Anotācija (ex-ante)

2021. gada 29. jūnijā  stājās spēkā 2021.gada 15.jūnija likums "Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā". Ar minēto likumu  Kodeksa pārejas noteikumi tika papildināti ar jaunu 38. punktu, kura 2.apakšpunkts paredz noteikt, ka 2022. gada 1. janvārī tiek likvidēta slēgtā cietuma vidējā soda izciešanas režīma pakāpe, lai novērstu atšķirības soda izpildē starp notiesātajiem vīriešiem un sievietēm attiecībā uz soda daļu, kas jāizcieš, lai notiesātais nonāktu soda izciešanas režīma pakāpē, no kuras ir iespējama nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana. Šis punkts tika iekļauts Kodeksā, lai nodrošinātu Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2019.gada 7.novembra sprieduma lietā Nr.2018-25-01 "Par Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.⁴ panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91.pantam" izpildei nepieciešamos nosacījumus. Savukārt Kodeksā ir paredzēti nepieciešamie nosacījumi šī pārejas noteikuma izpildes nodrošināšanai.
Vienlaikus ar 2022.gada 27.janvāra likumu "Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā", kas stājās spēkā 2022.gada 4.februārī (turpmāk - grozījumi Kodeksā) tika ietverts regulējums, kas paredz pilnveidot Kodeksā ietverto izvērtēšanas komisiju darbību, tai skaitā:
1) vienkopus nosakot, kādus jautājumus izskata izvērtēšanas komisija;
2) paplašināt izvērtēšanas komisijas kompetenci, nosakot, ka izvērtēšanas komisija izskata arī jautājumus par uz mūžu notiesāto pārcelšanu no atsevišķās nodaļas uz slēgto cietumu vai no slēgtā cietuma uz atsevišķo nodaļu;
3) precīzi noteikt, kādus kritērijus ņem vērā izvērtēšanas komisija, visos gadījumos izskatot tās kompetencē ietilpstošos jautājumus. Šobrīd galvenie kritēriji ir noteikti Kodeksā, savukārt Noteikumi Nr.345 minētos kritērijus detalizē. Līdz ar to, lai uzlabotu normatīvā regulējuma uztveramību, grozījumi Kodeksā paredz precizēt minēto Ministru kabineta noteikumu deleģējumu, izsakot to jaunā redakcijā. Tādējādi izvērtēšanas komisijas lēmumu pieņemšanas kritēriji tiks noteikti Kodeksā, savukārt Ministru kabineta noteikumos tiks noteikts izvērtēšanas komisijas sastāvs, darbības kārtība un lēmumu pieņemšanas kritēriju izvērtēšanas kārtība.

Ņemot vērā minēto, tika izstrādāts Projekts, kas paredz:
1) ka, izvērtēšanas komisijas kompetence atbilstoši grozījumos Kodeksā noteiktajam ir paplašināta, izvērtēšanas komisijas sēdē, kurā tiks skatīts jautājums par uz mūžu notiesātā pārcelšanu soda izpildei no atsevišķās nodaļas uz slēgto cietumu vai no slēgtā cietuma uz atsevišķo nodaļu, ar padomdevēja tiesībām piedalīsies par notiesātā veselības aprūpi atbildīgās brīvības atņemšanas iestādes struktūrvienības vadītājs un brīvības atņemšanas iestādes psihologs, kurš strādā ar uz mūžu notiesāto;
2) ka, brīvības atņemšanas iestādes amatpersona, kuras kompetencē ietilpst notiesāto resocializācija, sagatavos izvērtēšanas komisijai ziņojumu par soda izciešanas režīma pastiprināšanu un priekšlikumu par turpmāko rīcību attiecībā uz notiesāto, kā arī amatpersona definēs savu viedokli par to, vai viņa atbalsta, vai neatbalsta notiesātā soda izciešanas režīma pastiprināšanu. Iepriekš regulējums neparedzēja brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas viedokļa sniegšanu izvērtēšanas komisijai par to, vai amatpersona atbalsta vai neatbalsta attiecīgā lēmuma pieņemšanu;
3) precizēt dokumentu sagatavošanas kārtību izvērtēšanas komisijas sēdei, ja izvērtēšanas komisijas sēdē tiek izskatīts jautājums par notiesātā, kas sasniedzis astoņpadsmit gadu vecumu, pārvietošanu no audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem uz brīvības atņemšanas iestādi, kurā sodu izcieš pilngadīgie notiesātie, vai izskata jautājumu par audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem esošā notiesātā, kas sasniedzis astoņpadsmit gadu vecumu, atstāšanu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem līdz mācību gada beigām vai soda termiņa beigām, bet ne ilgāk kā līdz divdesmit piecu gadu vecuma sasniegšanai, vai notiesātā, kas sasniedzis divdesmit piecu gadu vecumu, atstāšanu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem līdz mācību gada beigām;
4) papildināt ar regulējumu, ka izvērtēšanas komisijas sēdes var organizēt klātienē vai videokonferences režīmā. Lēmumu par izvērtēšanas komisijas norises formu pieņem brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks un paziņo to visiem izvērtēšanas komisijas sēdes locekļiem un pieaicinātajām personām vismaz trīs darbdienas pirms izvērtēšanas komisijas sēdes. Komisijas sēdes protokola saturu nosaka noteikumu 41.punkts. Tā kā protokolā ir jāatspoguļo liels informācijas apjoms, tam ir jābūt kvalitatīvam, jo komisija lemj par būtiskiem jautājumiem, kas ietekmē notiesātā tiesisko stāvokli soda izpildes gaitā. Proti, saskaņā ar Kodeksa 50.¹⁶ pantu Izvērtēšanas komisija izskata:
1) notiesātā iesniegumu par noteiktā soda izciešanas režīma mīkstināšanu;
2) brīvības atņemšanas iestādes administrācijas priekšlikumu par notiesātajam noteiktā soda izciešanas režīma pastiprināšanu;
3) brīvības atņemšanas iestādes administrācijas priekšlikumu par soda izciešanas režīma noteikšanu no ārvalsts pārņemtam ar brīvības atņemšanu notiesātajam;
4) brīvības atņemšanas iestādes administrācijas priekšlikumu par soda izciešanas režīma noteikšanu notiesātajam, kas sodu izcieš audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem;
5) uz mūžu notiesātā iesniegumu par pārcelšanu soda izciešanai no atsevišķās nodaļas uz slēgto cietumu vai no slēgtā cietuma uz atsevišķo nodaļu.
Līdz ar to, lai pēc iespējas precīzāk un kvalitatīvāk komisijas sēdes protokolā atspoguļotu komisijas sēdi un tās laikā paustos viedokļus, ir nepieciešams veikt komisijas sēdes audio ierakstu, izmantojot tehniskos līdzekļus.
Tā kā audioieraksta veikšana komisijas sēdes laikā ir uzskatāma par personas datu apstrādi, tad Pārvaldei ir jānodrošina Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) prasības. Saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6. pantu tiesiskais pamats personas datu apstrādei ir, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras (1.punkta e) apakšpunkts). Proti, lai Pārvalde atspoguļotu komisijas sēdes gaitu, Pārvalde veic audioierakstu nolūkam uzrakstīt komisijas sēdes protokolu. Līdz ar to Pārvaldei nav nepieciešams saņemt komisijas sēdes dalībnieku piekrišanu audioierakstam, jo tiesiskais pamats personas datu apstrādei (audio ieraksta veikšanai) ir Pārvaldes oficiālās pilnvaras (komisijas sēdes atspoguļošana protokolā);
6) papildināt izvērtēšanas komisijas sēdes darbības kārtību un lēmumu pieņemšanas kārtību, konkretizējot izvērtēšanas komisijas sēžu norises kārtību, iesniegto dokumentu izvērtēšanas pienākumu, kā arī paredzot konkrētajos gadījumos uzklausīt par veselības aprūpi atbildīgās brīvības atņemšanas iestādes struktūrvienības vadītāju un brīvības atņemšanas iestādes psihologu. Projekta 17. punktā paredzēts, ka notiesātajam sēdes datumu un laiku paziņo ne vēlāk kā 10 darbdienas pirms komisijas sēdes, savukārt, Projekta 20. punktā vismaz divas darbdienas pirms komisijas sēdes, kad jau būs gatavi saraksti par notiesātajiem, par kuriem lems nākamajā komisijas sēdē, lai paziņotu notiesātajam kārtas numuru, kad viņš ies uz komisijas sēdi;
7) konkretizēt kritērijus, kurus jāņem vērā lēmuma pieņemšanā, un to, kādi apstākļi ir jāņem vērā, izvērtējot notiesātā uzvedību, proti, izvērtējot notiesātā uzvedību, izvērtēšanas komisija ņems vērā ne tikai izdarītos soda izciešanas režīma prasību pārkāpumus, bet arī piemērotos pamudinājumus, attieksmi pret soda izciešanas režīma prasību ievērošanu, attieksmi pret piedalīšanos resocializācijas pasākumos utt. Savukārt, izvērtējot notiesātā resocializācijas rezultātus, izvērtēšanas komisija ņems vērā notiesātā dalību nodarbinātības, izglītības, psiholoģiskās palīdzības, sociālo problēmu risināšanas, brīvā laika pavadīšanas un citos resocializācijas pasākumos.
Papildus projekts papildināts ar izvērtēšanas komisijas tiesībām komisijas sēdes laikā veikt audio ierakstu un ar regulējumu veiktā audio ieraksta dzēšanas nosacījumiem.
Tāpat tiek noteikts izvērtēšanas komisijas protokola saturs un forma.
Tāpat Projekta spēkā stāšanās dienā Noteikumi Nr. 345 tiks atzīti par spēku zaudējušiem.