Anotācija (ex-ante)

Nekustamais īpašums LZA nepieciešams, lai īstenotu LZA Hartā (apstiprinājusi Latvijas Republikas Saeima 1997.gada 23.janvārī) 2.pantā noteiktos uzdevumus – zinātnes attīstīšana, pētījumu veicināšana un veikšana fundamentālo un lietišķo zinātņu jomā, Latvijas tautas un valsts vēstures, kultūras un valodas izpētes un izkopšanas veicināšana, kā arī ar Latvijas dabas resursiem, to optimālas izmantošanas iespēju un apkārtējās vides aizsardzību saistītu pētījumu atbalstīšana, Latvijas attīstības procesu prognozēšana, tautas un valdības operatīva iepazīstināšana ar zinātniskām prognozēm par dažādu tautsaimniecisku, kultūras un sociālu norišu un projektu vēlamām un nevēlamām sekām.

Ņemot vērā LZA 2019.gada 4.jūlija vēstuli Nr.1.1.-5/99 finanšu ministram par LZA ēkas un infrastruktūras attīstības programmu, kurā LZA lūdz atbalstīt jautājumu par nekustamā īpašuma nodošanu LZA īpašumā bez tiesībām to atsavināt un lūdz sniegt LZA ceļa karti nekustamā īpašuma pārņemšanai nolūkā sekmīgi to attīstīt un apsaimniekot, ar Finanšu ministra 2019.gada 17.decembra rīkojumu Nr.429 “Par darba grupas izveidi” ir izveidota starpinstitūciju darba grupa (turpmāk - Darba grupa), kurā piedalījās Finanšu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, LZA un valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) pārstāvji, lai sagatavotu priekšlikumus par nekustamā īpašuma turpmākās izmantošanas iespējām.
Darba grupas ietvaros tika izskatīti četri nekustamā īpašuma turpmākās izmantošanas iespējamie varianti:
1) Nekustamā īpašuma nodošana LZA īpašumā bez tiesībām to atsavināt;
2) Nekustamā īpašuma pārņemšana VNĪ pārvaldīšanā, risinot jautājumu par LZA izvietošanu citā nekustamajā īpašumā;
3) Nekustamā īpašuma pārņemšana VNĪ pārvaldīšanā, nododot lietošanā LZA;
4) Nekustamā īpašuma izmantošana vairāku ar izglītību un zinātni saistītu institūciju izvietošanai, īstenojot valsts iestāžu biroju optimizāciju.
Balstoties uz darba grupas izstrādāto informatīvajā ziņojumā atspoguļoto nekustamā īpašuma turpmākās izmantošanas iespēju analīzi, t.sk. to īstenošanas laika grafikiem, potenciālajiem ieguvumiem un riskiem un to finansiālo ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci, darba grupa secināja, ka visizdevīgākā nekustamā īpašuma turpmākās izmantošanas alternatīva ir LZA ēkas nodošana LZA īpašumā bez tiesībām to atsavināt (Ziņojums par nekustamā īpašuma (kadastra Nr.0100 042 2001) Akadēmijas laukumā 1, Rīgā, turpmākās izmantošanas iespējām). Šajā turpmākās izmantošanas variantā tiktu veikts LZA ēkas attīstības projekts, veidojot to kā zinātnes un inovāciju centru un nodrošinot LZA ēkas, kas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, atjaunošanu. Minētajā turpmākās izmantošanas variantā LZA attīstības projektu plāno īstenot piesaistot Eiropas Investīciju bankas (EIB) un privāto institūciju aizdevumu, LZA pašu kapitālu un grantu vai īstenot attīstības projektu pēc publiskās un privātās partnerības (PPP) principiem. Saskaņā ar LZA izstrādāto LZA ēkas un apkārtnes teritorijas attīstības programmu LZA attīstības programma aptver ne tikai inovāciju sadarbības centra/ platformas  izveidi Baltijas Jūras reģionā (BJR) un finanšu resursu piesaisti tehnoloģiju attīstībai un komercializācijai, bet arī LZA ēkas rekonstrukciju, kas ir būtiska ņemot vērā, ka kopējais LZA ēkas tehniskais nolietojums, kas aprēķināts atbilstoši Ministru kabineta 2012.gada 10.janvāra noteikumiem Nr.48 “Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumi”, ir noteikts 40%.
LZA ēkā (augsceltnē) cita starpā plānots izveidot zinātnes un radošuma centru, lai celtu Latvijas sabiedrības izpratnes un izglītības līmeni par zinātni, plānots nodrošināt dinamisku un interaktīvu ekspozīciju par zinātnes sasniegumiem. Vienlaikus attīstības programma paredz attīstīt sadarbību starp zinātniskajām institūcijām un pētnieku grupām.
Attiecībā uz nekustamā īpašuma uzturēšanu un attīstību un finansējuma avotiem LZA ir sniegusi informāciju (LZA 2021.gada 20.septembra vēstule, kas adresēta Finanšu ministrijai), ka LZA 2021.gada 10.septembrī nosūtīja Ekonomikas ministrijai “Misijas orientēto pētniecību programmas” materiālu komplektu (turpmāk – MOPP programma), ilglaicīgai inovācijas platformu veidošanai un zinātnieku iesaistei ekonomiski efektīvu projektu ekspertīzē, kā arī starpniecībā starp zinātni un uzņēmējdarbību. Šobrīd programma ir detalizētas izskatīšanas un analīzes stadijā ar mērķi nodrošināt tās realizāciju ar atbilstošu finansējumu. Latvijas Atveseļošanas fonda plānā (turpmāk – Atveseļošanās plāns) ir apstiprināts LZA finansējums 1.0 miljonu euro, kas paredz finansēt LZA darbību projektu ekspertīzes jomā. LZA struktūrvienības aktīvi piedalās projektu realizācijā, piesaistot līdzekļus Eiropas Savienības un valsts budžeta finansētos pētījumos (turpmāk – Pētījumu programmas). Vienlaikus LZA konsultējas ar Valsts kasi par iespēju saņemt aizdevumu savu projektu realizācijai.
Saskaņā ar LZA 2022.gada 11.janvāra vēstuli Nr.1.1.-5/10 LZA attīstības projekta finansējuma struktūra paredz kombinēt finansējumu no dažādiem avotiem - starptautisko finanšu institūciju aizdevums – 50%; finansējumu no dažādiem zinātnes, inovāciju attīstības instrumentiem, finansējums energoefektivitātes, Zaļā kursa aktivitāšu attīstībai – 15-30%; LZA pašu finansējums – 10%; Valsts finansējums - 10% (tiek ņemts vērā LZA no Valsts budžeta saņemtie finanšu resursi) un ka LZA struktūrvienības jau šobrīd aktīvi piedalās projektu realizācijā, piesaistot līdzekļus Eiropas Savienības un valsts budžeta finansētos projektos un pētījumos, kā arī 2022.gadā plānots finansējuma pieaugums projektu ekspertīzes jomā. Tā kā jau priekšizpētes laikā ir apzināti iespējamie finanšu instrumenti, tad ir iespējams savlaicīgi plānot to aizvietošanu.

Saskaņā ar Kultūras ministrijas 1998.gada 29.oktobra rīkojumu Nr.128 “Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu” (publicēts Latvijas Vēstnesis, 375/380, 18.12.1998.) nekustamais īpašums Akadēmijas laukumā 1, Rīgā ir iekļauts valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā (valsts aizsardzības Nr.7922, vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis ar nosaukumu “LZA augstceltne”).
Likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 8.panta trešā daļa noteic, ka kultūras pieminekli var atsavināt, ja par nodomu to atsavināt īpašnieks ir paziņojis Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei (turpmāk – NKMP), attiecīgās reģionālās nodaļas inspektors, ja tas nepieciešams, ir apsekojis kultūras pieminekli un nākamais tā īpašnieks ir saņēmis NKMP norādījumus par šā kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu un viņam šie norādījumi ir izskaidroti.
NKMP 2021.gada 4.jūnijā ir sniegusi norādījumus Nr.NKMP/2021/14.1-07/2972 Finanšu ministrijai un LZA par vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļa “Latvijas Zinātņu akadēmijas augstceltne” (valsts aizsardzības Nr.7922) saglabāšanu un izmantošanu (turpmāk – norādījumi).
Saskaņā ar NKMP norādījumiem LZA pirms LZA ēkas attīstības projektā ietverto darbu projekta izstrādes jāveic arhitektūras pieminekļa arhitektoniski – mākslinieciskā inventarizācija vai izpēte un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā jāsaņem NKMP rakstiska darbu atļauja.
Ar 2021.gada 31.augusta vēstuli Nr.1.1.7/110 LZA ir informējusi NKMP, ka LZA piekrīt NKMP norādījumos ietvertajām prasībām, pienākumiem un ierobežojumiem ēkas saglabāšanā.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 42.panta pirmo daļu valsts nekustamo īpašumu var nodot bez atlīdzības atvasinātas publiskas personas īpašumā, un Ministru kabinets lēmumā par valsts nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības atvasinātas publiskas personas īpašumā nosaka, kādu atvasinātas publiskas personas funkciju vai deleģētā pārvaldes uzdevuma veikšanai nekustamais īpašums tiek nodots, kā arī paredz nosacījumu, ka gadījumā, ja nodotais nekustamais īpašums vairs netiek izmantots norādīto funkciju vai deleģētā pārvaldes uzdevuma veikšanai, atvasināta publiska persona šo īpašumu bez atlīdzības nodod valstij. Atbilstoši Atsavināšanas likuma 43.pantam un 5.pantam, šā likuma 42.pantā minētajos gadījumos lēmumu par publiskas personas mantas nodošanu īpašumā bez atlīdzības pieņem Ministru kabinets.
Saskaņā ar Zinātniskās darbības likuma 20.pantu LZA valsts pārvaldes sistēmā ir atvasināta publisko tiesību persona.
Ņemot vērā minēto, ir sagatavots Ministru kabineta rīkojuma projekts „Par valsts nekustamā īpašuma Akadēmijas laukumā 1, Rīgā nodošanu bez atlīdzības Latvijas Zinātņu akadēmijas īpašumā”, kas paredz atļaut nodot nekustamo īpašumu LZA īpašumā bez atlīdzības. Rīkojuma projekta 2.punkts paredz pienākumu LZA nekustamo īpašumu bez atlīdzības nodot valstij, ja tas vairs netiek izmantots rīkojuma projektā minēto uzdevumu īstenošanai.
Pārņemot nekustamo īpašumu LZA īpašumā rīkojuma projekta 1.punktā minēto funkciju īstenošanai, gadījumā, ja kādā brīdī nekustamajā īpašumā LZA plāno veikt papildinošo saimniecisko darbību, tai ir jāņem vērā, ka saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 42.panta 2.⁵ daļu publiskas personas nekustamo īpašumu, kas nodots bez atlīdzības funkciju vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanai, ir tiesības izmantot papildinošu saimniecisku darbību veikšanai tikai tiktāl, ciktāl šī saimnieciskā darbība ir nepieciešama un saistīta ar funkcijas vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanu, kā arī ievērojot nosacījumus, kas izriet no Eiropas Savienības aktiem komercdarbības atbalsta kontroles jomā. Atbilstoši Eiropas Komisijas paziņojuma par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu 207.punktam, ja jaukta izmantojuma gadījumā infrastruktūru izmanto galvenokārt tikai nesaimnieciskajai darbībai, Komisija uzskata, ka valsts atbalsta noteikumi uz attiecīgo finansējumu var vispār neattiekties ar nosacījumu, ka saimnieciskā darbība ir vienīgi papildinoša, tas ir, šī darbība ir tieši saistīta ar infrastruktūras ekspluatāciju un tai nepieciešama vai nesaraujami saistīta ar tās galveno nesaimniecisko izmantojumu. Šis nosacījums būtu uzskatāms par izpildītu, ja saimnieciskajai darbībai patērē tos pašus resursus kā pamata nesaimnieciskajai darbībai, piemēram, tos pašus materiālus, iekārtas, darbaspēku vai pamatkapitālu. Papildinošās saimnieciskās darbības apjomam ir jāpaliek ierobežotam attiecībā pret infrastruktūras jaudu (šajā kontekstā infrastruktūras saimniecisko izmantojumu var uzskatīt par papildinošu, ja šai darbībai ik gadu atvēlētā jauda nepārsniedz 20 % no infrastruktūras kopējās gada jaudas). Kā piemērus šādai papildinošai saimnieciskajai darbībai var minēt praksi, ka pētniecības organizācija dažkārt izīrē savas iekārtas un laboratorijas ražošanas nozaru partneriem. Komisija turklāt uzskata, ka publiskais finansējums, kuru sniedz parastajiem papildpakalpojumiem (piemēram, restorāniem, veikaliem vai maksas stāvvietām) infrastruktūrās, kuras izmanto galvenokārt tikai nesaimnieciskajai darbībai, parasti neietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm, jo šie parastie papildpakalpojumi diez vai piesaistītu citu dalībvalstu klientus un to finansēšana diez vai izraisītu būtisku ietekmi uz pārrobežu ieguldījumiem vai uzņēmējdarbību. Rīkojuma projekta 5.punkts paredz pienākumu LZA, īstenojot rīkojumā minētos uzdevumus, ievērot komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma nosacījumus. Rīkojuma projekta 6.punkts paredz, ka, ja tiek konstatēts, ka ir pārsniegts papildinošās saimnieciskās darbības 20 procentu apjoms no nekustamā īpašuma kopējās gada jaudas platības izteiksmē vai nekustamajā īpašumā tiek veikta cita veida saimnieciskā darbība, kas nav uzskatāma par papildinošo saimniecisko darbību vai papildpakalpojumiem, finansējuma saņēmējam (LZA) proporcionāli šai nekustamā īpašuma daļai ir pienākums atmaksāt valstij (valsts budžetā) projekta ietvaros saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem par attiecīgo gadu, kurā pārsniegts noteiktais 20 procentu apjoms no nekustamā īpašuma kopējās gada jaudas platības izteiksmē vai veikta cita veida saimnieciskā darbība, kas nav uzskatāma par papildinošo saimniecisko darbību vai papildpakalpojumiem. Nelikumīgais komercdarbības atbalsts ir atgūstams kopā ar procentiem saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV un V nodaļu.
Saskaņā ar LZA sniegto informāciju (Latvijas Zinātņu akadēmijas 2021.gada 31.augusta vēstule Nr.1.1-5/111 un 2021.gada 20.septembra vēstule, kas adresētas Finanšu ministrijai) LZA, īstenojot LZA izstrādāto LZA ēkas attīstības projektu, ievēros komercdarbības atbalsta kontroles nosacījumus, tai skaitā īstenos LZA ēkas attīstības projektā ietvertos plānotos darbības virzienus atbilstoši LZA noteiktajām funkcijām, nepārsniedzot papildinošo saimniecisko darbību un papildpakalpojumu pieļaujamo apmēru, un neveiks cita veida saimniecisko darbību, kas nav uzskatāma par papildinošo saimniecisko darbību vai papildpakalpojumiem atbilstoši Eiropas Komisijas noteiktajam, kā arī, ievērojot, ka LZA programmu (MOPP programma, Atveseļošanās plāns, Pētījumu programmas) izpildei ir nepieciešams būtiski palielināt darbinieku skaitu, nodrošinot tos ar nepieciešamo telpu, iekārtu un aprīkojumu infrastruktūrā, kardināli tiks samazināta telpu noma citām organizācijām un tādējādi LZA pilnībā ievēros Atsavināšanas likuma 42.panta prasības.
Atbilstoši rīkojuma projekta 7.punktam nekustamā īpašuma amortizācijas periodā Izglītības un Zinātnes ministrija veiks komercdarbības atbalsta nosacījumu ikgadēju uzraudzību.

Rīkojuma projekts attiecas uz publiskās pārvaldes politikas jomu.