Anotācija (ex-ante)

Noteikumu projekta mērķis ir veicināt viedo pašvaldību attīstību, stimulējot pašvaldības ieviest viedos risinājumus un jaunas tehnoloģijas pašvaldību funkciju un pārvaldes uzdevumu izpildes nodrošināšanā, uzlabojot šo funkciju ietvaros sniegto pakalpojumu kvalitāti, lai samazinātu pašvaldību izmaksas par pakalpojumu sniegšanu un modernizētu to sniegšanas veidu. 

Vispārējā kārtība

Esošie reģionālie un globālie attīstības izaicinājumi kā iedzīvotāju skaita samazināšanās, inovatīvu uzņēmumu zemais īpatsvars reģionos, esošo pašvaldības pakalpojumu klāsta “novecošanās”, augstas pašvaldību pakalpojumu izmaksas, kā arī klimata pārmaiņu radītie izaicinājumi liek meklēt jaunus veidus, kā pašvaldībām kļūt efektīvākām, modernākām un spējīgām reaģēt uz iedzīvotāju dažādajām vajadzībām, tāpēc nepieciešamas investīcijas pašvaldību sniegto pakalpojumu efektivitātes uzlabošanai un to izmaksu uz vienu iedzīvotāju (pašvaldību klientu) samazināšanai.

Pamatojoties uz Valsts kontroles 2017 un 2019. gadā veikto revīziju pašvaldību maksas pakalpojumu sniegšanā (pieejams: https://www.lrvk.gov.lv/lv/revizijas/revizijas/noslegtas-revizijas/par-latvijas-republikas-2019gada-parskatu-par-valsts-budzeta-izpildi-un-par-pasvaldibu-budzetiem), secināms, ka pašvaldības Latvijā nevērtē iedzīvotāju pieprasījumu pēc to pakalpojumiem, nepilnīgi uzskaita pakalpojumu izmaksas un tās neanalizē, nenosaka pakalpojumu sniegšanas rezultatīvos rādītājus un nevērtē pakalpojumu sniegšanas rezultātus, līdz ar to viedo risinājumu ieviešana pašvaldību pakalpojumu sniegšanā būtu vērtīgs pienesums pašvaldību funkciju ietvaros veicamo pārvaldes uzdevumu efektivitātes uzlabošanā.

Projektu īstenošana pasākuma ietvaros dotu iespēju pašvaldībām novērst Valsts kontroles identificētos trūkumus un paaugstināt pašvaldību sniegto pakalpojumu efektivitāti. Viedo risinājumu piemēri:
1) izstrādājot pašvaldību ūdens pakalpojumu sniegšanas viedo monitoringa sistēmu, kas uzrauga pakalpojumu izmaksas, apkalpoto klientu skaitu (pieprasījumu), ūdens patēriņu, ūdens zudumus un citus rādītājus, būtu iespējams novērst neefektīvu finanšu pārvaldību konkrētā pakalpojuma nodrošināšanā, kā arī nodrošināt datu pieejamību un pakalpojuma sniegšanas kontroli un tā efektivitāti;
2) sociālās aprūpes pakalpojumu sniegšanas jomā – viedās uzraudzības sistēmas nodrošināšana aprūpējamo klientu mājās un aprūpes iestādēs;
3) infrastruktūras uzturēšanas efektivitātes un ilgtspējas uzlabošana, ieviešot viedos risinājums, piemēram, “drošās telpas” sistēma gaisa kvalitātes uzlabošanai un inficēšanās risku samazināšanai, "zaļās" infrastruktūras attīstība, saules un vēja enerģijas izmantošana publiskajā infrastruktūrā;
4) publisko vietu novērošanas sistēmas iedzīvotāju drošības un sabiedriskās kārtības uzlabošanai, kas t.sk. noziedzīgu nodarījumu prevencijai, samazināt vai novērst negatīvu ietekmi uz vidi, pilnvērtīgāk izmantot iespējas, ko nodrošina mūsdienu tehnoloģijas;
5) citi viedie risinājumi, kas attiecīgajā pašvaldībā, tās iestādē vai pašvaldības kapitālsabiedrībā (vai attiecīgajā teritoriālajā vienībā) nav tikuši līdz šim ieviesti, bet pēc to ieviešanas uzlabos sniegto pakalpojumu efektivitāti un samazinās pakalpojumu sniegšanas izmākas vismaz par 10% salīdzinot ar situāciju pirms projekta.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas un viedās enerģētikas jomās iespējamas šādas viedo risinājumu attīstīšanas iespējas, ko varētu izmantot arī pašvaldības:
1) izglītības tehnoloģijas un kultūras digitalizācija;
2) elektronika, viedie sensori un lietu internets;
3) lielie dati, tai skaitā viedās pilsētas, sabiedrības drošība un kiberdrošība;
4) energoefektivitātes risinājumi ēkās, viedie tīkli un integrētas energoapgādes sistēmas;
5) atjaunojamo energoavotu un risinājumu integrēšana energosistēmā un publiskajā infrastruktūrā.

Vienlaikus atbilstoši noteikumu projekta nosacījumiem, viedā risinājuma ieviešana enerģētikas jomā paredz tādu risinājumu attīstīšanu un ieviešanu, kas, atbilstoši viedā risinājuma definīcijai, līdz 2023. gada 1. janvārim nav ieviests vai piemērots Latvijā pašvaldību darbības jomā konkrētajā pašvaldībā, kura ir projekta iesniedzējs vai sadarbības partneris. Ievērojot iepriekš minēto, pasākuma ietvaros nav paredzēts atbalstīt standarta pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšanas būvdarbus norobežojošajās  konstrukcijās, piemēram, fasāžu siltināšana, jumta konstrukciju siltināšana, logu nomaiņa).

Papildus tam informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā projekti nav veidojami tikai iekļaujot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumus, piemēram, e-pakalpojumus vai informācijas sistēmu risinājumus. Līdz ar to informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumus ir būtiski integrēt plašākā viedajā risinājumā, kur būtu iekļautas, piemēram, būvniecības darbības, iekārtas un tehnoloģijas pakalpojuma sniegšanai.

Lai veicinātu viedos risinājumus ar reģionālā mēroga ietekmi, noteikumu projekts nosaka katra plānošanas reģiona pašvaldībām pieejamo Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējumu, nodrošinot, ka katrā plānošanas reģionā tiks ieviesti jauni un inovatīvi risinājumi pašvaldību autonomo funkciju īstenošanas  jomās.

Lai nodrošinātu pasākuma īstenošanu, noteikumu projektā paredzēts, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija kā par reģionālās attīstības politiku atbildīgā nozares ministrija(turpmāk – VARAM), ierobežotu projektu ideju atlasi  veiks,  sniedzot atzinumu par plānošanas reģionu attīstības padomēs apstiprinātajām projektu idejām. VARAM pirms projektu ideju priekšatlases sniegs projektu iesniedzējiem informāciju par kritērijiem, saskaņā ar kuriem tiks sniegts atzinums. Vienlaikus paredzēts, ka attiecībā uz projektu ideju atbilstības kritērijiem, tiks vērtēts, vai projektu idejas atbilst MK noteikumu nosacījumiem, tai skaitā vērtējot, vai projektu idejas koncepti ir iekļauti plānošanas reģionu attīstības programmās, vai projektos plānotie ieguldījumi tiek veikti pilsētu funkcionālajās teritorijās, vai projekta mērķis un plānotais ERAF finansējums ir saskaņā ar MK noteikumu nosacījumiem un vai projektā plānotais viedais risinājums ir saņēmis Latvijas Zinātnes Padomes atzinumu. Ja projekta ideja neatbildīs kādam no projektu ideju atbilstības kritērijiem, tā netiks virzīta tālākai vērtēšanai pēc projektu ideju kvalitātes kritērijiem un VARAM sagatavos negatīvu atzinumu, iesniedzot to attiecīgajam plānošanas reģionam. Attiecībā uz kvalitātes kritērijiem, VARAM aicinās plānošanas reģionus, izvērtējot ne mazāk kā trīs projektu idejas, augstāku vērtējumu piešķirt  projektu ideju konceptiem, kuros:

a) ir paredzēts, ka viedā risinājuma ieviešana  samazinās projekta iesniedzēja un sadarbības partnera (ja attiecināms) pakalpojumu izmaksas (euro) uz vienu klientu par vairāk nekā 10 procentiem, vērtējot pakalpojumu izmaksas uz vienu klientu trīs gadus pirms un divus gadus pēc projekta īstenošanas vai ir paredzēts, ka viedā risinājuma ieviešana samazinās enerģijas patēriņu (megavatstundas)  par vairāk nekā 10 procentiem, vērtējot enerģijas gada patēriņu trīs gadus pirms un divus gadus pēc projekta īstenošanas atbilstoši energosertifikātam;
b) paredzētais viedais risinājums plānots dažādās jomās tostarp, kombinējot ieguldījumus infrastruktūrā ar IKT risinājumiem vai veicot ieguldījumus viedās enerģētikas jomā, piemēram, vērtējot IKT risinājumu integrēšanu plašākā viedajā risinājumā, būtu iekļaujamas, piemēram, būvniecības darbības, iekārtas un tehnoloģijas pakalpojumu sniegšanai;
c) tiek plānota vai notiek sadarbība ar vairākām pašvaldībām plānošanas reģiona ietvaros vai ārpus plānošanas reģiona;
d)ir augstāka efektivitāte, ņemot vērā plānoto ERAF finansējuma apmēru attiecībā pret plānoto pakalpojumu izmaksu (euro) samazinājumu vai plānoto ERAF finansējuma apmēru attiecībā pret plānoto enerģijas patēriņa (megavatstundas) samazinājumu;
d) plānota papildinātība uzņēmējdarbības atbalstam, vērtējot viedā risinājuma izstrādātāja  nozares saistību ar atbalsta iespējām 5.1.1.1. pasākumā "Infrastruktūra uzņēmējdarbības atbalstam" (sadarbības iestādē iesniegts projekts vai projekts iekļauts pašvaldības attīstības programmas investīciju plānā).

Ja projekta ideja atbildīs visiem projektu ideju atbilstības un kvalitātes kritērijiem, VARAM sagatavos pozitīvu atzinumu un iesniegs to attiecīgajam plānošanas reģionam. Pēc projektu ideju priekšatlases sadarbības iestāde aicinās tos projektu iesniedzējus, kuri tiks paredzēti plānošanas reģionu attīstības programmās un kuri būs saņēmuši pozitīvu VARAM atzinumu, iesniegt projektus ierobežotai projektu iesniegumu atlasei, kuru organizēs sadarbības iestāde.

Rezultāti

Noteikumu projektā noteikti līdz 2029.gada 31.decembrim sasniedzamie rādītāji, tai skaitā:
1) ES Kohēzijas politikas programmā 2021.-2027.gadam noteiktais iznākuma rādītājs  – atbalstītas vismaz piecas integrētas teritoriālās attīstības stratēģijas. Par integrētām teritoriālās attīstības stratēģijām ir uzskatāmas 5 plānošanas reģionu attīstības programmas, kas ir vidēja termiņa attīstības plānošanas dokumenti;
2) nacionālie rādītāji, kas noteikti, lai novērtētu projekta ietvaros paredzēto darbību ieguldījumu pasākuma mērķa sasniegšanā:
a)īstenoti vismaz pieci viedi un inovatīvi risinājumi;
b)vismaz piecās pašvaldībās projekta īstenošanas rezultātā par vismaz 10 procentiem samazinātas pakalpojuma izmaksas uz vienu klientu projekta īstenošanas jomā vai enerģijas patēriņš (megavatstundas).

Informāciju par to, ka noteikumu projektā iekļautais iznākuma rādītājs “Atbalstītas integrētas teritoriālās attīstības stratēģijas” ir sasniegts, sniegs VARAM kā ES fondu atbildīgā iestāde, kad attiecīgajā plānošanas reģionā tiks pabeigta vismaz viena 5.1.1. SAM  projekta īstenošana.

Prasības projekta iesniedzējam

Noteikumu projekts nosaka, ka projekta iesniedzējs ir pašvaldība, tās izveidota iestāde, pašvaldības kapitālsabiedrība, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi.

Vienlaikus tiek noteiktas prasības projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim, ievērojot, ka noteikumu projekts paredz iespēju par sadarbības partneri piesaistīt zinātnisko institūciju viedo risinājumu izstrādei. Ja projekta iesniedzējs kā sadarbības partneri piesaista zinātnisko institūciju, tad:
1) zinātniskā institūcija ir Izglītības un zinātnes ministrijas Zinātnisko institūciju reģistrā reģistrēta augstskola, kas ir atvasināta publiska persona, šīs augstskolas aģentūra vai augstskolas struktūrvienība, kā arī zinātniskais institūts, kas ir atvasināta publiska persona vai zinātniskā institūcija ir reģistrēta zinātnisko institūciju reģistrā citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstī vai Šveices Konfederācijā;
2) zinātniskā institūcija projektā īsteno ar saimniecisku darbību nesaistītas aktivitātes, kas atbilstoši Komerclikumā noteiktajam netiek veiktas peļņas gūšanas nolūkā, un nodrošina ar saimniecisko darbību nesaistītu darbību īstenošanas finanšu plūsmas skaidru nodalīšanu no citām zinātniskās institūcijas darbības finanšu plūsmām projekta īstenošanas laikā un piecus gadus pēc projekta īstenošanas vai zinātniskās institūcijas projektā           pētniecības un attīstības pakalpojumu veikšanai tiek piesaistīta kā asociētais partneris bez sava budžeta projekta ietvaros, un finansējuma saņēmējs sedz ar projekta īstenošanu saistītos izdevumus.

Lai sasniegtu pasākuma mērķi, noteikumu projekts paredz, ka projekta iesniedzējs veic inovāciju iepirkumu gadījumā, ja viedais risinājums netiek izstrādāts sadarbībā ar zinātnisko institūciju, kā arī nosacījumu par saņemtu Latvijas Zinātnes Padomes atzinumu par to, ka projektā plānotais viedais risinājums ir inovatīvs un konkrētajā pašvaldībā vēl nav ieviests.

Ja projektā plānots attīstīt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumus, projekta iesniedzējs nodrošina, ka plānotais risinājums atbilst prasībām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula), Ministru kabineta 2005. gada 11. oktobra noteikumos Nr. 764 "Valsts informācijas sistēmu vispārējās tehniskās prasības", un atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 31. augusta noteikumos Nr. 597 “Valsts informācijas sistēmu attīstības projektu uzraudzības kārtība” noteiktajam informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājums ir saskaņots ar VARAM.

Atbalstāmās darbības un izmaksas

Noteikumu projekts nosaka atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas. Projekta ietvaros attiecināmās izmaksas ir pakārtotas atbalstāmajām darbībām, kas ir saistītas ar viedā risinājuma izstrādi vai iepirkumu un tā integrāciju publiskajā infrastruktūrā, lai uzlabotu pašvaldību autonomo funkciju izpildi un pakalpojumu sniegšanu.

Pasākuma ietvaros ir atbalstāmas darbības, kas nodrošina cilvēku vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju. Paredzēts, ka projektu un pasākumu izstrādes laikā, īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības un citām pazīmēm un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana.

Projekta ietvaros ir atbalstāmi ieguldījumi publiskajā infrastruktūrā, kas nepieciešami viedā risinājuma attīstīšanai, piemēram:
1) lietu interneta (Internet of Things - IoT) platformu un sensoru attīstīšana;
2) IT platformas darbība pašvaldībās, atvērto datu vai datu koplietošanas un apmaiņas sistēmas, drošības un kiberdrošības uzraudzības sistēmas, IKT risinājumu integrēšana plašākā viedajā risinājumā, kombinējot ar ieguldījumiem  būvniecībā, iekārtās un tehnoloģijās pakalpojumu sniegšanai;
3) pašvaldības fiziskā infrastruktūra, kurā integrē projekta ietvaros attīstīto viedo risinājumu: koplietošanas ceļi, sabiedriskais transports, ūdens un enerģijas apgāde, ielu apgaismojums, notekūdeņi, ēkas un telpas, ielu apgaismojums un citi.

Projekta īstenošanas nosacījumi

Noteikumu projektā noteikti projekta īstenošanas nosacījumi, tostarp projekta īstenošanas termiņš, informācijas un publicitātes pasākumu nodrošināšanas nosacījumi, kā arī gadījumi, kad sadarbības iestādei ir tiesības vienpusēji atkāpties no noslēgtās vienošanās ar finansējuma saņēmēju.  

Paredzēts, ka pasākuma ietvaros atbalsts tiks sniegts pilsētu funkcionālajās teritorijās (Functional urban area), jeb Stratēģijā “Latvija 2030” noteiktajos nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centros un to apkārtējās teritorijās, starp kurām ir ikdienas darba spēka migrācija un kopīgs pakalpojumu tīkls. Lai nodrošinātu teritoriālo pieeju plānošanā, konkrētas pilsētu funkcionālās teritorijas, balstoties uz vienotu definīciju, tiek noteiktas plānošanas reģionu attīstības programmās, ko izstrādājuši plānošanas reģioni kopā ar pašvaldībām un apstiprinājusi attiecīgā plānošanas reģiona attīstības padome.
Pasākuma ietvaros tiek atbalstīti plānošanas reģionu attīstības programmās un pašvaldību attīstības programmās paredzētie projekti, kurus īsteno pilsētu funkcionālajās teritorijās.

Noteikumu projektā noteikts projekta īstenošanas termiņš un informācijas un publicitātes pasākumu nodrošināšanas nosacījumi.
Vienlaikus, noteikumu projekts nosaka, ka Finansējuma saņēmējs nodrošina informācijas un publicitātes pasākumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060 47. pantu un 50. pantu un kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027.gada plānošanas periodā, kā arī Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām.

Finansējums 

Pasākuma ietvaros plānotais finansējums ir ne mazāks kā 18 270 000 euro, tai skaitā ERAF finansējums – 15 529 500 euro un nacionālais finansējums (pašvaldību finansējums) – ne mazāks kā 2 740 500 euro. Maksimālā plānotā ERAF atbalsta intensitāte ir 85 procenti. 
Pasākuma ietvaros atbalsts tiek sniegts jomās, kas tieši saistītas ar spēkā esošajā likumā “Par pašvaldībām” noteikto autonomo funkciju īstenošanu un no tām izrietošo pārvaldes uzdevumu izpildi.

Pasākumam tiek piemērota teritoriālā pieeja, kas nozīmē, ka ieguldījumi veicami pilsētu funkcionālajās teritorijās un kopējais pieejamais ERAF finansējums  tiek sadalīts pieciem plānošanas reģioniem vienādās daļās – katram ne vairāk kā 3 105 900 euro. Atbilstoši Reģionālās politikas pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam, plānošanas reģionu iedalījums tiek izmantots kā ietvars finansējuma plānošanai atbilstoši teritoriju specifikai, netiek piemērots reģiona IKP rādītājs finansējuma sadalē. 

Projekta iesnieguma minimālais attiecināmo izmaksu apmērs nav mazāks par 200 000 euro, un projektam pieejamais maksimālais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir 3 105 900 euro.

Noteikumu projekts nosaka vienkāršoto izmaksu piemērošanu projekta īstenošanās un vadības personāla atlīdzības izmaksām pēc vienotās izmaksu likmes 20 procentu apmērā no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām, bet neieskaitot tiešās personāla izmaksas saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 1303/2013 68.a panta 1. punktu. Vienlaikus, ja projektā netiek paredzētas projekta īstenošanas personāla, kas veic viedā risinājum izstrādi, izmaksas, tad projekta vadības personāla izmaksas plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot izmaksu vienoto likmi piecu procentu apmērā no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām, bet neieskaitot tiešās personāla izmaksas. Vienotā likme 15 procentu apmērā no  projektā paredzētajām tiešajām attiecināmajām personāla atlīdzības izmaksām tiek piemērota  projekta netiešo attiecināmo izmaksu, kas nav tieši saistītas ar projekta rezultātu sasniegšanu, bet atbalsta un nodrošina atbilstošus apstākļus projekta īstenošanai un projekta rezultātu sasniegšanai, noteikšanai.

Princips “Nenodarīt būtisku kaitējumu”  

Projekta iesniedzējs nodrošina, ka projekts neapdraud principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” (turpmāk – NBK) noteiktos vides principus un atbilst šādiem tiem pakārtotajiem sešiem kritērijiem:
1) klimata pārmaiņu mazināšana, lai neradītu ievērojamas SEG emisijas;
2) pielāgošanās klimata pārmaiņām;
3) ūdens un jūras resursu ilgtspējīga izmantošana un aizsardzība
4) pāreja uz aprites ekonomiku, ieskaitot atkritumu rašanās novēršanu un pārstrādi;
5) piesārņojuma novēršana un kontrole;
6) bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana.

Lai nodrošinātu iepriekš minētā NBK principa ievērošanu, paredzētas vairākas atbalstāmo darbību un attiecināmo izmaksu pozīcijas, kā arī tiks paredzēti attiecīgi projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji un ievēroti nacionālie normatīvie akti vides un klimata jomā, piemēram, attiecībā uz NBK principa kritēriju “klimata pārmaiņu mazināšana, lai neradītu ievērojamas SEG emisijas” tiks ievērota prasība par zaļo publisko iepirkumu saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 20. jūnija noteikumiem Nr.353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība” , kā arī finansējuma saņēmējs ņem vērā plānoto ieguldījumu infrastruktūra, piemēram, būvju vai iekārtu ekspluatācijas ietekmi uz enerģētiku un vidi un šajā nolūkā izvērtē vismaz enerģijas patēriņu.

Attiecībā uz NBK principa kritēriju “pielāgošanās klimata pārmaiņām” projektā plānotās atbalstāmās darbības neizraisīs negatīvu ietekmi uz klimatu, cilvēkiem un dabu, kā arī neradīs negatīvu ietekmi uz pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu sasniegšanu. Vienlaikus noteikumu projekts paredz ieguldījumus publiskajā infrastruktūrā ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumiem, tādējādi ne tikai uzlabojot pašvaldību sniegto pakalpojumu efektivitāti, bet arī samazinot ietekmi uz vidi un veicinot iedzīvotāju drošību un veselību, piemēram, ieviešot viedos risinājumus gaisa kvalitātes kontrolei un uzlabošanai.

Attiecībā uz NBK principa kritēriju “pāreja uz aprites ekonomiku, ieskaitot atkritumu rašanās novēršanu un to reciklēšanu”, plānots atbalstīt projektus, kuros finansējuma saņēmējs nodrošina Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumu Nr. 712 “Atkritumu dalītas savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas noteikumi” 6. punkta prasību ievērošanu, un projekta iesniedzējs ir pievienojis apliecinājumu, ka vismaz 70 procenti (pēc masas) no nebīstamiem būvgružiem un ēku nojaukšanas atkritumiem, kas būvlaukumā radušies būvniecības laikā (izņemot dabiskos materiālus), tiks sagatavoti atkalizmantošanai, pārstrādei un citu materiālu reģenerācijai (tostarp aizbēršanas darbībām, kurās atkritumus izmanto citu materiālu aizstāšanai).

Attiecībā uz NBK principa kritēriju “piesārņojuma novēršana un kontrole”, noteikumu projekts nosaka, ka gadījumā, ja paredzēta infrastruktūras attīstība vai būvniecības darbības, finansējuma saņēmējs ievēro Likumā par piesārņojumu notiktās prasības, kuru ievērošanas uzraudzību veic Valsts vides dienests; 

Attiecībā uz NBK principa kritēriju “bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana” plānots, ka jaunas infrastruktūras attīstība vai būvniecības darbības netiek plānotas īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās, kur nepieciešams nodrošināt Eiropas Savienības nozīmes dzīvotņu un sugu aizsardzību, nodrošinot biotopiem un sugām labvēlīgu stāvokli atbilstoši Sugu un biotopu aizsardzības likumā noteiktajām prasībām. 

Sociāli atbildīgs publiskais iepirkums

Gadījumos, kad vides pieejamības nodrošināšanai nepieciešams veikt iepirkumu, projektu iesniedzēji veic sociāli atbildīgu publisko iepirkumu saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja sagatavoto informāciju par Sociāli atbildīgu publisko iepirkumu, kā arī Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas izstrādātajām “Vadlīnijām sociāli atbildīga publiskā iepirkuma īstenošanai”. Veicot iepirkumus, tai skaitā inovāciju iepirkumu vai iepirkumu par būvdarbu veikšanu, projekta iesniedzējs īsteno atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci neierobežojošu procedūru atbilstoši normatīvo aktu prasībām, tai skaitā,  Ministru kabineta 2015. gada 16. jūlija rīkojumā Nr. 393 “Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādnēm 2015.–2020.gadam” noteiktajiem pamatprincipiem.

Terminu skaidrojums

Šo noteikumu izpratnē ar terminu inovācija saprot procesu, pakalpojumu vai produktu, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās, sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai pakalpojumā.

Zinātniskā institūcija saskaņā ar Zinātniskās darbības likumā noteikto ir zinātniskais institūts, augstskola, komercsabiedrība vai cita institūcija, kuras statūtos, nolikumā vai satversmē ir paredzēta zinātniskā darbība, piedalīšanās zinātniskās kvalifikācijas iegūšanas un pilnveidošanas procesā, kura ir reģistrēta zinātnisko institūciju reģistrā, un kurā nodarbinātas vismaz piecas personas ar doktora zinātnisko grādu zinātniskās institūcijas darbībai atbilstošajā pētījumu virzienā.

Inovatīvs jeb vieds risinājums šo noteikumu izpratnē ir jauns procesa, pakalpojuma vai produkta risinājums, piemēram, jauna tehnoloģija vai jauns produkts programmatūras jomā, kas līdz 2022.gada 1.janvārim nav ieviests vai piemērots Latvijā pašvaldību darbības jomās un par kuru ir saņemts Latvijas Zinātnes padomes ekspertu komisijas atzinums, ka projekta ideja ir vērtējama kā jauns un iepriekš neīstenots risinājums Latvijā vai pašvaldībā, vai pašvaldības administratīvi teritoriālajā vienībā.  

Jauna tehnoloģija šo noteikumu izpratnē ir izmaiņas tehnoloģijā, iekārtās un programmatūrā, kas uzlabo pašvaldības pakalpojumu sniegšanas procesu vai metodes, kas ir jaunas vai uzlabotas nacionālā vai reģionālā līmenī.

Jauns produkts programmatūras jomā šo noteikumu izpratnē ir produkts vai pakalpojums, kura izstrāde ir atkarīga no tehnoloģiskas nenoteiktības atrisināšanas programmēšanā vai programmatūras lietojumā, tai skaitā radītajā tehnoloģijā vai procesā, kā rezultātā rodas jaunas zināšanas. Ja produkta vai pakalpojuma novitāte, tehnoloģiskas nenoteiktības risinājums un jaunas zināšanas netiek radītas programmatūras lietojumā, tad tā atbilst šādiem nosacījumiem:
    1) jaunas operētājsistēmas vai programmēšanas valodas izstrāde;
    2) uz oriģinālām tehnoloģijām pamatotas jaunas meklētājprogrammas izstrāde un ieviešana;
    3) konfliktu risināšanas aktivitātes aparatūrā vai programmatūrā, pamatojoties uz sistēmas vai tīkla pārprojektēšanas procesu;
    4) jauna vai efektīvāka algoritma izveide, pamatojoties uz jauniem paņēmieniem;
    5) jauna un oriģināla šifrēšanas vai drošības paņēmiena izveide.

Jauns process šo noteikumu izpratnē ir pašvaldības līmenī  jauns vai būtiski uzlabots process, kuru var ieviest tirgū, jeb kuru var pārņemt citas pašvaldības Latvijā un ārvalstīs. Būtiski uzlabojumi ir, piemēram, jaunu funkciju pievienošana, funkcionālo īpašību un lietojuma uzlabošana, tai skaitā kvalitātes paaugstināšana, finansiālā pieejamība, lietojamības, ērtuma uzlabošana, ekonomiskāka izmantošana, izturības palielināšana.

Projekta īstenošanas personāls šo noteikumu izpratnē nozīmē, ka infrastruktūras projektam nepieciešamie specifiskie pakalpojumi netiek iepirkti kā ārpakalpojums, bet speciālists tiek algots projekta ietvaros, piemēram, viedā risinājuma izstrādē iesaistītais zinātniskās institūcijas zinātniskais personāls.

Inovāciju iepirkums atbilstoši Ekonomikas ministrijas vadlīnijām Inovāciju iepirkuma īstenošanai (pieejams: https://www.em.gov.lv/lv/media/11394/download ) ir jebkurš iepirkums, kas atbilst vienam vai abiem šādiem aspektiem:
    1) inovāciju procesa — pētniecības un attīstības (turpmāk - P&A) pakalpojumu — un tā (daļēju) rezultātu iepirkums, kurā pasūtītāja vajadzību risināšanai tiek attīstīts tirgū vēl neeksistējošs vai būtiski uzlabots produkts, pakalpojums vai process;
    2) citu personu radīto inovāciju rezultātu iepirkums, kur pasūtītājs rīkojas kā pirmlietotājs un pērk inovatīvu produktu, pakalpojumu vai procesu.

Citi nosacījumi

Pasākumā komercdarbības atbalsts nav paredzēts. Plānotais finansējuma saņēmējs ir pašvaldības, to izveidotas iestādes vai pašvaldību kapitālsabiedrības, kas veic pašvaldību deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi, līdz ar to pasākums Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. panta kontekstā nav jāvērtē.

Atbilstoši 2021.gada 24. jūnija Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1060 ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai 40. panta 2. punkta "a" apakšpunktu projekta iesnieguma vērtēšanas kritēriji tiks apstiprināti ES fondu uzraudzības komitejā, vienlaikus sagatavojot arī kritēriju piemērošanas metodiku.

Nē

Pašvaldību, to izveidotu iestāžu, pašvaldību kapitālsabiedrību, kas veic pašvaldību deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi, klienti, saņemot efektīvākus un ilgtspējīgākus pakalpojumus. 

Plānošanas reģioni un pašvaldības, tās izveidota iestāde, pašvaldības kapitālsabiedrība, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi. Īstenojot projektus, ir jāņem vērā noteikumu projektā noteiktais pieejamais ERAF finansējums un projektā sasniedzamās rādītāju vērtības.

 

Nē

Nē

Nē

Jā

Nē

nav