22-TA-3142: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par Ministru kabineta 2022. gada 31. augusta rīkojuma Nr. 578 "Par nekustamo īpašumu Sergeja Eizenšteina ielā, Rīgā, pirkšanu Biķernieku kompleksās sporta bāzes attīstības projekta īstenošanai" atzīšanu par spēku zaudējušu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra instrukcijas Nr. 8 "Vienotā uzdevumu izpildes kontroles kārtība Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā" 17.punkts.
Fiskālās disciplīnas padomes 2022. gada 31. augusta vēstule Nr. 1-10/360.
Ģenerālprokuratūras 2022. gada 29. septembra vēstule Nr. N-101-2022-00359.
Fiskālās disciplīnas padomes 2022. gada 31. augusta vēstule Nr. 1-10/360.
Ģenerālprokuratūras 2022. gada 29. septembra vēstule Nr. N-101-2022-00359.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekts sagatavots, lai atzītu par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2022. gada 31. augusta rīkojumu Nr. 578 "Par nekustamo īpašumu Sergeja Eizenšteina ielā, Rīgā, pirkšanu Biķernieku kompleksās sporta bāzes attīstības projekta īstenošanai" (turpmāk – MK rīkojums Nr.578)
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
2019.gadā Ministru kabinetā tika skatīts Satiksmes ministrijas sagatavotais konceptuālais ziņojums “Par Biķernieku kompleksās sporta bāzes attīstības projekta realizēšanas modeli” (Ministru kabineta 2019.gada 11.decembra rīkojums Nr.630 “Par konceptuālo ziņojumu “Par Biķernieku kompleksās sporta bāzes attīstības projekta realizēšanas modeli”” (turpmāk – MK rīkojums Nr.630), kurā bija ietverti divi iespējamie risinājumu varianti – sporta bāzes attīstības projekta realizēšana, saglabājot dalītās īpašuma tiesību attiecības, vai sporta bāzes attīstības projekta realizēšana, iegūstot valsts īpašumā sporta bāzes darbības nodrošināšanai nepieciešamo privātpersonu zemi.
MK rīkojuma Nr.630 1.punkts paredzēja konceptuāli atbalstīt konceptuālajā ziņojumā "Par Biķernieku kompleksās sporta bāzes attīstības projekta realizēšanas modeli" ietverto 2. risinājumu – sabiedrības vajadzību nodrošināšanai nepieciešamā sporta objekta attīstības projekta realizēšanu, iegūstot valsts īpašumā projekta realizēšanai nepieciešamo zemi, kā arī noteica, ka jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu nekustamo īpašumu atsavināšanas izdevumu segšanai izskatīt Ministru kabinetā valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem. Savukārt MK rīkojuma Nr.630 2.punkts noteica uzdevumu Satiksmes ministrijai saskaņā ar Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma (turpmāk tekstā – Atsavināšanas likums) 8. panta pirmo daļu uzsākt Biķernieku kompleksās sporta bāzes attīstības projekta īstenošanai nepieciešamo nekustamo īpašumu apzināšanu un atlīdzības noteikšanu par atsavināmajiem nekustamajiem īpašumiem.
Satiksmes ministrija sniegusi informāciju par nekustamo īpašumu atsavināšanas procesa darbību uzskaitījumu:
1. Atbilstoši MK rīkojuma Nr. 630 2.punktam, Satiksmes ministrija, ievērojot Atsavināšanas likumu un uz tā pamata izdotos Ministru kabineta 2011.gada 15.marta noteikumus Nr.204 “Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu” (turpmāk – MK noteikumi Nr.204):
1.1. pamatojoties Atsavināšanas likuma 8.panta pirmo un otro daļu, tika uzsākta attiecīgā projekta īstenošanai nepieciešamo nekustamo īpašumu apzināšana, iegūstot to dokumentu kopijas, kas attiecas uz nekustamo īpašumu sastāvu un izmantošanu, tai skaitā arī no Kadastra informācijas sistēmas un zemesgrāmatas attiecīgo nodalījumu ierakstiem, kā arī tika noskaidrota īpašnieku (juridiskās personas) tiesībspēja no LURSOFT datiem;
1.2. pamatojoties uz MK noteikumu Nr.204 3.punktu, tika izveidota atlīdzības noteikšanas komisija (turpmāk – Komisija);
1.3. pamatojoties uz Atsavināšanas likuma 18.panta pirmo daļu, tika nosūtīts nekustamo īpašumu īpašniekiem paziņojums par atsavināšanas nepieciešamību;
1.4. pamatojoties uz Atsavināšanas likuma 20.panta pirmo daļu un MK noteikumu Nr.204 18.punktu, tika izvēlēts sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs,
1.5. pamatojoties uz MK noteikumu Nr.204 16.punktu, tika iegūta, apkopota informācija un dokumenti, kas nepieciešami atlīdzības noteikšanai, īstenojot saraksti ar īpašniekiem un citām ar lietas faktiskajiem apstākļiem saistītajām juridiskajām personām;
1.6. pamatojoties uz Atsavināšanas likuma 1.pantu un 4.pantu, MK noteikumu Nr.204 17.punktu, tika izvērtēti atsavināmo nekustamo īpašumu raksturojošie dokumenti;
1.7. pamatojoties uz MK noteikumu Nr.204 21.punktu, tika izskatīta Darba uzdevuma projekts, kas cita starpā noteica uzdevumu sertificētam nekustamo īpašumu vērtētājam - pirms zaudējumu novērtēšanas noteikt zaudējumu pozīciju vērtēšanas tiesisko pamatu, proti, šis uzdevums ir saistīts ar nepieciešamību konstatēt zaudējumu izcelšanās cēloņsakarību ar atsavināšanas procesa uzsākšanu un to ietekmi;
1.8. pamatojoties uz MK noteikumu Nr.204 19. un 24.punktu, tika apstiprināts Darba uzdevums;
1.9. pamatojoties uz Atsavināšanas likuma 22.panta otro daļu, MK noteikumu Nr.204 20.punktu, tika organizēta Nekustamo īpašumu apsekošana;
1.10. pamatojoties uz Atsavināšanas likuma 23.panta pirmo un otro daļu, 25.panta pirmo daļu, MK noteikumu Nr.204 25. un 31.punktu:
1.10.1. tika izskatīts SIA “Grant Thornton Baltic” 2021.gada 27.septembra Nekustamo īpašumu vērtējums;
1.10.2. tika nosūtīts SIA “Grant Thornton Baltic” rakstisku pieprasījums par skaidrojuma iesniegšanu saistībā ar Nekustamo īpašumu novērtējumu;
1.10.3. tika atzīts, ka taisnīguma nodrošināšanai nepieciešams SIA “Grant Thornton Baltic” sagatavoto Nekustamo īpašumu vērtējumu nodot izvērtēšanai biedrībai “Latvijas Īpašumu Vērtētāju asociācija”, lai saņemtu viedokli par vērtējuma atbilstību normatīvo un tiesību aktu prasībām, tostarp vērtējot nacionālās sporta bāzes statusa ietekmi uz tirgus vērtību;
1.11. pamatojoties uz biedrības “Latvijas Īpašumu Vērtētāju asociācija” 2022.gada 14.februāra atzinumu Nr.11, tika uzdots SIA “Grant Thornton Baltic” pārskatīt 2021.gada 27.septembra Nekustamo īpašumu vērtējumu un to aktualizēt;
1.12. pamatojoties uz MK noteikumu Nr.204 25. un 26.punktu, tika izskatīts SIA “Grant Thornton Baltic” 2022.gada 24.marta Nekustamo īpašumu un zaudējumu novērtējums, aprēķināta atlīdzība un nosūtīts SIA “Grant Thornton Baltic” 2022.gada 24.marta Nekustamo īpašumu un zaudējumu novērtējums īpašniekiem;
1.13. pamatojoties uz MK noteikumu Nr.204 36.punktu, tika pieņemts Satiksmes ministrijas 20.05.2022. lēmums Nr.03.1-14/1568 "Par taisnīgas atlīdzības apmēra noteikšanu sabiedrības vajadzībām nepieciešamo nekustamo īpašumu Sergeja Eizenšteina ielā, Rīgā, atsavināšanai";
1.14. pamatojoties uz Atsavināšanas likuma 9.panta pirmo daļu, Satiksmes ministrija sagatavoja Ministru kabineta rīkojuma projektu, Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektu un sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu un saskaņoja tos ar Finanšu ministriju, Tieslietu ministriju un Pārresoru koordinācijas centru;
1.15. Ministru kabinets pieņēma MK rīkojumu Nr. 578;
1.16. pamatojoties uz Atsavināšanas likuma 11.panta pirmo daļu, Satiksmes ministrija nosūtīja īpašniekiem vēstuli par nepieciešamās informācijas iesniegšanu pirkuma līguma noslēgšanai, un saņēma īpašnieku atbildes vēstuli par piekrišanu nekustamo īpašumu atsavināšanai par noteikto atlīdzību.
MK rīkojuma Nr. 578 1. punkts paredz, ka saskaņā ar Atsavināšanas likuma 9. panta pirmo daļu atļaut Satiksmes ministrijai pirkt nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 122 0281) – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 122 0281) 3,2253 ha platībā – Sergeja Eizenšteina ielā, Rīgā, un nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 122 0329) – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 122 0329) 14,5012 ha platībā – Sergeja Eizenšteina ielā, Rīgā, sporta objekta – Biķernieku kompleksās sporta bāzes – attīstības projekta īstenošanai.
Rīkojuma 2.punkts paredz Satiksmes ministrijai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā īpašuma tiesības uz šā rīkojuma 1. punktā minētajiem nekustamajiem īpašumiem nostiprināt zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā un izdevumus, kas saistīti ar šā rīkojuma 1. punktā minēto nekustamo īpašumu pirkšanu un īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, segt no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".
Savukārt 3. un 4. punkts paredz, ka Finanšu ministrijai no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" piešķirt Satiksmes ministrijai 8 192 004 euro šā rīkojuma 1. punktā minēto nekustamo īpašumu iegādei un īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā. Satiksmes ministrijai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavot un iesniegt Finanšu ministrijā pieprasījumu par šā rīkojuma 3. punktā minēto līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".
Rīkojuma 5. punkts nosaka, ka Finanšu ministram normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informēt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju par apropriācijas izmaiņām atbilstoši šā rīkojuma 3. punktam un, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā pēc attiecīgās informācijas saņemšanas nav izteikusi iebildumus, veikt apropriācijas izmaiņas.
Attiecīgi rīkojuma 6.punkts paredz, ka Satiksmes ministrijai sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā rīkojuma projektu par atšķirīgu dividendēs izmaksājamo peļņas daļu, paredzot, ka dividenžu maksājums valsts budžeta ieņēmumos 2022. gadā ir 80 % apmērā no valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" peļņas 2021. gadā, samaksājot uzņēmumu ienākuma nodokli atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai.
MK rīkojuma Nr.630 1.punkts paredzēja konceptuāli atbalstīt konceptuālajā ziņojumā "Par Biķernieku kompleksās sporta bāzes attīstības projekta realizēšanas modeli" ietverto 2. risinājumu – sabiedrības vajadzību nodrošināšanai nepieciešamā sporta objekta attīstības projekta realizēšanu, iegūstot valsts īpašumā projekta realizēšanai nepieciešamo zemi, kā arī noteica, ka jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu nekustamo īpašumu atsavināšanas izdevumu segšanai izskatīt Ministru kabinetā valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem. Savukārt MK rīkojuma Nr.630 2.punkts noteica uzdevumu Satiksmes ministrijai saskaņā ar Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma (turpmāk tekstā – Atsavināšanas likums) 8. panta pirmo daļu uzsākt Biķernieku kompleksās sporta bāzes attīstības projekta īstenošanai nepieciešamo nekustamo īpašumu apzināšanu un atlīdzības noteikšanu par atsavināmajiem nekustamajiem īpašumiem.
Satiksmes ministrija sniegusi informāciju par nekustamo īpašumu atsavināšanas procesa darbību uzskaitījumu:
1. Atbilstoši MK rīkojuma Nr. 630 2.punktam, Satiksmes ministrija, ievērojot Atsavināšanas likumu un uz tā pamata izdotos Ministru kabineta 2011.gada 15.marta noteikumus Nr.204 “Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu” (turpmāk – MK noteikumi Nr.204):
1.1. pamatojoties Atsavināšanas likuma 8.panta pirmo un otro daļu, tika uzsākta attiecīgā projekta īstenošanai nepieciešamo nekustamo īpašumu apzināšana, iegūstot to dokumentu kopijas, kas attiecas uz nekustamo īpašumu sastāvu un izmantošanu, tai skaitā arī no Kadastra informācijas sistēmas un zemesgrāmatas attiecīgo nodalījumu ierakstiem, kā arī tika noskaidrota īpašnieku (juridiskās personas) tiesībspēja no LURSOFT datiem;
1.2. pamatojoties uz MK noteikumu Nr.204 3.punktu, tika izveidota atlīdzības noteikšanas komisija (turpmāk – Komisija);
1.3. pamatojoties uz Atsavināšanas likuma 18.panta pirmo daļu, tika nosūtīts nekustamo īpašumu īpašniekiem paziņojums par atsavināšanas nepieciešamību;
1.4. pamatojoties uz Atsavināšanas likuma 20.panta pirmo daļu un MK noteikumu Nr.204 18.punktu, tika izvēlēts sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs,
1.5. pamatojoties uz MK noteikumu Nr.204 16.punktu, tika iegūta, apkopota informācija un dokumenti, kas nepieciešami atlīdzības noteikšanai, īstenojot saraksti ar īpašniekiem un citām ar lietas faktiskajiem apstākļiem saistītajām juridiskajām personām;
1.6. pamatojoties uz Atsavināšanas likuma 1.pantu un 4.pantu, MK noteikumu Nr.204 17.punktu, tika izvērtēti atsavināmo nekustamo īpašumu raksturojošie dokumenti;
1.7. pamatojoties uz MK noteikumu Nr.204 21.punktu, tika izskatīta Darba uzdevuma projekts, kas cita starpā noteica uzdevumu sertificētam nekustamo īpašumu vērtētājam - pirms zaudējumu novērtēšanas noteikt zaudējumu pozīciju vērtēšanas tiesisko pamatu, proti, šis uzdevums ir saistīts ar nepieciešamību konstatēt zaudējumu izcelšanās cēloņsakarību ar atsavināšanas procesa uzsākšanu un to ietekmi;
1.8. pamatojoties uz MK noteikumu Nr.204 19. un 24.punktu, tika apstiprināts Darba uzdevums;
1.9. pamatojoties uz Atsavināšanas likuma 22.panta otro daļu, MK noteikumu Nr.204 20.punktu, tika organizēta Nekustamo īpašumu apsekošana;
1.10. pamatojoties uz Atsavināšanas likuma 23.panta pirmo un otro daļu, 25.panta pirmo daļu, MK noteikumu Nr.204 25. un 31.punktu:
1.10.1. tika izskatīts SIA “Grant Thornton Baltic” 2021.gada 27.septembra Nekustamo īpašumu vērtējums;
1.10.2. tika nosūtīts SIA “Grant Thornton Baltic” rakstisku pieprasījums par skaidrojuma iesniegšanu saistībā ar Nekustamo īpašumu novērtējumu;
1.10.3. tika atzīts, ka taisnīguma nodrošināšanai nepieciešams SIA “Grant Thornton Baltic” sagatavoto Nekustamo īpašumu vērtējumu nodot izvērtēšanai biedrībai “Latvijas Īpašumu Vērtētāju asociācija”, lai saņemtu viedokli par vērtējuma atbilstību normatīvo un tiesību aktu prasībām, tostarp vērtējot nacionālās sporta bāzes statusa ietekmi uz tirgus vērtību;
1.11. pamatojoties uz biedrības “Latvijas Īpašumu Vērtētāju asociācija” 2022.gada 14.februāra atzinumu Nr.11, tika uzdots SIA “Grant Thornton Baltic” pārskatīt 2021.gada 27.septembra Nekustamo īpašumu vērtējumu un to aktualizēt;
1.12. pamatojoties uz MK noteikumu Nr.204 25. un 26.punktu, tika izskatīts SIA “Grant Thornton Baltic” 2022.gada 24.marta Nekustamo īpašumu un zaudējumu novērtējums, aprēķināta atlīdzība un nosūtīts SIA “Grant Thornton Baltic” 2022.gada 24.marta Nekustamo īpašumu un zaudējumu novērtējums īpašniekiem;
1.13. pamatojoties uz MK noteikumu Nr.204 36.punktu, tika pieņemts Satiksmes ministrijas 20.05.2022. lēmums Nr.03.1-14/1568 "Par taisnīgas atlīdzības apmēra noteikšanu sabiedrības vajadzībām nepieciešamo nekustamo īpašumu Sergeja Eizenšteina ielā, Rīgā, atsavināšanai";
1.14. pamatojoties uz Atsavināšanas likuma 9.panta pirmo daļu, Satiksmes ministrija sagatavoja Ministru kabineta rīkojuma projektu, Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektu un sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu un saskaņoja tos ar Finanšu ministriju, Tieslietu ministriju un Pārresoru koordinācijas centru;
1.15. Ministru kabinets pieņēma MK rīkojumu Nr. 578;
1.16. pamatojoties uz Atsavināšanas likuma 11.panta pirmo daļu, Satiksmes ministrija nosūtīja īpašniekiem vēstuli par nepieciešamās informācijas iesniegšanu pirkuma līguma noslēgšanai, un saņēma īpašnieku atbildes vēstuli par piekrišanu nekustamo īpašumu atsavināšanai par noteikto atlīdzību.
MK rīkojuma Nr. 578 1. punkts paredz, ka saskaņā ar Atsavināšanas likuma 9. panta pirmo daļu atļaut Satiksmes ministrijai pirkt nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 122 0281) – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 122 0281) 3,2253 ha platībā – Sergeja Eizenšteina ielā, Rīgā, un nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 122 0329) – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 122 0329) 14,5012 ha platībā – Sergeja Eizenšteina ielā, Rīgā, sporta objekta – Biķernieku kompleksās sporta bāzes – attīstības projekta īstenošanai.
Rīkojuma 2.punkts paredz Satiksmes ministrijai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā īpašuma tiesības uz šā rīkojuma 1. punktā minētajiem nekustamajiem īpašumiem nostiprināt zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā un izdevumus, kas saistīti ar šā rīkojuma 1. punktā minēto nekustamo īpašumu pirkšanu un īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, segt no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".
Savukārt 3. un 4. punkts paredz, ka Finanšu ministrijai no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" piešķirt Satiksmes ministrijai 8 192 004 euro šā rīkojuma 1. punktā minēto nekustamo īpašumu iegādei un īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā. Satiksmes ministrijai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavot un iesniegt Finanšu ministrijā pieprasījumu par šā rīkojuma 3. punktā minēto līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".
Rīkojuma 5. punkts nosaka, ka Finanšu ministram normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informēt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju par apropriācijas izmaiņām atbilstoši šā rīkojuma 3. punktam un, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā pēc attiecīgās informācijas saņemšanas nav izteikusi iebildumus, veikt apropriācijas izmaiņas.
Attiecīgi rīkojuma 6.punkts paredz, ka Satiksmes ministrijai sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā rīkojuma projektu par atšķirīgu dividendēs izmaksājamo peļņas daļu, paredzot, ka dividenžu maksājums valsts budžeta ieņēmumos 2022. gadā ir 80 % apmērā no valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" peļņas 2021. gadā, samaksājot uzņēmumu ienākuma nodokli atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Finanšu ministrija ir saņēmusi Fiskālās disciplīnas padomes 2022. gada 31. augusta vēstuli Nr. 1-10/360, kurā norādīts, ka naudas līdzekļu piešķiršana nekustamo īpašumu Sergeja Eizenšteina ielā, Rīgā, pirkšanu Biķernieku kompleksās sporta bāzes attīstības projekta īstenošanai nebūtu labas budžeta pārvaldības piemērs, neatbilst šodienas fiskālās politikas prioritātēm, kā arī nepalielina valsts produktīvo kapacitāti, kas radītu pievienoto vērtību vai palielinātu nodarbinātību, kā arī uzsver, ka naudas piešķiršanai šim pasākumam būtu jānotiek, izmantojot ierasto budžeta procesu.
Finanšu ministrija 2022. gada 13. septembra vēstulē Nr. 3.2-16/2-9/2667 Satiksmes ministrijai lūdza, ņemot vērā Fiskālās disciplīnas padomes vēstulē minēto, kā arī masu informācijas līdzekļos izskanējušo informāciju un Satiksmes ministrijas sniegto skaidrojumu, ka nav vērtēti alternatīvi risinājumi Biķernieku kompleksās sporta bāzes attīstības projekta īstenošanai nepieciešamo nekustamo īpašumu atsavināšanai, atkārtoti izvērtēt minēto jautājumu, iespējams piedāvājot alternatīvus risinājumus un nepieciešamības gadījumā virzīt tos atkārtotai izskatīšanai Ministru kabinetā. Papildus vērsām uzmanību, ka Satiksmes ministrija kā minētā jautājuma sagatavotājs un virzītājs ir pilnībā atbildīga par racionālāko risinājumu un finansējuma pieprasījuma pamatotību. Vienlaikus lūdzām izvērtēt papildu apstākļus un informēt Finanšu ministriju par pieņemto lēmumu, ņemot vērā to, ka minētajam jautājumam ir nepieciešams arī Saeimas Budžetu un finanšu (nodokļu) komisijas saskaņojums.
Satiksmes ministrija 2022. gada 20. septembra vēstulē Nr. 02-03-IP/152 sniedza atbildi, ka nekustamo īpašumu atsavināšana ir korekta un atbilst Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma un MK noteikumu Nr.204 normām (procedūra ir veikta atbilstoši minētajiem tiesību aktiem).
Papildus Finanšu ministrijā ir saņemta Ģenerālprokuratūras 2022. gada 29. septembra vēstule Nr. N-101-2022-00359, kurā minēts, ka Atsavināšanas likuma piemērošana pieļaujama, ja nav citu līdzekļu paredzētā mērķa sasniegšanai. Pārbaudes gaitā netika gūta pārliecība, ka valsts akciju sabiedrība “Ceļu satiksmes drošības direkcija” ir veikusi visas iespējamās un nepieciešamās darbības, lai patstāvīgi vienotos ar zemesgabalu īpašniekiem par nekustamo īpašumu iegādi par saviem līdzekļiem, tādējādi arī nepastarpināti atrisinot dalītā īpašuma jautājumu. Ievērojot minēto, ģenerālprokurors lūdz turpmāk izvērtēt, vai visos gadījumos, kad īpašuma atsavināšana ir nepieciešama valsts kapitālsabiedrības funkciju nodrošināšanai, ir piemērojams Atsavināšanas likums. Izdevumus, kas saistīti ar nekustamo īpašumu pirkšanu un īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, paredzēts segt no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, nevis izmantojot ierasto budžeta procesu. Ievērojot Valsts kontroles likuma 2. panta otro daļu, ģenerālprokurors ierosina Valsts kontrolei izvērtēt valsts budžeta līdzekļu izlietošanas lietderību un paredzēto kompensējošo pasākumu atbilstību labas budžeta pārvaldības principam.
Finanšu ministrija 2022. gada 13. septembra vēstulē Nr. 3.2-16/2-9/2667 Satiksmes ministrijai lūdza, ņemot vērā Fiskālās disciplīnas padomes vēstulē minēto, kā arī masu informācijas līdzekļos izskanējušo informāciju un Satiksmes ministrijas sniegto skaidrojumu, ka nav vērtēti alternatīvi risinājumi Biķernieku kompleksās sporta bāzes attīstības projekta īstenošanai nepieciešamo nekustamo īpašumu atsavināšanai, atkārtoti izvērtēt minēto jautājumu, iespējams piedāvājot alternatīvus risinājumus un nepieciešamības gadījumā virzīt tos atkārtotai izskatīšanai Ministru kabinetā. Papildus vērsām uzmanību, ka Satiksmes ministrija kā minētā jautājuma sagatavotājs un virzītājs ir pilnībā atbildīga par racionālāko risinājumu un finansējuma pieprasījuma pamatotību. Vienlaikus lūdzām izvērtēt papildu apstākļus un informēt Finanšu ministriju par pieņemto lēmumu, ņemot vērā to, ka minētajam jautājumam ir nepieciešams arī Saeimas Budžetu un finanšu (nodokļu) komisijas saskaņojums.
Satiksmes ministrija 2022. gada 20. septembra vēstulē Nr. 02-03-IP/152 sniedza atbildi, ka nekustamo īpašumu atsavināšana ir korekta un atbilst Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma un MK noteikumu Nr.204 normām (procedūra ir veikta atbilstoši minētajiem tiesību aktiem).
Papildus Finanšu ministrijā ir saņemta Ģenerālprokuratūras 2022. gada 29. septembra vēstule Nr. N-101-2022-00359, kurā minēts, ka Atsavināšanas likuma piemērošana pieļaujama, ja nav citu līdzekļu paredzētā mērķa sasniegšanai. Pārbaudes gaitā netika gūta pārliecība, ka valsts akciju sabiedrība “Ceļu satiksmes drošības direkcija” ir veikusi visas iespējamās un nepieciešamās darbības, lai patstāvīgi vienotos ar zemesgabalu īpašniekiem par nekustamo īpašumu iegādi par saviem līdzekļiem, tādējādi arī nepastarpināti atrisinot dalītā īpašuma jautājumu. Ievērojot minēto, ģenerālprokurors lūdz turpmāk izvērtēt, vai visos gadījumos, kad īpašuma atsavināšana ir nepieciešama valsts kapitālsabiedrības funkciju nodrošināšanai, ir piemērojams Atsavināšanas likums. Izdevumus, kas saistīti ar nekustamo īpašumu pirkšanu un īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, paredzēts segt no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, nevis izmantojot ierasto budžeta procesu. Ievērojot Valsts kontroles likuma 2. panta otro daļu, ģenerālprokurors ierosina Valsts kontrolei izvērtēt valsts budžeta līdzekļu izlietošanas lietderību un paredzēto kompensējošo pasākumu atbilstību labas budžeta pārvaldības principam.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā minēto, ka arī to, ka nav gūta pārliecība, ka nekustamā īpašuma atsavināšanai izvēlētais risinājums ir atbilstošs labas budžeta pārvaldības praksei, ierosinām MK rīkojumu Nr.578 atzīst par spēku zaudējušu.
Papildus, ņemot vērā, ka minētais jautājums nav neparedzams pasākums un par to jau bijušas diskusijas iepriekšējos gados (piemēram, izskatot Ministru kabinetā konceptuālo ziņojumu “Par Biķernieku kompleksās sporta bāzes attīstības projekta realizēšanas modeli”, kas atbalstīts ar MK rīkojumu Nr.630), kā tas tika norādīts arī Fiskālās disciplīnas padomes vēstulē, jautājums par finansējuma piešķiršanu nekustamā īpašuma iegādei Biķernieku kompleksās sporta bāzes attīstības projekta īstenošanai ir izskatāms Ministru kabinetā likumprojekta “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem.
Rīkojums tiek atzīts par spēku zaudējušu pilnā apmērā, jo atstāt spēkā punktus par nekustamā īpašuma iegādi bez punktiem par finansējumu nav iespējams, jo tad tiktu piedāvāts pieņemt lēmumu par izdevumiem bez finansiāla seguma.
Attiecībā uz Ministru kabineta 2019. gada 11. decembra rīkojumā Nr. 630 “Par konceptuālo ziņojumu "Par Biķernieku kompleksās sporta bāzes attīstības projekta realizēšanas modeli" paredzēto Ministru kabineta protokollēmuma projektā ir paredzēts uzdevums Satiksmes ministrijai sagatavot un līdz 2023.gada 1.aprīlim iesniegt Ministru kabinetā rīkojuma projektu par Ministru kabineta 2019.gada 11.decembra rīkojuma Nr.630 “Par konceptuālo ziņojumu “Par Biķernieku kompleksās sporta bāzes attīstības projekta realizēšanas modeli”” atzīšanu par aktualitāti zaudējušu, tādējādi izbeidzot nekustamā īpašuma atsavināšanas procesu.
Papildus, ņemot vērā, ka minētais jautājums nav neparedzams pasākums un par to jau bijušas diskusijas iepriekšējos gados (piemēram, izskatot Ministru kabinetā konceptuālo ziņojumu “Par Biķernieku kompleksās sporta bāzes attīstības projekta realizēšanas modeli”, kas atbalstīts ar MK rīkojumu Nr.630), kā tas tika norādīts arī Fiskālās disciplīnas padomes vēstulē, jautājums par finansējuma piešķiršanu nekustamā īpašuma iegādei Biķernieku kompleksās sporta bāzes attīstības projekta īstenošanai ir izskatāms Ministru kabinetā likumprojekta “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem.
Rīkojums tiek atzīts par spēku zaudējušu pilnā apmērā, jo atstāt spēkā punktus par nekustamā īpašuma iegādi bez punktiem par finansējumu nav iespējams, jo tad tiktu piedāvāts pieņemt lēmumu par izdevumiem bez finansiāla seguma.
Attiecībā uz Ministru kabineta 2019. gada 11. decembra rīkojumā Nr. 630 “Par konceptuālo ziņojumu "Par Biķernieku kompleksās sporta bāzes attīstības projekta realizēšanas modeli" paredzēto Ministru kabineta protokollēmuma projektā ir paredzēts uzdevums Satiksmes ministrijai sagatavot un līdz 2023.gada 1.aprīlim iesniegt Ministru kabinetā rīkojuma projektu par Ministru kabineta 2019.gada 11.decembra rīkojuma Nr.630 “Par konceptuālo ziņojumu “Par Biķernieku kompleksās sporta bāzes attīstības projekta realizēšanas modeli”” atzīšanu par aktualitāti zaudējušu, tādējādi izbeidzot nekustamā īpašuma atsavināšanas procesu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts tiešā veidā skar nekustamo īpašumu īpašniekus, kuriem piederošos nekustamo īpašumu bija paredzēts atsavināt sabiedrības vajadzībām ar MK rīkojumu Nr.578.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts tiešā veidā skar Nekustamo īpašumu īpašniekus – juridiskas personas, kuriem piederošos nekustamos īpašumus bija paredzēts atsavināt sabiedrības vajadzībām ar MK rīkojumu Nr.578.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
MK rīkojums Nr. 578 paredzēja finansējumu izdevumu, kas saistīti ar nekustamo īpašumu pirkšanu un īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā 8 192 004 euro apmērā, segšanai Satiksmes ministrijai piešķirt no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", paredzot arī nepieciešamo saskaņojumu ar Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju. Attiecīgi, atzīstot MK rīkojumu Nr. 578 par spēku zaudējušu, finansējums no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" netiks piešķirts.
Turpmākās darbības veicamas atbilstoši normatīvajos aktos paredzētajam regulējumam.
Turpmākās darbības veicamas atbilstoši normatīvajos aktos paredzētajam regulējumam.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
6.4. Cita informācija
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", tos publicējot elektroniski tīmekļa vietnē www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Finanšu ministrija
- Satiksmes ministrija
- VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi