Anotācija (ex-ante)

1.Botānisko dārzu primārais uzdevums ir dzīvo augu kolekciju glabāšana zinātniskās izpētes, saglabāšanas, eksponēšanas un izglītības vajadzībām, liekot uzsvaru uz retu un apdraudētu augu saglabāšanu. Šīs funkcijas a priori nav saistītas ar tiešu ienākumu gūšanu, turklāt lielākā daļa kolekciju augu nedrīkst tikt izmantoti ienākumu gūšanai (pavairojamā materiāla komerciāla nodošana trešajām personām) bez ikreizējas saskaņošanas ar institūcijām, no kurām ir iegūts šo augu pavairojamais materiāls vai arī kam pieder šķirņu selekcionāra tiesības.
Zinātniskais institūts nenodarbojas ar stādu komerciālu ražošanu. Pārsvarā tiek realizēti kolekciju un ekspozīciju veidošanas un uzturēšanas pārpalikumi, kam netiek noteikts cenrādis, jo šādā veidā iegūti stādi parasti ir nelielā skaitā no daudziem taksoniem, dažāda izmēra un kvalitātes, stādu vērtību nepieciešams operatīvi noteikt un mainīt atkarībā no pieprasījuma, stādu stāvokļa izmaiņām un tālākas uzturēšanas saimnieciskās lietderības. Līdz ar to fiksētu cenu noteikšana nav uzskatāma par saimnieciski lietderīgu un nav veikta stādu cenu iekļaušana maksas pakalpojumu cenrādī. 
Zinātniskā institūta ieņēmumu gūšanas iespējas ierobežo un padara grūti prognozējamas āra ekspozīciju vizuālās pievilcības sezonālais raksturs. Brīvdabas pasākumu apmeklējumu būtiski ietekmē laika apstākļi. Nomas maksu par teritorijas un telpu izmantošanu – ierobežotais laiks, kad tās nav nepieciešamas primāro uzdevumu veikšanai. Tāpat nav prognozējams pieprasījuma apjoms maksas konsultācijām un informatīvi izglītojošiem pasākumiem.
Zinātniskais institūts nedrīkst komerciāli izmantot ar ES struktūrfondu atbalstu izveidotos objektus, vienlaikus (līdz šim APP statusā) nedrīkstot saņemt arī valsts līdzekļus projektu rezultātu uzturēšanai. Turklāt projektā plānotie pasākumi nevar ietekmēt apmeklētāju skaita pieaugumu, jo tie nav saistīti ar jaunu funkciju vai pakalpojumu izveidi, bet ar kvalitātes paaugstināšanu esošajos, līdz ar ko nekāda peļņa no projekta ieguldījumiem netiek paredzēta. Projektu rezultāts nav  objekts, ekspluatējot kuru, APP var nopelnīt. Salīdzinot, arī citu valstu praksē pat pilsētās ar lielu iedzīvotāju un, līdz ar to, arī salīdzinoši lielāku apmeklētāju skaitu nav zināmi pilnvērtīgi funkcionējoši botāniskie dārzi, kuri bez ārēja atbalsta spētu nodrošināt tiem pienākošos uzdevumu pilnvērtīgu izpildi augu valsts bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas, informācijas un izglītības jomā.
2. Šobrīd valsts zinātniskā institūta grāmatvedības funkciju nodrošina Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija. Ievērojot attīstības procesus valsts pārvaldē, Finanšu ministrija sadarbībā ar Valsts kasi plāno veidot centralizētu grāmatvedības uzskaiti valsts pārvaldē. Valsts kase, ievērojot likumā "Par budžetu un finanšu vadību" 23. panta otrajā daļā noteikto, nevar apkalpot no budžeta daļēji finansētu atvasinātu publisku personu. 
3. Zinātniskā institūta Zinātniskās padomes 2013. gada 16. aprīļa sēdē (protokols Nr. 5) apstiprinātā nolikuma "valsts zinātniskā institūta - atvasinātas publiskās personas "Nacionālais botāniskais dārzs"" (turpmāk - NBD nolikums) 8.1. apakšpunkts noteic, ka zinātniskā institūta viens no darbības mērķiem ir veikt zinātnisko darbību dendroloģijā, augu fizioloģijā, augu biotehnoloģijā, apstādījumu ekoloģijā, augu selekcijā un introdukcijā (skat.: https://nbd.gov.lv/mes/nbd-darbibu-reglamentejosie-dokumenti/).
Saskaņā ar zinātniskā institūta Zinātniskās padomes nolikuma (skat.: https://nbd.gov.lv/mes/nbd-darbibu-reglamentejosie-dokumenti/) 2. punktu, Zinātniskā padome  ir koleģiāla zinātnieku institūcija, kas izveidota zinātniskā institūta pētnieciskās darbības attīstībai, izvērtēšanai un zinātnieku interešu aizstāvībai. Zinātniskā institūta Zinātniskās padomes nolikuma 11. punktā ir noteikts, ka zinātniskā institūta Zinātniskajā padomē ir jābūt 9 līdz 13 locekļiem. Tomēr pašreizējā situācijā, kad Latvijā ir palicis neliels skaits šādas specializācijas zinātnieku, zinātniskā institūta Zinātniskajā padomē nav iespējams nodrošināt personāliju pārstāvību, līdz ar to Zinātniskā padome de facto neeksistē un nevar tikt nodrošināta tās darbība. Tas neizslēdz zinātniskā institūta zinātniskās darbības kontinuitāti jaunajā - iestādes statusā, nepieciešamajos virzienos un apmērā, tai skaitā neizslēdzot konsultatīvas padomes izveidošanu zinātniskās darbības koordinēšanai.

1. Rīkojuma projekts paredz līdz 2024.gada 31.decembrim likvidēt zinātnisko institūtu, ar 2025.gada 1.janvāri izveidojot viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra pakļautībā esošu tiešās pārvaldes iestādi. Proti, tika izvērtēts piemērotākais juridiskais statuss zinātniskajam  institūtam (valsts aģentūra, pievienošana Latvijas Dabas muzejam vai tiešās pārvaldes iestāde) un secināts, ka ievērojot zinātniskā institūta darbības īpatnības, problēmas un to risinājumus, piemērotākais juridiskais statuss ir tiešās pārvaldes iestāde.
2. Atbilstoši Publisko aģentūru likuma 2. panta pirmajai daļai un 4. panta pirmajai daļai, valsts aģentūras kā iestādes darbības pamatā ir noteikta kompetence pakalpojumu sniegšanas jomā, nodrošinot to sniegšanu, tai skaitā, bet ne tikai no ieņēmumiem par sniegtajiem maksas pakalpojumiem, citiem pašu ieņēmumiem. Saskaņā ar Publisko aģentūru likuma 13. panta pirmo daļu, valsts aģentūras budžetu veido tās ieņēmumi par sniegtajiem maksas pakalpojumiem, citi pašu ieņēmumi, dāvinājumi un ziedojumi, kā arī ārvalstu finanšu palīdzība.
Atbilstoši zinātniskā institūta sniegtajai informācijai, vērtējot  zinātniskā institūta finansiālu uzturēšanu, secināms, ka šobrīd un arī nākotnē tas nespēs nodrošināt savu darbību, sniedzot maksas pakalpojumus. Līdz ar to secināms, ka, ja zinātniskais institūts tiktu veidots par valsts aģentūru, tā arī nespētu nodrošināt savu darbību, sniedzot maksas pakalpojumus.
3. Vērtējot  zinātniskā institūta iespējamo juridisko darbības formu kā viens no iespējamajiem variantiem tika vērtēts pievienot zinātnisko institūtu Latvijas Dabas muzejam. Muzeju likuma 7. panta pirmā daļa noteic, ka muzejs ir pastāvīga un publiski pieejama institūcija, kura kalpo sabiedrībai un tās attīstībai un kura iegūst, uzkrāj, saglabā, pēta, popularizē un eksponē materiālo un nemateriālo cilvēces mantojumu un vidi, lai sekmētu pētniecību, sabiedrības izglītošanu un sniegtu sabiedrībai emocionālu baudījumu, un kuras darbība, īstenojot muzeja funkcijas, nav vērsta uz peļņas gūšanu. Ievērojot Ministru kabineta 2012. gada 9. oktobra noteikumu Nr. 690 "Latvijas Dabas muzejs nolikums" 2. punktu un 3.2. apakšpunktu, secināms, ka Latvijas Dabas muzeja uzdevumos ietilpst veikt zinātnisko darbību krājuma izpētē un dabaszinātnēs, kas nav saistītas un atbilstošas zinātniskā institūta funkcijām un uzdevumiem - veikt zinātnisko darbību, kā arī ar zinātniskas kvalifikācijas iegūšanu un pilnveidošanu saistītas darbības botānikas, ekoloģijas, dārzkopības nozarē. Ievērojot Muzeju likuma 7. panta pirmajā daļā noteikto, ņemot vērā to, ka zinātniskais institūts nevar nodrošināt savu darbību, pat sniedzot maksas pakalpojumus, piemērotākais juridiskais statuss ir tiešās pārvaldes iestāde. Tā kā zinātniskā institūta dzīvo augu kolekcijas ir dinamiski objekti  - tie var būt izzūdoši vai pārejoši laikā (šķirņu izviršana, bojāeja klimata iespaidā, brāķēšana sakarā ar neatbilstību taksonam u.c. faktoru ietekmē), uz tiem nevar tikt attiecinātas normas par muzeju krājumu, līdz ar ko zinātniskā institūta pievienošana Latvijas Dabas muzejam ir atzīstama par nelietderīgu. 
4. Ņemot vērā, ka zinātniskā institūta Zinātniskajā padomē nav iespējams nodrošināt personāliju pārstāvību, bet esošajā situācijā zinātniskais institūts ir spējīgs veikt kolekciju zinātnisko apsaimniekošanu zinātniskajam institūtam nepieciešamajos virzienos un  apjomā, kā arī apstākli, ka zinātniskajam institūtam ir savs personāls, kas var nodrošināt iestādes galveno funkciju īstenošanu, ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likuma 1. panta 3. punktā un 9. pantā noteikto, secināms, ka piemērotākā zinātniskā institūta juridiskās darbības forma ir tiešās valsts pārvaldes iestāde.
5. Ņemot vērā zinātniskā institūta “Nacionālais botāniskais dārzs” likvidāciju 2024. gada 31. decembri, saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu “Par valsts zinātniskā institūta - atvasinātas publiskās personas “Nacionālais botāniskais dārzs” likvidāciju un Latvijas Nacionālā botāniskā dārza izveidošanu” (24-TA-898 (pēc rīkojuma pieņemšanas)), viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs izveidos zinātniskā institūta likvidācijas un tiešās pārvaldes iestādes izveides komisiju. Minētā komisija līdz 2024. gada 31. decembrim nodrošinās zinātniskā institūta materiālo un finanšu līdzekļu inventarizāciju, mantas vērtības un saistību apjoma noteikšanu, kā arī tās slēguma bilances sastādīšanu, norādot mantas vērtību un saistību un prasību apjomu atbilstoši inventarizācijas un grāmatvedības uzskaites datiem; komisija būs tiesiska darboties un veikt nepieciešamās darbības arī pēc 31.12.2024., piemēram sagatavot mēneša pārskatu par 2024.gada decembri, parakstīt slēguma pārskatu, kā arī sagatavot citus pārskatu un ziņojumus kas noteikti likumā par budžeta un finanšu vadību un iestādes - zinātniskā institūta - atvasinātas publiskas personas darbību regulējošajos tiesību aktos.
6. Valsts pārvaldes iestādei Latvijas Nacionālajam botāniskajam dārzam vienlaikus ir nepieciešams noteikt arī publisko maksas pakalpojumu cenrādi (24-TA-1164). Maksas pakalpojumu izcenojumi noteikti atbilstoši Noteikumu Nr. 333 prasībām, ir izvērtēti katra maksas pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešamie tiešie izdevumi un ņemtas vērā uz katra pakalpojuma sniegšanu attiecināmās netiešās izmaksas, vienlaikus paredzot atvieglojumus  noteiktajām mērķa grupām, kā arī prognozēti ieņēmumi atbilstoši sniegto maksas pakalpojumu apjomam. 
Iestādes galvenās funkcijas izriet no likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”, Vides aizsardzības likumā un likumā “Par 1973.gada Vašingtonas konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām” noteiktā.

Administratīvās darbības, kas veicamas, lai nodrošinātu zinātniskā institūta likvidāciju un valsts iestādes izveidošanu, piemēram:
1) zinātniskajam institūtam – jāorganizē finanšu atlikumu nodošana līdz 2024.gada 31.decembrim (tā kā iestāde tiek izveidota ar 2025.gada 1.janvāri, tad zinātniskam institūtam līdz 2024.gada 31.decembrim tehniski nav iespējams nodot iestādei finanšu līdzekļu atlikumus, jo iestāde vēl nepastāv, tā nav ierakstīta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra Publisko personu un iestāžu sarakstā un tai nav piešķirts reģistrācijas numurs, kas vienlaikus ir arī nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs),
2) Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, piemēram:
a) jānodrošina, lai savlaicīgi tiktu ierakstīta iestāde Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra Publisko personu un iestāžu sarakstā, lai iestādei tiktu piešķirts reģistrācijas numurs, kas nepieciešams iestādes darbības uzsākšanai;
b) jāiesniedz iesniegums Izglītības un zinātnes ministrijā par zinātniskās institūcijas izslēgšanu no zinātnisko institūciju reģistra atbilstoši Zinātniskās darbības likuma 32. panta pirmās daļas 1. punktam;
3) valsts pārvaldes iestādei, piemēram, savlaicīgi jāveic priekšdarbi, lai:
a) saskaņā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību konti būtu tikai Valsts kasē (tie tiks atvērti atbilstoši 2025.gada budžetā paredzētajai apropriācijai ministrijas budžetā saskaņā ar Valsts kasē reģistrētajiem finansēšanas plāniem);
b) lai iestādes sniegto maksas pakalpojumu nodrošināšanai atbilstoši Ministru kabineta 2019.gada 17.decembra noteikumiem Nr.652 "Maksājumu karšu pieņemšanas pakalpojuma sniegšana" (lai no 2025.gada izmantotu noteiktus maksājumu pakalpojumus, piemēram, maksājumu karšu pieņemšanas pakalpojumu).