Anotācija (ex-ante)

24-TA-434: Noteikumu projekts (Groza manuāli)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumos Nr. 529 "Ēku būvnoteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Būvdarbu procesa vienkāršošana atsakoties no vairākiem būvniecības dokumentu veidiem.
 

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Novērst datu dublēšanos dažāda veida obligātajos būvdarbu dokumentos, kā arī pārskatīt šo dokumentu nepieciešamību un piemērojamību.
 
Spēkā stāšanās termiņš
01.03.2025.
Pamatojums
Tiesību akta spēkā stāšanās datums ir noteikts tāds, lai būvniecības procesa dalībnieki varētu laikus sagatavoties regulējuma izmaiņām, kā arī būtu iespējams pielāgot Būvniecības informācijas sistēmu.

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Normatīvais regulējums paredz būvdarbu laikā būvniecības informācijas sistēmā (turpmāk – BIS) sagatavot virkni būvniecības dokumentu, kas raksturo būvdarbu gaitu - ikdienas un speciālie darbi, kā arī sagatavot segto darbu, nozīmīgo konstrukciju un ugunsdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās sistēmas pieņemšanas aktu. Būvniecības nozares pārstāvji ir norādījuši, ka katru dienu atbildīgajam būvdarbu vadītājam BIS ir jāapstiprina līdz 60 ierakstiem, gan par būvlaukumā ievestajiem būvizstrādājumiem, minerālmateriāliem (dabas resursiem) un citiem materiāliem, gan veiktajiem ikdienas un speciālajiem darbiem, kā arī jāapstiprina dažādi būvdarbu pieņemšanas akti.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi” 5.1 pielikums “Būvdarbu žurnāla saturs būvniecības informācijas sistēmā” 3.punkts nosaka kādu informāciju BIS ir jānorāda par ikdienas un speciālajiem darbiem - būvdarbu veikšanas datums un laiks; būvdarbu veids; būve, kurā veikti būvdarbi;  būvniecības ieceres dokumentācijas daļa (lapa/rasējums); būvdarbu apraksts; būvdarbu apjoms un mērvienība; laikapstākļi, tai skaitā temperatūras un nokrišņu atzīme; būvdarbu izpildē iesaistīto personu skaits; atbildīgais būvdarbu veicējs; tāmes pozīcija; pielikumi (pamatojuma dokumenti). Norādāmā informācija ir vienāda, gan ikdienas darbiem, gan speciālajiem darbiem. Kā norādīja būvniecības nozares pārstāvji, būvnieks vairākas dienas var veikt vienādus darbus, bet ieraksts būvdarbu žurnālā atbilstoši regulējumam ir jāveic katru dienu, līdz ar to rodas situācija, ka katru dienu ir vienādi ieraksti. Ir arī situācijas, ka vienādi būvdarbi tiek norādīti gan kā ikdienas darbi, gan kā speciālie darbi, līdz ar to vienāda informācija ir atrodama gan ikdienas darbos, gan speciālajos darbos. Šobrīd arī būvniecības procesa dalībniekiem nav vienotas izpratnes par būvdarbiem, kuriem ir nepieciešams sagatavot dažāda veida veikto būvdarbu kontroles aktus, kā arī būvinspektoriem un būvuzraugiem ir sava interpretācija šajā jautājumā. BIS paredz, ka segto darbu akti veidojas no ikdienas un speciālo darbu ierakstiem, kas ir jāpastiprina atbildīgajam būvdarbu vadītājam, būvuzraugam (ja veikta būvuzraudzība) un autoruzraugam (ja to paredz autoruzraudzības līgums). Savukārt nozīmīgo konstrukciju akti BIS veidojas no ikdienas un speciālo darbu ierakstiem un segto darbu aktiem.
Regulējums nosaka, ka BIS būvdarbu žurnālā ikviens ieraksts ir jāapstiprina atbildīgajam būvdarbu vadītājam. Atsevišķo būvdarbu veicēju būvdarbu vadītāji arī apstiprina savus veiktos būvdarbus un sagatavoto būvdarbu dokumentāciju. Sagatavotos pabeigto būvdarbu aktus (nozīmīgo konstrukciju, segto darbu un ugunsdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās sistēmas pieņemšanas aktu) ir jāpastiprina būvuzraugam (ja veikta būvuzraudzība) un autoruzraugam (ja to paredz autoruzraudzības līgums). Kā norādīja būvniecības nozares pārstāvji, dažādu iemeslu dēļ atbildīgie būvspeciālisti ierakstus būvdarbu žurnālā laicīgi neapstiprina, līdz ar to būvdarbus nav iespējams turpināt.
 
Risinājuma apraksts
Tiesību akta projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumos Nr. 529 "Ēku būvnoteikumi"" (turpmāk - Noteikumu projekts), lai samazinātu administratīvo slogu, paredz būvdarbu žurnālā atteikties no speciālo darbu ierakstiem un segto darbu aktiem. Gadījumos, kad būvdarbu veicējs vairākas secīgas dienas pēc kārtas veic vienus un tos pašus darbus, noteikumu projektā ir paredzēts, ka šādos gadījumos būvdarbu žurnālā varēs veikt vienu ikdienas darbu ierakstu, norādot darbu uzsākšanas datumu un pabeigšanas datumu. Tā kā šobrīd būvniecības procesa dalībniekiem nav vienotas izpratnes par būvdarbiem, kuriem ir nepieciešams sagatavot dažāda veida veikto būvdarbu kontroles aktus, noteikumu projekts paredz, ka būvdarbu process pamatā tiks atspoguļots BIS kā ikdienas darbi un tiks sagatavoti nozīmīgo konstrukciju un ugunsdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās sistēmas pieņemšanas akti. Noteikumu projekts arī paredz noteikt, ka nozīmīgo konstrukciju pieņemšanas aktus sagatavo par būves nesošo konstrukciju būvniecību. Tas nozīmē, ka būves nesošo konstrukciju pieņemšanas akti būs jāsagatavo vienmēr, bet par papildus nozīmīgo konstrukciju pieņemšanas aktu nepieciešamību būvniecības ierosinātājam un galvenajam būvdarbu veicējam būs jāvienojas atsevišķi un par šo vienošanos tiks sagatavots nozīmīgo konstrukciju pieņemšanas aktu saraksts, ievērojot būvdarbu veicēja iekšējo būvdarbu kvalitātes kontroles sistēmu. Nozīmīgo konstrukciju pieņemšanas aktu sarakstu būs jāpievieno darbu veikšanas projektam vai būvdarbu žurnālam, lai pušu un kontrolējošu institūciju starpā nebūtu strīdi par attiecīgo aktu nepieciešamību. Tas novērsīs būvinspektoru un būvuzraugu atšķirīgo tiesību normu interpretāciju par pabeigto būvdarbu pieņemšanas aktu nepieciešamību un strīdus situācijas ar būvdarbu veicēju.

Šāds iespējamo segto darbu un nozīmīgo konstrukciju pieņemšanas aktu saraksts vēsturiski bija noteikts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas 2003.gada 24.janvāra rīkojumā Nr.26 “Par būvdarbu žurnālu”. Iespējamo segto darbu un nozīmīgo konstrukciju pieņemšanas aktu saraksts attiecās uz vispārējiem būvdarbiem (celtniecības darbiem), piemēram, pamatu pieņemšanas akts, pārseguma montāžas pieņemšanas akti pa stāviem, jumta nesošo konstrukciju izpildes akts u.c., un inženiertīklu būvdarbiem (apkure, ūdensapgāde un kanalizācija, vēdināšana, gāzes apgāde, elektroiekārtas, vājstrāvas iekārtas). Šajā rīkojumā noteiktā būvdarbu žurnāla forma tiek piemērota arī šobrīd, ja būvdarbu žurnālu pilda rakstveidā (papīra formā), neizmantojot BIS. Saskaņā ar Būvniecības likuma pārejas noteikumu 21.punktu ar 2020.gada 1.janvāri būvniecības administratīvais process uzsākams elektroniski BIS. Ja būvniecības ierosinātājs līdz šo pārejas noteikumu 21.punktā noteiktajam termiņam iesniedz būvprojektu vai citus būvniecības dokumentus rakstveidā, neizmantojot BIS, rakstveida procesā varēja arī pildīt būvdarbu žurnālu.
Noteikumu projekts paredz, ka būvniecības procesa dalībnieki pirms būvdarbu uzsākšanas vienojas, kādus nozīmīgo konstrukciju aktus, ugunsdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās sistēmas pieņemšanas aktus un ikdienas darbus būs jāapstiprinās būvuzraugam (ja veikta būvuzraudzība) un autoruzraugam (ja to paredz autoruzraudzības līgums). Visus nozīmīgo konstrukciju un ugunsdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās sistēmas pieņemšanas aktu veidos BIS no būvdarbu žurnālā veiktajiem ierakstiem par izpildītajiem ikdienas būvdarbiem.

Projektā ir uzsvērta Ministru kabineta 2014.gada 2.septembra noteikumu Nr.529 “Ēku būvnoteikumu” 125.punktā noteiktā būvdarbu kvalitātes kontroles sistēma, kuru katrs būvdarbu veicējs (uzņēmums) izstrādā atbilstoši savam profilam, veicamo darbu veidam un apjomam. Būvdarbu veicēja iekšējo būvdarbu kvalitātes kontroles sistēmu ir jāņem vērā veidojot papildus nozīmīgo konstrukciju pieņemšanas aktu sarakstu.
Projektā arī ir noteikts, ja segto darbu akti ir izveidoti BIS līdz 2025.gada 1.martam [projekta plānotais spēkā stāšanās datums] un tie nav apstiprināti, tad tie ir noslēdzami. Šāds regulējums potenciāli nodrošinās iespēju vieglāk pielāgot BIS - pārtraukt nodrošināt segto darbu aktu funkcionalitāti. Būvniecības procesam, kas norīt ārpus BIS, puses pašas varēs vienoties par rīcību ar tiem segto darbu aktiem, kas būs sastādīti līdz 2025.gada 1.martam, bet vēl nebūs visu pušu parakstīti.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • būvspeciālisti (būvdarbu vadītājs, būvuzraugs, autoruzraugs)
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts paredz samazināt veicamās darbības BIS, lai fiksētu būvdarbu gaitu, atsakoties no speciālajiem darbiem, segto darbu aktiem un paredzot, ka ikdienas darbu ierakstus var veikt par vienādiem darbiem vairākās dienās. Šobrīd nav iespējams objektīvi aprēķināt to laiku, kas var būt samazināts normatīvā regulējuma prasību izpildei. Tas saistīts ar to, ka katrā būvniecības lietā var būt dažāds veicamo un apstiprināmo ierakstu daudzums. Regulējuma izmaiņas skars visus tos būvspeciālistus (būvdarbu vadītāji, būvuzraugi, autoruzraugi), kas vadīs būvdarbus vai tos uzraudzīs pēc 2025.gada 1.marta. Ja skatās BIS datus par jauno būvniecības lietu skaitu 2023.gadā, tad regulējuma izmaiņas var skart ap 26 000 būvniecības lietas (pieņemto, ka vienā gadā tiek izveidotas tikpat daudz būvniecības lietas cik tās tiek pabeigtas).
Juridiskās personas
  • būvkomersanti (būvdarbu veicēji,būvuzraudzības veicēji, autoruzraugi)
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts paredz samazināt veicamās darbības BIS, lai fiksētu būvdarbu gaitu, atsakoties no speciālajiem darbiem, segto darbu aktiem un paredzot, ka ikdienas darbu ierakstus var veikt par vienādiem darbiem vairākās dienās. Šobrīd nav iespējams objektīvi aprēķināt to laiku, kas var būt samazināts normatīvā regulējuma prasību izpildei. Tas saistīts ar to, ka katrā būvniecības lietā var būt dažāds veicamo un apstiprināmo ierakstu daudzums. Regulējuma izmaiņas skars visus tos būvkomersantus, kas nodarbinas būvdarbu vadītājus, būvuzraugus un autoruzraugus un kas vadīs būvdarbus vai tos uzraudzīs pēc 2025.gada 1.marta. Ja skatās BIS datus par jauno būvniecības lietu skaitu 2023.gadā, tad regulējuma izmaiņas var skart ap 26 000 būvniecības lietas (pieņemto, ka vienā gadā tiek izveidotas tikpat daudz būvniecības lietas cik tās tiek pabeigtas).

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

2.2.5. uz konkurenci:

2.2.6. uz nodarbinātību:

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Aprēķins tiks sniegts pēc sabiedrības līdzdalības.

4.1.1. tiesību akta projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumos Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi” (23-TA-2311)

Pamatojums un apraksts
Projekts paredz precizēt būvdarbu laikā sagatavojamos dokumentus
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Nevalstiskās organizācijas
Cits
-

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Tiks pilnveidota būvniecības informācijas sistēmas funkcionalitāte

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi