Anotācija

25-TA-672: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju, ir būtiski nodrošināt, lai Ukrainas civiliedzīvotāji un uzņēmumu pārstāvji, kuri šobrīd atrodas Latvijā vai ārpus tās, un kuriem dažādu ārkārtas apstākļu dēļ var nebūt pieejams drošais (kvalificētais) elektroniskais paraksts (turpmāk - e-paraksts), varētu izmantot digitālās vides priekšrocības Latvijā - noformēt elektroniskos dokumentus (turpmāk - e-dokumenti) ar juridisku spēku, saņemt elektroniskos pakalpojumus (turpmāk - e-pakalpojumi), slēgt darījumus, pielietojot Eiropas Komisijas (turpmāk - EK) trešo valstu uzticamības sarakstā (https://eidas.ec.europa.eu/efda/trust-services/browse/tc-tls) iekļauto Ukrainas uzticamības pakalpojumu sniedzēju e-parakstus.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Likumprojekta “Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā” (turpmāk – likumprojekts) mērķis ir nodrošināt EK trešo valstu uzticamības sarakstā iekļauto Ukrainas uzticamības pakalpojumu sniedzēju e-parakstu izmantošanu Latvijā, lai noformētu e-dokumentus ar juridisku spēku un saņemtu e-pakalpojumus. Papildus likumprojektā paredzēts nodrošināt aktuālās informācijas pieejamību par EK trešo valstu uzticamības sarakstā iekļautajiem uzticamības pakalpojumu sniedzējiem.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Elektronisko dokumentu likuma (turpmāk – EDL) 3.panta otrā daļa nosaka, ka drošs (kvalificēts) elektroniskais paraksts elektroniskā vidē juridiskā statusa ziņā ir līdzvērtīgs pašrocīgam parakstam fiziskajā vidē. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija regulu Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/93/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 30. aprīļa regulu Nr.2024/1183, ar ko groza eIDAS regulu attiecībā uz Eiropas digitālās identitātes satvara izveidi (turpmāk– eIDAS regula) Eiropas Savienībā (turpmāk – ES) atzīto kvalificēto uzticamības pakalpojumu sniedzēju saraksts ir publicēts oficiālajā EK uzticamības sarakstā (https://eidas.ec.europa.eu/efda/tl-browser/#/screen/home).

eIDAS regulas 14. pantā tiek noteikts, ka uzticamības pakalpojumus, ko sniedz uzticamības pakalpojumu sniedzēji, kuri ir iedibināti trešā valstī vai starptautiskā organizācijā, atzīst par kvalificētiem uzticamības pakalpojumiem, ja tie ir atzīti ar īstenošanas aktiem vai nolīgumu, kas noslēgts starp ES un trešo valsti vai starptautisko organizāciju. EK atzīst arī dalībvalstu brīvprātīgu trešo valstu uzticamības pakalpojumu pielīdzināšanu kvalificētiem, jo īpaši attiecībā uz e-parakstu atzīšanu eIDAS regulas 27. panta kontekstā. EK uztur un publicē trešo valstu uzticamības sarakstu, kas satur informāciju, ko paziņojušas trešās valstis un atsaucas uz trešo valstu uzticamajiem sarakstiem, lai atvieglotu šajās trešajās valstīs izveidoto elektronisko parakstu vai zīmogu tehnisko apstiprināšanu, kas atbilst ES uzlaboto elektronisko parakstu prasībām saskaņā ar eIDAs regulu. Šo sarakstu neizmanto saistībā ar atzīšanu saskaņā ar eIDAS 14. panta 1. punktu.

EK ir publicējusi tostarp  paraksta piemērojamības noteikumus (validācijas politiku) e-parakstiem un zīmogiem, ko atbalsta sertifikāti, ko izdevuši uzticamības pakalpojumu sniedzēji, kas reģistrēti trešajās valstīs.

Ukraina ir kā pirmā trešā valsts, kas ir iekļauta EK trešo valstu uzticamības sarakstā, ko var uzskatīt par atspēriena punktu kvalificētu uzticamības pakalpojumu savstarpējai atzīšanai ES. EK ir veikusi Ukrainas e-parakstu juridisko un tehnisko aspektu novērtējumu, kā arī pārbaudījusi un apstiprinājusi visus atbilstības elementus, nodrošinot, ka Ukraina atbilst visām prasībām, lai tā varētu būt daļa no EK trešo valstu uzticamības sarakstā iekļautajiem pakalpojumiem.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ukrainas civiliedzīvotājiem un uzņēmumu pārstāvjiem, kuri šobrīd atrodas Latvijā vai ārpus tās, dažādu ārkārtas apstākļu dēļ var nebūt pieejams Latvijas drošais (kvalificētais) e-paraksts.
Risinājuma apraksts
Ar likumprojektu EDL tiek iekļauta norma, kas paredz, ka e-dokuments uzskatāms par pašrocīgi parakstītu, ja tam ir e-paraksts, kuru izsniedzis EK trešo valstu uzticamības sarakstā publicēts Ukrainas uzticamības pakalpojumu sniedzējs. Valsts un pašvaldību iestādēm ir pienākums pieņemt attiecīgi parakstīto e-dokumentu no fiziskajām un juridiskajām personām līdz dienai, kad EK ir pieņēmusi citu lēmumu attiecībā uz trešo valstu uzticamības sarakstā iekļautajiem Ukrainas uzticamības pakalpojumu sniedzējiem.

EK ir publicējusi paziņojumu par Trešo valstu uzticamo sarakstu (TCTL) programmu, “Trešo valstu AdES LOTL (TC AdES LOTL) - atspēriena punkts ceļā uz kvalificētu uzticamības pakalpojumu savstarpēju atzīšanu starp ES un trešajām valstīm” (https://ec.europa.eu/digital-building-blocks/sites/display/DIGITAL/2023/04/20/TC+AdES+LOTL), vienlaikus norādāms, ka EK trešo valstu uzticamības sarakstā iekļauto pakalpojumu sniedzēju statuss šobrīd neizriet no eIDAS regulas atbilstoši tās 14. panta 1. punktā paredzētajai kārtībai.

Ņemot vērā, ka nākotnē EK var pieņemt citus saistošus lēmumus, kas skar EK trešo valstu uzticamības sarakstā iekļautos Ukrainas uzticamības pakalpojumu sniedzējus, EDL grozījuma norma ir ietverta pārejas noteikumos, paredzot valsts un pašvaldību iestāžu pienākumu pieņemt šādus attiecīgi parakstītus elektroniskos dokumentus, līdz attiecībā uz Ukrainas uzticamības pakalpojumu sniedzējiem tiek pieņemts cits lēmums.

Likumprojekts nosaka, ka Latvija nacionāli atzīst juridisko spēku e-dokumentiem, kas parakstīti ar EK trešo valstu uzticamības sarakstā iekļauto Ukrainas uzticamības pakalpojumu sniedzēju e-parakstu. Vienlaikus uzverams, ka minētie paraksti netiek pielīdzināti kvalificētiem e-parakstiem eIDAS regulas izpratnē un šādi parakstītiem dokumentiem netiek noteikts juridiskais spēks pārrobežu līmenī.

Analoģiski ar likumprojektu ieviestajam nacionāli piemērojamajam regulējumam, jau šobrīd EDL ir noteikta Latvijā spēkā esoša kārtība, paredzot, ka e-dokumentu uzskata par pašrocīgi parakstītu arī tajos gadījumos, kad tam ir e-paraksts un puses par e-dokumenta parakstīšanu ar e-parakstu ir vienojušās rakstveidā. Šādā gadījumā rakstveida vienošanās noformējama un parakstāma uz papīra vai elektroniski ar drošu e-parakstu. Proti, EDL 3.panta piektā daļa paredz vispārīgo regulējumu, ka e-dokumentu apritē starp valsts un pašvaldību iestādēm vai starp šīm iestādēm un fiziskajām un juridiskajām personām e-dokuments uzskatāms par parakstītu, ja tam ir drošs e-paraksts un laika zīmogs vai e-paraksts, ja puses šā panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā rakstveidā vienojušās par elektroniskā dokumenta parakstīšanu ar e-parakstu.

Norādāms, ka ar likumprojektu EDL pārejas noteikumos ietvertais punkts ir speciālā norma, kas piemērojama attiecībā uz e-dokumentiem, kas parakstīti, izmantojot Ukrainas e-paraksta pakalpojumu sniedzēju e-parakstu, un secīgi izrietošo valsts un pašvaldību iestāžu pienākumu pieņemt šos dokumentus, ievērojot, ka EDL pārejas noteikumos tie tiks atzīti par pašrocīgi parakstītiem.
 
Problēmas apraksts
EK trešo valstu uzticamības saraksts nav ietverts tieši piemērojamā un viegli pieejamā ES tiesību aktā (piemēram, regulā, īstenošanas aktos vai nolīgumā). Savukārt likumprojekts, kurā izdarītas atsauces uz sarakstu, skar arī privātpersonas - fiziskas un juridiskas personas, kuras parakstījušas elektroniskos dokumentus, izmantojot sarakstā noteikto subjektu radītos elektroniskos parakstus, vai kuras pieņem šādus attiecīgi parakstītus dokumentus. Ievērojot minēto un, lai uzlabotu EK trešo valstu uzticamības saraksta pieejamību minētajām personām, nepieciešams likumprojektā paredzēt tā publicēšanu nacionālā līmenī.
Risinājuma apraksts
Likumprojektā tiek paredzēts atbildīgās uzraudzības iestādes Latvijā (Digitālās drošības uzraudzības komitejas) pienākums savā tīmekļvietnē publicēt un aktualizēt informāciju par EK trešo valstu uzticamības sarakstā iekļautajiem uzticamības pakalpojumu sniedzējiem, līdzīgi kā tas tiek veikts attiecībā uz uzticamības sarakstiem saskaņā ar EDL 20. panta otro daļu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Ietekmes apraksts
Likumprojektam būs pozitīva ietekme uz atbalsta sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri izceļo no Ukrainas vai kuri nevar atgriezties Ukrainā Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā konflikta dēļ, kā arī vispārēju sabiedrības integrācijas un indivīda pamattiesību aizsardzības procesu attīstību kopumā.
Juridiskās personas
Ietekmes apraksts
Likumprojektam būs pozitīva ietekme uz atbalsta sniegšanu Ukrainas uzņēmumu pārstāvjiem, kas varēs slēgt darījumus Latvijā, izmantojot Ukrainas e-parakstus.
 

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

Ietekmes apraksts
Tiks nodrošināta iespēja uzņēmumu pārstāvjiem slēgt darījumus, izmantojot Ek trešo valstu uzticamības sarakstā iekļautos Ukrainas uzticamības pakalpojumu sniedzēju e-parakstus.

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

2.2.5. uz konkurenci:

2.2.6. uz nodarbinātību:

2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2025
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2026
2027
2028
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Prognozējamā projekta finansiālā ietekme ir VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (turpmāk - LVRTC) e-paraksta validācijas rīka papildināšana, nodrošinot iespēju pārbaudīt Ukrainas e-parakstus (provizoriskās izmaksas 35 000 EUR). LVRTC e-paraksta validācijas rīka papildināšanu nodrošinās tam pieejamo finanšu līdzekļu ietvaros.
Likumprojekts paredz valsts un pašvaldību iestāžu pienākumu pieņemt ar Ukrainas e-parakstu parakstītus e-dokumentus, līdz ar to, ja radīsies nepieciešamība pielāgot iestāžu dokumentu vadības sistēmas automatizētai Ukrainas e-dokumentu pieņemšanai, tas var radīt papildu izmaksas, kuras šajā likumprojekta virzības stadijā nav iespējams identificēt, jo nav zināms provizoriski ar Ukrainas e-parakstu parakstīto un iesniegto e-dokumentu skaits. Nepieciešamības gadījumā dokumentu vadības sistēmu pielāgošana automatizētai Ukrainas e-dokumentu pieņemšanai attiecīgajām iestādēm būs jānodrošina tām pieejamo budžeta līdzekļu ietvaros. 
 
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
Dokumenta juridiskā spēka noteikšana konkrētajā gadījumā ir ES dalībvalsts kompetence, dokumentu juridiskais spēks var tikt noteikts ar valsts tiesību aktiem. Likumprojekts atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija Regulai (ES) Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/93/EK, tostarp minētās regulas preambulas 49.apsvērumam, kas paredz - elektronisko parakstu juridiskais spēks ir jānosaka ar valsts tiesību aktiem, izņemot prasību, ka kvalificētiem elektroniskajiem parakstiem būtu jāpiešķir līdzvērtīgs juridiskais spēks, kā parakstiem ar roku.

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Sagatavojot likumprojektu, notikušas konsultācijas ar Aizsardzības ministrijas un Tieslietu ministrijas ekspertiem.
Nevalstiskās organizācijas
Cits
Sagatavojot likumprojektu, notikušas konsultācijas ar LVRTC ekspertiem.

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/legal_acts/headers/f5e36b2a-a027-4c5b-8565-c71a0e267907/public_participations

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Publiskās apspriešanas ietvaros iebildumi un priekšlikumi par likumprojektu nav saņemti.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Visas valsts un pašvaldību institūcijas EDL izpratnē, kurām būs pienākums pieņemt Ukrainas e-parakstus. Digitālās drošības uzraudzības komiteja (turpmāk - DDUK), kas publicēs un aktualizēs informāciju par EK trešo valstu uzticamības sarakstu.

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

Tiek paredzēts, ka LVRTC nodrošinās validācijas rīka pieejamību EK trešo valstu uzticamības sarakstā iekļautajiem Ukrainas uzticamības pakalpojumu sniedzēju e-parakstiem.
Plānots, ka DDUK publicēs un aktualizēs informāciju par EK trešo valstu uzticamības sarakstu, publicējot saiti uz EK tīmekļvietnē ievietoto attiecīgo informāciju, līdz ar to DDUK radītais papildu administratīvais slogs būs nenozīmīgs un izmaksu monetāro novērtējumu nav nepieciešams veikt.
 
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Tiks nodrošināta iespēja saņemt Latvijas publiskos e-pakalpojumus, izmantojot Ukrainas e-parakstus.

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Fizisko personu reģistrā šobrīd ir iekļauti 46 994 Ukrainas civiliedzīvotāji ar valstiskās piederības veidu “Latvijas pagaidu aizsardzība”, no kuriem Latvijas Republikas personas apliecība (uzturēšanās atļauja) ir izsniegta 31 022 personām, aktivizēto e-paraksta sertifikātu skaits Ukrainas civiliedzīvotājiem izsniegtajās personas apliecībās -  20 901.
Tādejādi vairāk nekā puse no Latvijā reģistrētajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem šobrīd Latvijas e-parakstu neizmanto, un ar likumprojektu viņiem tiks dota iespēja pielietot savas valsts (Ukrainas) e-parakstu, kas palīdzēs pilnvērtīgi iekļauties digitālajā vidē.

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Paredzams, ka likumprojektam būs pozitīva ietekme uz vispārēju sabiedrības integrācijas un indivīda pamattiesību aizsardzības procesu attīstību kopumā.

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi