Anotācija (ex-ante)

Ņemot vērā, ka fondu vadības likumā ietvertais tiesiskais regulējums attiecas tikai uz fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodu, ir nepieciešams izstrādāt jaunu likumu, kurā ietvertais tiesiskais regulējums attiektos uz jauno fondu plānošanas periodu.

Ievērojot minēto, ar Ministru kabineta 2021.gada 6.oktobra rīkojuma Nr.695 „Par Iekšējās drošības fonda, Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda un Finansiālā atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai atbildīgajām iestādēm” 2.punktu, Iekšlietu ministrijai ir uzdots izstrādāt likumprojektu par fondu vadību 2021.-2027.gada plānošanas periodam. Lai izpildītu Regulā Nr.2021/1060 noteiktās fondu īstenošanas, uzraudzības, izvērtēšanas, kontroles un audita prasības un izpildītu iepriekš minēto Ministru kabineta rīkojumu, ir izstrādāts šis likumprojekts.

1. Likumprojekts ir izstrādāts uz 2014.-2020.gada plānošanas perioda tiesiskā regulējuma bāzes.

2. Likumprojekta mērķis, tā pat kā Iekšējās drošības fonda un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas periodā, ir noteikt fondu vadības vispārējos pamatprincipus Latvijas Republikā, nodrošinot efektīvu, pārskatāmu un pareizas finanšu pārvaldības principiem[1] atbilstošu fondu ieviešanu.

3. Likumprojekts nosaka fondu vadībā iesaistīto institūciju un finansējuma saņēmēja tiesības un pienākumus, uzraudzības komitejas darbības pamatnoteikumus, deleģējumu Ministru kabinetam izdot attiecīgus normatīvos aktus, fondu vadībā iesaistīto institūciju pieņemto lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību, projektu iesniedzēju izslēgšanas kritērijus kā arī informācijas atklātības nosacījumus attiecībā uz informāciju, kas saistīta ar projektiem.

4. Likumprojekta otrajā nodaļā (fondu vadības un projektu īstenošanas nodrošināšana) ir noteiktas fondu vadībā iesaistītās institūcijas (likumprojekta 5.pants), to tiesības un pienākumi. Atbilstoši Regulai Nr.2021/1060 likumprojektā ir noteikts, ka fondu vadību Latvijas Republikā īsteno šādas institūcijas:
4.1. vadošā iestāde (Iekšlietu ministrija);
4.2. deleģētā iestāde Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda trešo valstu valstspiederīgo integrācijas jomā (Kultūras ministrija);
4.3. revīzijas iestāde (Finanšu ministrija);
4.4. uzraudzības komiteja, kas ir koleģiāla institūcija.
Lai sasniegtu likumprojekta mērķi, fondu vadībā iesaistītās institūcijas izstrādā vadlīnijas un citus materiālus un sadarbojas ar citām institūcijām Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā.  Vadošās iestādes vai deleģētās iestādes izstrādātajām vadlīnijām būs ieteikuma raksturs. Šobrīd ir paredzēts izdot vadlīnijas projektu iesniegumu veidlapas aizpildīšanai, kā arī vadlīnijas projektu vērtēšanas kritēriju piemērošanai.

5. Saglabāta ir iepriekšējā periodā noteiktā deleģētās iestādes funkcionālās padotības forma. Proti, deleģētā iestāde joprojām atrodas iekšlietu ministra pakļautībā, kurš padotību īsteno ar pilnvarotas amatpersonas (vadošās iestādes vadītāja, kas ir valsts sekretārs) starpniecību.

6. Fondu administrēšanas funkciju izpilde tā pat kā fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā tiks finansēta no fondu tehniskās palīdzības. Izvērstāks šā jautājuma regulējums un konkrēts finansējuma apjoms tiks noteikts Ministru kabineta noteikumu par fondu tehnisko palīdzību izstrādes procesā.

7. Likumprojekts paredz skaidri nodalīt vadošās iestādes, deleģētās iestādes un revīzijas iestādes tiesības un pienākumus, lai novērtu funkciju dublēšanos un izslēgtu interpretācijas iespējas starp fondu vadībā iesaistītajām iestādēm attiecībā uz funkciju pārdali un atbildībām. Likumprojektā ietvertās normas ir papildinātas ar atsaucēm uz konkrētiem Regulas Nr.2021/1060 pantiem, lai veidotu izsekojamu regulas un likumprojekta sasaisti. Papildus likumprojektā noteikts, ka fondu vadībā iesaistītās iestādes var slēgt starpresoru vienošanos savā starpā, lai efektīvi pildītu tām noteiktos pienākumus.

8.Atšķirībā no fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda, revīzijas iestāde vairs neveic vadošās iestādes sākotnējo atbilstības novērtēšanu saskaņā ar Eiropas Komisijas izvirzītajiem kritērijiem, jo šādu pienākumu Regula Nr.2021/1060 vairs neparedz. Likumprojekts, tā pat kā fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā, nosaka, ka revīzijas iestāde ir neatkarīga audita struktūrvienība, kas katru gadu sniedz Eiropas Komisijai pārliecību par Latvijā izveidotās fondu pārvaldības un kontroles sistēmas darbības efektivitāti un veikto izdevumu likumību un pareizību. Atbilstoši Regulā Nr.2021/1060 noteiktajam vadošā iestāde pēc būtības ir atbildīga par pārvaldības un kontroles sistēmas izveidi un tās darbības efektivitātes nodrošināšanu, tai skaitā Eiropas Komisijai iesniegtajos pārskatos iekļauto izdevumu likumību un pareizību.

9. Tā kā saskaņā ar Regulu Nr.2021/1060, no 2023.gada ES dalībvalstīm ir jānodrošina, ka visas informācijas apmaiņa starp finansējuma saņēmējiem un programmas īstenošanā iesaistītajām iestādēm kā arī visa oficiālā informācijas apmaiņa ar Eiropas Komisiju notiek, izmantojot elektroniskās datu apmaiņas sistēmas, Ministru kabinets tiek pilnvarots izdot kārtību, kādā fondu vadībā iesaistītās institūcijas izmanto elektronisko datu apmaiņas sistēmu. 2021.gada 13.maijā Iekšlietu ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija parakstīja sadarbības līgumu par elektroniskās datu apmaiņas sistēmas izstrādi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas projekta Nr. 2.2.1.1/21/I/001 „Datu izplatīšanas un pārvaldības platforma (DAGR)” ietvaros, ko tā īsteno ar Eiropas reģionālās attīstības fonda atbalstu.

10. Vadošajai iestādei saskaņā ar Regulas Nr.2021/1060 38. panta 1.punktu ir jāizveido attiecīgā fonda uzraudzības komiteja, lai atbalstītu fonda programmas īstenošanu. Atšķirībā no fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda, uzraudzības komitejas sastāvā vairs nebūs locekļi ar padomdevēja tiesībām, bet gan visi komitejas locekļi būs balsstiesīgi. Likumprojekta 9.pantā noteikts, ka uzraudzības komiteja ir koleģiāla institūcija, kuras pienākums ir uzraudzīt fonda programmas īstenošanu un veikt Regulas Nr.2021/1060 40.pantā noteiktos pienākumus. Tāpat kā fondu 2014.-2020. gada plānošanas periodā, projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus atbilstoši  Regulas Nr.2021/1060 40.panta 2.punkta "a" apakšpunktam apstiprinās uzraudzības komiteja. Apstiprinātie kritēriji tiks pievienoti projektu iesniegumu atlases nolikumam.
Uzraudzības komitejas sastāvu apstiprina vadošā iestāde un tā darbojas ar tās apstiprinātu reglamentu, kurā nosaka komitejā izskatāmo dokumentu iesniegšanas un saskaņošanas kārtību, sēžu sagatavošanas un norises kārtību un citus iekšējās kārtības un darbības jautājumus. Atšķirībā no fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda, uzraudzības komitejas sastāvā vairs nebūs locekļi ar padomdevēja tiesībām, bet gan visi komitejas locekļi būs balsstiesīgi.
 
11. Likumprojektā, līdzīgi kā fondu 2014.-2020. gada plānošanas periodā, ievērojot to, ka Eiropas Komisija uzsver uz projekta rezultātu sasniegšanu balstītu pieeju un krāpšanas apkarošanu, lai nodrošinātu efektīvas fondu investīcijas un noteikto mērķu sasniegšanu, ir saglabāti finansējuma saņēmēja pienākumi nodrošināt projekta rezultātu un ilgtspējas saglabāšanu, lai projektam piešķirtais finansējums tiktu izlietots saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu, lai projekta ietvaros veiktie izdevumi būtu tieši saistīti ar mērķu sasniegšanu (likumprojekta 10.pants).

12. Ievērojot, ka likumprojekts paredz tikai vispārēju regulējumu saistībā ar fondu vadību un īstenošanu, līdzīgi kā fondu vadības likumā, likumprojektā Ministru kabinets tiek pilnvarots izdot Ministru kabineta noteikumus fondu vadības nodrošināšanai. Šajā gadījumā Ministru kabineta kompetence būtiski neatšķiras no 2014.-2020.gada plānošanas perioda regulējuma (likumprojekta 11.pants).

13. Turpinot fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda praksi, projekta iesnieguma veidlapu un tās pielikumus izstrādās un apstiprinās vadošā iestāde, kā arī vadošā iestāde izstrādās un iesniegs uzraudzības komitejā apstiprināšanai projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, priekšlikumus par projektu atlases veidu un atklātas projektu iesniegumu atlases nolikumu (likumprojekta 6.panta pirmās daļas 17. un 18.punkts). Nolikumā tiks ietverta informācija par projektu iesniegumu iesniegšanas un vērtēšanas kārtību, projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji, projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju piemērošanas metodika, līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu projekts un cita projektu iesniegumu atlasei nepieciešamā informācija. Atklāta projektu iesniegumu atlase tiks izsludināta oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, publicējot attiecīgu paziņojumu un norādi uz vietni, kurā publicēts projektu iesniegumu atlases nolikums (likumprojekta 12.panta ceturtā daļa).

14. Līdzīgi kā fondu 2014.-2020. gada plānošanas periodā, likumprojektā ir izdalīta atsevišķa nodaļa (III nodaļa), kurā noteikti projektu iesniegumu atlases veidi (likumprojekta 12.pants), projektu iesniedzēju izslēgšanas noteikumi (likumprojekta 13.pants), vadošās iestādes un deleģētās iestādes lēmumu veidi (likumprojekta 14.pants), projektu iesnieguma apstiprināšanas, apstiprināšanas ar nosacījumu vai noraidīšanas kārtība atklātā vai ierobežotā projektu iesniegumu atlasē (likumprojekta 15. un 16.pants), lēmuma pieņemšanas termiņš (likumprojekta 17.pants) un lēmuma apstrīdēšanas vai noraidīšanas kārtība (likumprojekta 18.pants). Tāpat kā iepriekšējā plānošanas periodā, projektu iesniegumu atlase tiks noteikta gan kā atklāta, gan ierobežota iesniegumu atlase. Turklāt projektu iesniegumu vērtēšanas termiņš likumprojektā joprojām būs noteikts 6 mēneši no projekta iesnieguma saņemšanas dienas.

15. Likumprojektā, tāpat kā iepriekšējā plānošanas perioda likumā, iekļauti projektu iesniedzēju izslēgšanas noteikumi, t.i., ja vadošā iestāde konstatē, ka tie attiecināmi uz projekta iesniedzēju, kurš ir privātpersona, projekta iesniegumu noraida un neturpina izskatīt atbilstoši projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem. Lai veicinātu drošu finanšu vadību un fondu finansējumu piešķirtu tikai tādām personām, kuras iepriekš nav veikušas prettiesiskas darbības fondu projektu īstenošanā, likumprojektā noteikts, ka projekta iesniedzēju (privātpersonu) no turpmākas dalības projektu iesniegumu atlasē izslēdz arī tad, ja stājies spēkā vadošās iestādes lēmums par aizliegumu projekta iesniedzējam vai personai,  kura ir attiecīgās juridiskās personas valdes vai padomes loceklis vai prokūrists, vai persona, kura ir pilnvarota pārstāvēt projekta iesniedzēju darbībās, kas saistītas ar filiāli, dalībai projektu iesniegumu atlasē. Vadošā iestāde ir tiesīga pieņemt šādu lēmumu par aizliegumu dalībai projektu iesniegumu atlasē uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus no lēmuma spēkā stāšanās dienas, ja persona ir sniegusi nepatiesu informāciju, kas ir būtiska projekta iesnieguma novērtēšanai vai, īstenojot projektu šā likumprojekta izpratnē, sniegusi vadošajai iestādei nepatiesu informāciju vai citādi ļaunprātīgi rīkojusies saistībā ar projekta īstenošanu, kas ir bijis par pamatu neatbilstoši veikto izdevumu ieturēšanai vai atgūšanai, un vadošā iestāde ir izmantojusi tiesības vienpusēji atkāpties no līguma par projekta īstenošanu. Tāpat vadošā iestāde ir tiesīga pieņemt minēto lēmumu, ja persona ir radījusi mākslīgus  apstākļus vai sniegusi faktiskiem apstākļiem būtiski neatbilstošu informāciju, lai gūtu priekšrocības salīdzinājumā ar citiem projektu iesniedzējiem vai lai vadošā iestāde attiecībā pret to pieņemtu labvēlīgu lēmumu. Uzskatāms, ka projekta iesniedzējs radījis mākslīgus apstākļus, ja projekta iesniedzējs, ar vai bez trešo pušu iesaistes, pirms projekta iesnieguma iesniegšanas radījis situāciju vai apstākļus, kas neatbilst ikdienas situācijai un ir radīti ar nolūku nodrošināt atbilstību atbalsta programmas nosacījumiem vai paaugstināt projekta iesnieguma konkurētspēju (piemēram, saņemot lielāku projekta iesnieguma vērtējuma punktu skaitu).
Savukārt par būtiski neatbilstošu informāciju uzskatāma tāda informācija, kas ietekmē projekta iesnieguma vērtējumu (piemēram, piešķiramo punktu skaitu) vai projekta iesnieguma apstiprināšanu.  Vadošā iestāde šādu lēmumu būtībā var pieņemt jebkurā brīdī, tiklīdz tās rīcībā ir pietiekami daudz faktu, kas liecina par minēto nosacījumu iestāšanos un aizliegums konkrētajā situācijā būtu uzskatāms par lietderīgu. Gadījumā, ja projekta iesniedzējs vai finansējuma saņēmējs ir maldinājis vadošo iestādei, sniedzot nepatiesas ziņas, kas ir būtiskas projekta iesnieguma izvērtēšanā vai projekta īstenošanā, tas ir izslēdzams no tālākas dalības projektu iesniegumu atlasē vai pret to pieņemams likumprojekta 18.pantā paredzētais lēmums. Maldināšana, sniedzot nepatiesu informāciju, nebūtu jāsasaista ar noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, jo citādi netiek sasniegts efektīvākais veids tādu personu izslēgšanai no pretendēšanas uz finansējumu, kas ar savām darbībām kaitē vai var kaitēt ES budžeta interesēm, radot mākslīgus apstākļus finansējuma saņemšanai. Šis ir autonoms administratīvi tiesisks regulējums, lai izslēgtu no pretendēšanas uz finansējumu personas, kas maldina vadošo iestādi ar nolūku saņemt finansējumu, jo finanšu līdzekļu izlietojums ir efektīvs tad, ja novērš nepamatotu līdzekļu piešķiršanu jau pieteikuma stadijā, nevis tos piešķirot un pēc tam atgūstot (ja vēlāk būs ko atgūt). Šādu apsvērumu pamatā ir Padomes 1995.gada 18.decembra regulas (EK, EURATOM) Nr.2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību mērķis – noteikt Eiropas Kopienu finansiālo interešu aizsardzībai dažādus administratīvos pasākumus un sodus, kas saistīti ar Kopienu tiesību pārkāpumiem. Turklāt šie administratīvie pasākumi un sodi neskar dalībvalsts krimināllikumu piemērošanu. Patiesu ziņu sniegšana ir tāds pats priekšnoteikums finansējuma saņemšanai kā jebkurš cits priekšnoteikums, piemēram, iesniegšanas termiņš. Personai ir brīva izvēle piedalīties atbalsta sistēmā, no kā arī izriet, ka attiecībā uz izredzēm uz atbalstu tāda atbalsta saņēmēja gadījumā, kurš ir norādījis nepareizas ziņas, nepastāv arī tiesiskā paļāvība uz atbalstu, jo viņš no paša sākuma zināja, ka viņš nesaņems atbalstu, ja sniegs nepareizas ziņas.  Lai noskaidrotu, vai projekta iesniedzējs vai finansējuma saņēmējs sniedzis nepatiesu informāciju vai ļaunprātīgi rīkojies, vadošā iestāde pati pārbauda, vai persona nemaldina iestādi, izmantojot plaši pieejamo pierādīšanas līdzekļu spektru atkarībā no katras konkrētās situācijas īpatnībām (piemēram, salīdzinot personas iesniegtās izziņas ar izziņu izdevēja uzrādītajām, pieprasot ekspertīzes, veicot personas juridiskās adreses pārbaudi uz vietas utt.), un pieņem lēmumu (Administratīvā procesa likuma 59.pants). Tādējādi, ja vadošā iestāde konstatē, ka tās rīcībā ir pietiekami daudz pierādījumu, tā ir tiesīga pieņemt lēmumu, ar kuru liedz personai noteiktu laika periodu piedalīties projektu iesniegumu atlasē. Vienlaikus jāvērš uzmanība, ka likumprojekta 18.panta 1.punktā ietvertās tiesību normas tvērums nerunā par tādiem gadījumiem, kas ir tehnisku, aritmētisku, redakcionālu  kļūdu jautājums, tādēļ šāda neapzināta kļūda nerezultēsies aizliegumā uz laiku līdz trīs gadiem piedalīties projektu iesniegumu atlasēs, bet gan ir vērsta uz tādiem gadījumiem, kas saistīti ar jau iepriekš minētu apzinātu un ļaunprātīgu rīcību, sagrozot datus vai informāciju un maldinot par faktisko situāciju.

16. Tāpat kā fondu 2014.-2020. gada plānošanas periodā, arī likumprojekta 15.pantā un 16.pantā ir paredzēts, ka vadošā vai deleģētā iestāde var pieņemt lēmumu par:
1) projekta iesnieguma apstiprināšanu, ja projekta iesniegums atbilst projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem;
2) projekta iesnieguma noraidīšanu, ko pieņem, ja projekta iesniegums neatbilst vērtēšanas kritērijiem;
3) projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu, ja projekta iesniedzējam ir izvirzīti nosacījumi un jāprecizē projekta iesniegums, lai projekta iesniegums atbilstu projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un projektu varētu atbilstoši īstenot. Tas attiecas uz gadījumiem, kad projekta iesniegumā konstatētas nebūtiskas neprecizitātes un nebūtu samērīgi projekta iesniegumu noraidīt.  Projekta iesniegums pēc būtības mainītos, ja tajā tiktu iekļautas papildu atbalstāmās darbības un papildu izmaksas vai gluži pretēji – svītrotas, ja iesniegtais projekta iesniegums vispār neatbilst specifiskā atbalsta mērķim. Piemēram, plānoti ieguldījumi robežu infrastruktūrā, projekta iesniegumā paredzot jūras videonovērošanas sistēmas dienas/nakts tuvdarbības kameru iegādi, tomēr, precizējot projektu, finansējuma lielākā daļa tiek novirzīta robežpārbaudes tehnisko līdzekļu iegādei. Precizējumi, kas nemaina būtību ir, piemēram, aritmētisko kļūdu precizējumi, nodokļu nomaksa, noteikta satura dokumentu iesniegšana.

17. Likumprojektā līdzīgi kā fondu 2014.-2020. gada plānošanas periodā, ir noteikta skaidra strīdu risināšanas kārtība gan finansējuma saņēmējiem, kuri ir privātpersonas (fiziskā vai juridiskā persona), gan tiem, kuri ir publiskas persona (tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, atvasināta publiska persona vai cita valsts iestāde) Ja finansējuma saņēmējs ir privātpersona, strīdus par līguma izpildi varēs risināt  civiltiesiskā kārtībā. Deleģētās iestādes pieņemtos lēmumus varēs apstrīdēt vadošajā iestādē, kuras pienākums būs izvērtēt finansējuma saņēmēja iesniegumu un viena mēneša (objektīvu iemeslu dēļ, jo termiņu ir iespējams pagarināt, par to paziņojot projekta iesniedzējam) laikā no iesnieguma saņemšanas pieņemt vienu no šādiem lēmumiem:
1) atstāt deleģētās iestādes lēmumu negrozītu;
 2) atcelt deleģētās iestādes lēmumu pilnībā vai kādā daļā un, ja nepieciešams, uzdot deleģētai iestādei izskatīt finansējuma saņēmēja iebildumus atkārtoti, ņemot vērā vadošās iestādes norādījumus;
 3) izdot satura ziņā citādu lēmumu.
Tāpat šajā pantā ir paredzēts, ja finansējuma saņēmējam, kurš ir tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, atvasināta publiska persona vai cita valsts iestāde, vienošanās par projekta īstenošanu izpildes gaitā rodas domstarpības par vadošās iestādes vienošanās ietvaros pieņemot lēmumu par piešķirto finanšu līdzekļu izmaksāšanu, izmaksāšanas turpināšanu vai citu lēmumu, puses situāciju risina savstarpēji vienojoties.

18. Likumprojektā ir noteikti ierobežojumi fondu vadībā iesaistītajām personām (likumprojekta 22.pants), t.i. personām, kuras pilda amata pienākumus fondu vadībā iesaistītajās institūcijās, komercdarbības, ienākumu gūšanas un amatu savienošanas ierobežojumi, kā arī citi ierobežojumi un pienākumi noteikti likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā".

19. Attiecībā uz informācijas atklātību un tiesībām iepazīties ar projekta lietu (likumprojekta 23.pants), likumprojektā ir paredzēts, ka ir jābūt maksimālai informācijas pieejamībai un caurskatāmībai. Projekta iesniegums, dokumenti, kas saistīti ar projekta iesnieguma izvērtēšanu un lēmuma pieņemšanu attiecībā uz to, ir ierobežotas pieejamības informācija līdz brīdim, kad stājies spēkā lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu. Informācija ir pieejama Informācijas atklātības likumā noteiktajā apjomā un kārtībā, izņemot, ja informācijas pieejamība ir ierobežota šīs informācijas konfidenciālā rakstura dēļ, jo īpaši saistībā ar drošību, sabiedrisko kārtību, kriminālizmeklēšanu un personas datu aizsardzību. Ievērojot minēto, kā arī, lai veicinātu atklātību un caurspīdīgumu ES fondu ieviešanā, likumprojektā (likumprojekta 24.pants) noteikts,  ka par vispārpieejamu tiks uzskatīta šāda informācija:
1) finansējuma saņēmējs (nosaukums un juridiskā adrese);
2) projekta nosaukums;
3) piešķirtā finansējuma apmērs;
4) plānošanas dokumentā paredzētā aktivitāte, kuras ietvaros piešķirts fonda finansējums;
5) projekta īstenošanas vieta;
6) kopsavilkums par projekta ietvaros veicamajām darbībām.

20. Atbilstoši Regulas Nr.2021/1060 63.panta 2.punktam, projekta izmaksas ir attiecināmas, ja tās ir radušās un apmaksātas no 2021.gada 1.janvāra līdz 2029.gada 31.decembrim (likumprojekta 25.pants).

21. Attiecībā uz personas datu apstrādi un aizsardzību, likumprojektā ir noteikts, ka ES fondu vadībā iesaistītās institūcijas apstrādā personas datus, lai izpildītu tām šajā likumā noteiktos pienākumus. Datus apstrādā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK.


[1] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018.gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr.966/2012 33.pants