Anotācija (ex-ante)

22-TA-1916: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums likumā "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Ministru kabineta 2020. gada 20. oktobra sēdes protokollēmums (prot. Nr.62., 23.§, 3. p.) un 2021. gada 30. septembra likums "Grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" (turpmāk - Grozījumi CL Spēkā stāšanās likumā), kas cita starp paredz, ka ar 2022. gada 1. janvāri tajos gadījumos, kad būve, kas uzbūvēta uz citai personai piederošas zemes, ir patstāvīgs īpašuma objekts saskaņā ar CL Spēkā stāšanās likuma 14. panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4. punktu, līdz būves apvienošanai vienā īpašumā ar zemi būves īpašniekam uz likuma pamata ir lietošanas tiesības uz zemi, ciktāl tās nepieciešamas īpašuma tiesību īstenošanai pār būvi. Būves īpašniekam uz likuma pamata turpmāk būs pienākums maksāt lietošanas maksu zemes īpašniekam par zemes lietošanas tiesībām. Likumiskās lietošanas maksas apmērs būs četri procenti no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības gadā, bet ne mazāks par 50 euro gadā. Būves īpašnieks un zemes īpašnieks varēs rakstveidā vienoties par citu lietošanas maksas apmēru. Šāda vienošanās nesaistīs nekustamā īpašuma ieguvēju, mainoties būves vai zemes īpašniekam.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir atbilstoši Grozījumu CL Spēkā stāšanās likumā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) IV sadaļas 1. punktā "Saistītie tiesību aktu projekti" norādītajam, izdarīt grozījumu likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” (turpmāk - Zemes reformas pabeigšanas likums), izslēdzot no tā tiesību normas, kas regulē piespiedu nomu (nomas attiecības uz likuma pamata starp būvju īpašniekiem un zemes, uz kuras atrodas attiecīgās būves, īpašniekiem). 
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Zemes reformas pabeigšanas likuma 2. panta desmitā daļa paredz, ja uz pastāvīgā lietošanā piešķirtā zemes gabala vai uz zemes gabala, attiecībā uz kuru tiek atjaunotas zemes īpašuma tiesības, atrodas citai personai piederošas ēkas un būves, attiecīgo ēku un būvju īpašniekam uz likuma pamata tiek garantētas tiesības nomāt zemi, ko aizņem ēkas, būves un pagalms. Iznomājamās zemes platību nosaka, zemes īpašniekam un ēku un būvju īpašniekam savstarpēji vienojoties.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ar Grozījumiem CL Spēkā stāšanās likumā līdz šim pastāvošās piespiedu nomas attiecības, kad būves īpašniekam bija pienākums uz likuma pamata maksāt zemes īpašniekam nomas maksu par zemes lietošanu, tiek pārveidotas par likumiskajām zemes lietošanas tiesībām par maksu, paredzot vienotu regulējumu visiem dalītā īpašuma gadījumiem, neatkarīgi no tā izveidošanās tiesiskā pamata. Tādējādi Zemes reformas pabeigšanas likuma 2. panta desmitās daļas regulējums par piespiedu nomas attiecībām starp zemes un ēku (būvju) īpašniekiem neatbilst Grozījumiem CL Spēkā stāšanās likumā. Savukārt Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9. panta sestās daļas 4. punkts noteic, ja konstatē pretrunu starp vienāda juridiska spēka jaunāku vispārējo tiesību normu un vecāku speciālo tiesību normu, vecāko speciālo tiesību normu piemēro tiktāl, ciktāl tās mērķis nav pretrunā ar jaunākas vispārējās tiesību normas mērķi.  Salīdzinot abu minēto likumu normas, secināms, ka Zemes reformas pabeigšanas likuma 2. panta desmitās daļas otrais un trešais teikums kā vecākas speciālo tiesību normas, piemērojamas tiktāl, ciktāl to mērķis nav pretrunā ar jaunāko vispārējo tiesību normu, kuras ietvertas Grozījumos CL Spēkā stāšanās likumā, mērķi līdz šim pastāvošās piespiedu nomas attiecības pārveidot par likumiskajām zemes lietošanas tiesībām par maksu. Tādējādi nepieciešams Zemes reformas pabeigšanas likuma 2. panta desmitās daļas regulējumu precizēt atbilstoši Grozījumiem CL Spēkā stāšanās likumā.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz grozīt Zemes reformas pabeigšanas likuma 2. panta desmitās daļas otro un trešo teikumu, nosakot, ka ēku un būvju īpašniekam ir likumiskās zemes lietošanas tiesības uz zemi zem ēkas, būves un pagalma un ka viņa lietošanā esošās zemes platību nosaka, zemes īpašniekam un ēku un būvju īpašniekam savstarpēji vienojoties. 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

Detalizēts izvērtējums līdz šim pastāvošo piespiedu nomas attiecību, kad būves īpašniekam bija pienākums uz likuma pamata maksāt zemes īpašniekam nomas maksu par zemes lietošanu, pārveidošanai par likumiskajām zemes lietošanas tiesībām par maksu ietverts Grozījumu CL Spēkā stāšanās likumā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) I sadaļā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Ietekmes apraksts
Dalītā īpašumā esošu nekustamo īpašumu īpašnieki. Kopumā dalītā īpašumā atrodas līdz 206 600 patstāvīgu būvju un 68 900 zemes vienību. Minētās būves un zemes vienības pieder gan privātpersonām (fiziskām un juridiskām personām), gan publiskām personām (arī atvasinātām publiskām personām). Likumprojekts samazinās administratīvo slogu personām, kas ir iesaistītas dalītā īpašumā, jo vienkāršos tiesiskās attiecībās pušu starpā, piemēram, nebūs jāslēdz zemes nomas līgumi.

 
Juridiskās personas
Ietekmes apraksts
Dalītā īpašumā esošu nekustamo īpašumu īpašnieki. Kopumā dalītā īpašumā atrodas līdz 206 600 patstāvīgu būvju un 68 900 zemes vienību. Minētās būves un zemes vienības pieder gan privātpersonām (fiziskām un juridiskām personām), gan publiskām personām (arī atvasinātām publiskām personām). Likumprojekts samazinās administratīvo slogu personām, kas ir iesaistītas dalītā īpašumā, jo vienkāršos tiesiskās attiecībās pušu starpā, piemēram, nebūs jāslēdz zemes nomas līgumi.

 

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

Ietekmes apraksts
Likumprojektam būt pozitīva ietekme uz tautsaimniecību kopumā, tajā skaitā uzņēmējdarbības vidi, jo paredzēs vienotu regulējumu visiem dalītā īpašuma gadījumiem, neatkarīgi no tā izveidošanās tiesiskā pamata. Ņemot vērā, ka dalītā īpašumā atrodas visdažādākās būves, kas tiek izmantotas dažādiem mērķiem, tiesiskā noteiktība dalītā īpašumā veicinās šo būvju izmantošanu atbilstoši to mērķim, kā arī to uzturēšanu.
 

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

2.2.5. uz konkurenci:

2.2.6. uz nodarbinātību:

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Likumprojekts ir redakcionāls, jo pēc būtības saskaņo Zemes reformas pabeigšanas likumā lietoto terminoloģiju ar Grozījumos CL Spēkā stāšanās likumā lietoto terminoloģiju. Savukārt Grozījumi CL Spēkā stāšanās likumā tika izsludināti sabiedriskā apspriešanā un tās rezultāti detalizēti aprakstīti Grozījumu CL Spēkā stāšanās likumā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) VI sadaļā.
 

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi