Anotācija (ex-ante)

Noteikumu projekta mērķis ir sniegt atbalstu plānošanas reģionu un pašvaldību administratīvās kapacitātes uzlabošanā teritoriālās attīstības plānošanas un īstenošanas jautājumos, sekmējot kvalitatīvu projekta pieteikumu sagatavošanu Eiropas Savienības (turpmāk – ES) strukturālo un investīciju un fondu (turpmāk – ES fondi) atbalsta piesaistei teritoriju attīstībai, tai skaitā ievērojot labas pārvaldības principus.

Vispārējā kārtība

Viens no būtiskiem priekšnoteikumiem Latvijas teritoriju izaugsmes sekmēšanā, tai skaitā attīstības plānošanas dokumentu izstrādē, ES fondu projektu veiksmīgā īstenošanā, uzņēmējdarbības veicināšanā, ir plānošanas reģionu un pašvaldību speciālistu kapacitāte.

Eiropas Komisijas 2019. gada ziņojumā par Latviju (pieejams vietnē https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/file_import/2019-european-semester-country-report-latvia_en.pdf)  pašvaldību plānošanas kapacitāte ir novērtēta kā viens no būtiskiem izaicinājumiem un investīciju vajadzībām pēc 2020. gada,  kad administratīvi teritoriālās reformas rezultātā 119 pašvaldību vietā tika izveidotas 43 jaunas pašvaldības. Par attīstības plānošanas kapacitātes uzlabošanas nepieciešamību norāda arī Valsts kontroles 2015. gada 1. decembra uzdevums Nr.2.4.1-48/2015, kurā norādīts, ka 47 pašvaldībās nav teritorijas attīstības plānošanas speciālista, kam tie būtu pamata pienākumi. Tāpat pašvaldību teritorijas attīstības dokumentu izstrādē atsevišķos gadījumos tiek izmantoti ārpakalpojumi, kas ne vienmēr nodrošina pilnvērtīgu saikni ar iedzīvotājiem teritorijas attīstības plānošanas jautājumos. Līdz ar to būtu jāpilnveido prakse izstrādāt teritorijas attīstības plānošanas dokumentus visu ieinteresēto pušu līdzdarbībā. Saskaņā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) rīcībā esošiem datiem, pirms administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas 30 pašvaldībās (no 119) nebija speciālista, kas būtu atbildīgs tieši par saimnieciskās darbības sekmēšanu , lai arī tā ir viena no pašvaldības autonomajām funkcijām (likuma “Par pašvaldībām” 15.panta 10.punkts). Tāpat vairākiem speciālistiem tie nav vienīgie pienākumi (tikai 50 pašvaldībās (no 119) tas bija pamatuzdevums attiecīgajam speciālistam).

Savukārt Ministru kabineta 2022. gada informatīvajā ziņojumā par izmaiņām pašvaldību sociālekonomiskajā situācijā un administratīvi teritoriālās reformas rezultātiem iekļauta informācija no 2019. gada VARAM izstrādātā informatīvā ziņojuma “Par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli”, kurā norādīts, ka trim piektdaļām (72 no 119) pašvaldību to kontaktinformācijā bija norādīts teritorijas plānotājs. 2021. gadā teritorijas attīstības plānotāji ir 41 no 43 pašvaldībām. Kā pamata pienākumu to speciālists veic 34 pašvaldībās. Attiecībā uz saimnieciskās darbības speciālistiem 2018. gadā tika apkopota informācija, ka 119 pašvaldību griezumā 92 pašvaldībās ir saimnieciskās darbības atbalsta speciālists, bet no tiem 60 pašvaldībās saimnieciskās darbības atbalsts ir tiešais amata pienākums.

Novērojamas būtiskas atšķirības pašvaldību administratīvajā kapacitātē attīstības plānošanas un īstenošanas jautājumos izstrādāt un īstenot attīstības plānošanas dokumentus atbilstoši mūsdienu izaicinājumiem (piemēram, klimata pārmaiņas, digitālā transformācija viedie risinājumi u.c.) sasaistē ar budžetu, nodrošināt kvalitatīvus sociālos un publiskos pakalpojumus, iesaistīt sabiedrību teritorijas attīstībā u.tml.

Lai risinātu augstākminētos izaicinājumus, Valsts kanceleja un Valsts administrācijas skola sadarbībā ar Finanšu ministriju, Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (turpmāk – CFLA) un VARAM ir izstrādājusi administratīvās kapacitātes ceļa karti ES kohēzijas politikas mērķu sasniegšanai 2021. – 2027. gada plānošanas periodā kā galveno vadlīniju, plānu un atskaites punktu virzībā uz mērķi radīt nepieciešamos priekšnosacījumus cilvēkresursu, finansējuma, zināšanu pārneses, rīku un tehnoloģiju ieguldījumu pietiekamībai ES kohēzijas politikas fondu programmu un projektu rezultātu efektīvai un savlaicīgai sasniegšanai.

Atbalsts 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās” ietvaros plānots, balstoties uz integrētajām teritoriju attīstības stratēģijām – piecām plānošanas reģionu attīstības programmām un tām pakārtotām vietējo pašvaldību attīstības programmām, kurās apskatīti kopējie teritoriju izaicinājumi, paredzot ieguldījumu no dažādiem avotiem – pašvaldību un valsts budžeta, kā arī ES fondiem un citiem finanšu instrumentiem.

Integrēto teritoriālo attīstības stratēģiju īstenošanas rezultātā tiks mazinātas sociālekonomiskās atšķirības starp reģioniem un risināti ar tām saistītie izaicinājumi, tādējādi attīstot uzņēmējdarbības atbalsta un pašvaldību pakalpojumu atbalsta infrastruktūru atbilstoši teritoriju attīstības plānošanas dokumentos noteiktajai teritorijas specializācijai un aktuālajam vietējo iedzīvotāju un komersantu pieprasījumam.

Noteikumu projekta izpratnē integrēta teritoriju attīstības stratēģija ir plānošanas reģiona attīstības programma, ko saskaņā ar Teritoriju attīstības plānošanas likumu izstrādā atbilstoši Nacionālajam attīstības plānam un plānošanas reģiona ilgtspējīgas attīstības stratēģijai, pamatojoties uz attiecīgajā plānošanas reģionā ietilpstošo vietējo pašvaldību attīstības programmām, kā arī ņemot vērā blakus esošo plānošanas reģionu attīstības programmas. Plānošanas reģiona attīstības programmā ietver pašreizējās situācijas analīzi, tendences un prognozes, kā arī informāciju par attīstības programmas izstrādes procesu un nosaka vidēja termiņa prioritātes, to īstenošanai paredzēto pasākumu kopumu un attīstības programmas īstenošanas uzraudzības kārtību.

5.1.1.2. pasākuma „Pašvaldību un plānošanas reģionu kapacitātes uzlabošana” (turpmāk – pasākums) atbalstāmās darbības ir plānotas saskaņā ar Ministru kabineta 2019. gada 26. novembra rīkojumu Nr. 587  “Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam” un sniegs ieguldījumu labas pārvaldības principu piemērošanā, lai nodrošinātu plānošanas reģionu un pašvaldību pārredzamu, līdzdalību veicinošu, veiksmīgu un efektīvu darbību, sniedzot publiskos pakalpojumus iedzīvotājiem un uzņēmumiem to teritorijā. Tāpat plānošanas reģionu un pašvaldību speciālistu kapacitātes uzlabošanas pasākumi stiprinās plānošanas reģionu un pašvaldību spēju izstrādāt integrētas teritoriju attīstības stratēģijas (plānošanas reģionu attīstības programmas), tādējādi arī atlasīt, izstrādāt, izvērtēt un īstenot kvalitatīvus ES fondu projektus.

Atbalstāmās darbības un izmaksas

Visas pasākuma ietvaros plānotās atbalstāmās darbības atbilst ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 5.1.prioritātes “Reģionu līdzsvarota attīstība” noteiktajam intervences kodam – 169 “Teritoriālās attīstības iniciatīvas, tostarp teritoriālo stratēģiju izstrāde”.

Noteikumu projekts nosaka atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas. Pasākuma projekta ietvaros attiecināmās izmaksas ir pakārtotas atbalstāmajām darbībām, kas ir saistītas ar plānošanas reģionu un pašvaldību institucionālo un cilvēkresursu kapacitātes, zināšanu un administratīvo procesu uzlabošanu, lai palielinātu pašvaldību sadarbību un spēju nodrošināt iedzīvotāju mobilitāti, investīcijām labvēlīgu vidi un augstu pašvaldību sniegto pakalpojumu kvalitāti un izmaksu efektivitāti. Nepieciešama plānošanas reģionu un pašvaldību kapacitātes uzlabošana šādās jomās:

1) uzņēmējdarbības veicināšana un inovāciju attīstība;

2) viedu risinājumu piemērošana pašvaldību administrācijas darba un pakalpojumu efektivitātes uzlabošanā;

3) integrēta teritorijas attīstības plānošana un īstenošana, pielāgojoties demogrāfiskajām un klimata pārmaiņām, t.sk. informācijas kanāli par atbalsta iespējām, publiskās ārtelpas attīstība;

4) budžeta plānošana, tai skaitā jauno reģionālās attīstības atbalsta un finanšu instrumentu izmantošana (tai skaitā budžeta plānošanas pakārtošana attīstības programmā noteiktajām prioritātēm un uzdevumiem);

5) sabiedrības līdzdalība  attīstības plānošanā un īstenošanā, tai skaitā pamatzināšanas par pilsonisko sabiedrību kā resursu un tās ieguldījumu teritorijas attīstībā.

Noteikumu projektā noteiktas tiešās attiecināmās izmaksas un netiešās attiecināmās izmaksas, kas nav tieši saistītas ar projekta rezultātu sasniegšanu, bet atbalsta un nodrošina atbilstošus apstākļus projekta veicamo darbību realizācijai un projekta rezultātu sasniegšanai, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 % apmērā no projekta tiešajām attiecināmajām personāla izmaksām (finansējuma saņēmēja projekta vadības personāla un projekta īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas). Tās ir finansējuma saņēmēja projekta vadības un projekta īstenošanas personāla administratīvās izmaksas, kas paredzētas iestādes ikdienas darbības nodrošināšanai – izmaksas, kuras nepieciešamas, lai organizācija varētu darboties un kuras nav tieši saistītas ar projekta īstenošanu, piemēram, telpu un iekārtu izmantošanas izmaksas, komunālie un sakaru maksājumi, iestādes vadības un atbalsta struktūrvienību izmaksas. Projekta vadības un projekta īstenošanas netiešajās attiecināmajās izmaksās ietilpst: kancelejas preces, biroja piederumi un biroja aprīkojuma īre vai iegāde, telpu noma, komunālie maksājumi un telpu uzturēšanas izmaksas; telekomunikācijas, interneta izmaksas un pasta pakalpojumu izmaksas; informācijas tehnoloģiju uzturēšanas izmaksas (piemēram, nepieciešamās licences un programmatūras atjauninājumi).

Noteikumu projekts nosaka, ka attiecināmas ir arī izmaksas, kas saistītas ar mācību, semināru, pieredzes apmaiņas un citu kapacitāti uzlabojošu pasākumu organizēšanu un īstenošanu, tai skaitā, izmaksas ekspertiem, kas tiek piesaistīti, piemēram, pašvaldību administrācijas darba un pakalpojumu efektivitātes uzlabošanas ideju tālākai attīstībai.

Pasākuma ietvaros paredzēts īstenot vienu projektu, un tajā paredzētās darbības pārsniegs 200 000 euro. Ņemot vērā, ka pasākuma ietvaros ir viens finansējuma saņēmējs - tiešā valsts pārvalde iestāde (valsts budžeta iestāde) – VARAM, kas īstenos plānošanas reģionu un pašvaldību administratīvās kapacitātes uzlabošanas pasākumus, vienkāršoto izmaksu piemērošana projekta vadības un īstenošanas personālam nav lietderīga, tā radīs papildu administratīvo slogu Ministru kabineta noteikumu par pasākuma īstenošanu izstrādē un saskaņošanā iesaistītajām institūcijām, kā arī būtiski pagarinās ieviešanas nosacījumu izstrādes un saskaņošanas laiku, aizkavējot VARAM projektā plānoto kapacitātes stiprināšanas pasākumu uzsākšanu. Līdz ar to, vienkāršoto izmaksu iespējas pasākuma ietvaros netiek izmantotas, un projekta vadības un īstenošanas personāla atlīdzība tiks rēķināta pēc faktiskajām izmaksām. Ņemot vērā pasākumam pieejamo finansējumu, projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksu ierobežojums tiek aprēķināts pie minimālo izmaksu bāzes 34 422 euro kalendārajā gadā, pieskaitot 0,64% no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām, neieskaitot tiešās projekta vadības personāla izmaksas, un summu reizinot ar projekta ilgumu gados. Ja projekts ilgst mazāk par gadu vai nepilnos kalendārajos gados, ierobežojums tiek aprēķināts proporcionāli projekta mēnešu skaitam.

Projekta īstenošanas nosacījumi

Noteikumu projektā noteikti projekta īstenošanas nosacījumi, tostarp projekta īstenošanas termiņš, informācijas un publicitātes pasākumu nodrošināšanas nosacījumi, kā arī gadījumi, kad CFLA ir tiesības vienpusēji atkāpties no noslēgtās vienošanās ar finansējuma saņēmēju.

Informāciju par to, ka noteikumu projektā iekļautais iznākuma rādītājs “Atbalstītas integrētas teritoriālās attīstības stratēģijas” ir sasniegts, sniegs VARAM kā ES fondu atbildīgā iestāde, kad attiecīgajā reģionā tiks pabeigta vismaz viena 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa projekta īstenošana.

Citi

Pasākumā komercdarbības atbalsts nav paredzēts. Plānotais finansējuma saņēmējs ir VARAM, kas ir tiešās valsts pārvaldes iestāde un kas pasākuma ietvaros neveiks saimniecisko darbību, līdz ar to pasākums Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. panta kontekstā nav jāvērtē.

Atbilstoši 2021.gada 24. jūnija Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai 40. panta 2. punkta "a" apakšpunktu projekta iesnieguma vērtēšanas kritēriji tiks apstiprināti ES fondu uzraudzības komitejā, vienlaikus sagatavojot arī kritēriju piemērošanas metodiku.

Nē

Pašvaldību un plānošanas reģionu speciālistu kapacitātes uzlabošanas rezultātā tiks uzlabota teritorijas attīstības plānošanas dokumentu kvalitāte, to ciešāka sasaiste ar budžeta plānošanu, nodrošinot efektīvāku dokumentu īstenošanu, tai skaitā iesaistot sabiedrību, gan attīstības plānošanā, gan īstenošanā. Rezultātā var tikt ietekmēta ikviena iedzīvotāja dzīves kvalitāte konkrētajās teritorijās.
Tāpat uzlabotas zināšanas par kvalitatīvāku projektu sagatavošanu tādās jomās, kā uzņēmējdarbības veicināšana un inovācijas attīstība, viedu risinājumu piemērošana pašvaldību un plānošanas reģionu darbā un pakalpojumu sniegšanā, tieši ietekmēs pašvaldību un plānošanas reģionu projektu kvalitāti un to īstenošanas efektivitāti. Rezultātā ieguvēji būs konkrēto teritoriju iedzīvotāji un uzņēmēji, kas varēs izmantot projektu ietvaros sakārtoto vidi, radītos apstākļus tālākai attīstībai.

Īstenojot projektus, ir jāņem vērā Noteikumu projektā noteiktais pieejamais ERAF finansējums un projektā sasniedzamās rādītāju vērtības.
Kapacitātes uzlabošanas pasākumos iecerēts uzlabot zināšanas par sabiedrības līdzdalību attīstības plānošanā un īstenošanā, tai skaitā par pilsonisko sabiedrību kā resursu un tās ieguldījumu teritorijas attīstībā. Rezultātā tiks veicināta plašāka nevalstisko organizāciju un sabiedrības iesaiste attīstības plānošanas un īstenošanas procesos, nodrošinot to interešu īstenošanu.
Uzlabojot zināšanas par uzņēmējdarbības un inovāciju attīstību, tiks veicināta efektīvāku projektu izstrāde un īstenošana, tieši ietekmējot turpmāku uzņēmējdarbības attīstību pašvaldībās.

Jā

Nē

Nē

Jā

Nē

-