25-TA-927: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Noteikumi par valsts pārbaudes darbu norises laiku 2025./2026. mācību gadā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Izglītības un zinātnes ministrija ir sagatavojusi tiesību akta projektu "Noteikumi par valsts pārbaudes darbu norises laiku 2025./2026. mācību gadā" (turpmāk – noteikumu projekts) pēc savas iniciatīvas saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma 4. panta 12. punktu, kas paredz, ka Ministru kabinets katru mācību gadu nosaka valsts pārbaudes darbu norises laiku un kārtību atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumiem Nr. 747 “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem” (turpmāk – Noteikumi Nr.747) un Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumiem Nr. 416 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem” (turpmāk – Noteikumi Nr.416), un saskaņā ar Profesionālās izglītības likuma 7. panta 15.3 punktu, kas paredz, ka Ministru kabinets katru gadu profesionālās vidējās izglītības programmās nosaka vispārizglītojošo mācību priekšmetu valsts noslēguma pārbaudījumu norises laiku un kārtību atbilstoši Ministru kabineta 2020. gada 2. jūnija noteikumiem Nr. 332 “Noteikumi par valsts profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts arodizglītības standartu” (turpmāk – Noteikumi Nr.332).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir noteikt valsts pārbaudes darbu norises laiku 2025./2026. mācību gadā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Valsts pārbaudes darbu norises laiki 2024./2025. mācību gadā ir noteikti ar Ministru kabineta 2024. gada 5.novembra noteikumiem Nr. 695 „Noteikumi par valsts pārbaudes darbu norises laiku 2024./2025. mācību gadā” (turpmāk – Noteikumi Nr.695). Attiecībā uz valsts pārbaudes darbu norises laiku 2025./2026. mācību gadā Ministru kabineta noteikumi nav izdoti.
2025./2026. mācību gada un mācību semestru sākuma un beigu laiku un brīvdienu laiku izglītības iestāžu īstenotajās vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmās nosaka Ministru kabineta 2024. gada 17. decembra noteikumi Nr.819 “Noteikumi par 2025./2026. mācību gada un mācību semestru sākuma un beigu laiku un brīvdienu laiku”.
2025./2026. mācību gada un mācību semestru sākuma un beigu laiku un brīvdienu laiku izglītības iestāžu īstenotajās vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmās nosaka Ministru kabineta 2024. gada 17. decembra noteikumi Nr.819 “Noteikumi par 2025./2026. mācību gada un mācību semestru sākuma un beigu laiku un brīvdienu laiku”.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma 4. panta 12. punktu un Profesionālās izglītības likuma 7. panta 15.3 punktu nepieciešams noteikt norises laikus valsts pārbaudes darbiem 2025./2026. mācību gadā tiem izglītojamiem, kuriem atbilstoši Noteikumiem Nr.747, Noteikumiem Nr.416 vai Noteikumiem Nr.332 attiecīgajā mācību gadā ir jākārto noteiktie valsts pārbaudes darbi. Tāpat arī nepieciešams noteikt valsts pārbaudes darbu norises laikus izglītojamiem, kuri attaisnojošu iemeslu dēļ nevarēs kārtot valsts pārbaudes darbus noteiktajos laikos.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz noteikt norises laiku 2025./2026. mācību gadā Noteikumu Nr.747 16. punktā, Noteikumu Nr.416 21. punktā un Noteikumu Nr. 332 10.3., 21.2., 21.3. un 21.4. apakšpunktos paredzētajiem valsts pārbaudes darbiem. Tāpat arī noteikumu projekts nosaka valsts pārbaudes darbu norises laikus izglītojamiem, kuriem attaisnojošu iemeslu dēļ nebūs iespējams kārtot valsts pārbaudes darbus noteiktajos laikos.
Noteikumu projektā, nosakot valsts pārbaudes darbu norises laikus, raugoties no izglītojamo fiziskās un psihoemocionālās veselības veicināšanas un slimību profilakses aspekta, netiek paredzēta divu vai vairāku valsts pārbaudījumu kārtošana divdesmit četru stundu periodā.
Ņemot vērā Noteikumu Nr.747 15.1 punktā noteikto, noteikumu projektā paredzēts, ka valsts pārbaudes darbi latviešu valodā un matemātikā 9. klases noslēgumā 2025./2026.mācību gadā tiek organizēti kā centralizētie eksāmeni, savukārt svešvalodas (angļu, vācu vai franču – pēc izglītojamā izvēles) paredzēts kā eksāmens, tādējādi tā norisē tiks iesaistīt uz pusi mazāk pedagogu, ja tas tiktu organizēts kā centralizētais eksāmens.
Svešvalodu eksāmeni paredzēti jūnija pirmajā nedēļā, tādejādi atvieglojot mācību procesa organizēšanu maijā pārējām klasēm.
Atbilstoši vidējās izglītības iestāžu izstrādātajiem mācību plāniem, centralizētos eksāmenus vidējās izglītības pakāpē optimālajā mācību satura apguves līmenī izglītojamie var kārtot gan 11. klasē, gan 12. klasē vai kādā no profesionālās izglītības kursiem. Saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 5. jūlija noteikumu Nr.398 “Noteikumi par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību” 10.2. apakšpunktu, vienā mācību gadā izglītojamais nevar kārtot eksāmenu gan optimālajā, gan augstākajā mācību satura apguves līmenī. Līdz ar to noteikumu projekts paredz, ka eksāmens mācību priekšmetos, kuros ir vairāki līmeņi, notiek vienā dienā.
No 2025./2026.mācību gada papildus tiek organizēti arī optimālā mācību satura apguves līmeņa eksāmeni fizikā, bioloģijā un ķīmijā. Ņemot vērā, ka šos eksāmenus izvēlas kārtot 11.klass skolēni, tad to norise ieplānota pirms mācību gada beigām, proti, 29.maijam. 18.maijā paredzēts kārtot dabaszinību (vispārīgais mācību satura apguves līmenis) centralizēto eksāmenu un ķīmijas centralizētos eksāmenus vienlaicīgi, jo nav iespēju, ka skolēns varētu kārtot gan dabaszinību (vispārīgais mācību satura apguves līmenis) gan kādu no ķīmijas eksāmeniem. Šos abus pārbaudījumus nevar izvēlēties kārtot viena persona (skolēnam jākārto obligāti viens valsts pārbaudes darbs dabaszinātņu jomas priekšmetā; ja skolēns izvēlējies kārtot ķīmiju (skaitliski vismazāk kārtotāju), tad šim skolēnam nav nepieciešamības kārtot dabaszinību eksāmenu).
Matemātikas augstākā līmeņa eksāmens no nākamā mācību gada tiks organizēts vienā dienā, jo tiek mainīts eksāmena saturs un struktūra.
Noteikumu projekts paredz atsevišķus laikus (turpmāk – papildtermiņš) tiem izglītojamajiem, kuri attaisnojošu iemeslu dēļ valsts pārbaudes darbus nevar kārtot noteiktajā laikā. Tiem vidējās izglītības pakāpes izglītojamajiem, kuriem papildtermiņā nepieciešams kārtot eksāmenus divās svešvalodās, 2026. gada 18. jūnijā ir paredzēta iespēja kārtot eksāmenu vienā no izglītojamā izvēlētajām svešvalodām, tajā skaitā angļu valodā, bet 2026. gada 7. jūlijā – otrā no izvēlētajām svešvalodām.
Noteikumu projektā paredzēti arī centralizētie eksāmeni vispārizglītojošos mācību priekšmetos augstākajā mācību satura apguves līmenī profesionālās vidējās izglītības programmās atbilstoši Noteikumu Nr. 332 10.3. apakšpunktam, nosakot to norisi tajos pašos laikos, kad paredzēti attiecīgie augstākā mācību satura apguves līmeņa eksāmeni vispārējās vidējās izglītības programmās.
Latviešu valodas un angļu valodas eksāmenus kārto liels skaits izglītojamo, līdz ar to mutvārdu daļas norisei paredzētas vairākas dienas. Franču valodas vai vācu valodas eksāmenus izvēlas kārtot neliels izglītojamo skaits, tāpēc šo eksāmenu norisei ir paredzēta viena diena. Savukārt papildtermiņā, ņemot vērā nelielo izglītojamo skaitu, kas kārto eksāmenus papildtermiņā, mazinot administratīvo slogu izglītības iestādēs un ievērojot ierobežoto dienu skaitu eksāmenu plānojuma grafikā, eksāmeni, kuros ir rakstiskā un mutvārdu daļa, norise paredzēta vienā dienā.
Lai mazinātu izglītojamo psihoemocionālo slodzi, noteikumu projekts paredz, ka, kārtojot visus noteiktos valsts pārbaudes darbus atbilstoši izglītojamo izvēlētajām mācību programmām un izvēlētajiem pārbaudījumiem, izglītojamajam starp visiem pārbaudījumiem ir nodrošināts vairāk nekā divdesmit četru stundu periods gan noteiktajā laikā, gan izglītojamajiem, kuri eksāmenus kārto papildtermiņā. Ja kāds izglītojamais izvēlēsies kārtot valsts pārbaudes darbus, kuri notiek blakus dienās, tad viņam ir iespēja kādu no valsts pārbaudes darbiem kārtot papildtermiņā, savukārt papildtermiņa grafiks pielāgots, lai blakus dienās nebūtu valsts noteiktie obligātie eksāmeni (latviešu valoda, matemātika, svešvaloda) un tās pašas mācību jomas izvēles eksāmeni.
Ņemot vērā 2025./26 mācību gadā paredzēto valsts pārbaudījumu norises plānojumu, sertifikātus par pamatizglītību plānots izsniegt, sākot ar 2026. gada 25. jūniju, un par vispārējo vidējo izglītību, sākot ar 2025. gada 2. jūliju. Izglītojamiem, kuri attaisnojošu iemeslu dēļ nevarēs piedalīties valsts pārbaudījumos noteiktajā laikā un kārtos valsts pārbaudes darbus papildtermiņā, sertifikātus par pamatizglītību varēs izsniegt, sākot ar 2026. gada 30. jūniju, un par vispārējo vidējo izglītību, sākot ar 2026. gada 17. jūliju.
Noteikumu projektā, nosakot valsts pārbaudes darbu norises laikus, raugoties no izglītojamo fiziskās un psihoemocionālās veselības veicināšanas un slimību profilakses aspekta, netiek paredzēta divu vai vairāku valsts pārbaudījumu kārtošana divdesmit četru stundu periodā.
Ņemot vērā Noteikumu Nr.747 15.1 punktā noteikto, noteikumu projektā paredzēts, ka valsts pārbaudes darbi latviešu valodā un matemātikā 9. klases noslēgumā 2025./2026.mācību gadā tiek organizēti kā centralizētie eksāmeni, savukārt svešvalodas (angļu, vācu vai franču – pēc izglītojamā izvēles) paredzēts kā eksāmens, tādējādi tā norisē tiks iesaistīt uz pusi mazāk pedagogu, ja tas tiktu organizēts kā centralizētais eksāmens.
Svešvalodu eksāmeni paredzēti jūnija pirmajā nedēļā, tādejādi atvieglojot mācību procesa organizēšanu maijā pārējām klasēm.
Atbilstoši vidējās izglītības iestāžu izstrādātajiem mācību plāniem, centralizētos eksāmenus vidējās izglītības pakāpē optimālajā mācību satura apguves līmenī izglītojamie var kārtot gan 11. klasē, gan 12. klasē vai kādā no profesionālās izglītības kursiem. Saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 5. jūlija noteikumu Nr.398 “Noteikumi par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību” 10.2. apakšpunktu, vienā mācību gadā izglītojamais nevar kārtot eksāmenu gan optimālajā, gan augstākajā mācību satura apguves līmenī. Līdz ar to noteikumu projekts paredz, ka eksāmens mācību priekšmetos, kuros ir vairāki līmeņi, notiek vienā dienā.
No 2025./2026.mācību gada papildus tiek organizēti arī optimālā mācību satura apguves līmeņa eksāmeni fizikā, bioloģijā un ķīmijā. Ņemot vērā, ka šos eksāmenus izvēlas kārtot 11.klass skolēni, tad to norise ieplānota pirms mācību gada beigām, proti, 29.maijam. 18.maijā paredzēts kārtot dabaszinību (vispārīgais mācību satura apguves līmenis) centralizēto eksāmenu un ķīmijas centralizētos eksāmenus vienlaicīgi, jo nav iespēju, ka skolēns varētu kārtot gan dabaszinību (vispārīgais mācību satura apguves līmenis) gan kādu no ķīmijas eksāmeniem. Šos abus pārbaudījumus nevar izvēlēties kārtot viena persona (skolēnam jākārto obligāti viens valsts pārbaudes darbs dabaszinātņu jomas priekšmetā; ja skolēns izvēlējies kārtot ķīmiju (skaitliski vismazāk kārtotāju), tad šim skolēnam nav nepieciešamības kārtot dabaszinību eksāmenu).
Matemātikas augstākā līmeņa eksāmens no nākamā mācību gada tiks organizēts vienā dienā, jo tiek mainīts eksāmena saturs un struktūra.
Noteikumu projekts paredz atsevišķus laikus (turpmāk – papildtermiņš) tiem izglītojamajiem, kuri attaisnojošu iemeslu dēļ valsts pārbaudes darbus nevar kārtot noteiktajā laikā. Tiem vidējās izglītības pakāpes izglītojamajiem, kuriem papildtermiņā nepieciešams kārtot eksāmenus divās svešvalodās, 2026. gada 18. jūnijā ir paredzēta iespēja kārtot eksāmenu vienā no izglītojamā izvēlētajām svešvalodām, tajā skaitā angļu valodā, bet 2026. gada 7. jūlijā – otrā no izvēlētajām svešvalodām.
Noteikumu projektā paredzēti arī centralizētie eksāmeni vispārizglītojošos mācību priekšmetos augstākajā mācību satura apguves līmenī profesionālās vidējās izglītības programmās atbilstoši Noteikumu Nr. 332 10.3. apakšpunktam, nosakot to norisi tajos pašos laikos, kad paredzēti attiecīgie augstākā mācību satura apguves līmeņa eksāmeni vispārējās vidējās izglītības programmās.
Latviešu valodas un angļu valodas eksāmenus kārto liels skaits izglītojamo, līdz ar to mutvārdu daļas norisei paredzētas vairākas dienas. Franču valodas vai vācu valodas eksāmenus izvēlas kārtot neliels izglītojamo skaits, tāpēc šo eksāmenu norisei ir paredzēta viena diena. Savukārt papildtermiņā, ņemot vērā nelielo izglītojamo skaitu, kas kārto eksāmenus papildtermiņā, mazinot administratīvo slogu izglītības iestādēs un ievērojot ierobežoto dienu skaitu eksāmenu plānojuma grafikā, eksāmeni, kuros ir rakstiskā un mutvārdu daļa, norise paredzēta vienā dienā.
Lai mazinātu izglītojamo psihoemocionālo slodzi, noteikumu projekts paredz, ka, kārtojot visus noteiktos valsts pārbaudes darbus atbilstoši izglītojamo izvēlētajām mācību programmām un izvēlētajiem pārbaudījumiem, izglītojamajam starp visiem pārbaudījumiem ir nodrošināts vairāk nekā divdesmit četru stundu periods gan noteiktajā laikā, gan izglītojamajiem, kuri eksāmenus kārto papildtermiņā. Ja kāds izglītojamais izvēlēsies kārtot valsts pārbaudes darbus, kuri notiek blakus dienās, tad viņam ir iespēja kādu no valsts pārbaudes darbiem kārtot papildtermiņā, savukārt papildtermiņa grafiks pielāgots, lai blakus dienās nebūtu valsts noteiktie obligātie eksāmeni (latviešu valoda, matemātika, svešvaloda) un tās pašas mācību jomas izvēles eksāmeni.
Ņemot vērā 2025./26 mācību gadā paredzēto valsts pārbaudījumu norises plānojumu, sertifikātus par pamatizglītību plānots izsniegt, sākot ar 2026. gada 25. jūniju, un par vispārējo vidējo izglītību, sākot ar 2025. gada 2. jūliju. Izglītojamiem, kuri attaisnojošu iemeslu dēļ nevarēs piedalīties valsts pārbaudījumos noteiktajā laikā un kārtos valsts pārbaudes darbus papildtermiņā, sertifikātus par pamatizglītību varēs izsniegt, sākot ar 2026. gada 30. jūniju, un par vispārējo vidējo izglītību, sākot ar 2026. gada 17. jūliju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Skolēni, pedagogi, izglītības speciālisti, Valsts izglītības attīstības aģentūras darbinieki.
Ietekmes apraksts
Aptuveni 42 000 izglītojamie. Izglītības speciālisti, Valsts izglītības attīstības aģentūras darbinieki, kas iesaistīti valsts pārbaudes darbu nodrošināšanā.
Izglītojamie 2025./2026. mācību gadā izglītības iestādēs kārtos valsts pārbaudes darbus par vispārējās pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības programmu apguvi, vai profesionālās izglītības programmas apguvi. Izglītības speciālisti, Valsts izglītības attīstības aģentūras darbinieki nodrošinās valsts pārbaudes darbu norisi.
Izglītojamie 2025./2026. mācību gadā izglītības iestādēs kārtos valsts pārbaudes darbus par vispārējās pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības programmu apguvi, vai profesionālās izglītības programmas apguvi. Izglītības speciālisti, Valsts izglītības attīstības aģentūras darbinieki nodrošinās valsts pārbaudes darbu norisi.
Juridiskās personas
- Izglītības iestādes un pašvaldības izglītības pārvaldes.
Ietekmes apraksts
Jānodrošina valsts pārbaudes darbu norise.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumos Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem"" (24-TA-1512)
Pamatojums un apraksts
Projekts ir saistīts ar Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumos Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem"" (24-TA-1512) (turpmāk - grozījumi pamatizglītības standartā), kas paredz noteikt, ka valsts pārbaudes darbs skolēniem, beidzot 9. klasi, kurā ietverts dabaszinātņu mācību jomas saturs, tiek ieviests no 2026. gada 1. septembra.
Grozījumi pamatizglītības standartā paredz Noteikumu Nr.747 16.4. apakšpunktā minētā starpdisciplinārā darba, kurā ietverts sociālās un pilsoniskās, dabaszinātņu un tehnoloģiju mācību jomu saturs, vietā noteikt, ka skolēni, beidzot 9.klasi, sākot ar 2026. gada 1. septembri kārto valsts pārbaudes darbu, kurā ietverts dabaszinātņu mācību jomas saturs.
Nosakot 9. klases skolēniem obligātu dabaszinātņu mācību jomas valsts pārbaudes darbu, ir nepieciešams sagatavošanās process, kas ietver gan nepieciešamā pārbaudes darba satura izstrādi, tā aprobāciju, vērtēšanas kritēriju izstrādi un vērtētāju sagatavošanu. Projektā paredzēts, ka pamatizglītības standarta 16.4. apakšpunkts, kas nosaka, ka, beidzot 9. klasi, skolēni kārto valsts pārbaudes darbu, kurā ietverts dabaszinātņu mācību jomas saturs, stājas spēkā no 2026. gada 1. septembra. 2024./2025. un 2025./2026. mācību gadā pārbaudes darbs, kurā ietverts dabaszinātņu mācību jomas saturs, tiks organizēts diagnosticējoša darba formā ar mērķi izvērtēt skolēnu mācīšanās stiprās un vājās puses un noskaidrot nepieciešamo atbalstu mācību priekšmetos, kuru saturs tiks ietverts valsts pārbaudes darbā, un lai aprobētu no 2026. gada 1. septembra ieviešamā valsts pārbaudes darba saturu un vērtēšanas kritērijus. Saskaņā ar Noteikumu Nr.747 12.2. apakšpunktu diagnosticējošie vērtējumi neietekmē skolēna snieguma summatīvos vērtējumus, līdz ar to 2024./2025. un 2025./2026. mācību gadā diagnosticējošā pārbaudes darba, kurā ietverts dabaszinātņu mācību jomas saturs, rezultāts neietekmēs attiecīgā mācību gada 9. klases skolēnu mācību snieguma rezultātus.
Grozījumi pamatizglītības standartā paredz Noteikumu Nr.747 16.4. apakšpunktā minētā starpdisciplinārā darba, kurā ietverts sociālās un pilsoniskās, dabaszinātņu un tehnoloģiju mācību jomu saturs, vietā noteikt, ka skolēni, beidzot 9.klasi, sākot ar 2026. gada 1. septembri kārto valsts pārbaudes darbu, kurā ietverts dabaszinātņu mācību jomas saturs.
Nosakot 9. klases skolēniem obligātu dabaszinātņu mācību jomas valsts pārbaudes darbu, ir nepieciešams sagatavošanās process, kas ietver gan nepieciešamā pārbaudes darba satura izstrādi, tā aprobāciju, vērtēšanas kritēriju izstrādi un vērtētāju sagatavošanu. Projektā paredzēts, ka pamatizglītības standarta 16.4. apakšpunkts, kas nosaka, ka, beidzot 9. klasi, skolēni kārto valsts pārbaudes darbu, kurā ietverts dabaszinātņu mācību jomas saturs, stājas spēkā no 2026. gada 1. septembra. 2024./2025. un 2025./2026. mācību gadā pārbaudes darbs, kurā ietverts dabaszinātņu mācību jomas saturs, tiks organizēts diagnosticējoša darba formā ar mērķi izvērtēt skolēnu mācīšanās stiprās un vājās puses un noskaidrot nepieciešamo atbalstu mācību priekšmetos, kuru saturs tiks ietverts valsts pārbaudes darbā, un lai aprobētu no 2026. gada 1. septembra ieviešamā valsts pārbaudes darba saturu un vērtēšanas kritērijus. Saskaņā ar Noteikumu Nr.747 12.2. apakšpunktu diagnosticējošie vērtējumi neietekmē skolēna snieguma summatīvos vērtējumus, līdz ar to 2024./2025. un 2025./2026. mācību gadā diagnosticējošā pārbaudes darba, kurā ietverts dabaszinātņu mācību jomas saturs, rezultāts neietekmēs attiecīgā mācību gada 9. klases skolēnu mācību snieguma rezultātus.
Atbildīgā institūcija
Izglītības un zinātnes ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Izglītības iestādes un pašvaldības izglītības pārvaldes.Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Sabiedrības pārstāvju viedokļu pārskats tiks publicēts tiesību akta lietas sadaļā "Papildu dokumenti", ja tiks saņemti sabiedrības pārstāvju viedokļi par noteikumu projektu.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Izglītības iestādes, pašvaldību izglītības pārvaldes, Valsts izglītības attīstības aģentūra.
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Noteikumu projekta izpildē būs iesaistītas izglītības iestādes, kuras īsteno vispārējās pamatizglītības programmas, vispārējās vidējās izglītības programmas un profesionālās vidējās izglītības programmas. Noteikumu projekta izpilde neatstās ietekmi uz to institūciju, kuras piedalīsies projekta izpildē, funkcijām un uzdevumiem.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Ir pilnvērtīgi un vispusīgi izvērtēta un atbilst bērna labākajām interesēm.
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
