Anotācija (ex-ante)

Valsts līdzekļu piešķiršanai dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara nodrošināšanā ir paredzēts izmantot 3 (trīs) pakāpju finanšu līdzsvara nodrošināšanas mehānismu:

1.pakāpe - biznesa iesaiste, ņemot vērā tirgus spēju nosegt maksu par infrastruktūras izmantošanu. Tie ir pārvadātāju un citu tirgus dalībnieku maksājumi par infrastruktūras izmantošanu.
2.pakāpe – peļņa (dividendes) no citiem infrastruktūras pārvaldītāja komercdarbības virzieniem.
3.pakāpe - valsts budžeta līdzekļu piešķiršana finanšu līdzsvara nodrošināšanai.

Turklāt valsts līdzekļi tiek izmantoti, ja dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs nevar nodrošināt finansējumu dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai un atjaunošanai no saņemtās infrastruktūras maksas un citiem dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja līdzekļiem, ieskaitot iepriekšējo periodu LDZ sadalītās peļņas rezervi, tekošā gada peļņu no citas komercdarbības, kā arī meitas sabiedrību samaksātās dividendes.
Vilcienu kilometru skaits dzelzceļa infrastruktūras tīklā, kas ir pamatā infrastruktūras maksas aprēķinam un nosaka infrastruktūras nolietojumu, salīdzinājumā ar 2019. – 2020. gadu, ir būtiski samazinājies (Tabula Nr. 1, sk. anotācijas pielikumā).

Pārvadājumu rādītāji liecina par dzelzceļa tīkla izmantošanas kravu pārvadājumiem intensitātes samazināšanos, kā arī ar to saistīto infrastruktūras pārvaldītāja ieņēmumu samazināšanos (Tabula Nr.2,  sk. anotācijas pielikumā) salīdzinājumā ar atbilstošu iepriekšējā gada pārskata periodu.
2020. gadā LDZ publiskās lietošanas infrastruktūra tika izmantota, lai pārvadātu 24 113 tūkst. tonnu kravas, kas ir par 17 377 tūkst. tonnām jeb 41,9% mazāk nekā 2019.gadā, kad tika pārvadātas 41 490 tūkst. tonnas, kā arī 12 862 tūkst. pasažieru pārvadājumiem.
Neskatoties uz ārējo faktoru radīto ģeopolitiskās situācijas saspīlējumu, LDz joprojām nepieciešams nodrošināt tranzīta pārvadājumus uz ostām, saglabāt tirgus daļu, diversificējot kravu plūsmas un palielinot tranzīta kravu apjomus ES vienotās dzelzceļa telpas ietvaros un virzienā no Ķīnas, Kazahstānas un Eiropas austrumu valstīm, nodrošinot konkurētspējīgus dzelzceļa kravu pārvadājumus. Tādējādi 2021. gadā tika pārvadāti 21 963 tūkst. tonnu kravas, kas bija par 8,9 % mazāk nekā 2020. gadā.
Rezultātā ieņēmumi no minimālās piekļuves pakalpojumu kompleksa 2021. gadā, ,  samazinājās par 5 886 tūkst. EUR vai - 9.7 %. Ieņēmumu samazināšanās no publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas 2021. gadā turpinājās dzelzceļa kravu pārvadājumos.

Izmaksu samazināšanas pasākumi

Situācijā, kad kravu pārvadājumu tirgus ir svārstīgs, pārvadājumu apjomi tiek saskaņoti ar kravu nosūtītājiem īstermiņā, bet infrastruktūru ir nepieciešams saglabāt un uzturēt darbderīgā stāvoklī, LDz turpinājās iekšējo procesu pārskatīšana, tehnoloģisko procesu maiņa ar mērķi panākt izmaksu samazināšanu un efektivitātes paaugstināšanu, kā arī nodrošināt Satiksmes ministrijas 2020.gada 5.oktobra noteikumu Nr.01-02/16 “Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara īstenošanas uzraudzības kārtība” izpildi.
LDz apstiprināto komplekso pasākumu plāns, kā arī budžeta plānošana saskaņā ar apstiprinātās Vidēja termiņa darbības stratēģijas finanšu un ekonomiskajiem rādītājiem, ir devuši pozitīvus rezultātus.
Kopš 2020.gada LDz ir veicis būtisku izmaksu optimizāciju. Lai arī pamatdarbības izmaksu struktūrā ap 85%-90% ir fiksētās izmaksas, kuras nav atkarīgas no pārvadājumu apjomiem, uzņēmums ir spējis pamatdarbības izmaksas samazināt par 39 366 tūkst. EUR (Tabula nr. 3.,sk anotācijas pielikumā  ) 2021.gadā pret 2019.gadu.

           
Vērtējot būtiskākos 2021.gada LDz izmaksu optimizācijas pasākumus, kas rezultējās mazākā finanšu līdzsvara nepieciešamībā kā plānots, jāatzīmē sekojošo:

izmaksas darba samaksai un sociālās apdrošināšanas iemaksas samazinātas par - 7 154 tūkst.EUR 
LDz pamatdarbības izmaksu struktūru galvenokārt veido cilvēkresursu izmaksas – darba samaksa un sociālās apdrošināšanas iemaksas. 2020.gadā kopsummā šīs divas pozīcijas veidoja  63.5%, bet 2021.gadā – 64.5% no faktiskajām pamatdarbības izmaksām.
Izmaksu, kas saistītas ar darba samaksu un sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, samazināšanos ietekmēja LDz 2020.gadā mērķtiecīgi īstenotie pasākumi darbinieku skaita un izmaksu optimizācijai, ar mērķi paaugstināt kopējo produktivitāti un darba efektivitāti, kas turpinājās arī 2021.gadā.
LDz personāls 2020. – 2021.gadā tika samazināts par 2 320 cilvēkiem, bet pieņemti darbā  tika 179 darbinieki. Rezultātā uzņēmumā strādājošo skaits samazinājās par 2 141 cilvēkiem jeb par 34.1 % no kopējā darbinieku skaita salīdzinājumā ar 2020. gada sākumu (6 275 darbinieki).
Vienlaikus jānorāda, ka vidējā darba samaksa uzņēmumā turpināja pieaugt līdzvērtīgi darba samaksas pieaugumam vidēji valstī, tādējādi aizsargājot uzņēmumu no vērtīgāko speciālistu zaudēšanas.
pārējās izmaksas samazinātas par - 4 912.7 tūkst.EUR
Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, pārējās izmaksas samazinājās par 4 913 tūkst. EUR jeb 14,1 %. Pārējo izmaksu kopējā summa atskaites periodā bija 29 997 tūkst. EUR, t.sk. būtiskākā izmaksu novirze izveidojās sekojošās pozīcijās:

- par 1 688 tūkst. EUR samazinājās maksa par manevru darbu veikšanu;
- par 422 tūkst. EUR samazinājās pamatlīdzekļu kārtējā remonta izmaksas;
- par 341 tūkst. EUR samazinājās reprezentācijas izmaksas;
- 270 tūkst. EUR apmērā samazinājās reklāmas pakalpojumu izmaksas;
- par 1 600 tūkst. EUR bija mazāki maksājumi par darbinieku veselības apdrošināšanu;
- par 115 tūkst. EUR palielinājās maksa par apsardzi un apsardzes iekārtu tehnisko apkopi;
- pieauga darbinieku atlaišanas pabalstu un sociālās apdrošināšanas izmaksas, jo pārskata periodā  pieauga atbrīvoto darbinieku skaits.

Lai sasniegtu šādu izmaksu optimizāciju, LDz no 2019.gada 4.ceturkšņa līdz 2021. gada beigām atbrīvoja 2320 darbiniekus. Šis, visticamāk, ir lielākais izmaksu optimizācijas apjoms valsts kapitālsabiedrībās Latvijas vēsturē.
Jānorāda, ka izmaksu samazinājums ir sasniegts, saglabājot valsts publiskās dzelzceļa infrastruktūras jaudu, darbības drošību un kvalitāti.

Atzīmējams ir fakts, ka 2020. gadā (atbilstoši PRIME datiem[1]) LDz bija punktuālākais dzelzceļš Eiropā. Pasažieru vilcienu punktualitāte, kas tiek aprēķināta kā caurbraucošo pasažieru vilcienu skaits atbilstoši sarakstam pret kopējo caurbraucošo pasažieru vilcienu skaitu, LDz bija 99,4%, LTGI (Lietuva) 92,7%, bet vidēji Eiropā aptuveni 93,0%.
Kravas vilcienu punktualitāte, kas tiek aprēķināta kā caurbraucošo kravu vilcienu skaits atbilstoši sarakstam pret kopējo caurbraucošo kravu vilcienu skaitu, 2020.gadā LDz bija 89,1%, LTGI (Lietuva)  52,8%, bet vidēji Eiropā  aptuveni 63%.

Ja 2018.gadā infrastruktūras uzturēšanas izmaksas uz 1 sliežu ceļu kilometru, indeksējot atbilstoši pirktspējas paritātei, Latvijā bija salīdzinoši augstas, tagad tās ir vienas no zemākajām Eiropā (Tabula Nr.4, sk. anotācijas pielikumā ). 

Atbilstoši PRIME datiem, darbības izmaksas pret galveno sliežu ceļu garumu, indeksējot atbilstoši pirktspējas paritātei 2020.gadā, LDz sastādīja 61 tūkst. EUR, LTGI (Lietuva) 124,9 tūkst. EUR, EVR (Igaunija) 48,5 tūkst. EUR, bet vidēji Eiropā -107,0 tūkst. EUR.
LDz atkarīgajās sabiedrībās, līdzvērtīgi ar LDz, tika veikti izmaksu optimizācijas pasākumi, tām sabiedrībām, kuru saimnieciskā darbība tiešā mērā ir bijusi saistīta ar kravu pārvadājumu apjomu izmaiņām periodā ( Tabula  Nr.5, sk. anotācijas pielikumā).

Atbilstoši LDz Vidēja termiņa darbības stratēģijai jeb Dzelzceļa likumā un Daudzgadu līgumā noteiktajos “normālas saimnieciskās darbības apstākļos”, LDz 2023.gadā plānots saņemt dividendes 5 919 tūkst. EUR apmērā ( Tabula Nr. 6, sk. anotācijas pielikumā).

Ar Ministru kabineta 2022.gada 26.aprīļa rīkojumu Nr.295"Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"", kas paredz  piešķirt Satiksmes ministrijai finansējumu 3 000 tūkst. EUR apmērā, lai veiktu daļēju maksājumu par 2020.gada valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja (LDZ) finanšu līdzsvaru, atbilstoši Dzelzceļa likuma 9. panta ceturtajai daļai.  Ar Ministru kabineta  2022.gada 6.decembra rīkojumu Nr. 875  "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"" tika piešķirts  atlikušais 2020. gada finanšu līdzsvara nodrošināšanai nepieciešamā valsts finansējuma  6 503.3 tūkst. EUR apmērā.

Krīzes rīcības plāna prasībām atbilstoša izmaksu optimizēšana 2020. gadā radīja būtisku ietekmi uz uzņēmuma finanšu darbības rādītājiem, jo, samazinoties saimnieciskās darbības ieņēmumiem vidēji par 26 744 tūkst. EUR, ražošanas izmaksu samazinājums par 26 104 tūkst. EUR (Tabula Nr.7 sk. anotācijas pielikumā) kompensēja pamatdarbības ieņēmumu kritumu un dzelzceļa pārvadājumu darbības sašaurināšanos. 

Jāatzīmē, ka LDZ 2020. gada valsts dotācijas pieprasījumā par 40 247 tūkst. EUR piešķiršanu finanšu līdzsvaram, kas tika iesniegts Satiksmes ministrijā ar LDZ Informatīvo ziņojumu (2020.gada 17.marta vēstule Nr. D- 6.4.1./155- 202), pārskata periodā bija norādīti trūkstošie finanšu līdzsvara līdzekļi 26 022 tūkst. EUR, no kura ar MK rīkojumu Nr. 391 tika piešķirti 50 % vai 13 011 tūkst. EUR, kas pilnībā tika izmantoti infrastruktūras izdevumu segšanai  2020. gada otrajā pusgadā. 
LDZ, veicot pamatdarbības izmaksu optimizāciju 2020. gada otrajā pusgadā vidēji 3 500 tūkst. EUR apmērā salīdzinājumā ar sākotnējo finanšu līdzsvara pieprasījumu, daļēji kompensēja apgrozījuma samazinājumu, tomēr izmaksu optimizācija bija lēnāka par ieņēmumu kritumu, jo dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanā ir liels no vilcienu satiksmes intensitātes neatkarīgo (fiksēto) izmaksu īpatsvars (vidēji 80%), kā arī bija nepieciešams nodrošināt atbilstošas dzelzceļa kvalitātes, jaudas un vilcienu kustības drošības prasības, kas apstiprinātas Indikatīvajā dzelzceļa infrastruktūras attīstības plānā un citos ilgtermiņa transporta attīstības plānošanas dokumentos. Rezultātā LDZ nepieciešamā valsts finansējuma kopējais apjoms finanšu līdzsvara saistību izpildei, neskaitot piešķirtos līdzekļus dzelzceļa pasažieru pārvadājumos izmantojamās infrastruktūras finansēšanai, 2020. gada otrajā pusgadā samazinājās no 13 011 tūkst. EUR līdz 9 503 tūkst. EUR.

Saskaņā ar LDZ auditētā 2020. gada pārskata datiem (https://www.ldz.lv/sites/default/files/LDZ_2020_gada_parskats_final.pdf), kā arī ievērojot Daudzgadu līguma 4.2.6. punktā noteikto, ka infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvars tiek noteikts, balstoties uz saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma prasībām izstrādātā un auditētā LDZ gada pārskatā iekļautās apvienoto ienākumu pārskata formas finanšu pozīcijā „Pārskata gada peļņa vai zaudējumi” norādītās peļņas vai zaudējumu rezultātu, finanšu līdzsvara nodrošināšanas prasību izpildei 2020. gadā ir nepieciešami papildus valsts budžeta līdzekļi 9 503.3 tūkst. EUR apmērā (atlikums 6 503.3 tūkst. EUR).
Ņemot vērā sankciju režīmu un ģeopolitisko situācijas kara rezultātā, negatīvo ietekmi uz kravu pārvadājumiem, finanšu nelīdzsvars saglabājas.

2021. gada finanšu līdzsvara nodrošinājuma maksājumu noteikšana

Saskaņā ar LDz auditētā 2021.gada pārskata datiem, kā arī ievērojot Daudzgadu līguma 4.2.6. punktā noteikto, ka infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvars tiek noteikts, balstoties uz saskaņā ar „Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums” prasībām izstrādātā un auditētā LDz gada pārskatā iekļautās apvienoto ienākumu pārskata  formas finanšu pozīcijā „Pārskata gada peļņa vai zaudējumi” norādītās peļņas vai zaudējumu rezultātu, var teikt, ka finanšu līdzsvara nodrošināšanas prasību izpildei 2021.gadā bija nepieciešams valsts līdzekļu finansējums - 30 664.1 tūkst. EUR (Tabula nr.8, sk. anotācijas pielikumā).

Ar mērķi uzskatāmi parādīt finanšu pārskatā kopējo atzīto finanšu līdzsvara maksājumu, LDz peļņas vai zaudējumu aprēķinā tiek uzrādīts “2021.gada rezultāts pirms finanšu līdzsvara maksājumiem”. Tādēļ, vadoties pēc Starptautisko finanšu pārskatu standartu vadlīnijām sagatavotā VAS “Latvijas dzelzceļa” 2021.gada pārskata datiem, 2021.gadā saimnieciskās darbības rezultāts ir uzrādīts - 30 664.1 tūkst. EUR zaudējumi pirms valsts finanšu līdzsvara maksājumiem, gan arī kā “0” rezultāts, plānojot Dzelzceļa likumā un Daudzgadu līgumā noteikto valsts saistību izpildi finanšu līdzsvara nodrošināšanai.

Pamatojoties uz Dzelzceļa likuma 9.panta ceturtajā daļā un Daudzgadu līguma 2.5. un 4.2. punktā noteikto, kas paredz infrastruktūras pārvaldītāja gada pārskatā iekļautās apvienoto ienākumu pārskata  formas finanšu pozīcijā „Pārskata gada peļņa vai zaudējumi” esošo  ieņēmumu un izmaksu līdzsvara nosacījumu nodrošināšanas prasību, kā arī ņemot vērā auditētā 2021.gada pārskatā atklāto informāciju (Tabula Nr.7), 2022. gadā nepieciešami 37 167.4 tūkst. EUR, tajā skaitā 6 503.3 tūkst. EUR (par 2020. gada periodu) un 30 664.1 tūkst. EUR (par 2021.gada periodu), valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu Dzelzceļa likumā un Daudzgadu līgumā apstiprinātā infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara nodrošināšanai.

2020. gada laikā LDZ avansā saņemtais un papildus 2020. gadā nepieciešamais finansējums finanšu līdzsvara nodrošināšanai tika atzīts cita veida ieņēmumu sastāvā saskaņā ar 20. SGS “Valsts atbalsts” minētajiem atzīšanas principiem. Šie principi nosaka valsts dotācijas atzīšanu tajā brīdī, kad pastāv pamatota pārliecība par nosacījumu izpildi, kas saistīti ar dotācijas saņemšanu. Turklāt dotācijas, kas attiecas uz izmaksu segšanu, ir atzīstamas tajā periodā, kad notikušas izmaksas, ar nosacījumu, ka pastāv pamatota pārliecība par dotācijas saņemšanu nākotnē.
Saskaņā ar Satiksmes ministrijas sagatavoto valsts budžeta līdzekļu finansējuma pieprasījumu, ar MK rīkojumu Nr. 391, no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” saņemtais avansa maksājums 13 011.0 tūkst. EUR valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara nodrošināšanai uz 31.12.2020. bija izlietots pilnā apmērā zaudējumu segšanai, tādēļ LDZ trūkstošā finanšu līdzsvara nodrošināšanai nepieciešamā līdzekļu daļa tika atzīta 2020. gada finanšu stāvokļa pārskatā kā nākotnes “Uzkrātie ieņēmumi”.

Kritēriji, lai LDZ saņemtu finanšu līdzsvara maksājumu, ir Daudzgadu līgumā paredzēto finanšu līdzsvara nosacījumu neizpildīšanās 2020. gadā, kā rezultātā attiecīgi izpildījās nosacījumi Daudzgadu līgumā paredzēto finanšu līdzsvara maksājumu saņemšanai, turklāt arī avansa finansējuma saņemšana saskaņā ar apstiprināto MK rīkojumu Nr. 391, sniedza pamatotu pārliecību par valsts nodomu un spēju pildīt Daudzgadu līguma nosacījumus, kā rezultātā viss finanšu līdzsvara nepieciešamais finansējums tika atzīts kā 2020. gada ieņēmumi.
Tādēļ ar mērķi uzskatāmi parādīt finanšu pārskatā kopējo atzīto finanšu līdzsvara maksājumu, LDZ peļņas vai zaudējumu aprēķinā tiek uzrādīts “2020. gada rezultāts pirms finanšu līdzsvara maksājumiem”. Šīs informācijas atklāšanu neparedz  Starptautisko  finanšu pārskatu standartu (SFPS) prasības un tā sniegta kā papildu rādītājs, ar mērķi izpildīt Daudzgadu līguma prasības par informācijas atklāšanu finanšu pārskatos attiecībā uz LDZ pārskata gada peļņu vai zaudējumiem.
Pamatojoties uz Dzelzceļa likuma 9. panta ceturtajā daļā un Daudzgadu līguma 2.5. un 4.2. apakšpunktā noteikto, kas paredz infrastruktūras pārvaldītāja gada pārskatā iekļautās apvienoto ienākumu pārskata formas finanšu pozīcijā „Pārskata gada peļņa vai zaudējumi” esošo  ieņēmumu un izmaksu līdzsvara nosacījumu nodrošināšanas prasību, kā arī ņemot vērā auditētā 2020. gada pārskatā atklāto informāciju, ir nepieciešams piešķirt valsts budžeta līdzekļus 9 503.3 tūkst. EUR (atlikums 6 503.3 tūkst. EUR) apmērā finanšu līdzsvara saistību izpildei.
Jāņem vērā Valsts kontroles viedoklis revīzijas ziņojumā Nr.2.4.1-15/2018:  “Dzelzceļa infrastruktūras modernizācijas projektu plānošana Latvijā”. Valsts kontrole par šo jautājumu norādīja:
“…Secināms, ka valsts budžeta apakšprogrammas 31.04.00 “Finansējums dzelzceļa publiskai infrastruktūrai” bāzē apstiprinātais finansējums (23 874 774 euro) ir nepietiekams vai nav atbilstošs Indikatīvajā plānā norādītajam kopējam nepieciešamajam finansējumam 2019.gadā un 2020.gadā (38 100 000 euro).
… Papildus secināms, ka, ņemot vērā, ka Indikatīvajā plānā ir noteikts, ka, lai nodrošinātu publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja izmaksu līdzsvaru ar ieņēmumiem, no infrastruktūras maksas no pasažieru pārvadājumu pakalpojumu segmenta, ko sniedz saistībā ar sabiedrisko pakalpojumu līgumu, nepieļaujot aizliegto šķērssubsidēšanu no citiem tirgus segmentiem, finansējums valsts budžeta apakšprogrammā 31.04.00 “Finansējums dzelzceļa publiskai infrastruktūrai” jāparedz atbilstoši valsts pasūtījumam pasažieru pārvadājumos pa dzelzceļu…
… Revidentu ieskatā, valsts budžetā jāplāno un jāapstiprina tāds valsts budžeta finansējuma apmērs, lai saskaņā ar plānoto finanšu līdzsvaru 1.pakāpei nepieciešamais finansējums attiecībā uz pasažieru pārvadājumu pilnajām infrastruktūras izmaksām būtu skaidri noteikts, valsts budžetā plānots un apstiprināts, tādējādi nodrošinot gan to, ka valsts budžets sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par faktiski nepieciešamo dotācijas apmēru izdevumu kompensēšanai par dzelzceļa infrastruktūras lietošanu, gan budžeta apakšprogrammas plānošanas atbilstību tiesību aktam.
Revidentu ieskatā, izveidotā sistēma finanšu līdzsvara nodrošināšanai var darboties 1. un 2.pakāpes līmenī, ja tiek nodrošināts un ir pietiekams finansējums pasažieru pārvadājumu dotēšanai…”
Valsts kontroles ziņojumā ir formulēti sekojoši ieteikumi:
“…Satiksmes ministrijai virzīt priekšlikumus nepieciešamā valsts budžeta finansējuma plānošanai pilnā apjomā valsts budžeta programmas 31.00.00 “Sabiedriskais transports” apakšprogrammā 31.04.00. “Finansējums dzelzceļa publiskai infrastruktūrai” finanšu līdzsvara 1.pakāpes nodrošināšanai.
Valsts kontrole informēs Finanšu ministriju par revīzijas rezultātiem un aicinās izvērtēt un sniegt nepieciešamo atbalstu Satiksmes ministrijai jautājuma risināšanā par valsts budžeta programmas 31.00.00 “Sabiedriskais transports” apakšprogrammas 31.04.00. “Finansējums dzelzceļa publiskai infrastruktūrai” bāzes noteikšanu tādā apjomā, kas atbilst faktiskajiem AS “Pasažieru vilciens” izdevumiem par publiskās dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu…”
     Jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu plānā paredzēto rīcības virzienu īstenošanai izskatāms likumprojekta par valsts budžetu un likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu prioritāro pasākumu pieteikumiem, ievērojot valsts budžeta finansiālās iespējas, bet kopš Ministru kabineta 2018. gada 6. novembra rīkojuma Nr. 588 “Par indikatīvo dzelzceļa infrastruktūras attīstības plānu 2018. ‑ 2022. gadam” apstiprināšanas šādi prioritārie pasākumu pieteikumi budžeta likumprojektu sagatavošanas procesā, tajā skaitā arī šogad, nav atbalstīti.
Ievērojot Satiksmes ministrijas 2020. gada 15. oktobra iekšējos noteikumus Nr. 01-02/16 “Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara īstenošanas uzraudzības kārtība” (turpmāk – Kārtība), LDZ Akcionāru sapulces 2020. gada 18. decembra protokola lēmumu Nr. A 1.1./6-2 “Par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara īstenošanas  uzraudzības kārtību” un atbilstoši Kārtības 5.3. punktā noteiktajam, LDZ reizi ceturksnī sniedz Satiksmes ministrijai atskaiti “VAS “Latvijas dzelzceļš” kā publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja atskaite finanšu līdzsvara īstenošanai”. Atskaite par laika periodu no 2020. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim tika iesniegta 2021. gada 20. februārī un tā apstiprināta ar LDZ Padomes 2021. gada 11. februāra lēmumu Nr. PA 1.2.12-1 “Par finanšu līdzsvara īstenošanas atskaiti”.
LDZ sniegtās atskaites liecina, ka bezzaudējumu (līdzsvara) rezultāts 2020. -2021. gadā tika sasniegts, LDZ ieņēmumos papildus iekļaujot “nākotnes ieņēmumus” no finanšu līdzsvara nodrošināšanas un tie pamatojami ar Daudzgadu līgumā noteiktiem valsts saistību maksājumiem, kas tiks saņemti pēc LDZ 2020. gada un 2021. gada pārskata rezultātu apstiprināšanas.
    LDZ saimnieciskajā darbībā tiek izmantoti banku kredītu līdzekļi dzelzceļa infrastruktūras atjaunošanas un attīstības investīciju projektu finansēšanai un ar kredītiestādēm ir noslēgti līgumi, kas cita starpā paredz iespējamu izsniegto kredītu  priekšlaicīgu atmaksas pieprasījumu LDZ koncerna finanšu rādītājiem noteikto prasību neizpildes gadījumos. Finanšu resursu nepietiekamības risks un priekšlaicīga kredītu atmaksas pieprasījuma iespējas tika identificētas jau 2019. gadā, kad SIA ”PricewaterhouseCoopers” veica LDZ ikgadējo auditu un uzņēmuma darbības novērtējumu, kur neatkarīga revidenta ziņojumā LDZ Valsts kapitāldaļu turētājam, Satiksmes ministrijas- personā, atzinumā ar iebildi, tika konstatēts:
“Koncerna ilgtermiņa saistības, kas uzrādītas konsolidētajā finanšu stāvokļa pārskatā 2019. gada 31. decembrī, ietver aizņēmumus no kredītiestādēm 54 538 tūkstošu EUR  apjomā, attiecībā uz kuriem Koncerns neizpildīja nepieciešamos nosacījumus, kas norādīti aizņēmuma līgumos. Tādējādi 2019. gada 31. decembrī šie aizņēmumi kļūst par atmaksājamiem pēc pieprasījuma un Koncernam nebija tiesību atlikt šo saistību nokārtošanu vismaz uz divpadsmit mēnešiem. Saskaņā ar 1. SGS punktu “Finanšu pārskatu sniegšana” prasībām, šiem aizņēmumiem bija jābūt klasificētiem kā īstermiņa. Rezultātā, Koncerna īstermiņa saistības 2019. gada 31. decembrī tiek novērtētas par zemu un tā ilgtermiņa saistības tiek novērtētas par augstu par iepriekš minēto summu”.
Tas norādīja uz finanšu risku iestāšanās varbūtību, kā galveno iemeslu minot uzņēmuma finanšu situācijas pasliktināšanos un uzņēmuma kreditoru piesardzīgo nākotnes situācijas vērtējumu.
Ņemot vērā apstākļus, ka likumā “Par valsts budžetu 2022. gadam” nav apstiprināts finansējuma pieprasījums infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara nodrošināšanai, tas rada kredītu līgumos noteikto finanšu nosacījumu un rādītāju neizpildes risku un kreditoriem (bankām) var iestāties kredītu pirmstermiņa atmaksas noteikumu prasījumu tiesības.
  
LDz pastāvīgi īsteno ES fondu līdzfinansētus infrastruktūras projektus. 2022.gadā ir paredzēts realizēt investīciju projektus 60,7 milj. EUR vērtībā, līdzfinansējot tos no LDz līdzekļiem 9,4 milj. EUR apmērā. LDz 2022.gadā ir paredzējis veikt investīcijas 84 milj. EUR apmērā. Lielākā daļa no šiem investīciju projektiem ir ES fondu līdzfinansēti un nepieciešami pasažieru infrastruktūras un satiksmes drošības uzlabošanai, kuru realizācijai 2022.gadā plānoti 60,7 milj. EUR (ES fondu līdzekļi un LDz līdzfinansējums). Pārējie līdzekļi 23 milj. EUR apmērā tiks izmantoti dzelzceļa infrastruktūras atjaunošanai un attīstībai.
     Jāatzīmē, ka šobrīd līdzfinansēt attīstības projektus no LDz līdzekļiem traucē uzņemtās kredītsaistības.
     Neskatoties uz nozīmīgajiem ienākumiem no kravu pārvadājumiem, 2015. – 2019. gadā LDz bija uzņēmies kredītsaistības 189 milj. EUR apmērā. Uz 2020.gada sākumu LDz kopējais kredītu portfelis bija 189,2 miljoni EUR, kura atmaksa tika plānota, saglabājoties intensīviem dzelzceļa kravu pārvadājumiem un ieņēmumiem no dzelzceļa infrastruktūras pakalpojumu izmantošanas.
LDZ kredītsaistības 2021. gada beigās bija 120,6 milj. EUR un ik gadu uzņēmumam ir jādzēš kredītu pamatsumma vidēji 21,5 milj. EUR apmērā, neskaitot Latvijas dzelzceļa koncerna meitas sabiedrību kredītu maksājumus. Turklāt 2022. – 2023.gados VAS “Latvijas dzelzceļš ir jāveic 20,2 milj. EUR nodokļu parāda atmaksa, kas ietver atliktās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par pieciem 2020.gada mēnešiem. LDz valsts nodokļu parāds izveidojās ņemot vērā uzņēmuma darbības finanšu risku novēršanas nepieciešamību. Lai segtu 2020.gada  saistības un nodrošinātu uzņēmuma pietiekamu likviditāti, LDz bija jāmeklē alternatīvi īstermiņa finansējuma avoti.
     Strauji samazinoties kravu pārvadājumiem dzelzceļa tīklā, LDz parādījās kredītu atmaksas risks, kā rezultātā tika veikta atsevišķu kredītsaistību restrukturizēšana un kredītlīgumu prasību grozījumi. Sarunās ar LDz banku kreditoriem 2020. - 2021.gadā tika panāktas vienošanās par “moratorija” perioda noteikšanu atsevišķu kredītlīgumos definēto finanšu prasību (rādītāju) izpildē vai to atcelšanu, kā arī kredītu atmaksas grafika izmaiņas, tomēr stabila uzņēmuma finanšu stāvokļa saglabāšana un situācijas uzlabošanās ir noteicošais apstāklis sekmīgai sadarbībai ar bankām nākotnē, kas tiešā mērā atkarīga no Dzelzceļa likumā un Daudzgadu līgumā definēto prasību  izpildes finanšu līdzsvara nodrošināšanai.
    Visas esošās kredītsaistības LDz ir jādzēš līdz 2029.gadam, bet kredītu maksājumi strauji samazināsies pēc 2025. gada. LDz ikgadēji ilgtermiņa kredītu neto saistību maksājumi laika periodā no 2021.g. – 2025.gadam ir plānoti vidēji 21 530 tūkst. EUR apmērā (Tabula nr.9., sk. anotācijas pielikumā).

2022. gada naudas plūsma

LDZ 2023. gada naudas plūsmas prognoze lielā mērā balstīta un tieši atkarīga no 2022. gada sabiedrības faktiskās naudas plūsmas. Bez finanšu līdzsvara maksājumu saņemšanas sabiedrības naudas atlikums pārskata gada beigās ir negatīvs, t.i. veidojas naudas līdzekļu iztrūkums. Savukārt saņemot 2020. gada un 2021. gada finanšu līdzsvara maksājumus, sabiedrības naudas plūsma tiek stabilizēta līdz aptuveni 2023. gada vidum. 
  
LDZ faktiskais naudas atlikums 2022. gada septembra beigās sastāda 14,9 miljonus EUR, neskaitot ES fondu līdzekļus 11,6 miljonu EUR apmērā, kas var tikt izmantoti tikai noteiktu kapitālieguldījumu veikšanai un nevar tikt izmantoti citiem mērķiem (tabula nr. 10, sk. anotācijas pielikumā). 

Ņemot vērā 2022. gada 4. ceturkšņa prognozēto negatīvo pamatdarbības naudas plūsmu un plānotos kapitālieguldījumus, 2022. gada decembrī prognozētais naudas līdzekļu iztrūkums ir 5,7 miljonu EUR apmērā bez valsts finanšu līdzsvara maksājumiem (pieņemot, ka tiek atlikti nodokļu maksājumi un saņemta izdevumu kompensēšana par valsts publiskās dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu pasažieru pārvadājumiem, kurus veic saistībā ar sabiedrisko pakalpojumu līgumu). 
Lai gan pirmajos trīs ceturkšņos VAS “Latvijas dzelzceļš” darbojās ar pozitīvu naudas plūsmu, 2022. gada 4. ceturksnī sagaidāma 8,5 miljonu EUR negatīva pamatdarbības naudas plūsma, t.i. uzņēmuma saimnieciskās darbības rezultātā rodas naudas līdzekļu iztrūkums.
Sagatavojot pamatdarbības naudas plūsmas prognozi, izdarīts pieņēmums, ka VAS “Latvijas dzelzceļš” 2022. gada novembrī saņem 7.9 miljonus EUR trūkstošo daļu izdevumu kompensēšanai par valsts publiskās dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu pasažieru pārvadājumiem, kurus veic saistībā ar sabiedrisko pakalpojumu līgumu. Papildus šim ir plānots atlikt 2022. gada decembrī paredzēto nodokļu parāda atmaksu uz vēl pieciem gadiem, kā to paredz 2022. gada 1. augustā spēkā stājušies grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”. Ja šie pieņēmumi nerealizējas, uzņēmuma pamatdarbības naudas plūsma prognozējama par aptuveni 9 miljoniem sliktāka, sasniedzot 17,5 miljonus EUR finanšu līdzekļu deficītu. 
Līdz 2022. gada beigām VAS “Latvijas dzelzceļš” papildus nepieciešams finansēt kapitālieguldījumus 26 miljonu EUR apmērā, kur ES finansējums sastāda 14 miljonus EUR, savukārt LDz līdzfinansējums veido 12 miljonus EUR. Tāpat 2022. gada 4. ceturksnī veicami neatceļami maksājumi kredītiestādēm saskaņā ar iepriekš noslēgtajiem aizņēmumu līgumiem 4,8 miljonu EUR apmērā.  
Jāatzīmē, ka optimizējot koncerna struktūru un turpinot izmaksu pārskatīšanu, VAS “Latvijas dzelzceļš” ierosināja un 2022. gada janvārī Ministru kabinets akceptēja lēmumu par koncerna meitas sabiedrības SIA “LDZ infrastruktūra” likvidāciju. Šīs likvidācijas rezultātā LDz plāno saņemt finanšu līdzekļus  līdz 5 miljonu EUR. 
Lai kompensētu augstāk minēto finanšu līdzekļu iztrūkumu, VAS “Latvijas dzelzceļš” nepieciešams saņemt no valsts budžeta 2020. un 2021. gada finanšu līdzsvara maksājumus, attiecīgi 6,5 miljonu EUR un 30,7 miljonu EUR apmērā vēlākais 2022. gada decembrī (tabula nr.10).  

LDz  jau no 2020.gada būtiski neizpilda kritērijus, kas nosaka tā klasifikāciju ārpus vispārējās valdības sektora. Ņemot vērā minēto, provizoriski LDz varētu tikt klasificēts vispārējās valdības sektorā 2023.gadā, attiecīgi ietekmējot vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu.
Ņemot vērā iepriekšminēto un iepriekšējo saraksti par šo jautājumu ar iesaistītajām institūcijām, Satiksmes ministrija ir sagatavojusi Ministru kabineta rīkojuma projektu par 2021. gada finanšu līdzsvara maksājumu, kas paredz:
1. Finanšu ministrijai no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirt Satiksmes ministrijai finansējumu 30 664 125 euro apmērā, lai nodrošinātu valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja (LDZ) finanšu līdzsvara par 2021. gadu   maksājumu atbilstoši Dzelzceļa likuma 9. panta ceturtajai daļai un no piešķirtā finansējuma VAS “Latvijas dzelzceļš” nodrošina nodokļu parāda atmaksu par atliktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.;
2. Satiksmes ministrijai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavot un iesniegt Finanšu ministrijā pieprasījumu līdzekļu piešķiršanai atbilstoši šā rīkojuma 1. punktam.


Valsts līdzekļu piešķiršana LDZ finanšu līdzsvara maksājumam, ievērojot noslēgto līgumsaistību ar valsti prasības, nevar tikt kvalificēta kā komercdarbības atbalsts atbilstoši Komisijas Paziņojuma Kopienu vadlīnijas valsts atbalstam dzelzceļa uzņēmumiem (2008/C 184/07) 25. punktā noteiktajam.
   Valsts līdzekļu piešķiršana netiek klasificēta kā komercdarbības atbalsts vai valsts atbalsts, ievērojot nosacījumus, ka publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra Latvijā ir vienlīdzīgi un bez diskriminācijas pieejama visiem potenciālajiem lietotājiem dzelzceļa pārvadājumu jomā, un par piekļuvi šai infrastruktūrai ir noteikta adekvāta maksa (ievērojot Dzelzceļa likuma 5.¹, 11. un 27. pantā noteikto). Līdz ar to publiskais finansējums, kas paredzēts LDZ pārvaldīšanā esošās valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai (atjaunošana/renovēšana), ievērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā un Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantā noteikto, ņemot vērā Komisijas paziņojumu par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/C 262/01) un Komisijas Paziņojumu  Kopienu vadlīnijas valsts atbalstam dzelzceļa uzņēmumiem (2008/C 184/07) nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts.

[1]https://webgate.ec.europa.eu/multisite/primeinfrastructure/sites/default/files/prime_external_report_2019_final_210625_0.pdf