Anotācija (ex-ante)

Satversmes tiesa ar 2021. gada 30. jūnija lēmumu pēc vairāku komersantu pieteikuma ierosināja lietu Nr. 2021-31-0103 “Par Elektroenerģijas tirgus likuma 31.³ panta pirmās un trešās daļas, kā arī Ministru kabineta 2020. gada 2. septembra noteikumu Nr. 560 „Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, kā arī par cenu noteikšanas kārtību un uzraudzību” 21.3., 28., 30., 31., 48.4. punkta un 3. pielikuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 105. panta pirmajam teikumam”. Minētie komersanti ražo elektroenerģiju biogāzes elektrostacijās.
Ar 2022. gada 27. oktobra spriedumu lietā Nr. 2021-31-0103 (turpmāk – Satversmes tiesas spriedums) Satversmes tiesa nolēma izbeigt tiesvedību daļā par ETL 31.³ panta pirmās  un  trešās  daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 105. panta pirmajam teikumam. Vienlaikus tiesa par neatbilstošām Latvijas Republikas Satversmei atzina vairākas MK noteikumu Nr. 560 normas, ciktāl tās attiecas uz ražotājiem, kas elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros ražo biogāzes elektrostacijās. Viens no Satversmes tiesas nolēmuma punktiem attiecas uz konkrētiem Satversmes tiesas spriedumā minētiem komersantiem.

Ar projektu tiek grozītas tās MK noteikumu Nr. 560 normas, kuras Satversmes tiesa ir atzinusi par neatbilstošām Latvijas Republikas Satversmei.
Lai izpildītu Satversmes tiesas sprieduma 2. punktu, kas atzīst MK noteikumu Nr. 560 21.6. un 31.3. apakšpunktu šo normu redakcijā, kas bija spēkā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. martam, ciktāl tās attiecas uz ražotājiem, kuri koģenerācijā izmanto biogāzi, par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 105. panta pirmajam teikumam, projekts paredz svītrot MK noteikumu Nr. 560 21.6.1. un 21.6.2. apakšpunktu, vienlaikus papildinot MK noteikumus Nr. 560 ar jaunu siltumenerģijas lietderīgas izmantošanas un tehnoloģiskā siltumenerģijas pašpatēriņa regulējumu (projektā ietvertais 21.¹ punkts) biogāzes elektrostacijām, uz kurām attiecas Satversmes tiesas spriedums. Atbilstoši tiek papildinātas arī MK noteikumu Nr. 560 uzraudzības normas (projektā ietvertais 49.6. apakšpunkts, 56.6, 56.7, 56.8 punkts), paredzot: ja biogāzes elektrostacijā netiek nodrošināta siltumenerģijas lietderīga izmantošana, komersantam tiek nosūtīts brīdinājums par iespējamu obligātā iepirkuma tiesību zaudēšanu, kā arī vienlaikus ar šo brīdinājumu uzraugošā iestāde pieņem lēmumu par pienākumu komersantam mēneša laikā atmaksāt publiskajam tirgotājam par iepriekšējo pārskata gadu saņemto valsts atbalstu. Minēto prasību neizpildes gadījumā tiek pieņemts kompetentās iestādes lēmums par obligātā iepirkuma tiesību atcelšanu un pienākumu komersantam atmaksāt publiskajam tirgotājam nepamatoti saņemto valsts atbalstu.

Lai izpildītu Satversmes tiesas sprieduma 3. punktu, kas atzīst MK noteikumu Nr. 560 28. punktu, ciktāl tas attiecas uz ražošanas lietderības koeficienta aprēķinu, 30. punktu, 31.1. un 31.2. apakšpunktu, ciktāl visas šīs normas attiecas uz ražotājiem, kuri koģenerācijā izmanto biogāzi, par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 105. panta pirmajam teikumam un spēkā neesošu no 2023. gada 1. jūlija, kā arī 4. punktu, kurā attiecībā uz AS “ZIEDI JP”, SIA “AD Biogāzes stacija”, SIA “BIO FUTURE”, SIA “GAS STREAM”, SIA “Conatus  BIOenergy”, AS “lnternational Investments”, SIA “Agro Iecava”, SIA “RZS ENERGO” un SIA MĀCĪBU UN PĒTĪJUMU SAIMNIECĪBA “VECAUCE” MK noteikumu Nr. 560 21.6. un 31.3. apakšpunkts normu redakcijā, kas bija spēkā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. martam, 28. punkts, ciktāl tas attiecas uz  ražošanas  lietderības koeficienta aprēķinu, 30. punkts, 31.1. un 31.2. apakšpunkts tiek atzīts par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 105. panta pirmajam teikumam un spēkā neesošu no 2021. gada 1. janvāra, projekts paredz MK noteikumu Nr. 560 31. punktā un tā apakšpunktos par faktisko kopējo elektrostacijas enerģijas ražošanas lietderības koeficienta aprēķināšanu svītrot atsauci uz biogāzes elektrostacijām.

Papildus tam projekts paredz svītrot MK noteikumu Nr. 560 29. punktu, kas ietver nosacījumus elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes uzskaitei. 2023. gada 16. februārī Saeima pieņēma grozījumus ETL, ar kuriem cita starpā tika mainīts līdzšinējais elektroenerģijas obligātā iepirkuma finansēšanas modelis, paredzot, ka turpmāk elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponente elektroenerģijas gala lietotāju rēķinos netiks ietverta. Lai nodrošinātu normatīvā regulējuma skaidrību, ar projektu tiek grozīts attiecīgais regulējums arī likumam pakārtotajos MK noteikumos Nr. 560.

Projekta izstrādes gaitā tika izvērtētas iespējamās alternatīvas Satversmes tiesas sprieduma izpildei, secinot, ka projektā ietvertais risinājums ir uzskatāms par optimālāko, jo tas nodrošina labvēlīgākos valsts atbalsta saņemšanas nosacījumus Satversmes tiesas spriedumā norādītajiem komersantiem, vienlaikus saglabājot normatīvajā regulējumā jau iestrādāto valsts atbalsta saņēmēju uzraudzības mehānismu.

Izstrādājot projektu, tika vērtēta tā atbilstība Satversmes 105. panta pirmajam teikumam, tostarp, vai regulējumā paredzētais pamattiesību ierobežojums: 1) tiek noteikts ar normatīvajos aktos paredzētā kārtībā pieņemtu tiesību normu; 2) tam ir leģitīms mērķis; 3) atbilst samērīguma principam.

1) Ierobežojums noteikts ar likumu.
Projektā paredzētais pamattiesību ierobežojums tiek noteikts ar likumu: ETL 31.³ panta pirmā daļa noteic, ka elektroenerģijas ražotājiem, kas izmanto ETL 28., 28.¹, 29. vai 30. pantā minētās tiesības un koģenerācijas procesā ražo siltumenerģiju, ir pienākums nodrošināt siltumenerģijas lietderīgu izmantošanu (lietderīga siltumenerģija). Savukārt atbilstoši ETL 31.² panta pirmajai daļai Ministru kabineta noteiktā atbildīgā iestāde organizē to elektroenerģijas ražotāju, kuri izmanto šā likuma 28., 28.¹, 29. vai 30. pantā minētās tiesības, darbības uzraudzību un kontroli, nodrošinot pārkompensācijas novēršanu, pieņemot lēmumu par valsts atbalsta apturēšanu vai lēmumu par piešķirto tiesību atcelšanu, elektroenerģijas ražotāju nepamatoti vai nelikumīgi saņemtā valsts atbalsta atgūšanu, kā arī šā likuma 2. panta 2. punktā noteikto mērķu sasniegšanu. ETL 31.² panta otrās daļas 5) punktā noteikts, ka, kontrolējot likumos un Ministru kabineta noteikumos elektroenerģijas ražotājiem noteikto prasību ievērošanu, atbildīgā iestāde veic pārbaudes, tostarp arī attiecībā uz koģenerācijas elektrostacijas saražotās siltumenerģijas lietderīgu izlietojumu. Vienlaikus ETL 31.² panta trešā daļa paredz, ka pārkāpumus, par kuriem atceļamas saskaņā ar šā likuma 28., 28.¹, 29. vai 30. pantu piešķirtās tiesības uz valsts atbalstu, kā arī kārtību, kādā tās atceļamas, nosaka Ministru kabinets. Lemjot par piešķirto tiesību atcelšanu, vienlaikus izlemjams jautājums par pienākuma uzlikšanu elektroenerģijas ražotājam atmaksāt nepamatoti vai nelikumīgi saņemto valsts atbalstu.

2) Leģitīms mērķis.
Elektroenerģijas ražošanas no atjaunīgajiem energoresursiem atbalstam Latvijā ir ieviests ar Eiropas Komisiju saskaņotais valsts atbalsta mehānisms – elektroenerģijas obligātais iepirkums, kas vērsts uz vietējo energoresursu izmantošanas kāpināšanu. Kopš elektroenerģijas obligātā iepirkuma mehānisma uzsākšanas valsts sniegtā atbalsta papildu izmaksas sedza visi Latvijas elektroenerģijas gala lietotāji; savukārt līdz ar 2023. gada 16. februārī Saeimas pieņemto grozījumu ETL attiecīgo normu spēkā stāšanos elektroenerģijas obligātā iepirkuma izmaksas tiks segtas no valsts budžeta.
Projekta leģitīmais mērķis ir ETL paredzētā deleģējuma ietvaros noteikt tādu normatīvo regulējumu, kas nodrošinātu elektroenerģijas ražotājiem sniegtā atbalsta atbilstību valsts atbalsta nosacījumiem, tostarp saražotās siltumenerģijas lietderīgu izmantošanu, kā arī kontroles un uzraudzības mehānismu, kas novērstu neatbilstoša valsts atbalsta izmaksu. Projektā ietverto ierobežojošo normu leģitīmais mērķis ir nodrošināt, ka elektroenerģijas obligātā iepirkuma ietvaros tiek finansētas tikai pamatotas izmaksas.

3) Samērīguma princips.
Atbilstoši samērīguma principam būtiski privātpersonas tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumi ir attaisnojami tikai ar nozīmīgu sabiedrības labumu.
Projektā ietvertā atbalsta mehānisma izmaksas, kas rodas publiskajam tirgotājam iepērkot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros no atbalstu saņemošajiem ražotājiem, līdz šim sedza visi elektroenerģijas gala lietotāji, savukārt līdz ar 2023. gada 16. februārī Saeimas pieņemto grozījumu ETL attiecīgo normu spēkā stāšanos minētās izmaksas tiks segtas no  valsts budžeta. Jebkurš valsts atbalsta maksājums obligātā iepirkuma ietvaros palielina izmaksu slogu elektroenerģijas galalietotājiem vai attiecīgi valsts budžetam.
Ņemot vērā minēto, lai nodrošinātu valsts atbalsta sniegšanu atbilstoši likumdevēja gribai un obligātā iepirkuma izmaksas būtu pamatotas un samērīgas, ir nosakāmi projektā iekļautie ierobežojumi ražotājiem. Minētie ierobežojumi ir sabiedrības interesēs, jo, nodrošinot ETL atbilstošas siltumenerģijas izmantošanas prasības ražotājiem, kā arī atbilstošu atbalsta saņēmēju uzraudzības un kontroles mehānismu, tiks mazināts nepamatota valsts atbalsta izmaksas risks, kā arī veicināta saražotās siltumenerģijas saimnieciski pamatota izmantošana.
Satversmes tiesa norādījusi, ka personas interese gūt peļņu neietilpst Satversmes 105. panta tvērumā, jo šāda abstrakta iespējamība nav uzskatāma par īpašuma tiesību objektu.^[1]  Satversmes 105. panta tvērumā tiesības uz īpašumu attiecas  uz nākotnes ienākumiem tikai tādā gadījumā,  ja tie jau ir nopelnīti vai pastāv prasība, kuru var apmierināt. Līdz ar to Satversmes tiesa ir nošķīrusi tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros no intereses gūt peļņu iecerētajā apmērā. Tādējādi secināms, ka  projekta normas, kas paredz Būvniecības valsts kontroles biroja pilnvaras uzraudzības un kontroles ietvaros ierobežot vai atņemt komersantiem piešķirtās obligātā iepirkuma tiesības, ir samērīgas, ņemot vērā, ka tās nodrošina citu sabiedrības tiesību  aizsardzību.


^[1] Satversmes tiesas 2011.gada 3. novembra sprieduma lietā nr. 2011-05-01 15.2.apakšpunkts un 2015.gada 3.jūlija sprieduma lietā Nr. 2014-12-01 21.3.apakšpunkts