu atlikumiem saistībā ar atlikto maksājumu un galvojumiem, šāda iespēja jālūdz Valsts ieņēmumu dienestam, iesniedzot iesniegumu un norādot dažādus nepieciešamos datus. Būtu nepieciešams paredzēt, ka šādas darbības vairs nav jāveic un komersantam nekas Valsts ieņēmumu dienestam nebūtu jāsūta. Persona, kura ir atbildīga par lietotāju tiesībām savā uzņēmumā, pati piešķirtu šādas tiesības un personas var apskatīt savus datus. Šādi grozījumi normatīvajā regulējumā mazinātu administratīvo slogu un vienkāršotu procesu.
Vienlaikus nepieciešams precizēt terminoloģiju atbilstoši regulā Nr.952/2013 lietotajai, terminu “rēķins” aizstājot ar terminu “apkopojuma periods”.
Saskaņā ar MK noteikumu Nr.86 60.punktu, ja vispārējais galvojums sniegts muitas procedūru – laišana brīvā apgrozībā un galapatēriņš – nodrošināšanai, persona papildus vispārējā galvojuma iesniegumam iesniedz iesniegumu, lai atliktu maksājamā nodokļa samaksu saskaņā ar regulas Nr. 2015/2446 A pielikuma I un VII sadaļu un regulas Nr. 2015/2447 A pielikumu un iesnieguma sadaļā "Papildu ziņas" norāda vēlamo laikposmu, par kuru apkopot muitas deklarācijās aprēķinātās nodokļu summas (attiecīgi par kalendāra nedēļu vai kalendāra mēnesi), kā arī ziņas par personu, kurai tiks piešķirtas attiecīgās lietotāja tiesības EDS (vārds, uzvārds, personas kods, elektroniskā pasta adrese un telefona numurs).
Šobrīd ir veikta EDS aktualizēšana, tādējādi mainījusies kārtība, kādā nodokļu maksātājiem piešķir piekļuves tiesības EDS apakšsistēmai “Muitas klientu darījumi”. Jaunā funkcionalitāte paredz, ka piekļuves tiesības piešķir paši nodokļu maksātāji saviem darbiniekiem, neiesniedzot papildu iesniegumu Valsts ieņēmumu dienestā (instrukcija pieejama Valsts ieņēmumu dienesta mājas lapā). Tāpēc MK noteikumos Nr.86 nepieciešams svītrot 60.2. apakšpunktu, apvienot 60. punkta ievaddaļas tekstu ar 60.1. apakšpunkta tekstu un precizēt noteikumu 65. punktu (atceļot 2. pielikumu), kā arī precizēt 66., 67., 68 un 90. punktu.
Šobrīd atbilstoši spēkā esošajai MK noteikumu Nr.86 redakcijai, lai varētu skatīt savus klientu darījumus attiecībā uz maksājumu atlikumiem saistībā ar atlikto maksājumu un galvojumiem, šāda iespēja jālūdz Valsts ieņēmumu dienestam, iesniedzot iesniegumu un norādot dažādus nepieciešamos datus. Būtu nepieciešams paredzēt, ka šādas darbības vairs nav jāveic un komersantam nekas Valsts ieņēmumu dienestam nebūtu jāsūta. Persona, kura ir atbildīga par lietotāju tiesībām savā uzņēmumā, pati piešķirtu šādas tiesības un personas var apskatīt savus datus. Šādi grozījumi normatīvajā regulējumā mazinātu administratīvo slogu un vienkāršotu procesu.
Vienlaikus nepieciešams precizēt terminoloģiju atbilstoši regulā Nr.952/2013 lietotajai, terminu “rēķins” aizstājot ar terminu “apkopojuma periods”.
Risinājuma apraksts
13. Noteikumu projekta 23.punkts, 29.punkts, 30.punkts, 31.punkts, 32.punkts, 38.punkts.
Lai mazinātu administratīvo slogu un vienkāršotu procesu, nepieciešams nodrošināt iespēju, ka piekļuves tiesības EDS sadaļai «Muitas klientu darījumi» piešķir paši nodokļu maksātāji saviem darbiniekiem. Persona, kura ir atbildīga par lietotāju tiesībām savā uzņēmumā, pati piešķirtu šādas tiesības un personas var apskatīt savus datus.
Vienlaikus nepieciešams precizēt terminoloģiju atbilstoši regulā Nr.952/2013 lietotajai, terminu “rēķins” aizstājot ar terminu “apkopojuma periods”.
Lai mazinātu administratīvo slogu un vienkāršotu procesu, nepieciešams nodrošināt iespēju, ka piekļuves tiesības EDS sadaļai «Muitas klientu darījumi» piešķir paši nodokļu maksātāji saviem darbiniekiem. Persona, kura ir atbildīga par lietotāju tiesībām savā uzņēmumā, pati piešķirtu šādas tiesības un personas var apskatīt savus datus.
Vienlaikus nepieciešams precizēt terminoloģiju atbilstoši regulā Nr.952/2013 lietotajai, terminu “rēķins” aizstājot ar terminu “apkopojuma periods”.
Problēmas apraksts
14. Noteikumu projekta 26.punkts, 27.punkts, 28.punkts.
MK noteikumu Nr.86 63.punkts nosaka, ka, ja vispārējā galvojuma atļaujas saņemšanai iesniegtajā vispārējā galvojumā galvinieka saistības ir sniegtas 100 % apmērā no atsauces summas, Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu 30 dienu laikā no vispārējā galvojuma iesnieguma pieņemšanas dienas. Šajā punktā noteiktais lēmuma pieņemšanas termiņš nav attiecināms uz regulas Nr. 2015/2446 13. panta 4. punktā minēto gadījumu.
Nosakot prasības Latvijas galvojumu pārvaldības sistēmas izstrādei, secināts, ka ir nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr. 86 3.3. sadaļu “Vispārējais galvojums, ieskaitot iespējamo samazinājumu un atbrīvojumu” un iekļaut nosacījumus attiecībā uz galvojumu identificēšanu un derīgumu, precizējot MK noteikumu Nr.86 63. un 64.punktu, kā arī iekļaujot nosacījumus attiecībā uz vispārējā galvojumu identificēšanu un derīgumu, vispārējā galvojuma izmantošanu deklarēšanā, iekļaujot informāciju par galvojuma references numuru, piekļuves kodu.
2023. gadā Valsts ieņēmumu dienests pabeidza un izveidoja galvojumu reģistru un ir nodrošināta iespēja, ka references numurs un reģistrācijas kods tiek piešķirts deklarēšanas brīdī un ir iespējams identificēt galvojumu. Piekļuves kods ir drošības līdzeklis komersantiem un ir komersantu rīcībā, lai cits nevar izmantot tā galvojumu.
Personas var pieprasīt papildus piekļuves kodus vai tos anulēt, ja nepieciešams.
Vienlaikus, tiesiskās skaidrības dēļ, nepieciešams precizēt, kādu tieši lēmumu Valsts ieņēmumu dienests pieņem 30 dienu laikā no vispārējā galvojuma iesnieguma pieņemšanas dienas.
MK noteikumu Nr.86 63.punkts nosaka, ka, ja vispārējā galvojuma atļaujas saņemšanai iesniegtajā vispārējā galvojumā galvinieka saistības ir sniegtas 100 % apmērā no atsauces summas, Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu 30 dienu laikā no vispārējā galvojuma iesnieguma pieņemšanas dienas. Šajā punktā noteiktais lēmuma pieņemšanas termiņš nav attiecināms uz regulas Nr. 2015/2446 13. panta 4. punktā minēto gadījumu.
Nosakot prasības Latvijas galvojumu pārvaldības sistēmas izstrādei, secināts, ka ir nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr. 86 3.3. sadaļu “Vispārējais galvojums, ieskaitot iespējamo samazinājumu un atbrīvojumu” un iekļaut nosacījumus attiecībā uz galvojumu identificēšanu un derīgumu, precizējot MK noteikumu Nr.86 63. un 64.punktu, kā arī iekļaujot nosacījumus attiecībā uz vispārējā galvojumu identificēšanu un derīgumu, vispārējā galvojuma izmantošanu deklarēšanā, iekļaujot informāciju par galvojuma references numuru, piekļuves kodu.
2023. gadā Valsts ieņēmumu dienests pabeidza un izveidoja galvojumu reģistru un ir nodrošināta iespēja, ka references numurs un reģistrācijas kods tiek piešķirts deklarēšanas brīdī un ir iespējams identificēt galvojumu. Piekļuves kods ir drošības līdzeklis komersantiem un ir komersantu rīcībā, lai cits nevar izmantot tā galvojumu.
Personas var pieprasīt papildus piekļuves kodus vai tos anulēt, ja nepieciešams.
Vienlaikus, tiesiskās skaidrības dēļ, nepieciešams precizēt, kādu tieši lēmumu Valsts ieņēmumu dienests pieņem 30 dienu laikā no vispārējā galvojuma iesnieguma pieņemšanas dienas.
Risinājuma apraksts
14. Noteikumu projekta 26.punkts, 27.punkts, 28.punkts.
Nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr. 86 3.3. sadaļu “Vispārējais galvojums, ieskaitot iespējamo samazinājumu un atbrīvojumu” un iekļaut nosacījumus attiecībā uz galvojumu identificēšanu un derīgumu, precizējot MK noteikumu Nr.86 63. un 64.punktu, kā arī iekļaujot nosacījumus attiecībā uz vispārējā galvojumu identificēšanu un derīgumu, vispārējā galvojuma izmantošanu deklarēšanā, iekļaujot informāciju par galvojuma references numuru, piekļuves kodu.
Vienlaikus, tiesiskās skaidrības dēļ, nepieciešams precizēt, kādu tieši lēmumu Valsts ieņēmumu dienests pieņem 30 dienu laikā no vispārējā galvojuma iesnieguma pieņemšanas dienas.
Tādejādi, MK noteikumi Nr.86 tiek papildināti ar jaunu 63.1 punktu paredzot, ka, lai vispārējā galvojuma atļauju izmantotu preču deklarēšanā Valsts ieņēmumu dienests piešķir galvojuma references numuru un ar konkrēto galvojuma references numuru saistīto piekļuves kodu. Valsts ieņēmumu dienests galvojuma references numuru un ar to saistīto piekļuves kodu izsniedz elektroniski, izmantojot EDS. Atļaujas turētājs, izmantojot EDS, var pieprasīt atcelt vai izsniegt vairākus ar galvojuma references numuru saistītos piekļuves kodus. Galvojuma references numurs un ar to saistītais piekļuves kods ir spēkā, ja vienlaikus ir spēkā vispārējā galvojuma atļaujas nosacījumu izpildei sniegtās galvinieka saistības un ir izpildīti MK noteikumu Nr.86 62. punktā minētie nosacījumi.
Nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr. 86 3.3. sadaļu “Vispārējais galvojums, ieskaitot iespējamo samazinājumu un atbrīvojumu” un iekļaut nosacījumus attiecībā uz galvojumu identificēšanu un derīgumu, precizējot MK noteikumu Nr.86 63. un 64.punktu, kā arī iekļaujot nosacījumus attiecībā uz vispārējā galvojumu identificēšanu un derīgumu, vispārējā galvojuma izmantošanu deklarēšanā, iekļaujot informāciju par galvojuma references numuru, piekļuves kodu.
Vienlaikus, tiesiskās skaidrības dēļ, nepieciešams precizēt, kādu tieši lēmumu Valsts ieņēmumu dienests pieņem 30 dienu laikā no vispārējā galvojuma iesnieguma pieņemšanas dienas.
Tādejādi, MK noteikumi Nr.86 tiek papildināti ar jaunu 63.1 punktu paredzot, ka, lai vispārējā galvojuma atļauju izmantotu preču deklarēšanā Valsts ieņēmumu dienests piešķir galvojuma references numuru un ar konkrēto galvojuma references numuru saistīto piekļuves kodu. Valsts ieņēmumu dienests galvojuma references numuru un ar to saistīto piekļuves kodu izsniedz elektroniski, izmantojot EDS. Atļaujas turētājs, izmantojot EDS, var pieprasīt atcelt vai izsniegt vairākus ar galvojuma references numuru saistītos piekļuves kodus. Galvojuma references numurs un ar to saistītais piekļuves kods ir spēkā, ja vienlaikus ir spēkā vispārējā galvojuma atļaujas nosacījumu izpildei sniegtās galvinieka saistības un ir izpildīti MK noteikumu Nr.86 62. punktā minētie nosacījumi.
Problēmas apraksts
15. Noteikumu projekta 33.punkts.
Atbilstoši MK noteikumu Nr.86 70.punktam Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu apturēt vispārējā galvojuma atļauju, ja vispārējā galvojuma atļaujas turētājs neatbilst MK noteikumu Nr.86 noteikumu 62. punktā minētajiem nosacījumiem.
Tiesiskās skaidrības nolūkā nepieciešams precizēt vispārējā galvojuma atļaujas apturēšanas nosacījumus, nepārprotami norādot, ka vispārējā galvojuma atļauju aptur arī tādā gadījumā, ja galvinieka saistības nav spēkā. Tā tas notiek arī šobrīd, taču skaidri neizriet no normas satura.
Vienlaikus nepieciešams noteikt, ka Valsts ieņēmumu dienests lēmumu apturēt vispārējā galvojuma atļauju pieņem Muitas lēmumu sistēmā.
Atbilstoši MK noteikumu Nr.86 70.punktam Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu apturēt vispārējā galvojuma atļauju, ja vispārējā galvojuma atļaujas turētājs neatbilst MK noteikumu Nr.86 noteikumu 62. punktā minētajiem nosacījumiem.
Tiesiskās skaidrības nolūkā nepieciešams precizēt vispārējā galvojuma atļaujas apturēšanas nosacījumus, nepārprotami norādot, ka vispārējā galvojuma atļauju aptur arī tādā gadījumā, ja galvinieka saistības nav spēkā. Tā tas notiek arī šobrīd, taču skaidri neizriet no normas satura.
Vienlaikus nepieciešams noteikt, ka Valsts ieņēmumu dienests lēmumu apturēt vispārējā galvojuma atļauju pieņem Muitas lēmumu sistēmā.
Risinājuma apraksts
15. Noteikumu projekta 33.punkts.
Tiesiskās skaidrības nolūkā tiek precizēts MK noteikumu Nr.86 70.punkts saistībā ar vispārējā galvojuma atļaujas apturēšanas nosacījumiem nepārprotami norādot, ka vispārējā galvojuma atļauju aptur arī tādā gadījumā, ja galvinieka saistības nav spēkā. Tā tas notiek arī šobrīd, taču skaidri neizriet no normas satura.
Vienlaikus tiek noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienests lēmumu apturēt vispārējā galvojuma atļauju pieņem Muitas lēmumu sistēmā.
Tiesiskās skaidrības nolūkā tiek precizēts MK noteikumu Nr.86 70.punkts saistībā ar vispārējā galvojuma atļaujas apturēšanas nosacījumiem nepārprotami norādot, ka vispārējā galvojuma atļauju aptur arī tādā gadījumā, ja galvinieka saistības nav spēkā. Tā tas notiek arī šobrīd, taču skaidri neizriet no normas satura.
Vienlaikus tiek noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienests lēmumu apturēt vispārējā galvojuma atļauju pieņem Muitas lēmumu sistēmā.
Problēmas apraksts
16. Noteikumu projekta 34.punkts.
MK noteikumu Nr.86 75 punkts paredz - ja Valsts ieņēmumu dienests pieņēmis lēmumu apturēt, atjaunot, atcelt vai anulēt vispārējā galvojuma atļauju, tas divu darbdienu laikā pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas rakstiski informē galvinieku.
Tā kā informācijas apmaiņai jānotiek EDS, tiesiskās skaidrības nolūkā to nepieciešams iekļaut normas saturā paredzot gadījumus, kad informācijas apmaiņai saistībā ar vispārējā galvojuma atļauju tiek izmantota EDS. Šobrīd tas nav tik skaidri noteikts un ir dokumenti, kas jāiesniedz caur minēto sistēmu vai papīra formātā un dokumenti, kas jāiesniedz Muitas lēmumu sistēmā.
MK noteikumu Nr.86 75.punkta saturs attiecināms uz gadījumu, kad Valsts ieņēmumu dienests atceļ galvinieka saistības. Šobrīd atbilstoši spēkā esošajam regulējumam tā ir rakstveida procedūra, taču nepieciešams noteikt, ka visas darbības notiks caur EDS.
MK noteikumu Nr.86 75 punkts paredz - ja Valsts ieņēmumu dienests pieņēmis lēmumu apturēt, atjaunot, atcelt vai anulēt vispārējā galvojuma atļauju, tas divu darbdienu laikā pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas rakstiski informē galvinieku.
Tā kā informācijas apmaiņai jānotiek EDS, tiesiskās skaidrības nolūkā to nepieciešams iekļaut normas saturā paredzot gadījumus, kad informācijas apmaiņai saistībā ar vispārējā galvojuma atļauju tiek izmantota EDS. Šobrīd tas nav tik skaidri noteikts un ir dokumenti, kas jāiesniedz caur minēto sistēmu vai papīra formātā un dokumenti, kas jāiesniedz Muitas lēmumu sistēmā.
MK noteikumu Nr.86 75.punkta saturs attiecināms uz gadījumu, kad Valsts ieņēmumu dienests atceļ galvinieka saistības. Šobrīd atbilstoši spēkā esošajam regulējumam tā ir rakstveida procedūra, taču nepieciešams noteikt, ka visas darbības notiks caur EDS.
Risinājuma apraksts
16. Noteikumu projekta 34.punkts.
Nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr.86 75.punktu paredzot gadījumus, kad informācijas apmaiņai saistībā ar vispārējā galvojuma atļauju tiek izmantota EDS.
Nepieciešams noteikt, ka gadījumos, kad galvinieka saistības vai galvinieka apstiprinājumu atsauc muitas iestāde, par to tiek paziņots arī galviniekam, lai galvinieks būtu informēts par muitas iestādes pieņemto lēmumu.
Vienlaikus tiesiskās skaidrības nolūkā normā iekļauta atsauce uz Regulas 2015/2446 82. panta 2. punktu, jo minētais punkts regulē, kad galvinieka saistības vai galvinieka apstiprinājumu atsauc muitas iestāde.
Normā netiek iekļauta atsauce uz Regulas 2015/2446 82. panta 3. punktu, jo tas noteic regulējumu kad pats galvinieks atceļ savas saistības.
Nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr.86 75.punktu paredzot gadījumus, kad informācijas apmaiņai saistībā ar vispārējā galvojuma atļauju tiek izmantota EDS.
Nepieciešams noteikt, ka gadījumos, kad galvinieka saistības vai galvinieka apstiprinājumu atsauc muitas iestāde, par to tiek paziņots arī galviniekam, lai galvinieks būtu informēts par muitas iestādes pieņemto lēmumu.
Vienlaikus tiesiskās skaidrības nolūkā normā iekļauta atsauce uz Regulas 2015/2446 82. panta 2. punktu, jo minētais punkts regulē, kad galvinieka saistības vai galvinieka apstiprinājumu atsauc muitas iestāde.
Normā netiek iekļauta atsauce uz Regulas 2015/2446 82. panta 3. punktu, jo tas noteic regulējumu kad pats galvinieks atceļ savas saistības.
Problēmas apraksts
17. Noteikumu projekta 35.punkts, 36.punkts.
Tā kā MK noteikumu Nr. 86 62. punkts tiek papildināts ar regulējumu attiecībā uz maksājuma atlikšanas atļaujas izsniegšanu, ir nosakāma arī rīcība attiecībā uz šīs atļaujas apturēšanu, atjaunošanu, atcelšanu, anulēšanu un grozīšanu. Pamatojoties uz minēto, nepieciešams papildināt MK noteikumus Nr. 86 ar jaunu 75.1 un 75.2 punktu.
Tā kā MK noteikumu Nr. 86 62. punkts tiek papildināts ar regulējumu attiecībā uz maksājuma atlikšanas atļaujas izsniegšanu, ir nosakāma arī rīcība attiecībā uz šīs atļaujas apturēšanu, atjaunošanu, atcelšanu, anulēšanu un grozīšanu. Pamatojoties uz minēto, nepieciešams papildināt MK noteikumus Nr. 86 ar jaunu 75.1 un 75.2 punktu.
Risinājuma apraksts
17. Noteikumu projekta 35.punkts, 36.punkts.
Tā kā MK noteikumu Nr. 86 62. punkts tiek papildināts ar regulējumu attiecībā uz maksājuma atlikšanas atļaujas izsniegšanu, ir nosakāma arī rīcība attiecībā uz šīs atļaujas apturēšanu, atjaunošanu, atcelšanu, anulēšanu un grozīšanu. Pamatojoties uz minēto, tiek papildināti MK noteikumi Nr. 86 ar jaunu 75.1 un 75.2 punktu.
Atliktā maksājuma atļauja tiek apturēta, atjaunota, atcelta vai anulēta, ja tiek apturēta, atjaunota, atcelta vai anulēta vispārējā galvojuma atļauja muitas procedūru – laišana brīvā apgrozībā un galapatēriņš – nodrošināšanai.
Ja ir iesniegti grozījumi vispārējā galvojuma atļaujai muitas procedūru – laišana brīvā apgrozībā un galapatēriņš – nodrošināšanai, persona Muitas lēmumu sistēmā iesniedz iesniegumu par nepieciešamajām izmaiņām atliktā maksājuma atļaujā.
Tā kā MK noteikumu Nr. 86 62. punkts tiek papildināts ar regulējumu attiecībā uz maksājuma atlikšanas atļaujas izsniegšanu, ir nosakāma arī rīcība attiecībā uz šīs atļaujas apturēšanu, atjaunošanu, atcelšanu, anulēšanu un grozīšanu. Pamatojoties uz minēto, tiek papildināti MK noteikumi Nr. 86 ar jaunu 75.1 un 75.2 punktu.
Atliktā maksājuma atļauja tiek apturēta, atjaunota, atcelta vai anulēta, ja tiek apturēta, atjaunota, atcelta vai anulēta vispārējā galvojuma atļauja muitas procedūru – laišana brīvā apgrozībā un galapatēriņš – nodrošināšanai.
Ja ir iesniegti grozījumi vispārējā galvojuma atļaujai muitas procedūru – laišana brīvā apgrozībā un galapatēriņš – nodrošināšanai, persona Muitas lēmumu sistēmā iesniedz iesniegumu par nepieciešamajām izmaiņām atliktā maksājuma atļaujā.
Problēmas apraksts
18. Noteikumu projekta 37.punkts.
Atbilstoši MK noteikumu Nr.86 76.punktam, lai pieteiktu grozījumus vispārējā galvojuma atļaujā, atļaujas turētājs iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā vispārējā galvojuma iesniegumu par nepieciešamajām izmaiņām, ievērojot MK noteikumu Nr.86 59. un 61. punktā minētās prasības. Valsts ieņēmumu dienests 15 dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu par grozījumu izdarīšanu vispārējā galvojuma atļaujā, izņemot gadījumu, ja grozījumi ir saistīti ar iesniegumu izskatīšanu un lēmumu pieņemšanu akcīzes nodokļa parāda summas samazināšanai saskaņā ar MK noteikumu Nr.86 3.4. apakšnodaļu.
Normatīvajā regulējumā nepieciešams noteikt gadījumus, kad informācijas apmaiņai saistībā ar vispārējā galvojuma atļauju jāizmanto Muitas lēmumu sistēma. Šobrīd regulējums ir neskaidrs, ir dokumenti, kas jāiesniedz, izmantojot EDS vai papīra formātā un dokumenti, kas jāiesniedz Muitas lēmumu sistēmā.
Atbilstoši MK noteikumu Nr.86 76.punktam, lai pieteiktu grozījumus vispārējā galvojuma atļaujā, atļaujas turētājs iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā vispārējā galvojuma iesniegumu par nepieciešamajām izmaiņām, ievērojot MK noteikumu Nr.86 59. un 61. punktā minētās prasības. Valsts ieņēmumu dienests 15 dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu par grozījumu izdarīšanu vispārējā galvojuma atļaujā, izņemot gadījumu, ja grozījumi ir saistīti ar iesniegumu izskatīšanu un lēmumu pieņemšanu akcīzes nodokļa parāda summas samazināšanai saskaņā ar MK noteikumu Nr.86 3.4. apakšnodaļu.
Normatīvajā regulējumā nepieciešams noteikt gadījumus, kad informācijas apmaiņai saistībā ar vispārējā galvojuma atļauju jāizmanto Muitas lēmumu sistēma. Šobrīd regulējums ir neskaidrs, ir dokumenti, kas jāiesniedz, izmantojot EDS vai papīra formātā un dokumenti, kas jāiesniedz Muitas lēmumu sistēmā.
Risinājuma apraksts
18. Noteikumu projekta 37.punkts.
Nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr.86 76. punktu, skaidri nosakot, ka, lai pieteiktu grozījumus vispārējā galvojuma atļaujā, atļaujas turētājs pieteikumu par nepieciešamajiem grozījumiem vispārējā galvojuma atļaujā iesniedz Muitas lēmumu sistēmā.
Vienlaikus tiek svītrots MK noteikumu Nr.86 76.punkta otrais teikums.
Regulas Nr. 952/2013 22. panta 3. punkts noteic, ka kompetentais muitas dienests pieņem lēmumu un par to paziņo pieteikuma iesniedzējam nekavējoties un vēlākais 120 dienu laikā no pieteikuma pieņemšanas dienas. Tātad regulā ir noteikts regulējums, ka lēmuma pieņemšanai muitas iestādei varētu būt nepieciešams termiņš līdz 120 dienām.
Turklāt no regulas Nr. 952/2013 22. panta 3. punkta otrās daļas izriet, ka šādu termiņu muitas iestādes var pagarināt līdz 30 dienām.
Pašreiz spēkā esošais regulējums MK noteikumos noteic, ka Valsts ieņēmumu dienests 15 dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu par grozījumu izdarīšanu vispārējā galvojuma atļaujā, līdz ar to tiek sašaurināts Regulas Nr. 952/2013 22. panta 3. punktā noteiktās normas tvērums, t.i., tiek ierobežota muitas amatpersonu iespēja veikt pilnvērtīgu atļaujas nosacījumu pārbaudi, lai lemtu par grozījumu veikšanu atļaujā.
Lai lemtu par grozījumiem vispārējā galvojuma atļaujā, muitas iestādei varētu būt jāpārbauda nosacījumi un kritēriji, kā pie atļaujas izsniegšanas. Piemēram, gadījumos, kad atļaujas turētājs sniedz grozījumus vispārējā galvojuma atļaujā iesniedzot jaunu galvinieka saistību dokumentu, tiek vērtēta atļaujas turētāja atbilstība regulas Nr. 952/2013 95. panta prasībām. Lai pārbaudītu atbilstību regulas Nr. 952/2013 95. panta 1. punkta b) apakšpunkta kritērijam, muitas amatpersona pieprasa informāciju Sodu reģistram, kuram pienākums saskaņā ar Muitas likuma 28. panta piektajā daļā noteikto šo informāciju sniegt 10 darbdienu laikā.
Vērtējot datus (2024. gads) par termiņu, kādā tiek izdarīti grozījumi vispārējā galvojuma atļaujās, secināms, ka lēmums par grozījumiem vispārējā galvojuma atļaujā tiek pieņemts vidēji 10 darba dienu laikā. Tas liecina, ka muitas iestāde nevilcinās ar pārbaužu veikšanu. Tomēr 20% gadījumu objektīvu apstākļu dēļ (informācijas pieprasījums Sodu reģistram, persona nav sniegusi visu nepieciešamo informāciju lēmuma pieņemšanai u.tml.) lēmums par grozījumiem atļaujā tiek pieņemts laika posmā, kas pārsniedz šobrīd noteiktās 15 dienas, tomēr nepārsniedzot regulas Nr. 952/2013 22. panta 3. punktā noteikto termiņu lēmuma pieņemšanai un paziņošanai par grozījumu veikšanu vispārējā galvojuma atļaujā.
Šādā gadījumā muitas iestādei ir jātērē papildus resursi, palielinot administratīvo slogu gan iestādei, gan personai, kas pieprasa grozījumus vispārējā galvojuma atļaujā, lai saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 64.panta pirmo daļu sagatavotu administratīvo aktu, kas ļautu pagarināt lēmuma par grozījumiem vispārējā galvojuma atļaujā pieņemšanas termiņu.
Līdz ar to nav pamata MK noteikumos Nr.86 iekļaut normu, kas samazina regulas Nr. 952/2013 22. panta 3. punktā noteikto termiņu lēmuma pieņemšanai un paziņošanai par grozījumu veikšanu vispārējā galvojuma atļaujā.
Nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr.86 76. punktu, skaidri nosakot, ka, lai pieteiktu grozījumus vispārējā galvojuma atļaujā, atļaujas turētājs pieteikumu par nepieciešamajiem grozījumiem vispārējā galvojuma atļaujā iesniedz Muitas lēmumu sistēmā.
Vienlaikus tiek svītrots MK noteikumu Nr.86 76.punkta otrais teikums.
Regulas Nr. 952/2013 22. panta 3. punkts noteic, ka kompetentais muitas dienests pieņem lēmumu un par to paziņo pieteikuma iesniedzējam nekavējoties un vēlākais 120 dienu laikā no pieteikuma pieņemšanas dienas. Tātad regulā ir noteikts regulējums, ka lēmuma pieņemšanai muitas iestādei varētu būt nepieciešams termiņš līdz 120 dienām.
Turklāt no regulas Nr. 952/2013 22. panta 3. punkta otrās daļas izriet, ka šādu termiņu muitas iestādes var pagarināt līdz 30 dienām.
Pašreiz spēkā esošais regulējums MK noteikumos noteic, ka Valsts ieņēmumu dienests 15 dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu par grozījumu izdarīšanu vispārējā galvojuma atļaujā, līdz ar to tiek sašaurināts Regulas Nr. 952/2013 22. panta 3. punktā noteiktās normas tvērums, t.i., tiek ierobežota muitas amatpersonu iespēja veikt pilnvērtīgu atļaujas nosacījumu pārbaudi, lai lemtu par grozījumu veikšanu atļaujā.
Lai lemtu par grozījumiem vispārējā galvojuma atļaujā, muitas iestādei varētu būt jāpārbauda nosacījumi un kritēriji, kā pie atļaujas izsniegšanas. Piemēram, gadījumos, kad atļaujas turētājs sniedz grozījumus vispārējā galvojuma atļaujā iesniedzot jaunu galvinieka saistību dokumentu, tiek vērtēta atļaujas turētāja atbilstība regulas Nr. 952/2013 95. panta prasībām. Lai pārbaudītu atbilstību regulas Nr. 952/2013 95. panta 1. punkta b) apakšpunkta kritērijam, muitas amatpersona pieprasa informāciju Sodu reģistram, kuram pienākums saskaņā ar Muitas likuma 28. panta piektajā daļā noteikto šo informāciju sniegt 10 darbdienu laikā.
Vērtējot datus (2024. gads) par termiņu, kādā tiek izdarīti grozījumi vispārējā galvojuma atļaujās, secināms, ka lēmums par grozījumiem vispārējā galvojuma atļaujā tiek pieņemts vidēji 10 darba dienu laikā. Tas liecina, ka muitas iestāde nevilcinās ar pārbaužu veikšanu. Tomēr 20% gadījumu objektīvu apstākļu dēļ (informācijas pieprasījums Sodu reģistram, persona nav sniegusi visu nepieciešamo informāciju lēmuma pieņemšanai u.tml.) lēmums par grozījumiem atļaujā tiek pieņemts laika posmā, kas pārsniedz šobrīd noteiktās 15 dienas, tomēr nepārsniedzot regulas Nr. 952/2013 22. panta 3. punktā noteikto termiņu lēmuma pieņemšanai un paziņošanai par grozījumu veikšanu vispārējā galvojuma atļaujā.
Šādā gadījumā muitas iestādei ir jātērē papildus resursi, palielinot administratīvo slogu gan iestādei, gan personai, kas pieprasa grozījumus vispārējā galvojuma atļaujā, lai saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 64.panta pirmo daļu sagatavotu administratīvo aktu, kas ļautu pagarināt lēmuma par grozījumiem vispārējā galvojuma atļaujā pieņemšanas termiņu.
Līdz ar to nav pamata MK noteikumos Nr.86 iekļaut normu, kas samazina regulas Nr. 952/2013 22. panta 3. punktā noteikto termiņu lēmuma pieņemšanai un paziņošanai par grozījumu veikšanu vispārējā galvojuma atļaujā.
Problēmas apraksts
19. Noteikumu projekta 39.punkts.
Šobrīd MK noteikumu Nr.86 5.sadaļā "Deponēto naudas līdzekļu uzskaites kontā avansā iemaksāto muitas maksājumu administrēšana" nav iekļauti nosacījumi par avansa maksātāja statusa anulēšanu. Šāds regulējums nepieciešams uzticamas un uz datiem balstītas statistikas un uzskaites sistēmas par avansa maksātājiem nodrošināšanai.
Šobrīd MK noteikumu Nr.86 5.sadaļā "Deponēto naudas līdzekļu uzskaites kontā avansā iemaksāto muitas maksājumu administrēšana" nav iekļauti nosacījumi par avansa maksātāja statusa anulēšanu. Šāds regulējums nepieciešams uzticamas un uz datiem balstītas statistikas un uzskaites sistēmas par avansa maksātājiem nodrošināšanai.
Risinājuma apraksts
19. Noteikumu projekta 39.punkts
Lai nodrošinātu uzticamu un uz datiem balstītu statistikas un uzskaites sistēmu saistībā ar avansa maksātāju statusu, nepieciešams MK noteikumus Nr.86 papildināt ar jaunu normu, skaidri nosakot gadījumus, kad tiek anulēts avansa maksātāja statuss. Proti, Valsts ieņēmumu dienests avansa maksātāja statusu anulēs, pamatojoties uz personas iesniegumu; gadījumā, ja persona ir likvidēta (izslēgta no Uzņēmumu reģistra reģistriem), kā arī, ja persona 5 gadu laikā nav izmantojusi avansa maksātāja statusu.
Lai nodrošinātu uzticamu un uz datiem balstītu statistikas un uzskaites sistēmu saistībā ar avansa maksātāju statusu, nepieciešams MK noteikumus Nr.86 papildināt ar jaunu normu, skaidri nosakot gadījumus, kad tiek anulēts avansa maksātāja statuss. Proti, Valsts ieņēmumu dienests avansa maksātāja statusu anulēs, pamatojoties uz personas iesniegumu; gadījumā, ja persona ir likvidēta (izslēgta no Uzņēmumu reģistra reģistriem), kā arī, ja persona 5 gadu laikā nav izmantojusi avansa maksātāja statusu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Normatīvais regulējums skar personas, kuras:
1) piesaka precēm muitas procedūras (izmanto galvojumus preču muitošanas procesā) vai kuras piemēro precēm pagaidu uzglabāšanu;
2) sniedz galvojumu muitas maksājumu parādam, kas ir radies vai kas, var rasties;
3) saņems galvinieka statusu;
4) veic muitas maksājumus par preču laišanu brīvā apgrozībā iemaksā avansā Valsts ieņēmumu dienesta deponēto naudas līdzekļu uzskaites kontā.
1) piesaka precēm muitas procedūras (izmanto galvojumus preču muitošanas procesā) vai kuras piemēro precēm pagaidu uzglabāšanu;
2) sniedz galvojumu muitas maksājumu parādam, kas ir radies vai kas, var rasties;
3) saņems galvinieka statusu;
4) veic muitas maksājumus par preču laišanu brīvā apgrozībā iemaksā avansā Valsts ieņēmumu dienesta deponēto naudas līdzekļu uzskaites kontā.
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
Ietekmes apraksts
Normatīvais regulējums skar personas, kuras:
1) piesaka precēm muitas procedūras (izmanto galvojumus preču muitošanas procesā) vai kuras piemēro precēm pagaidu uzglabāšanu;
2) sniedz galvojumu muitas maksājumu parādam, kas ir radies vai kas, var rasties;
3) saņems galvinieka statusu;
4) veic muitas maksājumus par preču laišanu brīvā apgrozībā iemaksā avansā Valsts ieņēmumu dienesta deponēto naudas līdzekļu uzskaites kontā.
1) piesaka precēm muitas procedūras (izmanto galvojumus preču muitošanas procesā) vai kuras piemēro precēm pagaidu uzglabāšanu;
2) sniedz galvojumu muitas maksājumu parādam, kas ir radies vai kas, var rasties;
3) saņems galvinieka statusu;
4) veic muitas maksājumus par preču laišanu brīvā apgrozībā iemaksā avansā Valsts ieņēmumu dienesta deponēto naudas līdzekļu uzskaites kontā.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Lai neradītu administratīvo slogu saistībā ar informācijas sagatavošanu galviniekam par nelielām muitas maksājumu parāda summām, nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr.86 25.punktu, nosakot muitas maksājumu parāda summu, no kuras sākot būtu jāinformē galvinieks (noteikumu projekta 8.punkts).
Lai samazinātu administratīvo slogu uzņēmumiem, iestādei un nepārprotami noteiktu kārtību par drošības naudas atmaksāšanu/ieskaitīšanu valsts budžetā, nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr.86. 40.punktu, svītrojot vārdus “un pārbaudes rezultātā pieņem lēmumu par iemaksātās drošības naudas ieskaitīšanu valsts budžetā, atmaksāšanu vai daļēju atmaksāšanu šo noteikumu 4.1., 4.2. vai 4.4. apakšpunktā minētajai personai”, kā arī svītrot MK noteikumu Nr.86 42. punktu (noteikumu projekta 12. un 13.punkts).
Lai mazinātu administratīvo slogu gan Valsts ieņēmumu dienestam, gan personai, nepieciešams pārskatīt lēmumu pieņemšanas procesu, kurā tiek iesaistītas vairākas amatpersonas. Procedūra jāvienkāršo tādā veidā, ka persona tiek informēta par drošības naudas atmaksas faktu. Ja lēmums ir personai nelabvēlīgs, tad paliek spēkā līdzšinējā kārtība (noteikumu projekta 17.punkts).
Nepieciešams pilnveidot vienreizējā galvojuma dokumentu apriti reģistrēšanai Valsts ieņēmumu dienestā, mazinot administratīvo slogu gan Valsts ieņēmumu dienestam, gan personai paredzot, ka dokumentu aprite tiek organizēta, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu (noteikumu projekta 19. un 20.punkts).
Lai mazinātu administratīvo slogu un vienkāršotu procesu, nepieciešams nodrošināt iespēju, ka piekļuves tiesības Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas sadaļai "Muitas klientu darījumi" piešķir paši nodokļu maksātāji saviem darbiniekiem. Persona, kura ir atbildīga par lietotāju tiesībām savā uzņēmumā, pati piešķirtu šādas tiesības un personas var apskatīt savus datus (noteikumu projekta 23.punkts).
Lai samazinātu administratīvo slogu uzņēmumiem, iestādei un nepārprotami noteiktu kārtību par drošības naudas atmaksāšanu/ieskaitīšanu valsts budžetā, nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr.86. 40.punktu, svītrojot vārdus “un pārbaudes rezultātā pieņem lēmumu par iemaksātās drošības naudas ieskaitīšanu valsts budžetā, atmaksāšanu vai daļēju atmaksāšanu šo noteikumu 4.1., 4.2. vai 4.4. apakšpunktā minētajai personai”, kā arī svītrot MK noteikumu Nr.86 42. punktu (noteikumu projekta 12. un 13.punkts).
Lai mazinātu administratīvo slogu gan Valsts ieņēmumu dienestam, gan personai, nepieciešams pārskatīt lēmumu pieņemšanas procesu, kurā tiek iesaistītas vairākas amatpersonas. Procedūra jāvienkāršo tādā veidā, ka persona tiek informēta par drošības naudas atmaksas faktu. Ja lēmums ir personai nelabvēlīgs, tad paliek spēkā līdzšinējā kārtība (noteikumu projekta 17.punkts).
Nepieciešams pilnveidot vienreizējā galvojuma dokumentu apriti reģistrēšanai Valsts ieņēmumu dienestā, mazinot administratīvo slogu gan Valsts ieņēmumu dienestam, gan personai paredzot, ka dokumentu aprite tiek organizēta, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu (noteikumu projekta 19. un 20.punkts).
Lai mazinātu administratīvo slogu un vienkāršotu procesu, nepieciešams nodrošināt iespēju, ka piekļuves tiesības Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas sadaļai "Muitas klientu darījumi" piešķir paši nodokļu maksātāji saviem darbiniekiem. Persona, kura ir atbildīga par lietotāju tiesībām savā uzņēmumā, pati piešķirtu šādas tiesības un personas var apskatīt savus datus (noteikumu projekta 23.punkts).
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Nē2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32013R0952
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regula (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu
Apraksts
Regulas Nr. 952/2013 6.panta 1.punkts nosaka, ka visu informācijas apmaiņu starp muitas dienestiem un starp uzņēmējiem un muitas dienestiem, piemēram, attiecībā uz deklarācijām, iesniegumiem vai lēmumiem, kā arī šādas informācijas glabāšanu, kā paredzēts tiesību aktos muitas jomā, veic, izmantojot elektroniskas datu apstrādes metodes. Viena no minētajām elektroniskajām datu apstrādes metodēm ir Komisijas 2023. gada 1. jūnija Īstenošanas regulas (ES) 2023/1070 par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013 paredzēto informācijas apmaiņas un glabāšanas elektronisko sistēmu izstrādes, uzturēšanas un izmantošanas tehniskajiem noteikumiem 1.panta a) apakšpunktā minētā Muitas lēmumu sistēma, kurā iesniedz attiecīgo muitas atļauju pieteikumus (t. sk., piesakot atļaujas, lai sniegtu vispārējo galvojumu, un atļaujas, lai atliktu muitas maksājumu) un, pieņemot lēmumu, izsniedz Muitas lēmumu sistēmā pieteiktās muitas atļaujas.
Regulas Nr. 952/2013 48.pants nosaka, ka saistībā ar muitas kontrolēm muitas dienesti var pārbaudīt muitas deklarācijā, pagaidu uzglabāšanas deklarācijā, ievešanas kopsavilkuma deklarācijā, izvešanas kopsavilkuma deklarācijā, reeksporta deklarācijā vai reeksporta paziņojumā ietvertās informācijas pareizību un pilnīgumu, jebkāda apstiprinoša dokumenta esību, īstumu, pareizību un derīgumu, un var pārbaudīt deklarētāja grāmatvedības un citus uzskaites datus saistībā ar attiecīgajām precēm vai par iepriekšējiem vai turpmākiem tirdzniecības darījumiem, kas saistīti ar šīm precēm, pēc to izlaišanas. Šie dienesti var arī pārbaudīt šādas preces un/vai ņemt paraugus, ja tas vēl ir iespējams. Šādas kontroles var veikt preču valdītāja vai preču valdītāja pārstāvja, vai jebkuras citas tādas personas telpās, kura savā darījumdarbībā tieši vai netieši ir iesaistīta minētajos darījumos, vai jebkuras citas personas telpās, pie kuras darījumdarbības vajadzībām atrodas minētie dokumenti un dati.
Regulas Nr. 952/2013 111.panta 6.punkts nosaka, ja minētās regulas 111.panta 3. un 4. punktā minētie laikposmi ir nedēļas, dalībvalstis var noteikt, ka ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summa, attiecībā uz kuru samaksa ir atlikta, ir jāsamaksā ne vēlāk kā ceturtās nedēļas piektdienā pēc attiecīgās nedēļas.
Regulas Nr. 952/2013 48.pants nosaka, ka saistībā ar muitas kontrolēm muitas dienesti var pārbaudīt muitas deklarācijā, pagaidu uzglabāšanas deklarācijā, ievešanas kopsavilkuma deklarācijā, izvešanas kopsavilkuma deklarācijā, reeksporta deklarācijā vai reeksporta paziņojumā ietvertās informācijas pareizību un pilnīgumu, jebkāda apstiprinoša dokumenta esību, īstumu, pareizību un derīgumu, un var pārbaudīt deklarētāja grāmatvedības un citus uzskaites datus saistībā ar attiecīgajām precēm vai par iepriekšējiem vai turpmākiem tirdzniecības darījumiem, kas saistīti ar šīm precēm, pēc to izlaišanas. Šie dienesti var arī pārbaudīt šādas preces un/vai ņemt paraugus, ja tas vēl ir iespējams. Šādas kontroles var veikt preču valdītāja vai preču valdītāja pārstāvja, vai jebkuras citas tādas personas telpās, kura savā darījumdarbībā tieši vai netieši ir iesaistīta minētajos darījumos, vai jebkuras citas personas telpās, pie kuras darījumdarbības vajadzībām atrodas minētie dokumenti un dati.
Regulas Nr. 952/2013 111.panta 6.punkts nosaka, ja minētās regulas 111.panta 3. un 4. punktā minētie laikposmi ir nedēļas, dalībvalstis var noteikt, ka ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summa, attiecībā uz kuru samaksa ir atlikta, ir jāsamaksā ne vēlāk kā ceturtās nedēļas piektdienā pēc attiecīgās nedēļas.
ES tiesību akta CELEX numurs
32015R2447
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2015. gada 24. novembra Īstenošanas regula (ES) 2015/2447, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu
Apraksts
Regulas Nr. 2015/2447 151.panta 5.punkts nosaka, ka Vienreizējo galvojumu, kas sniegts kā saistības, sniedz, izmantojot 32-01. pielikumā norādīto veidlapu.
Regulas Nr. 2015/2447 151.panta 6.punkts nosaka, ka vispārējo galvojumu, kas sniegts kā saistības, sniedz, izmantojot 32-03. pielikumā norādīto veidlapu.
Regulas Nr. 2015/2447 151.panta 6.punkts nosaka, ka vispārējo galvojumu, kas sniegts kā saistības, sniedz, izmantojot 32-03. pielikumā norādīto veidlapu.
ES tiesību akta CELEX numurs
32015R2446
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2015. gada 28. jūlija Deleģētā regula (ES) 2015/2446, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kuri attiecas uz dažiem Savienības Muitas kodeksa noteikumiem
Apraksts
Regulas Nr. 2015/2446 A pielikuma I un VII sadaļa nosaka kopējās datu prasības attiecībā uz pieteikumiem un lēmumiem. Regulas Nr. 2015/2447 A pielikums nosaka kopējo datu prasību formātus un kodus pieteikumiem un lēmumiem.
Atbilstoši noteikumu projekta 22.punktam, ar kuru tiek veikti grozījumi MK noteikumu Nr.86 60.punktā, ja vispārējais galvojums muitas maksājumu parādam, kas radies, sniegts muitas procedūru – laišana brīvā apgrozībā un galapatēriņš – nodrošināšanai, persona papildus vispārējā galvojuma iesniegumam iesniedz iesniegumu, lai atliktu maksājamā nodokļa samaksu saskaņā ar regulas Nr. 2015/2446 A pielikuma I un VII sadaļu un regulas Nr. 2015/2447 A pielikumu (turpmāk – atliktā maksājuma iesniegums). Atliktā maksājuma iesnieguma sadaļā "Papildu ziņas" norāda vēlamo laikposmu, par kuru apkopot muitas deklarācijās aprēķinātās nodokļu summas (attiecīgi par kalendāra nedēļu vai kalendāra mēnesi), un elektroniskā pasta adresi, uz kuru tiks nosūtīta informācija par apkopojuma periodā iekļautajām muitas deklarācijām.
Regulas Nr. 952/2013 95. pants, regulas Nr. 2015/2447 158. pants un regulas Nr. 2015/2446 84. pants paredz prasības vispārējā galvojuma apmēra samazinājumam un atbrīvojumam no galvojuma. Atbilstoši noteikumu projekta 24.punktam, ar kuru tiek veikti grozījumi MK noteikumu Nr.86 62.punktā, ja Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par vispārējā galvojuma atļaujas izsniegšanu, ja vispārējā galvojuma iesnieguma iesniedzējs atbilst regulas Nr. 952/2013 95. pantā, regulas Nr. 2015/2447 158. pantā un regulas Nr. 2015/2446 84. pantā noteiktajām prasībām un vispārējā galvojuma atļaujas saņemšanai iesniegtā vispārējā galvojuma atsauces summa ir noteikta saskaņā ar šo noteikumu 58. punktu. Ja izsniegta vispārējā galvojuma atļauja muitas procedūru – laišana brīvā apgrozībā un galapatēriņš – muitas maksājumu parāda, kas radies, nodrošināšanai, Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par atliktā maksājuma atļaujas izsniegšanu.
Atbilstoši noteikumu projekta 22.punktam, ar kuru tiek veikti grozījumi MK noteikumu Nr.86 60.punktā, ja vispārējais galvojums muitas maksājumu parādam, kas radies, sniegts muitas procedūru – laišana brīvā apgrozībā un galapatēriņš – nodrošināšanai, persona papildus vispārējā galvojuma iesniegumam iesniedz iesniegumu, lai atliktu maksājamā nodokļa samaksu saskaņā ar regulas Nr. 2015/2446 A pielikuma I un VII sadaļu un regulas Nr. 2015/2447 A pielikumu (turpmāk – atliktā maksājuma iesniegums). Atliktā maksājuma iesnieguma sadaļā "Papildu ziņas" norāda vēlamo laikposmu, par kuru apkopot muitas deklarācijās aprēķinātās nodokļu summas (attiecīgi par kalendāra nedēļu vai kalendāra mēnesi), un elektroniskā pasta adresi, uz kuru tiks nosūtīta informācija par apkopojuma periodā iekļautajām muitas deklarācijām.
Regulas Nr. 952/2013 95. pants, regulas Nr. 2015/2447 158. pants un regulas Nr. 2015/2446 84. pants paredz prasības vispārējā galvojuma apmēra samazinājumam un atbrīvojumam no galvojuma. Atbilstoši noteikumu projekta 24.punktam, ar kuru tiek veikti grozījumi MK noteikumu Nr.86 62.punktā, ja Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par vispārējā galvojuma atļaujas izsniegšanu, ja vispārējā galvojuma iesnieguma iesniedzējs atbilst regulas Nr. 952/2013 95. pantā, regulas Nr. 2015/2447 158. pantā un regulas Nr. 2015/2446 84. pantā noteiktajām prasībām un vispārējā galvojuma atļaujas saņemšanai iesniegtā vispārējā galvojuma atsauces summa ir noteikta saskaņā ar šo noteikumu 58. punktu. Ja izsniegta vispārējā galvojuma atļauja muitas procedūru – laišana brīvā apgrozībā un galapatēriņš – muitas maksājumu parāda, kas radies, nodrošināšanai, Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par atliktā maksājuma atļaujas izsniegšanu.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
Līdz šim MK noteikumos Nr.86 pārņemtās/ieviestās, no Eiropas Savienības tiesību normām izrietošās prasības netiek mainītas vai ietekmētas.
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regula (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas Nr. 952/2013 6.panta 1.punkts;
Noteikumu projekta 7.punkts
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas prasības
Regulas Nr. 952/2013 48.pants;
Noteikumu projekta 12.punkts
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas prasības
Regulas Nr.2015/2447 151.panta 5.punkts
Noteikumu projekta 19.punkts
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas prasības
Regulas Nr.2015/2447 151.panta 6.punkts
Noteikumu projekta 22.punkts
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas prasības
Regulas Nr.2015/2447 32-03. pielikumā norādītā veidlapa
Noteikumu projekta 22.punkts
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas prasības
Regulas Nr.2015/2446 A pielikuma I un VII sadaļa
Noteikumu projekta 23.punkts
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas prasības
Regulas Nr. 2015/2447 A pielikums
Noteikumu projekta 23.punkts
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas prasības
Regulas Nr. 952/2013 95. pants
Noteikumu projekta 25.punkts
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas prasības
Regulas Nr. 2015/2447 158. pants
Noteikumu projekta 25.punkts
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas prasības
Regulas Nr. 2015/2446 84. pants
Noteikumu projekta 25.punkts
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas prasības
Regulas 2015/2446 13. panta 4. punkts
Noteikumu projekta 26.punkts
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas prasības
Regulas Nr. 952/2013 111. panta 6. punkts
Noteikumu projekta 30.punkts
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Tiek izmantota Regulas Nr. 952/2013 48.pantā noteiktā rīcības brīvība, no kuras izriet, ka saistībā ar muitas kontrolēm muitas dienesti var pārbaudīt muitas deklarācijā, pagaidu uzglabāšanas deklarācijā, ievešanas kopsavilkuma deklarācijā, izvešanas kopsavilkuma deklarācijā, reeksporta deklarācijā vai reeksporta paziņojumā ietvertās informācijas pareizību un pilnīgumu, jebkāda apstiprinoša dokumenta esību, īstumu, pareizību un derīgumu, un var pārbaudīt deklarētāja grāmatvedības un citus uzskaites datus saistībā ar attiecīgajām precēm vai par iepriekšējiem vai turpmākiem tirdzniecības darījumiem, kas saistīti ar šīm precēm, pēc to izlaišanas. Šie dienesti var arī pārbaudīt šādas preces un/vai ņemt paraugus, ja tas vēl ir iespējams. Šādas kontroles var veikt preču valdītāja vai preču valdītāja pārstāvja, vai jebkuras citas tādas personas telpās, kura savā darījumdarbībā tieši vai netieši ir iesaistīta minētajos darījumos, vai jebkuras citas personas telpās, pie kuras darījumdarbības vajadzībām atrodas minētie dokumenti un dati.
Līdz ar to noteikumu projekta 12.punkts paredz veikt grozījumus MK noteikumu Nr.86 40.punktā nosakot, ka Valsts ieņēmumu dienests pēc preču izlaišanas attiecīgajā procedūrā pret drošības naudu veic pārbaudi saskaņā ar regulas Nr. 952/2013 48. pantu.
Regulas Nr. 2015/2447 151.panta 5.punkts nosaka, ka vienreizējo galvojumu, kas sniegts kā saistības, sniedz, izmantojot 32-01. pielikumā norādīto veidlapu. Atbilstoši noteikumu projekta 19.punktam, ar kuru tiek veikti grozījumi MK noteikumu Nr.86 54.punktā, tiek noteikts, kādā veidā Valsts ieņēmumu dienests šādu vienreizējo galvojumu reģistrē.
Tiek izmantota Regulas Nr. 952/2013 111.panta 6.punktā noteiktā rīcības brīvība, no kuras izriet, ka pie noteiktiem nosacījumiem dalībvalstis var noteikt, ka ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summa, attiecībā uz kuru samaksa ir atlikta, ir jāsamaksā ne vēlāk kā ceturtās nedēļas piektdienā pēc attiecīgās nedēļas. Atbilstoši noteikumu projekta 30.punktam, ar kuru tiek veikti grozījumi MK noteikumu Nr.86 66.punktā, Valsts ieņēmumu dienests nosaka MK noteikumu Nr.86 65. punktā minētā apkopojuma periodā iekļauto muitas deklarāciju samaksas termiņu saskaņā ar regulas Nr. 952/2013 111. panta 6. punktu.
Līdz ar to noteikumu projekta 12.punkts paredz veikt grozījumus MK noteikumu Nr.86 40.punktā nosakot, ka Valsts ieņēmumu dienests pēc preču izlaišanas attiecīgajā procedūrā pret drošības naudu veic pārbaudi saskaņā ar regulas Nr. 952/2013 48. pantu.
Regulas Nr. 2015/2447 151.panta 5.punkts nosaka, ka vienreizējo galvojumu, kas sniegts kā saistības, sniedz, izmantojot 32-01. pielikumā norādīto veidlapu. Atbilstoši noteikumu projekta 19.punktam, ar kuru tiek veikti grozījumi MK noteikumu Nr.86 54.punktā, tiek noteikts, kādā veidā Valsts ieņēmumu dienests šādu vienreizējo galvojumu reģistrē.
Tiek izmantota Regulas Nr. 952/2013 111.panta 6.punktā noteiktā rīcības brīvība, no kuras izriet, ka pie noteiktiem nosacījumiem dalībvalstis var noteikt, ka ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summa, attiecībā uz kuru samaksa ir atlikta, ir jāsamaksā ne vēlāk kā ceturtās nedēļas piektdienā pēc attiecīgās nedēļas. Atbilstoši noteikumu projekta 30.punktam, ar kuru tiek veikti grozījumi MK noteikumu Nr.86 66.punktā, Valsts ieņēmumu dienests nosaka MK noteikumu Nr.86 65. punktā minētā apkopojuma periodā iekļauto muitas deklarāciju samaksas termiņu saskaņā ar regulas Nr. 952/2013 111. panta 6. punktu.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2015. gada 24. novembra Īstenošanas regula (ES) 2015/2447, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2015. gada 28. jūlija Deleģētā regula (ES) 2015/2446, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kuri attiecas uz dažiem Savienības Muitas kodeksa noteikumiem
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Valsts ieņēmumu dienestsNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/public_participations/public_discussions/14123f81-b81f-4e8d-9ad1-add29afb8e7b
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Publiskā apspriešana norisinājās no 2024.gada 4.septembra līdz 18.septembrim. Netika saņemts neviens priekšlikums.
6.4. Cita informācija
Noteikumu projekts prezentēts Konsultatīvās padomes muitas politikas jomā 2024.gada 11.aprīļa sēdē, kā arī 2024.gada 21.jūnijā nodots izskatīšanai un komentāru sniegšanai Konsultatīvās padomes muitas politikas jomā locekļiem, kā arī Latvijas Apdrošinātāju asociācijai. No Latvijas Apdrošinātāju asociācijas tika saņemti trīs priekšlikumi, kas iestrādāti noteikumu projektā.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts ieņēmumu dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Projekta izpildē iesaistītās institūcijas to realizēs esošā finansējuma ietvaros.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi