23-TA-3084: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma 2.3. reformu un investīciju virziena "Digitālā transformācija" 2.3.1.r. reformas "Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītības atbalstam" 2.3.1.4.i. investīcijas "Individuālo mācību kontu pieejas attīstība" īstenošanas noteikumi " sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
ES dokuments
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par individuālo mācību kontu pieejas attīstību un īstenošanu” (turpmāk – MK noteikumi) izstrādāts pamatojoties uz:
1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12. februāra Regulu (ES) 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (turpmāk – regula 2021/241);
2) Latvijas Atveseļošanas un noturības plānu, kura novērtējums apstiprināts ar Padomes 2021. gada 13. jūlija Īstenošanas lēmumu par Latvijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu, un kura 2.komponentes “Digitālā transformācija” 2.3. reformu un investīciju virziena “Digitālās prasmes” 2.3.1.r. reformas “Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstība” atskaites punkta “Individuālo mācību kontu pieejas attīstība” kvalitatīvā rādītāja sasniegšanu apliecina spēkā stājušies– Ministru kabineta noteikumi;
3) 2021. gada 3. septembra Eiropas Komisijas un Latvijas Republikas parakstīto Atveseļošanas un noturības mehānisma finansēšanas nolīgumu;
4) Eiropas Savienības fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijas;
5) Padomes 2023. gada 5. decembra Īstenošanas lēmumu, ar ko groza Īstenošanas 2021. gada 13. jūlija lēmumu par Latvijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu;
6) Likuma par budžeta un finanšu vadību 19.3 panta otro daļu; un ievērojot informatīvajā ziņojumā “Par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.komponentes “Digitālā transformācija” 2.3.reformu un investīciju virziena “Digitālās prasmes” 2.3.1.r. reformas “Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstība” 2.3.1.4.i. investīcijas “Individuālo mācību kontu pieejas attīstība” īstenošanu” noteikto (izskatīts Ministru kabineta 2023. gada 4. jūlija sēdē, protokola Nr. 35 33.§).
1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12. februāra Regulu (ES) 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (turpmāk – regula 2021/241);
2) Latvijas Atveseļošanas un noturības plānu, kura novērtējums apstiprināts ar Padomes 2021. gada 13. jūlija Īstenošanas lēmumu par Latvijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu, un kura 2.komponentes “Digitālā transformācija” 2.3. reformu un investīciju virziena “Digitālās prasmes” 2.3.1.r. reformas “Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstība” atskaites punkta “Individuālo mācību kontu pieejas attīstība” kvalitatīvā rādītāja sasniegšanu apliecina spēkā stājušies– Ministru kabineta noteikumi;
3) 2021. gada 3. septembra Eiropas Komisijas un Latvijas Republikas parakstīto Atveseļošanas un noturības mehānisma finansēšanas nolīgumu;
4) Eiropas Savienības fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijas;
5) Padomes 2023. gada 5. decembra Īstenošanas lēmumu, ar ko groza Īstenošanas 2021. gada 13. jūlija lēmumu par Latvijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu;
6) Likuma par budžeta un finanšu vadību 19.3 panta otro daļu; un ievērojot informatīvajā ziņojumā “Par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.komponentes “Digitālā transformācija” 2.3.reformu un investīciju virziena “Digitālās prasmes” 2.3.1.r. reformas “Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstība” 2.3.1.4.i. investīcijas “Individuālo mācību kontu pieejas attīstība” īstenošanu” noteikto (izskatīts Ministru kabineta 2023. gada 4. jūlija sēdē, protokola Nr. 35 33.§).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
MK noteikumu projekta mērķis ir noteikt aprobācijas nosacījumus izglītības programmu un papildu atbalsta pakalpojumu atbalsta saņemšanai 2.3.1.4.i. investīcijas "Individuālo mācību kontu pieejas attīstība" daļas ietvaros, kā arī prasmju pārvaldības platformas prototipa darbības un pārvaldības nosacījumus, lai nodrošinātu individuālo mācību kontu pieejas aprobēšanu, kas ļaus pilnvērtīgi pārvadīt personu mācību tiesības un rezultātus, nodrošināt individuālo mācību kontu un mācību procesu pārvaldību un veikt aprobēšanas datu uzkrāšanu un analīzi.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Latvijā pēdējo gadu laikā ir īstenotas nozīmīgas valsts atbalsta programmas ar Eiropas Savienības (turpmāk – ES) fondu finansējuma atbalstu, kas nodrošina atbalstu pieaugušajiem prasmju pilnveidei un pārkvalifikācijai, tomēr Latvijas iedzīvotāju līdzdalība pieaugušo izglītības aktivitātēs kopumā saglabājas zemāka nekā vidēji ES. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (turpmāk – CSP) darbaspēka apsekojumu ik gadu tiek mērīts iedzīvotāju (25-64 gadi) īpatsvars, kas piedalījušies pieaugušo izglītībā četru nedēļu laikā pirms aptaujas veikšanas. 2019.gadā izglītībā iesaistījās 7,4% pieaugušo salīdzinājumā ar 10,8% ES valstīs. Covid-19 ierobežojumu dēļ 2020. gadā šis rādītājs samazinājās līdz 6,6% (ES valstīs vidēji tas bija 9,1%). Ņemot vērā dažādus atbalsta pasākumus un spēju pielāgoties mainīgajiem apstākļiem, 2021.gadā pieaugušo izglītībā iesaistījās jau 8,6% pieaugušo (vidēji ES 10,8%), savukārt, 2022. gadā šis rādītājs ir 9,7%, sasniedzot augstāko līdzdalības līmeni kopš uzskaites sākuma, taču tas joprojām ir par 2,2 procentpunktiem zemāks nekā vidēji ES (11,9%).
Pieaugušo izglītību nodrošina Labklājības ministrija (turpmāk – LM), Ekonomikas ministrija (turpmāk – EM) un Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – IZM), kā arī citas ministrijas atbilstoši savai kompetencei un mērķa grupai. Līdz ar to būtiska ir koordinēta un savstarpēji sistematizēta pieeja pieaugušo izglītībā, kas ļauj sasniegt to mērķa grupu, kurai visvairāk ir nepieciešams atbalsts, lai veicinātu nodarbinātību un darba tirgum nepieciešamo prasmju apguvi. Cilvēkkapitāla attīstības politika prasa plašu vienprātību un stratēģisko starpinstitucionālo politiku koordināciju ne tikai izglītības, bet arī ekonomikas, nodarbinātības un sociālās labklājības jomā. Tai skaitā ir ļoti būtisks vienas pieturas izglītības portāls, kas ļauj pieaugušajam neatkarīgi no tā nodarbinātības statusa vienkārši atrast informāciju un piekļūt mācību pakalpojumam, kas atbilst indivīda vajadzībām un veicina tā nodarbinātību. Līdz ar to valsts līmenī ir jānodrošina vienota informācija un komunikācija, neatkarīgi no valsts institūcijas, kas nodrošina konkrēto valsts atbalsta programmu.
2023. gada 7. jūlijā tika apstiprināts informatīvais ziņojums “Par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.komponentes “Digitālā transformācija” 2.3.reformu un investīciju virziena “Digitālās prasmes” 2.3.1.r. reformas “Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstība” (turpmāk – 2.3.1.r. reforma) 2.3.1.4.i. investīcijas “Individuālo mācību kontu pieejas attīstība” īstenošanu” (turpmāk - 2.3.1.4.i. investīcija), kas nosaka investīcijas: mērķi un mērķa grupu; rādītājus, t.sk. sasniedzamos rezultātus; atbalstāmās darbības un izmaksu attiecināmības nosacījumus; finansējuma saņēmēju un iesaistīto institūciju tiesības un pienākumus; projekta ieviešanas un uzraudzības nosacījumus. Atbilstoši informatīvajam ziņojumam Valsts izglītības attīstības aģentūra (turpmāk – VIAA) sagatavoja projekta pieteikumu, kuru vērtēja un apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – nozares ministrija). Atbilstoši lēmumam par projekta apstiprināšanu VIAA 2023. gada 6. oktobrī noslēdza vienošanos Nr.2.3.1.4.i.0/1/23/I/CFLA/001 projekta “Individuālo mācību kontu pieejas attīstība” īstenošanu ar Centrālo finanšu un līguma aģentūru (turpmāk – CFLA).
Investīcijas mērķis ir līdz 2026. gada 31. maijam attīstīt un aprobēt Latvijas kontekstam atbilstošu individuālo mācību kontu pieeju (turpmāk – IMK pieejas aprobācija), kas stiprina indivīda mācību ceļu īstenošanu, pārvaldību un informācijas par mācīšanas rezultātiem uzglabāšanu, kā arī sekmēt pieaugušo dalību izglītībā, palīdzot apgūt un pilnveidot sabiedrības digitālās prasmes, tostarp veicinot piekļuvi starptautisku un ārvalstu mācību platformu mācību iespējām, izmantojot IMK resursus. Tai skaitā attīstīt atbilstošu digitālo vidi IMK pieejas aprobēšanai un turpmākai funkcionēšanai – Prasmju pārvaldības platformu (turpmāk – platforma), kas ļaus pilnvērtīgi pārvadīt personu mācību tiesības un rezultātus, nodrošināt IMK un mācību procesu administrēšanu un veikt IMK pieejas aprobēšanas datu uzkrāšanu un analīzi.
Investīcijas tiešā mērķa grupa ir pieaugušie vecumā no 18 gadiem.
Investīcijas ietvaros pieejamais finansējums
Investīcijas finansējumu veido Atveseļošanas un noturības mehānisma fonda (turpmāk - AF) finansējums 14 306 000 euro un maksimāli plānotais nacionālais valsts budžeta finansējums pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) segšanai 840 193 euro. PVN izmaksas nav attiecināmas finansēšanai no AF finansējuma.
Investīcijas atbalsts tiks sniegts granta veidā. Indikatīvais izmaksu sadalījums:
IMK ieviešanas un aprobācijas koncepta izstrādei un validācijai plānots novirzīt indikatīvi 3% no finansējuma jeb 429 180 euro AF finansējuma, un atbilstoši plānotajam pakalpojumu apjomam nepieciešams papildu finansējums no valsts budžeta līdzekļiem PVN 21 % apmērā izmaksu segšanai 30 043 euro apmērā;
Platformas izstrādei, aprobācijai un pilnveidei, un starptautisku un ārvalstu mācību platformu kursu, t.sk. (Massive Open Online Courses; turpmāk – MOOC) lokalizācijai un integrācijai platformā, un piekļuves nodrošināšanai Latvijā veidotiem mācību platformu mācību kursiem un mācību materiāliem plānots novirzīt indikatīvi 25% no AF finansējuma jeb 3 576 500 euro, un atbilstoši plānotajam pakalpojumu apjomam nepieciešams papildu finansējums no valsts budžeta līdzekļiem PVN 21 % apmērā izmaksu segšanai 689 980 euro apmērā;
Mērķa grupas digitālo prasmju mācībām un mācību atbalsta pasākumiem plānots novirzīt indikatīvi 62% no AF finansējuma (ieskaitot karjeras attīstības atbalsta izmaksas, motivējošas stipendijas grūtāk sasniedzamām grupām, transporta un izmitināšanas izmaksu kompensēšanai) 8 869 720 euro. Ja faktiskais finansējuma izlietojums citās informatīvājā ziņojumā norādītajās pozīcijās būs mazāks par maksimāli pieļaujamo, tad radušos ietaupījumus novirza mērķa grupas digitālo prasmju mācību apguvei un atbalsta pasākumu īstenošanai;
Informēšanas un motivācijas veicināšanas pasākumiem plānots novirzīt indikatīvi 3% no AF finansējuma jeb 429 180 euro un atbilstoši plānotajam pakalpojumu apjomam nepieciešams papildu finansējums no valsts budžeta līdzekļiem PVN 21 % apmērā izmaksu segšanai 90 128 euro apmērā;
Projekta vadībai plānots novirzīt indikatīvi 7% no AF finansējuma jeb 1 001 420 euro un atbilstoši plānotajam pakalpojumu apjomam nepieciešams papildu finansējums no valsts budžeta līdzekļiem PVN 21 % apmērā izmaksu segšanai 30 042 euro apmērā.
Latvijā tāpat kā vidēji ES visaktīvāk pieaugušo izglītībā iesaistās personas ar augstāko izglītību (17,7%, 2022), bet zemāka aktivitāte ir personām ar vispārējo vidējo izglītību (6,0%, 2022) vai ar arodizglītību, vai profesionālo vidējo izglītību (4,3%, 2022) (dati par grupu ar pamatizglītību vai zemāku nav pieejami). Kā lielākajā daļā ES dalībvalstu, arī Latvijā sievietes aktīvāk piedalās pieaugušo izglītībā kā vīrieši (attiecīgi 12,5% un 6,6%, 2022).[1] Pieaugušo izglītībā ir nepieciešamas pārmaiņas un atbalsta pasākumu pilnveide, lai kāpinātu pieaugušo dalību izglītībā un sasniegtu izglītības attīstības pamatnostādnēs “Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai” noteikto mērķi, ka 2027. gadā izglītībā piedalās 12% pieaugušo.
CSP dati rāda, ka 2022. gadā par 13 procentpunktiem, salīdzinājumā ar 2020. gadu, pieaudzis arī nodarbināto pieaugušo īpatsvars, kuri piedalījās izglītības aktivitātēs apmaksāto darba stundu laikā – no 34,9% 2020. gadā līdz 47,9% 2022. gadā.[2] IZM 2023. gada preses relīzē “Dalība pieaugušo izglītībā Latvijā 2022. gadā sasniedz līdz šim augstāko līmeni” atzīst, ka statistikas dati liecina, ka gan darba devēji, gan privātpersonas aktīvi izmantojušas publiski piedāvātās prasmju attīstības, pilnveides un pārkvalifikācijas iespējas.
2022. gada 16. jūnijā ir apstiprināts ES Padomes ieteikums par individuālajiem mācību kontiem. [3] Ieteikuma mērķis ir atbalstīt pieaugušo darbspējīgā vecumā piekļuvi mācībām neatkarīgi no viņu izglītības līmeņa, nodarbinātības vai profesionālā statusa, kā arī palielināt personām paredzētos stimulus un vairotu motivāciju mācīties. Lai šos mērķus sasniegtu, tiek ieteikts veidot individuālos mācību kontus (turpmāk – IMK). Tai skaitā ES padome aicina analizēt un aprobēt modeļus un pieejas, ko varētu izmantot individuālā līmenī pieaugušo izglītībā un prasmju pilnveides publiskai un privātai finansēšanai, jo ilgtspējīgs finansējums ir īpaši svarīgs prasmīgu darbinieku trūkuma apstākļos, un īpašu uzmanību veltīt neaizsargātām grupām un mazprasmīgiem darbiniekiem. IMK pieeja ir jāveido kā papildus elements un atbalsta sistēma pieaugušo izglītībai, neveidojot paralēlu atbalsta mehānismu jau esošajam atbalstam un pieaugušo izglītības iniciatīvām.
ES dalībvalstīs ir dažāda pieeja un gatavības pakāpe IMK pieejas ieviešanai un izstrādei, bet visas valstis ir vienojošās, ka nepieciešams nodrošināt vienotas iespējas un piekļuvi mācībām tieši indivīdam un tam jāsniedz atbalsts neatkarīgi no personas nodarbinātības statusa. ES dalībvalstis saskaras ar līdzīgām problēmām – zema pieaugušo iesaiste mācībās, jaunu finansēšanas modeļu izveide, nodrošinot ilgtspējīgu finansējumu pieaugušo izglītībā un izglītības kvalitāte, tai skaitā iztrūkst vienota informācija par mācību iespējām un piekļuve atbalsta pasākumiem (karjeras konsultācijas, prasmju novērtēšana), ja tādi ir nepieciešami.
Saskaņā ar Eiropas Padomes 2021.gada 6.jūlija lēmumu par AF plāna izvērtējuma apstiprināšanu un atbilstoši AF plāna Darbības kārtībai, par kuru vienojas Eiropas Komisija (turpmāk – EK) un Latvija, 2.3.1.r. un 2.3.1.4.i. investīcijas ietvaros ir jāsniedz šādi mērķa rādītāji:
1) līdz 2024. gada 31. decembrim sasniedzot šādu investīcijas mērķa rādītāju: “Pieaugušie, kuriem palīdzēts apgūt digitālās prasmes, izmantojot individuālo mācību kontu resursus” (Nr.66) – 1 000 personas, ko pamato “kopsavilkuma dokuments, kurā pienācīgi pamatots, kā tika apmierinoši sasniegts mērķis (tostarp visi būtiskie elementi), kopā ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajiem pierādījumiem. Šā dokumenta pielikumā iekļauj to sertifikātu sarakstu, kas izdoti par mācību pabeigšanu”, t.i. iegūtās izglītības, profesionālās kvalifikācijas vai neformālās izglītības programmām – zināšanu un prasmju apliecinošus dokumentus;
2) līdz 2026. gada 31. maijam sasniedzot šādu investīcijas mērķa rādītāju: “Pieaugušie, kuriem palīdzēts apgūt digitālās prasmes, izmantojot individuālo mācību kontu resursus” (Nr.67) – 3 500 personas, ko pamato “kopsavilkuma dokuments, kurā pienācīgi pamatots, kā tika apmierinoši sasniegts mērķis (tostarp visi būtiskie elementi), kopā ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajiem pierādījumiem. Šā dokumenta pielikumā iekļauj to sertifikātu sarakstu, kas izdoti par mācību pabeigšanu”, t.i. iegūtās izglītības, profesionālās kvalifikācijas vai neformālās izglītības programmām – zināšanu un prasmju apliecinošus dokumentus;
3) līdz 2023. gada 31. decembrim nodrošinot reformas 2.3.1.r. “Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstība” atskaites punkta “Individuālo mācību kontu pieejas attīstība” (Nr.60), kas nosaka, ka ir stājušies spēkā MK noteikumi, kuros precizēta pieeja individuālā mācību konta izveidei, tostarp: a) atbilstības kritēriju noteikšana, b) izglītotāju atlases kritēriju noteikšana, sasniegšanu, ko pamato “Attiecīgā tiesību akta kopija un saite uz publikāciju oficiālajā izdevumā, tostarp atsauce uz norādi par stāšanos spēkā, kopā ar kopsavilkuma dokumentu, kurā pienācīgi pamatots, kā tika apmierinoši sasniegts atskaites punkts, ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajiem pierādījumiem”, t.i. Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicētos MK noteikumus;
4) līdz 2026. gada 31. maijam, nodrošinot reformas 2.3.1.r. “Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstība” mērķa rādītāja “Individuālo mācību kontu pieejas izmēģinājuma projekts” (Nr.61.) – pabeigts viens izmēģinājuma projekts, lai novērtētu tāda IMK risinājuma izveidi, kas būtu vispiemērotākais Latvijas situācijai. Paredzams, ka izmēģinājuma projektā tiks iesaistītas 3500 personas, kas veido individuālos mācību kontus, pārvalda šos individuālos mācību kontus un glabā datus par līdzdalību un rezultātu radītājiem projekta laikā” – sasniegšanu, ko pamato “kopsavilkuma dokuments, kurā pienācīgi pamatots, kā tika apmierinoši sasniegts mērķis (tostarp visi būtiskie elementi), kopā ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajiem pierādījumiem. Šā dokumenta pielikumā iekļauj šādus dokumentārus pierādījumus: a) ziņojumu par izmēģinājuma projekta rezultātiem, tostarp par to, cik personām ir individuālie mācību konti, un norādi par turpmākajiem pasākumiem; b) projekta īstenošanai nepieciešamā līguma kopiju”.
Papildus AF plānā noteiktajiem mērķa rādītājiem investīcijai ir noteikti šādi nacionālie rādītāji, kuru sasniegšanu apstiprina nozares ministrijas atzinums:
1. Līdz 2023. gada 31. decembrim definēts IMK ieviešanas un aprobācijas koncepts,
2. Līdz 2023. gada 31.decembrim izstrādāts digitālās Prasmju pārvaldības platformas koncepts, kas ietver IMK funkcionalitātes aprakstu un ieviešanas posmus.
3. Līdz 2024. gada 31. decembrim uzsākta platformas sākotnējā modeļa aprobācija.
4. Līdz 2026. gada 31. maijam izveidota funkcionējoša platforma ar vismaz 3 500 IMK lietotājiem, kurā ir pieejami atbilstoši saistītie pakalpojumi, un nodrošināti risinājumi nepieciešamai datu apmaiņai ar citām valsts informācijas sistēmām un integrācijai ar saistītām publiskām platformām, kā arī integrēta iespēja piekļūt starptautisku un ārvalstu mācību platformām.
Investīcija dos ieguldījumu AF plāna kopējā rādītāja “RRFCI10 Izglītības vai apmācības dalībnieku skaits, uzskaitot dalībniekus pa dzimumiem un vecuma grupām, kuri piedalās digitālo prasmju apmācībās” izpildē un “RRFCI10 Izglītības vai apmācības dalībnieku skaits, uzskaitot dalībniekus pa dzimumiem (vīrieši, sievietes, nebinārais) un vecuma grupām (0-17, 18-29, 30-54, 55 un vairāk gadi), kuri piedalās digitālo prasmju apmācībās sasniegšanā”. Apstrādājot projekta dalībnieku personas datus tiks ievēroti normatīvo aktu par personas datu aizsardzību un apstrādi noteiktie ierobežojumi. Ievērojot to, ka Latvijas normatīvajos aktos nav paredzēts dzimuma iedalījums “nebinārais”, dalībnieku iedalījums pēc dzimuma tiks veikts saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Fizisko personu datu reģistrā esošajiem datiem.
Investīcijas ieviešanas teritorija – Latvijas Republika.
Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma ietvaros būtiska uzmanība tiek pievērsta tieši digitālo prasmju attīstībai. Ņemot vērā demogrāfijas un nodarbinātības situāciju ES un visā pasaulē, kuru fundamentāli ietekmē digitālo tehnoloģiju attīstības ātrums un izmantošana, mākslīgā intelekta tehnoloģiju un dažādu datu risinājumu ienākšana, automatizācija, arī visdažādāko nodarbinātības formu attīstība, ikvienam pieaugušajam, lai uzlabotu, uzturētu savu konkurētspēju aizvien komplicētākā darba tirgū, nepārtraukta jaunu prasmju apguve un attīstības domāšana (growth mindset) ir pašsaprotama. Latvijas iedzīvotāju vidū digitālās pamatprasmes un par pamatprasmēm augstākas digitālās prasmes, kā arī digitālā satura radīšanas pamatprasmes joprojām ir nedaudz vājākas par ES vidējo rādītāju, 51 % iedzīvotājiem vecumā no 16 līdz 74 gadiem ir digitālās prasmes vismaz pamatlīmeņa, 24 % ir digitālās prasmes virs pamatlīmeņa un 64% ir pamatprasmes digitālā satura radīšanai salīdzinājumā ar attiecīgajiem ES vidējiem rādītājiem — 54%, 26% un 66%.[4] Lai pietuvotos Eiropas Komisijas noteiktajam digitālajam mērķim un vismaz 80% ES iedzīvotājiem nodrošinātu pamata digitālās prasmes, Latvijā tiek ieviesta Digitalizācijas stratēģija, kas atspoguļota Digitālās transformācijas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam,[5] kāpinot vairākus Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (turpmāk - DESI) rādītājus. Līdz ar to IMK pieejas aprobācijas ietvaros digitālās prasmes varēs apgūt vismaz 3500 personas.
Līdz ar to, lai sasniegtu 2.3.1.r. un 2.3.1.4.i. investīcijas ietvaros noteiktos mērķa rādītājus un nacionālos rādītājus nepieciešams izstrādāt šo MK noteikumu projektu, kas nosaka tiesības personām saņemt atbalstu granta veidā izglītības programmu apguvei, prasības izglītības pakalpojumu sniedzējiem, prasmju pārvaldības platformas prototipa pārvaldības nosacījumus. Ņemot vērā, ka MK noteikumu projekts ir investīcijas atskaites punkts Nr. 60, tad izstrādātais projekts ir nosūtīts EK izvērtēšanai un saskaņošanai, kā arī saņemtās rekomendācijas ir iestrādātas MK noteikumu projektā.
Pieaugušo izglītības sistēmai ir jāatbalsta valsts cilvēkkapitāla attīstība un katra indivīda attīstības vajadzības, kā arī darba devēju vajadzības. IMK pieejas ieviešana veicinās cilvēkcentrētas pieaugušo izglītības attīstību, kas ietver sistemātisku un koordinētu pieaugušo izglītības pārvaldību, monitoringu un izglītības kvalitātes vadību. Ilgtspējīgas pieaugušo izglītības sistēmas izveide ir laikietilpīgs process, kas prasa elastīgu pieeju, galveno partneru iesaisti, savstarpēji saskaņotu starpresoru darbību un procesu izveidi.
Ņemot vērā, ka IMK tiek attīstīta kā jauna pieeja, kas paredz pieejas attīstību un aprobāciju (policy experimentation), Izglītības un zinātnes ministrijai līdz 2026. gada 31. maijam ir jāveic aprobācijas rezultātu izvērtēšana un atbilstoši aprobācijas rezultātiem tiek izvērtēta pieejas ilgtspēja un nepieciešamība izstrādāt patstāvīgu normatīvo regulējumu Latvijas Atveseļošanas un noturības plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.3. reformu un investīciju virziena "Digitālā transformācija" 2.3.1.r. reformas "Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītības atbalstam" īstenošanas nodrošināšanai.
[1] Eurostat, Participation rate in education and training (last 4 weeks) by sex, age and educational attainment level, 2022, https://doi.org/10.2908/TRNG_LFSE_03 .
[2] CSP, IZI070. Nodarbinātie 25 – 64 gadu vecumā, kuri piedalījās izglītībā (Darbaspēka apsekojums), 2022, https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__IZG__IZ__IZI/IZI070/ .
[3] Padomes ieteikums, 2022.gada 16.jūnijs, par individuālajiem mācību kontiem (2022/C 243/03), https://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-8944-2022-INIT/lv/pdf
[4] Eiropas komisija, Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI) 2022. gadā, Latvija, https://digital-strategy.ec.europa.eu/lv/library/digital-economy-and-society-index-desi-2022
[5] https://www.vestnesis.lv/op/2021/133.1
Pieaugušo izglītību nodrošina Labklājības ministrija (turpmāk – LM), Ekonomikas ministrija (turpmāk – EM) un Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – IZM), kā arī citas ministrijas atbilstoši savai kompetencei un mērķa grupai. Līdz ar to būtiska ir koordinēta un savstarpēji sistematizēta pieeja pieaugušo izglītībā, kas ļauj sasniegt to mērķa grupu, kurai visvairāk ir nepieciešams atbalsts, lai veicinātu nodarbinātību un darba tirgum nepieciešamo prasmju apguvi. Cilvēkkapitāla attīstības politika prasa plašu vienprātību un stratēģisko starpinstitucionālo politiku koordināciju ne tikai izglītības, bet arī ekonomikas, nodarbinātības un sociālās labklājības jomā. Tai skaitā ir ļoti būtisks vienas pieturas izglītības portāls, kas ļauj pieaugušajam neatkarīgi no tā nodarbinātības statusa vienkārši atrast informāciju un piekļūt mācību pakalpojumam, kas atbilst indivīda vajadzībām un veicina tā nodarbinātību. Līdz ar to valsts līmenī ir jānodrošina vienota informācija un komunikācija, neatkarīgi no valsts institūcijas, kas nodrošina konkrēto valsts atbalsta programmu.
2023. gada 7. jūlijā tika apstiprināts informatīvais ziņojums “Par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.komponentes “Digitālā transformācija” 2.3.reformu un investīciju virziena “Digitālās prasmes” 2.3.1.r. reformas “Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstība” (turpmāk – 2.3.1.r. reforma) 2.3.1.4.i. investīcijas “Individuālo mācību kontu pieejas attīstība” īstenošanu” (turpmāk - 2.3.1.4.i. investīcija), kas nosaka investīcijas: mērķi un mērķa grupu; rādītājus, t.sk. sasniedzamos rezultātus; atbalstāmās darbības un izmaksu attiecināmības nosacījumus; finansējuma saņēmēju un iesaistīto institūciju tiesības un pienākumus; projekta ieviešanas un uzraudzības nosacījumus. Atbilstoši informatīvajam ziņojumam Valsts izglītības attīstības aģentūra (turpmāk – VIAA) sagatavoja projekta pieteikumu, kuru vērtēja un apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – nozares ministrija). Atbilstoši lēmumam par projekta apstiprināšanu VIAA 2023. gada 6. oktobrī noslēdza vienošanos Nr.2.3.1.4.i.0/1/23/I/CFLA/001 projekta “Individuālo mācību kontu pieejas attīstība” īstenošanu ar Centrālo finanšu un līguma aģentūru (turpmāk – CFLA).
Investīcijas mērķis ir līdz 2026. gada 31. maijam attīstīt un aprobēt Latvijas kontekstam atbilstošu individuālo mācību kontu pieeju (turpmāk – IMK pieejas aprobācija), kas stiprina indivīda mācību ceļu īstenošanu, pārvaldību un informācijas par mācīšanas rezultātiem uzglabāšanu, kā arī sekmēt pieaugušo dalību izglītībā, palīdzot apgūt un pilnveidot sabiedrības digitālās prasmes, tostarp veicinot piekļuvi starptautisku un ārvalstu mācību platformu mācību iespējām, izmantojot IMK resursus. Tai skaitā attīstīt atbilstošu digitālo vidi IMK pieejas aprobēšanai un turpmākai funkcionēšanai – Prasmju pārvaldības platformu (turpmāk – platforma), kas ļaus pilnvērtīgi pārvadīt personu mācību tiesības un rezultātus, nodrošināt IMK un mācību procesu administrēšanu un veikt IMK pieejas aprobēšanas datu uzkrāšanu un analīzi.
Investīcijas tiešā mērķa grupa ir pieaugušie vecumā no 18 gadiem.
Investīcijas ietvaros pieejamais finansējums
Investīcijas finansējumu veido Atveseļošanas un noturības mehānisma fonda (turpmāk - AF) finansējums 14 306 000 euro un maksimāli plānotais nacionālais valsts budžeta finansējums pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) segšanai 840 193 euro. PVN izmaksas nav attiecināmas finansēšanai no AF finansējuma.
Investīcijas atbalsts tiks sniegts granta veidā. Indikatīvais izmaksu sadalījums:
IMK ieviešanas un aprobācijas koncepta izstrādei un validācijai plānots novirzīt indikatīvi 3% no finansējuma jeb 429 180 euro AF finansējuma, un atbilstoši plānotajam pakalpojumu apjomam nepieciešams papildu finansējums no valsts budžeta līdzekļiem PVN 21 % apmērā izmaksu segšanai 30 043 euro apmērā;
Platformas izstrādei, aprobācijai un pilnveidei, un starptautisku un ārvalstu mācību platformu kursu, t.sk. (Massive Open Online Courses; turpmāk – MOOC) lokalizācijai un integrācijai platformā, un piekļuves nodrošināšanai Latvijā veidotiem mācību platformu mācību kursiem un mācību materiāliem plānots novirzīt indikatīvi 25% no AF finansējuma jeb 3 576 500 euro, un atbilstoši plānotajam pakalpojumu apjomam nepieciešams papildu finansējums no valsts budžeta līdzekļiem PVN 21 % apmērā izmaksu segšanai 689 980 euro apmērā;
Mērķa grupas digitālo prasmju mācībām un mācību atbalsta pasākumiem plānots novirzīt indikatīvi 62% no AF finansējuma (ieskaitot karjeras attīstības atbalsta izmaksas, motivējošas stipendijas grūtāk sasniedzamām grupām, transporta un izmitināšanas izmaksu kompensēšanai) 8 869 720 euro. Ja faktiskais finansējuma izlietojums citās informatīvājā ziņojumā norādītajās pozīcijās būs mazāks par maksimāli pieļaujamo, tad radušos ietaupījumus novirza mērķa grupas digitālo prasmju mācību apguvei un atbalsta pasākumu īstenošanai;
Informēšanas un motivācijas veicināšanas pasākumiem plānots novirzīt indikatīvi 3% no AF finansējuma jeb 429 180 euro un atbilstoši plānotajam pakalpojumu apjomam nepieciešams papildu finansējums no valsts budžeta līdzekļiem PVN 21 % apmērā izmaksu segšanai 90 128 euro apmērā;
Projekta vadībai plānots novirzīt indikatīvi 7% no AF finansējuma jeb 1 001 420 euro un atbilstoši plānotajam pakalpojumu apjomam nepieciešams papildu finansējums no valsts budžeta līdzekļiem PVN 21 % apmērā izmaksu segšanai 30 042 euro apmērā.
Latvijā tāpat kā vidēji ES visaktīvāk pieaugušo izglītībā iesaistās personas ar augstāko izglītību (17,7%, 2022), bet zemāka aktivitāte ir personām ar vispārējo vidējo izglītību (6,0%, 2022) vai ar arodizglītību, vai profesionālo vidējo izglītību (4,3%, 2022) (dati par grupu ar pamatizglītību vai zemāku nav pieejami). Kā lielākajā daļā ES dalībvalstu, arī Latvijā sievietes aktīvāk piedalās pieaugušo izglītībā kā vīrieši (attiecīgi 12,5% un 6,6%, 2022).[1] Pieaugušo izglītībā ir nepieciešamas pārmaiņas un atbalsta pasākumu pilnveide, lai kāpinātu pieaugušo dalību izglītībā un sasniegtu izglītības attīstības pamatnostādnēs “Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai” noteikto mērķi, ka 2027. gadā izglītībā piedalās 12% pieaugušo.
CSP dati rāda, ka 2022. gadā par 13 procentpunktiem, salīdzinājumā ar 2020. gadu, pieaudzis arī nodarbināto pieaugušo īpatsvars, kuri piedalījās izglītības aktivitātēs apmaksāto darba stundu laikā – no 34,9% 2020. gadā līdz 47,9% 2022. gadā.[2] IZM 2023. gada preses relīzē “Dalība pieaugušo izglītībā Latvijā 2022. gadā sasniedz līdz šim augstāko līmeni” atzīst, ka statistikas dati liecina, ka gan darba devēji, gan privātpersonas aktīvi izmantojušas publiski piedāvātās prasmju attīstības, pilnveides un pārkvalifikācijas iespējas.
2022. gada 16. jūnijā ir apstiprināts ES Padomes ieteikums par individuālajiem mācību kontiem. [3] Ieteikuma mērķis ir atbalstīt pieaugušo darbspējīgā vecumā piekļuvi mācībām neatkarīgi no viņu izglītības līmeņa, nodarbinātības vai profesionālā statusa, kā arī palielināt personām paredzētos stimulus un vairotu motivāciju mācīties. Lai šos mērķus sasniegtu, tiek ieteikts veidot individuālos mācību kontus (turpmāk – IMK). Tai skaitā ES padome aicina analizēt un aprobēt modeļus un pieejas, ko varētu izmantot individuālā līmenī pieaugušo izglītībā un prasmju pilnveides publiskai un privātai finansēšanai, jo ilgtspējīgs finansējums ir īpaši svarīgs prasmīgu darbinieku trūkuma apstākļos, un īpašu uzmanību veltīt neaizsargātām grupām un mazprasmīgiem darbiniekiem. IMK pieeja ir jāveido kā papildus elements un atbalsta sistēma pieaugušo izglītībai, neveidojot paralēlu atbalsta mehānismu jau esošajam atbalstam un pieaugušo izglītības iniciatīvām.
ES dalībvalstīs ir dažāda pieeja un gatavības pakāpe IMK pieejas ieviešanai un izstrādei, bet visas valstis ir vienojošās, ka nepieciešams nodrošināt vienotas iespējas un piekļuvi mācībām tieši indivīdam un tam jāsniedz atbalsts neatkarīgi no personas nodarbinātības statusa. ES dalībvalstis saskaras ar līdzīgām problēmām – zema pieaugušo iesaiste mācībās, jaunu finansēšanas modeļu izveide, nodrošinot ilgtspējīgu finansējumu pieaugušo izglītībā un izglītības kvalitāte, tai skaitā iztrūkst vienota informācija par mācību iespējām un piekļuve atbalsta pasākumiem (karjeras konsultācijas, prasmju novērtēšana), ja tādi ir nepieciešami.
Saskaņā ar Eiropas Padomes 2021.gada 6.jūlija lēmumu par AF plāna izvērtējuma apstiprināšanu un atbilstoši AF plāna Darbības kārtībai, par kuru vienojas Eiropas Komisija (turpmāk – EK) un Latvija, 2.3.1.r. un 2.3.1.4.i. investīcijas ietvaros ir jāsniedz šādi mērķa rādītāji:
1) līdz 2024. gada 31. decembrim sasniedzot šādu investīcijas mērķa rādītāju: “Pieaugušie, kuriem palīdzēts apgūt digitālās prasmes, izmantojot individuālo mācību kontu resursus” (Nr.66) – 1 000 personas, ko pamato “kopsavilkuma dokuments, kurā pienācīgi pamatots, kā tika apmierinoši sasniegts mērķis (tostarp visi būtiskie elementi), kopā ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajiem pierādījumiem. Šā dokumenta pielikumā iekļauj to sertifikātu sarakstu, kas izdoti par mācību pabeigšanu”, t.i. iegūtās izglītības, profesionālās kvalifikācijas vai neformālās izglītības programmām – zināšanu un prasmju apliecinošus dokumentus;
2) līdz 2026. gada 31. maijam sasniedzot šādu investīcijas mērķa rādītāju: “Pieaugušie, kuriem palīdzēts apgūt digitālās prasmes, izmantojot individuālo mācību kontu resursus” (Nr.67) – 3 500 personas, ko pamato “kopsavilkuma dokuments, kurā pienācīgi pamatots, kā tika apmierinoši sasniegts mērķis (tostarp visi būtiskie elementi), kopā ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajiem pierādījumiem. Šā dokumenta pielikumā iekļauj to sertifikātu sarakstu, kas izdoti par mācību pabeigšanu”, t.i. iegūtās izglītības, profesionālās kvalifikācijas vai neformālās izglītības programmām – zināšanu un prasmju apliecinošus dokumentus;
3) līdz 2023. gada 31. decembrim nodrošinot reformas 2.3.1.r. “Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstība” atskaites punkta “Individuālo mācību kontu pieejas attīstība” (Nr.60), kas nosaka, ka ir stājušies spēkā MK noteikumi, kuros precizēta pieeja individuālā mācību konta izveidei, tostarp: a) atbilstības kritēriju noteikšana, b) izglītotāju atlases kritēriju noteikšana, sasniegšanu, ko pamato “Attiecīgā tiesību akta kopija un saite uz publikāciju oficiālajā izdevumā, tostarp atsauce uz norādi par stāšanos spēkā, kopā ar kopsavilkuma dokumentu, kurā pienācīgi pamatots, kā tika apmierinoši sasniegts atskaites punkts, ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajiem pierādījumiem”, t.i. Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicētos MK noteikumus;
4) līdz 2026. gada 31. maijam, nodrošinot reformas 2.3.1.r. “Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstība” mērķa rādītāja “Individuālo mācību kontu pieejas izmēģinājuma projekts” (Nr.61.) – pabeigts viens izmēģinājuma projekts, lai novērtētu tāda IMK risinājuma izveidi, kas būtu vispiemērotākais Latvijas situācijai. Paredzams, ka izmēģinājuma projektā tiks iesaistītas 3500 personas, kas veido individuālos mācību kontus, pārvalda šos individuālos mācību kontus un glabā datus par līdzdalību un rezultātu radītājiem projekta laikā” – sasniegšanu, ko pamato “kopsavilkuma dokuments, kurā pienācīgi pamatots, kā tika apmierinoši sasniegts mērķis (tostarp visi būtiskie elementi), kopā ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajiem pierādījumiem. Šā dokumenta pielikumā iekļauj šādus dokumentārus pierādījumus: a) ziņojumu par izmēģinājuma projekta rezultātiem, tostarp par to, cik personām ir individuālie mācību konti, un norādi par turpmākajiem pasākumiem; b) projekta īstenošanai nepieciešamā līguma kopiju”.
Papildus AF plānā noteiktajiem mērķa rādītājiem investīcijai ir noteikti šādi nacionālie rādītāji, kuru sasniegšanu apstiprina nozares ministrijas atzinums:
1. Līdz 2023. gada 31. decembrim definēts IMK ieviešanas un aprobācijas koncepts,
2. Līdz 2023. gada 31.decembrim izstrādāts digitālās Prasmju pārvaldības platformas koncepts, kas ietver IMK funkcionalitātes aprakstu un ieviešanas posmus.
3. Līdz 2024. gada 31. decembrim uzsākta platformas sākotnējā modeļa aprobācija.
4. Līdz 2026. gada 31. maijam izveidota funkcionējoša platforma ar vismaz 3 500 IMK lietotājiem, kurā ir pieejami atbilstoši saistītie pakalpojumi, un nodrošināti risinājumi nepieciešamai datu apmaiņai ar citām valsts informācijas sistēmām un integrācijai ar saistītām publiskām platformām, kā arī integrēta iespēja piekļūt starptautisku un ārvalstu mācību platformām.
Investīcija dos ieguldījumu AF plāna kopējā rādītāja “RRFCI10 Izglītības vai apmācības dalībnieku skaits, uzskaitot dalībniekus pa dzimumiem un vecuma grupām, kuri piedalās digitālo prasmju apmācībās” izpildē un “RRFCI10 Izglītības vai apmācības dalībnieku skaits, uzskaitot dalībniekus pa dzimumiem (vīrieši, sievietes, nebinārais) un vecuma grupām (0-17, 18-29, 30-54, 55 un vairāk gadi), kuri piedalās digitālo prasmju apmācībās sasniegšanā”. Apstrādājot projekta dalībnieku personas datus tiks ievēroti normatīvo aktu par personas datu aizsardzību un apstrādi noteiktie ierobežojumi. Ievērojot to, ka Latvijas normatīvajos aktos nav paredzēts dzimuma iedalījums “nebinārais”, dalībnieku iedalījums pēc dzimuma tiks veikts saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Fizisko personu datu reģistrā esošajiem datiem.
Investīcijas ieviešanas teritorija – Latvijas Republika.
Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma ietvaros būtiska uzmanība tiek pievērsta tieši digitālo prasmju attīstībai. Ņemot vērā demogrāfijas un nodarbinātības situāciju ES un visā pasaulē, kuru fundamentāli ietekmē digitālo tehnoloģiju attīstības ātrums un izmantošana, mākslīgā intelekta tehnoloģiju un dažādu datu risinājumu ienākšana, automatizācija, arī visdažādāko nodarbinātības formu attīstība, ikvienam pieaugušajam, lai uzlabotu, uzturētu savu konkurētspēju aizvien komplicētākā darba tirgū, nepārtraukta jaunu prasmju apguve un attīstības domāšana (growth mindset) ir pašsaprotama. Latvijas iedzīvotāju vidū digitālās pamatprasmes un par pamatprasmēm augstākas digitālās prasmes, kā arī digitālā satura radīšanas pamatprasmes joprojām ir nedaudz vājākas par ES vidējo rādītāju, 51 % iedzīvotājiem vecumā no 16 līdz 74 gadiem ir digitālās prasmes vismaz pamatlīmeņa, 24 % ir digitālās prasmes virs pamatlīmeņa un 64% ir pamatprasmes digitālā satura radīšanai salīdzinājumā ar attiecīgajiem ES vidējiem rādītājiem — 54%, 26% un 66%.[4] Lai pietuvotos Eiropas Komisijas noteiktajam digitālajam mērķim un vismaz 80% ES iedzīvotājiem nodrošinātu pamata digitālās prasmes, Latvijā tiek ieviesta Digitalizācijas stratēģija, kas atspoguļota Digitālās transformācijas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam,[5] kāpinot vairākus Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (turpmāk - DESI) rādītājus. Līdz ar to IMK pieejas aprobācijas ietvaros digitālās prasmes varēs apgūt vismaz 3500 personas.
Līdz ar to, lai sasniegtu 2.3.1.r. un 2.3.1.4.i. investīcijas ietvaros noteiktos mērķa rādītājus un nacionālos rādītājus nepieciešams izstrādāt šo MK noteikumu projektu, kas nosaka tiesības personām saņemt atbalstu granta veidā izglītības programmu apguvei, prasības izglītības pakalpojumu sniedzējiem, prasmju pārvaldības platformas prototipa pārvaldības nosacījumus. Ņemot vērā, ka MK noteikumu projekts ir investīcijas atskaites punkts Nr. 60, tad izstrādātais projekts ir nosūtīts EK izvērtēšanai un saskaņošanai, kā arī saņemtās rekomendācijas ir iestrādātas MK noteikumu projektā.
Pieaugušo izglītības sistēmai ir jāatbalsta valsts cilvēkkapitāla attīstība un katra indivīda attīstības vajadzības, kā arī darba devēju vajadzības. IMK pieejas ieviešana veicinās cilvēkcentrētas pieaugušo izglītības attīstību, kas ietver sistemātisku un koordinētu pieaugušo izglītības pārvaldību, monitoringu un izglītības kvalitātes vadību. Ilgtspējīgas pieaugušo izglītības sistēmas izveide ir laikietilpīgs process, kas prasa elastīgu pieeju, galveno partneru iesaisti, savstarpēji saskaņotu starpresoru darbību un procesu izveidi.
Ņemot vērā, ka IMK tiek attīstīta kā jauna pieeja, kas paredz pieejas attīstību un aprobāciju (policy experimentation), Izglītības un zinātnes ministrijai līdz 2026. gada 31. maijam ir jāveic aprobācijas rezultātu izvērtēšana un atbilstoši aprobācijas rezultātiem tiek izvērtēta pieejas ilgtspēja un nepieciešamība izstrādāt patstāvīgu normatīvo regulējumu Latvijas Atveseļošanas un noturības plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.3. reformu un investīciju virziena "Digitālā transformācija" 2.3.1.r. reformas "Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītības atbalstam" īstenošanas nodrošināšanai.
[1] Eurostat, Participation rate in education and training (last 4 weeks) by sex, age and educational attainment level, 2022, https://doi.org/10.2908/TRNG_LFSE_03 .
[2] CSP, IZI070. Nodarbinātie 25 – 64 gadu vecumā, kuri piedalījās izglītībā (Darbaspēka apsekojums), 2022, https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__IZG__IZ__IZI/IZI070/ .
[3] Padomes ieteikums, 2022.gada 16.jūnijs, par individuālajiem mācību kontiem (2022/C 243/03), https://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-8944-2022-INIT/lv/pdf
[4] Eiropas komisija, Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI) 2022. gadā, Latvija, https://digital-strategy.ec.europa.eu/lv/library/digital-economy-and-society-index-desi-2022
[5] https://www.vestnesis.lv/op/2021/133.1
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānā ir paredzēts mērķrādītājs attiecībā uz prasmēm: līdz 2030. gadam 60 % pieaugušo darbspējīgā vecumā būtu katru gadu jāpiedalās mācībās. ES līderi atzinīgi novērtēja šo mērķi 2021. gada 8. maijā pieņemtajā Portu deklarācijā un Eiropadomes 2021. gada 25. jūnija sanāksmes secinājumos.[1] Viens no Latvijas Nacionālajā attīstības plāna 2021.–2027. gadam rīcības virzieniem ir “Pieaugušo izglītība”, kura mērķa indikators ir progresa rādītāja “25–64 gadus veci pieaugušie, kuri pēdējo 12 mēnešu laikā piedalījušies formālajā vai neformālajā izglītībā/mācībās” vērtības 54% apmērā sasniegšana 2027.gadā, no kopējā Latvijas iedzīvotāju 25-64 gadu vecumā skaita (atbilstoši CSP datiem 2022.gadā šis rādītājs sasniedza 52,2%).[2] Lai sasniegtu Latvijas Nacionālajā attīstības plāna 2021. – 2027. gadam rīcības virziena “Pieaugušo izglītība” mērķa indikatoru raksturojošā progresa rādītāja vērtības pieaugumu ir Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027. gadam ir noteikti šādi rīcības virziena “Pieaugušo izglītība” uzdevumi: Nr. 171 “Pieaugušo intereses un iesaistes mūžizglītībā veicināšana, stiprinot kvalitatīvu un elastīgu pieaugušo izglītības piedāvājumu un paplašinot pieejamību, tam efektīvi izmantojot izglītības iestāžu un pieaugušo izglītības centru resursus, veidojot prasmju fondus, sekmējot darba devēju un nozaru ieguldījumu un nodarbināto motivāciju, nodrošinot t.s. otrās iespējas izglītību, atbilstoši darba tirgus tendencēm” un Nr. 172 “Pieaugušo izglītības īstenošana tautsaimniecības attīstībai nepieciešamo prasmju apguvei, t. sk. augstskolās (elastīga mācību piedāvājuma attīstība, tostarp modulārā izglītība, e-vidē un darba vidē balstītas mācības, mūžizglītības kompetenču apguve; personu profilēšana; ārpus formālās izglītības iegūto kompetenču atzīšana)”. Lai sasniegtu šādus rādītājus vai tiem būtiski pietuvotos nepieciešama ilgtspējīgs un sociāli atbildīgs atbalsta mehānisms pieaugušo izglītībai, kā arī koordinēta sadarbība un aktivitātes valsts institūciju ietvaros, kas īsteno pieaugušo izglītību dažādām mērķa grupām. Lai nodrošinātu cilvēkkapitāla attīstības pārvaldību un vienotu mācību vajadzību noteikšanu ir izveidota Cilvēkkapitāla attīstības padome, kas ir koleģiāla institūcija trīs ministriju EM, IZM un LM sastāvā. Cilvēkakapitāla attīstības padome īsteno saskaņotu starpresoru sadarbību, veicinot cilvēkresursu attīstību atbilstoši nākotnes darba tirgus pieprasījumam un tautsaimniecības strukturālām pārmaiņām uz augstākas pievienotās vērtības radīšanu, kas dotu labumu sabiedrībai kopumā. Līdz ar to ir būtiski, ka katra ministrija savas kompetences ietvaros sniedz ieguldījumu pieaugušo izglītībā, nedublējot rīkus un tos koplietojot, nedublējot funkcijas, bet papildinot viena otru un mijiedarbojoties, lai strādātu vienotam mērķim, kas kopumā veicinātu cilvēkkapitāla attīstību un nodarbinātību, kā arī nodrošinātu datos balstīta un darba tirgum atbilstoša mācību piedāvājuma definēšanu.
Tai skaitā, lai palielinātu pieaugušo iesaisti izglītībā ir jāmazina tie šķēršļi, kas pašlaik ietekmē pieaugušo iesaisti. Kā būtiskākos šķēršļus var minēt:
1. Informācijas sadrumstalotība jeb vienota informācijas kanāla par valsts nodrošinātajām atbalsta programmām un mācību iespējām neesamība.
Statistikas dati norāda [3], ka 2022. gadā tikai 24,9% no pieaugušajiem Latvijā ir meklējuši informāciju par mācīšanās iespējām, kamēr vidēji ES tie ir 26,9%. Informāciju par mācīšanās iespējām biežāk meklē pieaugušie vecuma grupā 18-24 gadi (40,7%), salīdzinot ar pieaugušajiem vecuma grupā 55-64 gadi (12,2%).[4] Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014. – 2020. gada plānošanas perioda ietvaros īstenotās darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” prioritārā virziena “Izglītība, prasmes un mūžizglītība” 8.4.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kompetenci” (turpmāk – 8.4.1. SAM) projekta saīsinātais nosaukums “Mācības pieaugušajiem” ir kļuvis atpazīstams sabiedrībā. 2022. gadā Nodarbinātības valsts aģentūras (turpmāk - NVA) pasūtītās darba devēju aptaujas rezultāti liecina, ka darba devēju vidū “Mācības pieaugušajiem” ir visplašāk zināmais projekts un arī biežāk izmantotais valsts atbalsta veids nodarbināto mācībām.[5] Savukārt 2023. gadā reprezentatīvas Latvijas iedzīvotāju aptaujas, ko veica pētījumu centrs “SKDS” pēc Valsts izglītības attīstības aģentūras (turpmāk - VIAA) pasūtījuma pētījumā par pieaugušo izglītību[6] rezultāti rāda, ka 38% no nodarbinātajiem iedzīvotājiem vecumā no 25 gadiem ir dzirdējuši par projektu, un 9% projektā ir arī piedalījušies. Informācija par pieaugušo izglītību komunikācijas kanāliem ir jānodod vienoti, tai skaitā izvērtējot iespēju, ka kvalitatīvām mācībām ir jābūt pieejamām pēc iespējas tuvāk dzīves vietai. Indivīdam ir jāsaņem informāciju par pieejamo mācību piedāvājumu neatkarīgi no viņa nodarbinātības statusa, dzīves vietas, kā arī finansējuma avota. Līdz ar to ir būtiska starpinstitūciju sadarbība, lai šādu vienotu informācijas kanālu nodrošinātu.
2. Pieaugušo izglītības kvalitāte
8.4.1. SAM projekta mācību dalībnieki, kuri VIAA aptaujā izteica viedokli (15 825 dalībnieku) par mācību pieredzi [7] (turpmāk - 8.4.1. SAM aptauja par mācību pieredzi), t.sk. par procesa un satura kvalitāti, 95% pauduši apmierinātību ar izglītības programmā iegūtajām zināšanām un prasmēm, savukārt 93% no mācības pabeigušajiem dalībniekiem norāda, ka šīs mācības ieteiktu arī citiem.
Vērtējot iegūtās izglītības kvalitāti, 8.4.1. SAM projekta aptaujas par mācību pieredzi dalībnieki norāda, ka 81% gadījumu tie ir bijuši apmierināti ar pasniedzēju darbu. Mazāka apmierinātība ir pausta par izglītības programmas mācību apguves tempa piemērotību (65%), kā arī par mācību grupu zināšanu un prasmju līmeņa piemērotību (67%).
Savukārt, VIAA pētījuma par pieaugušo izglītību ietvaros Latvijas iedzīvotājiem lūdza norādīt piecus faktorus, kam pievērstu uzmanību, izvēloties izglītības iestādi (ja vairākas iestādes piedāvātu līdzīgas mācības), kurā mācīties. Visbiežāk par svarīgu faktoru atzīts konkrētās izglītības programmas saturs, apraksts (32%), vairāk kā piektā daļa iedzīvotāju minēja arī tādus faktorus kā izglītības iestādes specializāciju interesējošā nozarē (27%), pazīstamu cilvēku (kolēģu, draugu) atsauksmes par izglītības iestādi (25%), to, ka izglītības iestāde ir akreditēta, valsts atzīta (23%), kā arī to, ka izglītības iestāde jau ilgstoši piedāvā mācības tieši pieaugušajiem (21%). Līdz ar to ir būtiski, lai, nodrošinot valsts atbalsta programmas pieaugušo izglītībai, tiktu izvirzītas vienotas kvalitātes prasības izglītības pakalpojumu sniedzējiem, kas ļauj pārliecināties par izglītības satura atbilstību un kvalitatīvu mācību nodrošināšanu. Līdz ar to attīstot individuālo mācību kontu pieeju plānots izvirzīt prasības izglītības pakalpojumu sniedzējiem, kuras kā būtiskas ir norādījuši mācību dalībnieki.
Vēl viens pieaugušo izglītību ietekmējošais faktors ir izglītības iestāžu līdzdalība pieaugušo izglītības aktivitātēs. Viena no konstatētajām problēmām 8.4.1. SAM projektā bija mācības nepabeigušo skaita ietekme uz izglītības iestāžu ierobežotajām iespējām attiecīgi saņemt vai nesaņemt finansējumu. Lai novērstu problēmu, tiek plānots, ka nākamajās atbalsta programmās pārskatīt finansējuma piešķiršanas kārtību izglītības iestādēm. Lai izglītības iestādēm kompensētu samaksu par paveikto darbu, kā risinājums varētu būt likmes bāzes vērtību indeksēšana, piemērojot atbiruma % atbilstoši 8.4.1. SAM projekta statistikas datiem par dalību uzsākušo, pārtraukušo un gala pārbaudījumu nenokārtojošo dalībnieku skaitu attiecīgajā izglītības programmas veidā.[8]
3. Pieaugušo izpratne par mācību ieguvumiem
Pieaugušo izpratnes par mācību ieguvumiem trūkumu pierāda CSP veiktā pieaugušo izglītības apsekojuma (PIA) dati par 2022. gadu, kas norāda, ka vēlēšanos piedalīties pieaugušo izglītībā pauž vien 16,9% pieaugušo. [9] Kā galvenais iemesls, kas traucē piedalīties pieaugušo izglītībā, tiek minēts fakts, ka mācības nav nepieciešamas (56,4% gadījumu). Tas liecina par izpratnes par mācību vajadzībām trūkumu un esošo prasmju trūkuma neapzināšanos, kas nozīmē, ka ir jānodrošina karjeras atbalsta pasākumi, prasmju novērtēšana, kas palīdz atrast atbilstošāko izglītības programmu piedāvājumu.
8.4.1. SAM projekta pieteikuma anketā no 6.-9.kārtai tika iekļauts jautājums par personu motivāciju mācīties (iegūtas 69 285 atbildes). Dati liecina, ka visbiežāk personas ir izvēlējušās iesaistīties mācībās, lai labāk paveiktu pašreizējo darbu (42%), lai palielinātu iespēju mainīt darbavietu/profesiju (40%) vai, lai uzlabotu karjeras iespējas esošajā darbavietā (35%).
8.4.1. SAM projekta aptaujā par mācību pieredzi 47% no mācību dalībniekiem jau uzreiz pēc mācību pabeigšanas iegūtās zināšanas un prasmes pielieto ikdienā, bet 40% plāno tās pielietot tuvākā pusgada laikā. 8% no respondentiem atzīst, ka šobrīd iegūtās zināšanas un prasmes nav nepieciešamas.
Savukārt, 8.4.1. SAM projekta gaitā veiktajā aptaujā par mācību ietekmi [10] (turpmāk - 8.4.1. SAM aptauja par mācību ietekmi) dalībnieki atzīst apgūto izglītības programmu pozitīvo ietekmi uz savu nodarbinātību (64% gadījumu), atzīmējot tādus ieguvumus kā spēju savu darbu veikt efektīvāk (44%), atalgojuma palielinājumu (10%), iespēju saglabāt esošo amatu (9%), darbavietas maiņu (8%) un pārkvalificēšanos (4%) vai paaugstinājumu amatā (4%).
Lai nodrošinātu mērķtiecīgu cilvēkkapitāla attīstību un darba tirgum atbilstoša piedāvājuma nodrošināšanu, nepieciešams veicināt pieaugušo izpratni par pieaugušo izglītības iespējām un to nozīmi, kā arī ietekmi uz nodarbinātību. Tai skaitā ir būtiski arī paaugstināt pieaugušo izglītības prestižu, atpazīstamību un darba devēju iesaisti mācību piedāvājuma veidošanā. Visbiežāk mācību iespējas izmanto augsti motivēti pieaugušie un ar augstāku izglītības līmeni, līdz ar to būtiski veidot iesaistes mehānismus, kas motivē iegūt kvalifikāciju vai pārkvalificēties, apgūt jaunas prasmes un profesionāli pilnveidoties tos iedzīvotājus, kuriem pašlaik iztrūkst darba tirgum nepieciešamās prasmes.
4. Pieaugušo izpratne par karjeras attīstības iespējām
VIAA pētījumā par pieaugušo izglītību Latvijas iedzīvotāji raksturoja, ko pēdējo sešu gadu laikā ir izmantojuši, lai izvērtētu savus karjeras attīstības plānus, tajā skaitā to, ko ir nepieciešams mācīties, lai uzlabotu savas karjeras iespējas, atrastu sev piemērotāko profesiju, amatu vai mācību iespējas, un jāatzīmē, ka iedzīvotāji visbiežāk atbildēja, ka šos jautājumu pārrunā ar ģimenes locekļiem, draugiem, paziņām (22%), otra biežāk minētā atbilde bija konsultācijas, sarunas ar vadītāju, kolēģiem, personāla speciālistiem darbavietā (14%). Jāatzīmē, ka gandrīz katrs desmitais (9%) minēja, ka ir izmantojis dažādus testus, karjeras atbalsta rīkus tiešsaistē internetā. Karjeras konsultācijas NVA minēja 8%, karjeras konsultācijas izglītības iestādēs 5%, un konsultācijas ar pieaugušo izglītības koordinatoriem pašvaldībās – 2% aptaujāto.
Vērojams, ka iedzīvotāji kā vēlamus palīgus karjeras un mācību jautājumos visbiežāk minējuši konsultācijas, sarunas darbavietā (15%), dažādus testus, karjeras atbalsta rīkus tiešsaistē (13%) un sarunas ar ģimenes locekļiem, draugiem (13%).
Paužot savu viedokli par dažādu karjeras konsultāciju lietderīgumu, kopumā 60% par lietderīgām (t.sk. 21% par “ļoti” lietderīgām) atzina karjeras konsultācijas savā darbavietā, 56% par lietderīgām (t.sk. 14% par “ļoti” lietderīgām) uzskata karjeras konsultācijas NVA, aptuveni tikpat bieži (54%) par kopumā lietderīgām (t.sk. 14% par “ļoti” lietderīgām) atzītas karjeras konsultācijas izglītības iestādēs. Nedaudz retāk (48%) par lietderīgām (t.sk. 11% par “ļoti” lietderīgām) uzskatītas karjeras konsultācijas pašvaldībās pie pieaugušo izglītības koordinatoriem.
Tas liecina, ka nepieciešams nodrošināt pieaugušajiem ne tikai karjeras atbalstu un iespējas veidot savu individuālo mācību plānu, bet veidot arī risinājumus prasmju novērtēšanai, kas ļauj izvēlēties mācību vajadzībām un prasmēm atbilstošu mācību piedāvājumu. Lai veicinātu pieaugušos pabeigt uzsāktās mācības tieši sākotnējais prasmju novērtējums un atbilstošs mācību piedāvājums, būtiski ietekmē mācību pabeigšanas iespēju.
5. Ilgtspējīgs finansējums
VIAA pētījuma par pieaugušo izglītību dati par aptaujāto mācību finansējuma avotu liecina, ka 42% gadījumos par mācībām ir maksājuši to darba devēji, 28% gadījumos - paši maksāja par mācībām, bet 34% gadījumos aptaujāties norādīja, ka piedalījās bezmaksas mācībās. To, ka piedalījušies mācībās, ko pilnībā vai daļēji sedza valsts un/vai ES fondi, norādīja aptuveni katrs desmitais aptaujātais (11%). Jāpiebilst, ka darba devēju kā maksātāju par mācībām biežāk nekā caurmērā minēja iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 49 gadiem, iedzīvotāji Rīgas un Kurzemes plānošanas reģionos, publiskajā sektorā nodarbinātie un nodarbinātie ar augstiem ienākumiem.
Gandrīz katrs piektais VIAA pētījuma par pieaugušo izglītību dalībnieks (19%) būtu gatavs maksāt par četru mēnešus garām izglītības programmām (mācības divas reizes nedēļā pa 4 stundām, kopā 160 stundas), un vidējā nosauktā naudas summa, ko cilvēki par šādām mācībām būtu gatavi maksāt, bija 451 euro.
Savukārt, CSP veiktā pieaugušo izglītības apsekojuma (PIA) dati [11] rāda, ka vidējās izmaksas dalībniekam par piedalīšanos pieaugušo neformālajā izglītībā (dati par izmaksām formālajā izglītībā nav pieejami) bija 375 euro 2022. gadā, kas ir par 158 euro vairāk kā 2016. gadā.
Līdz ar to būtiski domāt par ilgtspējīgu finansējuma modeli pieaugušo izglītībai, meklējot risinājumus valsts un privātā finansējuma sadarbībai, nozaru prasmju fondu izveidei, kā arī ilgtspējīga valsts finansējuma modeļa izveidei un atbalsta pasākumiem, piemēram, apmaksāti mācību atvaļinājumi, nodokļu maksājums, kas tiek novirzīts mācībām u.tml. Līdz ar to sadarbībā ar konsultatīvajiem partneriem tiks meklēti un pārbaudīti risinājumi, ilgtspējīga finansēšanas modeļa izveidei.
Latvijā ir nepietiekama digitālo prasmju pratība dažādām mērķa grupām. Atbilstoši DESI Latvija 2022.gadā no 27 ES dalībvalstīm ir 17.vietā. Pēdējo gadu laikā Latvijas DESI rezultāts uzlabojies lēnāk nekā vairumam citu ES valstu. Cilvēkkapitāla jomā Latvijā ierindojas 18.vietā Eiropā (LV - 44,1%, ES - 45,7%). Jāatzīmē, ka attiecībā uz informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk – IKT) absolventu īpatsvaru, Latvijas rādītāji ir augstāki kā ES kopumā (LV - 4,6%, ES - 3,9%). Attiecībā uz IKT speciālistu īpatsvaru Latvija samazina atšķirību no ES vidējā rādītāja, sasniedzot 3,8 % no kopējās nodarbinātības salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju 4,5 %. [12] Kaut arī DESI cilvēkkapitāla rādītājos ir vērojami daži uzlabojumi attiecībā uz IKT absolventu skaitu (kopējo un sieviešu), 2023. gada 24. maijā publicētajā Padomes ieteikumā “Padomes ieteikums par Latvijas 2023. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas stabilitātes programmu” norādīts, ka "digitālo prasmju un IKT speciālistu trūkums ir galvenais šķērslis digitālo risinājumu plašākai izmantošanai privātā sektorā Latvijā. 2022. gadā 59,2% uzņēmumu Latvijā ziņoja par grūti aizpildāmām vakancēm amatiem, kur nepieciešamas IKT prasmes”. [13]
Ir jāpieliek lielākas pūles, lai uzlabotu Latvijas iedzīvotāju digitālās prasmes un kopīgi sasniegtu ES noteiktos mērķus attiecībā uz digitālajām pamatprasmēm un IKT speciālistiem.
Attīstot Latvijas kontekstam atbilstošu IMK pieeju un paplašinot digitālo prasmju attīstības iespējas iedzīvotājiem, tiks veicināta ekonomikas transformācija un produktivitāte, tostarp iekšzemes kopprodukta pieaugums. Kaut arī, ņemot vērā investīcijas būtību – jaunas pieejas attīstība un pilotēšana (policy experimentation) –, nav iespējams sniegt precīzas aplēses, vairāki zinātniskie darbi pierāda spēcīgu korelāciju starp iedzīvotāju prasmju līmeņa pieaugumu un ekonomisko izaugsmi. Tā piemēram, OECD pētnieki pamato dažādu valstu ekonomikas sniegumu ar atšķirībām cilvēkkapitāla kvalitātē [14]. Savukārt Kolomba (Coulombe), Trembleja (Tremblay) un Maršanda (Marchand) pētījums rāda, ka vienlīdzīgs prasmju sadalījums starp visiem iedzīvotājiem pozitīvi ietekmē kopējos ekonomikas rādītājus [15]. Būsa un Brajena (Booth un Bryan, 2002) pētījumā ir konstatēts, ka viena nedēļa formālajā izglītībā nodrošina par apmēram vienu procentu lielāku algu turpmākajā darba dzīvē [16]. Un Hanušeka (Hanushek) un Vesmana (Woessmann) darbā [17] tiek aplūkotas cēloņsakarības starp valstu ekonomisko attīstību un kognitīvajām prasmēm, uzsverot, ka formālā izglītība nav vienīgais cilvēkkapitāla attīstības ceļš, un lielu ieguldījumu sniedz arī cita veida mācības. Papildu zināšanas un prasmes palielina indivīdu nodarbināmību un konkurētspēju darba tirgū, kā rezultātā palielinās indivīda ienākumu līmenis. Vienlaikus ienākumu līmeņa pieaugums un ieguldījumi izglītības procesa organizēšanā pozitīvi ietekmē nodokļu ieņēmumus [18].
[1] https://www.consilium.europa.eu/lv/press/press-releases/2021/05/08/the-porto-declaration/
[2] CSP, PIA60. Piedalīšanās pieaugušo izglītībā pēc dzimuma, vecuma, izglītības līmeņa un nodarbinātības statusa (Pieaugšo izglītības apsekojums), 2022, https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_OD/OSP_OD__apsekojumi__pieaug_izgl/PIA60.px/
[3] Eurostat, Search for information on learning possibilities by type of learning and sex, 2022, https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/trng_aes_182/default/table?lang=en
[4] Eurostat, Search for information on learning possibilities by type of learning and age, 2022, https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/trng_aes_183/default/table?lang=en&category=educ.educ_part.trng.trng_aes_12m1
[5] NVA, Publicēts darba devēju ekspresaptaujas ziņojums “Darba devējiem nepieciešamās darbinieku prasmes”, 2022, https://www.nva.gov.lv/lv/jaunums/publicets-darba-deveju-ekspresaptaujas-zinojums-darba-devejiem-nepieciesamas-darbinieku-prasmes
[6] 8.4.1. SAM projekta 1.-6. mācību kārtas un Attālinātās kārtas izvērtējuma ietvaros īstenotā reprezentatīvā Latvijas iedzīvotāju aptauja par pieaugušo izglītības jautājumiem, tiešās intervijas respondentu dzīvesvietās 2023.gada septembrī, aptaujāti 1013 respondenti vecumā no 18-64 gadiem, kā arī nodarbinātie vecāki par 64 gadiem, aptauju veica pētījumu centrs SKDS, datu analīzi VIAA.
[7] 8.4.1. SAM projekta 5.-9.kārtas mācības pabeigušo pieredzes novērtējuma aptauja
[8] Pieaugušo izglītības pārvaldes padomes prezentācija 2023. gada 18. septembrī.
[9] CSP, PIA69. Vēlēšanās piedalīties pieaugušo izglītībā sadalījumā pēc respondentu dzimuma (procentos), 2022, https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_OD/OSP_OD__apsekojumi__pieaug_izgl/PIA69.px/
[10] 8.4.1. SAM projekta 4.-7.kārtas mācību ietekmes aptauja gadu pēc mācību pabeigšanas
[11] CSP, PIA64 Vidējās izmaksas dalībniekam par piedalīšanos pieaugušo izglītībā sadalījumā pēc dzimuma, vecuma, izglītības līmeņa un nodarbinātības statusa (euro), https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_OD/OSP_OD__apsekojumi__pieaug_izgl/PIA64.px/
[12] https://digital-strategy.ec.europa.eu/lv/policies/desi
[13]Padomes 2023.gada 24.maija ieteikums, par Latvijas 2023. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas stabilitātes programmu (COM92023) 614 final), https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:52023DC0614
[14] Bassanini A., Scarpetta S. Does Human Capital Matter for Growth in OECD Countries?: Evidence from pooled mean-group estimates. 2001. OECD, Paris. Pieejams: http://datubazes.lanet.lv:2302/docserver/download/424300244276.pdf?expires=1518957677&id=id&accname=guest&checksum=6837664A707260A63AB3770014FA528B)
[15] Coulombe, S., Tremblay J.F., Marchand S. Literacy, Human Capital, and Growth. Department of Economics, University of Ottawa, Canada, 2004. p. 38. Pieejams: http://aix1.uottawa.ca/~scoulomb/pages/Coulombe-Tremblay-UOWP0407E.pdf (skatīts: 17.02.2018.)
[16] Booth A.L., Bryan M.L. Who Pays for General Training? New Evidence for British Men and Women. IZA Discussion Paper, No. 486, April. Pieejams: http://ftp.iza.org/dp486.pdf (skatīts: 03.03.2018.)
[17] Hanushek E.A., Woessmann L. The Role of Cognitive Skills in Economic Development. Journal of Economic Literature, 2008, pp. 607–668. Pieejams: http:www.aeaweb.org/articles.php?doi=10.1257/jel.46.3.607 (skatīts: 15.02.2018)
[18] Gattiker U.S. Taxpayer Returns from Training of Semiskilled Employees. The Academy of Management Journal, Vol. 38, No. 4 (Aug., 1995), pp. 1152-1173 (1155 p). Skatīts (19.02.2018.). Pieejams: http://datubazes.lanet.lv:2149/stable/pdf/256624.pdf?refreqid=excelsior%3A9797c4eae4ff8a7a4279ad51fd79f757
Tai skaitā, lai palielinātu pieaugušo iesaisti izglītībā ir jāmazina tie šķēršļi, kas pašlaik ietekmē pieaugušo iesaisti. Kā būtiskākos šķēršļus var minēt:
1. Informācijas sadrumstalotība jeb vienota informācijas kanāla par valsts nodrošinātajām atbalsta programmām un mācību iespējām neesamība.
Statistikas dati norāda [3], ka 2022. gadā tikai 24,9% no pieaugušajiem Latvijā ir meklējuši informāciju par mācīšanās iespējām, kamēr vidēji ES tie ir 26,9%. Informāciju par mācīšanās iespējām biežāk meklē pieaugušie vecuma grupā 18-24 gadi (40,7%), salīdzinot ar pieaugušajiem vecuma grupā 55-64 gadi (12,2%).[4] Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014. – 2020. gada plānošanas perioda ietvaros īstenotās darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” prioritārā virziena “Izglītība, prasmes un mūžizglītība” 8.4.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kompetenci” (turpmāk – 8.4.1. SAM) projekta saīsinātais nosaukums “Mācības pieaugušajiem” ir kļuvis atpazīstams sabiedrībā. 2022. gadā Nodarbinātības valsts aģentūras (turpmāk - NVA) pasūtītās darba devēju aptaujas rezultāti liecina, ka darba devēju vidū “Mācības pieaugušajiem” ir visplašāk zināmais projekts un arī biežāk izmantotais valsts atbalsta veids nodarbināto mācībām.[5] Savukārt 2023. gadā reprezentatīvas Latvijas iedzīvotāju aptaujas, ko veica pētījumu centrs “SKDS” pēc Valsts izglītības attīstības aģentūras (turpmāk - VIAA) pasūtījuma pētījumā par pieaugušo izglītību[6] rezultāti rāda, ka 38% no nodarbinātajiem iedzīvotājiem vecumā no 25 gadiem ir dzirdējuši par projektu, un 9% projektā ir arī piedalījušies. Informācija par pieaugušo izglītību komunikācijas kanāliem ir jānodod vienoti, tai skaitā izvērtējot iespēju, ka kvalitatīvām mācībām ir jābūt pieejamām pēc iespējas tuvāk dzīves vietai. Indivīdam ir jāsaņem informāciju par pieejamo mācību piedāvājumu neatkarīgi no viņa nodarbinātības statusa, dzīves vietas, kā arī finansējuma avota. Līdz ar to ir būtiska starpinstitūciju sadarbība, lai šādu vienotu informācijas kanālu nodrošinātu.
2. Pieaugušo izglītības kvalitāte
8.4.1. SAM projekta mācību dalībnieki, kuri VIAA aptaujā izteica viedokli (15 825 dalībnieku) par mācību pieredzi [7] (turpmāk - 8.4.1. SAM aptauja par mācību pieredzi), t.sk. par procesa un satura kvalitāti, 95% pauduši apmierinātību ar izglītības programmā iegūtajām zināšanām un prasmēm, savukārt 93% no mācības pabeigušajiem dalībniekiem norāda, ka šīs mācības ieteiktu arī citiem.
Vērtējot iegūtās izglītības kvalitāti, 8.4.1. SAM projekta aptaujas par mācību pieredzi dalībnieki norāda, ka 81% gadījumu tie ir bijuši apmierināti ar pasniedzēju darbu. Mazāka apmierinātība ir pausta par izglītības programmas mācību apguves tempa piemērotību (65%), kā arī par mācību grupu zināšanu un prasmju līmeņa piemērotību (67%).
Savukārt, VIAA pētījuma par pieaugušo izglītību ietvaros Latvijas iedzīvotājiem lūdza norādīt piecus faktorus, kam pievērstu uzmanību, izvēloties izglītības iestādi (ja vairākas iestādes piedāvātu līdzīgas mācības), kurā mācīties. Visbiežāk par svarīgu faktoru atzīts konkrētās izglītības programmas saturs, apraksts (32%), vairāk kā piektā daļa iedzīvotāju minēja arī tādus faktorus kā izglītības iestādes specializāciju interesējošā nozarē (27%), pazīstamu cilvēku (kolēģu, draugu) atsauksmes par izglītības iestādi (25%), to, ka izglītības iestāde ir akreditēta, valsts atzīta (23%), kā arī to, ka izglītības iestāde jau ilgstoši piedāvā mācības tieši pieaugušajiem (21%). Līdz ar to ir būtiski, lai, nodrošinot valsts atbalsta programmas pieaugušo izglītībai, tiktu izvirzītas vienotas kvalitātes prasības izglītības pakalpojumu sniedzējiem, kas ļauj pārliecināties par izglītības satura atbilstību un kvalitatīvu mācību nodrošināšanu. Līdz ar to attīstot individuālo mācību kontu pieeju plānots izvirzīt prasības izglītības pakalpojumu sniedzējiem, kuras kā būtiskas ir norādījuši mācību dalībnieki.
Vēl viens pieaugušo izglītību ietekmējošais faktors ir izglītības iestāžu līdzdalība pieaugušo izglītības aktivitātēs. Viena no konstatētajām problēmām 8.4.1. SAM projektā bija mācības nepabeigušo skaita ietekme uz izglītības iestāžu ierobežotajām iespējām attiecīgi saņemt vai nesaņemt finansējumu. Lai novērstu problēmu, tiek plānots, ka nākamajās atbalsta programmās pārskatīt finansējuma piešķiršanas kārtību izglītības iestādēm. Lai izglītības iestādēm kompensētu samaksu par paveikto darbu, kā risinājums varētu būt likmes bāzes vērtību indeksēšana, piemērojot atbiruma % atbilstoši 8.4.1. SAM projekta statistikas datiem par dalību uzsākušo, pārtraukušo un gala pārbaudījumu nenokārtojošo dalībnieku skaitu attiecīgajā izglītības programmas veidā.[8]
3. Pieaugušo izpratne par mācību ieguvumiem
Pieaugušo izpratnes par mācību ieguvumiem trūkumu pierāda CSP veiktā pieaugušo izglītības apsekojuma (PIA) dati par 2022. gadu, kas norāda, ka vēlēšanos piedalīties pieaugušo izglītībā pauž vien 16,9% pieaugušo. [9] Kā galvenais iemesls, kas traucē piedalīties pieaugušo izglītībā, tiek minēts fakts, ka mācības nav nepieciešamas (56,4% gadījumu). Tas liecina par izpratnes par mācību vajadzībām trūkumu un esošo prasmju trūkuma neapzināšanos, kas nozīmē, ka ir jānodrošina karjeras atbalsta pasākumi, prasmju novērtēšana, kas palīdz atrast atbilstošāko izglītības programmu piedāvājumu.
8.4.1. SAM projekta pieteikuma anketā no 6.-9.kārtai tika iekļauts jautājums par personu motivāciju mācīties (iegūtas 69 285 atbildes). Dati liecina, ka visbiežāk personas ir izvēlējušās iesaistīties mācībās, lai labāk paveiktu pašreizējo darbu (42%), lai palielinātu iespēju mainīt darbavietu/profesiju (40%) vai, lai uzlabotu karjeras iespējas esošajā darbavietā (35%).
8.4.1. SAM projekta aptaujā par mācību pieredzi 47% no mācību dalībniekiem jau uzreiz pēc mācību pabeigšanas iegūtās zināšanas un prasmes pielieto ikdienā, bet 40% plāno tās pielietot tuvākā pusgada laikā. 8% no respondentiem atzīst, ka šobrīd iegūtās zināšanas un prasmes nav nepieciešamas.
Savukārt, 8.4.1. SAM projekta gaitā veiktajā aptaujā par mācību ietekmi [10] (turpmāk - 8.4.1. SAM aptauja par mācību ietekmi) dalībnieki atzīst apgūto izglītības programmu pozitīvo ietekmi uz savu nodarbinātību (64% gadījumu), atzīmējot tādus ieguvumus kā spēju savu darbu veikt efektīvāk (44%), atalgojuma palielinājumu (10%), iespēju saglabāt esošo amatu (9%), darbavietas maiņu (8%) un pārkvalificēšanos (4%) vai paaugstinājumu amatā (4%).
Lai nodrošinātu mērķtiecīgu cilvēkkapitāla attīstību un darba tirgum atbilstoša piedāvājuma nodrošināšanu, nepieciešams veicināt pieaugušo izpratni par pieaugušo izglītības iespējām un to nozīmi, kā arī ietekmi uz nodarbinātību. Tai skaitā ir būtiski arī paaugstināt pieaugušo izglītības prestižu, atpazīstamību un darba devēju iesaisti mācību piedāvājuma veidošanā. Visbiežāk mācību iespējas izmanto augsti motivēti pieaugušie un ar augstāku izglītības līmeni, līdz ar to būtiski veidot iesaistes mehānismus, kas motivē iegūt kvalifikāciju vai pārkvalificēties, apgūt jaunas prasmes un profesionāli pilnveidoties tos iedzīvotājus, kuriem pašlaik iztrūkst darba tirgum nepieciešamās prasmes.
4. Pieaugušo izpratne par karjeras attīstības iespējām
VIAA pētījumā par pieaugušo izglītību Latvijas iedzīvotāji raksturoja, ko pēdējo sešu gadu laikā ir izmantojuši, lai izvērtētu savus karjeras attīstības plānus, tajā skaitā to, ko ir nepieciešams mācīties, lai uzlabotu savas karjeras iespējas, atrastu sev piemērotāko profesiju, amatu vai mācību iespējas, un jāatzīmē, ka iedzīvotāji visbiežāk atbildēja, ka šos jautājumu pārrunā ar ģimenes locekļiem, draugiem, paziņām (22%), otra biežāk minētā atbilde bija konsultācijas, sarunas ar vadītāju, kolēģiem, personāla speciālistiem darbavietā (14%). Jāatzīmē, ka gandrīz katrs desmitais (9%) minēja, ka ir izmantojis dažādus testus, karjeras atbalsta rīkus tiešsaistē internetā. Karjeras konsultācijas NVA minēja 8%, karjeras konsultācijas izglītības iestādēs 5%, un konsultācijas ar pieaugušo izglītības koordinatoriem pašvaldībās – 2% aptaujāto.
Vērojams, ka iedzīvotāji kā vēlamus palīgus karjeras un mācību jautājumos visbiežāk minējuši konsultācijas, sarunas darbavietā (15%), dažādus testus, karjeras atbalsta rīkus tiešsaistē (13%) un sarunas ar ģimenes locekļiem, draugiem (13%).
Paužot savu viedokli par dažādu karjeras konsultāciju lietderīgumu, kopumā 60% par lietderīgām (t.sk. 21% par “ļoti” lietderīgām) atzina karjeras konsultācijas savā darbavietā, 56% par lietderīgām (t.sk. 14% par “ļoti” lietderīgām) uzskata karjeras konsultācijas NVA, aptuveni tikpat bieži (54%) par kopumā lietderīgām (t.sk. 14% par “ļoti” lietderīgām) atzītas karjeras konsultācijas izglītības iestādēs. Nedaudz retāk (48%) par lietderīgām (t.sk. 11% par “ļoti” lietderīgām) uzskatītas karjeras konsultācijas pašvaldībās pie pieaugušo izglītības koordinatoriem.
Tas liecina, ka nepieciešams nodrošināt pieaugušajiem ne tikai karjeras atbalstu un iespējas veidot savu individuālo mācību plānu, bet veidot arī risinājumus prasmju novērtēšanai, kas ļauj izvēlēties mācību vajadzībām un prasmēm atbilstošu mācību piedāvājumu. Lai veicinātu pieaugušos pabeigt uzsāktās mācības tieši sākotnējais prasmju novērtējums un atbilstošs mācību piedāvājums, būtiski ietekmē mācību pabeigšanas iespēju.
5. Ilgtspējīgs finansējums
VIAA pētījuma par pieaugušo izglītību dati par aptaujāto mācību finansējuma avotu liecina, ka 42% gadījumos par mācībām ir maksājuši to darba devēji, 28% gadījumos - paši maksāja par mācībām, bet 34% gadījumos aptaujāties norādīja, ka piedalījās bezmaksas mācībās. To, ka piedalījušies mācībās, ko pilnībā vai daļēji sedza valsts un/vai ES fondi, norādīja aptuveni katrs desmitais aptaujātais (11%). Jāpiebilst, ka darba devēju kā maksātāju par mācībām biežāk nekā caurmērā minēja iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 49 gadiem, iedzīvotāji Rīgas un Kurzemes plānošanas reģionos, publiskajā sektorā nodarbinātie un nodarbinātie ar augstiem ienākumiem.
Gandrīz katrs piektais VIAA pētījuma par pieaugušo izglītību dalībnieks (19%) būtu gatavs maksāt par četru mēnešus garām izglītības programmām (mācības divas reizes nedēļā pa 4 stundām, kopā 160 stundas), un vidējā nosauktā naudas summa, ko cilvēki par šādām mācībām būtu gatavi maksāt, bija 451 euro.
Savukārt, CSP veiktā pieaugušo izglītības apsekojuma (PIA) dati [11] rāda, ka vidējās izmaksas dalībniekam par piedalīšanos pieaugušo neformālajā izglītībā (dati par izmaksām formālajā izglītībā nav pieejami) bija 375 euro 2022. gadā, kas ir par 158 euro vairāk kā 2016. gadā.
Līdz ar to būtiski domāt par ilgtspējīgu finansējuma modeli pieaugušo izglītībai, meklējot risinājumus valsts un privātā finansējuma sadarbībai, nozaru prasmju fondu izveidei, kā arī ilgtspējīga valsts finansējuma modeļa izveidei un atbalsta pasākumiem, piemēram, apmaksāti mācību atvaļinājumi, nodokļu maksājums, kas tiek novirzīts mācībām u.tml. Līdz ar to sadarbībā ar konsultatīvajiem partneriem tiks meklēti un pārbaudīti risinājumi, ilgtspējīga finansēšanas modeļa izveidei.
Latvijā ir nepietiekama digitālo prasmju pratība dažādām mērķa grupām. Atbilstoši DESI Latvija 2022.gadā no 27 ES dalībvalstīm ir 17.vietā. Pēdējo gadu laikā Latvijas DESI rezultāts uzlabojies lēnāk nekā vairumam citu ES valstu. Cilvēkkapitāla jomā Latvijā ierindojas 18.vietā Eiropā (LV - 44,1%, ES - 45,7%). Jāatzīmē, ka attiecībā uz informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk – IKT) absolventu īpatsvaru, Latvijas rādītāji ir augstāki kā ES kopumā (LV - 4,6%, ES - 3,9%). Attiecībā uz IKT speciālistu īpatsvaru Latvija samazina atšķirību no ES vidējā rādītāja, sasniedzot 3,8 % no kopējās nodarbinātības salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju 4,5 %. [12] Kaut arī DESI cilvēkkapitāla rādītājos ir vērojami daži uzlabojumi attiecībā uz IKT absolventu skaitu (kopējo un sieviešu), 2023. gada 24. maijā publicētajā Padomes ieteikumā “Padomes ieteikums par Latvijas 2023. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas stabilitātes programmu” norādīts, ka "digitālo prasmju un IKT speciālistu trūkums ir galvenais šķērslis digitālo risinājumu plašākai izmantošanai privātā sektorā Latvijā. 2022. gadā 59,2% uzņēmumu Latvijā ziņoja par grūti aizpildāmām vakancēm amatiem, kur nepieciešamas IKT prasmes”. [13]
Ir jāpieliek lielākas pūles, lai uzlabotu Latvijas iedzīvotāju digitālās prasmes un kopīgi sasniegtu ES noteiktos mērķus attiecībā uz digitālajām pamatprasmēm un IKT speciālistiem.
Attīstot Latvijas kontekstam atbilstošu IMK pieeju un paplašinot digitālo prasmju attīstības iespējas iedzīvotājiem, tiks veicināta ekonomikas transformācija un produktivitāte, tostarp iekšzemes kopprodukta pieaugums. Kaut arī, ņemot vērā investīcijas būtību – jaunas pieejas attīstība un pilotēšana (policy experimentation) –, nav iespējams sniegt precīzas aplēses, vairāki zinātniskie darbi pierāda spēcīgu korelāciju starp iedzīvotāju prasmju līmeņa pieaugumu un ekonomisko izaugsmi. Tā piemēram, OECD pētnieki pamato dažādu valstu ekonomikas sniegumu ar atšķirībām cilvēkkapitāla kvalitātē [14]. Savukārt Kolomba (Coulombe), Trembleja (Tremblay) un Maršanda (Marchand) pētījums rāda, ka vienlīdzīgs prasmju sadalījums starp visiem iedzīvotājiem pozitīvi ietekmē kopējos ekonomikas rādītājus [15]. Būsa un Brajena (Booth un Bryan, 2002) pētījumā ir konstatēts, ka viena nedēļa formālajā izglītībā nodrošina par apmēram vienu procentu lielāku algu turpmākajā darba dzīvē [16]. Un Hanušeka (Hanushek) un Vesmana (Woessmann) darbā [17] tiek aplūkotas cēloņsakarības starp valstu ekonomisko attīstību un kognitīvajām prasmēm, uzsverot, ka formālā izglītība nav vienīgais cilvēkkapitāla attīstības ceļš, un lielu ieguldījumu sniedz arī cita veida mācības. Papildu zināšanas un prasmes palielina indivīdu nodarbināmību un konkurētspēju darba tirgū, kā rezultātā palielinās indivīda ienākumu līmenis. Vienlaikus ienākumu līmeņa pieaugums un ieguldījumi izglītības procesa organizēšanā pozitīvi ietekmē nodokļu ieņēmumus [18].
[1] https://www.consilium.europa.eu/lv/press/press-releases/2021/05/08/the-porto-declaration/
[2] CSP, PIA60. Piedalīšanās pieaugušo izglītībā pēc dzimuma, vecuma, izglītības līmeņa un nodarbinātības statusa (Pieaugšo izglītības apsekojums), 2022, https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_OD/OSP_OD__apsekojumi__pieaug_izgl/PIA60.px/
[3] Eurostat, Search for information on learning possibilities by type of learning and sex, 2022, https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/trng_aes_182/default/table?lang=en
[4] Eurostat, Search for information on learning possibilities by type of learning and age, 2022, https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/trng_aes_183/default/table?lang=en&category=educ.educ_part.trng.trng_aes_12m1
[5] NVA, Publicēts darba devēju ekspresaptaujas ziņojums “Darba devējiem nepieciešamās darbinieku prasmes”, 2022, https://www.nva.gov.lv/lv/jaunums/publicets-darba-deveju-ekspresaptaujas-zinojums-darba-devejiem-nepieciesamas-darbinieku-prasmes
[6] 8.4.1. SAM projekta 1.-6. mācību kārtas un Attālinātās kārtas izvērtējuma ietvaros īstenotā reprezentatīvā Latvijas iedzīvotāju aptauja par pieaugušo izglītības jautājumiem, tiešās intervijas respondentu dzīvesvietās 2023.gada septembrī, aptaujāti 1013 respondenti vecumā no 18-64 gadiem, kā arī nodarbinātie vecāki par 64 gadiem, aptauju veica pētījumu centrs SKDS, datu analīzi VIAA.
[7] 8.4.1. SAM projekta 5.-9.kārtas mācības pabeigušo pieredzes novērtējuma aptauja
[8] Pieaugušo izglītības pārvaldes padomes prezentācija 2023. gada 18. septembrī.
[9] CSP, PIA69. Vēlēšanās piedalīties pieaugušo izglītībā sadalījumā pēc respondentu dzimuma (procentos), 2022, https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_OD/OSP_OD__apsekojumi__pieaug_izgl/PIA69.px/
[10] 8.4.1. SAM projekta 4.-7.kārtas mācību ietekmes aptauja gadu pēc mācību pabeigšanas
[11] CSP, PIA64 Vidējās izmaksas dalībniekam par piedalīšanos pieaugušo izglītībā sadalījumā pēc dzimuma, vecuma, izglītības līmeņa un nodarbinātības statusa (euro), https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_OD/OSP_OD__apsekojumi__pieaug_izgl/PIA64.px/
[12] https://digital-strategy.ec.europa.eu/lv/policies/desi
[13]Padomes 2023.gada 24.maija ieteikums, par Latvijas 2023. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas stabilitātes programmu (COM92023) 614 final), https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:52023DC0614
[14] Bassanini A., Scarpetta S. Does Human Capital Matter for Growth in OECD Countries?: Evidence from pooled mean-group estimates. 2001. OECD, Paris. Pieejams: http://datubazes.lanet.lv:2302/docserver/download/424300244276.pdf?expires=1518957677&id=id&accname=guest&checksum=6837664A707260A63AB3770014FA528B)
[15] Coulombe, S., Tremblay J.F., Marchand S. Literacy, Human Capital, and Growth. Department of Economics, University of Ottawa, Canada, 2004. p. 38. Pieejams: http://aix1.uottawa.ca/~scoulomb/pages/Coulombe-Tremblay-UOWP0407E.pdf (skatīts: 17.02.2018.)
[16] Booth A.L., Bryan M.L. Who Pays for General Training? New Evidence for British Men and Women. IZA Discussion Paper, No. 486, April. Pieejams: http://ftp.iza.org/dp486.pdf (skatīts: 03.03.2018.)
[17] Hanushek E.A., Woessmann L. The Role of Cognitive Skills in Economic Development. Journal of Economic Literature, 2008, pp. 607–668. Pieejams: http:www.aeaweb.org/articles.php?doi=10.1257/jel.46.3.607 (skatīts: 15.02.2018)
[18] Gattiker U.S. Taxpayer Returns from Training of Semiskilled Employees. The Academy of Management Journal, Vol. 38, No. 4 (Aug., 1995), pp. 1152-1173 (1155 p). Skatīts (19.02.2018.). Pieejams: http://datubazes.lanet.lv:2149/stable/pdf/256624.pdf?refreqid=excelsior%3A9797c4eae4ff8a7a4279ad51fd79f757
Risinājuma apraksts
2.3.1.r. reformas mērķis ir aprobēt un ieviest ilgtspējīgu un sociāli atbildīgu atbalsta sistēmu pieaugušo izglītībai, radot plašākas iespējas un tiesības personām no 18 gadiem saņemt atbilstoši darba tirgus prioritātēm, individualizētu piedāvājumu katram indivīdam pēc mērķiem un prasmju līmeņa.
2.3.1.4.i. investīcijas ietvaros tiks izveidota:
1. vienota un cilvēkcentrēta Latvijas situācijai atbilstoša individuālo mācību kontu pieeja, kas ir papildinoša un atbalsta jau esošās iniciatīvas pieaugušo izglītībā, veidojot vienotu ietvaru, datu apmaiņu un uzkrāšanu. IMK pieeja netiek veidota kā jauns mehānisms, bet gan kā komponente, kas atbalsta Latvijas valsts pieaugušo izglītības politikas veidošanu un īstenošanu.
2. Pilnveidota un attīstīta prasmju pārvaldības platforma pieaugušo izglītības datu uzkrāšanai, kas tiks integrēta ar VIIS un citiem valsts informācijas sistēmu reģistriem automatizētai datu apmaiņai. Platformas funkcionalitāte ietvers ne tikai pieteikšanās, mācību organizēšanas un īstenošanas atbalstu, bet arī piemērotāko mācību izvēles atbalstu (prasmju novērtēšanu, tai skaitā dažādu prasmju novērtēšanas rīku koplietošanas iespējas, personalizētu mācību piedāvājumu un individuālā mācību ceļa izveidi, karjeras attīstības atbalsta pakalpojumus) un mācību rezultātu novērtēšanas rīkus (aptaujas atgriezeniskās saites sniegšanai, izglītības programmu reitingus, kvalitātes rādītājus).
3. Vienota tīmekļvietne un platforma informēšanai par pieaugušo izglītības iespējām – neatkarīgi no atbalsta programmas īstenotāja un personas nodarbinātības statusa, cilvēkam ir jāiegūst informācija par darba tirgum piemērotu un aktuālu mācību piedāvājumu. Sākotnēji tīmekļvietnē un platformā pakāpeniski tiks ievietota informācija par šādiem Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu un Latvijas Atveseļošanas un noturības plāna ietvaros finansētiem projektiem un to ietvaros pieejamajām mācību iespējām:
3.1. VIAA – projekts Nr. 2.3.1.4.i.0/1/23/I/CFLA/001 "Individuālo mācību kontu pieejas attīstība" (turpmāk - IMK projekts);
3.2. VIAA – 4.2.4.2 pasākums "Atbalsts pieaugušo individuālajās vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai”;
3.3. VIAA – 6.1.1.5. pasākums "Nodarbināto prasmju paaugstināšana un atbalsts kvalifikācijas iegūšanai, atbalsts darbaspēka mācībām saskaņā ar uzņēmumu pieprasījumu";
3.4. VARAM – projekts Nr. 2.3.2.1.i.0/1/23/I/CFLA/001 "Sabiedrības digitālo prasmju attīstība" (turpmāk – VARAM projekts).
Informāciju varēs izvietot arī par citu īstenotāju piedāvātajām mācību iespējām, kas pieejamas ar publisko atbalstu un persona tiks novirzīta uz atbilstošo valsts pārvaldes institūciju.
VARAM projekta ietvaros tiks izmantota jau izstrādātā platformas funkcionalitāte un iedzīvotāju informēšana par mācību iespējām tiks izvietota IMK tīmekļa vietnē. VIAA un VARAM slēgs starpresoru vienošanos par platformas izmantošanas nosacījumiem, datu uzkrāšanas un apmaiņas nodrošināšanu, kā arī citiem nosacījumiem, ja tie attiecināmi.
IMK projekta ietvaros tiks noslēgtas starpresoru vienošanās ar visām valsts pārvaldes iestādēm ar kurām tiks nodrošināta datu apmaiņa.
Ieguvumi no IMK pieejas ieviešanas:
1. Indivīdam: atbilstošs un personalizēts, kvalitatīvs mācību piedāvājums;
2. Valsts pārvaldei: izsekojamība par ieguldījumiem cilvēkā, neatkarīgi no viņa statusa;
3. Kopumā: ilgtspējīga finansējuma modeļa aprobācija pieaugušo izglītībai (projektu/programmu finansējums, ilgtermiņa finansējums, izmērāmie rezultāti).
Ieviešot IMK tiks risinātas galvenās problēmas, nodrošinot vienlīdzīgu piekļuvi mācībām, informāciju par mācību iespējām, kā arī palīdzot pārvarēt šķēršļus, kas nereti kavē pieaugušo iesaistīšanos mācībās: motivācija, laiks un finansējums. IMK nodrošinās arī vienotu kvalitātes pārvaldības modeli, kas rada pārliecību, ka izglītības pakalpojumu sniedzēji, kas nodrošina mācības ar valsts atbalstu, nodrošina kvalitatīvu izglītības pakalpojumu.
IMK pieejas izveide sniegs plašākas iespējas veidot datos balstītu mācību saturu un operatīvu mācību piedāvājumu. Tāpat, nodrošinot individualizētu mācību piedāvājumu katram, atbilstoši mērķiem un spējām, jaunā pieeja ļaus ātrāk reaģēt arī uz izmaiņām darba tirgū un mazinās arī bezdarba riskus.
IMK pieejas aprobācija Latvijā tiek veidota atbilstoši ES Padomes ieteikumam par individuālajiem mācību kontiem ES dalībvalstīm, kur IMK ir noteikts kā atbalsta instruments, ar ko personām tiek nodrošinātas individuālas tiesības uz mācībām.
Aprobācijas rezultāti tiks analizēti un apspriesti ar konsultatīvajiem partneriem, lai izvērtētu pieejas ilgtspēju un nepieciešamos uzlabojumus tās ieviešanā, lai nodrošinātu ilgtspējīgu pieaugušo izglītību.
IMK pieejas aprobācijas laikā tiks nodrošināta digitālo prasmju apguve vismaz 3500 personām, kā arī pārbaudīts IMK sistēmas darbības princips. Aprobācijas laikā tiks pārbaudīti finansēšanas modeļi, kā arī princips, ka IMK kontā pieejamo mācību budžetu veido publisko līdzekļu piešķīrums, kuru var izmantot, uzkrāt un papildināt gan nozaru ministrijas, īstenojot attīstības programmas, darba devēji, gan indivīdi paši, lai iesaistītos mācībās, kuras atbilst:
• esošajai kvalifikācijai,
• iegūtajai profesijai,
• darba tirgus vajadzībām,
• individualizētam karjeras ceļam: attīstības plānam (individuālajam mācību ceļam).
Tai skaitā, tiks aprobēts un analizēti principi, ka IMK budžetu var papildināt ar līdzfinansējumu, līdzekļus var uzkrāt, piemēram, dalībai lielāka apjoma vai dārgākām mācībām. Piekļuve IMK ir neatkarīga no darba vietas, statusa, nodarbinātības formas, kā arī savā kontā ir iespēja uzkrāt savus kvalifikācijas dokumentus un apliecinājumus, kas iegūti nesaņemot publisko finansējumu, kā arī apskatīt savus izglītības dokumentus.
IMK pieejas aprobācijā tiks definēti un izvirzīti kvalitātes kritēriji izglītības pakalpojumu sniedzējiem, kā arī veidots un pārbaudīts darbības princips publiskajam izglītības iestāžu piedāvāto izglītības programmu reitingam, kas būs pieejams IMK tīmekļvietnē. Ir definēti objektīvi izmērāmi izglītības pakalpojumu sniedzēju atlases kritēriji, kas pēc atbilstības pārbaudes varēs tikt iekļauti platformā piedāvātajām investīcijas finansētajām izglītības programmām. Paredzēts šāds izglītības pakalpojumu sniedzēju atlases kritēriju minimums: a) izglītības iestāde ir akreditēta un īsteno licencētu un akreditētu profesionālās izglītības programmu vismaz trīs gadus pirms pieteikuma iesniegšanas; b) izglītības iestāde ir reģistrēta izglītības iestāžu reģistrā vismaz trīs gadus pirms pieteikuma iesniegšanas; c) ja izglītības pakalpojumu sniedzējs nav reģistrēts izglītības iestāžu reģistrā, izglītības pakalpojumu sniedzējs īsteno izglītības programmu, par kuras īstenošanu ir saņēmis atļauju no pašvaldības vismaz vienu gadu pirms pieteikuma iesniegšana; d) izglītības pakalpojumu sniedzējs ir īstenojis vismaz divas izglītības programmas attiecīgajā izglītības programmas veidā un Eiropas Iedzīvotāju digitālā ietvara (turpmāk - DigComp) kompetenču jomā vismaz 3.DigComp līmenī, kur dalībnieku skaits vienā grupā ir bijis vismaz 10 dalībnieki.Balstoties uz IMK aprobācijas rezultātiem, tiks veikta iesaistīto pušu atbildību definēšana, procesu uzraudzība, ieviešana un pakalpojuma nodrošināšana un izvērtēšana. Nepieciešamības gadījumā IMK darbības principi tiks pilnveidoti atbilstoši aktuālajai situācijai un atbilstoši aprobācijas laikā iegūtajiem rezultātiem un secinājumiem. IMK sistēmas un finansēšanas modeļa mērogošana visai pieaugušo izglītības sistēmai un starpresoru koordinācijas principu noteikšana. Aprobācijas laikā nepieciešams izvērtēt platformas integrācijas iespējas ar VIIS, kā arī datu apmaiņu starp abām sistēmām. Veidojot mērogošanas konceptu, ir jāņem vērā VIIS sistēmas arhitektūra un plānotā attīstība.
Apzinot citu valstu pieredzi var secināt, ka valstis īsteno savu pieaugušo izglītības politiku un izvēlas dažādus tās pārvaldības modeļus (centralizēti, decentralizēti u.c.), kā arī dažādus finansēšanas instrumentus: prasmju fondi, nodokļu atvieglojumi indivīdiem vai uzņēmumiem, granti indivīdiem vai uzņēmumiem, aizdevumi, mācību atvaļinājumi, izdevumu attiecināšana, tomēr neatkarīgi no tā, kādu atbalsta sistēmas veidu (vaučeru shēma, IMK pieeja, valsts un privātā finansējuma modelis) valsts ir izvēlējusies, pieaugušo izglītības sistēmu skata un pārvalda kā vienotas izglītības ekosistēmas elementu, nodrošinot saskaņotu koordināciju valstiskā līmenī un nosakot valsts stratēģiskās prioritātes.
Pieaugušo izglītības politikas veidošanas un īstenošanas izaicinājumi daudzās valstīs ir līdzīgi. Līdz ar to arī risinājumi dažādās valstīs ir līdzīgi un balstās sekojošās atziņās:
1.rīcības izmaiņas nav iespējams panākt vienatnē vai kampaņveidā: lai individuālo mācību kontu sistēma darbotos pēc iespējas sekmīgāk un rezultatīvāk, ir nepieciešama cieša, koordinēta sadarbība un informācijas apmaiņa starp galvenajām iesaistītajām pusēm pieaugušo izglītības politikas īstenošanā, kā arī vienotā mācību vajadzību noteikšanā un mācību piedāvājuma veidošanā,
2. dati, datu izmantošana, datu apmaiņa, pakalpojumu un informācijas sistēmu integrācija ir veidojama sasaistē starp dažādām informācijas sistēmām un datubāzēm. Datu apmaiņa ir būtiska, lai nodrošinātu mērķtiecīgu, starpinstitucionālu datos balstītu mācību piedāvājumu izveidi, kas atbilst darba tirgus prasībām. Tāpēc ir būtiski nodrošināt datu apmaiņu un integrāciju, lai valsts pārvaldes institūcijām, kas īsteno pieaugušo izglītību, būtu iespēja veidot piedāvājumu balstoties uz personas pieredzi, iegūto izglītību un nākotnes mācību vajadzībām. To iespējams izdarīt tikai veidojot vienotu datu uzkrāšanas un apmaiņas ekosistēmu, kā arī būtiski, ka informācijas cilvēkam ir pieejama vienuviet neatkarīgi no tā nodarbinātības statusa līdz ar to profesionālo pilnveidi var plānot daudz mērķtiecīgāk.
3. vienota informēšana un mācību nodrošināšanas pārvaldība nodrošina stratēģiskāku mērķa grupas uzrunāšanu un iesaisti, kā arī nerada apmulsumu un neizpratni iedzīvotājiem par mācību piedāvājumu un pieejamajām iespējām. Ņemot vērā, ka Atveseļošanas fonda projekta ietvaros digitālo prasmju apguvi paredzētā finansējuma ietvaros paredzētas vairākas iniciatīvas dažādām valsts pārvaldes institūcijām digitālo prasmju apguvei, tad ir būtiska vienota komunikācija, precīza demarkācija mērķa grupām, kā arī vienots vēstījums iedzīvotājiem, kas aicina uz aktīvu darbību un iesaisti pieaugušo izglītībā.
4. mērķtiecīga kvalitātes vadība - veidot vienotu kvalitātes pārvaldības modeli, kas rada pārliecību, ka izglītības pakalpojumu sniedzēji, kas nodrošina mācības ar valsts atbalstu, nodrošina kvalitatīvu izglītības pakalpojumu. Pieaugušo iesaiste kvalitātes vērtēšanā, kvalitātes rādītāju regulāra publicēšana un atspoguļošana sabiedrībai neatrauti no valsts atbalsta programmas nodrošinātāja, bet kā vienotu vērtējumu izglītības iestādei. Būtiski veikt ne tikai institucionālu izglītības iestādes akreditācijas, bet veidot mērķtiecīgu kvalitātes uzraudzību īstenošanas procesā.
Būtiski panākt, ka dati par pieaugušo izglītības apguvi tiek uzkrāti ne tikai formālās izglītības ietvaros, bet arī par neformālo izglītību vai citiem izglītības pakalpojumiem valsts budžeta vai Eiropas Savienības politikas instrumentu un citu ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu finansējuma ietvaros, uzkrājot datus vienoti Valsts izglītības informācijas sistēmā (turpmāk - VIIS).
IMK pieejas attīstības ietvaros ir plānots veidot sadarbību starp institūcijām, veicinot datu apmaiņu, citu institūciju izstrādāto rīku pieejamību pieaugušajiem. IMK pieejas aprobācijas ietvaros nav plānots dublēt citu valsts pārvaldes iestāžu funkcijas un to uzturētās valsts informācijas sistēmas vai veidot jaunus rīkus, bet veidot datu klasifikatorus, kas palīdz apmainīties un analizēt informāciju, lai veidotu datos balstītu, individualizētu stratēģisko pakalpojumu. Cilvēkkapitāla attīstības padome tiks informēta par IMK projekta sasniegtajiem mērķiem un rezultātiem, kā arī informēta par IMK platformas aprobācijas gaitu, ņemot vērā, ka digitālo prasmju mācību vajadzības ir noteiktas jau 2.3.1.4.i. investīcijas ietvaros un aprobācijas gaitā ir nodrošināmas Eiropas Digitālo kompetenču pilsoņiem ietvaram (The Digital Competence Framework for Citizens) atbilstošās digitālo prasmju mācības (DigiComp 3. – 6. līmenis), nodrošinot iespēju apgūt šādas izglītības programmas:
-profesionālās tālākizglītības programmas, kuru noslēgumā var saņemt kvalifikācijas apliecību un iegūt profesiju;
-profesionālās pilnveides izglītības programmas, kuru noslēgumā var saņemt apliecību par profesionālās pilnveides izglītības programmas apguvi;
-neformālās izglītības programmas, kuru noslēgumā var saņemt apliecinājumu par neformālās izglītības programmas apguvi;
-moduļi vai moduļu kopas, kas sastāv no dažādu zināšanu, prasmju un kompetenču kopuma un to noslēgumā var saņemt apliecību
-studiju kursi vai studiju moduļi no akreditēta studiju virziena licencētas studiju programmas, kas apgūstami augstskolās vai koledžās;
- tālmācības izglītības programmas starptautiskajās un Latvijas mācību platformās.
Papildus platformā tiks izvietoti saistītie pakalpojumi (piemēram, indivīdu prasmju novērtēšana, karjeras attīstības atbalsts, prasmju un kompetenču novērtēšanas iespējas). Saistītie pakalpojumi netiks veidoti no jauna, bet izmantoti un koplietoti jau esošie izstrādātie risinājumu, piemēram, NVA karjeras konsultantu tīkls un iespēju robežās – digitālie rīki prasmju novērtēšanai, sadarbība ar pašvaldības pieaugušo izglītības koordinatoru tīklu, sadarbība ar VARAM konsultāciju nodrošināšanai pašvaldību līmenī, līdz ar to veicinot plašāku esošo iniciatīvu un šo rīku izmantošanu dažādām mērķa auditorijām.
Platformā plānots nodrošināt piekļuvi arī Latvijā veidotiem un starptautisko un ārvalstu mācību platformu mācību kursiem un mācību materiāliem. NVA jau šobrīd nodrošina projektu nodarbinātajiem, kas ietver mācības starptautisko platformu ietvaros. Līdz ar to IMK pieejas aprobācijas ietvaros tiks vērtētas sadarbības iespējas.
Platforma tiks veidota paredzot tās pakāpeniskās funkcionalitātes paplašināšanas iespējas, t.sk. attiecībā uz citiem mācību atbalsta pasākumiem, tostarp uzņēmumu/ organizāciju vajadzībām. Platformas izstrādē tiek ņemtas vērā citu informācijas sistēmu attīstība un tai skaitā integrācijas iespējas, lai vienotu izglītības sistēmu ekosistēmu.
Platforma ir kā viena no komponentēm izglītības procesu digitālās transformācijas ietvarā, izstrādājot to funkcionalitāti, kas nepieciešama vienotai informācijas uzkrāšanai par pieaugušo izglītību, kas nodrošināta publiskā finansējuma ietvaros.
IMK pieejas attīstības ietvaros plānots veidot vienotu zīmolu un izvietot informāciju par pieaugušo izglītības iespējām tīmekļvietnē, kā arī turpināt attīstīt Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014. – 2020. gada plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” prioritārā virziena “Izglītība, prasmes un mūžizglītība” 8.4.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kompetenci” (turpmāk - projekts Nr. 8.4.1.0/16/I/001) īstenošanas ietvaros izveidoto informācijas sistēmu pieaugušo izglītības īstenošanas atbalstam, papildinot ar jaunu funkcionalitāti.
IMK tīmekļvietne – informācijas vienotais kontaktpunkts par pieaugušo izglītību un izglītības programmu piedāvājumu neatkarīgi no personas statusa, kā arī informācija par pieejamo publisko finansējumu pieaugušo izglītības piedāvājumam un finansēšanas nosacījumiem.
IMK sistēma – informācijas sistēma, kas ietver procedūru un procesu kopumu, ko izmanto, lai reģistrētu individuālo mācību kontu, publicētu informāciju par izglītības programmu piedāvājumu un pārvaldītu pieejamo finansējumu atbilstoši valsts atbalsta programmu pasākumiem un prioritātēm, pieteiktos mācībām, piešķirtu līdzekļus un vāktu, uzglabātu un apstrādātu datus par mācību izvēli un norisi, definētu mērķus un sasniegtos rezultātus, kā arī tos atspoguļotu fiziskas personas individuālajā mācību kontā.
Fiziskas personas individuālais mācību konts – virtuāls konts IMK sistēmā, kur persona piekļūst personīgajam profilam, mācību piedāvājumam ar valsts atbalstu, atbalsta pakalpojumiem un finansējumam atbilstoši valsts atbalsta pasākumiem un prioritātēm.
IMK pieejas aprobēšanas un attīstības mērķis ir veidot sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu sistēmu, līdz ar to mērogošanas konceptā un arī turpmāk ir jāatbild uz šādiem jautājumiem:
-cik lielā mērā normatīvais regulējums, stratēģija un finansēšanas modelis garantē pakalpojumu saņemšanu atbilstoši valsts prioritātēm?
-kādā apjomā ir paredzēts finansējums un vai tas tiek ieplānots IMK sistēmas uzturēšanai un pakalpojuma nodrošināšanai?
-vai ir pietiekami resursi IMK sistēmas darbināšanai, procesu uzlabošanai un attīstībai, kā arī, vai izglītības pakalpojums tiek nodrošināts pietiekamā apjomā?
-vai ir ieviesta kvalitātes vadība un vai izglītības pakalpojumu sniedzēju kvalitāte ir atbilstoša mērķa grupu vajadzībām?
-vai ir skaidri datu uzkrāšanas un apmaiņas procesi, monitoringa procesa nodrošināšana?
2.3.1.4.i. investīcijas ietvaros tiks izveidota:
1. vienota un cilvēkcentrēta Latvijas situācijai atbilstoša individuālo mācību kontu pieeja, kas ir papildinoša un atbalsta jau esošās iniciatīvas pieaugušo izglītībā, veidojot vienotu ietvaru, datu apmaiņu un uzkrāšanu. IMK pieeja netiek veidota kā jauns mehānisms, bet gan kā komponente, kas atbalsta Latvijas valsts pieaugušo izglītības politikas veidošanu un īstenošanu.
2. Pilnveidota un attīstīta prasmju pārvaldības platforma pieaugušo izglītības datu uzkrāšanai, kas tiks integrēta ar VIIS un citiem valsts informācijas sistēmu reģistriem automatizētai datu apmaiņai. Platformas funkcionalitāte ietvers ne tikai pieteikšanās, mācību organizēšanas un īstenošanas atbalstu, bet arī piemērotāko mācību izvēles atbalstu (prasmju novērtēšanu, tai skaitā dažādu prasmju novērtēšanas rīku koplietošanas iespējas, personalizētu mācību piedāvājumu un individuālā mācību ceļa izveidi, karjeras attīstības atbalsta pakalpojumus) un mācību rezultātu novērtēšanas rīkus (aptaujas atgriezeniskās saites sniegšanai, izglītības programmu reitingus, kvalitātes rādītājus).
3. Vienota tīmekļvietne un platforma informēšanai par pieaugušo izglītības iespējām – neatkarīgi no atbalsta programmas īstenotāja un personas nodarbinātības statusa, cilvēkam ir jāiegūst informācija par darba tirgum piemērotu un aktuālu mācību piedāvājumu. Sākotnēji tīmekļvietnē un platformā pakāpeniski tiks ievietota informācija par šādiem Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu un Latvijas Atveseļošanas un noturības plāna ietvaros finansētiem projektiem un to ietvaros pieejamajām mācību iespējām:
3.1. VIAA – projekts Nr. 2.3.1.4.i.0/1/23/I/CFLA/001 "Individuālo mācību kontu pieejas attīstība" (turpmāk - IMK projekts);
3.2. VIAA – 4.2.4.2 pasākums "Atbalsts pieaugušo individuālajās vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai”;
3.3. VIAA – 6.1.1.5. pasākums "Nodarbināto prasmju paaugstināšana un atbalsts kvalifikācijas iegūšanai, atbalsts darbaspēka mācībām saskaņā ar uzņēmumu pieprasījumu";
3.4. VARAM – projekts Nr. 2.3.2.1.i.0/1/23/I/CFLA/001 "Sabiedrības digitālo prasmju attīstība" (turpmāk – VARAM projekts).
Informāciju varēs izvietot arī par citu īstenotāju piedāvātajām mācību iespējām, kas pieejamas ar publisko atbalstu un persona tiks novirzīta uz atbilstošo valsts pārvaldes institūciju.
VARAM projekta ietvaros tiks izmantota jau izstrādātā platformas funkcionalitāte un iedzīvotāju informēšana par mācību iespējām tiks izvietota IMK tīmekļa vietnē. VIAA un VARAM slēgs starpresoru vienošanos par platformas izmantošanas nosacījumiem, datu uzkrāšanas un apmaiņas nodrošināšanu, kā arī citiem nosacījumiem, ja tie attiecināmi.
IMK projekta ietvaros tiks noslēgtas starpresoru vienošanās ar visām valsts pārvaldes iestādēm ar kurām tiks nodrošināta datu apmaiņa.
Ieguvumi no IMK pieejas ieviešanas:
1. Indivīdam: atbilstošs un personalizēts, kvalitatīvs mācību piedāvājums;
2. Valsts pārvaldei: izsekojamība par ieguldījumiem cilvēkā, neatkarīgi no viņa statusa;
3. Kopumā: ilgtspējīga finansējuma modeļa aprobācija pieaugušo izglītībai (projektu/programmu finansējums, ilgtermiņa finansējums, izmērāmie rezultāti).
Ieviešot IMK tiks risinātas galvenās problēmas, nodrošinot vienlīdzīgu piekļuvi mācībām, informāciju par mācību iespējām, kā arī palīdzot pārvarēt šķēršļus, kas nereti kavē pieaugušo iesaistīšanos mācībās: motivācija, laiks un finansējums. IMK nodrošinās arī vienotu kvalitātes pārvaldības modeli, kas rada pārliecību, ka izglītības pakalpojumu sniedzēji, kas nodrošina mācības ar valsts atbalstu, nodrošina kvalitatīvu izglītības pakalpojumu.
IMK pieejas izveide sniegs plašākas iespējas veidot datos balstītu mācību saturu un operatīvu mācību piedāvājumu. Tāpat, nodrošinot individualizētu mācību piedāvājumu katram, atbilstoši mērķiem un spējām, jaunā pieeja ļaus ātrāk reaģēt arī uz izmaiņām darba tirgū un mazinās arī bezdarba riskus.
IMK pieejas aprobācija Latvijā tiek veidota atbilstoši ES Padomes ieteikumam par individuālajiem mācību kontiem ES dalībvalstīm, kur IMK ir noteikts kā atbalsta instruments, ar ko personām tiek nodrošinātas individuālas tiesības uz mācībām.
Aprobācijas rezultāti tiks analizēti un apspriesti ar konsultatīvajiem partneriem, lai izvērtētu pieejas ilgtspēju un nepieciešamos uzlabojumus tās ieviešanā, lai nodrošinātu ilgtspējīgu pieaugušo izglītību.
IMK pieejas aprobācijas laikā tiks nodrošināta digitālo prasmju apguve vismaz 3500 personām, kā arī pārbaudīts IMK sistēmas darbības princips. Aprobācijas laikā tiks pārbaudīti finansēšanas modeļi, kā arī princips, ka IMK kontā pieejamo mācību budžetu veido publisko līdzekļu piešķīrums, kuru var izmantot, uzkrāt un papildināt gan nozaru ministrijas, īstenojot attīstības programmas, darba devēji, gan indivīdi paši, lai iesaistītos mācībās, kuras atbilst:
• esošajai kvalifikācijai,
• iegūtajai profesijai,
• darba tirgus vajadzībām,
• individualizētam karjeras ceļam: attīstības plānam (individuālajam mācību ceļam).
Tai skaitā, tiks aprobēts un analizēti principi, ka IMK budžetu var papildināt ar līdzfinansējumu, līdzekļus var uzkrāt, piemēram, dalībai lielāka apjoma vai dārgākām mācībām. Piekļuve IMK ir neatkarīga no darba vietas, statusa, nodarbinātības formas, kā arī savā kontā ir iespēja uzkrāt savus kvalifikācijas dokumentus un apliecinājumus, kas iegūti nesaņemot publisko finansējumu, kā arī apskatīt savus izglītības dokumentus.
IMK pieejas aprobācijā tiks definēti un izvirzīti kvalitātes kritēriji izglītības pakalpojumu sniedzējiem, kā arī veidots un pārbaudīts darbības princips publiskajam izglītības iestāžu piedāvāto izglītības programmu reitingam, kas būs pieejams IMK tīmekļvietnē. Ir definēti objektīvi izmērāmi izglītības pakalpojumu sniedzēju atlases kritēriji, kas pēc atbilstības pārbaudes varēs tikt iekļauti platformā piedāvātajām investīcijas finansētajām izglītības programmām. Paredzēts šāds izglītības pakalpojumu sniedzēju atlases kritēriju minimums: a) izglītības iestāde ir akreditēta un īsteno licencētu un akreditētu profesionālās izglītības programmu vismaz trīs gadus pirms pieteikuma iesniegšanas; b) izglītības iestāde ir reģistrēta izglītības iestāžu reģistrā vismaz trīs gadus pirms pieteikuma iesniegšanas; c) ja izglītības pakalpojumu sniedzējs nav reģistrēts izglītības iestāžu reģistrā, izglītības pakalpojumu sniedzējs īsteno izglītības programmu, par kuras īstenošanu ir saņēmis atļauju no pašvaldības vismaz vienu gadu pirms pieteikuma iesniegšana; d) izglītības pakalpojumu sniedzējs ir īstenojis vismaz divas izglītības programmas attiecīgajā izglītības programmas veidā un Eiropas Iedzīvotāju digitālā ietvara (turpmāk - DigComp) kompetenču jomā vismaz 3.DigComp līmenī, kur dalībnieku skaits vienā grupā ir bijis vismaz 10 dalībnieki.Balstoties uz IMK aprobācijas rezultātiem, tiks veikta iesaistīto pušu atbildību definēšana, procesu uzraudzība, ieviešana un pakalpojuma nodrošināšana un izvērtēšana. Nepieciešamības gadījumā IMK darbības principi tiks pilnveidoti atbilstoši aktuālajai situācijai un atbilstoši aprobācijas laikā iegūtajiem rezultātiem un secinājumiem. IMK sistēmas un finansēšanas modeļa mērogošana visai pieaugušo izglītības sistēmai un starpresoru koordinācijas principu noteikšana. Aprobācijas laikā nepieciešams izvērtēt platformas integrācijas iespējas ar VIIS, kā arī datu apmaiņu starp abām sistēmām. Veidojot mērogošanas konceptu, ir jāņem vērā VIIS sistēmas arhitektūra un plānotā attīstība.
Apzinot citu valstu pieredzi var secināt, ka valstis īsteno savu pieaugušo izglītības politiku un izvēlas dažādus tās pārvaldības modeļus (centralizēti, decentralizēti u.c.), kā arī dažādus finansēšanas instrumentus: prasmju fondi, nodokļu atvieglojumi indivīdiem vai uzņēmumiem, granti indivīdiem vai uzņēmumiem, aizdevumi, mācību atvaļinājumi, izdevumu attiecināšana, tomēr neatkarīgi no tā, kādu atbalsta sistēmas veidu (vaučeru shēma, IMK pieeja, valsts un privātā finansējuma modelis) valsts ir izvēlējusies, pieaugušo izglītības sistēmu skata un pārvalda kā vienotas izglītības ekosistēmas elementu, nodrošinot saskaņotu koordināciju valstiskā līmenī un nosakot valsts stratēģiskās prioritātes.
Pieaugušo izglītības politikas veidošanas un īstenošanas izaicinājumi daudzās valstīs ir līdzīgi. Līdz ar to arī risinājumi dažādās valstīs ir līdzīgi un balstās sekojošās atziņās:
1.rīcības izmaiņas nav iespējams panākt vienatnē vai kampaņveidā: lai individuālo mācību kontu sistēma darbotos pēc iespējas sekmīgāk un rezultatīvāk, ir nepieciešama cieša, koordinēta sadarbība un informācijas apmaiņa starp galvenajām iesaistītajām pusēm pieaugušo izglītības politikas īstenošanā, kā arī vienotā mācību vajadzību noteikšanā un mācību piedāvājuma veidošanā,
2. dati, datu izmantošana, datu apmaiņa, pakalpojumu un informācijas sistēmu integrācija ir veidojama sasaistē starp dažādām informācijas sistēmām un datubāzēm. Datu apmaiņa ir būtiska, lai nodrošinātu mērķtiecīgu, starpinstitucionālu datos balstītu mācību piedāvājumu izveidi, kas atbilst darba tirgus prasībām. Tāpēc ir būtiski nodrošināt datu apmaiņu un integrāciju, lai valsts pārvaldes institūcijām, kas īsteno pieaugušo izglītību, būtu iespēja veidot piedāvājumu balstoties uz personas pieredzi, iegūto izglītību un nākotnes mācību vajadzībām. To iespējams izdarīt tikai veidojot vienotu datu uzkrāšanas un apmaiņas ekosistēmu, kā arī būtiski, ka informācijas cilvēkam ir pieejama vienuviet neatkarīgi no tā nodarbinātības statusa līdz ar to profesionālo pilnveidi var plānot daudz mērķtiecīgāk.
3. vienota informēšana un mācību nodrošināšanas pārvaldība nodrošina stratēģiskāku mērķa grupas uzrunāšanu un iesaisti, kā arī nerada apmulsumu un neizpratni iedzīvotājiem par mācību piedāvājumu un pieejamajām iespējām. Ņemot vērā, ka Atveseļošanas fonda projekta ietvaros digitālo prasmju apguvi paredzētā finansējuma ietvaros paredzētas vairākas iniciatīvas dažādām valsts pārvaldes institūcijām digitālo prasmju apguvei, tad ir būtiska vienota komunikācija, precīza demarkācija mērķa grupām, kā arī vienots vēstījums iedzīvotājiem, kas aicina uz aktīvu darbību un iesaisti pieaugušo izglītībā.
4. mērķtiecīga kvalitātes vadība - veidot vienotu kvalitātes pārvaldības modeli, kas rada pārliecību, ka izglītības pakalpojumu sniedzēji, kas nodrošina mācības ar valsts atbalstu, nodrošina kvalitatīvu izglītības pakalpojumu. Pieaugušo iesaiste kvalitātes vērtēšanā, kvalitātes rādītāju regulāra publicēšana un atspoguļošana sabiedrībai neatrauti no valsts atbalsta programmas nodrošinātāja, bet kā vienotu vērtējumu izglītības iestādei. Būtiski veikt ne tikai institucionālu izglītības iestādes akreditācijas, bet veidot mērķtiecīgu kvalitātes uzraudzību īstenošanas procesā.
Būtiski panākt, ka dati par pieaugušo izglītības apguvi tiek uzkrāti ne tikai formālās izglītības ietvaros, bet arī par neformālo izglītību vai citiem izglītības pakalpojumiem valsts budžeta vai Eiropas Savienības politikas instrumentu un citu ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu finansējuma ietvaros, uzkrājot datus vienoti Valsts izglītības informācijas sistēmā (turpmāk - VIIS).
IMK pieejas attīstības ietvaros ir plānots veidot sadarbību starp institūcijām, veicinot datu apmaiņu, citu institūciju izstrādāto rīku pieejamību pieaugušajiem. IMK pieejas aprobācijas ietvaros nav plānots dublēt citu valsts pārvaldes iestāžu funkcijas un to uzturētās valsts informācijas sistēmas vai veidot jaunus rīkus, bet veidot datu klasifikatorus, kas palīdz apmainīties un analizēt informāciju, lai veidotu datos balstītu, individualizētu stratēģisko pakalpojumu. Cilvēkkapitāla attīstības padome tiks informēta par IMK projekta sasniegtajiem mērķiem un rezultātiem, kā arī informēta par IMK platformas aprobācijas gaitu, ņemot vērā, ka digitālo prasmju mācību vajadzības ir noteiktas jau 2.3.1.4.i. investīcijas ietvaros un aprobācijas gaitā ir nodrošināmas Eiropas Digitālo kompetenču pilsoņiem ietvaram (The Digital Competence Framework for Citizens) atbilstošās digitālo prasmju mācības (DigiComp 3. – 6. līmenis), nodrošinot iespēju apgūt šādas izglītības programmas:
-profesionālās tālākizglītības programmas, kuru noslēgumā var saņemt kvalifikācijas apliecību un iegūt profesiju;
-profesionālās pilnveides izglītības programmas, kuru noslēgumā var saņemt apliecību par profesionālās pilnveides izglītības programmas apguvi;
-neformālās izglītības programmas, kuru noslēgumā var saņemt apliecinājumu par neformālās izglītības programmas apguvi;
-moduļi vai moduļu kopas, kas sastāv no dažādu zināšanu, prasmju un kompetenču kopuma un to noslēgumā var saņemt apliecību
-studiju kursi vai studiju moduļi no akreditēta studiju virziena licencētas studiju programmas, kas apgūstami augstskolās vai koledžās;
- tālmācības izglītības programmas starptautiskajās un Latvijas mācību platformās.
Papildus platformā tiks izvietoti saistītie pakalpojumi (piemēram, indivīdu prasmju novērtēšana, karjeras attīstības atbalsts, prasmju un kompetenču novērtēšanas iespējas). Saistītie pakalpojumi netiks veidoti no jauna, bet izmantoti un koplietoti jau esošie izstrādātie risinājumu, piemēram, NVA karjeras konsultantu tīkls un iespēju robežās – digitālie rīki prasmju novērtēšanai, sadarbība ar pašvaldības pieaugušo izglītības koordinatoru tīklu, sadarbība ar VARAM konsultāciju nodrošināšanai pašvaldību līmenī, līdz ar to veicinot plašāku esošo iniciatīvu un šo rīku izmantošanu dažādām mērķa auditorijām.
Platformā plānots nodrošināt piekļuvi arī Latvijā veidotiem un starptautisko un ārvalstu mācību platformu mācību kursiem un mācību materiāliem. NVA jau šobrīd nodrošina projektu nodarbinātajiem, kas ietver mācības starptautisko platformu ietvaros. Līdz ar to IMK pieejas aprobācijas ietvaros tiks vērtētas sadarbības iespējas.
Platforma tiks veidota paredzot tās pakāpeniskās funkcionalitātes paplašināšanas iespējas, t.sk. attiecībā uz citiem mācību atbalsta pasākumiem, tostarp uzņēmumu/ organizāciju vajadzībām. Platformas izstrādē tiek ņemtas vērā citu informācijas sistēmu attīstība un tai skaitā integrācijas iespējas, lai vienotu izglītības sistēmu ekosistēmu.
Platforma ir kā viena no komponentēm izglītības procesu digitālās transformācijas ietvarā, izstrādājot to funkcionalitāti, kas nepieciešama vienotai informācijas uzkrāšanai par pieaugušo izglītību, kas nodrošināta publiskā finansējuma ietvaros.
IMK pieejas attīstības ietvaros plānots veidot vienotu zīmolu un izvietot informāciju par pieaugušo izglītības iespējām tīmekļvietnē, kā arī turpināt attīstīt Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014. – 2020. gada plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” prioritārā virziena “Izglītība, prasmes un mūžizglītība” 8.4.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kompetenci” (turpmāk - projekts Nr. 8.4.1.0/16/I/001) īstenošanas ietvaros izveidoto informācijas sistēmu pieaugušo izglītības īstenošanas atbalstam, papildinot ar jaunu funkcionalitāti.
IMK tīmekļvietne – informācijas vienotais kontaktpunkts par pieaugušo izglītību un izglītības programmu piedāvājumu neatkarīgi no personas statusa, kā arī informācija par pieejamo publisko finansējumu pieaugušo izglītības piedāvājumam un finansēšanas nosacījumiem.
IMK sistēma – informācijas sistēma, kas ietver procedūru un procesu kopumu, ko izmanto, lai reģistrētu individuālo mācību kontu, publicētu informāciju par izglītības programmu piedāvājumu un pārvaldītu pieejamo finansējumu atbilstoši valsts atbalsta programmu pasākumiem un prioritātēm, pieteiktos mācībām, piešķirtu līdzekļus un vāktu, uzglabātu un apstrādātu datus par mācību izvēli un norisi, definētu mērķus un sasniegtos rezultātus, kā arī tos atspoguļotu fiziskas personas individuālajā mācību kontā.
Fiziskas personas individuālais mācību konts – virtuāls konts IMK sistēmā, kur persona piekļūst personīgajam profilam, mācību piedāvājumam ar valsts atbalstu, atbalsta pakalpojumiem un finansējumam atbilstoši valsts atbalsta pasākumiem un prioritātēm.
IMK pieejas aprobēšanas un attīstības mērķis ir veidot sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu sistēmu, līdz ar to mērogošanas konceptā un arī turpmāk ir jāatbild uz šādiem jautājumiem:
-cik lielā mērā normatīvais regulējums, stratēģija un finansēšanas modelis garantē pakalpojumu saņemšanu atbilstoši valsts prioritātēm?
-kādā apjomā ir paredzēts finansējums un vai tas tiek ieplānots IMK sistēmas uzturēšanai un pakalpojuma nodrošināšanai?
-vai ir pietiekami resursi IMK sistēmas darbināšanai, procesu uzlabošanai un attīstībai, kā arī, vai izglītības pakalpojums tiek nodrošināts pietiekamā apjomā?
-vai ir ieviesta kvalitātes vadība un vai izglītības pakalpojumu sniedzēju kvalitāte ir atbilstoša mērķa grupu vajadzībām?
-vai ir skaidri datu uzkrāšanas un apmaiņas procesi, monitoringa procesa nodrošināšana?
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Investīcijas pamatmērķis nav ieguvums finansiālā aspektā, bet tā ir nepieciešamība nodrošināt drošu, efektīvu un kvalitatīvu pieaugušo izglītības piedāvājuma pārvaldību vienota kontaktpunkta informācijas nodrošināšanai un mācību piedāvājuma saņemšanai, kā arī fiziskām personām nodrošināt piekļuvi savai izglītības pakalpojumu saņemšanas vēsturei digitālā kontā.
Individuālo mācību kontu izveides kārtības pieaugušo izglītības pārvaldības sistēmā nav paredzama ieņēmumu gūšana, kā arī viens no projekta plānotajiem iznākumiem ir izglītojamo snieguma paaugstināšana un mācību procesa plānošana, organizēšana, īstenošanas uzlabošana un ir uzskatāms, ka šāda veida izglītības jomas projektiem nav objektīvi nosakāma vērtība naudas izteiksmē, kas būtu izmantojama izmaksu un ieguvumu analīzes veikšanā.
Tomēr pasākuma līmenī ir veikta investīcijas lietderīguma novērtēšana tai pasākuma sadaļai, kas attiecināma uz aprobācijā iesaistāmo personu mācībām, jo mērķtiecīgi īstenotai pieaugušo izglītībai ir būtiska ietekme ne tikai uz pašas personas konkurētspēju un ienākumu palielinājumu, bet arī ietekme uz kopējo valsts cilvēkkapitāla produktivitāti un valsts ekonomisko attīstību. Palielinot cilvēkkapitāla, jeb nodarbināto produktivitāti uzņēmumi palielina savu saražoto pievienoto vērtību, kas pozitīvi ietekmē iekšzemes kopproduktuun valsts ekonomisko izaugsmi kopumā.
Investīcijas ietvarā, atbilstoši plānotajam mācības pabeigušo skaitam digitālās prasmes apgūts vismaz 3500 personas, attiecīgi, balstoties uz veiktajām aplēsēm par pasākuma investīcijas ekonomisko ietekmi secināts, ka uzņēmumu pievienotās vērtības pieaugums būs vidēji 1 756 euro uz vienu mācību dalībnieku gadā jeb 6,1 milj. euro gadā.
Proporcionāli mācības pabeigušo skaitam investīcijas ietekme tiks novērota sākot ar 2026.gadu. 2026.gadā uzņēmumu pievienotā vērtība pieaugs par 1,8 milj.euro, bet sākot ar 2027.gadu un turpmāk pieaugums mērāms 6,1 milj.euro apmērā gadā. Novērtējuma rezultātā ir secināts, ka investīciju veikšana plānotajā apjomā ir lietderīga, jo 10 gadu laikā uzņēmumu pievienotās vērtības pieaugums mērāms 57,1 milj.euro apmērā, kas būtiski pārsniedz IMK investīcijas apjomu (15,1 milj.euro).
2.3.1.4.i. investīcijas ekonomiskā ietekme aprēķināta pēc dažādiem scenārijiem: 1) aprēķināts atlīdzības pieaugums par vidējo tarifa likmi, kas ir par profesiju pamatgrupu augstāka par pirms mācībām esošo, 2) atbilstoši mācību dalībnieka darbavietas saimnieciskās darbības klasifikācijas kodam (NACE 2.red.), aprēķināts uzņēmuma radītās pievienotās vērtības uz vienu nodarbināto pieaugums, pieņemot, ka tas, pēc mācību pabeigšanas, paaugstināsies par 1%, 3) tiek pieņemts, ka nenodarbinātās personas, pēc mācību pabeigšanas, uzsāks darbu kādā no profesijām atbilstoši Latvijas nacionālās statistiskās klasifikācijas “Profesiju klasifikators” 4.profesiju pamatgrupai.
Aplēses par to, cik lielam 2.3.1.4.i. investīcijas ietvaros plānoto digitālo prasmju mācības pabeigušo dalībnieku skaitam piemērojams katrs no scenārijiem, veiktas, ņemot vērā projekta Nr. 8.4.1.0/16/I/001pieredzi un uzkrāto datu analīzi par mācību ietekmi uz nodarbinātību gadu pēc mācību pabeigšanas, aprēķinot mācību dalībnieku īpatsvaru pēc to norādītā ietekmes veida uz nodarbinātību, kā arī, ņemot vērā valstī esošo bezdarba līmeni.
Papildus atzīmējams, ka IMK aprobācijā iesaistāmo personu skaita iesaistīšana mācībās sekmēs ieguldījumu:
-Izglītības attīstības pamatnostādņu 2021. – 2027. gadam “Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai” rezultatīvā rādītāja “Pieaugušo (25-64 gadi), kuri iesaistīti pieaugušo izglītībā pēdējo četru nedēļu laikā pirms aptaujas, īpatsvars” sasniegšanā, 2027. gadā to sasniedzot 12% apmērā,
-Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam noteiktā rīcības virziena “Pieaugušo izglītība” mērķa indikatoru raksturojošā progresa rādītāja “25–64 gadus veci pieaugušie, kuri pēdējo 12 mēnešu laikā piedalījušies formālajā vai neformālajā izglītībā/mācībās” sasniegšanā, sasniedzot to 2027. gadā 54% apmērā,
- Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānā sasniegšanai līdz 2030. gadam paredzētā mērķrādītāja “Vismaz 60% visu pieaugušo katru gadu piedalās apmācībās” sasniegšanā.
Individuālo mācību kontu izveides kārtības pieaugušo izglītības pārvaldības sistēmā nav paredzama ieņēmumu gūšana, kā arī viens no projekta plānotajiem iznākumiem ir izglītojamo snieguma paaugstināšana un mācību procesa plānošana, organizēšana, īstenošanas uzlabošana un ir uzskatāms, ka šāda veida izglītības jomas projektiem nav objektīvi nosakāma vērtība naudas izteiksmē, kas būtu izmantojama izmaksu un ieguvumu analīzes veikšanā.
Tomēr pasākuma līmenī ir veikta investīcijas lietderīguma novērtēšana tai pasākuma sadaļai, kas attiecināma uz aprobācijā iesaistāmo personu mācībām, jo mērķtiecīgi īstenotai pieaugušo izglītībai ir būtiska ietekme ne tikai uz pašas personas konkurētspēju un ienākumu palielinājumu, bet arī ietekme uz kopējo valsts cilvēkkapitāla produktivitāti un valsts ekonomisko attīstību. Palielinot cilvēkkapitāla, jeb nodarbināto produktivitāti uzņēmumi palielina savu saražoto pievienoto vērtību, kas pozitīvi ietekmē iekšzemes kopproduktuun valsts ekonomisko izaugsmi kopumā.
Investīcijas ietvarā, atbilstoši plānotajam mācības pabeigušo skaitam digitālās prasmes apgūts vismaz 3500 personas, attiecīgi, balstoties uz veiktajām aplēsēm par pasākuma investīcijas ekonomisko ietekmi secināts, ka uzņēmumu pievienotās vērtības pieaugums būs vidēji 1 756 euro uz vienu mācību dalībnieku gadā jeb 6,1 milj. euro gadā.
Proporcionāli mācības pabeigušo skaitam investīcijas ietekme tiks novērota sākot ar 2026.gadu. 2026.gadā uzņēmumu pievienotā vērtība pieaugs par 1,8 milj.euro, bet sākot ar 2027.gadu un turpmāk pieaugums mērāms 6,1 milj.euro apmērā gadā. Novērtējuma rezultātā ir secināts, ka investīciju veikšana plānotajā apjomā ir lietderīga, jo 10 gadu laikā uzņēmumu pievienotās vērtības pieaugums mērāms 57,1 milj.euro apmērā, kas būtiski pārsniedz IMK investīcijas apjomu (15,1 milj.euro).
2.3.1.4.i. investīcijas ekonomiskā ietekme aprēķināta pēc dažādiem scenārijiem: 1) aprēķināts atlīdzības pieaugums par vidējo tarifa likmi, kas ir par profesiju pamatgrupu augstāka par pirms mācībām esošo, 2) atbilstoši mācību dalībnieka darbavietas saimnieciskās darbības klasifikācijas kodam (NACE 2.red.), aprēķināts uzņēmuma radītās pievienotās vērtības uz vienu nodarbināto pieaugums, pieņemot, ka tas, pēc mācību pabeigšanas, paaugstināsies par 1%, 3) tiek pieņemts, ka nenodarbinātās personas, pēc mācību pabeigšanas, uzsāks darbu kādā no profesijām atbilstoši Latvijas nacionālās statistiskās klasifikācijas “Profesiju klasifikators” 4.profesiju pamatgrupai.
Aplēses par to, cik lielam 2.3.1.4.i. investīcijas ietvaros plānoto digitālo prasmju mācības pabeigušo dalībnieku skaitam piemērojams katrs no scenārijiem, veiktas, ņemot vērā projekta Nr. 8.4.1.0/16/I/001pieredzi un uzkrāto datu analīzi par mācību ietekmi uz nodarbinātību gadu pēc mācību pabeigšanas, aprēķinot mācību dalībnieku īpatsvaru pēc to norādītā ietekmes veida uz nodarbinātību, kā arī, ņemot vērā valstī esošo bezdarba līmeni.
Papildus atzīmējams, ka IMK aprobācijā iesaistāmo personu skaita iesaistīšana mācībās sekmēs ieguldījumu:
-Izglītības attīstības pamatnostādņu 2021. – 2027. gadam “Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai” rezultatīvā rādītāja “Pieaugušo (25-64 gadi), kuri iesaistīti pieaugušo izglītībā pēdējo četru nedēļu laikā pirms aptaujas, īpatsvars” sasniegšanā, 2027. gadā to sasniedzot 12% apmērā,
-Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam noteiktā rīcības virziena “Pieaugušo izglītība” mērķa indikatoru raksturojošā progresa rādītāja “25–64 gadus veci pieaugušie, kuri pēdējo 12 mēnešu laikā piedalījušies formālajā vai neformālajā izglītībā/mācībās” sasniegšanā, sasniedzot to 2027. gadā 54% apmērā,
- Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānā sasniegšanai līdz 2030. gadam paredzētā mērķrādītāja “Vismaz 60% visu pieaugušo katru gadu piedalās apmācībās” sasniegšanā.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
MK noteikumu projekts nosaka aprobācijas nosacījumus. Aprobācijas rezultāti tika analizēti un veikts vērtējums ilgtspējīgas pieaugušo izglītības pieejas izveidei.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Noteikumu projektā īstenoto darbību rezultātā atbalsts plānots personām, paredzot iespēju apgūt mainīgajiem darba tirgus apstākļiem un nozaru attīstības tendencēm aktuālās digitālās zināšanas un prasmes, tādējādi paaugstinot konkurētspēju darba tirgū, kas kopumā pozitīvi ietekmēs personu dzīves kvalitāti un noturību darba tirgū.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
IZM, EM, CFLA, IKVD, VIAA, NVA, LM, VARAM, izglītības iestādes, pašvaldības u.c. valsts pārvaldes iestādes.
Ietekmes apraksts
IZM 2.3.1.4.i. investīcijas ietvaros pildīs nozares ministrijas un VIAA pildīs finansējuma saņēmēja funkcijas. VIAA, sadarbībā ar citām institūcijām, īstenos 2.3.1.4.i. investīciju, kura ietvaros tiks sniegts atbalsts nodrošinot drošu, efektīvu un kvalitatīvu pieaugušo izglītības piedāvājuma pārvaldību vienota kontaktpunkta informācijas nodrošināšanai un mācību piedāvājuma saņemšanai, kā arī fiziskām personām nodrošinot piekļuvi savai izglītības pakalpojumu saņemšanas vēsturei individuālajā mācību kontā.
VIAA ir IZM tiešās pārvaldes iestāde, kas īsteno valsts politiku izglītības, zinātnes un inovāciju jomā, nodrošina valsts un ārvalstu finanšu palīdzības instrumentu programmu, projektu un iniciatīvu īstenošanu un uzraudzību. VIAA ir ievērojama pieredze ES struktūrfondu projektu administrēšanā, uzraudzībā, kontrolē un 2014.-2020.gada plānošanas periodā vairāku projektu ieviešanā. Latvijas Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” ietvaros VIAA veiksmīgi īstenoja ES struktūrfondu projektus, tostarp Eiropas Sociālā fonda finansēto projektu Nr. 8.4.1.0/16/I/001.
Ietekmes apraksts
IZM 2.3.1.4.i. investīcijas ietvaros pildīs nozares ministrijas un VIAA pildīs finansējuma saņēmēja funkcijas. VIAA, sadarbībā ar citām institūcijām, īstenos 2.3.1.4.i. investīciju, kura ietvaros tiks sniegts atbalsts nodrošinot drošu, efektīvu un kvalitatīvu pieaugušo izglītības piedāvājuma pārvaldību vienota kontaktpunkta informācijas nodrošināšanai un mācību piedāvājuma saņemšanai, kā arī fiziskām personām nodrošinot piekļuvi savai izglītības pakalpojumu saņemšanas vēsturei individuālajā mācību kontā.
VIAA ir IZM tiešās pārvaldes iestāde, kas īsteno valsts politiku izglītības, zinātnes un inovāciju jomā, nodrošina valsts un ārvalstu finanšu palīdzības instrumentu programmu, projektu un iniciatīvu īstenošanu un uzraudzību. VIAA ir ievērojama pieredze ES struktūrfondu projektu administrēšanā, uzraudzībā, kontrolē un 2014.-2020.gada plānošanas periodā vairāku projektu ieviešanā. Latvijas Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” ietvaros VIAA veiksmīgi īstenoja ES struktūrfondu projektus, tostarp Eiropas Sociālā fonda finansēto projektu Nr. 8.4.1.0/16/I/001.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Investīcijas ietvaros plānoto atbalstāmo darbību ieviešana sniegs pozitīvu ietekmi uz valsts ekonomiku kopumā – personas saņems atbalstu darba tirgū aktuālo prasmju un zināšanu apguvei, nodrošinot, ka darba devējiem ir pieejams kvalificētāks darbaspēks. Investīcijas ietvaros plānotās darbības ir vērstas uz personu prasmju pilnveidi, tostarp palielinot līdzdalību pieaugušo izglītībā un palielinot iedzīvotāju noturību darba tirgū, kā arī ietekmējot šādu rezultatīvo rādītāju sasniegšanu:
• izglītības attīstības pamatnostādnēs “Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai” noteiktā mērķa, ka 2027. gadā izglītībā piedalās 12% pieaugušo sasniegšanu,
• Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam noteiktās mērķa vērtības, ka 25–64 gadus veci pieaugušie, kuri pēdējo 12 mēnešu laikā piedalījušies formālajā vai neformālajā izglītībā/mācībās sasniegšanu 54% 2027.gadā,
• Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānā paredzētā mērķrādītāja sasniegšanu attiecībā uz prasmēm, ka līdz 2030. gadam 60 % pieaugušo darbspējīgā vecumā būtu katru gadu jāpiedalās mācībās.
• izglītības attīstības pamatnostādnēs “Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai” noteiktā mērķa, ka 2027. gadā izglītībā piedalās 12% pieaugušo sasniegšanu,
• Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam noteiktās mērķa vērtības, ka 25–64 gadus veci pieaugušie, kuri pēdējo 12 mēnešu laikā piedalījušies formālajā vai neformālajā izglītībā/mācībās sasniegšanu 54% 2027.gadā,
• Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānā paredzētā mērķrādītāja sasniegšanu attiecībā uz prasmēm, ka līdz 2030. gadam 60 % pieaugušo darbspējīgā vecumā būtu katru gadu jāpiedalās mācībās.
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Jā
Ietekmes apraksts
Investīcijas ietvaros paredzēta mācību piedāvājuma un mācību vajadzību apkopošana un atbilstības izvērtēšana darba tirgus prasībām, tostarp arī sadarbībā ar nozaru organizācijām, lai nodrošinātu konkurētspējīgu speciālistu sagatavošanu atbilstoši darba tirgus prasībām, cita starpā risinot jautājumus, kas saistās ar attiecīgās nozares speciālistu pieprasījumu un piedāvājumu darba tirgū.
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Nē2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Nē2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
Investīcijas ietvaros tiks nodrošinātas mācības vidējā līmeņa (atbilst DigComp 3. - 6. līmenim), digitālo prasmju apguvei, kas sniegs pozitīvu ietekmi uz nodarbinātību, jo personas apgūs darba tirgū pieprasītas profesijas un prasmes, tādējādi veicinot personu nodarbinātību, palielinot šo personu darba produktivitāti, konkurētspēju, kā arī mazinot bezdarba iestāšanās risku.
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
31 003
0
4 797 687
0
6 600 610
2 876 700
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
31 003
0
4 797 687
0
6 600 610
2 876 700
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
31 051
0
5 167 139
0
6 962 750
2 985 253
2.1. valsts pamatbudžets
0
31 051
0
5 167 139
0
6 962 750
2 985 253
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-48
0
-369 452
0
-362 140
-108 553
3.1. valsts pamatbudžets
0
-48
0
-369 452
0
-362 140
-108 553
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-48
-369 452
-362 140
-108 553
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
2.3.1.4.i. investīcijas plānotie kopējie izdevumi ir 15 146 193 euro, ko veido Atveseļošanās fonda finansējums (turpmāk - AF) – 14 306 000 euro un valsts budžeta finansējums (turpmāk - VB) – 840 193 euro.
Budžeta ieņēmumi ir finansējuma AF daļa no projekta attiecināmām izmaksām. Budžeta izdevumi ir kopējie projekta ieviešanai nepieciešamie publiskā finansējuma (AF un VB) līdzekļi 100 procentu apmērā no projekta attiecināmām izmaksām.
Projekta darbību īstenošana tiek uzsākta 2023. gada 1.jūlijā. Projekta darbības īsteno līdz 2026. gada 31.maijam.
Indikatīvi tiek plānots šāds finansējuma apjoma izlietojums:
2023.gadā faktiski izlietotais finansējums 31 051 euro (t.sk. AF 31 003 euro , VB 48 euro);
2024. gadā tiek plānots finansējums gadā 5 167 139 euro (t.sk. AF 4 797 687 euro, VB 369 452 euro);
2025. gadā tiek plānots finansējums gadā 6 962 750 euro (t.sk. AF 6 600 610 euro, VB 362 140 euro);
2026. gadā tiek plānots finansējums gadā 2 985 253 euro (t.sk. AF 2 876 700 euro, VB 108 553 euro).
Finansējuma sadalījums pa gadiem norādīts indikatīvi un var tikt precizēts, ņemot vērā faktiski izlietoto finansējumu.
Budžeta ieņēmumi ir finansējuma AF daļa no projekta attiecināmām izmaksām. Budžeta izdevumi ir kopējie projekta ieviešanai nepieciešamie publiskā finansējuma (AF un VB) līdzekļi 100 procentu apmērā no projekta attiecināmām izmaksām.
Projekta darbību īstenošana tiek uzsākta 2023. gada 1.jūlijā. Projekta darbības īsteno līdz 2026. gada 31.maijam.
Indikatīvi tiek plānots šāds finansējuma apjoma izlietojums:
2023.gadā faktiski izlietotais finansējums 31 051 euro (t.sk. AF 31 003 euro , VB 48 euro);
2024. gadā tiek plānots finansējums gadā 5 167 139 euro (t.sk. AF 4 797 687 euro, VB 369 452 euro);
2025. gadā tiek plānots finansējums gadā 6 962 750 euro (t.sk. AF 6 600 610 euro, VB 362 140 euro);
2026. gadā tiek plānots finansējums gadā 2 985 253 euro (t.sk. AF 2 876 700 euro, VB 108 553 euro).
Finansējuma sadalījums pa gadiem norādīts indikatīvi un var tikt precizēts, ņemot vērā faktiski izlietoto finansējumu.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
Līdz 2026. gada 31. maijam Izglītības un zinātnes ministrijai jāizvērtē nepieciešamība atbilstoši aprobācijas rezultātiem izstrādāt patstāvīgu normatīvo regulējumu Latvijas Atveseļošanas un noturības plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.3. reformu un investīciju virziena "Digitālā transformācija" 2.3.1.r. reformas "Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītības atbalstam" īstenošanas nodrošināšanai.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Nē
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
Atveseļošanas un noturības plāna ietvaros uzņemtās saistības (mērķa rādītājs)
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Izglītības un zinātnes ministrija
- Valsts izglītības attīstības aģentūra
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Tiesību akta projekta izpildē iesaistīta Izglītības un zinātnes ministrija kā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītā atbildīgā iestāde, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra kā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītā sadarbības iestāde, Valsts izglītības attīstības aģentūra kā investīcijas finansējuma saņēmējs.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Attīstot platformas funkcionalitāti tiks radīts pakalpojums iedzīvotājiem vienoti apskatīt informāciju par izglītības dokumentiem un uzkrāt informāciju par neformālo izglītību, kas apgūta par publiskā finansējuma līdzekļiem
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Attīstot platformu tā tiks funkcionāli pilnveidota, efektīva valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstība - vienkopus būs pieejama informācija par personu izglītību. IMK platforma veicinātu izglītības dokumentu koplietošanas iespēju, kad uz konkrētu laika periodu – IMK lietotājs var dalīties ar savu izglītības apliecinājumu esošajam vai potenciāli nākamajam darba devējam, vai jebkurai fiziskai personai.
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Īstenojot noteikumu projektā plānotās aktivitātes tiks veicināta tai skaitā NAP2027 indikatora "palielināt pieaugušo (25–64 gadi), kuri pēdējo 12 mēnešu laikā piedalījušies formālajā vai neformālajā izglītībā/mācībās, līdzdalību līdz 54%" sasniegšana.
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Investīcijas projekta vadībā un īstenošanā tiks nodrošināta nediskriminācija pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības un citām pazīmēm virzīti pasākumi, kas veicina nediskrimināciju un pamattiesību ievērošanu. Turklāt investīcijā IMK būs iespēja izveidot jebkurai personai un piedāvātās izglītības programmas būs vienlīdz pieejamas visām mērķa grupai atbilstošajām personām. Projektā plānots nodrošināt atbilstību vismaz šādām vispārīgajām HP VINPI darbībām, piemēram:
- projekta vadības un īstenošanas personāla atlase tiks nodrošināta bez jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas, veicina mazāk pārstāvētā dzimuma piesaisti, personu ar invaliditāti piesaisti un nediskriminē pēc rases, etniskās izcelsmes, dzimuma, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, pārliecības, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem;
-sievietēm un vīriešiem tiks nodrošināta vienlīdzīga darba samaksa un vienlīdzīgas karjeras izaugsmes iespējas, tostarp nodrošinot dalību apmācībās, semināros, komandējumos;
-īstenojot projekta informācijas un publicitātes aktivitātes, to saturs tiks rūpīgi izvērtēts un tiks izvēlēta valoda un vizuālie tēli, kas mazina diskrimināciju un stereotipu veidošanos vai uzturēšanu par kādu no dzimumiem, personām ar invaliditāti, reliģisko pārliecību, vecumu, rasi un etnisko izcelsmi vai seksuālo orientāciju (skat. metodisko materiālu “Ieteikumi diskrimināciju un stereotipus mazinošai komunikācijai ar sabiedrību”, (https://www.lm.gov.lv/lv/media/18838/download);
un arī specifiskajām HP VINPI darbībām, kas veicina dzimumu līdztiesību, piemēram, mediju kampaņu saturā tiks integrēti jautājumi par dzimumu līdztiesību, personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām, diskriminācijas novēršanu vecuma, etniskās piederības un citu iemeslu dēļ, kā arī darbībām, kas veicina personu ar invaliditāti vienlīdzīgas iespējas un tiesības, kā piemēram, tiks nodrošināts, ka pasākuma norises vietai ir iespēja fiziski piekļūt un to izmantot apmeklētājiem ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem.
Ērti piekļūstama un funkcionāli lietojamas platformas nodrošināšanai tiks pielietoti pamatprincipi, kas definēti standartā LVS EN ISO 9241-210:2019 Cilvēka un sistēmas mijiedarbības ergonomika. 210.daļa: Cilvēkorientēta interaktīvo sistēmu projektēšana.
- projekta vadības un īstenošanas personāla atlase tiks nodrošināta bez jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas, veicina mazāk pārstāvētā dzimuma piesaisti, personu ar invaliditāti piesaisti un nediskriminē pēc rases, etniskās izcelsmes, dzimuma, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, pārliecības, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem;
-sievietēm un vīriešiem tiks nodrošināta vienlīdzīga darba samaksa un vienlīdzīgas karjeras izaugsmes iespējas, tostarp nodrošinot dalību apmācībās, semināros, komandējumos;
-īstenojot projekta informācijas un publicitātes aktivitātes, to saturs tiks rūpīgi izvērtēts un tiks izvēlēta valoda un vizuālie tēli, kas mazina diskrimināciju un stereotipu veidošanos vai uzturēšanu par kādu no dzimumiem, personām ar invaliditāti, reliģisko pārliecību, vecumu, rasi un etnisko izcelsmi vai seksuālo orientāciju (skat. metodisko materiālu “Ieteikumi diskrimināciju un stereotipus mazinošai komunikācijai ar sabiedrību”, (https://www.lm.gov.lv/lv/media/18838/download);
un arī specifiskajām HP VINPI darbībām, kas veicina dzimumu līdztiesību, piemēram, mediju kampaņu saturā tiks integrēti jautājumi par dzimumu līdztiesību, personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām, diskriminācijas novēršanu vecuma, etniskās piederības un citu iemeslu dēļ, kā arī darbībām, kas veicina personu ar invaliditāti vienlīdzīgas iespējas un tiesības, kā piemēram, tiks nodrošināts, ka pasākuma norises vietai ir iespēja fiziski piekļūt un to izmantot apmeklētājiem ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem.
Ērti piekļūstama un funkcionāli lietojamas platformas nodrošināšanai tiks pielietoti pamatprincipi, kas definēti standartā LVS EN ISO 9241-210:2019 Cilvēka un sistēmas mijiedarbības ergonomika. 210.daļa: Cilvēkorientēta interaktīvo sistēmu projektēšana.
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Investīcijas projekta vadībā un īstenošanā tiks nodrošināta nediskriminācija pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības un citām pazīmes un virzīti pasākumi, kas veicina nediskrimināciju un pamattiesību ievērošanu. Turklāt investīcijā IMK būs iespēja izveidot jebkurai personai un piedāvātās izglītības programmas būs vienlīdz pieejamas visām mērķa grupai atbilstošajām personām, neatkarīgi no dzimuma.
Projektā plānots nodrošināt atbilstību vismaz šādai vispārīgajai HP VINPI darbībai, piemēram: projekta vadības un īstenošanas personāla atlase tiks nodrošināta bez jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas, veicina mazāk pārstāvētā dzimuma piesaisti, personu ar invaliditāti piesaisti un nediskriminē pēc rases, etniskās izcelsmes, dzimuma, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, pārliecības, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem; sievietēm un vīriešiem (projekta vadības un īstenošanas personālam, kā arī personai, kas atbilst mērķa grupai) tiks nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas, tostarp nodrošinot dalību mācību pasākumos, semināros, komandējumos.
Projektā plānots nodrošināt atbilstību vismaz šādai vispārīgajai HP VINPI darbībai, piemēram: projekta vadības un īstenošanas personāla atlase tiks nodrošināta bez jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas, veicina mazāk pārstāvētā dzimuma piesaisti, personu ar invaliditāti piesaisti un nediskriminē pēc rases, etniskās izcelsmes, dzimuma, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, pārliecības, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem; sievietēm un vīriešiem (projekta vadības un īstenošanas personālam, kā arī personai, kas atbilst mērķa grupai) tiks nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas, tostarp nodrošinot dalību mācību pasākumos, semināros, komandējumos.
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Ieviešot investīcijas projektu tiks iespēju robežās nodrošināts, ka sievietēm un vīriešiem (projekta vadības un īstenošanas personālam, kā arī mācību dalībniekiem) tiks nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas, tostarp nodrošinot dalību mācību pasākumos, semināros u.c. tiks ievēroti tādi personāla atlases nosacījumi un prakses, kas ir nediskriminējošas un iekļaujošas cilvēkiem ar invaliditāti; īstenojot projekta komunikācijas aktivitātes, tiks izvēlēta valoda un vizuālie tēli, kas mazina diskrimināciju un stereotipu veidošanos par kādu no dzimumiem, personām ar invaliditāti (ja attiecināms).
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Investīcijas projekts tiks īstenots un projektā iesaistīto mērķa grupas peronu datu apstrāde tiks veikta atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) un Fizisko personu datu apstrādes likuma prasībām. Personu datu apstrāde, veicot mērķa grupas personu atbilstības pārbaudi investīcijas projekta mērķa grupai, tiks veikta pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr.2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 6.panta 1.punkta „e” apakšpunktu.
Atbilstoši minētās regulas un Fizisko personu datu apstrādes likuma prasībām tiks ievēroti personas datu apstrādes principi un datu apstrādes likumīgums.
Pie atbilstības pārbaudes mērķa grupai tiks izmantotas datu kategorijas - vārds, uzvārds, personas kods.
Situācijās, kad dati ir jāiesniedz Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 621 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtība", 10. 2. apakšpunktam - finanšu saņēmējam (VIAA) liek sniegt datus progresa ziņojumos un 20.1. apakšpunktu, kur Finanšu ministrijai tālāk ir pienākums nodot datus (maksājuma pieprasījumu) Eiropas Komisijai.
Datu uzkrāšana un apstrāde
MK noteikumu projekts šobrīd nosaka šādu valsts informācijas sistēmās esošo datu izmantošanu platformā:
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārziņā esošā Fizisko personu reģistra,
IZM pārziņā esošais VIIS,
pašvaldību pārziņā esošās Pašvaldību sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas sistēmas (SOPA),
NVA pārziņā esošā Bezdarbnieku uzskaites un reģistrēto vakanču informācijas sistēma,
taču nākotnē paredzētas arī citas valsts pārvaldes informācijas sistēmas un reģistri, ja to dati būs nepieciešami platformas funkcionalitātes nodrošināšanai un, lai tiktu rasta iespēja nodrošināt valsts informācijas sistēmās esošo datu izmantošanu, nepieprasot datu subjektiem iesniegt tos atkārtoti. Tiks izskatīta iespēja izmantot datu izplatīšanas un pārvaldības platformu (DAGR), kas tiek izstrādāta VARAM īstenojamā Eiropas Savienības līdzfinansētā projekta Nr. 2.2.1.1/21/I/001 “Datu izplatīšanas un pārvaldības platforma (DAGR)” ietvaros.
Platformas darbībai nepieciešamie dati no valsts informācijas sistēmām tiks iegūti, izveidojot automatizētus mijiedarbības procesus.
IMK lietotājs atbild par visām darbībām, kas veiktas tā IMK. Pieejamos pakalpojumus var izmantot tikai identificēta persona, kas izveidojusi IMK, IMK datus un no tiem izrietošās piekļuves tiesības nedrīkst nodot trešajai personai.
Platformas pārziņa pienākums ir informēt personu, pirms tā ir reģistrējusies sistēmā par personas datu apstrādi. Persona, pirms tā ir autorizējusies IMK, ir jāiepazīstas ar IMK Privātuma politiku.
Personai izveidojot IMK, platforma automatizēti iegūst šādus personas datus no Fizisko persona reģistra:
1) vārds (vārdi); uzvārds; personas kods; dzimšanas datums – lai nodrošinātu personas identifikāciju un personas atbilstības pārbaudi - lai pārbaudītu, ka individuālo mācību kontu veido pilngadīga persona, kā arī lai uzkrātu un apkopotu datus par personām vecuma grupu griezumā investīcijas progresa pārskatiem Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai;
2) dzimums; valstiskā piederība; valstiskās piederības veids, lai uzkrātu un apkopotu datus par personām dzimumu griezumā investīcijas progresa pārskatiem Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai, kā arī veiktu mērķa grupas pārbaudi;
3) personas statuss iedzīvotāju reģistrā (aktīvs, pasīvs, miris), lai varētu aktivizēt individuālo mācību kontu;
4) miršanas datums, lai varētu deaktivizēt individuālo mācību kontu;
5) dzīvesvietas deklarētā adrese; oficiālā e-adrese, lai varētu nodrošināt administratīvā akta nosūtīšanu, kā arī, lai uzkrātu un apkopotu aprobācijas datus reģionālā griezumā;
6) bēgļa vai alternatīvās personas statuss, lai piešķirtu 100% finansējumu profesionālās tālākizglītības programmas apguvei, kuras noslēgumā var saņemt kvalifikācijas apliecību un iegūt profesiju un profesionālās pilnveides izglītības programmas apguvei, kuras noslēgumā var saņemt apliecību par profesionālās pilnveides izglītības programmas apguvi;
7) ir vecāks vai aizbildnis bērnam vecumā līdz diviem gadiem, lai piešķirtu 100% finansējumu profesionālās tālākizglītības programmas apguvei, kuras noslēgumā var saņemt kvalifikācijas apliecību un iegūt profesiju un profesionālās pilnveides izglītības programmas apguvei, kuras noslēgumā var saņemt apliecību par profesionālās pilnveides izglītības programmas apguvi
No VIIS iegūst:
1) informāciju par iegūto izglītību, lai saņemtu izglītības pakalpojumu un personalizētu mācību piedāvājumu, un izveidotu individuālo mācību ceļu.
2) par uzsākto izglītību atbilstoši programmas veidam, lai saņemtu izglītības pakalpojumu un personalizētu mācību piedāvājumu un izveidotu individuālo mācību ceļu.
3)informāciju par atbalsta programmu ietvaros uzsākto vai iegūto izglītību, lai saņemtu izglītības pakalpojumu un personalizētu mācību piedāvājumu, un izveidotu individuālo mācību ceļu.
No Pašvaldību sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas informācijas sistēmas iegūst informāciju par to, vai persona pārstāv mājsaimniecību, kurai piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statuss, lai piešķirtu 100% finansējumu profesionālās tālākizglītības programmas apguvei, kuras noslēgumā var saņemt kvalifikācijas apliecību un iegūt profesiju un profesionālās pilnveides izglītības programmas apguvei, kuras noslēgumā var saņemt apliecību par profesionālās pilnveides izglītības programmas apguvi.
Persona, izveidojot IMK, aizpilda sava profila informāciju:
1) lai nodrošinātu saziņu, norāda savu kontaktinformāciju (e-pasta adrese, tālruņa numurs, kontaktadrese), kā arī dzīvesvietas adresi, ja tā nav iekļauta Fizisko personu reģistrā.
2) lai varētu saņemt izglītības pakalpojumu, norāda informāciju par iegūto un uzsākto izglītību, ja informācija nav iegūta no VIIS: izglītības ieguves statuss, dokumenta izdošanas valsts, izglītības iestādes nosaukums, diploma nosaukums, dokumenta sērija, dokumenta numurs, kvalifikācijas nosaukums (ja attiecināms); kvalifikācijas līmenis (ja attiecināms), grāds (ja attiecināms), zinātnes nozares grupa (ja attiecināms), zinātnes nozare (ja attiecināms), dokumenta izsniegšanas vieta, dokumenta izdošanas gads;
3) lai saņemtu personalizētu izglītības pakalpojumu piedāvājumu norāda informāciju par darba pieredzi, prasmēm un mācību vajadzībām;
4) lai varētu saņemt naudu par izdevumiem, kas radušies saņemot izglītības pakalpojumu, norāda norēķinu konta numuru, ja tiek segti transporta/ īres izdevumi vai izmaksāta stipendija.
IMK platformā apstrādā šādus datus:
IMK lietotāja personas dati (IMK uzkrātie personas profila iestatījumi, individuālie mācību ceļi u.tml.);
IMK platformas pārvaldības dati (auditācijas dati, mācību procesa pārvaldības dati, kvalitātes rādītāji, dati par atbalsta programmas finansējumu un IMK lietotājam piešķirto atbalstu);
dati par izglītības pakalpojumu saņemšanu, finansējuma izmantošanu un uzkrāšanu, dati pētniecībai, monitoringam un mākslīgā intelekta izmantošanai;
IMK platformas tehniskajai darbībai nepieciešamie dati.
IMK lietotāja novērtējums par izglītības programmas pakalpojuma kvalitāti – uzkrājas anonimizēti dati.
IMK veiktajai personas datu apstrādei tiks nodrošināti auditācijas pieraksti saskaņā ar Ministru kabineta 2015.gada 28.jūlija noteikumiem Nr. 442 “Kārtība, kādā tiek nodrošināta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu atbilstība minimālajām drošības prasībām”.
Katru informācijas apstrādi platformā auditē. Auditācijas pieraksti ir ierobežotas pieejamības informācija. Auditācijas pierakstus platforma glabā 72 mēnešus un izmanto sistēmas uzturēšanai.
Platformā uzkrātos personas datus par investīcijas ietvaros līdzfinansēto mācību dalībniekiem glabā Eiropas Savienības normatīvajos aktos par Atveseļošanas fonda īstenošanu noteiktajā termiņā un kārtībā.
IMK lietotāja datus normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos, kārtībā un apjomā finansējuma saņēmējs ir tiesīgs nodot Centrālai finanšu un līgumu aģentūrai, IZM un citām Atveseļošanas fonda uzraudzībā iesaistītajām institūcijām, tai skaitā, arī Latvijas Republikas un Eiropas Komisijas finansēšanas nolīgumā par Atveseļošanas un noturības mehānismu minētajām iestādēm.
Atbilstoši minētās regulas un Fizisko personu datu apstrādes likuma prasībām tiks ievēroti personas datu apstrādes principi un datu apstrādes likumīgums.
Pie atbilstības pārbaudes mērķa grupai tiks izmantotas datu kategorijas - vārds, uzvārds, personas kods.
Situācijās, kad dati ir jāiesniedz Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 621 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtība", 10. 2. apakšpunktam - finanšu saņēmējam (VIAA) liek sniegt datus progresa ziņojumos un 20.1. apakšpunktu, kur Finanšu ministrijai tālāk ir pienākums nodot datus (maksājuma pieprasījumu) Eiropas Komisijai.
Datu uzkrāšana un apstrāde
MK noteikumu projekts šobrīd nosaka šādu valsts informācijas sistēmās esošo datu izmantošanu platformā:
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārziņā esošā Fizisko personu reģistra,
IZM pārziņā esošais VIIS,
pašvaldību pārziņā esošās Pašvaldību sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas sistēmas (SOPA),
NVA pārziņā esošā Bezdarbnieku uzskaites un reģistrēto vakanču informācijas sistēma,
taču nākotnē paredzētas arī citas valsts pārvaldes informācijas sistēmas un reģistri, ja to dati būs nepieciešami platformas funkcionalitātes nodrošināšanai un, lai tiktu rasta iespēja nodrošināt valsts informācijas sistēmās esošo datu izmantošanu, nepieprasot datu subjektiem iesniegt tos atkārtoti. Tiks izskatīta iespēja izmantot datu izplatīšanas un pārvaldības platformu (DAGR), kas tiek izstrādāta VARAM īstenojamā Eiropas Savienības līdzfinansētā projekta Nr. 2.2.1.1/21/I/001 “Datu izplatīšanas un pārvaldības platforma (DAGR)” ietvaros.
Platformas darbībai nepieciešamie dati no valsts informācijas sistēmām tiks iegūti, izveidojot automatizētus mijiedarbības procesus.
IMK lietotājs atbild par visām darbībām, kas veiktas tā IMK. Pieejamos pakalpojumus var izmantot tikai identificēta persona, kas izveidojusi IMK, IMK datus un no tiem izrietošās piekļuves tiesības nedrīkst nodot trešajai personai.
Platformas pārziņa pienākums ir informēt personu, pirms tā ir reģistrējusies sistēmā par personas datu apstrādi. Persona, pirms tā ir autorizējusies IMK, ir jāiepazīstas ar IMK Privātuma politiku.
Personai izveidojot IMK, platforma automatizēti iegūst šādus personas datus no Fizisko persona reģistra:
1) vārds (vārdi); uzvārds; personas kods; dzimšanas datums – lai nodrošinātu personas identifikāciju un personas atbilstības pārbaudi - lai pārbaudītu, ka individuālo mācību kontu veido pilngadīga persona, kā arī lai uzkrātu un apkopotu datus par personām vecuma grupu griezumā investīcijas progresa pārskatiem Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai;
2) dzimums; valstiskā piederība; valstiskās piederības veids, lai uzkrātu un apkopotu datus par personām dzimumu griezumā investīcijas progresa pārskatiem Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai, kā arī veiktu mērķa grupas pārbaudi;
3) personas statuss iedzīvotāju reģistrā (aktīvs, pasīvs, miris), lai varētu aktivizēt individuālo mācību kontu;
4) miršanas datums, lai varētu deaktivizēt individuālo mācību kontu;
5) dzīvesvietas deklarētā adrese; oficiālā e-adrese, lai varētu nodrošināt administratīvā akta nosūtīšanu, kā arī, lai uzkrātu un apkopotu aprobācijas datus reģionālā griezumā;
6) bēgļa vai alternatīvās personas statuss, lai piešķirtu 100% finansējumu profesionālās tālākizglītības programmas apguvei, kuras noslēgumā var saņemt kvalifikācijas apliecību un iegūt profesiju un profesionālās pilnveides izglītības programmas apguvei, kuras noslēgumā var saņemt apliecību par profesionālās pilnveides izglītības programmas apguvi;
7) ir vecāks vai aizbildnis bērnam vecumā līdz diviem gadiem, lai piešķirtu 100% finansējumu profesionālās tālākizglītības programmas apguvei, kuras noslēgumā var saņemt kvalifikācijas apliecību un iegūt profesiju un profesionālās pilnveides izglītības programmas apguvei, kuras noslēgumā var saņemt apliecību par profesionālās pilnveides izglītības programmas apguvi
No VIIS iegūst:
1) informāciju par iegūto izglītību, lai saņemtu izglītības pakalpojumu un personalizētu mācību piedāvājumu, un izveidotu individuālo mācību ceļu.
2) par uzsākto izglītību atbilstoši programmas veidam, lai saņemtu izglītības pakalpojumu un personalizētu mācību piedāvājumu un izveidotu individuālo mācību ceļu.
3)informāciju par atbalsta programmu ietvaros uzsākto vai iegūto izglītību, lai saņemtu izglītības pakalpojumu un personalizētu mācību piedāvājumu, un izveidotu individuālo mācību ceļu.
No Pašvaldību sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas informācijas sistēmas iegūst informāciju par to, vai persona pārstāv mājsaimniecību, kurai piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statuss, lai piešķirtu 100% finansējumu profesionālās tālākizglītības programmas apguvei, kuras noslēgumā var saņemt kvalifikācijas apliecību un iegūt profesiju un profesionālās pilnveides izglītības programmas apguvei, kuras noslēgumā var saņemt apliecību par profesionālās pilnveides izglītības programmas apguvi.
Persona, izveidojot IMK, aizpilda sava profila informāciju:
1) lai nodrošinātu saziņu, norāda savu kontaktinformāciju (e-pasta adrese, tālruņa numurs, kontaktadrese), kā arī dzīvesvietas adresi, ja tā nav iekļauta Fizisko personu reģistrā.
2) lai varētu saņemt izglītības pakalpojumu, norāda informāciju par iegūto un uzsākto izglītību, ja informācija nav iegūta no VIIS: izglītības ieguves statuss, dokumenta izdošanas valsts, izglītības iestādes nosaukums, diploma nosaukums, dokumenta sērija, dokumenta numurs, kvalifikācijas nosaukums (ja attiecināms); kvalifikācijas līmenis (ja attiecināms), grāds (ja attiecināms), zinātnes nozares grupa (ja attiecināms), zinātnes nozare (ja attiecināms), dokumenta izsniegšanas vieta, dokumenta izdošanas gads;
3) lai saņemtu personalizētu izglītības pakalpojumu piedāvājumu norāda informāciju par darba pieredzi, prasmēm un mācību vajadzībām;
4) lai varētu saņemt naudu par izdevumiem, kas radušies saņemot izglītības pakalpojumu, norāda norēķinu konta numuru, ja tiek segti transporta/ īres izdevumi vai izmaksāta stipendija.
IMK platformā apstrādā šādus datus:
IMK lietotāja personas dati (IMK uzkrātie personas profila iestatījumi, individuālie mācību ceļi u.tml.);
IMK platformas pārvaldības dati (auditācijas dati, mācību procesa pārvaldības dati, kvalitātes rādītāji, dati par atbalsta programmas finansējumu un IMK lietotājam piešķirto atbalstu);
dati par izglītības pakalpojumu saņemšanu, finansējuma izmantošanu un uzkrāšanu, dati pētniecībai, monitoringam un mākslīgā intelekta izmantošanai;
IMK platformas tehniskajai darbībai nepieciešamie dati.
IMK lietotāja novērtējums par izglītības programmas pakalpojuma kvalitāti – uzkrājas anonimizēti dati.
IMK veiktajai personas datu apstrādei tiks nodrošināti auditācijas pieraksti saskaņā ar Ministru kabineta 2015.gada 28.jūlija noteikumiem Nr. 442 “Kārtība, kādā tiek nodrošināta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu atbilstība minimālajām drošības prasībām”.
Katru informācijas apstrādi platformā auditē. Auditācijas pieraksti ir ierobežotas pieejamības informācija. Auditācijas pierakstus platforma glabā 72 mēnešus un izmanto sistēmas uzturēšanai.
Platformā uzkrātos personas datus par investīcijas ietvaros līdzfinansēto mācību dalībniekiem glabā Eiropas Savienības normatīvajos aktos par Atveseļošanas fonda īstenošanu noteiktajā termiņā un kārtībā.
IMK lietotāja datus normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos, kārtībā un apjomā finansējuma saņēmējs ir tiesīgs nodot Centrālai finanšu un līgumu aģentūrai, IZM un citām Atveseļošanas fonda uzraudzībā iesaistītajām institūcijām, tai skaitā, arī Latvijas Republikas un Eiropas Komisijas finansēšanas nolīgumā par Atveseļošanas un noturības mehānismu minētajām iestādēm.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
Investīcijai būs netieša ietekme uz horizontālo principu „Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana”. Paredzēts uzkrāt datus par šādu horizontālā principa „Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” rādītājiem:
- bērnu uzraudzības pakalpojumu saņēmušo personu, kas piedalās mācībās, skaits (ID_VINPI_07).
- bērnu uzraudzības pakalpojumu saņēmušo personu, kas piedalās mācībās, skaits (ID_VINPI_07).
Pielikumi