23-TA-1379: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2008. gada 14. jūlija noteikumos Nr. 535 "Bīstamo iekārtu avāriju izmeklēšanas kārtība"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Noteikumu projekts paredz pilnveidot normatīvo regulējumu attiecībā uz bīstamo iekārtu avāriju izmeklēšanas kārtību.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekts izstrādāts ar mērķi, lai bīstamo iekārtu avāriju izmeklēšanu varētu veikt kompetentāki ekspertīzes veicēji un nodrošinātu objektīvāku avāriju izmeklēšanu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Bīstamo iekārtu avāriju izmeklēšanas kārtība noteikta Ministru kabineta 2008. gada 14. jūlija noteikumos Nr. 535 "Bīstamo iekārtu avāriju izmeklēšanas kārtība" (turpmāk - Noteikumi Nr. 535). Bīstamo iekārtu avāriju izmeklē Patērētāju tiesību aizsardzības centra (turpmāk - PTAC) amatpersona, pieaicinot bīstamo iekārtu valdītāju un attiecīgo ekspertu vai speciālistu. Notiekot avārijai, valdītājam nekavējoties par avāriju jāziņo PTAC un jāiesniedz attiecīgi ziņojums atbilstoši Noteikumu Nr. 535 noteiktajam regulējumam.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
PTAC veicot bīstamo iekārtu avāriju izmeklēšanu, lielākajā daļā gadījumu nepieciešams veikt ekspertīzi, pieprasot speciālistu vai ekspertu atzinumus. Šobrīd normatīvais regulējums nosaka, ka par avārijas izmeklēšanu saistītos izdevumus sedz attiecīgās bīstamās iekārtas valdītājs.
PTAC praksē ir saskāries ar situācijām, ka potenciālie ekspertīžu veicēji atsakās veikt ekspertīzi, ņemot vērā potenciālos riskus, ka bīstamās iekārtas valdītājs var atteikties segt izdevumus par veikto ekspertīzi. Turklāt esošā norēķinu kārtība var ietekmēt ekspertīzes objektivitāti, piemēram, ekspertīzes veicējs var nenorādīt uz visiem bīstamās iekārtas valdītāja pārkāpumiem vai norādīt tos nepilnīgi, ņemot vērā, ka valdītājs, saņemot negatīvu ekspertīzes atzinumu, var tam nepiekrist un līdz ar to var atteikties segt izdevumus par veikto ekspertīzi. Tādēļ projektā paredzētas izmaiņas, kas nosaka, ka par avārijas izmeklēšanu saistītos izdevumus sedz PTAC un valdītājam, saņemot no PTAC izdevumu apliecinošu dokumentāciju, jāveic to apmaksa piecu darba dienu laikā, un gadījumā, ja valdītājs nepiekrīt atmaksāt izdevumus par avāriju izmeklēšanu, tad PTAC ir tiesīgs piedzīt tos civilprocesuālā kārtībā. Identiska kārtība veiksmīgi darbojas preču tirgus uzraudzībā - atbilstoši likumam "Par atbilstības novērtēšanu" ekspertīzes izdevumus (par kontrolpirkumu, laboratorisko vai cita veida ekspertīzi un transportēšanu) sedz PTAC un tad piedzen no visām iesaistītajām pusēm (ražotājs, izplatītājs, importētājs, saimnieciskās darbības veicējs), kas to izdara piecu dienu laikā no izdevumus apliecinoša dokumenta saņemšanas. Ja iesaistītā puse atsakās segt izdevumus, PTAC tos piedzen civilprocesuālā kārtībā. Attiecīgā kārtība darbojas veiksmīgi kā atturošais mehānisms, jo iesaistītā puse pamatā izvēlas veikt izdevumu atmaksu, nevis iesaistīties tiesvedības procesā ar uzraudzības iestādi.
Vienas avārijas izmeklēšanas izmaksas svārstās no 500-1000 euro.
PTAC praksē ir saskāries ar situācijām, ka potenciālie ekspertīžu veicēji atsakās veikt ekspertīzi, ņemot vērā potenciālos riskus, ka bīstamās iekārtas valdītājs var atteikties segt izdevumus par veikto ekspertīzi. Turklāt esošā norēķinu kārtība var ietekmēt ekspertīzes objektivitāti, piemēram, ekspertīzes veicējs var nenorādīt uz visiem bīstamās iekārtas valdītāja pārkāpumiem vai norādīt tos nepilnīgi, ņemot vērā, ka valdītājs, saņemot negatīvu ekspertīzes atzinumu, var tam nepiekrist un līdz ar to var atteikties segt izdevumus par veikto ekspertīzi. Tādēļ projektā paredzētas izmaiņas, kas nosaka, ka par avārijas izmeklēšanu saistītos izdevumus sedz PTAC un valdītājam, saņemot no PTAC izdevumu apliecinošu dokumentāciju, jāveic to apmaksa piecu darba dienu laikā, un gadījumā, ja valdītājs nepiekrīt atmaksāt izdevumus par avāriju izmeklēšanu, tad PTAC ir tiesīgs piedzīt tos civilprocesuālā kārtībā. Identiska kārtība veiksmīgi darbojas preču tirgus uzraudzībā - atbilstoši likumam "Par atbilstības novērtēšanu" ekspertīzes izdevumus (par kontrolpirkumu, laboratorisko vai cita veida ekspertīzi un transportēšanu) sedz PTAC un tad piedzen no visām iesaistītajām pusēm (ražotājs, izplatītājs, importētājs, saimnieciskās darbības veicējs), kas to izdara piecu dienu laikā no izdevumus apliecinoša dokumenta saņemšanas. Ja iesaistītā puse atsakās segt izdevumus, PTAC tos piedzen civilprocesuālā kārtībā. Attiecīgā kārtība darbojas veiksmīgi kā atturošais mehānisms, jo iesaistītā puse pamatā izvēlas veikt izdevumu atmaksu, nevis iesaistīties tiesvedības procesā ar uzraudzības iestādi.
Vienas avārijas izmeklēšanas izmaksas svārstās no 500-1000 euro.
Risinājuma apraksts
Precizēts Noteikumu Nr. 535 14.punkts un papildināts ar 14.1 punktu.
Problēmas apraksts
Noteikumos Nr.535 12.punktā noteikts, ka avāriju izmeklēšanai paredzētais laiks ir 10 darbdienas no valdītāja ziņojuma saņemšanas par notikušo avāriju.
Avāriju izmeklēšanas procesā atkarībā no avārijas rakstura piedalās vairākas iesaistītās puses - valdītājs, akreditētas laboratorijas, sertificēšanas vai inspicēšanas institūcijas, iekārtu ražotāji, kā arī speciālisti vai eksperti, no kuriem ir atkarīgs kopējais avārijas izmeklēšanas termiņš. Ņemot vērā, ka PTAC nevar ietekmēt visu pušu labprātīgu iesaistīšanos un atbilžu sniegšanas termiņus, praksē ir pierādījies, ka ievērot šobrīd Noteikumos Nr. 535 noteikto termiņu, proti, 10 darbdienas, nav iespējams. Faktiski avārijas netiek izmeklētas ātrāk par 30 dienām, bieži vien izmeklēšanas veikšanai ir nepieciešams ilgāks laiks (līdz 90 dienām). Līdz ar to, piedāvājam izslēgt konkrētu avārijas izmeklēšanas termiņu, nosakot, ka PTAC avāriju izmeklēšanu uzsāk nekavējoties no valdītāja ziņojuma saņemšanas, par to informējot bīstamo iekārtu valdītāju.
Avāriju izmeklēšanas procesā atkarībā no avārijas rakstura piedalās vairākas iesaistītās puses - valdītājs, akreditētas laboratorijas, sertificēšanas vai inspicēšanas institūcijas, iekārtu ražotāji, kā arī speciālisti vai eksperti, no kuriem ir atkarīgs kopējais avārijas izmeklēšanas termiņš. Ņemot vērā, ka PTAC nevar ietekmēt visu pušu labprātīgu iesaistīšanos un atbilžu sniegšanas termiņus, praksē ir pierādījies, ka ievērot šobrīd Noteikumos Nr. 535 noteikto termiņu, proti, 10 darbdienas, nav iespējams. Faktiski avārijas netiek izmeklētas ātrāk par 30 dienām, bieži vien izmeklēšanas veikšanai ir nepieciešams ilgāks laiks (līdz 90 dienām). Līdz ar to, piedāvājam izslēgt konkrētu avārijas izmeklēšanas termiņu, nosakot, ka PTAC avāriju izmeklēšanu uzsāk nekavējoties no valdītāja ziņojuma saņemšanas, par to informējot bīstamo iekārtu valdītāju.
Risinājuma apraksts
Precizēts Noteikumu Nr. 535 12.punkts.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
- Patērētāju tiesību aizsardzības centrs
Ietekmes apraksts
Paredzētie grozījumi nerada ietekmi uz bīstamo iekārtu valdītājiem un PTAC
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Nē2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Lai bīstamo iekārtu avāriju izmeklēšanai PTAC varētu piesaistīt kompetentus ekspertus un, lai neveidotos situācijas, kad valdītājs atsaka veikt izdevumus ekspertam par ekspertīzes veikšanu, tad turpmāk valdītājam izdevumus par avāriju izmeklēšanu būs jāatlīdzina PTAC, kas nerada ietekmi uz valdītāju, jo jau šobrīd normatīvais regulējums nosaka, ka valdītājam jāsedz izdevumi par avārijas izmeklēšanu.
2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
PTAC noteikumu projekta izpildi nodrošinās tam piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Patērētāju tiesību aizsardzības centrsNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/3010ab14-5b3c-4f0d-8108-6ff939b1f2ff
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Priekšlikumi/iebildumi netika saņemti
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Patērētāju tiesību aizsardzības centrs
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi