25-TA-3025: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 27. novembra noteikumos Nr. 800 "Izmeklēšanas cietuma iekšējās kārtības noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 27. novembra noteikumos Nr. 800 "Izmeklēšanas cietuma iekšējās kārtības noteikumi"" (turpmāk – noteikumu projekts) izstrādāts pēc Tieslietu ministrijas iniciatīvas.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir precizēt Ministru kabineta 2007. gada 27. novembra noteikumos Nr. 800 "Izmeklēšanas cietuma iekšējās kārtības noteikumi"(turpmāk – Noteikumi Nr. 800) noteikto apcietinātā personiskās sadzīves tehnikas lietošanas kārtību un sarakstu, kā arī pilnveidot regulējumu, kas attiecas uz apcietināto tiesībām glabāt noteiktus priekšmetus, atrodoties izmeklēšanas cietumā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ugunsbīstamu priekšmetu glabāšana un smēķēšana
Tabakas izstrādājumu, tabakas aizstājējproduktu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likuma 2. panta trešā daļa noteic, ka šā likuma normu piemērošanā ievēro šādus principus:
1) smēķētājs respektē citu cilvēku tiesības dzīvot tīrā un labvēlīgā vidē, kas nav piesārņota ar smēķēšanai paredzētu tabakas izstrādājumu un augu smēķēšanas produktu dūmiem, kā arī ar elektronisko smēķēšanas ierīču tvaiku;
2) cilvēka tiesības elpot tīru un labvēlīgu gaisu, kas nav piesārņots ar smēķēšanai paredzētu tabakas izstrādājumu un augu smēķēšanas produktu dūmiem, kā arī ar elektronisko smēķēšanas ierīču tvaiku, turklāt tiesības uz nepaaugstinātu smēķēšanas (tajā skaitā tabakas dūmu un elektronisko smēķēšanas ierīču radīta tvaika otrreizējas ieelpošanas) izraisītu slimību risku ir prioritāras salīdzinājumā ar smēķētāju ieinteresētību smēķēt.
Minētā likuma 10. pants noteic, ka darba devēja pienākums ir nodrošināt nodarbinātajam darba vietu, kas nav piesārņota ar tabakas izstrādājumu un augu smēķēšanas produktu dūmiem un elektronisko smēķēšanas ierīču tvaiku. Nodarbinātajam ir tiesības atteikties strādāt tādā darba vietā, kur citi nodarbinātie smēķē, un šādu atteikumu nedrīkst uzskatīt par darba disciplīnas vai civildienesta noteikumu pārkāpumu. No tā paša panta otrās daļas 3.punkta izriet, ka smēķēt aizliegts ieslodzījuma vietu telpās, kā arī šo iestāžu teritorijās, izņemot vietas, kas speciāli ierādītas smēķēšanai. Ieslodzījuma vietu telpās gadījumos, kad nav iespējams nodrošināt iespēju apcietinātajiem smēķēt vietā, kas speciāli ierādīta smēķēšanai, ir atļauts smēķēt telpā, kas speciāli ierādīta smēķēšanai.
Ieslodzījuma vietu novecojušajā infrastruktūrā apcietinātie faktiski smēķē kamerās, jo esošā infrastruktūra neļauj smēķēšanas norisi organizēt citādākā veidā, un pamatojas uz katra apcietinātā personisku izvēli. Izmeklēšanas cietuma administrācija, pieņemot apcietināto izmeklēšanas cietumā, piedāvā viņam iespēju informēt par vēlmi atrasties smēķējošo vai nesmēķējošo kamerā, aizpildot attiecīgo iesnieguma veidlapu. Saskaņā ar Noteikumu Nr. 800 22. punktu apcietinātos izvieto kamerās un pārvieto no vienas kameras uz otru, ievērojot iekšējās drošības noteikumus, izdarīto noziedzīgo nodarījumu, personiskās īpašības un psiholoģisko saderību. Tieši psiholoģiskās saderības kontekstā tiek vērtēta apcietinātā attieksme pret smēķēšanu, jo smēķēšana ir ne tikai dzīvesveida izvēle, bet arī vērtību jautājums (veselība, tīrība, tolerance u.tml.).
Gan Tiesībsargs, gan Eiropas Padomes Spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas apiešanās vai soda novēršanas komiteja ir ilgstoši izteikušas kritiku par situāciju, kurā nesmēķējošiem ieslodzītajiem netiek nodrošināta iespēja atrasties vidē, kas brīva no tabakas dūmiem. Ņemot vērā minēto un risku, ko smēķēšana rada pašiem smēķētājiem un vēl jo vairāk – nesmēķējošiem ieslodzītajiem un personālam, valstij ik pa laikam ir jāpārskata situācija un jāmeklē jaunas iespējas pilnveidot nesmēķētāju tiesības elpot tīru un labvēlīgu gaisu, kas nav piesārņots ar tabakas dūmiem.
Šobrīd saskaņā ar Noteikumu Nr. 800 4. pielikuma 9. punktu apcietinātajam ir atļauts glabāt sērkociņus un gāzes šķiltavas kamerā. Ieslodzījuma vietās nereti notiek gadījumi, ka ieslodzītie, parasti protestējot pret kādu no personāla likumīgajām prasībām vai mēģinot manipulēt ar personālu, mēdz aizdedzināt kamerā esošos priekšmetus, tostarp matračus u.tml. 2022. gadā bija 4 gadījumi, kad ieslodzītais aizdedzināja kamerā esošos priekšmetus, 2023. gadā – 1 gadījums, 2024. gadā – 1 gadījums un 2025. gadā (līdz 15. decembrim) – 3 gadījumi. Šādās situācijās rodas sadūmojums un apdraudējums ne tikai pašam dedzinātājam, bet arī citiem apcietinātajiem un personālam. Šādos gadījumos notiek ieslodzīto evakuācija, un tiek traucēta ieslodzījuma vietas ikdienas darbība, turklāt saindēšanās ar dūmiem riskam tiek pakļauti gan paši vainīgie, gan citi ieslodzītie, gan personāls. Šādi incidenti ir iespējami tikai tāpēc, ka sērkociņi un šķiltavas ir nepieciešamas smēķētajiem. Ņemot vērā minēto un lai nodrošinātu drošu ieslodzījuma izpildi jaunajā infrastruktūrā, ir jānovērš iespēja apcietinātajiem aizdedzināt priekšmetus kamerā.
Atļautās sadzīves tehnikas saraksts un tās glabāšana
Noteikumos Nr. 800 iekļautais atļautās sadzīves tehnikas saraksts nav pārskatīts kopš 2011. gada, izņemot atļauto videospēļu iekārtu regulējumu, līdz ar to saraksts ir novecojis un tajā iekļautā sadzīves tehnika neatbilst mūsdienu tehnoloģiju piedāvājumam. Turklāt Ministru kabinets 2025.gada 26. augustā pieņēma jaunus noteikumus Nr. 523 "Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka iekšējās kārtības noteikumi" (turpmāk – Noteikumi Nr. 523), tostarp aktualizējot un paplašinot notiesātajiem atļautās personiskās sadzīves tehnikas klāstu. Līdz ar to, lai ievērotu vienlīdzības principu un sarakstā iekļautā sadzīves tehnika atbilstu mūsdienu tehnoloģiju piedāvājumam, ir nepieciešams aktualizēt apcietinātajiem atļautās sadzīves tehnikas sarakstu.
Pašreizējā tiesiskā regulējumā pastāv atšķirīga kārtība attiecībā uz personiskās sadzīves tehnikas lietošanu apcietinātajiem un notiesātajiem, proti, notiesātie var glabāt un dienas kārtībā noteiktajā laikā lietot sadzīves tehniku, ja ir saņemta attiecīga brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauja, savukārt apcietinātajiem šāda atļauja no izmeklēšanas cietuma priekšnieka nav jāsaņem. Šāda atšķirīga pieeja rada tiesību normu pretrunu un nenoteiktību, jo prasībai pēc atļaujas primāri ir jābūt saistītai ar drošības apsvērumiem, nevis ar personas statusu – apcietinātais vai notiesātais. Turklāt cietuma priekšnieka faktiski nekontrolēta sadzīves tehnikas vienību daudzuma nonākšana pie apcietinātajiem, kuri tiek izvietoti daudzvietīgās kamerās, rada šo kameru pārblīvētību ar priekšmetiem, palielina drošības riskus, palielina to priekšmetu skaitu, kuros ir iespējams slēpt aizliegtos priekšmetus, kā arī izraisa ieslodzīto sūdzības par troksni. Līdz ar to ir nepieciešams vienādot šo nosacījumu visās ieslodzījuma vietās, par prioritāti nosakot drošības nodrošināšanu ieslodzījuma vietā.
Ņemot vērā iepriekš minēto, ir nepieciešams veikt atbilstošus grozījumus Noteikumos Nr. 800.
Tabakas izstrādājumu, tabakas aizstājējproduktu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likuma 2. panta trešā daļa noteic, ka šā likuma normu piemērošanā ievēro šādus principus:
1) smēķētājs respektē citu cilvēku tiesības dzīvot tīrā un labvēlīgā vidē, kas nav piesārņota ar smēķēšanai paredzētu tabakas izstrādājumu un augu smēķēšanas produktu dūmiem, kā arī ar elektronisko smēķēšanas ierīču tvaiku;
2) cilvēka tiesības elpot tīru un labvēlīgu gaisu, kas nav piesārņots ar smēķēšanai paredzētu tabakas izstrādājumu un augu smēķēšanas produktu dūmiem, kā arī ar elektronisko smēķēšanas ierīču tvaiku, turklāt tiesības uz nepaaugstinātu smēķēšanas (tajā skaitā tabakas dūmu un elektronisko smēķēšanas ierīču radīta tvaika otrreizējas ieelpošanas) izraisītu slimību risku ir prioritāras salīdzinājumā ar smēķētāju ieinteresētību smēķēt.
Minētā likuma 10. pants noteic, ka darba devēja pienākums ir nodrošināt nodarbinātajam darba vietu, kas nav piesārņota ar tabakas izstrādājumu un augu smēķēšanas produktu dūmiem un elektronisko smēķēšanas ierīču tvaiku. Nodarbinātajam ir tiesības atteikties strādāt tādā darba vietā, kur citi nodarbinātie smēķē, un šādu atteikumu nedrīkst uzskatīt par darba disciplīnas vai civildienesta noteikumu pārkāpumu. No tā paša panta otrās daļas 3.punkta izriet, ka smēķēt aizliegts ieslodzījuma vietu telpās, kā arī šo iestāžu teritorijās, izņemot vietas, kas speciāli ierādītas smēķēšanai. Ieslodzījuma vietu telpās gadījumos, kad nav iespējams nodrošināt iespēju apcietinātajiem smēķēt vietā, kas speciāli ierādīta smēķēšanai, ir atļauts smēķēt telpā, kas speciāli ierādīta smēķēšanai.
Ieslodzījuma vietu novecojušajā infrastruktūrā apcietinātie faktiski smēķē kamerās, jo esošā infrastruktūra neļauj smēķēšanas norisi organizēt citādākā veidā, un pamatojas uz katra apcietinātā personisku izvēli. Izmeklēšanas cietuma administrācija, pieņemot apcietināto izmeklēšanas cietumā, piedāvā viņam iespēju informēt par vēlmi atrasties smēķējošo vai nesmēķējošo kamerā, aizpildot attiecīgo iesnieguma veidlapu. Saskaņā ar Noteikumu Nr. 800 22. punktu apcietinātos izvieto kamerās un pārvieto no vienas kameras uz otru, ievērojot iekšējās drošības noteikumus, izdarīto noziedzīgo nodarījumu, personiskās īpašības un psiholoģisko saderību. Tieši psiholoģiskās saderības kontekstā tiek vērtēta apcietinātā attieksme pret smēķēšanu, jo smēķēšana ir ne tikai dzīvesveida izvēle, bet arī vērtību jautājums (veselība, tīrība, tolerance u.tml.).
Gan Tiesībsargs, gan Eiropas Padomes Spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas apiešanās vai soda novēršanas komiteja ir ilgstoši izteikušas kritiku par situāciju, kurā nesmēķējošiem ieslodzītajiem netiek nodrošināta iespēja atrasties vidē, kas brīva no tabakas dūmiem. Ņemot vērā minēto un risku, ko smēķēšana rada pašiem smēķētājiem un vēl jo vairāk – nesmēķējošiem ieslodzītajiem un personālam, valstij ik pa laikam ir jāpārskata situācija un jāmeklē jaunas iespējas pilnveidot nesmēķētāju tiesības elpot tīru un labvēlīgu gaisu, kas nav piesārņots ar tabakas dūmiem.
Šobrīd saskaņā ar Noteikumu Nr. 800 4. pielikuma 9. punktu apcietinātajam ir atļauts glabāt sērkociņus un gāzes šķiltavas kamerā. Ieslodzījuma vietās nereti notiek gadījumi, ka ieslodzītie, parasti protestējot pret kādu no personāla likumīgajām prasībām vai mēģinot manipulēt ar personālu, mēdz aizdedzināt kamerā esošos priekšmetus, tostarp matračus u.tml. 2022. gadā bija 4 gadījumi, kad ieslodzītais aizdedzināja kamerā esošos priekšmetus, 2023. gadā – 1 gadījums, 2024. gadā – 1 gadījums un 2025. gadā (līdz 15. decembrim) – 3 gadījumi. Šādās situācijās rodas sadūmojums un apdraudējums ne tikai pašam dedzinātājam, bet arī citiem apcietinātajiem un personālam. Šādos gadījumos notiek ieslodzīto evakuācija, un tiek traucēta ieslodzījuma vietas ikdienas darbība, turklāt saindēšanās ar dūmiem riskam tiek pakļauti gan paši vainīgie, gan citi ieslodzītie, gan personāls. Šādi incidenti ir iespējami tikai tāpēc, ka sērkociņi un šķiltavas ir nepieciešamas smēķētajiem. Ņemot vērā minēto un lai nodrošinātu drošu ieslodzījuma izpildi jaunajā infrastruktūrā, ir jānovērš iespēja apcietinātajiem aizdedzināt priekšmetus kamerā.
Atļautās sadzīves tehnikas saraksts un tās glabāšana
Noteikumos Nr. 800 iekļautais atļautās sadzīves tehnikas saraksts nav pārskatīts kopš 2011. gada, izņemot atļauto videospēļu iekārtu regulējumu, līdz ar to saraksts ir novecojis un tajā iekļautā sadzīves tehnika neatbilst mūsdienu tehnoloģiju piedāvājumam. Turklāt Ministru kabinets 2025.gada 26. augustā pieņēma jaunus noteikumus Nr. 523 "Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka iekšējās kārtības noteikumi" (turpmāk – Noteikumi Nr. 523), tostarp aktualizējot un paplašinot notiesātajiem atļautās personiskās sadzīves tehnikas klāstu. Līdz ar to, lai ievērotu vienlīdzības principu un sarakstā iekļautā sadzīves tehnika atbilstu mūsdienu tehnoloģiju piedāvājumam, ir nepieciešams aktualizēt apcietinātajiem atļautās sadzīves tehnikas sarakstu.
Pašreizējā tiesiskā regulējumā pastāv atšķirīga kārtība attiecībā uz personiskās sadzīves tehnikas lietošanu apcietinātajiem un notiesātajiem, proti, notiesātie var glabāt un dienas kārtībā noteiktajā laikā lietot sadzīves tehniku, ja ir saņemta attiecīga brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauja, savukārt apcietinātajiem šāda atļauja no izmeklēšanas cietuma priekšnieka nav jāsaņem. Šāda atšķirīga pieeja rada tiesību normu pretrunu un nenoteiktību, jo prasībai pēc atļaujas primāri ir jābūt saistītai ar drošības apsvērumiem, nevis ar personas statusu – apcietinātais vai notiesātais. Turklāt cietuma priekšnieka faktiski nekontrolēta sadzīves tehnikas vienību daudzuma nonākšana pie apcietinātajiem, kuri tiek izvietoti daudzvietīgās kamerās, rada šo kameru pārblīvētību ar priekšmetiem, palielina drošības riskus, palielina to priekšmetu skaitu, kuros ir iespējams slēpt aizliegtos priekšmetus, kā arī izraisa ieslodzīto sūdzības par troksni. Līdz ar to ir nepieciešams vienādot šo nosacījumu visās ieslodzījuma vietās, par prioritāti nosakot drošības nodrošināšanu ieslodzījuma vietā.
Ņemot vērā iepriekš minēto, ir nepieciešams veikt atbilstošus grozījumus Noteikumos Nr. 800.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Būvējot jaunu cietumu infrastruktūru, piemēram, Olaines cietuma Atkarīgo centru un jauno Liepājas cietumu, tiek uzstādītas modernas un atbilstošas ugunsdrošības sistēmas, kas reaģē uz jebkādiem dūmiem. Olaines cietuma Atkarīgo centrā izvietotajiem notiesātajiem jau šobrīd ir aizliegts smēķēt telpās, savukārt Cēsu Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem izvietotajiem apcietinātajiem un notiesātajiem smēķēt nav atļauts vispār un tabakas izstrādājumus nav iespējams iegādāties iestādē izvietotajā komersanta mazumtirdzniecības vietā vai saņemt sūtījumos vai pienesumos.
Jaunajā infrastruktūrā ir iespējams organizatoriski mainīt pastāvošo kārtību, kas ļauj pilnībā nodrošināt atbilstību Tabakas izstrādājumu, tabakas aizstājējproduktu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likuma nosacījumiem, tāpēc ir jāpārskata esošā smēķēšanas norises organizēšanas kārtība ieslodzījuma vietās. Tā kā apcietinājuma izpilde notiek gan novecojušā infrastruktūrā, gan jaunajā infrastruktūra, un tuvojas Liepājas cietuma pārcelšanas brīdis uz jaunu infrastruktūru, normatīvi ir jāparedz risinājums, kas der abiem gadījumiem.
To iespējams panākt, paredzot, ka izmeklēšanas cietuma priekšnieks nosaka vietas, kur cietumā ir atļauts smēķēt (piemēram, pastaigu laukumā vai ārpus telpām esošā sporta laukumā) un laiku, kad to ir atļauts darīt. Šāds risinājums, ļauj elastīgi risināt jautājumu gan esošajā infrastruktūrā, gan jaunajā infrastruktūrā. Papildus jāuzsver, ka jaunajā infrastruktūrā tiks vērtētas iespējas biežāk nodrošināt iespēju smēķēt ārtelpās nekā esošajos un novecojušos cietumos, tādējādi saprātīgi balansējot smēķējošo apcietināto tiesības un iespējas ar nesmēķētāju tiesībām. Svarīgi norādīt, ka veselīgs dzīvesveids un tā popularizēšana ir visas sabiedrības interese un arī ieslodzītie gan Latvijā, gan kopumā Eiropas Savienības valstīs tiek motivēti pārskatīt savu veselībai kaitīgos ieradumus. Attiecīgi jau šobrīd Latvijas ieslodzījuma vietās ieslodzītie atbilstoši cietuma ārsta norādījumam var iegādāties nikotīna aizstājterapijas līdzekļus – piemēram, Tabex, nikotīna plāksterus u.tml., lai atmestu šo kaitīgo ieradumu pavisam. Ieslodzījuma vietu pārvalde sadarbībā ar Tieslietu ministriju turpinās gan labo prakšu un pieeju izpēti, lai Latvijas ieslodzījuma vietās attīstītu prakses, kas vērstas uz veselīga dzīvesveida paradumu stiprināšanu ieslodzītajiem, t.sk. prakses, kas ir efektīva smēķēšanas paradumu maiņai.
Jaunajā infrastruktūrā ir iespējams organizatoriski mainīt pastāvošo kārtību, kas ļauj pilnībā nodrošināt atbilstību Tabakas izstrādājumu, tabakas aizstājējproduktu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likuma nosacījumiem, tāpēc ir jāpārskata esošā smēķēšanas norises organizēšanas kārtība ieslodzījuma vietās. Tā kā apcietinājuma izpilde notiek gan novecojušā infrastruktūrā, gan jaunajā infrastruktūra, un tuvojas Liepājas cietuma pārcelšanas brīdis uz jaunu infrastruktūru, normatīvi ir jāparedz risinājums, kas der abiem gadījumiem.
To iespējams panākt, paredzot, ka izmeklēšanas cietuma priekšnieks nosaka vietas, kur cietumā ir atļauts smēķēt (piemēram, pastaigu laukumā vai ārpus telpām esošā sporta laukumā) un laiku, kad to ir atļauts darīt. Šāds risinājums, ļauj elastīgi risināt jautājumu gan esošajā infrastruktūrā, gan jaunajā infrastruktūrā. Papildus jāuzsver, ka jaunajā infrastruktūrā tiks vērtētas iespējas biežāk nodrošināt iespēju smēķēt ārtelpās nekā esošajos un novecojušos cietumos, tādējādi saprātīgi balansējot smēķējošo apcietināto tiesības un iespējas ar nesmēķētāju tiesībām. Svarīgi norādīt, ka veselīgs dzīvesveids un tā popularizēšana ir visas sabiedrības interese un arī ieslodzītie gan Latvijā, gan kopumā Eiropas Savienības valstīs tiek motivēti pārskatīt savu veselībai kaitīgos ieradumus. Attiecīgi jau šobrīd Latvijas ieslodzījuma vietās ieslodzītie atbilstoši cietuma ārsta norādījumam var iegādāties nikotīna aizstājterapijas līdzekļus – piemēram, Tabex, nikotīna plāksterus u.tml., lai atmestu šo kaitīgo ieradumu pavisam. Ieslodzījuma vietu pārvalde sadarbībā ar Tieslietu ministriju turpinās gan labo prakšu un pieeju izpēti, lai Latvijas ieslodzījuma vietās attīstītu prakses, kas vērstas uz veselīga dzīvesveida paradumu stiprināšanu ieslodzītajiem, t.sk. prakses, kas ir efektīva smēķēšanas paradumu maiņai.
Risinājuma apraksts
Ievērojot minēto, Noteikumi Nr. 800 tiks papildināti ar 34.13. apakšpunktu, kas noteiks, ka apcietinātajam ir aizliegts smēķēt ārpus izmeklēšanas cietuma priekšnieka noteiktās vietas vai laika. Šāds risinājums atbilst jau šobrīd spēkā esošajam Tabakas izstrādājumu, tabakas aizstājējproduktu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā minētajam.
Problēmas apraksts
Ir jāmazina apcietināto iespējas dedzināt kamerās esošos priekšmetus, lai tīši traucētu ieslodzījuma vietas normālu ikdienas darbību, un jāveic pasākumi, lai mazinātu riskus, ko rada šādas dedzināšanas sekas ieslodzītajiem un personālam. Tā kā jaunajā infrastruktūrā turpmāk pastāvēs atšķirīgs smēķēšanas norises risinājums, tad sērkociņu un gāzes šķiltavu atrašanās pie apcietinātā kamerā nav nepieciešama visos gadījumos. Šādu priekšmetu glabāšana kamerā jaunajā infrastruktūrā kļūst nevajadzīga un pat bīstama, palielinot risku ļaunprātīgi iedarbināt vai bojāt ugunsdrošības sistēmas. Turklāt jārod risinājums, kas vienlīdz efektīvi darbosies gan esošajās ieslodzījuma vietās, gan no jauna uzbūvētajā Liepājas cietuma infrastruktūrā.
Risinājuma apraksts
Noteikumu Nr. 800 4. pielikuma 9. punkts precizēts un papildināts ar jaunu 12. punktu, nosakot, ka apcietinātajam ir tiesības glabāt sērkociņus un gāzes šķiltavas izmeklēšanas cietuma priekšnieka noteiktajā vietā. Šāda prasība mazina iespējas dedzināt priekšmetus kamerā, mazina risku ļaunprātīgi iedarbināt vai bojāt ugunsdrošības sistēmas. Ja izmeklēšanas cietuma priekšnieks noteiks, ka apcietinātajam ir atļauts smēķēt pastaigu laukumā vai speciāli smēķēšanai ierīkotā vietā, sērkociņu vai gāzes šķiltavu pieejamību apcietinātajiem nodrošinās attiecīgā cietuma administrācija konkrētajā vietā, piemēram, novietos pastaigu laukumā sērkociņus vai gāzes šķiltavas, kuras būs pieejamas ikvienam smēķējošam apcietinātajam.
Problēmas apraksts
Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma (turpmāk – Likums) 13. panta pirmās daļas 10. punkts noteic, ka apcietinātajiem ir tiesības izmantot personisko sadzīves tehniku, savukārt detalizētu sadzīves tehnikas sarakstu, daudzumu un izmantošanas laiku un kārtību nosaka Noteikumi Nr. 800. Praksē, lai apcietinātais varētu lietot kamerā savu personīgo sadzīves tehniku, viņam nav nepieciešams saņemt izmeklēšanas cietuma priekšnieka atļauju, kas savukārt ierobežo izmeklēšanas cietuma priekšnieka spēju kontrolēt konkrētajā kamerā esošās personiskās sadzīves tehnikas skaitu un veidu, tādējādi radot dažādas negatīvas sekas, tostarp – riskus drošībai. Saskaņā ar Noteikumu Nr. 523 45. punktu notiesātajam ir jāsaņem brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauja, lai viņš varētu glabāt un dienas kārtībā noteiktajā laikā lietot personisko sadzīves tehniku. Atšķirīga prakse attiecībā uz atļaujas nepieciešamību personiskās sadzīves tehnikas lietošanai apcietinātajiem un notiesātajiem rada tiesību normu pretrunu un nenoteiktību. Atļaujas nepieciešamība attiecībā uz personiskās sadzīves tehnikas lietošanu primāri ir saistīta ar drošības aspektiem, nevis tiesību ierobežojumu, kas būtu atkarīgs no personas statusa – apcietinātais vai notiesātais. Līdz ar to, lai novērstu drošības riskus un nodrošinātu vienotu personiskās sadzīves tehnikas lietošanas (pieprasīšanas) kārtību, prasība par atļaujas saņemšanu pirms sadzīves tehnikas lietošanas jāattiecina arī uz apcietinātajiem.
Noteikumi Nr. 800 neparedz konkrētus sadzīves tehnikas parametrus, tāpēc dažādās ieslodzījuma vietās var veidoties atšķirīga prakse attiecībā uz pieļaujamo sadzīves tehniku, kas mazina tiesisko vienlīdzību starp apcietinātajiem un rada sūdzības no viņu puses. Ņemot vērā, ka mūsdienās strauji attīstās tehnoloģijas un mainās sadzīves tehnikas standarti, bet ārējo normatīvo aktu vai to grozījumu izstrāde ir sarežģīts un laikietilpīgs darbs, ir jāparedz Pārvaldes priekšniekam tiesības ar rīkojumu noteikt apcietināto personiskās sadzīves tehnikas tehniskos parametrus, funkcionalitāti un izmantošanas sezonalitāti. Tādējādi Pārvaldes priekšniekam būs iespēja nekavējoties precizēt sadzīves tehnikas parametrus, pielāgojot tās aktuālajam tirgus piedāvājumam un nepieļaujot, ka ieslodzījuma vietās nonāk sadzīves tehnikas, kas var apdraudēt drošību izmeklēšanas cietumā.
Noteikumos Nr. 800 iekļautais atļautās sadzīves tehnikas saraksts ir novecojis, jo tas nav ticis pārskatīts kopš 2011. gada. Tādējādi sarakstā norādītā tehnika neatbilst mūsdienu sadzīves tehnikas piedāvājumam un tehnoloģiju attīstībai. Turklāt, lai ievērotu vienlīdzības principu, apcietinātajiem ir jānodrošina iespēja lietot tādu pašu sadzīves tehniku kā notiesātajiem. Notiesātajiem atbilstoši Noteikumu Nr. 523 regulējumam atļautais sadzīves tehnikas klāsts ir daudz plašāks nekā apcietinātajiem, piemēram, notiesātais, saņemot brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju, var lietot mazās austiņas ar vadu, matu žāvēšanas un matu ieveidošanas ierīci, elektrisko galda ventilatoru. Līdz ar to šī neatbilstība ir jānovērš, aktualizējot Noteikumos Nr. 800 iekļauto sadzīves tehnikas sarakstu.
Tāpat saskaņā ar Noteikumiem Nr. 800 apcietinātais var lietot televizoram pievienojamās videospēļu iekārtas, kuras nerada neatļautas saziņas risku. Tādējādi, ja apcietinātais vēlas lietot videospēļu iekārtu, viņam obligāti ir nepieciešams televizors, kuru viņš iegādājās pats vai kuru uz izmeklēšanas cietumu nogādā apcietinātā radinieki vai paziņas. Tomēr mūsdienās tirgus piedāvājumā ir pieejami divi videospēļu iekārtu veidi (bez saziņas iespējām): stacionārās videospēļu iekārtas, kuras paredzētas pieslēgšanai ārējam displejam (televizoram), un pārnēsājamās videospēļu iekārtas ar integrētu displeju, kuras var lietot bez pieslēgšanas televizoram. Abu videospēļu iekārtu mērķis ir viens un tas pats – nodrošināt interaktīvi digitālu izklaidi un atpūtu. Ievērojot minēto, nav saskatāms pamatojums šobrīd pastāvošajam ierobežojumam apcietinātajiem lietot tikai televizoram pievienojamās atļautās videospēļu iekārtas, tāpēc ir iespējams atļaut arī tādas spēļu iekārtas, kurām nav nepieciešams savienojums ar televizoru, lai tās darbotos. Būtiski atzīmēt, ka uz jebkurām videospēļu iekārtām joprojām attieksies nosacījums, ka var lietot tikai tās iekārtas, kuras nerada neatļautas saziņas risku.
Noteikumi Nr. 800 neparedz konkrētus sadzīves tehnikas parametrus, tāpēc dažādās ieslodzījuma vietās var veidoties atšķirīga prakse attiecībā uz pieļaujamo sadzīves tehniku, kas mazina tiesisko vienlīdzību starp apcietinātajiem un rada sūdzības no viņu puses. Ņemot vērā, ka mūsdienās strauji attīstās tehnoloģijas un mainās sadzīves tehnikas standarti, bet ārējo normatīvo aktu vai to grozījumu izstrāde ir sarežģīts un laikietilpīgs darbs, ir jāparedz Pārvaldes priekšniekam tiesības ar rīkojumu noteikt apcietināto personiskās sadzīves tehnikas tehniskos parametrus, funkcionalitāti un izmantošanas sezonalitāti. Tādējādi Pārvaldes priekšniekam būs iespēja nekavējoties precizēt sadzīves tehnikas parametrus, pielāgojot tās aktuālajam tirgus piedāvājumam un nepieļaujot, ka ieslodzījuma vietās nonāk sadzīves tehnikas, kas var apdraudēt drošību izmeklēšanas cietumā.
Noteikumos Nr. 800 iekļautais atļautās sadzīves tehnikas saraksts ir novecojis, jo tas nav ticis pārskatīts kopš 2011. gada. Tādējādi sarakstā norādītā tehnika neatbilst mūsdienu sadzīves tehnikas piedāvājumam un tehnoloģiju attīstībai. Turklāt, lai ievērotu vienlīdzības principu, apcietinātajiem ir jānodrošina iespēja lietot tādu pašu sadzīves tehniku kā notiesātajiem. Notiesātajiem atbilstoši Noteikumu Nr. 523 regulējumam atļautais sadzīves tehnikas klāsts ir daudz plašāks nekā apcietinātajiem, piemēram, notiesātais, saņemot brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju, var lietot mazās austiņas ar vadu, matu žāvēšanas un matu ieveidošanas ierīci, elektrisko galda ventilatoru. Līdz ar to šī neatbilstība ir jānovērš, aktualizējot Noteikumos Nr. 800 iekļauto sadzīves tehnikas sarakstu.
Tāpat saskaņā ar Noteikumiem Nr. 800 apcietinātais var lietot televizoram pievienojamās videospēļu iekārtas, kuras nerada neatļautas saziņas risku. Tādējādi, ja apcietinātais vēlas lietot videospēļu iekārtu, viņam obligāti ir nepieciešams televizors, kuru viņš iegādājās pats vai kuru uz izmeklēšanas cietumu nogādā apcietinātā radinieki vai paziņas. Tomēr mūsdienās tirgus piedāvājumā ir pieejami divi videospēļu iekārtu veidi (bez saziņas iespējām): stacionārās videospēļu iekārtas, kuras paredzētas pieslēgšanai ārējam displejam (televizoram), un pārnēsājamās videospēļu iekārtas ar integrētu displeju, kuras var lietot bez pieslēgšanas televizoram. Abu videospēļu iekārtu mērķis ir viens un tas pats – nodrošināt interaktīvi digitālu izklaidi un atpūtu. Ievērojot minēto, nav saskatāms pamatojums šobrīd pastāvošajam ierobežojumam apcietinātajiem lietot tikai televizoram pievienojamās atļautās videospēļu iekārtas, tāpēc ir iespējams atļaut arī tādas spēļu iekārtas, kurām nav nepieciešams savienojums ar televizoru, lai tās darbotos. Būtiski atzīmēt, ka uz jebkurām videospēļu iekārtām joprojām attieksies nosacījums, ka var lietot tikai tās iekārtas, kuras nerada neatļautas saziņas risku.
Risinājuma apraksts
Noteikumu Nr. 800 4., 5. un 10. pielikumi tiek precizēti, nosakot sadzīves tehnikas klāstu, kuru apcietinātais, saņemot izmeklēšanas cietuma priekšnieka atļauju, var glabāt kamerā, iegādāties cietuma veikalā vai saņemt pienesumā vai sūtījumā. Tāpat noteikumu projekta paredz noteikt, ka personiskās sadzīves tehnikas tehniskos parametrus (piemēram, izmēru, kontaktligzdu skaitu), funkcionalitāti un izmantošanas sezonalitāti nosaka Pārvaldes priekšnieks ar rīkojumu.
Vienlaikus tiek precizēta arī Noteikumu Nr. 800 4. pielikuma piezīme, norādot, ka kopējais priekšmetu svars (bez personiskās sadzīves tehnikas), kuru apcietinātais ir tiesīgs glabāt izmeklēšanas cietumā, nedrīkst pārsniegt 50 kilogramus, no kuriem kamerā ir atļauts glabāt priekšmetus līdz 30 kilogramiem, lai vienādotu apcietināto un notiesāto regulējumu.
Vienlaikus tiek precizēta arī Noteikumu Nr. 800 4. pielikuma piezīme, norādot, ka kopējais priekšmetu svars (bez personiskās sadzīves tehnikas), kuru apcietinātais ir tiesīgs glabāt izmeklēšanas cietumā, nedrīkst pārsniegt 50 kilogramus, no kuriem kamerā ir atļauts glabāt priekšmetus līdz 30 kilogramiem, lai vienādotu apcietināto un notiesāto regulējumu.
Problēmas apraksts
Noteikumu Nr. 800 10. pielikumā ir uzskaitīti priekšmeti, kuri apcietinātajiem ir pieļaujami sūtījumos un pienesumos. Tāpat šajā pielikumā ir ietverta piezīme, kurā norādīts, ka apcietinātajiem ir tiesības pienesumā vai sūtījumā saņemt personiskās higiēnas un sadzīvē nepieciešamos priekšmetus, piemēram, ziepes, zobu suku, ķemmi u.c. priekšmetus, tikai vienu reizi – pēc uzņemšanas izmeklēšanas cietumā.
Kriminālprocesa likuma 277. pantā ir noteikti maksimālie apcietinājuma termiņi un persona apcietinājumā var pavadīt ievērojamu laika posmu. Līdz ar to ir acīmredzami nesamērīgi un fiziski neiespējami uzturēt personisko higiēnu un sadzīves kārtību, izmantojot tos higiēnas un sadzīves priekšmetus, kas saņemti vienā sūtījumā vai pienesumā apcietinājuma sākumā.
Kriminālprocesa likuma 277. pantā ir noteikti maksimālie apcietinājuma termiņi un persona apcietinājumā var pavadīt ievērojamu laika posmu. Līdz ar to ir acīmredzami nesamērīgi un fiziski neiespējami uzturēt personisko higiēnu un sadzīves kārtību, izmantojot tos higiēnas un sadzīves priekšmetus, kas saņemti vienā sūtījumā vai pienesumā apcietinājuma sākumā.
Risinājuma apraksts
Paredzēt Noteikumu Nr. 800 38. punktā iespēju apcietinātajiem saņemt vienu sūtījumu vai pienesumu mēnesī un noteikt, ka pienesumos un sūtījumos atļauts iekļaut priekšmetus saskaņā ar šo noteikumu 10. pielikumu. Vienlaikus svītrot Noteikumu Nr. 800 10. pielikuma piezīmi.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm (amatpersonas), apcietinātie un personas, kuras atnes apcietinātajam pienesumu vai nosūta sūtījumu.
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts tiešā veidā ietekmē daļu no Pārvaldes amatpersonām, jo atsevišķiem izmeklēšanas cietumu priekšniekiem būs pienākums noteikt smēķēšanai atļauto vietu un laiku, amatpersonām būs pienākums kontrolēt, lai apcietinātie nesmēķē neatļautā vietā vai laikā, izņemt sērkociņus un šķiltavas pārmeklēšanas laikā tajos cietumos, kur šos priekšmetus nebūs atļauts glabāt kamerā, kā arī pienākums pieņemt sūtījumos/pienesumos plašāku sadzīves tehnikas klāstu un veikt to pārbaudi.
Noteikumu projekts tiešā veidā ietekmēs daļu apcietināto, jo mainīsies smēķēšanas norises organizācija atsevišķās izmeklēšanas cietumos. Ietekme uz nesmēķējošajiem apcietinātajiem ir vērtējama pozitīvi, bet smēķējošajiem apcietinātajiem ietekme raksturojama kā negatīva, bet ne būtiski salīdzinājumā ar pastāvošo kārtību.
Tāpat arī noteikumu projekts tiešā veidā ietekmē personas, kuras vēlas apcietinātajam atnest vai nosūtīt sadzīves tehniku, jo personām būs iespēja atnest vai nosūtīt plašāku sadzīves tehnikas klāstu un sūtīt sūtījumus vai atnest pienesumu vienreiz mēnesī.
Noteikumu projekts tiešā veidā ietekmēs daļu apcietināto, jo mainīsies smēķēšanas norises organizācija atsevišķās izmeklēšanas cietumos. Ietekme uz nesmēķējošajiem apcietinātajiem ir vērtējama pozitīvi, bet smēķējošajiem apcietinātajiem ietekme raksturojama kā negatīva, bet ne būtiski salīdzinājumā ar pastāvošo kārtību.
Tāpat arī noteikumu projekts tiešā veidā ietekmē personas, kuras vēlas apcietinātajam atnest vai nosūtīt sadzīves tehniku, jo personām būs iespēja atnest vai nosūtīt plašāku sadzīves tehnikas klāstu un sūtīt sūtījumus vai atnest pienesumu vienreiz mēnesī.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Jautājuma izlemšana ir Ministru kabineta izšķiršanās par konceptuālu risinājumu, kas saistīts ar drošības un kārtības nodrošināšanu ieslodzījuma vietās.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Tieslietu ministrija
- Ieslodzījuma vietu pārvalde
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi