Anotācija (ex-ante)

PAZIŅOJUMS:
LVRTC Informē, ka 2024. gada 17. maijā laikā no plkst. 00.00 līdz plkst. 03.00 tiks veikti plānoti LVRTC infrastruktūras uzturēšanas darbi. To laikā var būt īslaicīgi traucēti vai nepieejami LVRTC autentifikācijas rīki.
23-TA-195: Rīkojuma projekts (Apstiprināšana, iecelšana amatā, speciālās dienesta pakāpes piešķiršana)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par Zemessardzes komandieri" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Aizsardzības ministrijas Augstākās atestācijas komisijas padomes 2023. gada 27.janvāra sēdes protokols Nr. PROT-7/IP

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekta "Par Zemessardzes komandieri" mērķis ir nodrošināt Zemessardzes uzdevumu efektīvu izpildi.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Ministru kabineta rīkojuma projekts izstrādāts, pamatojoties uz Aizsardzības ministrijas Augstākās atestācijas komisijas padomes 2023. gada 27. janvāra lēmumu par pulkveža Kaspara Pudāna kandidatūras apstiprināšanu Zemessardzes komandiera amatā.
Saskaņā ar Latvijas Republikas Zemessardzes likuma 10.pantu Zemessardzes vadību īsteno Zemessardzes komandieris, kuru ieceļ amatā un atbrīvo no amata Ministru kabinets pēc aizsardzības ministra priekšlikuma. Zemessardzes komandiera pienākumus saskaņā ar Ministru kabineta 2019. gada 28.maija rīkojumu Nr.260  "Par Zemessardzes komandieri" pilda brigādes ģenerālis Egils Leščinskis. Lai veicinātu virsnieku militāro karjeru, dienesta interesēs plānota augstāko virsnieku rotācija. Brigādes ģenerāli Egilu Leščinski plānots iecelt Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieka vietnieka operacionālajos jautājumos/Sauszemes  komponenta priekšnieka amatā.
Saskaņā ar Militārā dienesta likuma 23.panta otro un ceturto daļu virsnieka amata kandidatūru pirms iecelšanas augstāko virsnieku dienesta pakāpēm atbilstošā amatā izvērtē aizsardzības ministra izveidota Augstākā atestācijas komisija. Aizsardzības ministrijas Augstākās atestācijas komisijas padome 2023. gada 27.janvārī lēma par pulkveža Kaspara Pudāna atbalstīšanu iecelšanai Zemessardzes komandiera amatā.
Pulkvedis Kaspars Pudāns Nacionālajos Bruņotajos spēkos dien no  1996. gada un no 2018. gada pilda Zemessardzes 1.Rīgas brigādes komandiera pienākumus. Militāro izglītību ieguvis Baltijas Aizsardzības koledžā Igaunijā, Militārajā akadēmijā Francijā un Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā. Pulkvedim Kasparam Pudānam ir bakalaura grāds tiesību zinātnēs un maģistra grāds visaptverošās kvalitātes vadībā. Pulkvedim Kasparam Pudānam ir vairāk nekā 20 gadu dienesta pieredze Nacionālajos bruņotajos spēkos, pildot dienestu Sauszemes spēkos,Zemessardzē, Nacionālo bruņoto spēku Apvienotajā štābā, ņemta dalība starptautiskajā operācijā Afganistānā un pildīti militārā pārstāvja pienākumi militārajā pārstāvniecībā NATO/ES Briselē.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Pašlaik Zemessardzes komandiera amatu pilda  birgādes ģenerālis Egils Leščinskis, kurš amatā apstiprināts ar 2019. gada 28.maija rīkojumu Nr. 260 "Par Zemessardzes komandieri". Lai veicinātu virsnieku militāro karjeru, ņemot vērā dienesta intereses, brigādes ģenerāļa Egila Leščinska turpmākā militārā karjera plānota Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieka vietnieka amatā, savukārt Zemessardzes 1.Rīgas brigādes komandiera pulkveža Kaspara Pudāna militārā karjera plānota Zemessardzes komandiera amatā.
Risinājuma apraksts
Pamatojoties uz iepriekšminēto, aizsardzības ministrs iesaka Ministru kabinetam par Zemessardzes komandieri apstiprināt pulkvedi Kasparu Pudānu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
-

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?
Nē

1.6. Cita informācija

Zemessardzes komandieru maiņa plānota 2023. gada 20. februārī.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-

4.2. Cita informācija

-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
-
Nevalstiskās organizācijas
-
Cits
-

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē

7.5. Cita informācija

Projekta izpildē iesaistītās institūcijas to realizēs esošā budzēta ietvaros.
8. Horizontālās ietekmes

8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

8.1.5. uz teritoriju attīstību

8.1.6. uz vidi

8.1.7. uz klimatneitralitāti

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

8.1.11. uz veselību

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

8.1.13. uz datu aizsardzību

8.1.14. uz diasporu

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi