Anotācija (ex-ante)

Tieslietu ministrijas 2020. gadā pasūtītajā pētījumā "Pieeja tiesiskumam Latvijā"(https://www.tm.gov.lv/lv/tehniska-palidziba-tieslietu-ministrijai-es-fondu-planosanai-nr1013019tp006), kas izstrādāts ar mērķi analizēt nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto personu iespējas aizstāvēt savas tiesības un nodrošināt šo tiesību ievērošanu, risinot juridiska rakstura jautājumus, tika veiktas dažāda veida, tostarp mērķgrupas, aptaujas, lai noskaidrotu personu pieejas tiesiskumam šā brīža efektivitāti un plānotu tās attīstību. Mērķa grupas aptaujas ietvaros lielākā daļa respondentu (32,6%) norādīja, ka labprāt izvēlētos valsts nodrošināto juridisko palīdzību savu juridisko problēmu risināšanai. Tomēr reāli administrācijā vērsušies tikai 2,96% respondentu. Acīmredzami jāsecina, ka cilvēkiem trūkst informācijas par valsts nodrošinātajām iespējām vai pastāv aizspriedumi pret to izmantošanu, kas sakņojas katra cilvēka individuālajos pieņēmumos un bieži ir subjektīvi, kā arī tās šobrīd nav tiesīgas saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību tās saņemšanas nosacījumu neizpildes dēļ. No mērķa grupas aptaujas ietvaros aptaujātajām personām, kuras nebija vērsušās administrācijā, 69,9% nav vai nebija zināms par šādu iespēju. 18,68% nevēlējās vērsties administrācijā, bet 6,92% neatbilda statusam, kas nepieciešams valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības saņemšanai. Savukārt no respondentiem, kuri nevēlējās vērsties administrācijā, 35,19% norādīja, ka neuzticas valsts nodrošinātajiem juristiem vai advokātiem, savukārt 20,37% norādīja, ka procedūra viņu ieskatā ir pārāk sarežģīta. Lai arī pētījuma gaitā šie pieņēmumi neapstiprinājās, tomēr jāņem vērā, ka to esamība var būt šķērslis, kura dēļ personas nevēršas administrācijā valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības saņemšanai. Līdz ar to ir nepieciešams paplašināt sabiedrības informēšanas aktivitātes ne tikai attiecībā uz juridiskās palīdzības mērķa grupu, bet arī uz sabiedrību kopumā, ņemot vērā personu ienākumu līmeņa objektīvi mainīgo raksturu un paradumu arī juridiskus jautājumus risināt, piemēram, vispirms vēršoties pēc padoma pie līdzcilvēkiem.

Pasaules prakse valsts apmaksātās juridiskās palīdzības jomā iedala juridisko palīdzību sākotnējā un padziļinātajā valsts apmaksātajā juridiskajā palīdzībā, kur sākotnējās valsts apmaksātās juridiskās palīdzības ietvaros tiek sniegta parasti vienreizēja konsultācija un palīdzība vienkāršu dokumentu sagatavošanā vai aizpildīšanā, savukārt padziļinātās valsts apmaksātās juridiskās palīdzības ietvaros tiek sniegta padziļināta juridiskā palīdzība, ja nepieciešams arī sagatavojot tiesvedībai nepieciešamos dokumentus un nodrošinot pārstāvību tiesās. Līdz ar to ir nepieciešams plānot šādas vai līdzīgas sistēmas ieviešanu arī Latvijā ar mērķi skaidrot personām nepieciešamību risināt juridiska rakstura jautājumus to agrīnajā stadijā un būt informētiem par savām tiesībām pienākumiem un jautājumu risināšanas iespējām. Ilgākā termiņā tas dotu iespēju samazināt juridisko strīdu rašanos sabiedrībā, līdz ar to palielinot tiesiskās aizsardzības pieejamību un novēršot iespējamus materiālus un sociālus riskus personai nākotnē.

Tāpat ir nepieciešams pilnveidot atbalstu jo īpaši MK noteikumu 4.punkta mērķgrupai (nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautās personas; sabiedrības grupas, kurām identificēti šķēršļi pieejai tiesiskumam), proti, tiem, kas šobrīd nekvalificējas valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības saņemšanas kritērijiem, bet potenciāli tuvākajā nākotnē, nerisinot savas jau esošās juridiskās problēmas, varētu kvalificēties, gan arī tai sabiedrības grupai, kas šobrīd nesaskaras ar juridiska rakstura problēmām un attiecīgi vēl netiek iekļauta MK noteikumu 4.punkta mērķgrupās, bet pie noteiktiem apstākļiem persona varētu potenciāli atbilst šiem kritērijiem nākotnē, ja vien pietiekami savlaicīgi nerisinās juridiska rakstura jautājumus, kuru nerisināšanas seku iestāšanās rezultātā personai var būt nelabvēlīgs iznākums attiecībā uz tās emocionālo un materiālo stāvokli. Piemēram, savlaicīgi nerisinot parādsaistības, persona riskē ar to, ka pret to tiks vērsti piespiedu izpildes līdzekļi, kas nebūs labvēlīgi personas materiālajam stāvoklim. Ņemot vērā minēto, ir nepieciešams plānot atbalsta pasākumus arī tai sabiedrības daļai, kas šobrīd nekvalificējas trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības (personas) statusam, bet tai pat laikā tās ienākumu līmenis un juridiskās zināšanas nav pietiekamas, lai pati varētu nodrošināt savu tiesību aizsardzību. Līdz ar to ir nepieciešams attīstīt valsts nodrošināto sistēmu paplašinot šobrīd esošo atbalsta saņēmēju loku.

Vienlaicīgi ir nepieciešams izmantot dažādas pastāvošās alternatīvās strīdu risināšanas metodes, kas personai tās juridisko jautājumu atrisināšanā ir draudzīgākas, nekā tiesvedība. Mediācijas sistēma Latvijā ir ieviesta 2014.gadā, stājoties spēkā Mediācijas likumam. Mediācija ir brīvprātīgas sadarbības process, kurā puses cenšas panākt savstarpēji pieņemamu vienošanos savu domstarpību atrisināšanai ar mediatora starpniecību faktiski jebkuras juridiskas situācijas/juridiska strīda atrisināšanā. Mediācijas institūta iedzīvināšanai un popularizēšanai sabiedrībā ir nepieciešams radīt tiesiskus priekšnoteikumus tam, lai veicinātu mediācijas kā alternatīva domstarpību risināšanas veida izmantošanu, sekmējot sociālo attiecību harmonizāciju. Mediāciju ir iespējams izmantot domstarpību risināšanai gan ārpustiesas procesā, gan arī tiesvedības procesā, ja speciālās tiesību normas nenosaka citādi. Veicot padziļinātās intervijas ar pašvaldību sociālo dienestu vadītājiem un darbiniekiem apstiprinājās tas, ka ģimenes strīdi, laulību šķiršanas jautājumi, bērnu aprūpes un uzturlīdzekļu, kā arī ar saskarsmes tiesībām saistīti jautājumi ir viena no būtiskākajām juridisko jautājumu grupām, ar kurām saskaras sabiedrība. Pētījumā "Pieeja tiesiskumam Latvijā" secināts, ka sabiedrība joprojām nav informēta par to, kas ir mediācija un kā ar mediācijas palīdzību risināt juridiskus jautājumus. Tikai 13% respondentu atbildējuši, ka precīzi zina, kas ir mediācija. 24% atbildējuši, ka par mediāciju ir kaut kur dzirdējuši, tomēr nezina, kas tieši tas ir, savukārt 63% neko par tādu nav dzirdējuši. Šie rezultāti apliecina, ka sabiedrībā trūkst informācijas par mediāciju. Savukārt, nezinot par mediāciju, nav iespējams nonākt līdz apzinātam lēmumam par tās izmantošanu strīda risināšanai. Vērtējot mediācijas pieejamību, būtiski ir vērtēt arī potenciālo klientu finansiālās iespējas izmantot mediācijas procesu. Pētījumā konstatēts, ka sociāli un ekonomiski mazaizsargātām personām finanšu aspekts ir būtisks mediācijas pieejamības šķērslis. Šīm personām valsts atbalstam mediācijai jābūt pilnīgam, jo šajā gadījumā svarīgi nodrošināt pieejamību mediācijai kopumā. Līdzīgi kā citu valstu piekoptajā praksē, piemēram Lietuvā, arī Latvijā mediācijai kā strīdu risināšanas veidam būtu jāiekļaujas jau izveidotajā valsts apmaksātās juridiskās palīdzības sistēmā tādejādi veicinot mediācijas izmantošanu.

Tieslietu ministrijas darbības stratēģijas īstenošanas periodā no 2018.gada līdz 2020.gadam bija iekļauts virziens - pilnveidot valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmu, ņemot vērā šīs sistēmas nozīmību valsts iedzīvotāju sociālās drošības uzturēšanā, kā arī attīstīt valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības atbalsta sistēmu un šis darbs ir turpināms arī nākotnē, jo līdz šim veiktie uzlabojumi nav pietiekami, tāpēc Tieslietu ministrijas darbības stratēģijā 2022. – 2026. gadam (pieejama: https://www.tm.gov.lv/lv/tieslietu-ministrijas-darbibas-strategija), arī ir paredzēti uzdevumi nodrošināt sabiedrības un tiesu vajadzībām atbilstošu digitālo tehnoloģiju attīstību, primārās (agrīnās) un daļēji apmaksātas juridiskās palīdzības modeļa ieviešanu, mediācijas un juridiskās palīdzības sistēmu integrāciju. Arī pētījuma "Pieeja tiesiskumam Latvijā" ietvaros secināts, ka pašreiz noteiktie kritēriji un izveidotā valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēma spēj garantēt mērķa grupas pieeju tiesiskumam daļēji. Ir konstatējams, ka atsevišķas personas un pat personu grupas, kuras pēc būtības atbilst pētījuma mērķa grupai, nekvalificējas pašreizējai valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības saņemšanai tādēļ, ka pastāv formāli šķēršļi nepieciešamā statusa iegūšanai vai personas ienākumu līmenis pārsniedz trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības (personas) statusa iegūšanai nepieciešamo ienākumu līmeni konkrētajā pašvaldībā. Turklāt ienākumu līmenis trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības (personas) statusa iegūšanai dažādās pašvaldībās ir būtiski atšķirīgs, kas rada atšķirīgu attieksmi pret salīdzinoši līdzvērtīgā situācijā esošām personām. Ir nepieciešams izvirzīt mērķi - veidot tādu sabiedrību, kura zina savas tiesības un efektīvi tās izmanto.

No pētījuma "Pieeja tiesiskumam Latvijā" ietvaros veiktajām padziļinātajām intervijām secināms, ka bieži personas nemaz neapzinās, ka viņu problēma pamatā būtu juridiski risināma, uzskatot to vienkārši par "nesaskaņām", "neveiksmi" vai "tāda ir dzīve" un "ar to jāsamierinās" situāciju. Vienīgi vēršoties pēc palīdzības pie kāda no speciālistiem, kas visbiežāk ir pašvaldības sociālais darbinieks, sarunas gaitā var secināt, ka pašreizējās problēmas un personas zemo ienākumu pamatā ir juridiska rakstura strīds, piemēram, bērnam nav noteikta paternitāte un attiecīgi nav pieprasīti uzturlīdzekļi. Līdz ar to ir nepieciešams paaugstināt kopējo sabiedrības informētību un izpratni par juridiskiem jautājumiem un to savlaicīgas risināšanas nozīmību, kas attiecīgi sekmē esošo pakalpojumu izmantošanu un uzticēšanos gan iestādes, gan tiesu sistēmas darbības tiesiskumam. Vienlaicīgi uzsverams, ka ir jēga veidot sabiedrības informēšanas aktivitātes tā, lai arī personas, kuras konkrētajā brīdī nekvalificējas valsts apmaksātās juridiskās palīdzības saņemšanai, būtu informētas par piedāvātajiem pakalpojumiem un atbalstu. Tas nepieciešams tādēļ, ka personu mantiskais stāvoklis ir mainīgs un neviens nevar būt pilnībā pārliecināts par savu situāciju un vajadzībām nākotnē.

Līdz ar to izaicinājumi, ar kuriem jātiek galā ir:
*) izpratnes trūkums par savām tiesībām un pienākumiem, kā arī par aizsardzības un atbalsta mehānismiem un juridisku jautājumu agrīnās risināšanas nepieciešamību;
*) augsts iedzīvotāju skaits, kam ir nepietiekams juridiskais atbalsts;
*) nepietiekama alternatīvo strīdu risināšanas izmantošana;
*) valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmas, tostarp kvalitātes mehānisma, attīstības nepieciešamība.
 

Ar noteikumu projektu par 4.3.5.5. pasākuma īstenošanu plānots piesaistīt Eiropas Sociālā fonda Plus (turpmāk - ESF+) finansējumu šādu darbību īstenošanai:

1.) Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmas reformēšana un efektivizēšana, kas vērsta uz mazaizsargāto un cietušo personu atbalstu, nodrošinot minēto personu savlaicīgu pieeju tiesiskumam;

2.) Risinājumi  savlaicīgai juridisko problēmu konstatēšanai un atrisināšanai: tiks vērtēti iespējamie risinājumi mediācijas faktiskas pieejamības nodrošināšanai mērķgrupai, tai skaitā, ieviešot valsts apmaksātu (pilnībā vai daļēji) mediāciju, to integrējot valsts nodrošinātas juridiskās palīdzības sistēmā. Vienlaikus mediācija kā alternatīva strīda risināšana tiks ietverta gan apmācību programmās, gan rokasgrāmatās u.tml.

3.) Esošu un jaunu informācijas tehnoloģiju un digitālo risinājumu attīstīšana: ESF+ projekta ietvaros plānots uzlabot administrācijas portāla pieejamību un saprotamu vidi sociāli mazaizsargātajām un cietušajām personām. Attiecīgi tiks pilnveidota administrācijas mājas lapa, nodrošinot informācijas apmaiņu starp administrāciju un mazaizsargātajām un cietušajām personām,  izstrādāts sākotnējais juridiskās palīdzības ceļvedis (vednis), kas tiks integrēts administrācijas un e-lietas mājaslapās.  Tā ietvaros būs pieejami vairāki scenāriji par juridisko palīdzību dažādās lietu kategorijās.   Tostarp tiks meklēti risinājumi iestāžu savstarpējās sadarbības efektivizēšanai, ar to saprotot esošo, kā arī jaunu informācijas tehnoloģiju un savstarpēji papildinošu un pieejamu digitālo risinājumu attīstīšanu, kas vērsta uz sociāli mazaizsargāto un cietušo personu tiesību efektīvāku nodrošināšanu, tostarp iestāžu savstarpējās sadarbības veicināšana minēto personu tiesību realizēšanā, t.sk. sadarbības platformu izveidi.  Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk – IKT) ieguldījumi ir plānoti publiskās pārvaldes īpašumā esošajos digitālajos risinājumos un plānotie pasākumi nepārklāsies ar Tiesu administrācijas projekta "E-lietas programma – izmeklēšanas un tiesvedības procesu pilnveide – 2. posms"  plānotajiem pasākumiem;

4.) Mērķgrupas informēšanas pasākumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pakalpojumu saņemšanu, mērķgrupas kompetences un izpratnes par nozīmīgumu savlaicīgi risināt juridiska rakstura strīdus paaugstināšanai, valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmā iesaistīto personu (tiešās mērķgrupas) apmācībām, kompetenču un prasmju līmeņa paaugstināšanai, ar to saprotot mazāk aizsargāto personu informēšana un izglītošana par savām tiesībām un pienākumiem, kā arī savlaicīgu strīdu un juridisku jautājumu risināšanas nozīmību un par juridiskā atbalsta sistēmas pieejamību, dažādu informatīvu kampaņu, bukletu u.c. informatīvu materiālu un pasākumu veidā. Proti, specifiskas teorētiskas un praktiskas apmācības tiks organizētas tikai tiešajai mērķgrupai - valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmā iesaistītajām personām/iestādēm un citām personām/iestādēm, kas ir noteiktas MK noteikumu 3.punktā,  savukārt visi pārējie informatīvie pasākumi ir attiecināmi uz visām mērķgrupām jo īpaši uz netiešo mērķgrupu (MK noteikumu 4.punkts) - nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautās personas un sabiedrības grupas, kurām identificēti šķēršļi pieejai tiesiskumam.

5.) Projekta vadība un projekta īstenošanas nodrošināšana
4.3.5.5. pasākuma ietvaros ir atbalstāmas darbības, kas saistītas ar projekta vadību un projekta īstenošanu (noteikumu projekta 15.5. apakšpunkts). Projekta īstenošanai tiks nodrošināta atbilstoši kvalificēta projekta vadības un projekta īstenošanas personāla piesaiste. Administrācijā uz projekta īstenošanas laiku tiks izveidotas trīs papildu amata vietas:
1.) Projekta vadītājs, t.sk. satura veidotājs  – 1 amata vieta (1 slodze);
2.) Projekta vadītāja vietnieks, t.sk. finansists  – 1 amata vieta (1 slodze);
3.) Projekta koordinators, t.sk. iepirkumu speciālists – 1 amata vieta (1 slodze).

Projekta vadītājs, t.sk. satura veidotājs – izstrādā un ir atbildīgs par projekta aktivitāšu saturu, vada projektu, kura rezultāti ietekmē iestādes stratēģiski nozīmīgu pakalpojumu īstenošanas efektivitāti.

Projekta vadītāja vietnieks, t.sk. finansists – piedalās projekta satura izstrādē, plāno budžetu, uzrauga projekta izpildes gaitu pret budžeta izpildi un sasniedzamajiem rezultātiem, gatavo pārskatus par projekta budžeta izpildi un sasniegtajiem rezultātiem, īsteno risku un kvalitātes vadību, veic projekta posmu, vidusposma un gala novērtējumus.

Projekta koordinators, t.sk. iepirkumu speciālists  – atbildīgs par noteiktu projekta darbību īstenošanu, attiecīgi normatīvu izstrādi, līgumu sagatavošanu, iepirkuma tehnisko specifikāciju sagatavošanu un iepirkumu organizēšanu.

Projekta vadības un īstenošanas personāla definīcija:
Par projekta vadības un īstenošanas personālu uzskata administrācijas nodarbinātos, kuru darba līgumā vai rīkojumā ir noteikti pienākumi projekta īstenošanā neatkarīgi no tā, vai personas projekta ietvaros saņem atalgojumu.

6.) Informatīvie un publicitātes pasākumi par projekta īstenošanu
4.3.5.5. pasākuma ietvaros atbalstāmas darbības, kas saistītas ar projekta informatīvajiem un obligātās publicitātes pasākumiem komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanai (noteikumu projekta 15.6. apakšpunkts). Informatīvie un publicitātes pasākumi tiek nodrošināti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk - Regulas Nr.2021/1060) 47. un 50.pantu un normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā un Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām.

Projekta ietvaros ir plānots nodrošināt sinerģiju ar Tieslietu ministrijas kā atbildīgās iestādes komunikācijas plānā ietvertajām darbībām, kuras tiks finansētas no Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam tehniskās palīdzības.

Pieredzes apmaiņas braucieni
Plānots, ka pieredzes apmaiņas braucienā dodas, kā arī Latvijā no citām valstīm ierodas saturiskie eksperti (valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmas profesionāļi ar zināšanām par sistēmas darbību praksē, politikas izstrādē), kas var dalīties savās zināšanās par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības, tostarp, sākotnējās juridiskās palīdzības sistēmu savā valstī, tādējādi sniedzot  teorētisku un praktisku informāciju par sistēmas ilgtspēju, ieguvumiem, riskiem un citu informāciju, kas ir neatsverama Latvijas valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmas reformēšanā. Pieredzes apmaiņas braucieni uzlabo publiskā sektora pakalpojumu kvalitāti (t.sk. mazāk aizsargāto personu grupām sniegto juridisko pakalpojumu kvalitāti) un veicina labas pārvaldības principu ieviešanu, pieredzes, zināšanu un labas prakses apmaiņu starp abām pusēm, kā arī veicina savstarpējo sadarbību. Ņemot vērā, ka 4.3.5.5.pasākuma projekta ietvaros ir plānots radīt rīkus un sistēmas pamatus sākotnējās valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmas ieviešanai, kas šobrīd Latvijā nav, tad sistēmas ilgtspējas nodrošināšanai un iespējamo risku novēršanai ir vērtīgi gūt pieredzi par šādas sistēmas izveidošanu un praksi valstī, kur šobrīd ir ieviesta un sekmīgi darbojas sākotnējā juridiskā palīdzība.

Plānots pieredzes apmaiņas braucienos sūtīt projekta vadītāju un projekta īstenošanas personālu (projekta vadītāja vietnieks un projekta koordinators), ņemot vērā, ka šis personāls ir projekta aktivitāšu saturiskie veidotāji un piedalās normatīvo aktu izstrādē. Kā arī MK noteikumu 3.punktā noteikto mērķgrupu personas, izvērtējot to atbilstību. Piemēram, pieredzes apmaiņas braucienos varētu sūtīt administrācijas nodarbinātos, Tieslietu ministrijas administrācijas politikas jomu izstrādātājus/ ekspertus, juridiskās palīdzības sniedzējus, ar kuriem administrācijai noslēgts līgums par juridiskās palīdzības sniegšanu, nevalstisko organizāciju ekspertus, kā arī Latvijas Zvērinātu advokātu padomes pārstāvjus, zvērinātus advokātus, Sertificētu mediatoru padomes pārstāvjus u.c., kurus, ņemot vērā, ka tie piedalās valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības, valsts kompensācijas un cietušo atbalsta, mediācijas politikas izstrādē un īstenošanā, uz administrācijas rīkojuma pamata projekta ietvaros iesaista aktivitāšu īstenošanā.

Minēto personu iesaiste projektā un sūtīšana pieredzes apmaiņas braucienos ir nepieciešama, jo tās pieder pie valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības, valsts kompensācijas un cietušo atbalsta, kā arī mediācijas sistēmām, nodrošinot to organizēšanu, darbību un/vai regulēšanu un uzraudzību. Attiecīgi, šīs personas ir tieši iesaistītas 4.3.5.5. pasākuma projekta darbību izpildē un sniedz pienesumu projekta mērķim. Šo personu dalība pieredzes apmaiņas braucienos ir nepieciešama, jo viņi praksē nodarbosies ar minēto tiesību sistēmas reformēšanu, t.i. paplašinot pieejamos pakalpojumus, ieviešot jaunus (piemēram, sākotnējo juridisko palīdzību), stiprinot nepieciešamo daudzpusējo sadarbību, t.sk. pārrobežu gadījumos (administrācija gan juridiskās palīdzības, gan valsts kompensācijas cietušo jomās Eiropas Savienībā (turpmāk – ES) pilda centrālās un kompetentās iestādes funkcijas, tādējādi efektīvai sadarbībai ir svarīgi nostiprināt formālos kontaktus un sadarbības kanālus  ES vai Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs). Sistēmā praktiski nodarbināto pārstāvju viedoklis un dalība projekta aktivitāšu, t.sk, pieredzes apmaiņas braucienos, īstenošanā ir neatsverama, jo iegūto informāciju uztver un pārbauda ar praksē nostiprinātiem paņēmieniem, kas ļauj attiecīgi izdarīt objektīvus secinājumus par iespējamību piemērot un ieviest Latvijā iegūto pieredzi.
 
Plānots, ka šajās aktivitātes tiks iesaistīti bez dalības maksas arī tādas personas, kas potenciāli īsteno saimniecisko darbību, bet, ņemot vērā iepriekšējā rindkopā pieminēto, dalība aktivitātēs nesniegs tādas zināšanas vai prasmes, kas varētu tikt izmantota viņu saimnieciskajā darbībā, t.i. dalībai nebūs ietekmes uz šo personu īstenoto saimniecisko darbību. Līdz ar to 4.3.5.5. pasākuma ietvaros netiek sniegts valsts atbalsts.

Visas 4.3.5.5. pasākuma ietvaros plānotās atbalstāmās darbības atbilst ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 4.3.prioritātes “Nodarbinātība un sociālā iekļaušana” noteiktajam intervences kodam – 162 “Pasākumi, ar ko modernizē sociālās aizsardzības sistēmas, tostarp, veicinot piekļuvi sociālajai aizsardzībai”.

Pasākuma darbību mērķa grupa:

Pasākuma tiešās mērķa grupas:
Administrācija ir Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas padotības iestāde, kuras virsmērķis nodrošināt mazaizsargāto personu pieeju taisnīgai tiesas aizsardzībai, nodrošinot valsts garantētu pakalpojumu: juridiskās palīdzības un finansiālā atbalsta saņemšanu, izveidot taisnīgu un atbilstošu valsts kompensācijas mehānismu noziedzīgos nodarījumos cietušajiem, kā arī nodrošināt noziedzīgos nodarījumos cietušos ar informatīvu atbalstu.

Mērķa grupa ir valsts nodrošinātas juridiskās palīdzības sistēmai piederīgās nodarbinātās un pašnodarbinātās personas:

Dati uz 2023.gada sākumu: 
- 114 valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzēji; 
- 33 Juridiskās palīdzības administrācijas (turpmāk - JPA) darbinieku amata vietas; 
- 1339 zvērinātu advokātu; 
- 1460 sociālā darba speciālisti; 
- 48 sertificēti mediatori; 
- 108 zvērinātu notāru amata vietas; 
- 96 zvērinātu tiesu izpildītāju amata vietas;
- 546 tiesnešu amata vietas, faktiski aizpildītas - 499;
- 1546 tiesu darbinieki; 
- 29 Tieslietu ministrijas amata vietas, kuru funkcijas ir saistītas ar valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības jomu; 
- 2 sociālo partneru un NVO pārstāvji, kuru darbība ir saistīta ar valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības nodrošināšanu. 

Nevienai no valsts nodrošinātas juridiskās palīdzības sistēmai piederīgajām personām apmācību apmeklēšana nevar tikt uzlikta par pienākumu. Neskatoties uz to, ka zvērinātiem advokātiem, zvērinātiem notāriem, zvērinātiem tiesu izpildītājiem un sociālajiem darbiniekiem ir jāsavāc konkrēts kredītpunktu skaits par apmeklētajām mācībām, visai mērķgrupai šāds pienākums nav noteikts, līdz ar to apmācību apmeklēšana nevar būt obligāts nosacījums.  

Pasākuma netiešā mērķa grupa ir sociālās atstumtības riskam pakļautās personas, t.i. , sabiedrības grupas, kurām identificēti šķēršļi pieejai tiesiskumam.
Kopumā netiešā mērķa grupa ir visa sabiedrība, bet jo īpaši tās ir nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautās personas, tostarp personas, kuru ienākumi nepārsniedz valstī noteikto minimālo mēneša darba algu, personas, kuru ienākumi nepārsniedz strādājošo mēneša vidējo darba samaksu, personas, kuras, ievērojot viņu īpašo situāciju (piemēram, stihiska nelaime, vardarbība), nav spējīgas nodrošināt savu tiesību aizsardzību, kā arī citas grupas, kurām tiek identificēti šķēršļi pieejai tiesiskumam, tostarp arī cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem vai invaliditāti, viena vecāka ģimenes, bezdarbnieki, cilvēki pensijas vecumā, bezpajumtnieki,  bērni un jaunieši, no atkarību vielām un procesiem atkarīgas personas, personas, kuras atbrīvotas no ieslodzījumu vietām, probācijas klienti, personas, kuras ieguvušas bēgļa vai alternatīvās personas statusu u.c.

Pasākuma ietvaros ir sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:

Līdz 2024. gada 31. decembrim (starpposma vērtība):
1.1. iznākuma rādītājs (EECO05): Nodarbinātas personas, tostarp pašnodarbinātas personas – 50;
1.2. iznākuma rādītājs (EECO18): Nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu – 0.

2. Līdz 2029. gada 31. decembrim:
2.1. iznākuma rādītājs (EECO05): Nodarbinātas personas, tostarp pašnodarbinātas personas – 500;
2.2. iznākuma rādītājs (EECO18): Nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu – 1;
2.3. rezultāta rādītājs (r.4.3.5.a): Izsniegtie sertifikāti par apmācību kursu profesionālo kompetenču līmeņa paaugstināšanā – 350.

Projekta iznākuma rādītāji ir:
- nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmušas atbalstu (atbalsts administrācijai).
Rādītājs tiks uzskaitīts par sasniegtu, kad tiks noslēgta vienošanās ar finansējuma saņēmēju par projekta īstenošanu. Rādītāja uzskaites līmenis – projekts.

- nodarbinātās personas, tostarp pašnodarbinātas personas (atbalstu noteikumu projekta 15. punktā noteikto darbību ietvaros saņem valsts nodrošinātas juridiskās palīdzības sistēmai piederīgās personas (valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzēji, administrācijas darbinieki, kas nodrošinās administrācijas funkciju izpildi (iesniegumu pieņemšanu, informācijas sniegšanu u.c.), zvērināti advokāti, kas nodrošinās aizstāvību kriminālprocesos u.c. personas - pašvaldības sociālo dienestu nodarbinātie un ar tiesu sistēmu saistīti nodarbinātie (tiesu darbinieki, tiesneši, zvērināti notāri, zvērināti tiesu izpildītāji, kā arī sertificēti mediatori)) (unikālās), sekmējot to profesionālo kompetenču un prasmju līmeņa paaugstināšanos, ar mērķi sekmēt un stiprināt mazāk aizsargāto, nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto personu grupu pieeju tiesiskumam) un persona rādītājā tiks ieskaitīta atbalsta pasākuma saņemšanas sākumā: apliecinājusi saņemto atbalstu, parakstoties pasākuma reģistrācijas lapā, aizpildot un parakstot ESF+ projekta dokumentācijā paredzēto veidlapu, un iekļauta maksājuma pieprasījumā.

Administrācija aicinās dalībai 4.3.5.5.pasākuma darbībās identificētās tiešās mērķa grupas iestādes vai partnerus, lūdzot deleģēt dalībai pārstāvjus, kas atbilst tiešās mērķa grupas aprakstam.

Rādītāja vērtība noteikta, ņemot vērā informāciju par valsts nodrošinātas juridiskās palīdzības sistēmai piederīgo personu skaitu, daļa no kuriem potenciāli varētu piedalīties apmācībās. 

Rādītāja vērtības sasniegšanu apstiprina dokumenti (mācību vai profesionālo kompetenču un prasmju līmeņa paaugstināšanas pasākumu pakalpojuma sniedzēja iesniegtie reģistrācijas dokumenti), kas apliecina, ka persona piedalījusies mācībās vai profesionālo kompetenču un prasmju līmeņa paaugstināšanas pasākumos.
Rādītāja uzskaites līmenis – projekts.

Projekta rezultāta rādītājs ir izsniegtie sertifikāti par apmācību kursu profesionālo kompetenču līmeņa paaugstināšanā.

Rezultāta rādītāja vērtības sasniegšanu apstiprinās dokumenti – sertifikāti, kas izsniegti par apmācību kursu profesionālo kompetenču līmeņa paaugstināšanu valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmai piederīgām personām. Rādītāja uzskaites līmenis – projekts.

Atbalstāmās izmaksas
Noteikumu projektā noteiktas tiešās attiecināmās izmaksas un netiešās attiecināmās izmaksas. Netiešās izmaksas projektā plānotas vienkāršoto izmaksu veidā, un no tām paredzēts segt projekta gaitā radušos izdevumus atbilstoši Vadošās iestādes vadlīnijām Nr.1.1 "Vadlīnijas par vienkāršoto izmaksu izmantošanas iespējām un to piemērošana Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam ietvaros".

Noteikumu projekta ietvaros ir attiecināmas pakalpojumu un iepirkumu līgumu (piemēram, pakalpojuma, uzņēmuma vai autoratlīdzības līgumu) izmaksas, kas saistītas ar personālresursu kompetenču attīstību un prasmju paaugstināšanu, tai skaitā mācību programmu izstrādi un mācību organizēšanu, pieredzes apmaiņas vizīšu organizēšanu, ekspertu piesaisti; kvalitātes nodrošināšanas mehānismu/instrumentu izstrādi un īstenošanu; tiesu iestāžu pieejamības stiprināšanu, alternatīvu strīdu izšķiršanas instrumentu stiprināšanu; esošu un jaunu IT un digitālo risinājumu attīstīšanu, uzlabojot administrācijas portālā pieejamu un saprotamu vidi klientiem; mērķgrupām paredzēto informēšanas un izglītošanas pasākumu organizēšanu, tai skaitā reklāmu izveidi un izvietošanu, pasākumu tehnisko nodrošināšanu, informatīvo kampaņu nodrošināšanu, projekta informatīvo un obligātās publicitātes pasākumu par projekta īstenošanu nodrošināšanu u.c.

Noteikumu projekta ietvaros ir attiecināmas biroja, kancelejas preču, iekārtu un inventāra, tai skaitā palīgmateriālu, izmaksas līdz 500 euro (Ministru kabineta 2005. gada 27. decembra noteikumi Nr. 1031 "Noteikumi par budžetu izdevumu klasifikāciju atbilstoši ekonomiskajām kategorijām") un telpu, materiāltehnisko līdzekļu un aprīkojuma īres vai nomas izmaksas, un šīs izmaksas nav attiecināmas uz projekta personāla darba vietas aprīkojuma iegādi un nav projekta vadības un īstenošanas personāla administratīvās izmaksas, bet paredzamas noteikumu projekta saturisko darbību īstenošanai un ir tieši saistāmas ar projekta mērķa sasniegšanu.

Projekta īstenošanai tiks piemērotas šādas vienkāršotās izmaksas:
1. atbildīgās iestādes apstiprinātā vienas vienības izmaksu metodika "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.5. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem pakalpojumiem; pilnveidot sociālās aizsardzības sistēmas, tostarp veicināt sociālās aizsardzības pieejamību; uzlabot ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu pieejamību, efektivitāti un izturētspēju" 4.3.5.5. pasākuma "Pieeja tiesiskumam" projekta vadības un īstenošanas personāla vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika". Personāla izmaksas ir nepieciešamas, lai nodrošinātu šo noteikumu projekta 15. punktā minēto darbību īstenošanu. Vienkāršoto izmaksu metodiku apstiprinās atbildīgā iestāde pēc Finanšu ministrijas saskaņojuma. Metodika tiks piemērota ar atbildīgās iestādes metodikas apstiprināšanas brīdi.
Vienkāršoto izmaksu metodiku plānots apstiprināt līdz projektu iesniegumu atlases izsludināšanai. Gadījumā, ja līdz projektu iesniegumu atlases izsludināšanai vienkāršoto izmaksu metodika nebūs apstiprināta, projekta iesniegumu atlasē netiks veikta personāla izmaksu apmēra pamatotības analīze;
2. netiešo izmaksu vienotā likme kā viena izmaksu pozīcija 15 procentu apmērā no plānotajām personāla izmaksām. Netiešo izmaksu izlietojuma mērķis ir norādīts Vadošās iestādes vadlīnijās Nr.1.1 "Vadlīnijas par vienkāršoto izmaksu izmantošanas iespējām un to piemērošana Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam ietvaros";
3. vadošās iestādes izstrādātās horizontālās vienas vienības izmaksas ("Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika 1 km izmaksām darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam īstenošanai"; "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika iekšzemes komandējumu izmaksām darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam īstenošanai" un citas vadošās vai atbildīgās iestādes horizontālās vienkāršoto izmaksu metodikas, kas tiks izstrādātas projekta īstenošanas laikā).
Citu vienas vienības izmaksu metodiku izstrāde atbildīgajā iestādē nav paredzēta, ņemot vērā to, ka katrai projektā apmācāmajai profesionāļu grupai (valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzēji; administrācijas darbinieki; zvērināti advokāti; pašvaldības sociālo dienestu nodarbinātie; sertificēti mediatori; zvērināti notāri, zvērināti tiesu izpildītāji; tiesneši, tiesnešu palīgi; sociālo partneru un NVO pārstāvji, Tieslietu ministrijas pārstāvji), kas valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmas ietvaros nodrošina atbalsta pasākumu sniegšanu mērķgrupām, īpaši nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajām personām, var tik plānota atšķirīga griezuma apmācība konkrētās grupas veicamo darbību ietvaros, un nepieciešamais apmācību ilgums arī var atšķirties.

Datu apstrāde
Projekta īstenošanas laikā noteikumu 3.punktā noteikto personas datu apstrāde būs nepieciešama, lai nodrošinātu rezultatīvo un iznākuma rādītāju uzskaiti un noteikumu projekta 15. punktā uzskaitīto atbalstāmo darbību norisi. Datu apstrāde pasākuma darbību ietvaros tiek veikta atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1057, ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1296/2013 1. pielikumam un saskaņā ar kārtību, kādā tiek veiktas pārbaudes Eiropas Savienības fondu projektos 2021.–2027. gada plānošanas periodā 1.pielikumu (datu apjoms ir noteikts 2023. gada 21. marta Ministru kabineta  noteikumi Nr. 135 "Eiropas Savienības fondu projektu pārbaužu veikšanas kārtība 2021.–2027. gada plānošanas periodā" 1.pielikumā). Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1057, ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1296/2013 prasībām dati tiks iesniegti Eiropas Komisijai, kā arī lai nodrošinātu uzraudzību, izvērtēšanu, finanšu pārvaldību, pārbaudi un revīziju.

Projekta pasākumos (mācībās) tiks vākti personas dati: vārds, uzvārds, amats, organizācijas nosaukumus, ja fiziskā vai juridiskā persona nav ietverta rezultatīvo un iznākuma rādītāju uzskaitē.

Tiesiskais pamats noteikumu 3.punktā noteikto personu datu apstrādei ir Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts – sabiedrības intereses. Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 1. pants noteic, ka likuma mērķis ir veicināt fiziskās personas tiesības uz taisnīgu tiesas aizsardzību, nodrošinot valsts garantētu finansiālu atbalstu juridiskās palīdzības saņemšanai. Pasākumā plānotās darbības tiek īstenotas, lai t.sk. nodrošinātu Valsts nodrošinātās palīdzības likumā noteikto tiesību un pienākumu izpildi.

Personu datu apstrāde ir nepieciešama, lai nodrošinātu rezultatīvo un iznākuma rādītāju uzskaiti, kas vienlaicīgi apliecinātu, ka pasākumos piedalās pasākumā identificēto mērķa grupu pārstāvji, atbalsts kuriem tiek sniegts sabiedrības interesēs.

Dati tiek uzglabāti vienošanās par projekta īstenošanu noteiktajā termiņā (saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 13. decembra noteikumu Nr. 770 “Kārtība, kādā Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas periodā nodrošina ieguldījumu uzraudzību un izvērtēšanu, kā arī izstrādā un uztur Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu” 27. punktu datus uzglabā līdz 2039. gada 31. decembrim).

Projektā tiks paredzēta datu uzkrāšana par Horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" rādītāju, kas paredz, ka izstrādāto vai pilnveidoto stratēģiju, izglītības programmu, metodisko līdzekļu, vadlīniju, mācību līdzekļu (tai skaitā digitālo) saturs tiks veidots, integrējot jautājumus par dzimumu līdztiesību, personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām, diskriminācijas novēršanu vecuma, etniskās piederības un citu iemeslu dēļ, kā arī pamattiesību jautājumi, tostarp par tiesiskajiem un praktiskajiem aspektiem.

Finansējuma saņēmējs
Ar Ministru kabineta 2023. gada 14. jūlija rīkojumu Nr. 434 (prot. Nr. 36 32. §) "Par Juridiskās palīdzības administrāciju" ir pieņemts lēmums ar 2024. gada 1. janvāri likvidēt Tieslietu ministrijas pakļautībā esošo JPA, pievienojot to Tieslietu ministrijas padotībā esošajai administrācijai.  Administrācija ir JPA visu funkciju, pārvaldes uzdevumu, tiesību, saistību, prasību, informācijas sistēmu, mantas, finanšu līdzekļu, lietvedības un arhīva pārņēmēja. Līdz ar to no 01.01.2024. par 4.3.5.5.pasākuma finansējuma saņēmēju tika noteikta administrācija.

Pasākuma ietvaros atbalsts ir plānots administrācijas valsts pārvaldes funkciju īstenošanai un līdz ar to pasākuma ietvaros netiek sniegts komercdarbības atbalsts.

Projekta uzraudzības komiteja
Lai nodrošinātu veiksmīgu projekta īstenošanu, ir paredzēts izveidot projekta uzraudzības komiteju. Projekta uzraudzības komiteju paredzēts izveidot viena mēneša laikā pēc vienošanās par Projekta īstenošanu noslēgšanas. Projekta uzraudzības komitejā būs pārstāvji no finansējuma saņēmēja un atbildīgās iestādes, bet tajā nevarēs iesaistīt projekta īstenošanā tieši iesaistītos nodarbinātos. Sadarbības iestāde un Tieslietu ministrija kā nozares ministrija var deleģēt pārstāvjus projekta uzraudzības komitejā novērotāju statusā. Pēc projekta uzraudzības komitejas priekšsēdētāja uzaicinājuma sēdē var piedalīties arī citu valsts institūciju amatpersonas un darbinieki, nevalstisko organizāciju pārstāvji, eksperti un citi speciālisti.

Sinerģija un demarkācija
Projekta īstenošanas laikā finansējuma saņēmējs nodrošina, ka tiek novērsta iespējamā investīciju pārklāšanās, savstarpēji papildinošu investīciju gadījumā novēršot dubultā finansējuma risku. Projekti, ar kuriem jānodrošina sinerģija un demarkācija:
- Strukturālo reformu atbalsta instrumentu ietvaros veikto projektu "Pieejas tiesiskumam stiprināšana Latvijā, veicinot mediācijas un valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pakalpojumus, kā arī atbalstot tiesu politikas attīstību un paaugstinot tiesas vadības kvalitāti"(jau noslēdzies) un "Stiprināt pieeju tiesiskumam Latvijā, veicinot mediācijas un valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pakalpojumus (2. daļa)" (īstenošana turpinās) īstenotās aktivitātes. Projektu mērķis ir veikt praktiskus pasākumus, lai paplašinātu piekļuvi juridiskajai palīdzībai un dažādotu tās formas, kā arī popularizēt alternatīvā strīdu risināšanas veidu – mediāciju. Projektus finansē ES, izmantojot Tehniskā atbalsta instrumentu, un to īsteno Eiropas Tiesu sistēmu efektivitātes komisija (European Commission for the Efficiency of Justice (CEPEJ) sadarbībā ar Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta ģenerāldirektorātu;
- plānojot 4.3.5.5. pasākuma darbību "Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmas reformēšana un efektivizēšana, kas vērsta uz mazaizsargāto un cietušo personu atbalstu, nodrošinot minēto personu savlaicīgu pieeju tiesiskumam", tiks ņemtas vērā ES Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 6.2. reformu un investīciju virziena "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas identificēšana, ekonomisko noziegumu izmeklēšana, tiesvedības procesu modernizācija un preventīvo darbību īstenošana" 6.2.1.3.i. investīcijas "Vienota tiesnešu, tiesu darbinieku, prokuroru, prokuroru palīgu un specializēto izmeklētāju (starpdisciplināros jautājumos) kvalifikācijas pilnveides mācību centra izveide" projektā Nr. 6.2.1.3.i.0/1/22/1/TM001 "Tieslietu akadēmija" īstenotās aktivitātes;
- plānojot 4.3.5.5. pasākuma darbību "Esošu un jaunu IT un digitālo risinājumu attīstīšana nolūkā efektīvāk nodrošināt sociāli mazaizsargāto personu tiesības, tostarp iestāžu savstarpējās sadarbības efektivizēšanu", tiks ņemtas vērā ES Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" reformas 2.1.2.r "Valsts IKT resursu izmantošanas efektivitātes un sadarbspējas paaugstināšana" investīcijas 2.1.2.1.i. "Pārvaldes centralizētās platformas un sistēmas" projektā "E-lietas programma – izmeklēšanas un tiesvedības procesu pilnveide – 2. posms" īstenotās aktivitātes;
- projekta ietvaros ir plānots nodrošināt sinerģiju ar TM kā atbildīgās iestādes komunikācijas plānā ietvertajām darbībām, kuras tiks finansētas no Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam tehniskās palīdzība.
- tāpat dubultfinansējuma riska kontrole projekta plānošanas un īstenošanas laikā tiks nodrošināta, izmantojot Finanšu ministrijas izstrādāto dubultfinansējuma riska kontroles matricu;
- pievienotās vērtības nodoklis (turpmāk - PVN) tiks attiecināts gadījumos, kad tas nav atgūstams saskaņā ar PVN reglamentējošiem valsts tiesību aktiem, attiecīgi novēršot dubultfinansējuma risku.

Principa "Nenodarīt būtisku kaitējumu" (turpmāk - NBK) ievērošana
4.3.5.5. pasākuma ietvaros veiktajām darbībām nav ietekmes vai netiek paredzēta ietekme uz NBK principu.

Projekta ietvaros, iegādājoties iespējamos IKT rīkus/ iekārtas tiks ievērotas obligāti piemērojamās prasības, kas noteiktas Ministru kabineta 2017. gada 20. jūnija noteikumos Nr. 353 "Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība".
IKT infrastruktūras iegādē un lietošanā tiks ievēroti Ministru kabineta 2014. gada 8. jūlija noteikumi Nr. 388 "Elektrisko un elektronisko iekārtu kategorijas un marķēšanas prasības un šo iekārtu atkritumu apsaimniekošanas prasības un kārtība", kas paredz visu iekārtu savākšanu un apstrādi, lai tiktu veicināta veselu iekārtu vai tajās esošo komponentu atkārtota izmantošana un pārstrāde.

Projekta īstenošana pasākumā plānota ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā, un noteikumu projekts paredz, ka sadarbības iestāde lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu pieņem divu mēnešu laikā pēc projekta iesnieguma iesniegšanas beigu datuma. Lēmuma pieņemšanai paredzēts īsāks termiņš nekā Eiropas Savienības fondu 2021. – 2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 28. pantā noteikts, lai nodrošinātu projektā plānoto darbību laicīgu īstenošanu un būtu iespējams sasniegt noteikumu projektā paredzētos starpposma rādītājus. Tādējādi noteikumu projekts paredz labvēlīgāku regulējumu potenciālajam projekta iesniedzējam.