Anotācija

1) 3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas uzraudzības procesa ietvaros ministrija ir konstatējusi, ka joprojām pastāv risks sasniegt mērķrādītāju plānotajā apmērā, jo vēl nav noslēgti iepirkumu līgumi par 33 personu mājokļu pielāgošanu no kopumā 263 (mājokļu kopējais skaits ir mainīgs, jo tajā netiek iekļauti mājokļi, kas uz laiku izņemti no projektu adrešu saraksta dažādu objektīvu apstākļu dēļ, piemēram, personas nāves gadījumā līdz aizvietojošās personas noteikšanai, gadījumos, kad mājoklis atbilstoši spēkā esošajam regulējumam konkrētajā brīdī nav uzskaitāms mērķrādītāja sasniegšanā, kā arī mājokļi, kuriem tiek veikta atkārtota atbilstības izvērtēšana vai novērsti iekšējās kontroles sistēmas pārbaužu laikā konstatētie trūkumi) mājokļiem. 95 mājokļos darbi ir pabeigti un mērķrādītāja sasniegšanas dokumentācija ir pārbaudīta, 53 mājokļos darbi ir pabeigti un tiek veikta noslēguma dokumentācijas pārbaude vai tiek gatavota noslēguma pārskata dokumentācija, 82 mājokļos vēl noris vides pieejamības nodrošināšanas darbi. Tas savukārt nozīmē, ka 20 personu mājokļu pielāgošanai no sasniedzamā 3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas mērķrādītāja skaita, kas noteikts MK noteikumu Nr. 512 7.2. apakšpunktā (250 pielāgotiem personu mājokļiem) ir augsts risks, ka tos nevarēs pabeigt noteiktajā laikā (līdz 2026. gada 31. augustam) un ieskaitīt kopējā 3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas mērķrādītājā. Tāpat nav izslēgts, ka kādā mājoklī, kur šobrīd noris pielāgošanas darbi, tie netiks pabeigti noteiktajā termiņā. Pamatā kavējuma iemesli ir saistīti ar pašvaldību īstenotajiem iepirkumiem. Proti, pašvaldības saskaras ar būtiskiem apgrūtinājumiem būvniecības iepirkumu procesā, kas saistīti ar to, ka nepiesakās pretendenti vai pretendents nevar izpildīt visas tehniskās specifikācijas prasības,  piedāvātās cenas pārsniedz projektos pieejamo finansējumu un attiecīgi iepirkums beidzas bez rezultāta (tā piemēram, šāda situācija ir radusies Tukuma novada, Bauskas novada, Liepājas valstspilsētas un Jelgavas valstspilsētas pašvaldībās), turklāt pašvaldībām nav pieejami papildu finanšu resursi vai tiesiska pamata ieguldīt pašvaldības līdzekļus personu mājokļos, kuri ir privātīpašumi. Tāpat jāņem vērā aprīkojuma un pacēlēju (t.sk. paredzot speciāliem parametriem pielāgotus) iekārtu piegādes, uzstādīšanas, kas ir daļa no šīs personu mājokļu pielāgošanas, laiks, jo ir iekārtas, kuru izgatavošana, piegāde un uzstādīšana aizņem ilgāku laika posmu (pēc šī brīža informācijas, tad pacēlāju piegāde aizņem 10–12 nedēļas).
Šī riska pārvaldīšanai Centrālā finanšu un līgumu aģentūra kopā ar ministriju pastiprināti uzrauga tos pašvaldību projektus, kuros ir konstatēti augsti riski nesasniegt attiecīgajā projektā noteikto 3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas mērķrādītāju. Uzraudzības ietvaros tiek rīkotas individuālas tikšanās ar pašvaldībām, kur pašvaldības informē par problēmām līgumu noslēgšanai un izpildē, kā arī tiek noteiktas konkrētas rīcības un termiņi veicamajiem darbiem, informācijas apmaiņai utt., lai līgumi tiktu noslēgti pēc iespējas tuvākā laikā un projekti maksimāli spētu sasniegt mērķrādītāju līdz 2026. gada 14. augustam.
Kā viens no risinājumiem 3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas mērķrādītāja nesasniegšanas riska mazināšanai ir papildu kvotu piešķiršana un rezerves mērķa grupu personu saraksta veidošana, par ko plašāka informācija ir sniegta iepriekšējo MK noteikumu Nr. 512 grozījumu (2026. gada 16. jūnija Ministru kabineta noteikumi Nr. 337 "Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 5. septembra noteikumos Nr. 512 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1. reformu un investīciju virziena "Reģionālā politika" 3.1.2.1.i. investīcijas "Publisko pakalpojumu un nodarbinātības pieejamības veicināšanas pasākumi cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem" otrās kārtas "Atbalsta pasākumi cilvēkiem ar invaliditāti mājokļu vides pieejamības nodrošināšanai" īstenošanas noteikumi"") anotācijas 1.3. sadaļā "Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi" (https://vktap.mk.gov.lv/legal_acts/headers/810317ea-410f-44f8-b177-811c36cbd61e/annotations/38707ec9-547c-4b8f-8c95-60204011a9a4). Vienlaikus gan jāatzīmē, ka situācija mainās un, piemēram, Ogres novada pašvaldība ir samazinājusi papildu kvotu skaitu, atkārtoti izvērtējot iespējas pielāgot mājokļus līdz 7.2. apakšpunktā noteiktajam termiņam. Tāpat Gulbenes novada pašvaldība ir informējusi ministriju, ka, saskaroties ar ilgstošām problēmām pamata mērķrādītājā iekļautā mājokļa pielāgošanā, ir pieņēmusi lēmumu šo mājokli izslēgt no projekta un turpināt tā pielāgošanu par saviem finanšu līdzekļiem. Līdz ar to papildu kvotai pieteiktais mājoklis tiks iekļauts pamata mērķrādītāja mājokļu sarakstā. Attiecīgi no 12 papildu pieteiktajām kvotām, tiks īstenotas 9 kvotas, veicot vides pieejamības darbus personu mājokļos. Vienlaikus jāņem vērā, ka, lai arī tās ir pieteiktās papildu kvotas, pastāv risks, ka ne visus plānotos mājokļu pielāgošanas darbus būs iespējams īstenot pilnā apjomā iepirkumu procedūru rezultātu dēļ, piemēram, nepietiekamas pretendentu intereses dēļ. Šādā situācijā var rasties nepieciešamība organizēt atkārtotu iepirkumu vai piemērot citu pakalpojuma nodrošināšanas procedūru.
Ņemot vērā iepriekš minēto, ministrija 2026. gada 23. aprīlī iesniedza Finanšu ministrijā priekšlikumu Atveseļošanas fonda plāna ceturtajam papildinājumam, kas paredz mērķrādītāja vērtības samazināšanu par 22 personu pielāgotiem mājokļiem, kopējo sasniedzamo mērķrādītāja vērtību nosakot 228 personu pielāgotu mājokļu apmērā. 2026. gada 10. jūlijā Eirogrupas un Eiropas Savienības Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksmē tika apstiprināti Latvijas virzītie grozījumi. Ņemot vērā iepriekš minēto, attiecīgas izmaiņas nepieciešams veikt arī MK noteikumos Nr. 512.
2) 3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas projektu īstenošanas laikā objektīvu iemeslu dēļ (personas dzīvesvietas maiņa, veselības stāvokļa izmaiņas vai citi sociālie apstākļi) dinamiski mainās pielāgojamo mājokļu sadalījums starp pamata kvotām un papildu kvotām. Proti, ja nav iespējams realizēt kādu no pamata kvotām, papildu kvota kļūst par pamata kvotu. Tāpat arī Atveseļošanas fonda plāna ceturtais papildinājums un attiecīgi MK noteikumu Nr. 512 7.2. apakšpunktā minētā mērķrādītāja samazinājums par 22 mājokļiem paredz to, ka tiek mazināts pamata kvotu mājokļu skaits, nevis papildu piešķirto kvotu skaits. Ņemot vērā ministrijā saņemtos pašvaldību lūgumus pagarināt mājokļu pielāgošanas termiņu līdz 2026. gada 15. novembrim (ieskaitot), ministrija ir konstatējusi, ka MK noteikumu Nr. 512 19.² punkta spēkā esošā redakcija ierobežo ministrijas iespējas pagarināt mājokļu pielāgošanu līdz 2026. gada 15. novembrim (ieskaitot) par visu starpību, ko veido pielāgojamo mājokļu un sasniedzamā mērķrādītāja skaits.  Kā jau minēts iepriekš, MK noteikumu Nr. 512  19.² punkts paredz, ka laikposmā no 2026. gada 15. augusta (ieskaitot) līdz 2026. gada 15. novembrim (ieskaitot) pielāgoto mājokļu skaits nedrīkst pārsniegt MK noteikumu Nr. 512 19.¹ punktā minēto papildu kvotu skaitu. Tomēr praksē starpību starp sasniedzamo mērķrādītāju un pielāgoto mājokļu skaitu var veidot gan mājokļi, kas tiek pielāgoti papildu kvotu ietvaros, gan mājokļi, kas sākotnēji plānoti pamata kvotas ietvaros. Tāpēc attiecīgi redakcionāli precizējams ir MK noteikumu Nr. 512  19.² punkts;
3) 3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas mērķa grupu veido personas ar būtiskiem veselības traucējumiem vai funkcionāliem ierobežojumiem, kuru veselības stāvoklis nereti ir nestabils un pakļauts straujām izmaiņām. Tas nozīmē, ka mērķa grupas persona projekta gaitā pēkšņi var zaudēt spēju piedalīties projektā, jo, piemēram, tiek ievietota ilgstošā aprūpes iestādē vai iestājas miršanas fakts, vai arī rodas citi apstākļi, kas personai neļauj turpināt izmantot pielāgoto mājokli.
Praksē ir konstatēti gadījumi, kad mērķa grupas personas nāves fakts iestājas pēc tam, kad mājokļa vides pielāgojumi jau ir pilnībā veikti vai pirms pieņemšanas–nodošanas akta parakstīšanas, bet 3.1.2.1.i. investīcijas nosacījumi viennozīmīgi nenoregulē mērķrādītāja uzskaiti šādos gadījumos (izmaksu attiecināmībai tiek izmantots MK noteikumu Nr. 512 23.¹ punkts). Piemēram, ir identificēts gadījums, kad mērķa grupas persona mirusi trīs dienas pirms pieņemšanas–nodošanas akta parakstīšanas, kā rezultātā veikto pielāgojumu izmaksas atzītas par attiecināmām, bet persona šobrīd nav ieskaitāma mērķrādītājā. Tāpat 2026. gada 30. janvārī saņemta informācija par mērķa grupas personas bojāeju ugunsgrēkā, lai gan atbilstošs ārējās vides pielāgojums (uzstādītais kāpurķēžu pacēlājs) šai personai bija nodrošināts un pieņemts ekspluatācijā 2025. gada 18. jūlijā. Pēc personas nāves šobrīd šī persona neveido mērķrādītāju, un pašvaldība kā finansējuma saņēmējs ir veikusi iekārtas demontāžu un pašvaldības sociālais dienests meklē citu MK noteikumiem Nr. 512 atbilstošu mērķa grupas personu. Tāpat vienā 3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas projektā ir konstatēts gadījums, kad pēc projekta darbību pabeigšanas ir iestājušies apstākļi, kad persona, kura ir izmantojusi veiktos vides pielāgojumus pirms un pēc pieņemšanas-nodošanas akta parakstīšanas, mainoties dzīves apstākļiem, vairs nav spējusi viena to uzturēt un ir pārdevusi mājokli, kurā ir veikti pielāgojumi.
Lai noskaidrotu, vai šādi gadījumi ir iekļaujami mērķrādītājā, ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju lūdza Eiropas Komisijai sniegt viedokli par iespēju arī šādus gadījumus attiecināt un ieskaitīt mērķrādītājā. Atbilstoši 2026. gada 5. jūnijā saņemtajam Eiropas Komisijas neformālajam viedoklim un konsultācijām ar Finanšu ministriju visi objektīvie gadījumi, kad persona, kas ir atbilstoša un atlasīta dalībai 3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas projektā, vairs nevar izmantot/neizmanto mājokli pēc darbu pabeigšanas (t.sk. iepriekš minētie faktori – nāve, ievietošana aprūpes iestādē un arī pārcelšanās, t.sk. mājokļa pārdošana, atsavināšanas utt.) ir attiecināmi un ieskaitāmi mērķrādītājā, ja nepieciešamie mājokļa vides pielāgojumi ir veikti pilnā apjomā un finansējums izmantots atbilstoši MK noteikumos Nr. 512 noteiktajiem nosacījumiem. Vienlaikus šie gadījumi fiksējami CoverNote par mērķrādītāja sasniegšanu, sniedzot informāciju, ka attiecīgais fakts ir noticis pēc visu darbu pabeigšanas un liecību uzkrāšanas. Mērķrādītājā nav ieskaitāmi gadījumi, kad minētie apstākļi ir iestājušies pirms attiecīgo darbu pabeigšanas un nodošanas ekspluatācijā, taču izmaksas ir sedzamas no Atveseļošanās fonda finansējuma (proti, ir piemērojams MK noteikumu Nr. 512 23.¹ punkts).
Ņemot vērā minēto, nepieciešams MK noteikumos Nr. 512 noteikt, ka gadījumā, ja mērķa grupas personai nepieciešamie mājokļa vides pielāgojumi ir veikti pilnā apjomā (ja attiecināms, pēc darbu pabeigšanas mājoklis ir nodots ekspluatācijā, parakstīts pieņemšanas-nodošanas akts) un finansējums izmantots atbilstoši mērķim, bet iestājas no finansējuma saņēmēja neatkarīgi apstākļi, kas liedz mērķa grupas personai izmantot pielāgoto mājokli, MK noteikumos Nr. 512 7.1. apakšpunktā noteiktā atskaites punkta un 7.2. apakšpunktā noteiktā mērķrādītāja izpilde uzskatāma par sekmīgu (proti, atskaites punktu mērķrādītāju uzskata par sasniegtu). Minētais ir saskaņā arī ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12. februāra Regulas (ES) 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (turpmāk – AF regula)[1] 24. pantā noteikto, proti, – nav veiktas tādas darbības, kas veicinātu situāciju, kuras ietekmē būtu atcelti pasākumi, kas saistīti ar iepriekš apmierinoši izpildītiem rādītājiem. Mērķa grupas personu dalības pārtraukšana 3.1.2.1.i. investīcijas otrajā kārtā ir ārējs faktors (neparedzēts apstāklis), ko ministrija un pašvaldības vai to iestādes kā finansējuma saņēmēji nevar ietekmēt. Tā kā AF regula nenosaka AF investīciju ilgstpējas nosacījumus, 3.1.2.1.i. investīcijas otrajā kārtā jau sākotnēji (kā to paredz sākotnējā MK noteikumu Nr. 512 anotācija) mērķa grupas specifikas dēļ ministrija nebija paredzējusi īpašus uzraudzības vai ilgtspējas nosacījumus. Tas nozīmē, ka nav noteikts, cik ilgu laiku pēc mājokļa pielāgošanas mērķa grupai ir jāizmanto mājoklī veiktie vides pielāgojumi, kā arī nav paredzēts kontrolēt, cik ilgi mērķa grupas persona izmantos pielāgoto mājokli.


[1] Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12. februāra Regula (ES) 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (OV L 57, 18.2.2021., 17. lpp). Pieejama: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A02021R0241-20240301

Ņemot vērā minēto, ir nepieciešami šādi grozījumi MK noteikumos Nr. 512:
1) samazināt 7.2. apakšpunktā minēto mērķrādītāju par 22 personu pielāgotiem mājokļiem, attiecīgi paredzot 228 personu mājokļu pielāgošanu līdz 2026. gada 31. augustam. Vienlaikus jāmin, ka mērķrādītāja uzskaites kārtība netiek mainīta – par tā sasniegšanu tiek uzskatīta nodrošināta pieejamība mājokļa videi 228 personām ar invaliditāti. Ņemot vērā izmaiņas mērķrādītāja vērtībā, precizējams arī 19.¹ punkts, jo arī sākotnēji šajā punktā noteiktais pielāgoto mājokļu skaits tika noteikts atbilstoši mērķrādītāja apmēram;
2) precizēt 19.² punktu, paredzot, ka mājokļu pielāgošanas turpināšanu līdz 2026. gada 15. novembrim (ieskaitot) ministrija var saskaņot par tādu mājokļu skaitu, kas veido starpību starp MK noteikumu Nr. 512 7.2. apakšpunktā noteikto mērķrādītāju un kopumā pielāgojamo mājokļu. Šo kopējo pielāgojamo mājokļu skaitu nosaka MK noteikumu Nr. 512 7.2. apakšpunktā noteiktā mērķrādītāja sasniegšanas dienā. Tas ir arī termiņš, no kura skaita papildu pielāgojamo mājokļu skaitu. Piemēram, šobrīd kopējais pielāgojamo mājokļu skaits ir 273, attiecīgi, ja MK noteikumu Nr. 512 7.2. apakšpunktā minētais mērķrādītājs būtu sasniegts, ministrija šobrīd varētu saskaņot mājokļu pielāgošanas turpināšanu līdz 2026. gada 15. novembrim (ieskaitot) 45 mājokļiem. Gadījumā, ja ministrija nevarēs saskaņot mājokļu pielāgošanas turpināšanu līdz 2026. gada 15. novembrim (ieskaitot), jo pieprasījums mājokļu pielāgošanas turpināšanai pārsniedz starpību starp sasniedzamo mērķrādītāju (228) un kopējo pielāgojamo mājokļu skaitu, pašvaldības varēs vērtēt, vai mājokļu pielāgošanas turpināšana ir veicama pašvaldības budžeta ietvaros. Vienlaikus tādā gadījumā CFLA atbilstoši Vienošanās par projekta īstenošanu nosacījumiem samazinās projekta atbalsta summu un pieprasīs jau izmaksātās atbalsta summas atmaksu, jo pašvaldībām ir pienākums nodrošināt projektā paredzēto rādītāju sasniegšanu pilnā apjomā. Minētais neattiecas uz gadījumiem, kad ar Ministru kabineta lēmumu tiek noteikts citāds risinājums;
3) papildināt ar nosacījumu (jaunais 23.² punkts) regulējums, paredzot, ka pilnībā pielāgotais mērķa grupas personas mājoklis veido 7.1. apakšpunktā minēto atskaites punktu un 7.2. apakšpunktā minēto mērķrādītāju arī gadījumos, kad ir iestājušies no finansējuma saņēmēja neatkarīgi apstākļi, kas liedz personai izmantot pielāgoto mājokli.