23-TA-1044: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.- 2027. gadam 4.3.5. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem pakalpojumiem; pilnveidot sociālās aizsardzības sistēmas, tostarp veicināt sociālās aizsardzības pieejamību; uzlabot ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu pieejamību, efektivitāti un izturētspēju" 4.3.5.5. pasākuma "Pieeja tiesiskumam" īstenošanas noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.- 2027. gadam 4.3.5. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem pakalpojumiem; pilnveidot sociālās aizsardzības sistēmas, tostarp veicināt sociālās aizsardzības pieejamību; uzlabot ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu pieejamību, efektivitāti un izturētspēju" 4.3.5.5. pasākuma "Pieeja tiesiskumam" īstenošanas noteikumi" projekts (turpmāk – noteikumu projekts) izstrādāts, pamatojoties uz:
- Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.–2027. gadam, kas atbalstīta ar Ministru kabineta 2021. gada 16. novembra rīkojumu Nr. 841 "Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.–2027. gadam" (Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.–2027. gadam, pieejams: https://likumi.lv/ta/id/327732-par-eiropas-savienibas-kohezijas-politikas-programmu-2021-2027-gadam);
- Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 6. punktu un 13. punktu (pieejams: https://likumi.lv/ta/id/331743-eiropas-savienibas-fondu-20212027-gada-planosanas-perioda-vadibas-likums/);
- Partnerības līgumu Eiropas Savienības investīciju fondu 2021. – 2027. gada plānošanas periodam (Par Partnerības līgumu Eiropas Savienības investīciju fondu 2021. – 2027. gada plānošanas periodam, pieejams: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/e534ea4f-a22d-430f-803e-c9df0731cb19);
- Valdības rīcības plānu, kura 31. uzdevums paredz nodrošināt personas pieeju tiesai un personas tiesību un interešu efektīvu aizsardzību tiesu sistēmā, tostarp pilnveidojot izmeklēšanas un tiesvedības procesus, pabeidzot e-lietas ieviešanu un nodrošinot sekmīgu tās darbību, attīstot tiesu e-pakalpojumus, kā arī veicinot personas motivāciju un iespējas aizstāvēt savas tiesības, no kā attiecīgi izriet rīcības plāna pasākums attīstīt valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmu, tādējādi sekmējot tiesas pieejamību un personu tiesisko paļāvību savu tiesību efektīvai aizsardzībai ar darbības rezultātu paplašināts personu loks, kas var saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību un izveidota sākotnējās (agrīnās) juridiskās palīdzības sistēma;
- Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2021.–2027. gadam (NAP2027), kura 427. uzdevums paredz strīdu risināšanas kultūras attīstību un alternatīvo strīdu risināšanas veidu ieviešanu Latvijā, t. sk. palielinot mediācijas nozīmi sabiedrībā un pārvaldībā, un 429. uzdevums paredz efektīvu, ērtu, savlaicīgu, sabiedrībai saprotamu un pieejamu tiesībaizsardzības sistēmu, nostiprinot tiesībaizsardzības iestāžu kapacitāti, savstarpēju sadarbību un vienotu izpratni juridisko procesu vienkāršošanai (savstarpēji papildinoši un pieejami digitālie risinājumi, kopējās sadarbības platformas un mācības, vienotas prakses, pētniecības un ekspertīzes), ieviešot inovatīvus, uz rezultātu vērstus un ekonomiskus risinājumus visās pirmstiesas izmeklēšanas iestādēs, tiesās un ārpustiesas strīdu izskatīšanas institūcijās, t. sk. īstenojot mazaizsargāto un cietušo personu atbalsta un aizsardzības sistēmu;
- Ministru kabineta 2021. gada 1. septembra rīkojumu Nr. 616 "Par Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam"(Par Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam, pieejams: https://likumi.lv/ta/id/325828-par-socialas-aizsardzibas-un-darba-tirgus-politikas-pamatnostadnem-20212027-gadam);
- pētījumu "Pieeja tiesiskumam Latvijā" (2020) (pieejams: https://www.tm.gov.lv/lv/tehniska-palidziba-tieslietu-ministrijai-es-fondu-planosanai-nr1013019tp006);
- Tieslietu ministrijas darbības stratēģiju 2022. – 2026. gadam (pieejama: https://www.tm.gov.lv/lv/tieslietu-ministrijas-darbibas-strategija), kurā paredzēti uzdevumi nodrošināt sabiedrības un tiesu vajadzībām atbilstošu digitālo tehnoloģiju attīstību, primārās (agrīnās) un daļēji apmaksātas juridiskās palīdzības modeļa ieviešanu, mediācijas un juridiskās palīdzības sistēmu integrāciju.
- Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.–2027. gadam, kas atbalstīta ar Ministru kabineta 2021. gada 16. novembra rīkojumu Nr. 841 "Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.–2027. gadam" (Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.–2027. gadam, pieejams: https://likumi.lv/ta/id/327732-par-eiropas-savienibas-kohezijas-politikas-programmu-2021-2027-gadam);
- Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 6. punktu un 13. punktu (pieejams: https://likumi.lv/ta/id/331743-eiropas-savienibas-fondu-20212027-gada-planosanas-perioda-vadibas-likums/);
- Partnerības līgumu Eiropas Savienības investīciju fondu 2021. – 2027. gada plānošanas periodam (Par Partnerības līgumu Eiropas Savienības investīciju fondu 2021. – 2027. gada plānošanas periodam, pieejams: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/e534ea4f-a22d-430f-803e-c9df0731cb19);
- Valdības rīcības plānu, kura 31. uzdevums paredz nodrošināt personas pieeju tiesai un personas tiesību un interešu efektīvu aizsardzību tiesu sistēmā, tostarp pilnveidojot izmeklēšanas un tiesvedības procesus, pabeidzot e-lietas ieviešanu un nodrošinot sekmīgu tās darbību, attīstot tiesu e-pakalpojumus, kā arī veicinot personas motivāciju un iespējas aizstāvēt savas tiesības, no kā attiecīgi izriet rīcības plāna pasākums attīstīt valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmu, tādējādi sekmējot tiesas pieejamību un personu tiesisko paļāvību savu tiesību efektīvai aizsardzībai ar darbības rezultātu paplašināts personu loks, kas var saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību un izveidota sākotnējās (agrīnās) juridiskās palīdzības sistēma;
- Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2021.–2027. gadam (NAP2027), kura 427. uzdevums paredz strīdu risināšanas kultūras attīstību un alternatīvo strīdu risināšanas veidu ieviešanu Latvijā, t. sk. palielinot mediācijas nozīmi sabiedrībā un pārvaldībā, un 429. uzdevums paredz efektīvu, ērtu, savlaicīgu, sabiedrībai saprotamu un pieejamu tiesībaizsardzības sistēmu, nostiprinot tiesībaizsardzības iestāžu kapacitāti, savstarpēju sadarbību un vienotu izpratni juridisko procesu vienkāršošanai (savstarpēji papildinoši un pieejami digitālie risinājumi, kopējās sadarbības platformas un mācības, vienotas prakses, pētniecības un ekspertīzes), ieviešot inovatīvus, uz rezultātu vērstus un ekonomiskus risinājumus visās pirmstiesas izmeklēšanas iestādēs, tiesās un ārpustiesas strīdu izskatīšanas institūcijās, t. sk. īstenojot mazaizsargāto un cietušo personu atbalsta un aizsardzības sistēmu;
- Ministru kabineta 2021. gada 1. septembra rīkojumu Nr. 616 "Par Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam"(Par Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam, pieejams: https://likumi.lv/ta/id/325828-par-socialas-aizsardzibas-un-darba-tirgus-politikas-pamatnostadnem-20212027-gadam);
- pētījumu "Pieeja tiesiskumam Latvijā" (2020) (pieejams: https://www.tm.gov.lv/lv/tehniska-palidziba-tieslietu-ministrijai-es-fondu-planosanai-nr1013019tp006);
- Tieslietu ministrijas darbības stratēģiju 2022. – 2026. gadam (pieejama: https://www.tm.gov.lv/lv/tieslietu-ministrijas-darbibas-strategija), kurā paredzēti uzdevumi nodrošināt sabiedrības un tiesu vajadzībām atbilstošu digitālo tehnoloģiju attīstību, primārās (agrīnās) un daļēji apmaksātas juridiskās palīdzības modeļa ieviešanu, mediācijas un juridiskās palīdzības sistēmu integrāciju.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir noteikt kārtību, kādā tiek īstenots Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam (turpmāk – Programma) 4.3.5. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem pakalpojumiem; pilnveidot sociālās aizsardzības sistēmas, tostarp veicināt sociālās aizsardzības pieejamību; uzlabot ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu pieejamību, efektivitāti un izturētspēju" 4.3.5.5. pasākums "Pieeja tiesiskumam" (turpmāk – 4.3.5.5. pasākums).
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Valsts spēja uzturēt tiesiskumu un nodrošināt vienlīdzīgu pieeju ikvienam sabiedrības loceklim ir viena no pamatvērtībām, tostarp Eiropas Savienībā. Pieejas tiesiskumam neesamība, juridisko problēmu savlaicīga nerisināšana būtiski palielina sociālās atstumtības un nabadzības risku, ietekmē personas materiālo un fizisko stāvokli, kas savukārt ilgtermiņā var atstāt ietekmi uz veselību, nodarbinātību, produktivitāti, ģimenes stabilitāti, izglītības iespējām bērniem, paaugstinot vardarbības riskus. Valsts ir atbildīga par tiesiskuma aizsardzību, stiprināšanu, uzturēšanu un pieeju tam. Lai vēl vairāk nepasliktinātu sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļauto personu stāvokli, jo īpaši ir nepieciešams nodrošināt savlaicīgu pieeju tiesiskajiem instrumentiem viņu tiesību un pienākumu realizācijai un aizstāvībai, tādejādi jau preventīvi un nekavējoši iedarbojoties uz mazaizsargātās personu grupas aizsardzību un atbalstu.
Šobrīd saskaņā ar Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumu valsts nodrošināto juridisko palīdzību Satversmes tiesas procesā, civillietās un noteikta veida administratīvajās lietās var saņemt persona, kura:
• ir ieguvusi trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības (personas) statusu;
• pēkšņi nonākusi tādā situācijā un materiālajā stāvoklī, kas liedz nodrošināt savu tiesību aizsardzību (stihisku nelaimju, nepārvaramas varas vai citu no personas neatkarīgu apstākļu dēļ);
• atrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā.
Daļējo valsts nodrošināto juridisko palīdzību noteikta veida advokāta civilprocesa lietās (kas piekritīgas Ekonomisko lietu tiesai, kas izriet no saistību tiesībām, ja prasības summa pārsniedz 150 000 euro, par komercnoslēpuma aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu) var saņemt personas:
• kuras ienākumu līmenis nepārsniedz valstī noteikto minimālo mēneša darba algu;
• īpašuma stāvoklis atbilstošs juridiskās palīdzības saņemšanai.
Trauksmes cēlējs valsts nodrošināto juridisko palīdzību var saņemt Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā (pieejams:https://likumi.lv/ta/id/104831-valsts-nodrosinatas-juridiskas-palidzibas-likums) noteiktajos gadījumos, nevērtējot tā mantisko stāvokli.
Tiesu administrācija (turpmāk – administrācija) juridisko palīdzību nodrošina:
1) civillietās (izņemot, ja lieta ir saistīta ar muitas vai nodokļu jautājumiem, tā attiecas uz prasījumu par goda un cieņas aizskaršanu, tā attiecas uz prasījumu, kas tieši saistīts ar personas saimniecisko darbību vai komercdarbību, vai neatkarīgu profesionālo darbību u.c.);
2) administratīvajās lietās:
• bāriņtiesas lēmuma par bērna tiesību un tiesisko interešu aizsardzību pārsūdzēšanas ietvaros;
• pārsūdzības procedūrās patvēruma piešķiršanas procesa ietvaros;
• lēmuma par apstrīdēto izbraukšanas rīkojumu vai lēmuma par apstrīdēto lēmumu par piespiedu izraidīšanu pārsūdzēšanas ietvaros;
• administratīvajās lietās tiesā, kurās tiesas (tiesnesis) ir pieņēmis lēmumu par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības piešķiršanu, ievērojot lietas sarežģītību un fiziskās personas mantisko stāvokli;
3) Satversmes tiesas procesā personai, pēc kuras konstitucionālās sūdzības Satversmes tiesa ir pieņēmusi lēmumu par atteikšanos ierosināt lietu, kā šā lēmuma vienīgo pamatu, norādot juridiskā pamatojuma neesamību vai tā acīmredzamu nepietiekamību prasījuma apmierināšanai.
Krimināllietās – aizstāvības un pārstāvības nodrošināšanai personas vēršas pie kriminālprocesa virzītāja (izmeklētājs, prokurors vai tiesnesis) Kriminālprocesa likumā (pieejams: https://likumi.lv/ta/id/107820-kriminalprocesa-likums) noteiktajos gadījumos un kārtībā.
Šobrīd saskaņā ar Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumu valsts nodrošināto juridisko palīdzību Satversmes tiesas procesā, civillietās un noteikta veida administratīvajās lietās var saņemt persona, kura:
• ir ieguvusi trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības (personas) statusu;
• pēkšņi nonākusi tādā situācijā un materiālajā stāvoklī, kas liedz nodrošināt savu tiesību aizsardzību (stihisku nelaimju, nepārvaramas varas vai citu no personas neatkarīgu apstākļu dēļ);
• atrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā.
Daļējo valsts nodrošināto juridisko palīdzību noteikta veida advokāta civilprocesa lietās (kas piekritīgas Ekonomisko lietu tiesai, kas izriet no saistību tiesībām, ja prasības summa pārsniedz 150 000 euro, par komercnoslēpuma aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu) var saņemt personas:
• kuras ienākumu līmenis nepārsniedz valstī noteikto minimālo mēneša darba algu;
• īpašuma stāvoklis atbilstošs juridiskās palīdzības saņemšanai.
Trauksmes cēlējs valsts nodrošināto juridisko palīdzību var saņemt Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā (pieejams:https://likumi.lv/ta/id/104831-valsts-nodrosinatas-juridiskas-palidzibas-likums) noteiktajos gadījumos, nevērtējot tā mantisko stāvokli.
Tiesu administrācija (turpmāk – administrācija) juridisko palīdzību nodrošina:
1) civillietās (izņemot, ja lieta ir saistīta ar muitas vai nodokļu jautājumiem, tā attiecas uz prasījumu par goda un cieņas aizskaršanu, tā attiecas uz prasījumu, kas tieši saistīts ar personas saimniecisko darbību vai komercdarbību, vai neatkarīgu profesionālo darbību u.c.);
2) administratīvajās lietās:
• bāriņtiesas lēmuma par bērna tiesību un tiesisko interešu aizsardzību pārsūdzēšanas ietvaros;
• pārsūdzības procedūrās patvēruma piešķiršanas procesa ietvaros;
• lēmuma par apstrīdēto izbraukšanas rīkojumu vai lēmuma par apstrīdēto lēmumu par piespiedu izraidīšanu pārsūdzēšanas ietvaros;
• administratīvajās lietās tiesā, kurās tiesas (tiesnesis) ir pieņēmis lēmumu par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības piešķiršanu, ievērojot lietas sarežģītību un fiziskās personas mantisko stāvokli;
3) Satversmes tiesas procesā personai, pēc kuras konstitucionālās sūdzības Satversmes tiesa ir pieņēmusi lēmumu par atteikšanos ierosināt lietu, kā šā lēmuma vienīgo pamatu, norādot juridiskā pamatojuma neesamību vai tā acīmredzamu nepietiekamību prasījuma apmierināšanai.
Krimināllietās – aizstāvības un pārstāvības nodrošināšanai personas vēršas pie kriminālprocesa virzītāja (izmeklētājs, prokurors vai tiesnesis) Kriminālprocesa likumā (pieejams: https://likumi.lv/ta/id/107820-kriminalprocesa-likums) noteiktajos gadījumos un kārtībā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Tieslietu ministrijas 2020. gadā pasūtītajā pētījumā "Pieeja tiesiskumam Latvijā"(https://www.tm.gov.lv/lv/tehniska-palidziba-tieslietu-ministrijai-es-fondu-planosanai-nr1013019tp006), kas izstrādāts ar mērķi analizēt nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto personu iespējas aizstāvēt savas tiesības un nodrošināt šo tiesību ievērošanu, risinot juridiska rakstura jautājumus, tika veiktas dažāda veida, tostarp mērķgrupas, aptaujas, lai noskaidrotu personu pieejas tiesiskumam šā brīža efektivitāti un plānotu tās attīstību. Mērķa grupas aptaujas ietvaros lielākā daļa respondentu (32,6%) norādīja, ka labprāt izvēlētos valsts nodrošināto juridisko palīdzību savu juridisko problēmu risināšanai. Tomēr reāli administrācijā vērsušies tikai 2,96% respondentu. Acīmredzami jāsecina, ka cilvēkiem trūkst informācijas par valsts nodrošinātajām iespējām vai pastāv aizspriedumi pret to izmantošanu, kas sakņojas katra cilvēka individuālajos pieņēmumos un bieži ir subjektīvi, kā arī tās šobrīd nav tiesīgas saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību tās saņemšanas nosacījumu neizpildes dēļ. No mērķa grupas aptaujas ietvaros aptaujātajām personām, kuras nebija vērsušās administrācijā, 69,9% nav vai nebija zināms par šādu iespēju. 18,68% nevēlējās vērsties administrācijā, bet 6,92% neatbilda statusam, kas nepieciešams valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības saņemšanai. Savukārt no respondentiem, kuri nevēlējās vērsties administrācijā, 35,19% norādīja, ka neuzticas valsts nodrošinātajiem juristiem vai advokātiem, savukārt 20,37% norādīja, ka procedūra viņu ieskatā ir pārāk sarežģīta. Lai arī pētījuma gaitā šie pieņēmumi neapstiprinājās, tomēr jāņem vērā, ka to esamība var būt šķērslis, kura dēļ personas nevēršas administrācijā valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības saņemšanai. Līdz ar to ir nepieciešams paplašināt sabiedrības informēšanas aktivitātes ne tikai attiecībā uz juridiskās palīdzības mērķa grupu, bet arī uz sabiedrību kopumā, ņemot vērā personu ienākumu līmeņa objektīvi mainīgo raksturu un paradumu arī juridiskus jautājumus risināt, piemēram, vispirms vēršoties pēc padoma pie līdzcilvēkiem.
Pasaules prakse valsts apmaksātās juridiskās palīdzības jomā iedala juridisko palīdzību sākotnējā un padziļinātajā valsts apmaksātajā juridiskajā palīdzībā, kur sākotnējās valsts apmaksātās juridiskās palīdzības ietvaros tiek sniegta parasti vienreizēja konsultācija un palīdzība vienkāršu dokumentu sagatavošanā vai aizpildīšanā, savukārt padziļinātās valsts apmaksātās juridiskās palīdzības ietvaros tiek sniegta padziļināta juridiskā palīdzība, ja nepieciešams arī sagatavojot tiesvedībai nepieciešamos dokumentus un nodrošinot pārstāvību tiesās. Līdz ar to ir nepieciešams plānot šādas vai līdzīgas sistēmas ieviešanu arī Latvijā ar mērķi skaidrot personām nepieciešamību risināt juridiska rakstura jautājumus to agrīnajā stadijā un būt informētiem par savām tiesībām pienākumiem un jautājumu risināšanas iespējām. Ilgākā termiņā tas dotu iespēju samazināt juridisko strīdu rašanos sabiedrībā, līdz ar to palielinot tiesiskās aizsardzības pieejamību un novēršot iespējamus materiālus un sociālus riskus personai nākotnē.
Tāpat ir nepieciešams pilnveidot atbalstu jo īpaši MK noteikumu 4.punkta mērķgrupai (nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautās personas; sabiedrības grupas, kurām identificēti šķēršļi pieejai tiesiskumam), proti, tiem, kas šobrīd nekvalificējas valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības saņemšanas kritērijiem, bet potenciāli tuvākajā nākotnē, nerisinot savas jau esošās juridiskās problēmas, varētu kvalificēties, gan arī tai sabiedrības grupai, kas šobrīd nesaskaras ar juridiska rakstura problēmām un attiecīgi vēl netiek iekļauta MK noteikumu 4.punkta mērķgrupās, bet pie noteiktiem apstākļiem persona varētu potenciāli atbilst šiem kritērijiem nākotnē, ja vien pietiekami savlaicīgi nerisinās juridiska rakstura jautājumus, kuru nerisināšanas seku iestāšanās rezultātā personai var būt nelabvēlīgs iznākums attiecībā uz tās emocionālo un materiālo stāvokli. Piemēram, savlaicīgi nerisinot parādsaistības, persona riskē ar to, ka pret to tiks vērsti piespiedu izpildes līdzekļi, kas nebūs labvēlīgi personas materiālajam stāvoklim. Ņemot vērā minēto, ir nepieciešams plānot atbalsta pasākumus arī tai sabiedrības daļai, kas šobrīd nekvalificējas trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības (personas) statusam, bet tai pat laikā tās ienākumu līmenis un juridiskās zināšanas nav pietiekamas, lai pati varētu nodrošināt savu tiesību aizsardzību. Līdz ar to ir nepieciešams attīstīt valsts nodrošināto sistēmu paplašinot šobrīd esošo atbalsta saņēmēju loku.
Vienlaicīgi ir nepieciešams izmantot dažādas pastāvošās alternatīvās strīdu risināšanas metodes, kas personai tās juridisko jautājumu atrisināšanā ir draudzīgākas, nekā tiesvedība. Mediācijas sistēma Latvijā ir ieviesta 2014.gadā, stājoties spēkā Mediācijas likumam. Mediācija ir brīvprātīgas sadarbības process, kurā puses cenšas panākt savstarpēji pieņemamu vienošanos savu domstarpību atrisināšanai ar mediatora starpniecību faktiski jebkuras juridiskas situācijas/juridiska strīda atrisināšanā. Mediācijas institūta iedzīvināšanai un popularizēšanai sabiedrībā ir nepieciešams radīt tiesiskus priekšnoteikumus tam, lai veicinātu mediācijas kā alternatīva domstarpību risināšanas veida izmantošanu, sekmējot sociālo attiecību harmonizāciju. Mediāciju ir iespējams izmantot domstarpību risināšanai gan ārpustiesas procesā, gan arī tiesvedības procesā, ja speciālās tiesību normas nenosaka citādi. Veicot padziļinātās intervijas ar pašvaldību sociālo dienestu vadītājiem un darbiniekiem apstiprinājās tas, ka ģimenes strīdi, laulību šķiršanas jautājumi, bērnu aprūpes un uzturlīdzekļu, kā arī ar saskarsmes tiesībām saistīti jautājumi ir viena no būtiskākajām juridisko jautājumu grupām, ar kurām saskaras sabiedrība. Pētījumā "Pieeja tiesiskumam Latvijā" secināts, ka sabiedrība joprojām nav informēta par to, kas ir mediācija un kā ar mediācijas palīdzību risināt juridiskus jautājumus. Tikai 13% respondentu atbildējuši, ka precīzi zina, kas ir mediācija. 24% atbildējuši, ka par mediāciju ir kaut kur dzirdējuši, tomēr nezina, kas tieši tas ir, savukārt 63% neko par tādu nav dzirdējuši. Šie rezultāti apliecina, ka sabiedrībā trūkst informācijas par mediāciju. Savukārt, nezinot par mediāciju, nav iespējams nonākt līdz apzinātam lēmumam par tās izmantošanu strīda risināšanai. Vērtējot mediācijas pieejamību, būtiski ir vērtēt arī potenciālo klientu finansiālās iespējas izmantot mediācijas procesu. Pētījumā konstatēts, ka sociāli un ekonomiski mazaizsargātām personām finanšu aspekts ir būtisks mediācijas pieejamības šķērslis. Šīm personām valsts atbalstam mediācijai jābūt pilnīgam, jo šajā gadījumā svarīgi nodrošināt pieejamību mediācijai kopumā. Līdzīgi kā citu valstu piekoptajā praksē, piemēram Lietuvā, arī Latvijā mediācijai kā strīdu risināšanas veidam būtu jāiekļaujas jau izveidotajā valsts apmaksātās juridiskās palīdzības sistēmā tādejādi veicinot mediācijas izmantošanu.
Tieslietu ministrijas darbības stratēģijas īstenošanas periodā no 2018.gada līdz 2020.gadam bija iekļauts virziens - pilnveidot valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmu, ņemot vērā šīs sistēmas nozīmību valsts iedzīvotāju sociālās drošības uzturēšanā, kā arī attīstīt valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības atbalsta sistēmu un šis darbs ir turpināms arī nākotnē, jo līdz šim veiktie uzlabojumi nav pietiekami, tāpēc Tieslietu ministrijas darbības stratēģijā 2022. – 2026. gadam (pieejama: https://www.tm.gov.lv/lv/tieslietu-ministrijas-darbibas-strategija), arī ir paredzēti uzdevumi nodrošināt sabiedrības un tiesu vajadzībām atbilstošu digitālo tehnoloģiju attīstību, primārās (agrīnās) un daļēji apmaksātas juridiskās palīdzības modeļa ieviešanu, mediācijas un juridiskās palīdzības sistēmu integrāciju. Arī pētījuma "Pieeja tiesiskumam Latvijā" ietvaros secināts, ka pašreiz noteiktie kritēriji un izveidotā valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēma spēj garantēt mērķa grupas pieeju tiesiskumam daļēji. Ir konstatējams, ka atsevišķas personas un pat personu grupas, kuras pēc būtības atbilst pētījuma mērķa grupai, nekvalificējas pašreizējai valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības saņemšanai tādēļ, ka pastāv formāli šķēršļi nepieciešamā statusa iegūšanai vai personas ienākumu līmenis pārsniedz trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības (personas) statusa iegūšanai nepieciešamo ienākumu līmeni konkrētajā pašvaldībā. Turklāt ienākumu līmenis trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības (personas) statusa iegūšanai dažādās pašvaldībās ir būtiski atšķirīgs, kas rada atšķirīgu attieksmi pret salīdzinoši līdzvērtīgā situācijā esošām personām. Ir nepieciešams izvirzīt mērķi - veidot tādu sabiedrību, kura zina savas tiesības un efektīvi tās izmanto.
No pētījuma "Pieeja tiesiskumam Latvijā" ietvaros veiktajām padziļinātajām intervijām secināms, ka bieži personas nemaz neapzinās, ka viņu problēma pamatā būtu juridiski risināma, uzskatot to vienkārši par "nesaskaņām", "neveiksmi" vai "tāda ir dzīve" un "ar to jāsamierinās" situāciju. Vienīgi vēršoties pēc palīdzības pie kāda no speciālistiem, kas visbiežāk ir pašvaldības sociālais darbinieks, sarunas gaitā var secināt, ka pašreizējās problēmas un personas zemo ienākumu pamatā ir juridiska rakstura strīds, piemēram, bērnam nav noteikta paternitāte un attiecīgi nav pieprasīti uzturlīdzekļi. Līdz ar to ir nepieciešams paaugstināt kopējo sabiedrības informētību un izpratni par juridiskiem jautājumiem un to savlaicīgas risināšanas nozīmību, kas attiecīgi sekmē esošo pakalpojumu izmantošanu un uzticēšanos gan iestādes, gan tiesu sistēmas darbības tiesiskumam. Vienlaicīgi uzsverams, ka ir jēga veidot sabiedrības informēšanas aktivitātes tā, lai arī personas, kuras konkrētajā brīdī nekvalificējas valsts apmaksātās juridiskās palīdzības saņemšanai, būtu informētas par piedāvātajiem pakalpojumiem un atbalstu. Tas nepieciešams tādēļ, ka personu mantiskais stāvoklis ir mainīgs un neviens nevar būt pilnībā pārliecināts par savu situāciju un vajadzībām nākotnē.
Līdz ar to izaicinājumi, ar kuriem jātiek galā ir:
*) izpratnes trūkums par savām tiesībām un pienākumiem, kā arī par aizsardzības un atbalsta mehānismiem un juridisku jautājumu agrīnās risināšanas nepieciešamību;
*) augsts iedzīvotāju skaits, kam ir nepietiekams juridiskais atbalsts;
*) nepietiekama alternatīvo strīdu risināšanas izmantošana;
*) valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmas, tostarp kvalitātes mehānisma, attīstības nepieciešamība.
Pasaules prakse valsts apmaksātās juridiskās palīdzības jomā iedala juridisko palīdzību sākotnējā un padziļinātajā valsts apmaksātajā juridiskajā palīdzībā, kur sākotnējās valsts apmaksātās juridiskās palīdzības ietvaros tiek sniegta parasti vienreizēja konsultācija un palīdzība vienkāršu dokumentu sagatavošanā vai aizpildīšanā, savukārt padziļinātās valsts apmaksātās juridiskās palīdzības ietvaros tiek sniegta padziļināta juridiskā palīdzība, ja nepieciešams arī sagatavojot tiesvedībai nepieciešamos dokumentus un nodrošinot pārstāvību tiesās. Līdz ar to ir nepieciešams plānot šādas vai līdzīgas sistēmas ieviešanu arī Latvijā ar mērķi skaidrot personām nepieciešamību risināt juridiska rakstura jautājumus to agrīnajā stadijā un būt informētiem par savām tiesībām pienākumiem un jautājumu risināšanas iespējām. Ilgākā termiņā tas dotu iespēju samazināt juridisko strīdu rašanos sabiedrībā, līdz ar to palielinot tiesiskās aizsardzības pieejamību un novēršot iespējamus materiālus un sociālus riskus personai nākotnē.
Tāpat ir nepieciešams pilnveidot atbalstu jo īpaši MK noteikumu 4.punkta mērķgrupai (nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautās personas; sabiedrības grupas, kurām identificēti šķēršļi pieejai tiesiskumam), proti, tiem, kas šobrīd nekvalificējas valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības saņemšanas kritērijiem, bet potenciāli tuvākajā nākotnē, nerisinot savas jau esošās juridiskās problēmas, varētu kvalificēties, gan arī tai sabiedrības grupai, kas šobrīd nesaskaras ar juridiska rakstura problēmām un attiecīgi vēl netiek iekļauta MK noteikumu 4.punkta mērķgrupās, bet pie noteiktiem apstākļiem persona varētu potenciāli atbilst šiem kritērijiem nākotnē, ja vien pietiekami savlaicīgi nerisinās juridiska rakstura jautājumus, kuru nerisināšanas seku iestāšanās rezultātā personai var būt nelabvēlīgs iznākums attiecībā uz tās emocionālo un materiālo stāvokli. Piemēram, savlaicīgi nerisinot parādsaistības, persona riskē ar to, ka pret to tiks vērsti piespiedu izpildes līdzekļi, kas nebūs labvēlīgi personas materiālajam stāvoklim. Ņemot vērā minēto, ir nepieciešams plānot atbalsta pasākumus arī tai sabiedrības daļai, kas šobrīd nekvalificējas trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības (personas) statusam, bet tai pat laikā tās ienākumu līmenis un juridiskās zināšanas nav pietiekamas, lai pati varētu nodrošināt savu tiesību aizsardzību. Līdz ar to ir nepieciešams attīstīt valsts nodrošināto sistēmu paplašinot šobrīd esošo atbalsta saņēmēju loku.
Vienlaicīgi ir nepieciešams izmantot dažādas pastāvošās alternatīvās strīdu risināšanas metodes, kas personai tās juridisko jautājumu atrisināšanā ir draudzīgākas, nekā tiesvedība. Mediācijas sistēma Latvijā ir ieviesta 2014.gadā, stājoties spēkā Mediācijas likumam. Mediācija ir brīvprātīgas sadarbības process, kurā puses cenšas panākt savstarpēji pieņemamu vienošanos savu domstarpību atrisināšanai ar mediatora starpniecību faktiski jebkuras juridiskas situācijas/juridiska strīda atrisināšanā. Mediācijas institūta iedzīvināšanai un popularizēšanai sabiedrībā ir nepieciešams radīt tiesiskus priekšnoteikumus tam, lai veicinātu mediācijas kā alternatīva domstarpību risināšanas veida izmantošanu, sekmējot sociālo attiecību harmonizāciju. Mediāciju ir iespējams izmantot domstarpību risināšanai gan ārpustiesas procesā, gan arī tiesvedības procesā, ja speciālās tiesību normas nenosaka citādi. Veicot padziļinātās intervijas ar pašvaldību sociālo dienestu vadītājiem un darbiniekiem apstiprinājās tas, ka ģimenes strīdi, laulību šķiršanas jautājumi, bērnu aprūpes un uzturlīdzekļu, kā arī ar saskarsmes tiesībām saistīti jautājumi ir viena no būtiskākajām juridisko jautājumu grupām, ar kurām saskaras sabiedrība. Pētījumā "Pieeja tiesiskumam Latvijā" secināts, ka sabiedrība joprojām nav informēta par to, kas ir mediācija un kā ar mediācijas palīdzību risināt juridiskus jautājumus. Tikai 13% respondentu atbildējuši, ka precīzi zina, kas ir mediācija. 24% atbildējuši, ka par mediāciju ir kaut kur dzirdējuši, tomēr nezina, kas tieši tas ir, savukārt 63% neko par tādu nav dzirdējuši. Šie rezultāti apliecina, ka sabiedrībā trūkst informācijas par mediāciju. Savukārt, nezinot par mediāciju, nav iespējams nonākt līdz apzinātam lēmumam par tās izmantošanu strīda risināšanai. Vērtējot mediācijas pieejamību, būtiski ir vērtēt arī potenciālo klientu finansiālās iespējas izmantot mediācijas procesu. Pētījumā konstatēts, ka sociāli un ekonomiski mazaizsargātām personām finanšu aspekts ir būtisks mediācijas pieejamības šķērslis. Šīm personām valsts atbalstam mediācijai jābūt pilnīgam, jo šajā gadījumā svarīgi nodrošināt pieejamību mediācijai kopumā. Līdzīgi kā citu valstu piekoptajā praksē, piemēram Lietuvā, arī Latvijā mediācijai kā strīdu risināšanas veidam būtu jāiekļaujas jau izveidotajā valsts apmaksātās juridiskās palīdzības sistēmā tādejādi veicinot mediācijas izmantošanu.
Tieslietu ministrijas darbības stratēģijas īstenošanas periodā no 2018.gada līdz 2020.gadam bija iekļauts virziens - pilnveidot valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmu, ņemot vērā šīs sistēmas nozīmību valsts iedzīvotāju sociālās drošības uzturēšanā, kā arī attīstīt valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības atbalsta sistēmu un šis darbs ir turpināms arī nākotnē, jo līdz šim veiktie uzlabojumi nav pietiekami, tāpēc Tieslietu ministrijas darbības stratēģijā 2022. – 2026. gadam (pieejama: https://www.tm.gov.lv/lv/tieslietu-ministrijas-darbibas-strategija), arī ir paredzēti uzdevumi nodrošināt sabiedrības un tiesu vajadzībām atbilstošu digitālo tehnoloģiju attīstību, primārās (agrīnās) un daļēji apmaksātas juridiskās palīdzības modeļa ieviešanu, mediācijas un juridiskās palīdzības sistēmu integrāciju. Arī pētījuma "Pieeja tiesiskumam Latvijā" ietvaros secināts, ka pašreiz noteiktie kritēriji un izveidotā valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēma spēj garantēt mērķa grupas pieeju tiesiskumam daļēji. Ir konstatējams, ka atsevišķas personas un pat personu grupas, kuras pēc būtības atbilst pētījuma mērķa grupai, nekvalificējas pašreizējai valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības saņemšanai tādēļ, ka pastāv formāli šķēršļi nepieciešamā statusa iegūšanai vai personas ienākumu līmenis pārsniedz trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības (personas) statusa iegūšanai nepieciešamo ienākumu līmeni konkrētajā pašvaldībā. Turklāt ienākumu līmenis trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības (personas) statusa iegūšanai dažādās pašvaldībās ir būtiski atšķirīgs, kas rada atšķirīgu attieksmi pret salīdzinoši līdzvērtīgā situācijā esošām personām. Ir nepieciešams izvirzīt mērķi - veidot tādu sabiedrību, kura zina savas tiesības un efektīvi tās izmanto.
No pētījuma "Pieeja tiesiskumam Latvijā" ietvaros veiktajām padziļinātajām intervijām secināms, ka bieži personas nemaz neapzinās, ka viņu problēma pamatā būtu juridiski risināma, uzskatot to vienkārši par "nesaskaņām", "neveiksmi" vai "tāda ir dzīve" un "ar to jāsamierinās" situāciju. Vienīgi vēršoties pēc palīdzības pie kāda no speciālistiem, kas visbiežāk ir pašvaldības sociālais darbinieks, sarunas gaitā var secināt, ka pašreizējās problēmas un personas zemo ienākumu pamatā ir juridiska rakstura strīds, piemēram, bērnam nav noteikta paternitāte un attiecīgi nav pieprasīti uzturlīdzekļi. Līdz ar to ir nepieciešams paaugstināt kopējo sabiedrības informētību un izpratni par juridiskiem jautājumiem un to savlaicīgas risināšanas nozīmību, kas attiecīgi sekmē esošo pakalpojumu izmantošanu un uzticēšanos gan iestādes, gan tiesu sistēmas darbības tiesiskumam. Vienlaicīgi uzsverams, ka ir jēga veidot sabiedrības informēšanas aktivitātes tā, lai arī personas, kuras konkrētajā brīdī nekvalificējas valsts apmaksātās juridiskās palīdzības saņemšanai, būtu informētas par piedāvātajiem pakalpojumiem un atbalstu. Tas nepieciešams tādēļ, ka personu mantiskais stāvoklis ir mainīgs un neviens nevar būt pilnībā pārliecināts par savu situāciju un vajadzībām nākotnē.
Līdz ar to izaicinājumi, ar kuriem jātiek galā ir:
*) izpratnes trūkums par savām tiesībām un pienākumiem, kā arī par aizsardzības un atbalsta mehānismiem un juridisku jautājumu agrīnās risināšanas nepieciešamību;
*) augsts iedzīvotāju skaits, kam ir nepietiekams juridiskais atbalsts;
*) nepietiekama alternatīvo strīdu risināšanas izmantošana;
*) valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmas, tostarp kvalitātes mehānisma, attīstības nepieciešamība.
Risinājuma apraksts
Ar noteikumu projektu par 4.3.5.5. pasākuma īstenošanu plānots piesaistīt Eiropas Sociālā fonda Plus (turpmāk - ESF+) finansējumu šādu darbību īstenošanai:
1.) Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmas reformēšana un efektivizēšana, kas vērsta uz mazaizsargāto un cietušo personu atbalstu, nodrošinot minēto personu savlaicīgu pieeju tiesiskumam;
2.) Risinājumi savlaicīgai juridisko problēmu konstatēšanai un atrisināšanai: tiks vērtēti iespējamie risinājumi mediācijas faktiskas pieejamības nodrošināšanai mērķgrupai, tai skaitā, ieviešot valsts apmaksātu (pilnībā vai daļēji) mediāciju, to integrējot valsts nodrošinātas juridiskās palīdzības sistēmā. Vienlaikus mediācija kā alternatīva strīda risināšana tiks ietverta gan apmācību programmās, gan rokasgrāmatās u.tml.
3.) Esošu un jaunu informācijas tehnoloģiju un digitālo risinājumu attīstīšana: ESF+ projekta ietvaros plānots uzlabot administrācijas portāla pieejamību un saprotamu vidi sociāli mazaizsargātajām un cietušajām personām. Attiecīgi tiks pilnveidota administrācijas mājas lapa, nodrošinot informācijas apmaiņu starp administrāciju un mazaizsargātajām un cietušajām personām, izstrādāts sākotnējais juridiskās palīdzības ceļvedis (vednis), kas tiks integrēts administrācijas un e-lietas mājaslapās. Tā ietvaros būs pieejami vairāki scenāriji par juridisko palīdzību dažādās lietu kategorijās. Tostarp tiks meklēti risinājumi iestāžu savstarpējās sadarbības efektivizēšanai, ar to saprotot esošo, kā arī jaunu informācijas tehnoloģiju un savstarpēji papildinošu un pieejamu digitālo risinājumu attīstīšanu, kas vērsta uz sociāli mazaizsargāto un cietušo personu tiesību efektīvāku nodrošināšanu, tostarp iestāžu savstarpējās sadarbības veicināšana minēto personu tiesību realizēšanā, t.sk. sadarbības platformu izveidi. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk – IKT) ieguldījumi ir plānoti publiskās pārvaldes īpašumā esošajos digitālajos risinājumos un plānotie pasākumi nepārklāsies ar Tiesu administrācijas projekta "E-lietas programma – izmeklēšanas un tiesvedības procesu pilnveide – 2. posms" plānotajiem pasākumiem;
4.) Mērķgrupas informēšanas pasākumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pakalpojumu saņemšanu, mērķgrupas kompetences un izpratnes par nozīmīgumu savlaicīgi risināt juridiska rakstura strīdus paaugstināšanai, valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmā iesaistīto personu (tiešās mērķgrupas) apmācībām, kompetenču un prasmju līmeņa paaugstināšanai, ar to saprotot mazāk aizsargāto personu informēšana un izglītošana par savām tiesībām un pienākumiem, kā arī savlaicīgu strīdu un juridisku jautājumu risināšanas nozīmību un par juridiskā atbalsta sistēmas pieejamību, dažādu informatīvu kampaņu, bukletu u.c. informatīvu materiālu un pasākumu veidā. Proti, specifiskas teorētiskas un praktiskas apmācības tiks organizētas tikai tiešajai mērķgrupai - valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmā iesaistītajām personām/iestādēm un citām personām/iestādēm, kas ir noteiktas MK noteikumu 3.punktā, savukārt visi pārējie informatīvie pasākumi ir attiecināmi uz visām mērķgrupām jo īpaši uz netiešo mērķgrupu (MK noteikumu 4.punkts) - nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautās personas un sabiedrības grupas, kurām identificēti šķēršļi pieejai tiesiskumam.
5.) Projekta vadība un projekta īstenošanas nodrošināšana
4.3.5.5. pasākuma ietvaros ir atbalstāmas darbības, kas saistītas ar projekta vadību un projekta īstenošanu (noteikumu projekta 15.5. apakšpunkts). Projekta īstenošanai tiks nodrošināta atbilstoši kvalificēta projekta vadības un projekta īstenošanas personāla piesaiste. Administrācijā uz projekta īstenošanas laiku tiks izveidotas trīs papildu amata vietas:
1.) Projekta vadītājs, t.sk. satura veidotājs – 1 amata vieta (1 slodze);
2.) Projekta vadītāja vietnieks, t.sk. finansists – 1 amata vieta (1 slodze);
3.) Projekta koordinators, t.sk. iepirkumu speciālists – 1 amata vieta (1 slodze).
Projekta vadītājs, t.sk. satura veidotājs – izstrādā un ir atbildīgs par projekta aktivitāšu saturu, vada projektu, kura rezultāti ietekmē iestādes stratēģiski nozīmīgu pakalpojumu īstenošanas efektivitāti.
Projekta vadītāja vietnieks, t.sk. finansists – piedalās projekta satura izstrādē, plāno budžetu, uzrauga projekta izpildes gaitu pret budžeta izpildi un sasniedzamajiem rezultātiem, gatavo pārskatus par projekta budžeta izpildi un sasniegtajiem rezultātiem, īsteno risku un kvalitātes vadību, veic projekta posmu, vidusposma un gala novērtējumus.
Projekta koordinators, t.sk. iepirkumu speciālists – atbildīgs par noteiktu projekta darbību īstenošanu, attiecīgi normatīvu izstrādi, līgumu sagatavošanu, iepirkuma tehnisko specifikāciju sagatavošanu un iepirkumu organizēšanu.
Projekta vadības un īstenošanas personāla definīcija:
Par projekta vadības un īstenošanas personālu uzskata administrācijas nodarbinātos, kuru darba līgumā vai rīkojumā ir noteikti pienākumi projekta īstenošanā neatkarīgi no tā, vai personas projekta ietvaros saņem atalgojumu.
6.) Informatīvie un publicitātes pasākumi par projekta īstenošanu
4.3.5.5. pasākuma ietvaros atbalstāmas darbības, kas saistītas ar projekta informatīvajiem un obligātās publicitātes pasākumiem komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanai (noteikumu projekta 15.6. apakšpunkts). Informatīvie un publicitātes pasākumi tiek nodrošināti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk - Regulas Nr.2021/1060) 47. un 50.pantu un normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā un Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām.
Projekta ietvaros ir plānots nodrošināt sinerģiju ar Tieslietu ministrijas kā atbildīgās iestādes komunikācijas plānā ietvertajām darbībām, kuras tiks finansētas no Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam tehniskās palīdzības.
Pieredzes apmaiņas braucieni
Plānots, ka pieredzes apmaiņas braucienā dodas, kā arī Latvijā no citām valstīm ierodas saturiskie eksperti (valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmas profesionāļi ar zināšanām par sistēmas darbību praksē, politikas izstrādē), kas var dalīties savās zināšanās par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības, tostarp, sākotnējās juridiskās palīdzības sistēmu savā valstī, tādējādi sniedzot teorētisku un praktisku informāciju par sistēmas ilgtspēju, ieguvumiem, riskiem un citu informāciju, kas ir neatsverama Latvijas valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmas reformēšanā. Pieredzes apmaiņas braucieni uzlabo publiskā sektora pakalpojumu kvalitāti (t.sk. mazāk aizsargāto personu grupām sniegto juridisko pakalpojumu kvalitāti) un veicina labas pārvaldības principu ieviešanu, pieredzes, zināšanu un labas prakses apmaiņu starp abām pusēm, kā arī veicina savstarpējo sadarbību. Ņemot vērā, ka 4.3.5.5.pasākuma projekta ietvaros ir plānots radīt rīkus un sistēmas pamatus sākotnējās valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmas ieviešanai, kas šobrīd Latvijā nav, tad sistēmas ilgtspējas nodrošināšanai un iespējamo risku novēršanai ir vērtīgi gūt pieredzi par šādas sistēmas izveidošanu un praksi valstī, kur šobrīd ir ieviesta un sekmīgi darbojas sākotnējā juridiskā palīdzība.
Plānots pieredzes apmaiņas braucienos sūtīt projekta vadītāju un projekta īstenošanas personālu (projekta vadītāja vietnieks un projekta koordinators), ņemot vērā, ka šis personāls ir projekta aktivitāšu saturiskie veidotāji un piedalās normatīvo aktu izstrādē. Kā arī MK noteikumu 3.punktā noteikto mērķgrupu personas, izvērtējot to atbilstību. Piemēram, pieredzes apmaiņas braucienos varētu sūtīt administrācijas nodarbinātos, Tieslietu ministrijas administrācijas politikas jomu izstrādātājus/ ekspertus, juridiskās palīdzības sniedzējus, ar kuriem administrācijai noslēgts līgums par juridiskās palīdzības sniegšanu, nevalstisko organizāciju ekspertus, kā arī Latvijas Zvērinātu advokātu padomes pārstāvjus, zvērinātus advokātus, Sertificētu mediatoru padomes pārstāvjus u.c., kurus, ņemot vērā, ka tie piedalās valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības, valsts kompensācijas un cietušo atbalsta, mediācijas politikas izstrādē un īstenošanā, uz administrācijas rīkojuma pamata projekta ietvaros iesaista aktivitāšu īstenošanā.
Minēto personu iesaiste projektā un sūtīšana pieredzes apmaiņas braucienos ir nepieciešama, jo tās pieder pie valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības, valsts kompensācijas un cietušo atbalsta, kā arī mediācijas sistēmām, nodrošinot to organizēšanu, darbību un/vai regulēšanu un uzraudzību. Attiecīgi, šīs personas ir tieši iesaistītas 4.3.5.5. pasākuma projekta darbību izpildē un sniedz pienesumu projekta mērķim. Šo personu dalība pieredzes apmaiņas braucienos ir nepieciešama, jo viņi praksē nodarbosies ar minēto tiesību sistēmas reformēšanu, t.i. paplašinot pieejamos pakalpojumus, ieviešot jaunus (piemēram, sākotnējo juridisko palīdzību), stiprinot nepieciešamo daudzpusējo sadarbību, t.sk. pārrobežu gadījumos (administrācija gan juridiskās palīdzības, gan valsts kompensācijas cietušo jomās Eiropas Savienībā (turpmāk – ES) pilda centrālās un kompetentās iestādes funkcijas, tādējādi efektīvai sadarbībai ir svarīgi nostiprināt formālos kontaktus un sadarbības kanālus ES vai Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs). Sistēmā praktiski nodarbināto pārstāvju viedoklis un dalība projekta aktivitāšu, t.sk, pieredzes apmaiņas braucienos, īstenošanā ir neatsverama, jo iegūto informāciju uztver un pārbauda ar praksē nostiprinātiem paņēmieniem, kas ļauj attiecīgi izdarīt objektīvus secinājumus par iespējamību piemērot un ieviest Latvijā iegūto pieredzi.
Plānots, ka šajās aktivitātes tiks iesaistīti bez dalības maksas arī tādas personas, kas potenciāli īsteno saimniecisko darbību, bet, ņemot vērā iepriekšējā rindkopā pieminēto, dalība aktivitātēs nesniegs tādas zināšanas vai prasmes, kas varētu tikt izmantota viņu saimnieciskajā darbībā, t.i. dalībai nebūs ietekmes uz šo personu īstenoto saimniecisko darbību. Līdz ar to 4.3.5.5. pasākuma ietvaros netiek sniegts valsts atbalsts.
Visas 4.3.5.5. pasākuma ietvaros plānotās atbalstāmās darbības atbilst ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 4.3.prioritātes “Nodarbinātība un sociālā iekļaušana” noteiktajam intervences kodam – 162 “Pasākumi, ar ko modernizē sociālās aizsardzības sistēmas, tostarp, veicinot piekļuvi sociālajai aizsardzībai”.
Pasākuma darbību mērķa grupa:
Pasākuma tiešās mērķa grupas:
Administrācija ir Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas padotības iestāde, kuras virsmērķis nodrošināt mazaizsargāto personu pieeju taisnīgai tiesas aizsardzībai, nodrošinot valsts garantētu pakalpojumu: juridiskās palīdzības un finansiālā atbalsta saņemšanu, izveidot taisnīgu un atbilstošu valsts kompensācijas mehānismu noziedzīgos nodarījumos cietušajiem, kā arī nodrošināt noziedzīgos nodarījumos cietušos ar informatīvu atbalstu.
Mērķa grupa ir valsts nodrošinātas juridiskās palīdzības sistēmai piederīgās nodarbinātās un pašnodarbinātās personas:
Dati uz 2023.gada sākumu:
- 114 valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzēji;
- 33 Juridiskās palīdzības administrācijas (turpmāk - JPA) darbinieku amata vietas;
- 1339 zvērinātu advokātu;
- 1460 sociālā darba speciālisti;
- 48 sertificēti mediatori;
- 108 zvērinātu notāru amata vietas;
- 96 zvērinātu tiesu izpildītāju amata vietas;
- 546 tiesnešu amata vietas, faktiski aizpildītas - 499;
- 1546 tiesu darbinieki;
- 29 Tieslietu ministrijas amata vietas, kuru funkcijas ir saistītas ar valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības jomu;
- 2 sociālo partneru un NVO pārstāvji, kuru darbība ir saistīta ar valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības nodrošināšanu.
Nevienai no valsts nodrošinātas juridiskās palīdzības sistēmai piederīgajām personām apmācību apmeklēšana nevar tikt uzlikta par pienākumu. Neskatoties uz to, ka zvērinātiem advokātiem, zvērinātiem notāriem, zvērinātiem tiesu izpildītājiem un sociālajiem darbiniekiem ir jāsavāc konkrēts kredītpunktu skaits par apmeklētajām mācībām, visai mērķgrupai šāds pienākums nav noteikts, līdz ar to apmācību apmeklēšana nevar būt obligāts nosacījums.
Pasākuma netiešā mērķa grupa ir sociālās atstumtības riskam pakļautās personas, t.i. , sabiedrības grupas, kurām identificēti šķēršļi pieejai tiesiskumam.
Kopumā netiešā mērķa grupa ir visa sabiedrība, bet jo īpaši tās ir nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautās personas, tostarp personas, kuru ienākumi nepārsniedz valstī noteikto minimālo mēneša darba algu, personas, kuru ienākumi nepārsniedz strādājošo mēneša vidējo darba samaksu, personas, kuras, ievērojot viņu īpašo situāciju (piemēram, stihiska nelaime, vardarbība), nav spējīgas nodrošināt savu tiesību aizsardzību, kā arī citas grupas, kurām tiek identificēti šķēršļi pieejai tiesiskumam, tostarp arī cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem vai invaliditāti, viena vecāka ģimenes, bezdarbnieki, cilvēki pensijas vecumā, bezpajumtnieki, bērni un jaunieši, no atkarību vielām un procesiem atkarīgas personas, personas, kuras atbrīvotas no ieslodzījumu vietām, probācijas klienti, personas, kuras ieguvušas bēgļa vai alternatīvās personas statusu u.c.
Pasākuma ietvaros ir sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:
Līdz 2024. gada 31. decembrim (starpposma vērtība):
1.1. iznākuma rādītājs (EECO05): Nodarbinātas personas, tostarp pašnodarbinātas personas – 50;
1.2. iznākuma rādītājs (EECO18): Nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu – 0.
2. Līdz 2029. gada 31. decembrim:
2.1. iznākuma rādītājs (EECO05): Nodarbinātas personas, tostarp pašnodarbinātas personas – 500;
2.2. iznākuma rādītājs (EECO18): Nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu – 1;
2.3. rezultāta rādītājs (r.4.3.5.a): Izsniegtie sertifikāti par apmācību kursu profesionālo kompetenču līmeņa paaugstināšanā – 350.
Projekta iznākuma rādītāji ir:
- nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmušas atbalstu (atbalsts administrācijai).
Rādītājs tiks uzskaitīts par sasniegtu, kad tiks noslēgta vienošanās ar finansējuma saņēmēju par projekta īstenošanu. Rādītāja uzskaites līmenis – projekts.
- nodarbinātās personas, tostarp pašnodarbinātas personas (atbalstu noteikumu projekta 15. punktā noteikto darbību ietvaros saņem valsts nodrošinātas juridiskās palīdzības sistēmai piederīgās personas (valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzēji, administrācijas darbinieki, kas nodrošinās administrācijas funkciju izpildi (iesniegumu pieņemšanu, informācijas sniegšanu u.c.), zvērināti advokāti, kas nodrošinās aizstāvību kriminālprocesos u.c. personas - pašvaldības sociālo dienestu nodarbinātie un ar tiesu sistēmu saistīti nodarbinātie (tiesu darbinieki, tiesneši, zvērināti notāri, zvērināti tiesu izpildītāji, kā arī sertificēti mediatori)) (unikālās), sekmējot to profesionālo kompetenču un prasmju līmeņa paaugstināšanos, ar mērķi sekmēt un stiprināt mazāk aizsargāto, nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto personu grupu pieeju tiesiskumam) un persona rādītājā tiks ieskaitīta atbalsta pasākuma saņemšanas sākumā: apliecinājusi saņemto atbalstu, parakstoties pasākuma reģistrācijas lapā, aizpildot un parakstot ESF+ projekta dokumentācijā paredzēto veidlapu, un iekļauta maksājuma pieprasījumā.
Administrācija aicinās dalībai 4.3.5.5.pasākuma darbībās identificētās tiešās mērķa grupas iestādes vai partnerus, lūdzot deleģēt dalībai pārstāvjus, kas atbilst tiešās mērķa grupas aprakstam.
Rādītāja vērtība noteikta, ņemot vērā informāciju par valsts nodrošinātas juridiskās palīdzības sistēmai piederīgo personu skaitu, daļa no kuriem potenciāli varētu piedalīties apmācībās.
Rādītāja vērtības sasniegšanu apstiprina dokumenti (mācību vai profesionālo kompetenču un prasmju līmeņa paaugstināšanas pasākumu pakalpojuma sniedzēja iesniegtie reģistrācijas dokumenti), kas apliecina, ka persona piedalījusies mācībās vai profesionālo kompetenču un prasmju līmeņa paaugstināšanas pasākumos.
Rādītāja uzskaites līmenis – projekts.
Projekta rezultāta rādītājs ir izsniegtie sertifikāti par apmācību kursu profesionālo kompetenču līmeņa paaugstināšanā.
Rezultāta rādītāja vērtības sasniegšanu apstiprinās dokumenti – sertifikāti, kas izsniegti par apmācību kursu profesionālo kompetenču līmeņa paaugstināšanu valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmai piederīgām personām. Rādītāja uzskaites līmenis – projekts.
Atbalstāmās izmaksas
Noteikumu projektā noteiktas tiešās attiecināmās izmaksas un netiešās attiecināmās izmaksas. Netiešās izmaksas projektā plānotas vienkāršoto izmaksu veidā, un no tām paredzēts segt projekta gaitā radušos izdevumus atbilstoši Vadošās iestādes vadlīnijām Nr.1.1 "Vadlīnijas par vienkāršoto izmaksu izmantošanas iespējām un to piemērošana Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam ietvaros".
Noteikumu projekta ietvaros ir attiecināmas pakalpojumu un iepirkumu līgumu (piemēram, pakalpojuma, uzņēmuma vai autoratlīdzības līgumu) izmaksas, kas saistītas ar personālresursu kompetenču attīstību un prasmju paaugstināšanu, tai skaitā mācību programmu izstrādi un mācību organizēšanu, pieredzes apmaiņas vizīšu organizēšanu, ekspertu piesaisti; kvalitātes nodrošināšanas mehānismu/instrumentu izstrādi un īstenošanu; tiesu iestāžu pieejamības stiprināšanu, alternatīvu strīdu izšķiršanas instrumentu stiprināšanu; esošu un jaunu IT un digitālo risinājumu attīstīšanu, uzlabojot administrācijas portālā pieejamu un saprotamu vidi klientiem; mērķgrupām paredzēto informēšanas un izglītošanas pasākumu organizēšanu, tai skaitā reklāmu izveidi un izvietošanu, pasākumu tehnisko nodrošināšanu, informatīvo kampaņu nodrošināšanu, projekta informatīvo un obligātās publicitātes pasākumu par projekta īstenošanu nodrošināšanu u.c.
Noteikumu projekta ietvaros ir attiecināmas biroja, kancelejas preču, iekārtu un inventāra, tai skaitā palīgmateriālu, izmaksas līdz 500 euro (Ministru kabineta 2005. gada 27. decembra noteikumi Nr. 1031 "Noteikumi par budžetu izdevumu klasifikāciju atbilstoši ekonomiskajām kategorijām") un telpu, materiāltehnisko līdzekļu un aprīkojuma īres vai nomas izmaksas, un šīs izmaksas nav attiecināmas uz projekta personāla darba vietas aprīkojuma iegādi un nav projekta vadības un īstenošanas personāla administratīvās izmaksas, bet paredzamas noteikumu projekta saturisko darbību īstenošanai un ir tieši saistāmas ar projekta mērķa sasniegšanu.
Projekta īstenošanai tiks piemērotas šādas vienkāršotās izmaksas:
1. atbildīgās iestādes apstiprinātā vienas vienības izmaksu metodika "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.5. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem pakalpojumiem; pilnveidot sociālās aizsardzības sistēmas, tostarp veicināt sociālās aizsardzības pieejamību; uzlabot ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu pieejamību, efektivitāti un izturētspēju" 4.3.5.5. pasākuma "Pieeja tiesiskumam" projekta vadības un īstenošanas personāla vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika". Personāla izmaksas ir nepieciešamas, lai nodrošinātu šo noteikumu projekta 15. punktā minēto darbību īstenošanu. Vienkāršoto izmaksu metodiku apstiprinās atbildīgā iestāde pēc Finanšu ministrijas saskaņojuma. Metodika tiks piemērota ar atbildīgās iestādes metodikas apstiprināšanas brīdi.
Vienkāršoto izmaksu metodiku plānots apstiprināt līdz projektu iesniegumu atlases izsludināšanai. Gadījumā, ja līdz projektu iesniegumu atlases izsludināšanai vienkāršoto izmaksu metodika nebūs apstiprināta, projekta iesniegumu atlasē netiks veikta personāla izmaksu apmēra pamatotības analīze;
2. netiešo izmaksu vienotā likme kā viena izmaksu pozīcija 15 procentu apmērā no plānotajām personāla izmaksām. Netiešo izmaksu izlietojuma mērķis ir norādīts Vadošās iestādes vadlīnijās Nr.1.1 "Vadlīnijas par vienkāršoto izmaksu izmantošanas iespējām un to piemērošana Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam ietvaros";
3. vadošās iestādes izstrādātās horizontālās vienas vienības izmaksas ("Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika 1 km izmaksām darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam īstenošanai"; "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika iekšzemes komandējumu izmaksām darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam īstenošanai" un citas vadošās vai atbildīgās iestādes horizontālās vienkāršoto izmaksu metodikas, kas tiks izstrādātas projekta īstenošanas laikā).
Citu vienas vienības izmaksu metodiku izstrāde atbildīgajā iestādē nav paredzēta, ņemot vērā to, ka katrai projektā apmācāmajai profesionāļu grupai (valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzēji; administrācijas darbinieki; zvērināti advokāti; pašvaldības sociālo dienestu nodarbinātie; sertificēti mediatori; zvērināti notāri, zvērināti tiesu izpildītāji; tiesneši, tiesnešu palīgi; sociālo partneru un NVO pārstāvji, Tieslietu ministrijas pārstāvji), kas valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmas ietvaros nodrošina atbalsta pasākumu sniegšanu mērķgrupām, īpaši nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajām personām, var tik plānota atšķirīga griezuma apmācība konkrētās grupas veicamo darbību ietvaros, un nepieciešamais apmācību ilgums arī var atšķirties.
Datu apstrāde
Projekta īstenošanas laikā noteikumu 3.punktā noteikto personas datu apstrāde būs nepieciešama, lai nodrošinātu rezultatīvo un iznākuma rādītāju uzskaiti un noteikumu projekta 15. punktā uzskaitīto atbalstāmo darbību norisi. Datu apstrāde pasākuma darbību ietvaros tiek veikta atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1057, ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1296/2013 1. pielikumam un saskaņā ar kārtību, kādā tiek veiktas pārbaudes Eiropas Savienības fondu projektos 2021.–2027. gada plānošanas periodā 1.pielikumu (datu apjoms ir noteikts 2023. gada 21. marta Ministru kabineta noteikumi Nr. 135 "Eiropas Savienības fondu projektu pārbaužu veikšanas kārtība 2021.–2027. gada plānošanas periodā" 1.pielikumā). Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1057, ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1296/2013 prasībām dati tiks iesniegti Eiropas Komisijai, kā arī lai nodrošinātu uzraudzību, izvērtēšanu, finanšu pārvaldību, pārbaudi un revīziju.
Projekta pasākumos (mācībās) tiks vākti personas dati: vārds, uzvārds, amats, organizācijas nosaukumus, ja fiziskā vai juridiskā persona nav ietverta rezultatīvo un iznākuma rādītāju uzskaitē.
Tiesiskais pamats noteikumu 3.punktā noteikto personu datu apstrādei ir Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts – sabiedrības intereses. Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 1. pants noteic, ka likuma mērķis ir veicināt fiziskās personas tiesības uz taisnīgu tiesas aizsardzību, nodrošinot valsts garantētu finansiālu atbalstu juridiskās palīdzības saņemšanai. Pasākumā plānotās darbības tiek īstenotas, lai t.sk. nodrošinātu Valsts nodrošinātās palīdzības likumā noteikto tiesību un pienākumu izpildi.
Personu datu apstrāde ir nepieciešama, lai nodrošinātu rezultatīvo un iznākuma rādītāju uzskaiti, kas vienlaicīgi apliecinātu, ka pasākumos piedalās pasākumā identificēto mērķa grupu pārstāvji, atbalsts kuriem tiek sniegts sabiedrības interesēs.
Dati tiek uzglabāti vienošanās par projekta īstenošanu noteiktajā termiņā (saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 13. decembra noteikumu Nr. 770 “Kārtība, kādā Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas periodā nodrošina ieguldījumu uzraudzību un izvērtēšanu, kā arī izstrādā un uztur Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu” 27. punktu datus uzglabā līdz 2039. gada 31. decembrim).
Projektā tiks paredzēta datu uzkrāšana par Horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" rādītāju, kas paredz, ka izstrādāto vai pilnveidoto stratēģiju, izglītības programmu, metodisko līdzekļu, vadlīniju, mācību līdzekļu (tai skaitā digitālo) saturs tiks veidots, integrējot jautājumus par dzimumu līdztiesību, personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām, diskriminācijas novēršanu vecuma, etniskās piederības un citu iemeslu dēļ, kā arī pamattiesību jautājumi, tostarp par tiesiskajiem un praktiskajiem aspektiem.
Finansējuma saņēmējs
Ar Ministru kabineta 2023. gada 14. jūlija rīkojumu Nr. 434 (prot. Nr. 36 32. §) "Par Juridiskās palīdzības administrāciju" ir pieņemts lēmums ar 2024. gada 1. janvāri likvidēt Tieslietu ministrijas pakļautībā esošo JPA, pievienojot to Tieslietu ministrijas padotībā esošajai administrācijai. Administrācija ir JPA visu funkciju, pārvaldes uzdevumu, tiesību, saistību, prasību, informācijas sistēmu, mantas, finanšu līdzekļu, lietvedības un arhīva pārņēmēja. Līdz ar to no 01.01.2024. par 4.3.5.5.pasākuma finansējuma saņēmēju tika noteikta administrācija.
Pasākuma ietvaros atbalsts ir plānots administrācijas valsts pārvaldes funkciju īstenošanai un līdz ar to pasākuma ietvaros netiek sniegts komercdarbības atbalsts.
Projekta uzraudzības komiteja
Lai nodrošinātu veiksmīgu projekta īstenošanu, ir paredzēts izveidot projekta uzraudzības komiteju. Projekta uzraudzības komiteju paredzēts izveidot viena mēneša laikā pēc vienošanās par Projekta īstenošanu noslēgšanas. Projekta uzraudzības komitejā būs pārstāvji no finansējuma saņēmēja un atbildīgās iestādes, bet tajā nevarēs iesaistīt projekta īstenošanā tieši iesaistītos nodarbinātos. Sadarbības iestāde un Tieslietu ministrija kā nozares ministrija var deleģēt pārstāvjus projekta uzraudzības komitejā novērotāju statusā. Pēc projekta uzraudzības komitejas priekšsēdētāja uzaicinājuma sēdē var piedalīties arī citu valsts institūciju amatpersonas un darbinieki, nevalstisko organizāciju pārstāvji, eksperti un citi speciālisti.
Sinerģija un demarkācija
Projekta īstenošanas laikā finansējuma saņēmējs nodrošina, ka tiek novērsta iespējamā investīciju pārklāšanās, savstarpēji papildinošu investīciju gadījumā novēršot dubultā finansējuma risku. Projekti, ar kuriem jānodrošina sinerģija un demarkācija:
- Strukturālo reformu atbalsta instrumentu ietvaros veikto projektu "Pieejas tiesiskumam stiprināšana Latvijā, veicinot mediācijas un valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pakalpojumus, kā arī atbalstot tiesu politikas attīstību un paaugstinot tiesas vadības kvalitāti"(jau noslēdzies) un "Stiprināt pieeju tiesiskumam Latvijā, veicinot mediācijas un valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pakalpojumus (2. daļa)" (īstenošana turpinās) īstenotās aktivitātes. Projektu mērķis ir veikt praktiskus pasākumus, lai paplašinātu piekļuvi juridiskajai palīdzībai un dažādotu tās formas, kā arī popularizēt alternatīvā strīdu risināšanas veidu – mediāciju. Projektus finansē ES, izmantojot Tehniskā atbalsta instrumentu, un to īsteno Eiropas Tiesu sistēmu efektivitātes komisija (European Commission for the Efficiency of Justice (CEPEJ) sadarbībā ar Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta ģenerāldirektorātu;
- plānojot 4.3.5.5. pasākuma darbību "Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmas reformēšana un efektivizēšana, kas vērsta uz mazaizsargāto un cietušo personu atbalstu, nodrošinot minēto personu savlaicīgu pieeju tiesiskumam", tiks ņemtas vērā ES Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 6.2. reformu un investīciju virziena "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas identificēšana, ekonomisko noziegumu izmeklēšana, tiesvedības procesu modernizācija un preventīvo darbību īstenošana" 6.2.1.3.i. investīcijas "Vienota tiesnešu, tiesu darbinieku, prokuroru, prokuroru palīgu un specializēto izmeklētāju (starpdisciplināros jautājumos) kvalifikācijas pilnveides mācību centra izveide" projektā Nr. 6.2.1.3.i.0/1/22/1/TM001 "Tieslietu akadēmija" īstenotās aktivitātes;
- plānojot 4.3.5.5. pasākuma darbību "Esošu un jaunu IT un digitālo risinājumu attīstīšana nolūkā efektīvāk nodrošināt sociāli mazaizsargāto personu tiesības, tostarp iestāžu savstarpējās sadarbības efektivizēšanu", tiks ņemtas vērā ES Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" reformas 2.1.2.r "Valsts IKT resursu izmantošanas efektivitātes un sadarbspējas paaugstināšana" investīcijas 2.1.2.1.i. "Pārvaldes centralizētās platformas un sistēmas" projektā "E-lietas programma – izmeklēšanas un tiesvedības procesu pilnveide – 2. posms" īstenotās aktivitātes;
- projekta ietvaros ir plānots nodrošināt sinerģiju ar TM kā atbildīgās iestādes komunikācijas plānā ietvertajām darbībām, kuras tiks finansētas no Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam tehniskās palīdzība.
- tāpat dubultfinansējuma riska kontrole projekta plānošanas un īstenošanas laikā tiks nodrošināta, izmantojot Finanšu ministrijas izstrādāto dubultfinansējuma riska kontroles matricu;
- pievienotās vērtības nodoklis (turpmāk - PVN) tiks attiecināts gadījumos, kad tas nav atgūstams saskaņā ar PVN reglamentējošiem valsts tiesību aktiem, attiecīgi novēršot dubultfinansējuma risku.
Principa "Nenodarīt būtisku kaitējumu" (turpmāk - NBK) ievērošana
4.3.5.5. pasākuma ietvaros veiktajām darbībām nav ietekmes vai netiek paredzēta ietekme uz NBK principu.
Projekta ietvaros, iegādājoties iespējamos IKT rīkus/ iekārtas tiks ievērotas obligāti piemērojamās prasības, kas noteiktas Ministru kabineta 2017. gada 20. jūnija noteikumos Nr. 353 "Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība".
IKT infrastruktūras iegādē un lietošanā tiks ievēroti Ministru kabineta 2014. gada 8. jūlija noteikumi Nr. 388 "Elektrisko un elektronisko iekārtu kategorijas un marķēšanas prasības un šo iekārtu atkritumu apsaimniekošanas prasības un kārtība", kas paredz visu iekārtu savākšanu un apstrādi, lai tiktu veicināta veselu iekārtu vai tajās esošo komponentu atkārtota izmantošana un pārstrāde.
Projekta īstenošana pasākumā plānota ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā, un noteikumu projekts paredz, ka sadarbības iestāde lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu pieņem divu mēnešu laikā pēc projekta iesnieguma iesniegšanas beigu datuma. Lēmuma pieņemšanai paredzēts īsāks termiņš nekā Eiropas Savienības fondu 2021. – 2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 28. pantā noteikts, lai nodrošinātu projektā plānoto darbību laicīgu īstenošanu un būtu iespējams sasniegt noteikumu projektā paredzētos starpposma rādītājus. Tādējādi noteikumu projekts paredz labvēlīgāku regulējumu potenciālajam projekta iesniedzējam.
1.) Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmas reformēšana un efektivizēšana, kas vērsta uz mazaizsargāto un cietušo personu atbalstu, nodrošinot minēto personu savlaicīgu pieeju tiesiskumam;
2.) Risinājumi savlaicīgai juridisko problēmu konstatēšanai un atrisināšanai: tiks vērtēti iespējamie risinājumi mediācijas faktiskas pieejamības nodrošināšanai mērķgrupai, tai skaitā, ieviešot valsts apmaksātu (pilnībā vai daļēji) mediāciju, to integrējot valsts nodrošinātas juridiskās palīdzības sistēmā. Vienlaikus mediācija kā alternatīva strīda risināšana tiks ietverta gan apmācību programmās, gan rokasgrāmatās u.tml.
3.) Esošu un jaunu informācijas tehnoloģiju un digitālo risinājumu attīstīšana: ESF+ projekta ietvaros plānots uzlabot administrācijas portāla pieejamību un saprotamu vidi sociāli mazaizsargātajām un cietušajām personām. Attiecīgi tiks pilnveidota administrācijas mājas lapa, nodrošinot informācijas apmaiņu starp administrāciju un mazaizsargātajām un cietušajām personām, izstrādāts sākotnējais juridiskās palīdzības ceļvedis (vednis), kas tiks integrēts administrācijas un e-lietas mājaslapās. Tā ietvaros būs pieejami vairāki scenāriji par juridisko palīdzību dažādās lietu kategorijās. Tostarp tiks meklēti risinājumi iestāžu savstarpējās sadarbības efektivizēšanai, ar to saprotot esošo, kā arī jaunu informācijas tehnoloģiju un savstarpēji papildinošu un pieejamu digitālo risinājumu attīstīšanu, kas vērsta uz sociāli mazaizsargāto un cietušo personu tiesību efektīvāku nodrošināšanu, tostarp iestāžu savstarpējās sadarbības veicināšana minēto personu tiesību realizēšanā, t.sk. sadarbības platformu izveidi. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk – IKT) ieguldījumi ir plānoti publiskās pārvaldes īpašumā esošajos digitālajos risinājumos un plānotie pasākumi nepārklāsies ar Tiesu administrācijas projekta "E-lietas programma – izmeklēšanas un tiesvedības procesu pilnveide – 2. posms" plānotajiem pasākumiem;
4.) Mērķgrupas informēšanas pasākumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pakalpojumu saņemšanu, mērķgrupas kompetences un izpratnes par nozīmīgumu savlaicīgi risināt juridiska rakstura strīdus paaugstināšanai, valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmā iesaistīto personu (tiešās mērķgrupas) apmācībām, kompetenču un prasmju līmeņa paaugstināšanai, ar to saprotot mazāk aizsargāto personu informēšana un izglītošana par savām tiesībām un pienākumiem, kā arī savlaicīgu strīdu un juridisku jautājumu risināšanas nozīmību un par juridiskā atbalsta sistēmas pieejamību, dažādu informatīvu kampaņu, bukletu u.c. informatīvu materiālu un pasākumu veidā. Proti, specifiskas teorētiskas un praktiskas apmācības tiks organizētas tikai tiešajai mērķgrupai - valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmā iesaistītajām personām/iestādēm un citām personām/iestādēm, kas ir noteiktas MK noteikumu 3.punktā, savukārt visi pārējie informatīvie pasākumi ir attiecināmi uz visām mērķgrupām jo īpaši uz netiešo mērķgrupu (MK noteikumu 4.punkts) - nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautās personas un sabiedrības grupas, kurām identificēti šķēršļi pieejai tiesiskumam.
5.) Projekta vadība un projekta īstenošanas nodrošināšana
4.3.5.5. pasākuma ietvaros ir atbalstāmas darbības, kas saistītas ar projekta vadību un projekta īstenošanu (noteikumu projekta 15.5. apakšpunkts). Projekta īstenošanai tiks nodrošināta atbilstoši kvalificēta projekta vadības un projekta īstenošanas personāla piesaiste. Administrācijā uz projekta īstenošanas laiku tiks izveidotas trīs papildu amata vietas:
1.) Projekta vadītājs, t.sk. satura veidotājs – 1 amata vieta (1 slodze);
2.) Projekta vadītāja vietnieks, t.sk. finansists – 1 amata vieta (1 slodze);
3.) Projekta koordinators, t.sk. iepirkumu speciālists – 1 amata vieta (1 slodze).
Projekta vadītājs, t.sk. satura veidotājs – izstrādā un ir atbildīgs par projekta aktivitāšu saturu, vada projektu, kura rezultāti ietekmē iestādes stratēģiski nozīmīgu pakalpojumu īstenošanas efektivitāti.
Projekta vadītāja vietnieks, t.sk. finansists – piedalās projekta satura izstrādē, plāno budžetu, uzrauga projekta izpildes gaitu pret budžeta izpildi un sasniedzamajiem rezultātiem, gatavo pārskatus par projekta budžeta izpildi un sasniegtajiem rezultātiem, īsteno risku un kvalitātes vadību, veic projekta posmu, vidusposma un gala novērtējumus.
Projekta koordinators, t.sk. iepirkumu speciālists – atbildīgs par noteiktu projekta darbību īstenošanu, attiecīgi normatīvu izstrādi, līgumu sagatavošanu, iepirkuma tehnisko specifikāciju sagatavošanu un iepirkumu organizēšanu.
Projekta vadības un īstenošanas personāla definīcija:
Par projekta vadības un īstenošanas personālu uzskata administrācijas nodarbinātos, kuru darba līgumā vai rīkojumā ir noteikti pienākumi projekta īstenošanā neatkarīgi no tā, vai personas projekta ietvaros saņem atalgojumu.
6.) Informatīvie un publicitātes pasākumi par projekta īstenošanu
4.3.5.5. pasākuma ietvaros atbalstāmas darbības, kas saistītas ar projekta informatīvajiem un obligātās publicitātes pasākumiem komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanai (noteikumu projekta 15.6. apakšpunkts). Informatīvie un publicitātes pasākumi tiek nodrošināti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk - Regulas Nr.2021/1060) 47. un 50.pantu un normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā un Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām.
Projekta ietvaros ir plānots nodrošināt sinerģiju ar Tieslietu ministrijas kā atbildīgās iestādes komunikācijas plānā ietvertajām darbībām, kuras tiks finansētas no Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam tehniskās palīdzības.
Pieredzes apmaiņas braucieni
Plānots, ka pieredzes apmaiņas braucienā dodas, kā arī Latvijā no citām valstīm ierodas saturiskie eksperti (valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmas profesionāļi ar zināšanām par sistēmas darbību praksē, politikas izstrādē), kas var dalīties savās zināšanās par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības, tostarp, sākotnējās juridiskās palīdzības sistēmu savā valstī, tādējādi sniedzot teorētisku un praktisku informāciju par sistēmas ilgtspēju, ieguvumiem, riskiem un citu informāciju, kas ir neatsverama Latvijas valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmas reformēšanā. Pieredzes apmaiņas braucieni uzlabo publiskā sektora pakalpojumu kvalitāti (t.sk. mazāk aizsargāto personu grupām sniegto juridisko pakalpojumu kvalitāti) un veicina labas pārvaldības principu ieviešanu, pieredzes, zināšanu un labas prakses apmaiņu starp abām pusēm, kā arī veicina savstarpējo sadarbību. Ņemot vērā, ka 4.3.5.5.pasākuma projekta ietvaros ir plānots radīt rīkus un sistēmas pamatus sākotnējās valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmas ieviešanai, kas šobrīd Latvijā nav, tad sistēmas ilgtspējas nodrošināšanai un iespējamo risku novēršanai ir vērtīgi gūt pieredzi par šādas sistēmas izveidošanu un praksi valstī, kur šobrīd ir ieviesta un sekmīgi darbojas sākotnējā juridiskā palīdzība.
Plānots pieredzes apmaiņas braucienos sūtīt projekta vadītāju un projekta īstenošanas personālu (projekta vadītāja vietnieks un projekta koordinators), ņemot vērā, ka šis personāls ir projekta aktivitāšu saturiskie veidotāji un piedalās normatīvo aktu izstrādē. Kā arī MK noteikumu 3.punktā noteikto mērķgrupu personas, izvērtējot to atbilstību. Piemēram, pieredzes apmaiņas braucienos varētu sūtīt administrācijas nodarbinātos, Tieslietu ministrijas administrācijas politikas jomu izstrādātājus/ ekspertus, juridiskās palīdzības sniedzējus, ar kuriem administrācijai noslēgts līgums par juridiskās palīdzības sniegšanu, nevalstisko organizāciju ekspertus, kā arī Latvijas Zvērinātu advokātu padomes pārstāvjus, zvērinātus advokātus, Sertificētu mediatoru padomes pārstāvjus u.c., kurus, ņemot vērā, ka tie piedalās valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības, valsts kompensācijas un cietušo atbalsta, mediācijas politikas izstrādē un īstenošanā, uz administrācijas rīkojuma pamata projekta ietvaros iesaista aktivitāšu īstenošanā.
Minēto personu iesaiste projektā un sūtīšana pieredzes apmaiņas braucienos ir nepieciešama, jo tās pieder pie valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības, valsts kompensācijas un cietušo atbalsta, kā arī mediācijas sistēmām, nodrošinot to organizēšanu, darbību un/vai regulēšanu un uzraudzību. Attiecīgi, šīs personas ir tieši iesaistītas 4.3.5.5. pasākuma projekta darbību izpildē un sniedz pienesumu projekta mērķim. Šo personu dalība pieredzes apmaiņas braucienos ir nepieciešama, jo viņi praksē nodarbosies ar minēto tiesību sistēmas reformēšanu, t.i. paplašinot pieejamos pakalpojumus, ieviešot jaunus (piemēram, sākotnējo juridisko palīdzību), stiprinot nepieciešamo daudzpusējo sadarbību, t.sk. pārrobežu gadījumos (administrācija gan juridiskās palīdzības, gan valsts kompensācijas cietušo jomās Eiropas Savienībā (turpmāk – ES) pilda centrālās un kompetentās iestādes funkcijas, tādējādi efektīvai sadarbībai ir svarīgi nostiprināt formālos kontaktus un sadarbības kanālus ES vai Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs). Sistēmā praktiski nodarbināto pārstāvju viedoklis un dalība projekta aktivitāšu, t.sk, pieredzes apmaiņas braucienos, īstenošanā ir neatsverama, jo iegūto informāciju uztver un pārbauda ar praksē nostiprinātiem paņēmieniem, kas ļauj attiecīgi izdarīt objektīvus secinājumus par iespējamību piemērot un ieviest Latvijā iegūto pieredzi.
Plānots, ka šajās aktivitātes tiks iesaistīti bez dalības maksas arī tādas personas, kas potenciāli īsteno saimniecisko darbību, bet, ņemot vērā iepriekšējā rindkopā pieminēto, dalība aktivitātēs nesniegs tādas zināšanas vai prasmes, kas varētu tikt izmantota viņu saimnieciskajā darbībā, t.i. dalībai nebūs ietekmes uz šo personu īstenoto saimniecisko darbību. Līdz ar to 4.3.5.5. pasākuma ietvaros netiek sniegts valsts atbalsts.
Visas 4.3.5.5. pasākuma ietvaros plānotās atbalstāmās darbības atbilst ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 4.3.prioritātes “Nodarbinātība un sociālā iekļaušana” noteiktajam intervences kodam – 162 “Pasākumi, ar ko modernizē sociālās aizsardzības sistēmas, tostarp, veicinot piekļuvi sociālajai aizsardzībai”.
Pasākuma darbību mērķa grupa:
Pasākuma tiešās mērķa grupas:
Administrācija ir Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas padotības iestāde, kuras virsmērķis nodrošināt mazaizsargāto personu pieeju taisnīgai tiesas aizsardzībai, nodrošinot valsts garantētu pakalpojumu: juridiskās palīdzības un finansiālā atbalsta saņemšanu, izveidot taisnīgu un atbilstošu valsts kompensācijas mehānismu noziedzīgos nodarījumos cietušajiem, kā arī nodrošināt noziedzīgos nodarījumos cietušos ar informatīvu atbalstu.
Mērķa grupa ir valsts nodrošinātas juridiskās palīdzības sistēmai piederīgās nodarbinātās un pašnodarbinātās personas:
Dati uz 2023.gada sākumu:
- 114 valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzēji;
- 33 Juridiskās palīdzības administrācijas (turpmāk - JPA) darbinieku amata vietas;
- 1339 zvērinātu advokātu;
- 1460 sociālā darba speciālisti;
- 48 sertificēti mediatori;
- 108 zvērinātu notāru amata vietas;
- 96 zvērinātu tiesu izpildītāju amata vietas;
- 546 tiesnešu amata vietas, faktiski aizpildītas - 499;
- 1546 tiesu darbinieki;
- 29 Tieslietu ministrijas amata vietas, kuru funkcijas ir saistītas ar valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības jomu;
- 2 sociālo partneru un NVO pārstāvji, kuru darbība ir saistīta ar valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības nodrošināšanu.
Nevienai no valsts nodrošinātas juridiskās palīdzības sistēmai piederīgajām personām apmācību apmeklēšana nevar tikt uzlikta par pienākumu. Neskatoties uz to, ka zvērinātiem advokātiem, zvērinātiem notāriem, zvērinātiem tiesu izpildītājiem un sociālajiem darbiniekiem ir jāsavāc konkrēts kredītpunktu skaits par apmeklētajām mācībām, visai mērķgrupai šāds pienākums nav noteikts, līdz ar to apmācību apmeklēšana nevar būt obligāts nosacījums.
Pasākuma netiešā mērķa grupa ir sociālās atstumtības riskam pakļautās personas, t.i. , sabiedrības grupas, kurām identificēti šķēršļi pieejai tiesiskumam.
Kopumā netiešā mērķa grupa ir visa sabiedrība, bet jo īpaši tās ir nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautās personas, tostarp personas, kuru ienākumi nepārsniedz valstī noteikto minimālo mēneša darba algu, personas, kuru ienākumi nepārsniedz strādājošo mēneša vidējo darba samaksu, personas, kuras, ievērojot viņu īpašo situāciju (piemēram, stihiska nelaime, vardarbība), nav spējīgas nodrošināt savu tiesību aizsardzību, kā arī citas grupas, kurām tiek identificēti šķēršļi pieejai tiesiskumam, tostarp arī cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem vai invaliditāti, viena vecāka ģimenes, bezdarbnieki, cilvēki pensijas vecumā, bezpajumtnieki, bērni un jaunieši, no atkarību vielām un procesiem atkarīgas personas, personas, kuras atbrīvotas no ieslodzījumu vietām, probācijas klienti, personas, kuras ieguvušas bēgļa vai alternatīvās personas statusu u.c.
Pasākuma ietvaros ir sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:
Līdz 2024. gada 31. decembrim (starpposma vērtība):
1.1. iznākuma rādītājs (EECO05): Nodarbinātas personas, tostarp pašnodarbinātas personas – 50;
1.2. iznākuma rādītājs (EECO18): Nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu – 0.
2. Līdz 2029. gada 31. decembrim:
2.1. iznākuma rādītājs (EECO05): Nodarbinātas personas, tostarp pašnodarbinātas personas – 500;
2.2. iznākuma rādītājs (EECO18): Nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu – 1;
2.3. rezultāta rādītājs (r.4.3.5.a): Izsniegtie sertifikāti par apmācību kursu profesionālo kompetenču līmeņa paaugstināšanā – 350.
Projekta iznākuma rādītāji ir:
- nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmušas atbalstu (atbalsts administrācijai).
Rādītājs tiks uzskaitīts par sasniegtu, kad tiks noslēgta vienošanās ar finansējuma saņēmēju par projekta īstenošanu. Rādītāja uzskaites līmenis – projekts.
- nodarbinātās personas, tostarp pašnodarbinātas personas (atbalstu noteikumu projekta 15. punktā noteikto darbību ietvaros saņem valsts nodrošinātas juridiskās palīdzības sistēmai piederīgās personas (valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzēji, administrācijas darbinieki, kas nodrošinās administrācijas funkciju izpildi (iesniegumu pieņemšanu, informācijas sniegšanu u.c.), zvērināti advokāti, kas nodrošinās aizstāvību kriminālprocesos u.c. personas - pašvaldības sociālo dienestu nodarbinātie un ar tiesu sistēmu saistīti nodarbinātie (tiesu darbinieki, tiesneši, zvērināti notāri, zvērināti tiesu izpildītāji, kā arī sertificēti mediatori)) (unikālās), sekmējot to profesionālo kompetenču un prasmju līmeņa paaugstināšanos, ar mērķi sekmēt un stiprināt mazāk aizsargāto, nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto personu grupu pieeju tiesiskumam) un persona rādītājā tiks ieskaitīta atbalsta pasākuma saņemšanas sākumā: apliecinājusi saņemto atbalstu, parakstoties pasākuma reģistrācijas lapā, aizpildot un parakstot ESF+ projekta dokumentācijā paredzēto veidlapu, un iekļauta maksājuma pieprasījumā.
Administrācija aicinās dalībai 4.3.5.5.pasākuma darbībās identificētās tiešās mērķa grupas iestādes vai partnerus, lūdzot deleģēt dalībai pārstāvjus, kas atbilst tiešās mērķa grupas aprakstam.
Rādītāja vērtība noteikta, ņemot vērā informāciju par valsts nodrošinātas juridiskās palīdzības sistēmai piederīgo personu skaitu, daļa no kuriem potenciāli varētu piedalīties apmācībās.
Rādītāja vērtības sasniegšanu apstiprina dokumenti (mācību vai profesionālo kompetenču un prasmju līmeņa paaugstināšanas pasākumu pakalpojuma sniedzēja iesniegtie reģistrācijas dokumenti), kas apliecina, ka persona piedalījusies mācībās vai profesionālo kompetenču un prasmju līmeņa paaugstināšanas pasākumos.
Rādītāja uzskaites līmenis – projekts.
Projekta rezultāta rādītājs ir izsniegtie sertifikāti par apmācību kursu profesionālo kompetenču līmeņa paaugstināšanā.
Rezultāta rādītāja vērtības sasniegšanu apstiprinās dokumenti – sertifikāti, kas izsniegti par apmācību kursu profesionālo kompetenču līmeņa paaugstināšanu valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmai piederīgām personām. Rādītāja uzskaites līmenis – projekts.
Atbalstāmās izmaksas
Noteikumu projektā noteiktas tiešās attiecināmās izmaksas un netiešās attiecināmās izmaksas. Netiešās izmaksas projektā plānotas vienkāršoto izmaksu veidā, un no tām paredzēts segt projekta gaitā radušos izdevumus atbilstoši Vadošās iestādes vadlīnijām Nr.1.1 "Vadlīnijas par vienkāršoto izmaksu izmantošanas iespējām un to piemērošana Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam ietvaros".
Noteikumu projekta ietvaros ir attiecināmas pakalpojumu un iepirkumu līgumu (piemēram, pakalpojuma, uzņēmuma vai autoratlīdzības līgumu) izmaksas, kas saistītas ar personālresursu kompetenču attīstību un prasmju paaugstināšanu, tai skaitā mācību programmu izstrādi un mācību organizēšanu, pieredzes apmaiņas vizīšu organizēšanu, ekspertu piesaisti; kvalitātes nodrošināšanas mehānismu/instrumentu izstrādi un īstenošanu; tiesu iestāžu pieejamības stiprināšanu, alternatīvu strīdu izšķiršanas instrumentu stiprināšanu; esošu un jaunu IT un digitālo risinājumu attīstīšanu, uzlabojot administrācijas portālā pieejamu un saprotamu vidi klientiem; mērķgrupām paredzēto informēšanas un izglītošanas pasākumu organizēšanu, tai skaitā reklāmu izveidi un izvietošanu, pasākumu tehnisko nodrošināšanu, informatīvo kampaņu nodrošināšanu, projekta informatīvo un obligātās publicitātes pasākumu par projekta īstenošanu nodrošināšanu u.c.
Noteikumu projekta ietvaros ir attiecināmas biroja, kancelejas preču, iekārtu un inventāra, tai skaitā palīgmateriālu, izmaksas līdz 500 euro (Ministru kabineta 2005. gada 27. decembra noteikumi Nr. 1031 "Noteikumi par budžetu izdevumu klasifikāciju atbilstoši ekonomiskajām kategorijām") un telpu, materiāltehnisko līdzekļu un aprīkojuma īres vai nomas izmaksas, un šīs izmaksas nav attiecināmas uz projekta personāla darba vietas aprīkojuma iegādi un nav projekta vadības un īstenošanas personāla administratīvās izmaksas, bet paredzamas noteikumu projekta saturisko darbību īstenošanai un ir tieši saistāmas ar projekta mērķa sasniegšanu.
Projekta īstenošanai tiks piemērotas šādas vienkāršotās izmaksas:
1. atbildīgās iestādes apstiprinātā vienas vienības izmaksu metodika "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.5. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem pakalpojumiem; pilnveidot sociālās aizsardzības sistēmas, tostarp veicināt sociālās aizsardzības pieejamību; uzlabot ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu pieejamību, efektivitāti un izturētspēju" 4.3.5.5. pasākuma "Pieeja tiesiskumam" projekta vadības un īstenošanas personāla vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika". Personāla izmaksas ir nepieciešamas, lai nodrošinātu šo noteikumu projekta 15. punktā minēto darbību īstenošanu. Vienkāršoto izmaksu metodiku apstiprinās atbildīgā iestāde pēc Finanšu ministrijas saskaņojuma. Metodika tiks piemērota ar atbildīgās iestādes metodikas apstiprināšanas brīdi.
Vienkāršoto izmaksu metodiku plānots apstiprināt līdz projektu iesniegumu atlases izsludināšanai. Gadījumā, ja līdz projektu iesniegumu atlases izsludināšanai vienkāršoto izmaksu metodika nebūs apstiprināta, projekta iesniegumu atlasē netiks veikta personāla izmaksu apmēra pamatotības analīze;
2. netiešo izmaksu vienotā likme kā viena izmaksu pozīcija 15 procentu apmērā no plānotajām personāla izmaksām. Netiešo izmaksu izlietojuma mērķis ir norādīts Vadošās iestādes vadlīnijās Nr.1.1 "Vadlīnijas par vienkāršoto izmaksu izmantošanas iespējām un to piemērošana Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam ietvaros";
3. vadošās iestādes izstrādātās horizontālās vienas vienības izmaksas ("Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika 1 km izmaksām darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam īstenošanai"; "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika iekšzemes komandējumu izmaksām darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam īstenošanai" un citas vadošās vai atbildīgās iestādes horizontālās vienkāršoto izmaksu metodikas, kas tiks izstrādātas projekta īstenošanas laikā).
Citu vienas vienības izmaksu metodiku izstrāde atbildīgajā iestādē nav paredzēta, ņemot vērā to, ka katrai projektā apmācāmajai profesionāļu grupai (valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzēji; administrācijas darbinieki; zvērināti advokāti; pašvaldības sociālo dienestu nodarbinātie; sertificēti mediatori; zvērināti notāri, zvērināti tiesu izpildītāji; tiesneši, tiesnešu palīgi; sociālo partneru un NVO pārstāvji, Tieslietu ministrijas pārstāvji), kas valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmas ietvaros nodrošina atbalsta pasākumu sniegšanu mērķgrupām, īpaši nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajām personām, var tik plānota atšķirīga griezuma apmācība konkrētās grupas veicamo darbību ietvaros, un nepieciešamais apmācību ilgums arī var atšķirties.
Datu apstrāde
Projekta īstenošanas laikā noteikumu 3.punktā noteikto personas datu apstrāde būs nepieciešama, lai nodrošinātu rezultatīvo un iznākuma rādītāju uzskaiti un noteikumu projekta 15. punktā uzskaitīto atbalstāmo darbību norisi. Datu apstrāde pasākuma darbību ietvaros tiek veikta atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1057, ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1296/2013 1. pielikumam un saskaņā ar kārtību, kādā tiek veiktas pārbaudes Eiropas Savienības fondu projektos 2021.–2027. gada plānošanas periodā 1.pielikumu (datu apjoms ir noteikts 2023. gada 21. marta Ministru kabineta noteikumi Nr. 135 "Eiropas Savienības fondu projektu pārbaužu veikšanas kārtība 2021.–2027. gada plānošanas periodā" 1.pielikumā). Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1057, ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1296/2013 prasībām dati tiks iesniegti Eiropas Komisijai, kā arī lai nodrošinātu uzraudzību, izvērtēšanu, finanšu pārvaldību, pārbaudi un revīziju.
Projekta pasākumos (mācībās) tiks vākti personas dati: vārds, uzvārds, amats, organizācijas nosaukumus, ja fiziskā vai juridiskā persona nav ietverta rezultatīvo un iznākuma rādītāju uzskaitē.
Tiesiskais pamats noteikumu 3.punktā noteikto personu datu apstrādei ir Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts – sabiedrības intereses. Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 1. pants noteic, ka likuma mērķis ir veicināt fiziskās personas tiesības uz taisnīgu tiesas aizsardzību, nodrošinot valsts garantētu finansiālu atbalstu juridiskās palīdzības saņemšanai. Pasākumā plānotās darbības tiek īstenotas, lai t.sk. nodrošinātu Valsts nodrošinātās palīdzības likumā noteikto tiesību un pienākumu izpildi.
Personu datu apstrāde ir nepieciešama, lai nodrošinātu rezultatīvo un iznākuma rādītāju uzskaiti, kas vienlaicīgi apliecinātu, ka pasākumos piedalās pasākumā identificēto mērķa grupu pārstāvji, atbalsts kuriem tiek sniegts sabiedrības interesēs.
Dati tiek uzglabāti vienošanās par projekta īstenošanu noteiktajā termiņā (saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 13. decembra noteikumu Nr. 770 “Kārtība, kādā Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas periodā nodrošina ieguldījumu uzraudzību un izvērtēšanu, kā arī izstrādā un uztur Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu” 27. punktu datus uzglabā līdz 2039. gada 31. decembrim).
Projektā tiks paredzēta datu uzkrāšana par Horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" rādītāju, kas paredz, ka izstrādāto vai pilnveidoto stratēģiju, izglītības programmu, metodisko līdzekļu, vadlīniju, mācību līdzekļu (tai skaitā digitālo) saturs tiks veidots, integrējot jautājumus par dzimumu līdztiesību, personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām, diskriminācijas novēršanu vecuma, etniskās piederības un citu iemeslu dēļ, kā arī pamattiesību jautājumi, tostarp par tiesiskajiem un praktiskajiem aspektiem.
Finansējuma saņēmējs
Ar Ministru kabineta 2023. gada 14. jūlija rīkojumu Nr. 434 (prot. Nr. 36 32. §) "Par Juridiskās palīdzības administrāciju" ir pieņemts lēmums ar 2024. gada 1. janvāri likvidēt Tieslietu ministrijas pakļautībā esošo JPA, pievienojot to Tieslietu ministrijas padotībā esošajai administrācijai. Administrācija ir JPA visu funkciju, pārvaldes uzdevumu, tiesību, saistību, prasību, informācijas sistēmu, mantas, finanšu līdzekļu, lietvedības un arhīva pārņēmēja. Līdz ar to no 01.01.2024. par 4.3.5.5.pasākuma finansējuma saņēmēju tika noteikta administrācija.
Pasākuma ietvaros atbalsts ir plānots administrācijas valsts pārvaldes funkciju īstenošanai un līdz ar to pasākuma ietvaros netiek sniegts komercdarbības atbalsts.
Projekta uzraudzības komiteja
Lai nodrošinātu veiksmīgu projekta īstenošanu, ir paredzēts izveidot projekta uzraudzības komiteju. Projekta uzraudzības komiteju paredzēts izveidot viena mēneša laikā pēc vienošanās par Projekta īstenošanu noslēgšanas. Projekta uzraudzības komitejā būs pārstāvji no finansējuma saņēmēja un atbildīgās iestādes, bet tajā nevarēs iesaistīt projekta īstenošanā tieši iesaistītos nodarbinātos. Sadarbības iestāde un Tieslietu ministrija kā nozares ministrija var deleģēt pārstāvjus projekta uzraudzības komitejā novērotāju statusā. Pēc projekta uzraudzības komitejas priekšsēdētāja uzaicinājuma sēdē var piedalīties arī citu valsts institūciju amatpersonas un darbinieki, nevalstisko organizāciju pārstāvji, eksperti un citi speciālisti.
Sinerģija un demarkācija
Projekta īstenošanas laikā finansējuma saņēmējs nodrošina, ka tiek novērsta iespējamā investīciju pārklāšanās, savstarpēji papildinošu investīciju gadījumā novēršot dubultā finansējuma risku. Projekti, ar kuriem jānodrošina sinerģija un demarkācija:
- Strukturālo reformu atbalsta instrumentu ietvaros veikto projektu "Pieejas tiesiskumam stiprināšana Latvijā, veicinot mediācijas un valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pakalpojumus, kā arī atbalstot tiesu politikas attīstību un paaugstinot tiesas vadības kvalitāti"(jau noslēdzies) un "Stiprināt pieeju tiesiskumam Latvijā, veicinot mediācijas un valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pakalpojumus (2. daļa)" (īstenošana turpinās) īstenotās aktivitātes. Projektu mērķis ir veikt praktiskus pasākumus, lai paplašinātu piekļuvi juridiskajai palīdzībai un dažādotu tās formas, kā arī popularizēt alternatīvā strīdu risināšanas veidu – mediāciju. Projektus finansē ES, izmantojot Tehniskā atbalsta instrumentu, un to īsteno Eiropas Tiesu sistēmu efektivitātes komisija (European Commission for the Efficiency of Justice (CEPEJ) sadarbībā ar Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta ģenerāldirektorātu;
- plānojot 4.3.5.5. pasākuma darbību "Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmas reformēšana un efektivizēšana, kas vērsta uz mazaizsargāto un cietušo personu atbalstu, nodrošinot minēto personu savlaicīgu pieeju tiesiskumam", tiks ņemtas vērā ES Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 6.2. reformu un investīciju virziena "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas identificēšana, ekonomisko noziegumu izmeklēšana, tiesvedības procesu modernizācija un preventīvo darbību īstenošana" 6.2.1.3.i. investīcijas "Vienota tiesnešu, tiesu darbinieku, prokuroru, prokuroru palīgu un specializēto izmeklētāju (starpdisciplināros jautājumos) kvalifikācijas pilnveides mācību centra izveide" projektā Nr. 6.2.1.3.i.0/1/22/1/TM001 "Tieslietu akadēmija" īstenotās aktivitātes;
- plānojot 4.3.5.5. pasākuma darbību "Esošu un jaunu IT un digitālo risinājumu attīstīšana nolūkā efektīvāk nodrošināt sociāli mazaizsargāto personu tiesības, tostarp iestāžu savstarpējās sadarbības efektivizēšanu", tiks ņemtas vērā ES Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" reformas 2.1.2.r "Valsts IKT resursu izmantošanas efektivitātes un sadarbspējas paaugstināšana" investīcijas 2.1.2.1.i. "Pārvaldes centralizētās platformas un sistēmas" projektā "E-lietas programma – izmeklēšanas un tiesvedības procesu pilnveide – 2. posms" īstenotās aktivitātes;
- projekta ietvaros ir plānots nodrošināt sinerģiju ar TM kā atbildīgās iestādes komunikācijas plānā ietvertajām darbībām, kuras tiks finansētas no Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam tehniskās palīdzība.
- tāpat dubultfinansējuma riska kontrole projekta plānošanas un īstenošanas laikā tiks nodrošināta, izmantojot Finanšu ministrijas izstrādāto dubultfinansējuma riska kontroles matricu;
- pievienotās vērtības nodoklis (turpmāk - PVN) tiks attiecināts gadījumos, kad tas nav atgūstams saskaņā ar PVN reglamentējošiem valsts tiesību aktiem, attiecīgi novēršot dubultfinansējuma risku.
Principa "Nenodarīt būtisku kaitējumu" (turpmāk - NBK) ievērošana
4.3.5.5. pasākuma ietvaros veiktajām darbībām nav ietekmes vai netiek paredzēta ietekme uz NBK principu.
Projekta ietvaros, iegādājoties iespējamos IKT rīkus/ iekārtas tiks ievērotas obligāti piemērojamās prasības, kas noteiktas Ministru kabineta 2017. gada 20. jūnija noteikumos Nr. 353 "Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība".
IKT infrastruktūras iegādē un lietošanā tiks ievēroti Ministru kabineta 2014. gada 8. jūlija noteikumi Nr. 388 "Elektrisko un elektronisko iekārtu kategorijas un marķēšanas prasības un šo iekārtu atkritumu apsaimniekošanas prasības un kārtība", kas paredz visu iekārtu savākšanu un apstrādi, lai tiktu veicināta veselu iekārtu vai tajās esošo komponentu atkārtota izmantošana un pārstrāde.
Projekta īstenošana pasākumā plānota ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā, un noteikumu projekts paredz, ka sadarbības iestāde lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu pieņem divu mēnešu laikā pēc projekta iesnieguma iesniegšanas beigu datuma. Lēmuma pieņemšanai paredzēts īsāks termiņš nekā Eiropas Savienības fondu 2021. – 2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 28. pantā noteikts, lai nodrošinātu projektā plānoto darbību laicīgu īstenošanu un būtu iespējams sasniegt noteikumu projektā paredzētos starpposma rādītājus. Tādējādi noteikumu projekts paredz labvēlīgāku regulējumu potenciālajam projekta iesniedzējam.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Jā. Alternatīvs risinājums paredz valsts budžeta līdzekļu izmantošanu. Ņemot vērā, ka tuvākajos gados šādi līdzekļi valsts budžetā nav paredzēti, šī risinājuma izmantošana nav iespējama.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Ir veikta izmaksu un ieguvumu analīze, lūdzam skatīt pievienoto pielikumu "SAMP 4.3.5.5. Izmaksu un ieguvumu analīze".
4.3.5.5. pasākuma mērķis ir izveidot attīstītu valsts nodrošinātā juridiskā atbalsta sistēmu, paplašinot mazāk aizsargāto personu piekļuvi tiesu sistēmai, paredzot savlaicīgu un iedzīvotājiem pieejamu juridiskā atbalsta sniegšanu. Lai pieminēto mērķi sasniegtu, t.sk. plānots apmācīt indikatīvi 500 mērķa grupas personas (juridiskās palīdzības sniedzējus).
Pieņēmums, ka apmācītie juridiskās palīdzības sniedzēji spēs sagatavot kvalitatīvākus dokumentus tiesvedības procesā, kā arī vairāk nodrošinās mediāciju, kā rezultātā būs vairāk gadījumu, kad puses vienosies par izlīgumu un netiks uzsākta tiesvedība (10% gadījumu), kas savukārt samazinās budžeta izdevumus 1.instancei. Kvalitatīvi sagatavoti dokumenti un aizstāvība 1.instancē nodrošinās, ka tiesvedība netiek turpināta 2.instancē, tādējādi samazināsies lietu skaits par 5%, un kvalitatīvi sagatavoti dokumenti un aizstāvība 2.instancē nodrošinās, ka 3.instancē samazināsies izskatīto lietu skaits par 2%, samazinoties arī izdevumiem.
Kopējais izmaksu un ieguvumu analīzes secinājums, ka, ja 4.3.5.5. pasākuma rezultātā, 1.instancē samazinās lietu skaits par 10%, 2.instancē samazinās lietu skaits par 5% un 3.instancē samazinās lietu skaits par 2%, tad valstij katrs ieguldītais 1 euro ļaus ietaupīt 27,41 euro. Tāpat izmaksu un ieguvumu analīzes rezultātā secināts, ka 4.3.5.5. pasākuma tīrā tagadnes vērtība jeb tīrais ieguvums būs vairāk nekā 32 miljoni eiro projekta dzīves cikla (10 gadi) laikā (skatīt anotācijas pielikumu, kurā ir aprēķins).
Turklāt jūtīguma analīze rāda, ka pat samazinot 1.instances lietu skaitu tikai par 1%, atdeve jau ir lielāka par 2 eiro uz vienu ieguldīto 4.3.5.5. pasākuma eiro. Sociālekonomiskais ieguvums veidojas arī tajā, ja strīda vai noziedzīga nodarījuma izlīgumu ir iespējams panākt pirmstiesas procesā, tad ir iespējams, ka persona var netikt notiesāta ar brīvības atņemšanu, kas tai ļauj būt darba tiesiskajās attiecībās, maksāt nodokļus, kā arī maksāt kompensāciju cietušajam jeb atlīdzināt radītos zaudējumus otrai pusei.
Izmaksu un ieguvumu analīzē izmantoti dati - https://e2.kase.gov.lv/pub_eplani_etames/code/pub_fp.php), https://www.at.gov.lv/files/uploads/files/2_Par_Augstako_tiesu/Gada%20parskats%202022.pdf, https://www.ta.gov.lv/lv/media/2838/download?attachment.
4.3.5.5. pasākuma mērķis ir izveidot attīstītu valsts nodrošinātā juridiskā atbalsta sistēmu, paplašinot mazāk aizsargāto personu piekļuvi tiesu sistēmai, paredzot savlaicīgu un iedzīvotājiem pieejamu juridiskā atbalsta sniegšanu. Lai pieminēto mērķi sasniegtu, t.sk. plānots apmācīt indikatīvi 500 mērķa grupas personas (juridiskās palīdzības sniedzējus).
Pieņēmums, ka apmācītie juridiskās palīdzības sniedzēji spēs sagatavot kvalitatīvākus dokumentus tiesvedības procesā, kā arī vairāk nodrošinās mediāciju, kā rezultātā būs vairāk gadījumu, kad puses vienosies par izlīgumu un netiks uzsākta tiesvedība (10% gadījumu), kas savukārt samazinās budžeta izdevumus 1.instancei. Kvalitatīvi sagatavoti dokumenti un aizstāvība 1.instancē nodrošinās, ka tiesvedība netiek turpināta 2.instancē, tādējādi samazināsies lietu skaits par 5%, un kvalitatīvi sagatavoti dokumenti un aizstāvība 2.instancē nodrošinās, ka 3.instancē samazināsies izskatīto lietu skaits par 2%, samazinoties arī izdevumiem.
Kopējais izmaksu un ieguvumu analīzes secinājums, ka, ja 4.3.5.5. pasākuma rezultātā, 1.instancē samazinās lietu skaits par 10%, 2.instancē samazinās lietu skaits par 5% un 3.instancē samazinās lietu skaits par 2%, tad valstij katrs ieguldītais 1 euro ļaus ietaupīt 27,41 euro. Tāpat izmaksu un ieguvumu analīzes rezultātā secināts, ka 4.3.5.5. pasākuma tīrā tagadnes vērtība jeb tīrais ieguvums būs vairāk nekā 32 miljoni eiro projekta dzīves cikla (10 gadi) laikā (skatīt anotācijas pielikumu, kurā ir aprēķins).
Turklāt jūtīguma analīze rāda, ka pat samazinot 1.instances lietu skaitu tikai par 1%, atdeve jau ir lielāka par 2 eiro uz vienu ieguldīto 4.3.5.5. pasākuma eiro. Sociālekonomiskais ieguvums veidojas arī tajā, ja strīda vai noziedzīga nodarījuma izlīgumu ir iespējams panākt pirmstiesas procesā, tad ir iespējams, ka persona var netikt notiesāta ar brīvības atņemšanu, kas tai ļauj būt darba tiesiskajās attiecībās, maksāt nodokļus, kā arī maksāt kompensāciju cietušajam jeb atlīdzināt radītos zaudējumus otrai pusei.
Izmaksu un ieguvumu analīzē izmantoti dati - https://e2.kase.gov.lv/pub_eplani_etames/code/pub_fp.php), https://www.at.gov.lv/files/uploads/files/2_Par_Augstako_tiesu/Gada%20parskats%202022.pdf, https://www.ta.gov.lv/lv/media/2838/download?attachment.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Juridiskās palīdzības pieejamība ir būtisks visas sistēmas balsts, lai tiktu garantētas visu sabiedrības grupu, tostarp nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto personu, iespējas aizstāvēt savas tiesības, un nodrošināt šo tiesību ievērošanu, risinot juridiska rakstura jautājumus. Šobrīd pieejamā valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība, kā arī valsts apmaksātie mediācijas pakalpojumi ir jāattīsta tā, lai veicinātu pilnvērtīgu pieeju tiesiskuma nodrošināšanai, turklāt mediācijas iespējas būtu popularizējamas tieši mazaizsargāto personu vidū. Līdz ar to šī projekta rezultāti pozitīvi ietekmēs visu sabiedrību kopumā, tostarp mazaizsargātās personu grupas, nodrošinot tām ātru un efektīvu piekļuvi juridiskajai palīdzībai un mediācijai.
Kopumā sabiedrības grupām noteikumu projekta tiesiskais regulējums nemaina tiesības un pienākumus, kā arī veicamās darbības.
Kopumā sabiedrības grupām noteikumu projekta tiesiskais regulējums nemaina tiesības un pienākumus, kā arī veicamās darbības.
Juridiskās personas
- Tieslietu ministrija, administrācija, Sertificētu mediatoru padome
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekta regulējums ietekmē administrāciju, jo tā organizē un nodrošina valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības funkciju sabiedrībai. Noteikumu projekta rezultātā veicamo darbību apjoms tiešā veidā ietekmē administrāciju, jo tiek paredzēta virkne jaunu veicamo uzdevumu, kas saistīti ar profesionāļu apmācību organizēšanu, digitālu risinājumu izstrādi, sākotnējās juridiskās palīdzības sistēmas ieviešanu un mediācijas integrēšanu juridiskās palīdzības sistēmā.
Tāpat noteikumu projekts paredz ietekmi Sertificētu mediatoru padomei, kas ir sertificētu mediatoru pārstāvības institūcija, tā kā ar noteikumu projekta ietvertajiem uzdevumiem tiek plānota mediācijas integrēšana valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmā.
Tieslietu ministrijas pildīs atbildīgās iestādes funkcijas, savukārt administrācija pildīs finansējuma saņēmēja funkcijas.
Tāpat noteikumu projekts paredz ietekmi Sertificētu mediatoru padomei, kas ir sertificētu mediatoru pārstāvības institūcija, tā kā ar noteikumu projekta ietvertajiem uzdevumiem tiek plānota mediācijas integrēšana valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmā.
Tieslietu ministrijas pildīs atbildīgās iestādes funkcijas, savukārt administrācija pildīs finansējuma saņēmēja funkcijas.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
384 850
0
362 665
0
361 735
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
384 850
0
362 665
0
361 735
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
452 765
0
426 665
0
425 570
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
452 765
0
426 665
0
425 570
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-67 915
0
-64 000
0
-63 835
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-67 915
0
-64 000
0
-63 835
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-67 915
-64 000
-63 835
0
5.1. valsts pamatbudžets
-67 915
-64 000
-63 835
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
4.3.5.5. pasākuma ietvaros plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 1 305 000 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 205 896 euro), tai skaitā ESF+ finansējums 1 109 250 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 175 012 euro) un valsts budžeta līdzfinansējums – ne mazāk kā 195 750 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 30 884 euro).
Projekta iesniegumā 4.3.5.5. pasākuma īstenošanai kopējo pasākuma pieejamo finansējumu plāno ne vairāk kā 1 099 104 euro apmērā, tai skaitā ESF+ finansējumu – 934 238 euro apmērā, valsts budžeta līdzfinansējumu – 164 866 euro apmērā.
Atbildīgā iestāde pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu var ierosināt no 2026. gada 1. janvāra palielināt pasākumam pieejamo kopējo finansējumu līdz plānotajam kopējam finansējuma apmēram - par noteikto elastības finansējuma summu: 205 896 euro (ESF+ 175 012 euro un valsts budžets 30 884 euro).
Pēc elastības finansējuma saņemšanas (205 896 euro) 4.3.5.5. pasākuma kopējais attiecināmais finansējums būs 1 305 000 euro (ESF+ finansējums 1 109 250 euro un valsts budžeta finansējums 195 750 euro).
Budžeta ieņēmumi ir finansējuma ESF+ daļa 85 procentu apmērā no projektu attiecināmām izmaksām un valsts budžeta daļa 15 procentu apmērā.
Plānots šāds finansējuma sadalījums:
2024. gadā 452 765 euro; (ESF+ 384 850 euro; VB 67 915 euro);
2025. gadā 426 665 euro; (ESF+ 362 665 euro; VB 64 000 euro);
2026. gadā 425 570 euro ( t.sk. elastības finansējums: 205 896 euro apmērā) (ESF+ 361 735 euro; VB 63 835 euro).
Projekta iesniegumā 4.3.5.5. pasākuma īstenošanai kopējo pasākuma pieejamo finansējumu plāno ne vairāk kā 1 099 104 euro apmērā, tai skaitā ESF+ finansējumu – 934 238 euro apmērā, valsts budžeta līdzfinansējumu – 164 866 euro apmērā.
Atbildīgā iestāde pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu var ierosināt no 2026. gada 1. janvāra palielināt pasākumam pieejamo kopējo finansējumu līdz plānotajam kopējam finansējuma apmēram - par noteikto elastības finansējuma summu: 205 896 euro (ESF+ 175 012 euro un valsts budžets 30 884 euro).
Pēc elastības finansējuma saņemšanas (205 896 euro) 4.3.5.5. pasākuma kopējais attiecināmais finansējums būs 1 305 000 euro (ESF+ finansējums 1 109 250 euro un valsts budžeta finansējums 195 750 euro).
Budžeta ieņēmumi ir finansējuma ESF+ daļa 85 procentu apmērā no projektu attiecināmām izmaksām un valsts budžeta daļa 15 procentu apmērā.
Plānots šāds finansējuma sadalījums:
2024. gadā 452 765 euro; (ESF+ 384 850 euro; VB 67 915 euro);
2025. gadā 426 665 euro; (ESF+ 362 665 euro; VB 64 000 euro);
2026. gadā 425 570 euro ( t.sk. elastības finansējums: 205 896 euro apmērā) (ESF+ 361 735 euro; VB 63 835 euro).
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Noteikumu projekts ietekmē amata vietu skaitu, t.i., uz projekta īstenošanas laiku uz darba līguma vai administrācijas rīkojuma pamata tiks piesaistīts personāls:
- projekta vadītājs, t.sk. satura veidotājs;
- projekta vadītāja vietnieks, t.sk. finansists;
- projekta koordinators, t.sk. iepirkumu speciālists.
Projekta vadības un īstenošanas personāls tiks finansēts no projekta līdzekļiem.
- projekta vadītājs, t.sk. satura veidotājs;
- projekta vadītāja vietnieks, t.sk. finansists;
- projekta koordinators, t.sk. iepirkumu speciālists.
Projekta vadības un īstenošanas personāls tiks finansēts no projekta līdzekļiem.
Cita informācija
Norādītais finansējuma apguves sadalījums ir indikatīvs un var tikt precizēts pēc 4.3.5.5. pasākuma projekta apstiprināšanas. 4.3.5.5. pasākuma īstenošanai nepieciešamais finansējums Tieslietu ministrijas budžetā tiks pārdalīts no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai" atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 17. jūlija noteikumos Nr. 421 "Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas" noteiktajam.
Noteikumu projekts paredz, ka 4.3.5.5. pasākuma īstenošanā piemēro netiešo izmaksu vienoto likmi kā vienu izmaksu pozīciju 15 % apmērā no Ministru kabineta noteikumu projektā plānotajām tiešajām attiecināmajām personāla izmaksām.
Nosacījumi par elastības finansējumu attiecināmi līdz brīdim, kamēr tiks saņemts EK lēmums par vidusposma ziņojumu.
Pēc projekta īstenošanas izstrādātajiem informācijas tehnoloģijas risinājumiem būs nepieciešams uzturēšanas finansējums 10 440 EUR apmērā gadā (5% no aprēķinātajām projektā paredzētajām informācijas tehnoloģiju risinājumu izstrādāšanas un ieviešanas izmaksām), kas tiks pieprasīts iekļaušanai Tieslietu ministrijas bāzes izdevumos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sākot no 2027.gada.
Saskaņā ar Valsts kancelejas izstrādātajām vadlīnijām "Vadlīnijas atlīdzības aprēķinam amata vietām ANM, ES SF u.c. projektos" (2023. gada 15. marta versija Nr. 1) projektā iesaistītajiem darbiniekiem 2024. gadam, tiks plānota šāda atlīdzība, kas ir aprēķināta saskaņā ar normatīvo aktu regulējumā noteiktajam mēnešalgu grupu intervālu viduspunktam 2024. gadam (turpmākajiem gadiem atlīdzības apmērs tiks pārskatīts saskaņā ar kārtējam gadam noteikto mēnešalgas grupas intervāla viduspunkta apmēru):
1. Mēnešalgu kopsumma - 73 788 euro, t.sk.:
Projekta vadītājam, t.sk. satura veidotājam (amata klasifikācijas saime un līmenis 39.1. IVB, 11. mēnešalgu grupa) 2024. gadā līdz 2 645 euro apmērā x 12 mēneši = 31 740 euro;
Projekta vadītāja vietniekam, t.sk. finansistam (amata klasifikācijas saime un līmenis 15.1. II, 9. mēnešalgu grupa) 2024. gadā līdz 1 752 euro apmērā x 12 mēneši = 21 024 euro;
Projekta koordinatoram, t.sk. iepirkumu speciālistam (amata klasifikācijas saime un līmenis 2. IV, IVA, 9. mēnešalgu grupa) 2024. gadā līdz 1 752 euro apmērā x 12 mēneši = 21 024 euro.
2. Vispārējās piemaksas 5 % apmērā no gada mēnešalgu kopsummas: 3 689 euro (1 587 euro+ 1 051 euro+ 1051 euro).
3. Naudas balvas un prēmijas 10% apmērā no gada mēnešalgu kopsummas: 7 378 euro (3 174 euro+ 2 102 euro+ 2 102 euro).
4. Sociālās garantijas 5% apmērā no gada mēnešalgu kopsummas: 3 689 euro (1 587 euro+ 1 051 euro+ 1051 euro).
5. Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas gadā (23,59%) no atalgojumu kopsummas: 20 887 euro (8 985 euro+ 5 951 euro+ 5 951 euro).
6. Darba devēja izdevumi veselības apdrošināšanai 427 euro x 3= 1 281 euro.
Kopā atlīdzībai paredzēts finansējums gadā: 110 712 euro (47 500 euro+ 31 606 euro+ 31 606 euro).
Norādītais finansējuma aprēķins ir indikatīvs un var mainīties.
Noteikumu projekts paredz, ka 4.3.5.5. pasākuma īstenošanā piemēro netiešo izmaksu vienoto likmi kā vienu izmaksu pozīciju 15 % apmērā no Ministru kabineta noteikumu projektā plānotajām tiešajām attiecināmajām personāla izmaksām.
Nosacījumi par elastības finansējumu attiecināmi līdz brīdim, kamēr tiks saņemts EK lēmums par vidusposma ziņojumu.
Pēc projekta īstenošanas izstrādātajiem informācijas tehnoloģijas risinājumiem būs nepieciešams uzturēšanas finansējums 10 440 EUR apmērā gadā (5% no aprēķinātajām projektā paredzētajām informācijas tehnoloģiju risinājumu izstrādāšanas un ieviešanas izmaksām), kas tiks pieprasīts iekļaušanai Tieslietu ministrijas bāzes izdevumos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sākot no 2027.gada.
Saskaņā ar Valsts kancelejas izstrādātajām vadlīnijām "Vadlīnijas atlīdzības aprēķinam amata vietām ANM, ES SF u.c. projektos" (2023. gada 15. marta versija Nr. 1) projektā iesaistītajiem darbiniekiem 2024. gadam, tiks plānota šāda atlīdzība, kas ir aprēķināta saskaņā ar normatīvo aktu regulējumā noteiktajam mēnešalgu grupu intervālu viduspunktam 2024. gadam (turpmākajiem gadiem atlīdzības apmērs tiks pārskatīts saskaņā ar kārtējam gadam noteikto mēnešalgas grupas intervāla viduspunkta apmēru):
1. Mēnešalgu kopsumma - 73 788 euro, t.sk.:
Projekta vadītājam, t.sk. satura veidotājam (amata klasifikācijas saime un līmenis 39.1. IVB, 11. mēnešalgu grupa) 2024. gadā līdz 2 645 euro apmērā x 12 mēneši = 31 740 euro;
Projekta vadītāja vietniekam, t.sk. finansistam (amata klasifikācijas saime un līmenis 15.1. II, 9. mēnešalgu grupa) 2024. gadā līdz 1 752 euro apmērā x 12 mēneši = 21 024 euro;
Projekta koordinatoram, t.sk. iepirkumu speciālistam (amata klasifikācijas saime un līmenis 2. IV, IVA, 9. mēnešalgu grupa) 2024. gadā līdz 1 752 euro apmērā x 12 mēneši = 21 024 euro.
2. Vispārējās piemaksas 5 % apmērā no gada mēnešalgu kopsummas: 3 689 euro (1 587 euro+ 1 051 euro+ 1051 euro).
3. Naudas balvas un prēmijas 10% apmērā no gada mēnešalgu kopsummas: 7 378 euro (3 174 euro+ 2 102 euro+ 2 102 euro).
4. Sociālās garantijas 5% apmērā no gada mēnešalgu kopsummas: 3 689 euro (1 587 euro+ 1 051 euro+ 1051 euro).
5. Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas gadā (23,59%) no atalgojumu kopsummas: 20 887 euro (8 985 euro+ 5 951 euro+ 5 951 euro).
6. Darba devēja izdevumi veselības apdrošināšanai 427 euro x 3= 1 281 euro.
Kopā atlīdzībai paredzēts finansējums gadā: 110 712 euro (47 500 euro+ 31 606 euro+ 31 606 euro).
Norādītais finansējuma aprēķins ir indikatīvs un var mainīties.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32021R1060
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai.
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32021R1057
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1057 ar ko izveido ESF+ un atceļ Regulu (ES) Nr. 1296/2013.
Apraksts
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai.
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
47., 50., 64. (1.punkts, “c” apakšpunkts)
17.2.8., 18. un 24.1.
Pārņemtas pilnībā
Nē
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1057 ar ko izveido ESF+ un atceļ Regulu (ES) Nr. 1296/2013.
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
1.pielikums
24.2.
Pārņemtas pilnībā
Nē
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Juridiskās palīdzības administrācija, Tiesu administrācijaNevalstiskās organizācijas
Sertificētu mediatoru padomeCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/39cf81ac-2c5c-497e-833d-f8d1c683d6d9
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Sabiedrības līdzdalība nodrošināta TAP portālā atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumiem Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā". Ir saņemti iebildumi, kas nav ņemti vērā, jo nebija vērsti uz noteikumu saturu.
6.4. Cita informācija
Pirms ievietošanas TAP portālā noteikumu projekta izstrādes laikā tika nodrošinātas konsultācijas ar SMP.
TAP saskaņošanas laikā atzinuma sniegšanai pieteicās Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, kas MK noteikumu projektu saskaņoja bez iebildumiem un priekšlikumiem.
TAP saskaņošanas laikā atzinuma sniegšanai pieteicās Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, kas MK noteikumu projektu saskaņoja bez iebildumiem un priekšlikumiem.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Tiesu administrācija
- Juridiskās palīdzības administrācija
- Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
- Tieslietu ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Projekta ietvaros tiks īstenoti pasākumi kā esošās situācijas izvērtējums un vajadzību definēšana, rokasgrāmatu, vadlīniju izstrāde un ārējais audits kvalitātes sistēmai, kas varētu būt par pamatu procesu efektivizācijai. Noteikumu projektu izpilde tiks nodrošināta piešķirtā budžeta ietvaros.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekta mērķis ir izveidot attīstītu valsts nodrošinātā juridiskā atbalsta sistēmu, paplašinot mazāk aizsargāto personu piekļuvi tiesu sistēmai, paredzot savlaicīgu un iedzīvotājiem pieejamu juridiskā atbalsta sniegšanu, lai preventīvi novērstu gadījumus, kad juridisko jautājumu nerisināšana negatīvi ietekmē iedzīvotāju sociālo un ekonomisko situāciju un pakļauj viņus nabadzības un/vai sociālās atstumtības riskam.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
NAP 2027:
[427] Strīdu risināšanas kultūras attīstība un alternatīvo strīdu risināšanas veidu ieviešana Latvijā, t. sk. palielinot mediācijas nozīmi sabiedrībā un pārvaldībā.
[429] Efektīva, ērta, savlaicīga, sabiedrībai saprotama un pieejama tiesībaizsardzības sistēma, nostiprinot tiesībaizsardzības iestāžu kapacitāti, savstarpēju sadarbību un vienotu izpratni juridisko procesu vienkāršošanai (savstarpēji papildinoši un pieejami digitālie risinājumi, kopējās sadarbības platformas un mācības, vienotas prakses, pētniecības un ekspertīzes), ieviešot inovatīvus, uz rezultātu vērstus un ekonomiskus risinājumus visās pirmstiesas izmeklēšanas iestādēs, tiesās un ārpustiesas strīdu izskatīšanas institūcijās, t. sk. īstenojot mazaizsargāto un cietušo personu atbalsta un aizsardzības sistēmu.
(Par Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2021.-2027. gadam (NAP2027), pieejams: https://likumi.lv/ta/id/315879-par-latvijas-nacionalo-attistibas-planu-20212027-gadam-nap2027).
[427] Strīdu risināšanas kultūras attīstība un alternatīvo strīdu risināšanas veidu ieviešana Latvijā, t. sk. palielinot mediācijas nozīmi sabiedrībā un pārvaldībā.
[429] Efektīva, ērta, savlaicīga, sabiedrībai saprotama un pieejama tiesībaizsardzības sistēma, nostiprinot tiesībaizsardzības iestāžu kapacitāti, savstarpēju sadarbību un vienotu izpratni juridisko procesu vienkāršošanai (savstarpēji papildinoši un pieejami digitālie risinājumi, kopējās sadarbības platformas un mācības, vienotas prakses, pētniecības un ekspertīzes), ieviešot inovatīvus, uz rezultātu vērstus un ekonomiskus risinājumus visās pirmstiesas izmeklēšanas iestādēs, tiesās un ārpustiesas strīdu izskatīšanas institūcijās, t. sk. īstenojot mazaizsargāto un cietušo personu atbalsta un aizsardzības sistēmu.
(Par Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2021.-2027. gadam (NAP2027), pieejams: https://likumi.lv/ta/id/315879-par-latvijas-nacionalo-attistibas-planu-20212027-gadam-nap2027).
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Juridiskās palīdzības pieejamība ir būtisks visas sistēmas balsts, lai tiktu garantētas visu sabiedrības grupu, tostarp nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto personu, iespējas aizstāvēt savas tiesības, un nodrošināt šo tiesību ievērošanu, risinot juridiska rakstura jautājumus. Šobrīd pieejamā valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība, kā arī valsts apmaksātie mediācijas pakalpojumi ir jāattīsta tā, lai veicinātu pilnvērtīgu pieeju tiesiskuma nodrošināšanai, turklāt mediācijas iespējas būtu popularizējamas tieši mazaizsargāto personu vidū. Līdz ar to šī projekta rezultāti pozitīvi ietekmēs visu sabiedrību kopumā, tostarp mazaizsargātās personu grupas, nodrošinot tām ātru un efektīvu piekļuvi juridiskajai palīdzībai un mediācijai. Pieejas tiesiskumam neesamība, juridisko problēmu savlaicīga nerisināšana būtiski palielina sociālās atstumtības un nabadzības risku, ietekmē personas materiālo un fizisko stāvokli, kas savukārt ilgtermiņā var atstāt ietekmi uz veselību, nodarbinātību, produktivitāti, ģimenes stabilitāti, izglītības iespējām bērniem, paaugstinot vardarbības riskus. Valsts ir atbildīga par tiesiskuma aizsardzību, stiprināšanu, uzturēšanu un pieeju tam. Lai vēl vairāk nepasliktinātu sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļauto personu stāvokli, jo īpaši ir nepieciešams nodrošināt savlaicīgu pieeju tiesiskajiem instrumentiem viņu tiesību un pienākumu realizācijai un aizstāvībai, tādejādi jau preventīvi un nekavējoši iedarbojoties uz mazaizsargātās personu grupas aizsardzību un atbalstu.
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekta vadības un īstenošanas personāla atlase tiks nodrošināta bez jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas, veicina mazāk pārstāvētā dzimuma piesaisti, personu ar invaliditāti piesaisti un nediskriminē pēc rases, etniskās izcelsmes, dzimuma, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, pārliecības, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem.
Tiks nodrošināts, ka informācija publiskajā telpā, t.sk. tīmeklī, ir piekļūstama cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, izmantojot vairākus sensoros (redze, dzirde, tauste) kanālus (skat. VARAM vadlīnijas “Tīmekļvietnes izvērtējums atbilstoši digitālās vides piekļūstamības prasībām (WCAG 2.1 AA)” (https://pieklustamiba.varam.gov.lv /, Vadlīnijas piekļūstamības izvērtējumam pieejamas šeit: https://www.varam.gov.lv/lv/wwwvaramgovlv/lv/pieklustamiba);
Mediju kampaņās, semināru, konferenču un komunikācijas pasākumu īstenošanā sabiedrības informēšanai tiks nodrošināti cilvēkiem ar dažāda veida funkcionāliem traucējumiem piekļūstami formāti (piem., tulkošana zīmju valodā, subtitrēšana, reāllaika transkripcija, raidījumu un pasākumu ierakstīšana).
Tiks nodrošināts, ka informācija publiskajā telpā, t.sk. tīmeklī, ir piekļūstama cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, izmantojot vairākus sensoros (redze, dzirde, tauste) kanālus (skat. VARAM vadlīnijas “Tīmekļvietnes izvērtējums atbilstoši digitālās vides piekļūstamības prasībām (WCAG 2.1 AA)” (https://pieklustamiba.varam.gov.lv /, Vadlīnijas piekļūstamības izvērtējumam pieejamas šeit: https://www.varam.gov.lv/lv/wwwvaramgovlv/lv/pieklustamiba);
Mediju kampaņās, semināru, konferenču un komunikācijas pasākumu īstenošanā sabiedrības informēšanai tiks nodrošināti cilvēkiem ar dažāda veida funkcionāliem traucējumiem piekļūstami formāti (piem., tulkošana zīmju valodā, subtitrēšana, reāllaika transkripcija, raidījumu un pasākumu ierakstīšana).
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Mācību un metodisko līdzekļu saturs tiks veidots, ievērojot dzimumu līdztiesības principus, īpašu uzmanību veltot sabiedrībā valdošos stereotipu par dzimumu lomu sadalījumu izskaušanai un nepieļaujot stereotipisku dzimumu attēlojumus mācību līdzekļos (piemēram: sieviete – mājsaimniece, vīrietis – naudas pelnītājs), kā arī tiks veikta uzskaite par izstrādāto vai pilnveidoto stratēģiju, izglītības programmu, metodisko līdzekļu, vadlīniju, mācību līdzekļu (tai skaitā digitālo), skaitu, kuros integrēti jautājumi par dzimumu līdztiesību, personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām, diskriminācijas novēršanu vecuma, etniskās piederības un citu iemeslu dēļ, kā arī pamattiesību jautājumi, tostarp par tiesiskajiem un praktiskajiem aspektiem.
Projekta vadības un īstenošanas personāla atlase tiks nodrošināta bez jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas, veicina mazāk pārstāvētā dzimuma piesaisti, personu ar invaliditāti piesaisti un nediskriminē pēc rases, etniskās izcelsmes, dzimuma, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, pārliecības, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem.
Projekta vadības un īstenošanas personāla atlase tiks nodrošināta bez jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas, veicina mazāk pārstāvētā dzimuma piesaisti, personu ar invaliditāti piesaisti un nediskriminē pēc rases, etniskās izcelsmes, dzimuma, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, pārliecības, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem.
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Fiziskās personas tiesību uz taisnīgu tiesu nodrošināšana un aizsardzība, tostarp nodrošinot valsts garantētu finansiālu atbalstu juridiskās palīdzības saņemšanai ir no Latvijas Republikas Satversmes un starptautiskajām cilvēktiesībām izrietošs valsts pienākums. Tā kā projekta mērķis ir izveidot attīstītu valsts nodrošinātā juridiskā atbalsta sistēmu, paplašinot mazāk aizsargāto personu piekļuvi tiesu sistēmai, paredzot savlaicīgu un iedzīvotājiem pieejamu juridiskā atbalsta sniegšanu, lai preventīvi novērstu gadījumus, kad juridisko jautājumu nerisināšana negatīvi ietekmē iedzīvotāju sociālo un ekonomisko situāciju un pakļauj viņus nabadzības un/vai sociālās atstumtības riskam, tad attiecīgi tam ir ietekme uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību.
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Īstenojot projektus tiks apstrādāti personas dati, lai nodrošinātu projektā paredzētos pasākumus (apmācības u.c.), kā arī, lai atskaitītos par finansējuma pamatotu izlietojumu un personu dalību projektos, t.sk. rādītāju sasniegšanu.
Projekta darbību īstenošanas laikā ievāktie dati, izpildot Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1057, ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1296/2013 prasības, tiks iesniegti Eiropas Komisijai, kā arī lai nodrošinātu uzraudzību, izvērtēšanu, finanšu pārvaldību, pārbaudi un revīziju.
Projekta darbību īstenošanas laikā ievāktie dati, izpildot Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1057, ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1296/2013 prasības, tiks iesniegti Eiropas Komisijai, kā arī lai nodrošinātu uzraudzību, izvērtēšanu, finanšu pārvaldību, pārbaudi un revīziju.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekta netiešā mērķa grupa ir arī bērni, nepilnās ģimenes ar bērniem, līdz ar to projektā īstenotās darbības ietekmēs arī bērnu labākās intereses, atstājot pozitīvu ietekmi uz bērnu, bērnu nākotni, viņu tiesībām.
8.2. Cita informācija
4.3.5.5. pasākuma mērķim ir netieša ietekme uz horizontālo principu "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana". 4.3.5.5. pasākuma mērķis ir netieši vērsts uz mērķa grupu iekļaušanu un nediskrimināciju, netieši veicina vienlīdzīgu attieksmi un iespējas sievietēm un vīriešiem, tostarp attiecībā uz dalību darba tirgū, nodarbinātības noteikumiem un karjeras attīstību, netieši palīdz izskaust jebkādu diskrimināciju rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ, netieši veicina pamattiesību ievērošanu un netieši veicina vides piekļūstamību personām ar invaliditāti, tostarp informācijas un komunikācijas tehnoloģiju ziņā, un veicina pāreju no aprūpes iestādē vai ilgstošas sociālās aprūpes iestādē uz ģimenē un kopienā balstītu aprūpi.
Pasākuma projekta iesnieguma vērtēšanā tiks piemērots specifiskās atbilstības kritērijs "Projektā ir paredzētas darbības, kas veicina horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" īstenošanu" un noteikumu projekts paredz pienākumu finansējuma saņēmējam uzkrāt datus par horizontālā principa rādītāju.
Noteikumu projekta ietvaros tiks nodrošinātas vispārīgas HP darbības, piemēram:
- projekta vadības un īstenošanas personāla atlase tiks nodrošināta bez jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas, veicina mazāk pārstāvētā dzimuma piesaisti, personu ar invaliditāti piesaisti un nediskriminē pēc rases, etniskās izcelsmes, dzimuma, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, pārliecības, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem;
- tiks nodrošināts, ka informācija publiskajā telpā, t.sk. tīmeklī, ir piekļūstama cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, izmantojot vairākus sensoros (redze, dzirde, tauste) kanālus (skat. VARAM vadlīnijas “Tīmekļvietnes izvērtējums atbilstoši digitālās vides piekļūstamības prasībām (WCAG 2.1 AA)” (https://pieklustamiba.varam.gov.lv /, Vadlīnijas piekļūstamības izvērtējumam pieejamas šeit: https://www.varam.gov.lv/lv/wwwvaramgovlv/lv/pieklustamiba);
- projektā tiks īstenots sociāli atbildīgs iepirkums, pērkot ētiski ražotus produktus un pakalpojumus un izmantojot publiskās iepirkumu procedūras, lai radītu darbvietas, pienācīgus darba apstākļus, sekmētu sociālo un profesionālo iekļautību, nodrošinātu piekļūstamību pakalpojuma sniegšanas vietai/videi/objektam/pasākuma norises vietai, kā arī veicinātu labākus darba nosacījumus cilvēkiem ar invaliditāti un nelabvēlīgākā situācijā esošiem cilvēkiem.
Tiks īstenotas arī specifiskas HP darbības, piemēram:
- mācību un metodisko līdzekļu saturs tiks veidots, ievērojot dzimumu līdztiesības principus, īpašu uzmanību veltot sabiedrībā valdošos stereotipu par dzimumu lomu sadalījumu izskaušanai un nepieļaujot stereotipisku dzimumu attēlojumus mācību līdzekļos (piemēram: sieviete – mājsaimniece, vīrietis – naudas pelnītājs);
- tiks uzskaitītas mērķa grupas personas, kuras ir piedalījušās apmācību programmās un izglītojošos pasākumos, kuros ir integrēti jautājumi par dzimumu līdztiesību, tostarp par tiesiskajiem un praktiskajiem aspektiem (TM pasākumos);
- mediju kampaņās, semināru, konferenču un komunikācijas pasākumu īstenošanā sabiedrības informēšanai tiks nodrošināti cilvēkiem ar dažāda veida funkcionāliem traucējumiem piekļūstami formāti (piem., tulkošana zīmju valodā, subtitrēšana, reāllaika transkripcija, raidījumu un pasākumu ierakstīšana).
Pasākumam nav ietekmes uz horizontālajiem principiem "Klimatdrošināšana", "Energoefektivitāte pirmajā vietā", "Nenodarīt būtisku kaitējumu".
Pasākuma projekta iesnieguma vērtēšanā tiks piemērots specifiskās atbilstības kritērijs "Projektā ir paredzētas darbības, kas veicina horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" īstenošanu" un noteikumu projekts paredz pienākumu finansējuma saņēmējam uzkrāt datus par horizontālā principa rādītāju.
Noteikumu projekta ietvaros tiks nodrošinātas vispārīgas HP darbības, piemēram:
- projekta vadības un īstenošanas personāla atlase tiks nodrošināta bez jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas, veicina mazāk pārstāvētā dzimuma piesaisti, personu ar invaliditāti piesaisti un nediskriminē pēc rases, etniskās izcelsmes, dzimuma, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, pārliecības, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem;
- tiks nodrošināts, ka informācija publiskajā telpā, t.sk. tīmeklī, ir piekļūstama cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, izmantojot vairākus sensoros (redze, dzirde, tauste) kanālus (skat. VARAM vadlīnijas “Tīmekļvietnes izvērtējums atbilstoši digitālās vides piekļūstamības prasībām (WCAG 2.1 AA)” (https://pieklustamiba.varam.gov.lv /, Vadlīnijas piekļūstamības izvērtējumam pieejamas šeit: https://www.varam.gov.lv/lv/wwwvaramgovlv/lv/pieklustamiba);
- projektā tiks īstenots sociāli atbildīgs iepirkums, pērkot ētiski ražotus produktus un pakalpojumus un izmantojot publiskās iepirkumu procedūras, lai radītu darbvietas, pienācīgus darba apstākļus, sekmētu sociālo un profesionālo iekļautību, nodrošinātu piekļūstamību pakalpojuma sniegšanas vietai/videi/objektam/pasākuma norises vietai, kā arī veicinātu labākus darba nosacījumus cilvēkiem ar invaliditāti un nelabvēlīgākā situācijā esošiem cilvēkiem.
Tiks īstenotas arī specifiskas HP darbības, piemēram:
- mācību un metodisko līdzekļu saturs tiks veidots, ievērojot dzimumu līdztiesības principus, īpašu uzmanību veltot sabiedrībā valdošos stereotipu par dzimumu lomu sadalījumu izskaušanai un nepieļaujot stereotipisku dzimumu attēlojumus mācību līdzekļos (piemēram: sieviete – mājsaimniece, vīrietis – naudas pelnītājs);
- tiks uzskaitītas mērķa grupas personas, kuras ir piedalījušās apmācību programmās un izglītojošos pasākumos, kuros ir integrēti jautājumi par dzimumu līdztiesību, tostarp par tiesiskajiem un praktiskajiem aspektiem (TM pasākumos);
- mediju kampaņās, semināru, konferenču un komunikācijas pasākumu īstenošanā sabiedrības informēšanai tiks nodrošināti cilvēkiem ar dažāda veida funkcionāliem traucējumiem piekļūstami formāti (piem., tulkošana zīmju valodā, subtitrēšana, reāllaika transkripcija, raidījumu un pasākumu ierakstīšana).
Pasākumam nav ietekmes uz horizontālajiem principiem "Klimatdrošināšana", "Energoefektivitāte pirmajā vietā", "Nenodarīt būtisku kaitējumu".
Pielikumi