23-TA-2084: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts pētījumu programmu "Klimatneitralitātes mērķu sasniegšanas lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēma"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Apraksts
Klimata un enerģētikas ministrija (turpmāk – ministrija) ir izstrādājusi Ministru kabineta rīkojuma projektu (turpmāk – rīkojuma projekts) “Par valsts pētījumu programmu “Klimatneitralitātes mērķu sasniegšanas lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēma” (turpmāk – programma) saskaņā ar:
1) Zinātniskās darbības likuma (turpmāk – likums):
13. panta otrās daļas 3. punktu, kas nosaka, ka Ministru kabinets apstiprina prioritāros zinātņu virzienus un valsts pētījumu programmas un
35. panta otro daļu, kas nosaka, ka valsts pētījumu programmu mērķus un uzdevumus nosaka attiecīgās nozaru ministrijas, konsultējoties ar Latvijas Zinātņu akadēmiju un Latvijas Zinātnes padomi. Izglītības un zinātnes ministrija vai citas nozaru ministrijas valsts pētījumu programmu projektu konkursa kārtībā var piešķirt valsts pētījumu programmu projektiem finansējumu no zinātnes finansēšanai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Valsts pētījumu programmu projektu konkursu organizē un īsteno Latvijas Zinātnes padome;
2) Ministru kabineta 2018. gada 4. septembra noteikumu Nr. 560 “Valsts pētījumu programmu projektu īstenošanas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi) 4. punktu.
Programma ir izstrādāta, ievērojot arī:
Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021-2027 (turpmāk – NAP) 2021-2027 rīcības virziena “Daba un vide – “Zaļais kurss”” 281. uzdevumu “Tautsaimniecības siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana, izmantojot risinājumus klimata pārmaiņu mazināšanai un klimata tehnoloģiju atklājumus, un pieaugošas oglekļa dioksīda piesaistes nodrošināšana virzībā uz klimatnoturīgu ekonomikas attīstību, mērķtiecīgi sasniedzot augstu energoefektivitāti un transporta sistēmas dekarbonizāciju”;
Vides politikas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam mērķi “Virzīties uz klimatneitralitāti un klimatnoturīgumu” un 2.rīcības virziena “Samazināt SEG emisijas visos tautsaimniecības sektoros” 2.4.uzdevumu “Veikt pašreizējās prakses novērtējumu un izstrādāt priekšlikumus, lai integrētu klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām aspektus tautsaimniecības nozarēs” un 2.11.uzdevumu “Nodrošināt ikgadējās SEG inventarizācijas un SEG prognožu sagatavošanu, tai skaitā nodrošināt SEG prognozēšanas modeļa pilnveidošanu”;
2023.gada 20.aprīļa MK rīkojumu nr. 200 “Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai” 107.2.uzdevuma 3.apakšuzdevumu “Uzsākt un īstenot Valsts pētījumu programmu "Klimatneitralitātes mērķa sasniegšanas lēmuma pieņemšanas atbalsta sistēma””;
Kā arī ņemot vērā nepieciešamību sasniegt Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.-2030.gadam noteikto ilgtermiņa mērķi “uzlabojot enerģētisko drošību un sabiedrības labklājību, ilgtspējīgā, konkurētspējīgā, izmaksu efektīvā, drošā un uz tirgus principiem balstītā veidā veicināt klimatneitrālas tautsaimniecības attīstību.”
Rīkojuma projekts ir izstrādāts, lai apstiprinātu programmu un noteiktu tās virsmērķi, mērķus, uzdevumus, īstenošanas termiņu, finansējumu, atbildīgo par īstenošanu. Rīkojuma projekts dos iespēju uzsākt programmas īstenošanu un Latvijas Zinātnes padomei (turpmāk – Padome) sadarbībā ar ministriju uzsākt programmas projekta pieteikumu konkursa (turpmāk – konkurss) nolikuma izstrādi, secīgi izsludināt konkursu, veikt programmas projekta pieteikumu izvērtēšanu un noslēgt programmas projekta īstenošanas līgumu, kā to paredz MK noteikumi.
Sīkāks programmas uzdevumu apraksts tiks ietverts konkursa nolikumā.
Saskaņā ar likuma 35.panta pirmo un otro daļu un, ievērojot MK noteikumu projektu 3., 4. un 6.punktu, programmu izstrādāja ministrija, sadarbojoties ar ministrijas izveidotu programmas stratēģiskās vadības padomi, kuras kompetencē ir sniegt viedokli un konsultatīvu atbalstu ministrijai programmas izstrādes un īstenošanas gaitā, sniegt priekšlikumus ministrijai programmas stratēģisko virzienu un pētniecības jautājumos, sniegt priekšlikumus programmas pilnveidei un sniegt viedokli par programmas rezultātiem pēc programmas pabeigšanas.
Izstrādājot programmu, ministrija konsultējās arī ar Izglītības un zinātnes ministrijas un Padomes pārstāvjiem, ievērojot likuma 35. panta otrajā daļā noteikto.
Rīkojums projekts nosaka, ka ministrija ir atbildīgā institūcija par programmas īstenošanu.
Programmas īstenošanas laiks ir no 2023. gada līdz 2025.gadam.
Saskaņā ar MK noteikumu 7.17.punktu sekretariāta funkcijas veiks Padome. Atbilstoši MK noteikumu 37.punktam, ministrija plāno līdzekļus administratīvajām darbībām (ne vairāk kā septiņu procentu apmērā no nozares ministrijai programmas īstenošanai piešķirtā kopējā valsts budžeta finansējuma) dalīt ar Padomi sekojoši – 4% Padomei (atbilstoši MK noteikumu 36.1. un 36.3.punkam) un 3% ministrijai (atbilstoši MK noteikumu 36.2.punktam).
Programmu īsteno viena projekta veidā un projektu īsteno 25 mēnešu laikā, nosakot to programmas projektu pieteikumu atklāta konkursa nolikumā, tostarp arī nosakot programmas projekta minimālo un maksimālo finansējumu (MK noteikumu 4., 5.punkts, 16.4. apakšpunkts).
1) Zinātniskās darbības likuma (turpmāk – likums):
13. panta otrās daļas 3. punktu, kas nosaka, ka Ministru kabinets apstiprina prioritāros zinātņu virzienus un valsts pētījumu programmas un
35. panta otro daļu, kas nosaka, ka valsts pētījumu programmu mērķus un uzdevumus nosaka attiecīgās nozaru ministrijas, konsultējoties ar Latvijas Zinātņu akadēmiju un Latvijas Zinātnes padomi. Izglītības un zinātnes ministrija vai citas nozaru ministrijas valsts pētījumu programmu projektu konkursa kārtībā var piešķirt valsts pētījumu programmu projektiem finansējumu no zinātnes finansēšanai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Valsts pētījumu programmu projektu konkursu organizē un īsteno Latvijas Zinātnes padome;
2) Ministru kabineta 2018. gada 4. septembra noteikumu Nr. 560 “Valsts pētījumu programmu projektu īstenošanas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi) 4. punktu.
Programma ir izstrādāta, ievērojot arī:
Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021-2027 (turpmāk – NAP) 2021-2027 rīcības virziena “Daba un vide – “Zaļais kurss”” 281. uzdevumu “Tautsaimniecības siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana, izmantojot risinājumus klimata pārmaiņu mazināšanai un klimata tehnoloģiju atklājumus, un pieaugošas oglekļa dioksīda piesaistes nodrošināšana virzībā uz klimatnoturīgu ekonomikas attīstību, mērķtiecīgi sasniedzot augstu energoefektivitāti un transporta sistēmas dekarbonizāciju”;
Vides politikas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam mērķi “Virzīties uz klimatneitralitāti un klimatnoturīgumu” un 2.rīcības virziena “Samazināt SEG emisijas visos tautsaimniecības sektoros” 2.4.uzdevumu “Veikt pašreizējās prakses novērtējumu un izstrādāt priekšlikumus, lai integrētu klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām aspektus tautsaimniecības nozarēs” un 2.11.uzdevumu “Nodrošināt ikgadējās SEG inventarizācijas un SEG prognožu sagatavošanu, tai skaitā nodrošināt SEG prognozēšanas modeļa pilnveidošanu”;
2023.gada 20.aprīļa MK rīkojumu nr. 200 “Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai” 107.2.uzdevuma 3.apakšuzdevumu “Uzsākt un īstenot Valsts pētījumu programmu "Klimatneitralitātes mērķa sasniegšanas lēmuma pieņemšanas atbalsta sistēma””;
Kā arī ņemot vērā nepieciešamību sasniegt Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.-2030.gadam noteikto ilgtermiņa mērķi “uzlabojot enerģētisko drošību un sabiedrības labklājību, ilgtspējīgā, konkurētspējīgā, izmaksu efektīvā, drošā un uz tirgus principiem balstītā veidā veicināt klimatneitrālas tautsaimniecības attīstību.”
Rīkojuma projekts ir izstrādāts, lai apstiprinātu programmu un noteiktu tās virsmērķi, mērķus, uzdevumus, īstenošanas termiņu, finansējumu, atbildīgo par īstenošanu. Rīkojuma projekts dos iespēju uzsākt programmas īstenošanu un Latvijas Zinātnes padomei (turpmāk – Padome) sadarbībā ar ministriju uzsākt programmas projekta pieteikumu konkursa (turpmāk – konkurss) nolikuma izstrādi, secīgi izsludināt konkursu, veikt programmas projekta pieteikumu izvērtēšanu un noslēgt programmas projekta īstenošanas līgumu, kā to paredz MK noteikumi.
Sīkāks programmas uzdevumu apraksts tiks ietverts konkursa nolikumā.
Saskaņā ar likuma 35.panta pirmo un otro daļu un, ievērojot MK noteikumu projektu 3., 4. un 6.punktu, programmu izstrādāja ministrija, sadarbojoties ar ministrijas izveidotu programmas stratēģiskās vadības padomi, kuras kompetencē ir sniegt viedokli un konsultatīvu atbalstu ministrijai programmas izstrādes un īstenošanas gaitā, sniegt priekšlikumus ministrijai programmas stratēģisko virzienu un pētniecības jautājumos, sniegt priekšlikumus programmas pilnveidei un sniegt viedokli par programmas rezultātiem pēc programmas pabeigšanas.
Izstrādājot programmu, ministrija konsultējās arī ar Izglītības un zinātnes ministrijas un Padomes pārstāvjiem, ievērojot likuma 35. panta otrajā daļā noteikto.
Rīkojums projekts nosaka, ka ministrija ir atbildīgā institūcija par programmas īstenošanu.
Programmas īstenošanas laiks ir no 2023. gada līdz 2025.gadam.
Saskaņā ar MK noteikumu 7.17.punktu sekretariāta funkcijas veiks Padome. Atbilstoši MK noteikumu 37.punktam, ministrija plāno līdzekļus administratīvajām darbībām (ne vairāk kā septiņu procentu apmērā no nozares ministrijai programmas īstenošanai piešķirtā kopējā valsts budžeta finansējuma) dalīt ar Padomi sekojoši – 4% Padomei (atbilstoši MK noteikumu 36.1. un 36.3.punkam) un 3% ministrijai (atbilstoši MK noteikumu 36.2.punktam).
Programmu īsteno viena projekta veidā un projektu īsteno 25 mēnešu laikā, nosakot to programmas projektu pieteikumu atklāta konkursa nolikumā, tostarp arī nosakot programmas projekta minimālo un maksimālo finansējumu (MK noteikumu 4., 5.punkts, 16.4. apakšpunkts).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Apstiprināt valsts pētījumu programmu “Klimatneitralitātes mērķu sasniegšanas lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēma”, nosakot tās virsmērķi, mērķi, uzdevumus, īstenošanas termiņu un piešķirto finansējumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Eiropas Savienības (turpmāk - ES) Zaļā kursa politika vērsta uz būtiskām ES ekonomikas un finanšu sistēmas paradigmu pārmaiņām. Pārmaiņu pamatā ir nepieciešamība ES ekonomiku būvēt uz ilgtspējības pamatiem, vienlaikus mazinot atkarību no ārējo resursu piegādēm. Tāpēc ES tiek izstrādāti normatīvie akti, kuru mērķis ir noteikt preču un pakalpojumu ražošanas ilgtspējības standartus, bet finanšu sistēmu balstīt uz ilgtspējīga finansējuma piešķiršanas principiem. Ilgtspējības principu ievērošanai nepieciešams izvērtēt preču un pakalpojumu ražošanas ietekmi uz klimatu un vidi, negatīvo ietekmi novērst, mazināt vai, ja nav iespējams novērst, kompensēt. Šobrīd tiek izstrādāta ES Zaļā taksonomija – ilgtspējīgu ekonomisko darbību klasifikācijas sistēma, kas apzīmē principiāli jaunu skatījumu uz klimatam draudzīgu biznesa modeļu izstrādi, ieviešanu un pilnveidi, kā arī šo modeļu finansēšanas shēmām.
2021. gada 14. jūlijā Eiropas Komisija nāca klajā ar virkni tiesību aktu priekšlikumu pakotni «Fit for 55» jeb «gatavi mērķrādītājam 55%». Mērķis: īstenot Eiropas Savienības kopējo mērķi līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par vismaz 55% salīdzinājumā ar 1990. gadu, kā arī veicināt virzību uz ES klimatneitralitāti 2050.gadā.
Ņemot vērā investoru prasības un interesi investēt zaļajās tehnoloģijās, kā arī ilgtspējīgā uzņēmējdarbībā, bet valstij un pašvaldībām īstenot pasākumus virzībai uz klimata neitralitātes mērķi, ministriju uzdevums ir Latvijā attīstīt efektīvu, Zaļā kursa principiem atbilstošu likumdošanu un resursu daudzpakāpju pārvaldības sistēmu, kas nodrošina ES klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu. Šo mērķu sasniegšanai nepieciešams attīstīt zinātnē balstītus lēmumu pieņemšanas atbalsta instrumentus.
2021. gada 14. jūlijā Eiropas Komisija nāca klajā ar virkni tiesību aktu priekšlikumu pakotni «Fit for 55» jeb «gatavi mērķrādītājam 55%». Mērķis: īstenot Eiropas Savienības kopējo mērķi līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par vismaz 55% salīdzinājumā ar 1990. gadu, kā arī veicināt virzību uz ES klimatneitralitāti 2050.gadā.
Ņemot vērā investoru prasības un interesi investēt zaļajās tehnoloģijās, kā arī ilgtspējīgā uzņēmējdarbībā, bet valstij un pašvaldībām īstenot pasākumus virzībai uz klimata neitralitātes mērķi, ministriju uzdevums ir Latvijā attīstīt efektīvu, Zaļā kursa principiem atbilstošu likumdošanu un resursu daudzpakāpju pārvaldības sistēmu, kas nodrošina ES klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu. Šo mērķu sasniegšanai nepieciešams attīstīt zinātnē balstītus lēmumu pieņemšanas atbalsta instrumentus.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Latvijas Republikas klimatneitralitātes mērķa izpildes nodrošināšanai nepieciešams ieviest tehniskos risinājumus valsts, pašvaldību un uzņēmumu darbības pārvaldībā, kas nodrošina ilgtspējības principiem atbilstošu resursu uzskaiti, novērtēšanu, plānošanu un saimnieciskās darbības monitoringu. Ņemot vērā plānošanas sarežģītību, daudzās iespējamās mērķa sasniegšanas alternatīvas, pētījumos nepieciešams identificēt Latvijas apstākļiem piemērotākos un ekonomiski izdevīgākos risinājumus, izveidot zinātnē balstītus lēmumu ietekmes modelēšanas instrumentus, kas nodrošina vides, sociālo un ekonomisko ilgtspējību.
Risinājuma apraksts
Apstiprināt programmu, tādejādi ministrija varēs īstenot un finansēt valsts pētījumu programmu kā valsts pasūtījumu zinātnisko pētījumu ietvaros savas nozares prioritātē – virzība uz klimatneitralitāti un identificēt Latvijas apstākļiem piemērotākos un ekonomiski izdevīgākos risinājumus un izveidot zinātnē balstītu lēmumu ietekmes modelēšanas sistēmu, kas nodrošinās politikas lēmumu ietekmes modelēšanu valsts klimatneitralitātes mērķa sasniegšanai līdz 2050. gadam
Programmas virsmērķis ir attīstīt ietvaru valsts politikas lēmumu pieņemšanas atbalsta instrumenta izveidei, kas nodrošina politikas lēmumu ietekmes modelēšanu valsts klimatneitralitātes mērķa sasniegšanai līdz 2050. gadam.
Programma nosaka 4 tematiskus uzdevumus zināšanu bāzes attīstībai, lai risinātu valsts un sabiedrības ilgtspējīga attīstības, jo īpaši klimta politikas jautājumus (rīkojuma 6. punkts). Īstenojot katru no 4 programmas uzdevumiem zināšanu bāzes attīstībai, projekta īstenotājiem būs jāizpilda tostarp arī 5 horizontālie (kopējie) uzdevumi (rīkojuma 7.punkts).
Programma izstrādāta, lai nodrošinātu valsts politikas prioritāšu īstenošanu un rastu zinātniski pamatotus risinājumus aktuāliem izaicinājumiem klimata politikā. Programmas rezultātā izveidotajai sistēmai jāatbalsta nacionālā, reģionu un pašvaldību attīstības plānošana un plānu īstenošana. Sistēmas elementi var tikt lietoti uzņēmumu darbības klimata ietekmes novērtēšanai, klimata ietekmes mazināšanai un pielāgošanās klimata pārmaiņām nodrošināšanai.
Programmas virsmērķis ir attīstīt ietvaru valsts politikas lēmumu pieņemšanas atbalsta instrumenta izveidei, kas nodrošina politikas lēmumu ietekmes modelēšanu valsts klimatneitralitātes mērķa sasniegšanai līdz 2050. gadam.
Programma nosaka 4 tematiskus uzdevumus zināšanu bāzes attīstībai, lai risinātu valsts un sabiedrības ilgtspējīga attīstības, jo īpaši klimta politikas jautājumus (rīkojuma 6. punkts). Īstenojot katru no 4 programmas uzdevumiem zināšanu bāzes attīstībai, projekta īstenotājiem būs jāizpilda tostarp arī 5 horizontālie (kopējie) uzdevumi (rīkojuma 7.punkts).
Programma izstrādāta, lai nodrošinātu valsts politikas prioritāšu īstenošanu un rastu zinātniski pamatotus risinājumus aktuāliem izaicinājumiem klimata politikā. Programmas rezultātā izveidotajai sistēmai jāatbalsta nacionālā, reģionu un pašvaldību attīstības plānošana un plānu īstenošana. Sistēmas elementi var tikt lietoti uzņēmumu darbības klimata ietekmes novērtēšanai, klimata ietekmes mazināšanai un pielāgošanās klimata pārmaiņām nodrošināšanai.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- studenti
- zinātnieki
Ietekmes apraksts
Tiks iesaistīti programmas realizēšanā
Juridiskās personas
- nevalstiskās organizācijas
- visi uzņēmumi
Ietekmes apraksts
Nevalstiskās organizācijas caur Stratēģiskās vadības padomi ir iesaistītas programmas realizēšanas uzraudzībā, uzņēmumi var izmantot programmas rezultātā gūtās zināšanas.
Nozare
Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība, Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde, Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana, Ūdens apgāde; notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija, Būvniecība, Transports un uzglabāšana, Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana
Nozaru ietekmes apraksts
Programma kā valsts pasūtījums ir politikas īstenošanas mehānisms, ar kura palīdzību tiek identificēti un pētīti Latvijas ilgtspējai un attīstībai nozīmīgākie jautājumi, kuru risināšanai ir nepieciešams fokusēt Latvijas zinātnisko institūciju darbu, un noteikti to risināšanai attiecīgi zinātniskās pētniecības uzdevumi. Ievērojot minēto, programma rada labvēlīgus apstākļus Latvijas Klimata mērķu sasniegšanai, starptautisko saistību izpildei, tajā skaitā ekonomiskās izaugsmes stimulēšanai, sabiedrības attīstībai un zināšanu bāzes stiprināšanai (ko var izmantot dažādu nozaru pārstāvji), kā arī sabiedrības informēšanai un iesaistei. Programmā tiks radītas nozīmīgas zināšanas nozaru virzībai uz klimatneitralitāti.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Jā
Ietekmes apraksts
Uzņēmēji var pielietot programmā radītās zināšanas, lai veicinātu savu konkurētspēju tirgos, kur svarīga produktu ietekme uz vidi.
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Programmas īstenošanā iegūtie rezultāti (zināšanas, metodes, rīks) sniegs ieguldījumu nozares pārorientācijai uz tādu uzņēmēju darbību, kas sekmē klimatneitralitātes sasniegšanu.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Uzņēmēji var pielietot programmā radītās zināšanas, lai veicinātu savu konkurētspēju tirgos, kur svarīga produktu ietekme uz vidi.
2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
Tiks algoti darbinieki programmas īstenošanai.
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
250 000
0
500 000
0
500 000
0
-500 000
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
250 000
0
500 000
0
500 000
0
-500 000
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
250 000
0
500 000
0
500 000
0
-500 000
2.1. valsts pamatbudžets
250 000
0
500 000
0
500 000
0
-500 000
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Nav paredzētas
Cita informācija
Programmas īstenošanai 2023. - 2025.gadam ir piešķirts finansējums par kopējo summu 1 250 000 euro apmērā.
Programmu finansē no Izglītības un zinātnes ministrijas valsts budžeta programmas 05.00.00 “Zinātne” apakšprogrammas 05.12.00 “Valsts pētījumu programmas” līdzekļiem:
2023.gadā 250 000 euro;
2024.gadā 500 000 euro;
2025.gadā 500 000 euro;
Programmas īstenošanai piešķirto kopējo finansējumu ir plānots sadalīt viena programmas projekta pieteikumu konkursa ietvaros, pie nosacījuma, ja projekta pieteikumu vērtējums sasniegs virs kvalitātes slieksni. Gadījumā, ja pieteikumu skaits būs nepietiekošs (tādu nebūs), tiks organizēts atkārtots projektu pieteikumu konkurss.
Saskaņā ar MK noteikumu 7.17.punktu sekretariāta funkcijas veiks Padome. Atbilstoši MK noteikumu 37.punktam, ministrija plāno līdzekļus administratīvajām darbībām (ne vairāk kā septiņu procentu apmērā no nozares ministrijai programmas īstenošanai piešķirtā kopējā valsts budžeta finansējuma) dalīt ar Padomi sekojoši – 4% Padomei (atbilstoši MK noteikumu 36.1. un 36.3.punkam) un 3% ministrijai (atbilstoši MK noteikumu 36.2.punktam).
Valsts budžeta līdzekļus MK noteikumu 37.4., 37.5.,37.9. apakšpunktā minētajiem pasākumiem no Izglītības un zinātnes ministrijas valsts budžeta programmas 05.00.00 “Zinātne” apakšprogrammas 05.12.00 “Valsts pētījumu programmas” līdzekļiem ministrija saņem transferta veidā.
Programmu finansē no Izglītības un zinātnes ministrijas valsts budžeta programmas 05.00.00 “Zinātne” apakšprogrammas 05.12.00 “Valsts pētījumu programmas” līdzekļiem:
2023.gadā 250 000 euro;
2024.gadā 500 000 euro;
2025.gadā 500 000 euro;
Programmas īstenošanai piešķirto kopējo finansējumu ir plānots sadalīt viena programmas projekta pieteikumu konkursa ietvaros, pie nosacījuma, ja projekta pieteikumu vērtējums sasniegs virs kvalitātes slieksni. Gadījumā, ja pieteikumu skaits būs nepietiekošs (tādu nebūs), tiks organizēts atkārtots projektu pieteikumu konkurss.
Saskaņā ar MK noteikumu 7.17.punktu sekretariāta funkcijas veiks Padome. Atbilstoši MK noteikumu 37.punktam, ministrija plāno līdzekļus administratīvajām darbībām (ne vairāk kā septiņu procentu apmērā no nozares ministrijai programmas īstenošanai piešķirtā kopējā valsts budžeta finansējuma) dalīt ar Padomi sekojoši – 4% Padomei (atbilstoši MK noteikumu 36.1. un 36.3.punkam) un 3% ministrijai (atbilstoši MK noteikumu 36.2.punktam).
Valsts budžeta līdzekļus MK noteikumu 37.4., 37.5.,37.9. apakšpunktā minētajiem pasākumiem no Izglītības un zinātnes ministrijas valsts budžeta programmas 05.00.00 “Zinātne” apakšprogrammas 05.12.00 “Valsts pētījumu programmas” līdzekļiem ministrija saņem transferta veidā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Latvijas Zinātnes padome, Satiksmes ministrija, Valsts kanceleja, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija, Zemkopības ministrijaNevalstiskās organizācijas
Latvijas Pašvaldību savienība, Vides konsultatīvā padome, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameraCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Diskusija/apspriede
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
Veids
Darba grupa/domnīca
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
2023.gada 28.jūnija “Diskusija par lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēmām un lēmumu ietekmes modelēšanu” galvenās atziņas tika ņemtas vērā, definējot programmas uzdevumus.
2023.gada 25.jūlija Stratēģiskās vadības padomes sedē tās locekļi apstiprināja programmas izvirzīto mērķi un uzdevumus bez iebildumiem.
Šobrīd nav saņemti papildus priekšlikumi no sabiedrības pārstāvjiem.
2023.gada 25.jūlija Stratēģiskās vadības padomes sedē tās locekļi apstiprināja programmas izvirzīto mērķi un uzdevumus bez iebildumiem.
Šobrīd nav saņemti papildus priekšlikumi no sabiedrības pārstāvjiem.
6.4. Cita informācija
Programmas tematiskais tvērums tika definēts ciešā sadarbībā ar zinātnes nozares pārstāvjiem, rīkojot klātienes diskusiju š.g. 28.jūnijā “Diskusija par lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēmām un lēmumu ietekmes modelēšanu”.
Programmas īstenošanas gaitā ir plānots informēt sabiedrību par tās ietvaros radītajiem rezultātiem un ieteikti vismaz reizi gadā organizējot vebinārus, kur projektu īstenotāji dalīsies ar aktualitātēm projekta īstenošanas gaitā. Vienlaikus programmas mērķtiecīgai īstenošanai un programmas uzdevumu ietvaros definēto problēmjautājumu, un ar to saistītās informācijas, efektīvai savstarpējai komunikācijai ir paredzēts organizēt sistemātiskas konsultācijas ar stratēģisko padomi.
Š.g. 25.jūlijā notika pirmā Stratēģiskās vadības padomes sēde (sastāvā pārstāvji no Valsts kancelejas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Finanšu ministrijas, Zemkopības ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Vides konsultatīvās padomes), kurā tika pārspriesta programma un tās mērķis un uzdevumi, pēc tam locekļiem tos apstiprinot.
Programmas īstenošanas gaitā ir plānots informēt sabiedrību par tās ietvaros radītajiem rezultātiem un ieteikti vismaz reizi gadā organizējot vebinārus, kur projektu īstenotāji dalīsies ar aktualitātēm projekta īstenošanas gaitā. Vienlaikus programmas mērķtiecīgai īstenošanai un programmas uzdevumu ietvaros definēto problēmjautājumu, un ar to saistītās informācijas, efektīvai savstarpējai komunikācijai ir paredzēts organizēt sistemātiskas konsultācijas ar stratēģisko padomi.
Š.g. 25.jūlijā notika pirmā Stratēģiskās vadības padomes sēde (sastāvā pārstāvji no Valsts kancelejas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Finanšu ministrijas, Zemkopības ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Vides konsultatīvās padomes), kurā tika pārspriesta programma un tās mērķis un uzdevumi, pēc tam locekļiem tos apstiprinot.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Izglītības un zinātnes ministrija
- Klimata un enerģētikas ministrija
- Latvijas Zinātnes padome
- Augstskolas, zinātniskās institūcijas (atbilstoši konkursa rezultātiem)
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Izglītības un zinātnes ministrija
Programmas īstenošana tiek finansēta no Izglītības un zinātnes ministrijas valsts budžeta līdzekļiem.
Uz šī projekta virzības laiku precīzu ietekmi uz Izglītības un zinātnes ministrijas administratīvajiām izmaksām nav iespējams aprēķināt. To varēs identificēt brīdī, kad finansējums un tā izmaksas grafiks projektam būs apstiprinātas.
Klimata un enerģētikas ministrija
Programmas īstenošanas nodrošināšanai (MK noteikumu 37. punktā minēto pasākumu īstenošanai) piešķirtos valsts budžeta līdzekļus administrēs:
1) Padome atbilstoši MK noteikumu 36.1. un 36.3.punktam 4% apmērā:
2) ministrija atbilstoši MK noteikumu 36.2. punktam 3% apmērā.
Ministrija pieejamos līdzekļus administratīvajām darbībām plāno izmantot MK noteikumu 37.4. (tai skaitā iekšējo vai ārējo auditoru piesaiste, lai novērtētu zinātniskās institūcijas ieviestās kontroles procedūras un faktiski veiktās darbības, kas īstenotas, nodrošinot finanšu līdzekļu izlietojuma atbilstību programmas mērķim, uzdevumiem un sasniedzamajiem rādītājiem) un 37.9. punktā (tai skaitā kapacitātes paaugstināšanas nodrošināšanai esošajiem cilvēkresursiem, kas piedalās programmas īstenošanā) minēto pasākumu īstenošanai.
Latvijas Zinātnes padome
Uz šī projekta virzības laiku precīzu ietekmi uz Padomi nav iespējams aprēķināt, jo nav iespējams prognozēt projektu pieteikumu skaitu konkursā, ko būs nepieciešams vērtēt, piesaistot ārvalstu ekspertus.
Augstskolas, zinātniskās institūcijas (atbilstoši konkursa rezultātiem)
Uz šī projekta virzības laiku ietekmi uz zinātniskajām institūcijām nav iespējams aprēķināt. To varēs identificēt brīdī, kad finansējums projektam būs apstiprināts un izmaksas atspoguļosies projekta īstenošanas aprēķinos un tāmēs.
Kopā
0,00
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Saistībā ar rīkojuma projekta izpildi jaunu institūciju izveide, institūciju likvidācija vai reorganizācija nav paredzēta.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Programma palīdzēs sasniegt Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021-2027 rīcības virziena “Daba un vide – “Zaļais kurss”” 281. uzdevumu “Tautsaimniecības siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana, izmantojot risinājumus klimata pārmaiņu mazināšanai un klimata tehnoloģiju atklājumus, un pieaugošas oglekļa dioksīda piesaistes nodrošināšana virzībā uz klimatnoturīgu ekonomikas attīstību, mērķtiecīgi sasniedzot augstu energoefektivitāti un transporta sistēmas dekarbonizāciju”.
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Programmas rezultātā tiks izveidots IT risinājumos balstīta lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēma klimatneitralitātes un enerģētikas mērķa sasniegšanai līdz 2050.gadam, kas ietvers mērķa sasniegšanas alternatīvu scenāriju modelēšanu, rezultātu sociāli ekonomiskās ietekmes izvērtēšanu un optimizēšanu, pamatojot ekonomiski, sociāli un ekoloģiski izdevīgākos SEG emisiju samazināšanas un CO2 piesaistes palielināšanas risinājumus.
Programmas rezultāti tiks izmantoti kā klimata politikas īstenošanas mehānisms, ar kura palīdzību tiek identificēti un pētīti Latvijas ilgtspējai un attīstībai nozīmīgākie jautājumi. Ievērojot minēto, programma rada labvēlīgus apstākļus Latvijas Klimata mērķu sasniegšanai, tajā skaitā ekonomiskās izaugsmes stimulēšanai, sabiedrības attīstībai un zināšanu bāzes stiprināšanai, kā arī sabiedrības informēšanai un iesaistei.
Programmas rezultāti tiks izmantoti kā klimata politikas īstenošanas mehānisms, ar kura palīdzību tiek identificēti un pētīti Latvijas ilgtspējai un attīstībai nozīmīgākie jautājumi. Ievērojot minēto, programma rada labvēlīgus apstākļus Latvijas Klimata mērķu sasniegšanai, tajā skaitā ekonomiskās izaugsmes stimulēšanai, sabiedrības attīstībai un zināšanu bāzes stiprināšanai, kā arī sabiedrības informēšanai un iesaistei.
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi