Anotācija (ex-ante)

Noteikumu 33.³ punkts paredz, ka divu gadu laikā bezdarbnieks, darba meklētājs un bezdarba riskam pakļautā persona var iesaistīties ne vairāk kā sešu tiešsaistes platformu piedāvāto programmu apguvē, kopā nepārsniedzot 500 euro mācību programmu apguvē. Vidēji vienas mācību programmas apguve maksā 40 euro, tādējādi, ievērojot 500 euro ierobežojumu, persona potenciāli varētu iesaistīties vairāk nekā sešu mācību programmu apguvē.

Ievērojot minēto, lai neierobežotu tiešsaistes platformu sniegtās priekšrocības, paredzēts veikt grozījumu Noteikumu 33.³ punktā un atteikties no maksimālā kursu skaita, saglabājot kopējo finansējumu 500 euro apmērā mācību programmu apguvei.
Papildus, ievērojot, ka tiešsaistes platformu mācībās tiek iesaistītas arī nodarbinātās personas, lai noteiktu elastīgāku mācību laiku, paredzēts precizēt Noteikumu   34.⁷ 5. apakšpunktu, nosakot, ka bezdarba riskam pakļautās personas mācību programmas apgūst  vismaz piecas stundas nedēļā.

Ņemot vēra, ka Izglītības likuma 8.¹ pantā ir noteikta astoņu līmeņu Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūra, 2022. gada 3. martā Saeimā pieņemti grozījumi Profesionālās izglītības likumā (stājas spēkā 2022. gada 1. aprīlī), kas paredz līdzšinējo piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu atbilstību tāda paša līmeņa astoņu līmeņu Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai, tādējādi nodrošinot salīdzināmību un caurskatāmību ar citu valstu kvalifikāciju sistēmām vai ietvarstruktūrām, jo Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūra ir pielīdzināta Eiropas kvalifikācijas ietvarstruktūrai.

Atbilstoši Profesionālās izglītības likuma 5. pantam, kas nosaka profesionālās kvalifikācijas līmeņu atbilstību Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmeņiem, Noteikumu projekts paredz attiecīgajos Noteikumu punktos nosacījumu par pirmo, otro un trešo profesionālās kvalifikācijas līmeni aizstāt ar nosacījumu par otro, trešo un ceturto profesionālās kvalifikācijas līmeni. Attiecīgi Noteikumu projektā ir ietverti grozījumi Noteikumu  21.1., 45.1., 45.2. un 45.3. apakšpunktā, 109.³ punktā, kā arī 109.¹¹ 2.,  109.¹³ 1.1., 109.¹³ 1.2. un 109.¹³ 1.3. apakšpunktā.

MK 2021.gada 23.novembra grozījumi Noteikumos paredz plašāku bezdarba riskam pakļauto personu iesaisti apmācības programmās. Savukārt Noteikumu  35. punkts paredz, ka Nodarbinātības valsts aģentūra (turpmāk – aģentūra), iesaistot bezdarbniekus, darba meklētājus un bezdarba riskam pakļautās personas apmācībā, ar katru no minētām personām noslēdz līgumu par apmācību. Vienlaikus, ievērojot, ka bezdarba riskam pakļautajām personām par dalību apmācībā netiek izmaksāta stipendija, kā arī atbilstoši Noteikumu grozījumiem, kas pieņemti MK 2022.gada 21.jūnijā, no 2022. gada 1. jūlija ar metodikas "Vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika profesionālās un neformālās izglītības mācību programmas apguves un stipendijas izmaksām" ieviešanu, mācību pārtraukšanas gadījumā, samaksa par faktisku mācību laiku netiek veikta, secināts, ka, iesaistot bezdarba riskam pakļautās personas apmācībā, līgumu ar personu nav nepieciešams slēgt.

Lai nodrošinātu, ka ar bezdarba riskam pakļautajām personām, kas  iesaistās apmācības programmās pieaugušo iesaistei mūžizglītībā atbilstoši Noteikumu 6.1. apakšnodaļai, nav slēdzams līgums par apmācību, Noteikumu projekts paredz svītrot Noteikumu 182. punktu, un, ievērojot jaunu norēķinu kārtību, svītrot Noteikumu 184., kā arī attiecīgi precizēt Noteikumu 192. punktu.

2020. gadā vairāku tautsaimniecības nozaru apjomi strauji saruka Covid-19 ierobežojumu dēļ. Atbilstoši Ekonomikas ministrijas datiem 2020. gadā Covid-19 krīze negatīvi ietekmējusi praktiski visas tautsaimniecības nozares, tostarp lielākā ietekme Covid-19 krīzei bija transporta, izmitināšanas un ēdināšanas un mākslas, izklaides un atpūtas nozarēs, ievērojami samazinot šajās nozarēs produktu un pakalpojumu ražošanas apjomus. Ekonomikai atlabstot, 2021. gadā, līdzās apstrādes rūpniecībai, izaugsmei   lielākā ietekme bija arī transporta  nozarē. Transporta un uzglabāšanas nozare ir cieši saistīta ar starptautiskajiem pārvadājumiem. Uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai un atceļot ieviestos Covid-19 ierobežojumus, 2021. gadā transporta un uzglabāšanas nozares apjomi pieauga. Pārvadāto kravu apjomu kritums bija vērojams dzelzceļā un ostās, savukārt autotransporta pārvadājumu kravu apjomi strauji pieauga, kas sekmēja gan iekšzemes, gan starptautiskajos pārvadājumos pārvadāto kravu apjoma kāpumu.

Turklāt atbilstoši Ekonomikas ministrijas pamatnostādnēm “Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2021. – 2027. gadam” (atbalstītas ar MK 2021. gada 16. februāra rīkojumu Nr. 93) devumu tautsaimniecības izaugsmei var sniegt drošības un aizsardzības industrijas, kas izriet no Latvijas dalības Ziemeļatlantijas līguma aliansē. Drošības un aizsardzības industrijas, kas ir orientētas uz starptautisko sadarbību, daudz vieglāk var iekļauties starptautiskās piegādes ķēdēs un konkurēt konkrētās produktu nišās. Tādējādi Latvijas uzņēmēju kapacitāte ir jāstiprina gan caur stratēģisko kompetenču attīstību darba tirgū, gan veidojot aizsardzības industrijas zināšanu pārnesi uz vietējo apstrādes rūpniecības industriju platformām, komercializējot produktus sabiedrības vajadzību apmierināšanai. Viens no valsts atbalsta pasākumiem uzņēmumu nepieciešamā darbaspēka (vajadzīgo speciālistu)  piesaistei ir aģentūras atbalsts bezdarbnieku apmācībai tautsaimniecības nozarēs nepieciešamajās profesijās jaunā pasākuma – “Apmācību pie darba devēja ar nozaru asociāciju iesaisti” ietvaros. Mācības tiks organizētas ciešā sadarbībā ar nozaru asociācijām un nozaru darba devējiem, ņemot vērā katras nozares vajadzības un aktuālo darbaspēka pieprasījumu.

Ņemot vērā to, ka transporta nozarei vidējā un ilgtermiņā tiek prognozēta izaugsme, pieaugot arī darbaspēka pieprasījumam, nepieciešams paplašināt atbalstāmo nozaru vai apakšnozaru spektru apmācībai pie darba devēja ar nozaru asociāciju iesaisti ar šādām transporta un loģistikas apakšnozarēm (atbilstoši Eiropas Savienības Saimniecisko darbību statistikās klasifikācijas (turpmāk – NACE) 2.redakcijai): Sauszemes transports un cauruļvadu transports; Ūdens transports; Gaisa transports; Uzglabāšanas un transporta palīgdarbības; Pasta un kurjeru darbība. Turklāt  Noteikumu projekts paredz paplašināt atbalstāmo apakšnozaru spektru apmācībai pie darba devēja ar drošības un aizsardzības industriju, sniedzot atbalstu Latvijas ražošanas uzņēmumiem cilvēkkapitāla (nākotnes speciālistu) piesaistē atbilstoši uzņēmuma specifikai un vajadzībām. Atbalstāmās apakšnozares atbilstoši NACE 2.redakcijai: Ierīču un munīcijas ražošana; Sprāgstvielu ražošana; Galda piederumu ražošana; Apģērbu ražošana; Darba apģērbu ražošana; Ceļojumu piederumu, somu un līdzīgu izstrādājumu, zirglietu piederumu ražošana.
Attiecīgi Noteikumu projekts paredz papildināt Noteikumu 109.³¹ 1.apakšpunktā  uzskaitītās nozares, kurās īstenojama apmācība pie darba devēja ar nozaru asociāciju iesaisti.
Papildus, lai veicinātu plašāku pasākuma īstenošanu, paredzēt precizēt 109. ³² punktu, nosakot, ka biedrības un nodibinājumi var īstenot bezdarbnieku praktisko apmācību neatkarīgi no biedrības vai nodibinājuma dalības nozares ekspertu padomju darbā.  

Reģionālās mobilitātes atbalsta programmas ietvaros paredzēta transporta izdevumu kompensācija līdz 7 euro dienā un dzīvojamās telpas īres izdevumu kompensācija līdz 150 euro mēnesī. Ar 2022. gada 1. augustu spēkā stājās izmaiņas metodikā “Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika 1 km izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam īstenošanai”. Izmaiņas paredz, ka no 2022.gada 1. augusta vienas vienības izmaksu likme nobraukta 1 kilometra degvielas izmaksām vieglajam transportlīdzeklim ir 0,17 EUR/km (iepriekš 0,13 EUR/km). 

Ņemot vērā, ka transporta izdevumu likme no  2022. gada 1.augusta ir augstāka, samazinās kompensējamo kilometru skaits. Ievērojot minēto, Noteikumu projekts paredz palielināt mobilitātes atbalsta ietvaros paredzētos transporta izdevumu kompensācijas summu no 7 euro dienā līdz 10 euro dienā.
Turklāt, veicot dzīvojamo telpu īres tirgus izpēti, secināts, ka paredzētā kompensācijas summa dzīvojamās telpas īres izmaksu segšanai neatbilst tirgus piedāvājumam un attiecīgi ierobežo reģionālo darba spēka mobilitāti, tādējādi reģionālās mobilitātes atbalstu dzīvojamās telpas īres izdevumu kompensācijas apmēru paredzēts palielināt līdz 200 euro mēnesī.

Lai nodrošinātu iespēju plašākam lokam pieteikties dalībai komercdarbības vai pašnodarbinātības pasākumos, ar Ministru kabineta 2021. gada 23. novembra noteikumiem Nr. 764 "Grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 25. janvāra noteikumos Nr. 75 "Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem"” tika svītrotas izglītības prasības mērķa grupai dalībai komercdarbības vai pašnodarbinātības pasākumos.
Taču ņemot vērā to, ka saskaņā ar Noteikumu 114. punktu pasākumi komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai ir konsultatīvie un finanšu atbalsta pasākumi, kas palīdz bezdarbniekiem ar iepriekšēju sagatavotību un ievirzi komercdarbības veikšanā uzsākt komercdarbību vai pašnodarbinātību un veiksmīgi darboties izvēlētajā jomā ne mazāk kā divus gadus, aģentūra joprojām vērtē atbilstību mērķa grupai, proti, vērtē iepriekšējo sagatavotību un ievirzi komercdarbības veikšanā, kas ir ļoti plaši definējams.

Lai paplašinātu atbalsta saņēmēju loku, Noteikumu projekts paredz svītrot 114. punktā vārdus "ar iepriekšēju sagatavotību un ievirzi komercdarbības veikšanā". Savukārt atbilstību mērķa grupai izvērtēs piesaistītie eksperti, vērtējot biznesa idejas, sniedzot konsultācijas biznesa plāna sagatavošanā un vērtējot to.

Saskaņā ar Noteikumu 163.² punktu ilgstošo bezdarbnieku aktivizācijas pasākumos iesaista bezdarbniekus, kuri atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:
- persona ir bijusi bez darba vismaz 12 mēnešus un šajā periodā nav bijusi uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto atbilstoši likumam "Par valsts sociālo apdrošināšanu" ilgāk par diviem mēnešiem bez pārtraukuma;
- persona ir bijusi bez darba vismaz 12 mēnešus, šajā periodā nav bijusi uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto atbilstoši likumam "Par valsts sociālo apdrošināšanu" ilgāk par diviem mēnešiem bez pārtraukuma un vismaz vienu reizi atteikusies no piemērota darba piedāvājuma vai atteikusies iesaistīties bezdarbnieka individuālajā darba meklēšanas plānā paredzētajos aktīvajos nodarbinātības pasākumos;
- persona, kurai ir alkohola, narkotisko, psihotropo vielu vai uzvedības procesu atkarība, ko apliecina narkologa atzinums;
- persona, kurai iespējama alkohola, narkotisko, psihotropo vielu vai uzvedības procesu atkarība, bet nav saņemts narkologa atzinums;
- persona pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas ir bijusi nepārtraukti nodarbināta vismaz trīs gadus.

Lai arī personām ar invaliditāti un prognozējamo invaliditāti būtu iespēja saņemt ilgstošo bezdarbnieku aktivizācijas pasākumos paredzēto atbalstu, kas veicinās minēto personu integrāciju darba tirgū, Noteikumu projekts paredz papildināt Noteikumu 163.² punktu ar 163.² 7. apakšpunktu.

Noteikumu 82.¹ punkts paredz, ka pasākumos noteiktām personu grupām vienlaikus iesaistīto bezdarbnieku skaits pie viena darba devēja dienā, kad pieņemts lēmums par darba devēja atbilstību pasākuma īstenošanai izvirzītajām prasībām, nepārsniedz 50 % no darba devēja kopējā nodarbināto skaita un kopā ne vairāk kā 20 personas. Pamatojoties uz spēkā esošo Noteikumu 82.¹ punkta redakciju, minētajā punktā noteikto nodarbināto skaita proporcija tiek vērtēta pieteikuma izvērtēšanas laikā. Taču minēto prasību darba devējam būtu jānodrošina pasākuma īstenošanas laikā un ņemot vērā atbalstāmo subsidēto darba vietu skaitu.

Noteikumu projekts paredz precizēt Noteikumu 82.¹ punktu, nosakot, ka vērtējot atbilstību pasākuma īstenošanai izvirzītajām prasībām, tiks ņemts vērā arī atbalstāmo subsidēto darba vietu skaits. 
Minētā prasība attieksies gan uz darba devējiem, kas jau īsteno pasākumu, gan arī uz jaunajiem pasākuma īstenotājiem. 
Turklāt, ievērojot, ka subsidētās darba vietas tiek veidotas gan pasākumu noteiktām personu  grupām, gan pasākumu noteiktām personu grupām ārkārtējās situācijas izraisīto seku mazināšanai, veicot precizējumus Noteikumu  82.¹ punktā un 109.²¹ 2. apakšpunktā  paredzēts, ka 50% subsidēto darba vietu ierobežojums attiecas uz abiem minētajiem pasākumiem.

Saskaņā ar Noteikumu 141.³ punktu bezdarbnieku neiesaista algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos pasākuma īstenošanas vietā, kas izveidota institūcijā, kurā bezdarbnieks bija nodarbināts pēdējo 12 mēnešu laikā pirms iesaistes algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos (izņēmums – iepriekšējā iesaiste apmācībās praktisko darba iemaņu iegūšanai un uzturēšanai, ja darba devējs ir pašvaldība). Minētā norma liedz iesaistīt algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos bezdarbniekus, kuri pēdējo 12 mēnešu laikā īslaicīgi tika nodarbināti pasākuma īstenošanas vietā, kā rezultātā tādiem bezdarbniekiem netiek nodrošināts atbalsts darba iemaņu iegūšanai un uzturēšanai.

Lai nodrošinātu bezdarbniekiem, kuri pēdējo 12 mēnešu laikā īslaicīgi tika nodarbināti pasākuma īstenošanas vietā, iespēju iesaistīties pasākumā un saņemtu atbalstu darba iemaņu iegūšanai un uzturēšanai, Noteikumu projekts paredz precizēt Noteikumu 141.³ punktu, samazinot 12 mēnešu ierobežojumu līdz sešiem mēnešiem, kā arī nosakot, ka šāds ierobežojums neattiecas uz darba tiesisko attiecību dibināšanu uz noteiktu laiku.

Lai novērstu 2022.gada 21.jūnija grozījumu Noteikumos radušos nepilnību, Noteikumu 192.²⁰ nepieciešams veikt tehnisku grozījumu, precizējot, ka par valsts atbalsta piešķiršanas brīdi uzskata šo noteikumu 82., 109.⁵, 109.²⁴, 119. un 133. punktā minētā līguma spēkā stāšanās datumu.

Precizēt Noteikumu 192.²⁰, papildinot to ar iepriekš minēto nosacījumu par valsts atbalsta piešķiršanas brīdi.