Anotācija

Saskaņā ar Padomes Regulā (EK) Nr. 2252/2004 (2004. gada 13. decembris) par drošības elementu un biometrijas standartiem dalībvalstu izdotās pasēs un ceļošanas dokumentos (turpmāk - Regula) ietvertajiem principiem, kā arī Regulas 1. pantā noteikto, dalībvalstu izsniegtās pases un ceļošanas dokumenti atbilst pielikumā izklāstītajiem minimālajiem drošības standartiem. Regulas pielikuma 2.punktā ietverts nosacījums, ka pasē vai ceļošanas dokumentā ir mašīnlasāma personas datu lapa, kas atbilst Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) dokumenta Nr. 9303 "Mašīnlasāmi ceļošanas dokumenti" 1. daļai "Mašīnlasāmas pases".
Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) dokumenta Nr.9303 "Mašīnlasāmi ceļošanas dokumenti" 4.4. sadaļā "Dokumentu kodi" ietvertas prasības, ka dokumentu kodi (vai dokumentu tipu apzīmējumi) tiek norādīti ceļošanas dokumenta datu lapā un mašīnlasāmajā zonā. Pirmais burts P identificē dokumentu kā mašīnlasāmu pases tipa dokumentu, savukārt, otrais burts identificē dokumenta veidu, kā arī pievienota piezīme, ka sākot ar 2026. gada 1. janvāri otrās rakstzīmes formatējums kļūs obligāts un identificēs mašīnlasāmas pases (MRP) veidu, kā noteikts 4.4. sadaļā.
Atbilstoši Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) dokumenta Nr.9303 "Mašīnlasāmi ceļošanas dokumenti" jaunākajām prasībām no 2026.gada 1.janvāra visām Eiropas Savienības dalībvalstīm pases vai ceļošanas dokumenta mašīnlasāmajā personas datu lapā jāievieš jaunu pases tipa otrās rakstzīmes definēšanas un attēlošanas sistēma Mašīnlasāmajā zonā (MRZ).

Projektā paredzēts aizstāt pasu datu lapas attēlus Personu apliecinošu dokumentu noteikumu 2., 3., 4., 5. un 6.pielikumos, lai Latvijas pilsoņa pases, Latvijas nepilsoņa pases, bezvalstnieka ceļošanas dokumenta, bēgļa ceļošanas dokumenta un ceļošanas dokumenta personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss, paraugos pasu tipu apzīmējumi būtu atbilstoši ICAO dokumentā Nr.9303 ietvertajām prasībām.

Ministru kabineta 2012.gada 21.februāra noteikumu Nr.134 "Personu apliecinošu dokumentu noteikumi" 38.punktā noteikts, ka pēc iesnieguma parakstīšanas personu apliecinošu dokumentu sagatavo izsniegšanai atbilstoši personas izteiktajai vēlmei šādos termiņos:
38.1. 10 darbdienu laikā;
38.2. divu darbdienu laikā. 
Līdzšinējā praksē gūtā pieredze liecina, ka personas nereti piesakās personu apliecinoša dokumenta izsniegšanai un noformē iesniegumu personu apliecinoša dokumenta saņemšanai, tomēr kad Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (turpmāk - pārvalde) attiecīgo dokumentu sagatavo izsniegšanai, neierodas personu apliecinoša dokumenta saņemšanai. Attiecīgi iestāde ir izmantojusi resursus, kas nepieciešami personu apliecinošu dokumentu procesa nodrošināšanai, gan izlietojot personu apliecinoša dokumenta sagatavi, gan to personalizējot un nogādājot izsniegšanai, bet persona valsts nodevu neapmaksā un personu apliecinošo dokumentu nesaņem. Atbilstoši Noteikumu 50.punktā ietvertajam regulējumam, neizsniegtu personu apliecinošu dokumentu pārvalde glabā divus gadus un pēc tam iznīcina. Apzinot izsniegšanai sagatavoto, bet neizsniegto personu apliecinošo dokumentu skaitu, tika noskaidrots, ka dažādu iemeslu dēļ 2024.gadā tika anulēti 2360 izsniegšanai sagatavoti un neizsniegti dokumenti, tajā skaitā 599 pases un 1761 personas apliecības. Līdzīgi 2025.gada desmit mēnešos bija nepieciešams anulēt 2285 izsniegšanai sagatavotus personu apliecinošus dokumentus, tajā skaitā 547 pases un 1738 personas apliecības. Neizsniegtu Latvijas pilsoņa personas apliecību skaits ir lielāks kā citu veidu dokumentu skaits, proti -1226 Latvijas pilsoņa personas apliecības 2024.gadā un 1156 Latvijas pilsoņa personas apliecības 2025.gada desmit mēnešos, tomēr lielāks ir arī izsniegto Latvijas pilsoņa dokumentu skaits. Sagatavotā dokumenta nesaņemšanas iemesli ir, piemēram, fakts, ka pēc dokumenta sagatavošanas mainījies personu apliecinošā dokumentā ierakstītais personvārds vai personas tiesiskais statuss vai, piemēram, sagatavotās nepilsoņa pases vai personas apliecības vietā jānoformē un jāizsniedz Latvijas pilsoņa pase un personas apliecība, jo persona ieguvusi Latvijas pilsonību, vai arī uzturēšanās atļaujas saņēmējam zudis tiesiskais pamats to saņemt pirms persona ieradusies izgatavoto personas apliecību saņemt.  Bieži iemesls, kāpēc personas neierodas saņemt sagatavoto personu apliecinošo dokumentu, nav noskaidrojams, jo šīs personas ilgstoši nevēršas iestādē.

Lai noteiktu kārtību, ka pakalpojums tiek sniegts un personu apliecinošs dokuments tiek sagatavots pēc tam, kad ir apmaksāta par attiecīgo pakalpojumu maksājamā valsts nodeva, nepieciešams precizēt Ministru kabineta 2012.gada 21.februāra noteikumu Nr.134 "Personu apliecinošu dokumentu noteikumi" 38.punktā noteikto, paredzot, ka personu apliecinošu dokumentu izgatavo pēc iesnieguma parakstīšanas un valsts nodevas maksājuma veikšanas, tādēļ tiek precizēts minēto noteikumu 38.punkts. Līdzīga prakse pastāv arī Igaunijā un Lietuvā un ir novērtēta kā efektīvs risinājums.