Anotācija (ex-ante)

21-TA-529: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 6. oktobra noteikumos Nr. 618 "Izglītības iestāžu, eksaminācijas centru, citu Izglītības likumā noteiktu institūciju un izglītības programmu akreditācijas un izglītības iestāžu vadītāju profesionālās darbības novērtēšanas kārtība"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Izglītības likuma 14. panta 8., 11. un 12.1 punkts, Vispārējās izglītības likuma 4. panta 1. punkts, Profesionālās izglītības likuma 7. panta 7. punkts.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 6. oktobra noteikumos Nr. 618 “Izglītības iestāžu, eksaminācijas centru, citu Izglītības likumā noteiktu institūciju, izglītības programmu akreditācijas un izglītības iestāžu vadītāju profesionālās darbības novērtēšanas kārtība”” (turpmāk – MK noteikumu projekts) izstrādāts ar mērķi pilnveidot izglītības iestāžu darbības akreditācijas un izglītības iestāžu vadītāju profesionālās darbības novērtēšanas norises kārtību.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Ir būtiski pilnveidot vispārējās un profesionālās izglītības kvalitātes vērtēšanu, ieviest mūsdienu izglītības attīstības tendencēm atbilstošas prasības izglītības iestāžu, citu Izglītības likumā noteiktu institūciju, eksaminācijas centru  darbības un izglītības programmu īstenošanas kvalitātes vērtēšanā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Atbilstoši Izglītības likuma 20. panta trešās daļas 7. punktam noteikts, ka Izglītības kvalitātes valsts dienests (turpmāk - dienets) Ministru kabineta noteiktā kārtībā  akreditē vispārējās izglītības iestādes un profesionālās izglītības iestādes (izņemot augstskolas un koledžas) un izglītība programmas (izņemot studiju programmas) un novērtē vispārējās izglītības iestāžu un profesionālās izglītības iestāžu (izņemot augstskolu un koledžu) vadītāju profesionālo darbību, izvērtējot izglītības iestādes pārvaldības kvalitāti. MK noteikumu projektā paredzēts, ka dienests akreditē eksaminācijas centrus.
Akreditācijas izdevumos ietilpst akreditācijas ekspertu atlīdzība, ko aprēķina atbilstoši izglītojamo skaitam izglītības iestādē, akreditējamo izglītības programmu skaitam un veidam, kvalifikāciju skaitam. 
MK noteikumu projektu paredz, ka, dienests savā tīmekļvietnē publicēs pilnā apjomā, nevis daļēji kā līdz šim, akreditācijas ekspertu komisijas ziņojumu par akreditāciju, kas ļaus visām ieinteresētajām pusēm iegūt informāciju par izglītības iestādes darbību un izglītības programmas īstenošanu, tostarp par sasniegumiem / stiprajām pusēm un nepieciešamajiem uzlabojumiem. Šāda kārtība arī ievērojami atvieglo un paātrina ziņojumu publiskošanu, tostarp ļaujot tos izmantot izglītības kvalitātes monitoringa procesos.
MK noteikumu projektā ir precizēti nosacījumi, novērtējot izglītības iestādes darbību, izglītības iestādes darbību profesionālās ievirzes vai profesionālās pilnveides izglītības programmas īstenošanā, izglītības programmas īstenošanas kvalitātes jomas un izglītības iestādes vadītāja profesionālās darbības kvalitātes jomu, kā arī novērtējot jaunas licencētas izglītības programmas īstenošanas kvalitāti vai izglītības kvalitāti jaunajā akreditētas izglītības programmas īstenošanas vietā, atbilstoši vērtējot izglītības procesu, saturu, vidi un izglītības iestādes pārvaldību. Šajā gadījumā akreditācijas ekspertu komisija atbilstoši iesniegumā par akreditāciju norādītajam noteiks kvalitātes jomu – “Atbilstība mērķiem”, “Kvalitatīvas mācības”, “Iekļaujoša vide” un “Laba pārvaldība” – kritēriju kvalitātes vērtējuma līmeni.
Tādējādi, novērtējot jaunas licencētas izglītības programmas īstenošanas kvalitāti vai izglītības kvalitāti jaunajā akreditētas izglītības programmas īstenošanas vietā, atbilstoši izglītības iestādes darbības, izglītības programmas īstenošanas un izglītības iestādes vadītāja profesionālās darbības kvalitātes vērtēšanas metodikai tiks vērtēts kritērijs “Mācīšana un mācīšanās”, “Pedagogu profesionālā kapacitāte”, “Izglītības programmu īstenošana” un “Infrastruktūra un resursi”. Šajā gadījumā izglītības iestādei nav jāveic pilna izglītības programmas akreditācija, attiecīgi mazinot administratīvo un finansiālo slogu (paredzot atlīdzību tikai par izdevumiem akreditācijas ekspertiem).
Nolūkā novērst darbību dublēšanos, sinhronizēt izglītības programmu akreditācijas termiņus un mazināt administratīvo un finansiālo slogu izglītības iestādēm, īpaši profesionālās izglītības iestādēm, ir paredzēts, ka, vērtējot izglītības iestādes darbības kvalitāti, vērtē izglītības programmas īstenošanas kvalitāti. Ja izglītības iestāde tiek akreditēta, tad ir akreditētas visas akreditācijas laikā īstenojamās izglītības programmas.
Ievērojot, ka līdz Ministru kabineta 2020. gada 6. oktobra noteikumiem Nr. 618 “Izglītības iestāžu, eksaminācijas centru, citu Izglītības likumā noteiktu institūciju, izglītības programmu akreditācijas un izglītības iestāžu vadītāju profesionālās darbības novērtēšanas kārtība” tiesiskais regulējums paredzēja iespēju akreditēt izglītības programmu uz diviem gadiem, balstoties uz līdzīgiem principiem, ir plānots, ka pēc šī termiņa, tiek izvērtēti kritēriji, kuri ir saistīti ar izglītības programmas īstenošanu un materiāli tehnisko nodrošinājumu (t.s. kritēriji, kuru novērtējums bija pamats akreditācijai uz diviem gadiem), un šīs programmas tiek akreditētas uz termiņu, kas nepārsniedz izglītības iestādes akreditācijas termiņu.
Risinājuma apraksts
Attīstot izglītības kvalitātes vadības un novērtēšanas sistēmu, ir būtiski pilnveidot vispārējās un profesionālās izglītības kvalitātes vērtēšanu, kā arī izglītības iestādes vadītāja profesionālās darbības novērtēšanu, t.sk. ņemot vērā labāko praksi izglītības kvalitātes vērtēšanā, pašvaldību un izglītības iestāžu ieteikumus.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Izglītības iestāžu vadītāji, izglītības iestāžu dibinātāji
Ietekmes apraksts
MK noteikumu projekts ietekmē Izglītības iestāžu reģistrā reģistrētas izglītības iestādes (kopā 2246), proti, vispārējās izglītības iestādes (638), profesionālās pamatizglītības un vidējās izglītības iestādes (53), profesionālās ievirzes izglītības iestādes (250), profesionālās tālākizglītības un pilnveides izglītības iestādes (593), speciālās izglītības iestādes (44), pirmsskolas izglītības iestādes (668), kā arī to vadītājus un dibinātājus.
Juridiskās personas
  • Izglītības iestādes, to dibinātāji
Ietekmes apraksts
MK noteikumu projekts ietekmē Izglītības iestāžu reģistrā reģistrētas izglītības iestādes (kopā 2246), proti, vispārējās izglītības iestādes (638), profesionālās pamatizglītības un vidējās izglītības iestādes (53), profesionālās ievirzes izglītības iestādes (250), profesionālās tālākizglītības un pilnveides izglītības iestādes (593), speciālās izglītības iestādes (44), pirmsskolas izglītības iestādes (668), kā arī to vadītājus un dibinātājus.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
-
Cita informācija
-
Sagatavots Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 12. septembra noteikumos Nr. 541 “Izglītības kvalitātes valsts dienesta maksas pakalpojumu cenrādis””.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
-

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Izglītības kvalitātes valsts dienests, Izglītības iestādes, to dibinātāji.
Nevalstiskās organizācijas
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, Latvijas izglītības vadītāju asociācija, Latvijas Lielo pilsētu asociācija, Latvijas Pašvaldību savienība
Cits
-

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Sabiedriskā apspriede
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participations/9f5d77ba-d2e5-46ba-925d-fdc501aa8f2d

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Latvijas Lielo pilsētu asociācijas iebildums (Izglītības un zinātnes ministrijā 2021. gada 20. oktobrī reģistrēts ar Nr. 4-10/21/8025) par MK noteikumu projekta 4. punktu:
""4. Izglītības iestāde un eksaminācijas centrs analizē savu darbību un katru gadu līdz 1. jūlijam iesniedz dienestā ar dibinātāju saskaņotu izglītības iestādes vai eksaminācijas centra pašnovērtējuma ziņojumu. Pašnovērtējuma ziņojumā iekļauj publiskojamo un nepubliskojamo daļu (pielikums), kā arī nodrošina pašnovērtējuma ziņojuma publiskojamās daļas pieejamību izglītības iestādes vai eksaminācijas centra tīmekļvietnē. Ja izglītības iestādei vai eksaminācijas centram nav savas tīmekļvietnes, pašnovērtējuma ziņojuma publiskojamo daļu publisko dibinātāja tīmekļvietnē."

Jāatstāj šobrīd noteikumos esošais pašnovērtējuma ziņojuma iesniegšanas datums - 1. oktobris, jo:
mācību gads, atbilstoši MK ikgadējiem noteikumiem par mācību gada laiku, beidzas katra gada 31. augustā;
skolas, kurās izglītojamajiem nosaka papildus pasākumus mācību vielas apguvei, bieži vien pēcpārbaudījuma laiku nosaka augusta beigās;
jūnijā, kad atbilstoši projektam, jāsagatavo izglītības iestādes pašnovērtējuma ziņojums, lai to iesniegtu līdz 1. jūlijam, notiek valsts pārbaudes darbu un centralizēto eksāmenu sesijas, kā arī daudzi citi organizatoriski darbi, kas saistīti ar mācību gada beigām (e-klase, VIIS datu bāze u.c.);
VISC līdz jūnija beigām vēl nav apkopojis valsts pārbaudes darbu un centralizēto eksāmenu rezultātus, līdz ar to izglītības iestādēm nav salīdzinošo rādītāju valsts, reģiona, urbanizācijas griezumā, kas ir būtiska pašnovērtējuma ziņojuma un nākošā mācību gada plānošanas komponente;
izglītības iestādes, izņemot vidusskolas un eksaminācijas centrs, analizē savu darbību un katru gadu līdz 1. jūlijam iesniedz dienestā ar dibinātāju saskaņotu izglītības iestādes vai eksaminācijas centra pašnovērtējuma ziņojumu."

Ievērojot Latvijas Lielo pilsētu asociācijas iebildumu, Ministru kabineta 2020. gada 6. oktobra noteikumu Nr. 618 “Izglītības iestāžu, eksaminācijas centru, citu Izglītības likumā noteiktu institūciju, izglītības programmu akreditācijas un izglītības iestāžu vadītāju profesionālās darbības novērtēšanas kārtība” 4. punkta redakcija netiek grozīta.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Izglītības kvalitātes valsts dienests
  • Izglītības iestādes, to dibinātāji.

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

8.1.5. uz teritoriju attīstību

8.1.6. uz vidi

8.1.7. uz klimatneitralitāti

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

8.1.11. uz veselību

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

8.1.13. uz datu aizsardzību

8.1.14. uz diasporu

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi