Anotācija

Spēkā esošo noteikumu redakcijā ir noteikts, ka vispārējās izglītības programmas tiek īstenotas vairākās izglītības apguves formās - klātienē, neklātienē un tālmācībā. 2026.gada 19.februāri tika veikti grozījumi Izglītības likumā, aizstājot terminu "neklātiene" ar terminu "nepilna laika klātiene". Tādējādi ir nepieciešams precizēt regulējumu, lai salāgotu to ar Izglītības likumā lietoto terminoloģiju.

Noteikumu projektā tiek precizēta noteikumos lietotā terminoloģija, aizstājot terminu "neklātiene" ar terminu "nepilna laika klātiene", tādējādi nodrošinot vienotu terminoloģijas lietojumu normatīvajos aktos.

Spēkā esošo noteikumu regulējumā ir noteikts, ka noteiktām grupām nepiemēro pieļaujamo izglītojamo skaita svārstību no noteiktā kvantitatīvā rādītāja. Ņemot vērā, ka daļā pašvaldību vēl turpinās lēmumu pieņemšanas process par izglītības iestāžu tīkla pielāgošanu jaunajam finansēšanas modelim un, lai nodrošinātu iespēju pieņemt lēmumus pakāpeniskāk, vienlaikus nodrošinot finansēšanas modeļa ieviešanu, pieļaujamo izglītojamo skaita svārstība nosakāma visām grupām 2026./2027.mācību gadam.

Noteikumu projektā precizēts, nosakot pieļaujamo izglītojamo skaita svārstību visām grupām uz 2026./2027.m.g.

Spēkā esošo noteikumu regulējuma ir noteikts, ka valsts piedalās pedagogu darba samaksas finansēšanā 10. - 12. klašu grupā proporcionāli faktiskajam izglītojamo skaitam pret šo noteikumu 3. pielikumā norādītajiem kvantitatīvajiem rādītājiem, ja izglītojamo skaits ir mazāks neka šo noteikumu 3. pielikumā norādītais kvantitatīvais rādītājs, bet izglītības iestāde šajā klašu grupā nodrošina vismaz 30 izglītojamos. Lai nodrošinātu pakāpenisku pāreju uz jauno pedagogu darba samaksas finansēšanas modeli, projektā tiek precizēts 23.2. apakšpunkts, nosakot elastīgāku pārejas regulējumu 2026./2027. mācību gadam. Tas paredz, ka valsts turpina piedalīties pedagogu darba samaksas finansēšanā 10.–12. klašu grupā arī gadījumos, kad izglītojamo skaits nesasniedz 3. pielikumā noteikto kvantitatīvo rādītāju, bet tajā mācās vismaz 15 izglītojamie. Finansējums šādos gadījumos tiek aprēķināts proporcionāli faktiskajam izglītojamo skaitam attiecībā pret noteikto kvantitatīvo rādītāju. Šāds risinājums nodrošina lielāku elastību pirmajā jaunā finansēšanas modeļa ieviešanas gadā, dodot izglītības iestāžu dibinātājiem iespēju pakāpeniski pielāgoties jaunajam regulējumam un pieņemt ilgtspējīgus lēmumus par izglītības iestāžu tīkla attīstību.

Noteikumu projekts paredz precizēt normu, ka minimālais izglītojamo skaits 10. -12. klašu grupā, lai saņemtu proporcionālo finansējumu ir 15 izglītojamie.

2026. gada 23. jūlijā Saeima pieņēma grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, piešķirot pilsētas statusu Carnikavai. Tādējādi ir nepieciešams veikt grozījumu noteikumu 1. pielikumā, precizējot pašvaldību administratīvi teritoriālo iedalījumu.

Precizēts noteikumu projekta 1. pielikums.

Spēkā esošo noteikumu regulējumā ir noteikts, kuras pašvaldības izglītības iestādes ir uzskatāmas par izglītības iestādi ar augstu pieejamības risku. Ņemot vērā, ka daļā pašvaldību vēl turpinās lēmumu pieņemšanas process par izglītības iestāžu tīkla pielāgošanu jaunajam finansēšanas modelim un šie lēmumi tiek pieņemti pakāpeniski un balstoties uz pašvaldības sniegto informāciju un Izglītības un zinātnes ministrijas izvērtējumu, izglītības iestāžu sarakstu ir nepieciešams papildināt ar Mērsraga vidusskolu.

Precizēts noteikuma projekta 2. pielikums, papildinot ar Mērsraga vidusskolu, iekļaujot to izglītības iestāžu sarakstā, kurām piemērojami īpašie nosacījumi.

Ministru kabineta 2026. gada 14. aprīļa noteikumi Nr.205 ""Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs" nosaka, ka valsts budžeta mērķdotācija tālmācības izglītības programmām tiek aprēķināta pēc normētu klašu principa, pieņemot, ka vienā klasē ir 40 izglītojamie, kā rezultātā aprēķinos nav nepieciešams piemērot noteikumos Nr. 205 noteikto proporcionalitāti faktiskajam izglītojamo skaitam attiecībā pret noteikto kvantitatīvo rādītāju. Ir nepieciešams noteikt minimālo izglītojamo skaitu, tāpat ka citām grupām, kā arī jāprecizē finansēšanas kārtība attiecībā uz tālmācības programmu finansēšanu.

Precizēts noteikumu projekta 3. pielikums, kurā noteikti zemāki kvantitatīvie kritēriji 16. grupai. Vienlaikus noteikumu projekts paredz kārtības precizēšanu, kādā valsts piedalās tālmācības izglītības programmu finansēšanā, proti, valsts piedalās tālmācības pedagogu darba samaksas finansēšanā pilnā apmērā no finansējuma, kas aprēķināms atbilstoši finansēšanas noteikumiem.

Spēkā esošo noteikumu regulējumā nepilnīgi ir atspoguļota kārtībā, kādā valsts piedalās atbalsta personāla finansēšanā, vienlaikus nemainot finansēšanas modeļa aprēķina būtību.

Tiek precizēts noteikumu projekts nosakot, ka, ja izglītojamo skaits neatbilst šo noteikumu 3. pielikumā norādītajiem kvantitatīvajiem rādītājiem un pieļaujamai svārstībai, ievērojot šo noteikumu 9. un 10. punktu, tad valsts piedalās izglītības iestādē nodarbināto attiecīgās klašu grupas atbalsta personāla darba samaksas finansēšanā pilnā apmērā no finansējuma, kas aprēķināms atbilstoši finansēšanas noteikumiem (kas šobrīd ir 70% no finansēšanas modelī plānotā).

Ministru kabineta noteikumu 17. punkts paredz, ka izglītības iestādes dibinātājs tajā noteikto informāciju ministrijā iesniedz līdz kārtējā gada 30. jūnijam. Pirmajā noteikumu piemērošanas gadā vairāki izglītības iestāžu dibinātāji informāciju par nepieciešamību piemērot noteikumos paredzētos īpašos gadījumus ir iesnieguši pēc noteiktā termiņa.

Ņemot vērā, ka 2026./2027. mācību gads ir pirmais noteikumu piemērošanas gads un dibinātājiem ir nepieciešams pielāgoties jaunajai kārtībai, kā arī lai nodrošinātu iespēju izvērtēt pēc 2026. gada 30. jūnija saņemto informāciju pēc būtības, nepieciešams noteikt pārejas regulējumu informācijas iesniegšanai un tās izvērtēšanai.