25-TA-2338: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 7. marta noteikumos Nr. 103 "Zvejas produktu ražotāju organizāciju, akvakultūras produktu ražotāju organizāciju un starpnozaru organizāciju noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
-
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
1) noteikt papildu kritēriju “pārdotais produkcijas apjoms”, kas raksturotu akvakultūras produktu ražošanas organizācijas (turpmāk – organizācija) ekonomisko aktivitāti un šo kritēriju dienests varētu izmantot organizācijas ikgadējai atzīšanai;
2) pagarināt organizācijas gada ziņojuma iesniegšanas periodu līdz 1.jūnijam par ražošanas un tirdzniecības plāna izpildi, lai šis termiņš būtu saskaņots ar Centrālās statistikas pārvaldes datu publicēšanas termiņu par pārdotajiem akvakultūras zivju produkcijas apjomiem.
2) pagarināt organizācijas gada ziņojuma iesniegšanas periodu līdz 1.jūnijam par ražošanas un tirdzniecības plāna izpildi, lai šis termiņš būtu saskaņots ar Centrālās statistikas pārvaldes datu publicēšanas termiņu par pārdotajiem akvakultūras zivju produkcijas apjomiem.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
2024. gadā Pārtikas un veterinārajā dienestā bija atzīti 117 akvakultūras uzņēmumi, savukārt pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2024. gadā aktīvi darbojās 66 uzņēmumi, kuri piedāvāja akvakultūras produkciju vietējā un ārvalstu tirgū.
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2024. gadā Latvijas kopējais pārdotais akvakultūras zivju produkcijas apjoms sastādīja 742,0 tonnas 3,1 miljons eiro vērtībā, tajā skaitā pārdotā zivju produkcija ārzemju tirgos sastādīja 41,3 tonnas 239,8 tūkst. eiro vērtībā.
2024.gadā galvenās pārdotās zivju sugas gan svaigā, gan apstrādātā veidā bija karpa un karūsa (487,2 tonnas), palija (87,9 tonnas), sams (54,4 tonnas), store (38,7 tonnas), forele (30,6 tonnas), līnis (11,4 tonnas), līdaka (5,8 tonnas) un citas zivju sugas (26 tonnas).
Laika periodā no 2010. – 2024. gadam kopējais pārdotais akvakultūras zivju produkcijas gada vidējais apjoms sastāda 717 tonnas.
2024. gadā salīdzinājumā ar 2023. gadu Latvijas pārdotās akvakultūras zivju produkcijas apjoms samazinājās par 42 tonnām, toties palielinājās produkcijas vērtība par 0,1 miljons eiro. Līdz ar to var secināt, ka akvakultūras zivju produkcija 2024. gadā tika pārdota ar augstāku vērtību nekā 2023. gadā.
Šobrīd akvakultūras jomā ir atzīta viena organizācija - “Latvijas Akvakultūras ražotāju organizācija”, kur ir apvienojušies trīs uzņēmumi (SIA “VLAKON”, SIA “VERBUS” un Z/S “Avotiņi”), kas nodarbojās ar varavīksnes foreļu audzēšanu un tās produkcijas pārdošanu.
Statistikas datus par Latvijas uzņēmumu kopējo pārdoto akvakultūras zivju produkcijas apjomu un vērtību apkopo Centrālā statistikas pārvalde, atbilstoši Ministru kabineta 2016. gada 20. decembra noteikumiem Nr. 812 ”Oficiālās statistikas veidlapu paraugu apstiprināšanas un veidlapu aizpildīšanas un iesniegšanas noteikumi”.
Pārdotie akvakultūras zivju produkcijas apjomi tiek publicēti oficiālās statistikas portāla mājas lapā (https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/noz/zivsaimn/tabulas/zia010-pardotas-zivis-un-vezveidigie-akvakultura-tonnas).
Kā arī Zemkopības ministrijai (turpmāk - ministrija) un Centrālajai statistikas pārvaldei ir noslēgta starpresoru vienošanās par informācijas apmaiņu, kur dati par akvakultūras jomas detalizētākām ekonomiskajām aktivitātēm ir pieejami 145 dienā pēc pārskata gada noslēgšanas.
Līdz ar to dati par pārdoto akvakultūras produkcijas apjomu ir oficiāli pieejami un tos var izmantot normatīvajos aktos noteikto valsts funkciju izpildei.
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2024. gadā Latvijas kopējais pārdotais akvakultūras zivju produkcijas apjoms sastādīja 742,0 tonnas 3,1 miljons eiro vērtībā, tajā skaitā pārdotā zivju produkcija ārzemju tirgos sastādīja 41,3 tonnas 239,8 tūkst. eiro vērtībā.
2024.gadā galvenās pārdotās zivju sugas gan svaigā, gan apstrādātā veidā bija karpa un karūsa (487,2 tonnas), palija (87,9 tonnas), sams (54,4 tonnas), store (38,7 tonnas), forele (30,6 tonnas), līnis (11,4 tonnas), līdaka (5,8 tonnas) un citas zivju sugas (26 tonnas).
Laika periodā no 2010. – 2024. gadam kopējais pārdotais akvakultūras zivju produkcijas gada vidējais apjoms sastāda 717 tonnas.
2024. gadā salīdzinājumā ar 2023. gadu Latvijas pārdotās akvakultūras zivju produkcijas apjoms samazinājās par 42 tonnām, toties palielinājās produkcijas vērtība par 0,1 miljons eiro. Līdz ar to var secināt, ka akvakultūras zivju produkcija 2024. gadā tika pārdota ar augstāku vērtību nekā 2023. gadā.
Šobrīd akvakultūras jomā ir atzīta viena organizācija - “Latvijas Akvakultūras ražotāju organizācija”, kur ir apvienojušies trīs uzņēmumi (SIA “VLAKON”, SIA “VERBUS” un Z/S “Avotiņi”), kas nodarbojās ar varavīksnes foreļu audzēšanu un tās produkcijas pārdošanu.
Statistikas datus par Latvijas uzņēmumu kopējo pārdoto akvakultūras zivju produkcijas apjomu un vērtību apkopo Centrālā statistikas pārvalde, atbilstoši Ministru kabineta 2016. gada 20. decembra noteikumiem Nr. 812 ”Oficiālās statistikas veidlapu paraugu apstiprināšanas un veidlapu aizpildīšanas un iesniegšanas noteikumi”.
Pārdotie akvakultūras zivju produkcijas apjomi tiek publicēti oficiālās statistikas portāla mājas lapā (https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/noz/zivsaimn/tabulas/zia010-pardotas-zivis-un-vezveidigie-akvakultura-tonnas).
Kā arī Zemkopības ministrijai (turpmāk - ministrija) un Centrālajai statistikas pārvaldei ir noslēgta starpresoru vienošanās par informācijas apmaiņu, kur dati par akvakultūras jomas detalizētākām ekonomiskajām aktivitātēm ir pieejami 145 dienā pēc pārskata gada noslēgšanas.
Līdz ar to dati par pārdoto akvakultūras produkcijas apjomu ir oficiāli pieejami un tos var izmantot normatīvajos aktos noteikto valsts funkciju izpildei.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Šobrīd ir spēkā Ministru kabineta 2023. gada 17. marta noteikumos Nr. 103 "Zvejas produktu ražotāju organizāciju, akvakultūras produktu ražotāju organizāciju un starpnozaru organizāciju noteikumi (turpmāk – noteikumi Nr. 103).
Noteikumos Nr. 103 3.punktā ir noteikts, ka akvakultūras produktu ražotāju organizācija var pretendēt uz atzīšanu, ja tā darbojas atbilstoši regulas Nr. 1379/2013 6., 7., 8., 9., 10., 14. un 17. pantā minētajiem nosacījumiem un tās biedri iepriekšējā gadā izaudzējuši vismaz 25 procentus no attiecīgās dzīvnieku sugas kopējā izaudzētā produkcijas apjoma Latvijā.
Statistikas dati par attiecīgās dzīvnieku (zivju) sugas kopējo izaudzēto produkcijas apjomu Latvijā nav pieejami, tādēļ jānosaka līdzvērtīgs kritērijs, kas raksturotu organizācijas ekonomisko aktivitāti. Toties šobrīd ir pieejami statistikas dati par gada laikā kopējo pārdoto attiecīgās akvakultūras zivju produkcijas apjomu Latvijā, līdz ar to šos statistikas datus dienests varētu izmantot kā salīdzināšanas kritēriju, lai veiktu organizācijas atzīšanu.
Noteikumos Nr. 103 3.punktā ir noteikts, ka akvakultūras produktu ražotāju organizācija var pretendēt uz atzīšanu, ja tā darbojas atbilstoši regulas Nr. 1379/2013 6., 7., 8., 9., 10., 14. un 17. pantā minētajiem nosacījumiem un tās biedri iepriekšējā gadā izaudzējuši vismaz 25 procentus no attiecīgās dzīvnieku sugas kopējā izaudzētā produkcijas apjoma Latvijā.
Statistikas dati par attiecīgās dzīvnieku (zivju) sugas kopējo izaudzēto produkcijas apjomu Latvijā nav pieejami, tādēļ jānosaka līdzvērtīgs kritērijs, kas raksturotu organizācijas ekonomisko aktivitāti. Toties šobrīd ir pieejami statistikas dati par gada laikā kopējo pārdoto attiecīgās akvakultūras zivju produkcijas apjomu Latvijā, līdz ar to šos statistikas datus dienests varētu izmantot kā salīdzināšanas kritēriju, lai veiktu organizācijas atzīšanu.
Risinājuma apraksts
Grozījumi izdarīti noteikumu Nr. 103 3.punktā, papildinot ar jaunu kritēriju “pārdotais produkcijas apjoms”, kas ir līdzvērtīgs kritērijam “izaudzētais produkcijas apjoms”, lai turpmāk dienests šo kritēriju varētu izmantot organizācijas sasniegto rezultatīvo rādītāju procentuālajai salīdzināšanai ar Latvijas kopējo pārdoto attiecīgas akvakultūras zivju produkcijas apjomu.
Grozījumi izdarīti noteikumu Nr. 103 8. punktā, nosakot pagarināt organizācijas gada ziņojuma iesniegšanas periodu līdz 1. jūnijam par ražošanas un tirdzniecības plāna izpildi, lai šis termiņš būtu saskaņots ar Centrālās statistikas pārvaldes datu publicēšanas termiņu par pārdotajiem akvakultūras zivju produkcijas apjomiem kārtējā pārskata gada laikā.
Grozījumi izdarīti noteikumu Nr. 103 8. punktā, nosakot pagarināt organizācijas gada ziņojuma iesniegšanas periodu līdz 1. jūnijam par ražošanas un tirdzniecības plāna izpildi, lai šis termiņš būtu saskaņots ar Centrālās statistikas pārvaldes datu publicēšanas termiņu par pārdotajiem akvakultūras zivju produkcijas apjomiem kārtējā pārskata gada laikā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Patlaban darba procesā ir grozījumi Ministru kabineta 2025. gada 25. februāra noteikumos Nr.116 “Lauksaimniecības dzīvnieku un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtība un lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtība” (turpmāk – noteikumi Nr. 116) un tiek plānots iekļaut prasību, ka akvakultūras operatoram jāiesniedz dienestā dati par katras akvakultūras zivju sugas aptuveno izaudzēto kopējo apjomu gada laikā (kg).
Operatoram datus par aptuveno izaudzēto zivju sugu apjomu būtu jāiesniedz elektroniski vienu reizi gadā dienesta mājas lapā kā noteikts noteikumu Nr. 116 8.un 20.punktā.
Dienests datus par izaudzēto zivju sugu apjomu varētu izmantot dažādu projektu izvērtēšanas procesiem.
Operatoram datus par aptuveno izaudzēto zivju sugu apjomu būtu jāiesniedz elektroniski vienu reizi gadā dienesta mājas lapā kā noteikts noteikumu Nr. 116 8.un 20.punktā.
Dienests datus par izaudzēto zivju sugu apjomu varētu izmantot dažādu projektu izvērtēšanas procesiem.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Noteikumu projekts varētu ietekmēt akvakultūras nozares uzņēmumus, kam nākotnē būtu interese dibināt ražotāju organizācijas.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Jā
Ietekmes apraksts
Mazo un vidējo uzņēmumu apvienošanās ražotāju organizācijās veicina labāku konkurētspēju.
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Mazo un vidējo uzņēmumu apvienošanās ražotāju organizācijās veicina labāku konkurētspēju.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Tiks veicināta mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēja.
2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Lauku atbalsta dienestsNevalstiskās organizācijas
Biedrība "Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome", Biedrība „Latvijas Vēžu un zivju audzētāju asociācija”, Biedrība „Latvijas Zivju audzētāju asociācija”Cits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Lauku atbalsta dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
