Anotācija (ex-ante)

Lai panāktu, ka polises atbilst Latvijā noteiktajiem normatīvajiem aktiem apdrošināšanas jomā, noteikumu projektā jānosaka prasības apdrošināšanas pakalpojumu sniedzējiem, no kuriem atbalsta pretendents pērk apdrošināšanas polisi.

Noteikumu projekta 5. punktā noteikts, ka apdrošināšanas pakalpojuma sniedzējam ir vai nu licence apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanai, vai nu tas ir publicēts apdrošināšanas starpnieku sarakstā (apdrošināšanas brokeris). Paredzēta arī trešā iespēja, ka pakalpojumus sniedz ar iepriekšminētajiem pakalpojumu sniedzējiem saistīts uzņēmums.

Noteikumu projektā ir jāiekļauj nosacījumi attiecībā uz atbalsta pretendentu.

1. Noteikumu projekta 6.1. apakšpunktā iekļauts nosacījums, ka atbalsta saņēmējam ir jāatbilst aktīvā lauksaimnieka nosacījumiem atbilstoši normatīvajiem aktiem par tiešo maksājumu piešķiršanu un administrēšanu. Minētajos normatīvajos aktos aktīvā lauksaimnieka nosacījumi ietverti saskaņā ar regulas 2021/2115 un Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna  2023.–2027. gadam nosacījumiem. Prasība par to, ka atbalstu par apdrošināšanas polišu iegādi piešķir aktīvam lauksaimniekam, noteikta regulas 2021/2115 76. panta 2. punktā.
2. Lai pretendents varētu saņemt atbalstu, tam ir jāiegādājas apdrošināšanas polise. Noteikumu projekta 6.2. apakšpunktā noteikts, ka viens risks (vienam laukam vai vienam ganāmpulkam) apdrošināšanas periodā apdrošināms pie viena apdrošinātāja, lai apdrošinātie riski nepārklātos un atbalsta finansējums būtu izmantots efektīvi.
3. Tāpat kā iepriekšējā plānošanas periodā, atbalsta saņēmējam nedrīkst būt nodokļu (nodevu) parādu (noteikumu projekta 6.3. apakšpunkts).
4. Lauku atbalsta dienests atbilstoši normatīvajiem aktiem par vispārējo kārtību, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauku un zivsaimniecības attīstībai, vērtē, vai pretendents nav izslēdzams no atbalsta saņēmēju loka (piemēram, ja pretendents vainojams terorismā, ir pakļauts sankcijām u.c. gadījumos). Ja pretendents ir izslēdzams no atbalsta saņēmēju loka, šādam pretendentam atbilstoši noteikumu projekta 6.4. apakšpunktam atbalstu nepiešķir.

Noteikumu projektā jānosaka prasības attiecībā uz apdrošināšanas polisi un atbalsta intensitāti.

1. Atbilstoši Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna  2023.–2027. gadam intervencei "Ražas, dzīvnieku, sējumu un stādījumu apdrošināšanas prēmija" (turpmāk – intervence) noteikumu projekta 7.1. apakšpunktā noteikts, ka attiecināmās izmaksas ir par apdrošināšanas polisi, kas sedz šādus sējumu, stādījumu un dzīvnieku riskus: nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, uguns, dzīvnieku un augu slimības un augu kaitēkļu invāzija. Attiecībā uz slimībām, tāpat kā iepriekš, netiek atbalstīta tādu slimību apdrošināšana, par kurām var saņemt valsts kompensāciju. No 2023. gada uguns risks ir jauns atbalstāmais risks, un, lai gan tas ir salīdzinoši rets, tas var izraisīt attiecīgās saimniecības bankrotu, tāpēc ir būtiski, lai lauksaimniekam būtu iespēja apdrošināt šādu risku.
2. Tāpat kā iepriekšējā periodā, regula 2021/2115 noteic, ka atbalstāma ir tikai tā apdrošināšanas prēmijas daļa, kas paredz kompensāciju situācijā, kad atbalsta pretendentam ir iznīcināti ne mazāk kā 20 procentu no vidējā produkcijas apjoma (noteikumu projekta 7.2. apakšpunkts). Ja pretendents vēlas apdrošināt mazākus zaudējumus, viņš šo polises izdevumu daļu apmaksā pats.
3. Noteikumu projektā, tāpat kā iepriekš, ietverti nosacījumi attiecībā uz atlīdzības limitu un pašrisku (7.3. un 7.4. apakšpunkts), lai apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēji un lauksaimnieki nerīkotos negodīgi un nenoteiktu polisēs zemus atlīdzību limitus un mainīgu pašrisku katrā nākamajā atlīdzības gadījumā.
4. Atbilstoši noteikumu projekta 7.5. apakšpunktam Lauku atbalsta dienests pārbauda, vai attiecīgā apdrošinātā platība ir pieteikta ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta saņemšanai. Ja tas konkrētajā brīdī nav iespējams, Lauku atbalsta dienests to dara izlases kārtā brīdī, kad attiecīgais lauksaimnieks ir deklarējis platības. Var būt arī situācijas, kad apdrošinātie sējumi vai stādījumi ir gājuši bojā un lauksaimnieks to vietā ir iesējis vai iestādījis citu kultūraugu. Tādā gadījumā lauksaimnieks iesniedz Lauku atbalsta dienestā apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēja apliecinājumu vai citus pierādījumus, piemēram, fotogrāfijas vai eksperta atzinumu.
Iespējamas arī situācijas, kad atbalsta pretendents ir apdrošinājis zemi, kas nav viņa īpašumā, bet par šo platību ir noslēgts zemes apsaimniekošanas līgums. Tad platību ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta saņemšanai var deklarēt arī cita persona – zemes īpašnieks, un atbalsta pretendentam ir tiesības saņemt atbalstu par apdrošināto platību.
5. Lauku atbalsta dienests salīdzina arī to, vai apdrošinātie dzīvnieki saimniecībā atbilst Lauksaimniecības datu centra datubāzē reģistrētajam dzīvnieku skaitam attiecīgajā dienā vai datumā, kad pēdējo reizi datubāzē ir ziņots dzīvnieku skaits (noteikumu projekta 7.6. apakšpunkts). Apdrošināšanas periodā dzīvnieku skaits ganāmpulkā var mainīties. Ja apdrošināšanas periodā ir krasi mainījies ganāmpulkā esošo dzīvnieku skaits, Lauku atbalsta dienestam ir tiesības no pretendenta vai apdrošinātāja pieprasīt skaidrojumu par polises ekonomisko pamatotību, īpaši attiecībā uz samaksāto apdrošināšanas prēmiju.
6. Noteikumu projektā atbilstoši intervencei noteikts, ka atbalsta intensitāte ir 50 procentu no apdrošināšanas prēmijas jeb polises iegādes izdevumiem (noteikumu projekta 10. punkts). Kaut gan regulas 2021/2115 76. panta 6. punkts pieļauj lielāku intensitāti (līdz 70 procentiem), atbalsta intensitāte salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu ir samazināta, jo par riska pārvaldības pasākumiem saimniecībā ir atbildīgs arī pats lauksaimnieks. Šos 50 procentus rēķina tikai no atbalstāmajiem riskiem un tikai no tās prēmijas daļas, kas samaksāta par zaudējumiem, kuri pārsniedz 20 procentus no produkcijas. Atbalsts par vienu hektāru vai vienu liellopu vienību nepārsniedz 50 euro (vidēji uz saimniecību). Liellopu vienības aprēķina atbilstoši noteikumu projekta 1. pielikumam. Ja ziemāju kultūra ir gājusi bojā un tās vietā pavasarī ir iesēta cita kultūra, tad atbalsta griesti ir augstāki, t.i., 65 euro (vidēji uz saimniecību), jo ir apdrošināta cita kultūra.

Noteikumu projektā jāiekļauj nosacījumi attiecībā uz apdrošināšanas prēmiju un tās samaksu.

1. Noteikumu projekta 8. punktā noteikts, ka tā prēmijas daļa, par kuru nepienākas atbalsts, apdrošināšanas polisē ir jānodala. Lauku atbalsta dienests vērtē, vai prēmijas sadalījums ir samērīgs attiecībā pret apdrošinātajiem riskiem.
2. Atbalsta pretendents par apdrošināšanas polisi, tāpat kā līdz šim, var maksāt vienā vai vairākos maksājumos atkarībā no tā, kā viņam ir ērtāk. Ja tas tiek darīts vairākos maksājumos, jāņem vērā, ka pilnībā par polisi ir jāsamaksā līdz attiecīgās iesniegumu kārtas beigām (noteikumu projekta 9. punkts). 

Noteikumu projektā jānosaka iesniegumu iesniegšanas un atbalsta piešķiršanas kārtība. 

1. Noteikumu projekta 11. punktā noteikts, ka Lauku atbalsta dienests par iesniegumu kārtas atvēršanu paziņo oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Tā kā atbalsta pretendentam pirms iesnieguma iesniegšanas nav jāīsteno nekādas papildu darbības, ir pietiekami, ka Lauku atbalsta dienests par kārtas atvēršanu paziņo vienu dienu pirms tās. Tas lauksaimniekiem ir izdevīgi, jo bez kavēšanās var uzsākt iesniegumu iesniegšanu atbalsta saņemšanai.
2. Lauksaimnieks iesniegumu atbalsta saņemšanai iesniedz Lauku atbalsta dienesta elektroniskās pieteikšanās sistēmā (noteikumu projekta 12. punkts), pēc iespējas detalizēti norādot informāciju par apdrošinātajām kultūrām vai dzīvniekiem, apdrošinātajiem riskiem un apdrošināšanas prēmiju. Lai varētu analizēt informāciju par būtiskākajiem riskiem, par kuriem lauksaimnieki saņēmuši atlīdzības, no 2023. gada lauksaimniekiem reizē ar atbalsta iesniegumu būs jānorāda arī informācija par saņemto atlīdzību, kas saistīta ar platību vai dzīvnieku apdrošināšanu. Saņemtajai atlīdzībai jānorāda attiecīgais risks, par kuru tā ir saņemta. Ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksāta par vairāku risku vienlaicīgu iestāšanas (piemēram, sējumi gājuši bojā no vētras un lietusgāzēm), lauksaimniekiem būs iespēja norādīt pie attiecīgās atlīdzības vairākus riskus.
3. Noteikumu projekta 13. punkts paredz, ka atbalsta pretendents iesniegumam pievieno apdrošināšanas polisi un maksājumu dokumentus, kā arī citus dokumentus saistībā ar atlīdzības limitu un pašrisku. Apdrošināšanas polisei ir jābūt spēkā kārtējā kalendārajā gadā. Tātad, ja polise ir bijusi spēkā 2023. gada 1. janvārī, par šo polisi 2023. gadā var saņemt atbalstu.
4. Lauku atbalsta dienests izskata iesniegtos dokumentus un divu mēnešu laikā pieņem lēmumu par atbalsta piešķiršanu vai atteikumu piešķirt atbalstu (noteikumu projekta 14. punkts). Šāds termiņš atbilst arī normatīvajos aktos par Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības vispārējo kārtību lauku un zivsaimniecības attīstībai noteiktajam termiņam. Lauku atbalsta dienestam ir tiesības prasīt atbalsta pretendentam vai apdrošināšanas pakalpojuma sniedzējam skaidrojumu, ja ir aizdomas, ka polise ir ekonomiski nepamatota vai apdrošināšanas mērķim neatbilstoša (noteikumu projekta 15. punkts). Situācijas, kad pieprasāms skaidrojums, var būt ļoti dažādas, piemēram, polise ir salīdzinoši dārga vai, tieši pretēji, par atsevišķiem riskiem polisē ir ļoti maza apdrošināšanas prēmija, apdrošinātajiem riskiem attiecīgajā gadalaikā nav iespēja iestāties u.c. 
5. Noteikumu projekta 16. punktā paredzēts, ka atbalstu par vienu liellopa vienību proporcionāli samazina atbilstoši līguma darbības termiņa dienu skaitam tajā situācijā, kad dzīvnieki apdrošināti uz mazāku termiņu nekā gads. Tad atbalsta apmēru Lauku atbalsta dienests rēķina pēc formulas:
A = D_a : D_g x 50,
kur:
A – maksimālā atbalsta summa par liellopa vienību attiecīgajā periodā;
D_a – apdrošināšanas perioda dienu skaits;
D_g – dienu skaits attiecīgajā gadā (365 vai 366).
6. Lai Lauku atbalsta dienestam būtu skaidrs, uz kuriem kontiem ir atļauts pārskaitīt attiecīgo atbalstu, noteikumu projekta 17. punktā ir noteikts, ka atbalstu pārskaita vai nu uz pretendenta kredītiestādes kontu, vai uz valsts akciju sabiedrības "Latvijas Pasts" norēķinu kontu. Minēto iestāžu finanšu darbība tiek attiecīgi uzraudzīta, tāpēc šie konti atbalsta saņēmējam ir uzskatāmi par drošiem.

Tā kā praksē ir pietiekami daudz gadījumu, kad apdrošināšanas līgumi tiek grozīti un apdrošinātājs apdrošināšanas prēmiju vai tās daļu atdod lauksaimniekam, ir nepieciešams noteikumos paredzēt rīcību šādās situācijās. 

Noteikumu projekta 18. punktā noteikts, ka apdrošināšanas pakalpojumu sniedzējs informē Lauku atbalsta dienestu par grozītajiem un pirms termiņa izbeigtajiem līgumiem (saziņa notiek ar Lauku atbalsta dienesta oficiālā e-pasta starpniecību). Lauku atbalsta dienests attiecīgi pārrēķina atbalsta summu vai pieprasa atbalsta saņēmējam atmaksāt piešķirto atbalstu vai tā daļu (noteikumu projekta 19. punkts). Tādējādi ir nodrošināts, ka lauksaimnieks saņem tikai tādu atbalstu daļu, kāda viņam pienākas.

Noteikumu projektā ir jāiekļauj regulējums gadījumiem, kad pieprasītais finansējums ir lielāks nekā kārtā pieejamais finansējums. 

Noteikumu projektā paredzēti divi risinājumi gadījumos, kad pieprasītais finansējums ir lielāks nekā kārtā pieejamais finansējums: ja iesniegumu iesniegšanas kārta ilgst tikai vienu mēnesi, Lauku atbalsta dienests proporcionāli samazina atbalstu visiem pretendentiem (noteikumu projekta 20. punkts), bet, ja iesniegumu iesniegšanas kārta ir ilgāka par vienu mēnesi, Lauku atbalsta dienests proporcionāli samazina izmaksājamā atbalsta apmēru par vienu hektāru vai vienu liellopu vienību tiem pretendentiem, kas iesniegumus iesnieguši pēc tam, kad atbalstam pieteiktais publiskais finansējums sasniedzis 90 procentu no pieejamā finansējuma (noteikumu projekta 21. punkts). Tāda norma ietverta tāpēc, lai visiem atbalsta pretendentiem nebūtu ļoti ilgi jāgaida piešķirtais atbalsts.