Anotācija (ex-ante)

Administratīvās atbildības likums nosaka administratīvās atbildības vispārīgos noteikumus, administratīvā pārkāpuma jēdzienu, administratīvo sodu veidus un to piemērošanas noteikumus, kompetentās iestādes un amatpersonas, administratīvā pārkāpuma procesa norisi iestādē un tiesā, administratīvo sodu izpildi, kā arī starptautisko sadarbību administratīvo pārkāpumu procesā (AAL 2. panta otrā daļa). Tomēr administratīvā pārkāpuma procesa regulējums pamatā ir veidots atbilstoši līdzšinējai praksei, ka dokumentu aprite galvenokārt notiek papīra formā un procesuālās darbības tiek veiktas klātienē. Šāda pieeja neatbilst nedz mūsdienās raksturīgajam vai vēlamajam dokumentu aprites veidam, nedz tehnoloģiskās neitralitātes principam. Normatīvajam aktam jābūt vienlīdz piemērojamam dokumentu apritei papīra vai elektroniskā formā, procesuālajām darbībām klātienē vai izmantojot tehniskos līdzekļus u. tml. Normatīvais regulējums nedrīkst bremzēt tehnoloģiju attīstību un izmantošanu (Ķinis U. Tehnoloģiskā neitralitāte - tiesiskas valsts principa neatņemama sastāvdaļa informācijas sabiedrības laikmetā. Socrates, 2020, Nr. 1, 12. lpp.).

Projekts paredz papildināt AAL pirmo sadaļu ar jaunu nodaļu "Administratīvā pārkāpuma process elektroniskā vidē". Šī nodaļa citastarp regulēs tādus jautājumus kā papīra formā esošu dokumentu pārvēršana elektroniskā formā, prasības pēc personas paraksta īstenošanu elektroniskā vidē un informācijas iesniegšanu un pieejamību e-lietas portālā. 

AAL pirmā sadaļa "Administratīvā pārkāpuma procesa vispārīgie noteikumi" ir ietverta likuma B daļā ("Administratīvā pārkāpuma procesa norise"). Lai arī strukturāli ārpus šīs daļas tvēruma ir izvietots sodu izpildes un starptautiskās sadarbības administratīvā pārkāpuma procesā regulējums, tomēr administratīvā pārkāpuma procesa elektroniskā vidē regulējums, līdzīgi kā daudzi citi administratīvā pārkāpuma procesa vispārīgie noteikumi, attiecas arī uz sodu izpildi un starptautisko sadarbību.

Dokumentu pārvēršana

Administratīvā pārkāpuma lieta veidojama, cikvien tas konkrētajā gadījumā iespējams, un glabājama elektroniskā formā. Ja dokuments sākotnēji ir sagatavots vai iegūts papīra formā, tad to nepieciešams pārvērst elektroniskā formā. Projektā paredzētas prasības dokumentu pārvēršanai, lai nodrošinātu pārvērsto dokumentu juridisko spēku.

Dokumentu pārvēršanu elektroniskā formā glabāšanai elektroniskā vidē regulē arī Arhīvu likuma 9. pants. Tāpat Arhīvu likuma 9. panta otrā daļa ietver pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā publiskie dokumenti tiek pārvērsti elektroniskā formā glabāšanai elektroniskā vidē, pārvēršanas tehniskās prasības, kā arī kārtību, kādā glabājami iegūtie dokumenti un tiek iznīcināti pārvērstie publiskie dokumenti. Ievērojot, ka Arhīvu likumā ietvertās publisko dokumentu pārvēršanas prasības ir smagnējas, projektā tiek noteiktas prasības, lai ātri un viegli nodrošinātu administratīvā pārkāpuma lietas pārvēršanu elektroniskā formā. Projektā paredzētās dokumentu pārvēršanas prasības ir elastīgākas, ātrāk īstenojamas un atbilstošākas e-lietas mērķim nekā to paredz Arhīvu likums. Tomēr ir saglabāti Arhīvu likumā noteiktie dokumentu pārvēršanas galvenie principi. Vienlaikus projektā paredzētās prasības par papīra formas dokumentu pārvēršanu ir līdzvērtīgas Sodu reģistra likuma 26. panta 1.-3. punktā un likumprojekta "E-lietas koplietošanas risinājumu platformas likums" pārejas noteikumos paredzētajām dokumentu pārvēršanas prasībām, neskaitot atsevišķus redakcionālus precizējumus.

Elektroniskā formā pārvērstu dokumentu apliecina ar elektronisko parakstu Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija regulas Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ direktīvu 1999/93/EK (turpmāk - regula Nr. 910/2014) 3. panta 10. punkta izpratnē. Saskaņā ar regulas Nr. 910/2014 3. panta 10. punktu elektroniskais paraksts ir elektroniski dati, kas pievienoti citiem elektroniskajiem datiem vai loģiski saistīti ar tiem un ko parakstītājs izmanto, lai parakstītos. Šī prasība ir pielāgotas e-lietas būtībai, lai dokumentu pārvēršanas procesu padarītu maksimāli ērtu un ātru.

Likumprojekta "E-lietas koplietošanas risinājumu platformas likums" pārejas noteikumu 2. punktā paredzēts, ka no 2023. gada 1. janvāra ar procesiem elektroniskā vidē saistītos papīra formā iegūtos vai sagatavotos dokumentus, kas tiek pārvērsti elektroniskā formā un apliecināti ar elektronisko parakstu regulas Nr. 910/2014 3. panta 10. punkta izpratnē, papildus apliecina ar pamatdarbības informācijas sistēmas izveidotu kvalificētu elektronisko zīmogu regulas Nr. 910/2014 3. panta 27. punkta izpratnē un laika zīmogu regulas Nr. 910/2014 3. panta 33. punkta izpratnē. Šī prasība iekļauta projekta, paredzot attiecīgu spēkā stāšanās noteikumu.

Elektroniskā formā pārvērstajam dokumentam jānodrošina papīra formā esoša dokumenta satura attēlojums un atbilstība tam noteiktajā dokumenta glabāšanas laikā. Citiem vārdiem sakot, jānodrošina papīra formā esošā dokumenta integritāte (tā pilnīgas un nemainīgas informācijas saglabāšana). Līdz ar to pārvērstajam dokumentam jābūt aizsargātam arī pret papildinājumiem vai citām izmaiņām, neatļautu piekļūšanu un iznīcināšanu.

Tāpat ir jānodrošina iespēja pārvērsto dokumentu lasīt datora vai citas elektroniskas ierīces ekrānā cilvēklasāmā formātā un veidot tā atvasinājumus papīra formā. Cilvēklasāms formāts ir elektronisks datu attēlošanas veids, ko persona var izmantot kā informāciju bez jebkādas papildu apstrādes (sal. sk. Grāmatvedības likuma 6. panta sesto daļu).

Projekts paredz, ka papīra formā esošu dokumentu, ja tas ir pārvērsts elektroniskā formā, glabā līdz galīgā nolēmuma spēkā stāšanās brīdim. Šī prasība ir būtiska, lai neierobežotu personas tiesības apstrīdēt kāda dokumenta, kas tiek pārvērsts elektroniskā formā, juridisko spēku. Turpmākā rīcība ar pārvērsto dokumentu pēc galīgā nolēmuma spēkā stāšanās ir atkarīga no dokumenta veida un tā nozīmes procesā (piemēram, nolēmumā izlemj rīcību ar izņemtajiem dokumentiem). Papīra formā esošu procesuālo dokumentu glabāšanas un iznīcināšanas kārtību iespējams noteikt iestādes iekšējā normatīvajā aktā.

Elektroniskā formā pārvērstam dokumentam ir tāds pats juridiskais spēks kā pārvērstajam papīra formā esošajam dokumentam. Proti, ja papīra formā esošs dokuments ir pārvērsts elektroniskā formā, ievērojot visas projektā noteiktās prasības, tad elektroniskā formā esošajam (pārvērstajam) dokumentam ir tāds pats juridiskais spēks kā sākotnējam (papīra formā) esošajam dokumentam.

Parakstīšana

AAL nereti ir ietverta prasība parakstīt noteiktu dokumentu, kā arī personas paraksts ir gandrīz ikviena dokumenta neatņemama sastāvdaļa. Projekts paredz, ka prasība pēc personas paraksta ir izpildīta, ja dokuments ir sagatavots Administratīvā pārkāpuma procesa atbalsta sistēmā, Tiesu informatīvajā sistēmā vai e-lietas portālā un parakstīts ar elektronisko parakstu regulas Nr. 910/2014 3. panta 10. punkta izpratnē. Tādējādi šī prasība ir izpildīta arī tad, ja dokuments nav parakstīts ar drošu elektronisko parakstu. Līdz ar to projekts būtībā paredz atkāpi elektroniskā vidē no prasības, ka dokumentam jābūt pašrocīgi parakstītam (personas pašrocīgam parakstam funkcionāli ekvivalents risinājums ir tikai kvalificēts jeb drošs elektroniskais paraksts).

Projekts paredz, ka prasība pēc personas paraksta ir izpildīta arī tad, ja procesuālā darbība vai personas gribas izpaudums (piemēram, personas apliecinājums, ka tā ir brīdināta par kriminālatbildību, mutvārdu pilnvarojums pārstāvim vai aizstāvim vai tā atsaukums vai mutvārdu lūgums) ir fiksēts ar tehniskajiem līdzekļiem. Ievērojot tehnoloģiju attīstību un valsts pārvaldes iestāžu darba procesu uzlabošanu, administratīvā pārkāpuma procesa laikā var tikt izmantoti tehniskie līdzekļi. Tehniskie līdzekļi var tikt izmantoti, lai fiksētu notikumu gaitu vai procesa laikā veiktas darbības, nodrošinātu liecību un pierādījumu saglabāšanu, atspoguļotu procesa vai notikumu gaitu. Šobrīd jaunas tehnoloģijas ļauj to darīt, ar tehniskiem līdzekļiem audioierakstā fiksējot personas mutiskas liecības, gan arī videoierakstā vai fotoattēlā atspoguļojot noteikto darbību vizualizāciju (Macuka J. 5. nodaļa. Administratīvā pārkāpuma procesa pamatprincipi. Skaidrojumi. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 187. lpp.). Šajā gadījumā ar tehniskajiem līdzekļiem saprotams audioieraksts vai videoieraksts.

Sodu reģistra likuma 27. panta otrā daļa šobrīd noteic, ka persona var parakstīties arī: 1) ar drošu elektronisko parakstu; 2) uz paraksta attēla iegūšanas aparatūras sensora; 3) uz atsevišķas paraksta lapas; 4) ar Administratīvo pārkāpumu procesa atbalsta sistēmas elektroniskajā pakalpojumā pieejamo elektroniskās parakstīšanas rīku (sistēmas rīku). Drošs elektroniskais paraksts ir saprotams kā pašrocīgs paraksts (Elektronisko dokumentu likuma 3. panta otrā daļa). Tas jau ir normatīvi noteikts un nav nepieciešams atkārtot AAL. Savukārt parakstīšanās uz paraksta attēla iegūšanas aparatūras sensora vai ar APAS pieejamo elektroniskās prakstīšanas rīku ir dokumentu parakstīšana ar elektronisko parakstu, kas ir paredzēta projektā. 

Projektā nav pārņemts Sodu reģistra likuma 27. panta trešajā daļā esošais regulējums, ka prasība pēc tās personas paraksta, kura piedalās procesuālajā darbībā administratīvā pārkāpuma procesā, ir izpildīta arī tad, ja amatpersona vai augstāka amatpersona ir izdarījusi atzīmi APAS par to, ka persona ir iepazinusies ar procesuālā dokumenta saturu. Šāda atzīme nekādi nav sasaistāma ar personas paraksta esību vai citādu personas gribas izteikumu.

Informācijas iesniegšana un pieejamība e-lietas portālā

E-lietas portāls ir tīmekļvietne, kas nodrošina procesos elektroniskā vidē iesaistītām personām iespēju iesniegt un saņemt e-lietas datus, ja attiecīgie procesu normatīvie akti pieļauj šādu saziņu. Procesā iesaistītā persona piekļūst un ievada e-lietas datus, izmantojot e‑lietas portālu, saskaņā ar procesu normatīvajos aktos noteikto (likumprojekta "E-lietas koplietošanas risinājumu platformas likums" 5. un 9. pants). 

Projekts paredz, ka procesuālo dokumentu var paziņot vai nodrošināt tiesības iepazīties ar administratīvā pārkāpuma lietu, informējot personu par dokumenta vai lietas pieejamību e-lietas portālā, ja persona ir piekritusi izmantot šādu saziņas veidu. Persona norāda, vai piekrīt saziņai izmantot e-lietas portālu, iesniegumā, sūdzībā vai citā amatpersonai, augstākai amatpersonai vai tiesai iesniedzamā dokumentā. Procesa dalībniekam, lieciniekam un pārstāvim ir pienākums nekavējoties paziņot amatpersonai, augstākai amatpersonai vai tiesai par saziņas veida maiņu. Persona, kura piedalās administratīvā pārkāpuma procesā, var iesniegt dokumentus vai paziņot informāciju, izmantojot e-lietas portālu.

Tādējādi persona var izvēlēties, vai izmantot saziņai e-lietas portālu. Ja persona nav piekritusi izmantot e-lietas portālu vai vispār nav paudusi savu gribu par vēlamo saziņas veidu, tad piemēro vispārīgo regulējumu (piemēram, AAL 81. pants un 228. pants).

Projekts paredz, ka diena, kad tiesas nolēmums ir pieejams e-lietas portālā, ir uzskatāma par tiesas nolēmuma paziņošanas dienu. Ja persona nav piekritusi izmantot e-lietas portālu kā saziņas līdzekli, tad tiesa nodrošina nolēmuma pieejamību arī tiesas kancelejā. Šobrīd AAL 228. panta pirmā daļa noteic, ka diena, kad spriedums pieejams tiesas kancelejā (šā likuma 198. panta ceturtā daļa vai 213. panta pirmā daļa), ir uzskatāma par sprieduma paziņošanas dienu. Ja administratīvā pārkāpuma process noris elektroniskā vidē, par sprieduma paziņošanas dienu ir uzskatāma diena, kad spriedums ir pieejams e-lietas portālā. Ja persona nav piekritusi izmantot e-lietas portālu, tad tiesa nodrošina nolēmuma pieejamību arī tiesas kancelejā sprieduma paziņošanas dienā. Projekta neietekmē AAL 228. panta otrajā un trešajā daļā noteiktās tiesības lūgt tiesu, spriedumu paziņot izmantojot elektroniskos sakarus vai pasta pakalpojumus.
 

APAS sagatavo vai augšupielādē un glabā ar administratīvā pārkāpuma procesu saistītos pārvērstos dokumentus. Saskaņā ar Valsts informācijas sistēmu likuma 5. panta pirmo daļu valsts informācijas sistēmu izveido, pamatojoties uz normatīvajiem aktiem, kuros norādīti vismaz: 1) valsts informācijas sistēmas pārzinis; 2) valsts informācijas sistēmā iekļaujamā informācija; 3) valsts informācijas sistēmas pārzinim noteiktās funkcijas, uzdevumi un mērķi, kuru izpildei nepieciešamās informācijas apriti nodrošina, izveidojot valsts informācijas sistēmu; 4) kārtība, kādā nodod informāciju iekļaušanai valsts informācijas sistēmā; 5) nosacījumi piekļuves nodrošināšanai valsts informācijas sistēmā iekļautajai informācijai. Šobrīd Sodu reģistra likumā nav iekļauts viss nepieciešamais APAS kā valsts informācijas sistēmas regulējums, kā arī nepieciešams atkārtoti izvērtēt APAS iekļaujamās informācijas glabāšanas termiņu pamatotību.

Lai arī APAS citastarp nodrošina Sodu reģistrā reģistrējamās informācijas uzkrāšanu, tomēr tās pamatmērķis ir nodrošināt iestādes, amatpersonas un augstākas amatpersonas uzdevumu īstenošanu administratīvā pārkāpuma procesā, kas ir patstāvīga un īpaša valsts pārvaldes darbības forma.

Projekts paredz APAS pamatregulējumu, kā arī ietver pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt APAS iekļaujamās informācijas apjomu, kā arī informācijas iekļaušanas, izmantošanas, glabāšanas un dzēšanas noteikumus.

APAS iestādei un tās amatpersonām nodrošina iespēju veikt administratīvā pārkāpuma procesu elektroniskā vidē. Tajā sagatavo vai augšupielādē un glabā ar administratīvā pārkāpuma procesu saistītos dokumentus. Tādējādi APAS nodrošina informācijas apriti, kas nepieciešama, lai iestādes amatpersonas varētu veikt administratīvā pārkāpuma procesu. Vienlaikus APAS nodrošina arī Sodu reģistrā reģistrējamās informācijas uzkrāšanu.

APAS pārzinis, proti, institūcija, kas organizē un vada šīs informācijas sistēmas darbību, ir Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs.

AAL 115. pantā ir uzskaitītas visas tās iestādes, kuru amatpersonas ir tiesīgas veikt administratīvā pārkāpuma procesu. Procesa veikšanas tiesībās ietilpst tiesības uzsākt procesu, veikt izmeklēšanas darbības, piemērot procesuālos piespiedu līdzekļus, izskatīt lietu un pieņemt lēmumu lietā. Iestāžu kompetences sadalījums, izskatot konkrētus pārkāpumu sastāvus, ir noteikts nozaru likumos. Ja attiecīga iestāde nav minēta AAL 115. pantā, tās amatpersonas nav tiesīgas veikt administratīvā pārkāpuma procesu (Laveniece-Straupmane N. 15. nodaļa. Administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšana. Skaidrojumi. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 377. lpp.). Šobrīd AAL 115. pantā nav iekļautas Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas, līdz ar to šīm amatpersonām nav tiesību veikt administratīvā pārkāpuma procesu.

Saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa pārejas noteikumu 35. punktu šā kodeksa 76.³ panta pirmā un otrā daļa stājas spēkā vienlaikus ar grozījumiem AAL, kuri paredz Ieslodzījuma vietu pārvaldei kompetenci veikt administratīvā pārkāpuma procesu, bet ne vēlāk kā 2022. gada 1. jūlijā. Līdz tam administratīvā pārkāpuma procesu par šā kodeksa 76.¹ pantā minēto pārkāpumu veic Valsts policija. Šajā laikā brīvības atņemšanas iestādes amatpersonai ir tiesības pārtraukt administratīvo pārkāpumu un aizturēt personu, kura izdara vai par kuru pastāv aizdomas, ka tā izdarījusi administratīvo pārkāpumu, līdz brīdim, kad tiek noformēts ziņojums par administratīvo pārkāpumu.

Saskaņā ar Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma pārejas noteikumu 6. punktu šā likuma 44. pants stājas spēkā vienlaikus ar grozījumiem AAL, kuri paredz Ieslodzījuma vietu pārvaldei kompetenci veikt administratīvā pārkāpuma procesu, bet ne vēlāk kā 2022. gada 1. jūlijā. Līdz tam administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 43. pantā minēto pārkāpumu veic Valsts policija. Šajā laikā izmeklēšanas cietuma amatpersonai ir tiesības pārtraukt administratīvo pārkāpumu un aizturēt personu, kura izdara vai par kuru pastāv aizdomas, ka tā izdarījusi administratīvo pārkāpumu, līdz brīdim, kad tiek noformēts ziņojums par administratīvo pārkāpumu.
 

Projekts paredz papildināt AAL 115. panta pirmo daļu ar 6.¹ punktu, iekļaujot Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas to amatpersonu lokā, kuras ir tiesīgas veikt administratīvā pārkāpuma procesu.

Vienlaikus projektā paredzētas Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm tiesības administratīvi aizturēt personas. Saskaņā ar AAL 71. panta otro daļu administratīvo aizturēšanu var veikt tikai tam īpaši pilnvarotas amatpersonas, nevis katra amatpersona, kas veic administratīvā pārkāpuma procesu. Administratīvie pārkāpumi, kas būs Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu kompetencē, pēc sava rakstura ir tādi, kas var radīt nepieciešamību aizturēt personu, lai noskaidrotu tās identitāti vai pārtrauktu pārkāpumu.

AAL 220. panta trešajā daļā noteikts, ka nākamās tiesas sēdes norises dienu un laiku tiesa paziņo pret parakstu personām, kuras ieradušās uz tiesas sēdi.
Tomēr personas parakstam šajā gadījumā nav izšķirošas nozīmes. Piemēram, ja persona atsakās parakstīties, tas nebūt nenozīmē, ka personai tādēļ nav paziņota nākamās sēdes norises diena un laiks.

Projekts paredz izslēgt AAL 220. panta trešajā daļā vārdus "pret parakstu". Tādējādi turpmāk personai nebūs jāapliecina ar parakstu tas, ka tiesa tai ir paziņojusi nākamās sēdes norises dienu un laiku.

AAL 243. pants regulē apelācijas sūdzības iesniegšanas termiņu un kārtību. Šā panta otrā daļa citastarp noteic, ka apelācijas sūdzībai pievieno norakstus atbilstoši procesa dalībnieku skaitam. Šāda prasība neatbilst administratīvā pārkāpuma procesa elektroniskā vidē mērķim.

Projekts paredz izslēgt AAL 243. panta otrās daļas otro teikumu. Līdz ar to apelācijas sūdzībai vairs nebūs jāpievieno noraksti atbilstoši procesa dalībnieku skaitam. Minētais regulējums neierobežos personu tiesības iesniegt apelācijas sūdzības papīra formā.

Saskaņā ar AAL 139. panta pirmo daļu amatpersona var noteikt, ka procesuālās darbības tiek veiktas, izmantojot videokonferenci, ja procesa dalībnieks vai citas personas atrodas citā vietā un nevar ierasties administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas vietā. Saskaņā ar AAL 198. panta piekto daļu tiesnesis var noteikt, ka procesuālās darbības tiesas sēdē tiek veiktas, izmantojot videokonferenci, ja procesa dalībnieks, liecinieks vai eksperts tiesas sēdes laikā atrodas citā vietā un nevar ierasties tiesas sēdes norises vietā. Savukārt saskaņā ar AAL 219. panta pirmo daļu tiesa var noteikt, ka procesuālās darbības tiesas sēdē tiek veiktas, izmantojot videokonferenci, ja procesa dalībnieks vai liecinieks un eksperts atrodas citā vietā (nevis tiesas sēdes norises vietā).

Ievērojot minēto, šobrīd AAL ir paredzēti ierobežojoši (un pretrunīgi formulēti) priekšnoteikumi, lai varētu izmantot videokonferenci administratīvā pārkāpuma procesā – persona atrodas citā vietā un nevar ierasties noteiktā vietā. Tas samazina iespējas izmantot videokonferences, kā arī atsevišķos gadījumos var būtiski palielināt procesuālo izdevumu apmēru.

Projekts paredz rīcības brīvību amatpersonai un tiesai (tiesnesim) pēc savas iniciatīvas vai procesā iesaistītas personas lūguma izmantot videokonferenci, neatkarīgi no tā, kurā vietā persona atrodas un vai tā varētu ierasties administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas vai tiesas sēdes norises vietā. 

Saskaņā ar AAL 246. panta piekto daļu apelācijas instances tiesa neatkarīgi no apelācijas sūdzības motīviem atceļ pirmās instances tiesas nolēmumu un nosūta administratīvā pārkāpuma lietu jaunai izskatīšanai, ja administratīvā pārkāpuma lietā nav pilna nolēmuma, tiesas sēdes protokola vai tiesas sēdes audioieraksta. Tā ir obligāta prasība, nedodot iespēju vērtēt konstatēto trūkumu nozīmi. 

Projekts paredz, ka apelācijas instances tiesa neatkarīgi no apelācijas sūdzības motīviem atceļ pirmās instances tiesas nolēmumu un nosūta administratīvā pārkāpuma lietu jaunai izskatīšanai, ja administratīvā pārkāpuma lietā:1) nav pilna nolēmuma; 2) ir būtiski trūkumi tiesas sēdes protokolā vai tiesas sēdes audioierakstā. Līdz ar to šajā gadījumā tiesai jāvērtē, vai trūkumi tiesas sēdes protokolā vai audioierakstā ir tik būtiski, ka neļauj lietu izvērtēt pēc būtības. Piemēram, nebūtu pamata atcelt pirmās instances tiesas nolēmumu, ja tiesas sēdes audioierakstā ir tikai īslaicīgi tehniski traucējumi vai protokolā nav atspoguļota kāda neliela lietas izskatīšanas daļa, kas pati par sevi neliedz lietu izskatīt pēc būtības.

Redakcionālas neprecizitātes AAL.

Projekts novērš AAL esošas redakcionālas neprecizitātes, proti, precizē Maksātnespējas kontroles dienesta nosaukumu (AAL 115. panta pirmās daļas 13. punkts) un AAL pārejas noteikumu 10. punktā ietverto iekšējo atsauci.