25-TA-2600: Rīkojuma (grozījumu) projekts (Dalība padomē, komisijā, darba grupā)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 4. aprīļa rīkojumā Nr. 155 "Par visaptverošas valsts aizsardzības jautājumu koordinācijas darba grupu"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ar rīkojuma projektu tiek precizēts visaptverošas valsts aizsardzības jautājumu koordinācijas darba grupas sastāvs un funkcijas.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Precizēt kārtību, kādā tiek veikts darbs pie visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanas, veidojot pārnozaru uzraudzības darba grupu, ņemot vērā visaptverošas valsts aizsardzības ieviešanas jautājumu starpresoru dabu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Visaptverošas valsts aizsardzības sistēma tiek ieviesta no 2019. gada ar mērķi veicināt visas sabiedrības atbildīgu attieksmi pret valsti un tās drošību, padziļinot valsts institūciju savstarpējo sadarbību, ieviešot efektīvus publiskās un privātās partnerības mehānismus un sabiedrības pašorganizēšanās instrumentus krīzes gadījumiem. Vienlaikus visaptverošas valsts aizsardzības ieviešanas uzraudzībai un koordinācijai tika izveidota ministru līmeņa darba grupa, lai veicinātu nozaru ministriju vienotu izpratni par visaptverošu valsts aizsardzību stratēģiskā līmenī un starpnozaru sadarbību. Darba grupas vadību nodrošināja aizsardzības ministrs –, vienlaikus pildot Ministru prezidenta biedra pienākumus, kas ļāva nodrošināt ar visaptverošu valsts aizsardzību saistītu uzdevumu deleģēšanu citām institūcijām. Savukārt darba grupas sekretariāta funkcijas līdz šim ir pildījusi Aizsardzības ministrija.
2025. gada 1. jūlijā spēkā stājās grozījumi Nacionālās drošības likumā (24-TA-2678), kas nosaka Krīzes vadības centra pienākumus un Ministru kabineta atbildību, lemjot par jautājumiem, kas saistīti ar visaptverošas valsts aizsardzības un noturības plānošanu, īstenošanu un koordinēšanu, tādējādi nepieciešams pārstrukturizēt visaptverošas valsts aizsardzības darba grupas vadību, ņemot vērā risināmo starpnozaru jautājumu būtību, kas, pamatojoties uz iepriekš minēto, būtu Ministru prezidenta kompetencē.
Līdz ar to ministru līmeņa visaptverošas valsts aizsardzības darba grupas vadība būtu Ministru prezidenta kompetencē, bet 2025. gadā izveidotais Krīzes vadības centrs, kā Ministru prezidenta funkcionālā pārraudzībā esoša struktūrvienība, kura kompetencē turpmāk būtu ar visaptverošas valsts aizsardzības un noturības saistītu jautājumu risināšana, pārņemtu darba grupas sekretariāta funkciju nodrošināšanu.
2025. gada 1. jūlijā spēkā stājās grozījumi Nacionālās drošības likumā (24-TA-2678), kas nosaka Krīzes vadības centra pienākumus un Ministru kabineta atbildību, lemjot par jautājumiem, kas saistīti ar visaptverošas valsts aizsardzības un noturības plānošanu, īstenošanu un koordinēšanu, tādējādi nepieciešams pārstrukturizēt visaptverošas valsts aizsardzības darba grupas vadību, ņemot vērā risināmo starpnozaru jautājumu būtību, kas, pamatojoties uz iepriekš minēto, būtu Ministru prezidenta kompetencē.
Līdz ar to ministru līmeņa visaptverošas valsts aizsardzības darba grupas vadība būtu Ministru prezidenta kompetencē, bet 2025. gadā izveidotais Krīzes vadības centrs, kā Ministru prezidenta funkcionālā pārraudzībā esoša struktūrvienība, kura kompetencē turpmāk būtu ar visaptverošas valsts aizsardzības un noturības saistītu jautājumu risināšana, pārņemtu darba grupas sekretariāta funkciju nodrošināšanu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ņemot vērā minēto un ievērojot 28.01.2025. Ministru kabineta sēdes protokollēmuma Nr. 4 33§ “Likumprojekts “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”” (24-TA-2678) 7. un 8.1. punktu, nepieciešams veikt grozījumus Ministru kabineta 2019. gada 4. aprīļa rīkojumā Nr. 155 "Par visaptverošas valsts aizsardzības jautājumu koordinācijas darba grupu, precizējot darba grupas sastāvu, nosakot par darba grupas vadītāju Ministru prezidentu un nodot ministru līmeņa darba grupas visaptverošas valsts aizsardzības ieviešanai un uzraudzībai sekretariāta funkcijas Krīzes vadības centram.
Visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas attīstīšana ir minēta kā viena no Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību prioritātēm attiecībā uz valsts aizsardzību, tādējādi nepieciešams turpināt nodrošināt pilnvērtīgu nozaru ministriju jautājumu koordināciju un risināšanu darba grupas ietvaros.
Visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas attīstīšana ir minēta kā viena no Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību prioritātēm attiecībā uz valsts aizsardzību, tādējādi nepieciešams turpināt nodrošināt pilnvērtīgu nozaru ministriju jautājumu koordināciju un risināšanu darba grupas ietvaros.
Risinājuma apraksts
Atsaucoties uz iepriekš minēto, ir izveidots Ministru kabineta rīkojuma projekts, precizējot darba grupas sastāvu atbilstoši grozījumiem Nacionālās drošības likumā (24-TA-2678), nosakot par darba grupas vadītāju Ministru prezidentu un iekļaujot darba grupā Krīzes vadības centra vadītāju.
Tāpat, lai nodrošinātu Darba grupas administratīvo darbību, ar grozījumiem tiek noteikts, ka Darba grupas sekretariāta funkcijas veic Krīzes vadības centrs. Sekretariāta funkcijas Krīzes vadības centram paredzēts veikt tam noteiktās struktūras un resursu ietvaros, neparedzot papildu finansiālus vai personāla resursus šīs funkcijas veikšanai.
Līdz šim Aizsardzības ministrija kā galvenā visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas koordinējošā institūcija katru gadu apkopoja un iesniedza Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par katrā iepriekšējā kalendārajā gadā paveikto visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ietvarā paveikto, ņemot vērā, ka Krīzes vadības centrs pārņem visaptverošas valsts aizsardzības koordinēšanas funkcijas, rīkojuma 3.3. punkta izpilde tiek nodota Krīzes vadības centra atbildībā.
Nepieciešamības gadījumā Aizsardzības ministrija var sniegt atbalstu Krīzes vadības centram visaptverošas valsts aizsardzības darba grupas koordinācijas un organizēšanas, informatīvā ziņojuma sagatavošanas, kā arī citos saistītajos jautājumos, lai nodrošinātu saistīto darbību nepārtrauktību.
Vienlaikus tiek precizēts Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas nosaukums, ņemot vērā, ka no 2024. gada 1. jūlija tas tika mainīts.
Dalībai darba grupā ar Ministru kabineta rīkojumu tiek deleģēti konkrēti amati, nevis konkrētas personas, tāpēc dalības apliecinājums no iestādēm nav nepieciešams.
Tāpat, lai nodrošinātu Darba grupas administratīvo darbību, ar grozījumiem tiek noteikts, ka Darba grupas sekretariāta funkcijas veic Krīzes vadības centrs. Sekretariāta funkcijas Krīzes vadības centram paredzēts veikt tam noteiktās struktūras un resursu ietvaros, neparedzot papildu finansiālus vai personāla resursus šīs funkcijas veikšanai.
Līdz šim Aizsardzības ministrija kā galvenā visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas koordinējošā institūcija katru gadu apkopoja un iesniedza Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par katrā iepriekšējā kalendārajā gadā paveikto visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ietvarā paveikto, ņemot vērā, ka Krīzes vadības centrs pārņem visaptverošas valsts aizsardzības koordinēšanas funkcijas, rīkojuma 3.3. punkta izpilde tiek nodota Krīzes vadības centra atbildībā.
Nepieciešamības gadījumā Aizsardzības ministrija var sniegt atbalstu Krīzes vadības centram visaptverošas valsts aizsardzības darba grupas koordinācijas un organizēšanas, informatīvā ziņojuma sagatavošanas, kā arī citos saistītajos jautājumos, lai nodrošinātu saistīto darbību nepārtrauktību.
Vienlaikus tiek precizēts Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas nosaukums, ņemot vērā, ka no 2024. gada 1. jūlija tas tika mainīts.
Dalībai darba grupā ar Ministru kabineta rīkojumu tiek deleģēti konkrēti amati, nevis konkrētas personas, tāpēc dalības apliecinājums no iestādēm nav nepieciešams.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Projekts šo jomu neskar.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Zemkopības ministrija
- Ekonomikas ministrija
- Finanšu ministrija
- Izglītības un zinātnes ministrija
- Kultūras ministrija
- Iekšlietu ministrija
- Tieslietu ministrija
- Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
- Klimata un enerģētikas ministrija
- Labklājības ministrija
- Aizsardzības ministrija
- Veselības ministrija
- Satiksmes ministrija
- Ārlietu ministrija
- Valsts kanceleja
- Krīzes vadības centrs
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Projekta izpilde notiks esošo valsts pārvaldes funkciju un institucionālās struktūras ietvaros.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi