24-TA-59: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2005. gada 22. marta noteikumos Nr. 195 "Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas garantijas fonda izveidošanas, uzkrāšanas un administrēšanas kārtība"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta 2005. gada 22. marta noteikumus Nr. 195 "Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas garantijas fonda izveidošanas, uzkrāšanas un administrēšanas kārtība"" (turpmāk - MK noteikumi) nepieciešams precizēt saistībā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem un izmaiņām nacionālajos normatīvajos aktos.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Grozījumi MK noteikumos izstrādāti, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. novembra direktīvas (ES) 2021/2118, ar ko groza Direktīvu 2009/103/EK par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību (turpmāk - Direktīva Nr. 2021/2118) prasības, saskaņotu noteikumu normas ar izmaiņām Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā (turpmāk – OCTA likums).
Spēkā stāšanās termiņš
01.03.2024.
Pamatojums
Grozījumi MK noteikumos saistīti ar Direktīvas Nr. 2021/2118 atsevišķu prasību pārņemšanas termiņu.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Direktīvas Nr. 2021/2118 preambulas 25.punktā noteikts, lai nodrošinātu cietušo personu efektīvu un lietderīgu aizsardzību apdrošināšanas sabiedrības maksātnespējas gadījumā, dalībvalstīm ir jāveic atbilstoši pasākumi, ar kuriem nodrošina, lai kompensācijas izmaksāšanas brīdī būtu pieejami līdzekļi, kas ir vajadzīgi, lai atlīdzinātu cietušajām personām. Saskaņā ar subsidiaritātes principu par pasākumiem jāizlemj būtu piederības dalībvalstīm valsts līmenī. Tomēr tiem būtu jāatbilst Savienības tiesību aktiem un jo īpaši tādiem principiem kā lex specialis un lex posterior. Lai nepieļautu nepamatota un nesamērīga sloga uzlikšanu apdrošinātājiem –, ja dalībvalsts pieprasa apdrošināšanas sabiedrībām veikt finanšu iemaksas, minētās iemaksas būtu jāiekasē tikai no apdrošināšanas sabiedrībām, kurām minētā dalībvalsts ir piešķīrusi atļauju. Šāda norma nedrīkstētu skart jebkādu citu funkciju finansēšanu, ko varētu uzticēt iestādei, kas ir izveidota vai pilnvarota izmaksāt kompensāciju cietušajām personām apdrošināšanas sabiedrības maksātnespējas gadījumā.
Direktīvas Nr. 2021/2118 1.panta 8. un 18. punktā paredzēts jauns regulējums, lai garantētu ātru un pilnīgu kompensāciju cietušajām personām, ja par negadījumu atbildīgā transportlīdzekļa apdrošinātājam ir pasludināts maksātnespējas process vai uzsākta likvidācija. Direktīvas Nr. 2021/2118 1.panta 8.punkts nosaka regulējumu attiecībā uz personām, kas cietušas negadījumos, kuri notikuši viņu dzīvesvietas dalībvalstī. Savukārt, Direktīvas Nr. 2021/2118 1.panta 18.punkts nosaka regulējumu attiecībā uz personām, kas cietušas negadījumos, kuri notikuši dalībvalstī, kas nav viņu dzīvesvietas dalībvalsts. Abās minētajās Direktīvas Nr. 2021/2118 normās norādītās prasības pēc būtības paredz līdzīgus cietušo personu aizsardzības mehānismus. Dalībvalstij ir pienākums izveidot vai pilnvarot iestādi, kuras uzdevums ir sniegt kompensāciju cietušajām personām šādos gadījumos un kuru rīcībā ir minētā uzdevuma izpildei pietiekami līdzekļi. Katra dalībvalsts veic atbilstīgus pasākumus nolūkā nodrošināt, ka maksātnespējas iestādes rīcībā ir pietiekami daudz līdzekļu, lai cietušajām personām izmaksātu kompensāciju. Minētie pasākumi var ietvert prasības veikt finanšu iemaksas ar noteikumu, ka tās ir obligātas tikai apdrošināšanas sabiedrībām, kuras ir licencējusi dalībvalsts, kas tās piemēro. Pārrobežu situācijās sadarbība starp attiecīgajām iestādēm ir obligāta, un galīgo finansiālo atbildību uzņemas maksātnespējīgā apdrošinātāja piederības dalībvalsts, vienlaikus ļaujot ar šo dalībvalstu iestāžu starpniecību ātri izmaksāt kompensāciju cietušajām personām, kas dzīvo citās dalībvalstīs. Minētajām iestādēm ir savstarpēji jāvienojas par atlīdzināšanas procedūrām, kā to paredz Direktīvas Nr. 2021/2118 8. un 18. panta prasības, kuros noteikts, ka maksātnespējas iestādes cenšas līdz 2023. gada 23. decembrim noslēgt nolīgumu, lai prasības attiecībā uz to funkcijām, pienākumiem un atlīdzināšanas procedūrām.
OCTA likums tā spēkā esošajā redakcijā (51.panta pirmās daļas 5.punkts) paredz, ka no Garantijas fonda tiek veiktas izmaksas to zaudējumu segšanai, kurus nodarījis transportlīdzeklis, attiecībā uz kura īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošinātāju pasludināts maksātnespējas process. Spēkā esošais regulējums paredz segt maksātnespējas risku par Latvijā noslēgtajiem civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (turpmāk – OCTA) polisēm, bet neparedz segt zaudējumus par Latvijā reģistrēto apdrošinātāju izsniegtajām OCTA polisēm ārpus Latvijas. Līdz ar to, lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2021/2118 prasības (ar ieviešanas termiņu līdz 23.12.2023.) un paredzētu, ka no Garantijas fonda tiek segti zaudējumi arī par Latvijā reģistrēto apdrošinātāju izsniegtajām OCTA polisēm ārpus Latvijas, ir izstrādāti atbilstoši grozījumi OCTA likumā (23-TA-1660). Papildus grozījumiem OCTA likumā, grozījumi MK noteikumos veicami, lai nodrošinātu pietiekamu finansējumu Garantijas fondā atbilstoši tam, kā noteikts Direktīvā Nr. 2021/2118, t.i., ka atskaitījumi par maksātnespējas risku ir obligāti tikai tiem apdrošinātājiem, kuri licenci OCTA pakalpojumu sniegšanai ir saņēmuši Latvijas Republikā. Līdz ar to MK noteikumu pielikums tiek precizēts un tiek paredzēts, ka apdrošinātājs veic ceturkšņa atskaitījumus Garantijas fondā no OCTA polisēm, kas stājušies spēkā pārskata periodā, parakstīto apdrošināšanas prēmiju summas, šādā apmērā:
1. apdrošināšanas atlīdzību segšanai (izņemot maksātnespējas risku) 2,6% no parakstītajām prēmijām par apdrošināšanas līgumiem, kas noslēgti Latvijas Republikā,
2. apdrošinātāja maksātnespējas risku segšanai: 0,94% no Latvijas Republikā reģistrēto apdrošinātāju parakstītajām prēmijām par apdrošināšanas līgumiem, kas noslēgti Latvijas Republikā,
3. apdrošinātāja maksātnespējas risku segšanai: 0,94% no Latvijas Republikā reģistrēto apdrošinātāju parakstītajām prēmijām par apdrošināšanas līgumiem, kas noslēgti ārpus Latvijas Republikas.
Šāds Garantijas fonda finansējuma modelis izstrādāts, konsultējoties ar Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju (turpmāk - LTAB) un Latvijas Aktuāru asociāciju.
Atbilstoši Zaļās kartes sistēmas Biroju padomes Sekretariāta (turpmāk – CoB) un Eiropas Komisijas lūgumam 2023.gada 22.decembrī LTAB pievienojās CoB sagatavotajiem maksātnespējas līgumiem starp maksātnespējas iestādēm (viens attiecībā uz direktīvas 2009/103/EK 10.a panta īstenošanu un otrs attiecībā uz 25.a panta īstenošanu) ar atrunu, ka maksātnespējas līgumu noteikumi attiecībā uz LTAB nestājas spēkā, kamēr nav veikti atbilstoši grozījumi OCTA likumā (23-TA-1660). No OCTA likuma grozījumu (23-TA-1660) spēkā stāšanās dienas LTAB pilnībā izpilda savas saistības saskaņā ar maksātnespējas līgumiem, tostarp pienākumu apmierināt visus tam adresētos atlīdzības pieprasījumus, kas attiecas uz maksātnespēju, kura iestājusies 2023. gada 23. decembrī vai vēlāk.
Direktīvas Nr. 2021/2118 1.panta 8. un 18. punktā paredzēts jauns regulējums, lai garantētu ātru un pilnīgu kompensāciju cietušajām personām, ja par negadījumu atbildīgā transportlīdzekļa apdrošinātājam ir pasludināts maksātnespējas process vai uzsākta likvidācija. Direktīvas Nr. 2021/2118 1.panta 8.punkts nosaka regulējumu attiecībā uz personām, kas cietušas negadījumos, kuri notikuši viņu dzīvesvietas dalībvalstī. Savukārt, Direktīvas Nr. 2021/2118 1.panta 18.punkts nosaka regulējumu attiecībā uz personām, kas cietušas negadījumos, kuri notikuši dalībvalstī, kas nav viņu dzīvesvietas dalībvalsts. Abās minētajās Direktīvas Nr. 2021/2118 normās norādītās prasības pēc būtības paredz līdzīgus cietušo personu aizsardzības mehānismus. Dalībvalstij ir pienākums izveidot vai pilnvarot iestādi, kuras uzdevums ir sniegt kompensāciju cietušajām personām šādos gadījumos un kuru rīcībā ir minētā uzdevuma izpildei pietiekami līdzekļi. Katra dalībvalsts veic atbilstīgus pasākumus nolūkā nodrošināt, ka maksātnespējas iestādes rīcībā ir pietiekami daudz līdzekļu, lai cietušajām personām izmaksātu kompensāciju. Minētie pasākumi var ietvert prasības veikt finanšu iemaksas ar noteikumu, ka tās ir obligātas tikai apdrošināšanas sabiedrībām, kuras ir licencējusi dalībvalsts, kas tās piemēro. Pārrobežu situācijās sadarbība starp attiecīgajām iestādēm ir obligāta, un galīgo finansiālo atbildību uzņemas maksātnespējīgā apdrošinātāja piederības dalībvalsts, vienlaikus ļaujot ar šo dalībvalstu iestāžu starpniecību ātri izmaksāt kompensāciju cietušajām personām, kas dzīvo citās dalībvalstīs. Minētajām iestādēm ir savstarpēji jāvienojas par atlīdzināšanas procedūrām, kā to paredz Direktīvas Nr. 2021/2118 8. un 18. panta prasības, kuros noteikts, ka maksātnespējas iestādes cenšas līdz 2023. gada 23. decembrim noslēgt nolīgumu, lai prasības attiecībā uz to funkcijām, pienākumiem un atlīdzināšanas procedūrām.
OCTA likums tā spēkā esošajā redakcijā (51.panta pirmās daļas 5.punkts) paredz, ka no Garantijas fonda tiek veiktas izmaksas to zaudējumu segšanai, kurus nodarījis transportlīdzeklis, attiecībā uz kura īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošinātāju pasludināts maksātnespējas process. Spēkā esošais regulējums paredz segt maksātnespējas risku par Latvijā noslēgtajiem civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (turpmāk – OCTA) polisēm, bet neparedz segt zaudējumus par Latvijā reģistrēto apdrošinātāju izsniegtajām OCTA polisēm ārpus Latvijas. Līdz ar to, lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2021/2118 prasības (ar ieviešanas termiņu līdz 23.12.2023.) un paredzētu, ka no Garantijas fonda tiek segti zaudējumi arī par Latvijā reģistrēto apdrošinātāju izsniegtajām OCTA polisēm ārpus Latvijas, ir izstrādāti atbilstoši grozījumi OCTA likumā (23-TA-1660). Papildus grozījumiem OCTA likumā, grozījumi MK noteikumos veicami, lai nodrošinātu pietiekamu finansējumu Garantijas fondā atbilstoši tam, kā noteikts Direktīvā Nr. 2021/2118, t.i., ka atskaitījumi par maksātnespējas risku ir obligāti tikai tiem apdrošinātājiem, kuri licenci OCTA pakalpojumu sniegšanai ir saņēmuši Latvijas Republikā. Līdz ar to MK noteikumu pielikums tiek precizēts un tiek paredzēts, ka apdrošinātājs veic ceturkšņa atskaitījumus Garantijas fondā no OCTA polisēm, kas stājušies spēkā pārskata periodā, parakstīto apdrošināšanas prēmiju summas, šādā apmērā:
1. apdrošināšanas atlīdzību segšanai (izņemot maksātnespējas risku) 2,6% no parakstītajām prēmijām par apdrošināšanas līgumiem, kas noslēgti Latvijas Republikā,
2. apdrošinātāja maksātnespējas risku segšanai: 0,94% no Latvijas Republikā reģistrēto apdrošinātāju parakstītajām prēmijām par apdrošināšanas līgumiem, kas noslēgti Latvijas Republikā,
3. apdrošinātāja maksātnespējas risku segšanai: 0,94% no Latvijas Republikā reģistrēto apdrošinātāju parakstītajām prēmijām par apdrošināšanas līgumiem, kas noslēgti ārpus Latvijas Republikas.
Šāds Garantijas fonda finansējuma modelis izstrādāts, konsultējoties ar Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju (turpmāk - LTAB) un Latvijas Aktuāru asociāciju.
Atbilstoši Zaļās kartes sistēmas Biroju padomes Sekretariāta (turpmāk – CoB) un Eiropas Komisijas lūgumam 2023.gada 22.decembrī LTAB pievienojās CoB sagatavotajiem maksātnespējas līgumiem starp maksātnespējas iestādēm (viens attiecībā uz direktīvas 2009/103/EK 10.a panta īstenošanu un otrs attiecībā uz 25.a panta īstenošanu) ar atrunu, ka maksātnespējas līgumu noteikumi attiecībā uz LTAB nestājas spēkā, kamēr nav veikti atbilstoši grozījumi OCTA likumā (23-TA-1660). No OCTA likuma grozījumu (23-TA-1660) spēkā stāšanās dienas LTAB pilnībā izpilda savas saistības saskaņā ar maksātnespējas līgumiem, tostarp pienākumu apmierināt visus tam adresētos atlīdzības pieprasījumus, kas attiecas uz maksātnespēju, kura iestājusies 2023. gada 23. decembrī vai vēlāk.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Direktīvas Nr. 2021/2118 prasību pārņemšana un MK noteikumu normu saskaņošana ar izmaiņām OCTA likumā.
Risinājuma apraksts
Grozījumi MK noteikumos izstrādāti, lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2021/2118 prasības. Turpmāk (sākot no 23.12.2023.) Garantijas fondam nāksies uzņemties atbildību arī par Latvijā reģistrēto apdrošinātāju izsniegtajām OCTA polisēm ārpus Latvijas apdrošinātāja maksātnespējas gadījumā. Līdz ar to grozījumi MK noteikumos paredz jaunu Garantijas fonda finansēšanas modeli, atsakoties no spēkā esošā ikmēneša atskaitījuma modeļa (atkarībā no transportlīdzekļa veida un līguma darbības termiņa ilguma), pārejot uz jaunu modeli – ceturkšņa atskaitījumiem – procentuāliem maksājumiem no parakstītajām prēmijām gan attiecībā uz Latvijā noslēgtajām OCTA polisēm, gan ārpus Latvijas noslēgtiem apdrošināšanas līgumiem (izmaiņas MK noteikumu 11. un 12. punktā, izslēgts MK noteikumu 11.1, 12.1, punkts, papildināti noslēguma jautājumi, MK noteikumu pielikums izteikts jaunā redakcijā).
Tāpat MK noteikumu normas saskaņotas ar izmaiņām OCTA likumā (Nr.285/Lp14), kas paredz OCTA likumu papildināt ar 51.3 pantu par līdzekļu aizdevumu Garantijas fondam, nosakot, ja Garantijas fondā nepietiek līdzekļu apdrošināšanas atlīdzības izmaksām saskaņā ar OCTA likumu, LTAB var noslēgt aizdevuma līgumu par trūkstošās summas aizņemšanos no Latvijā reģistrētas kredītiestādes vai dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes filiāles Latvijā. Līdz ar to zūd nepieciešamība MK noteikumos paredzēt Garantijas fonda minimālo slieksni, pie kura veicamas papildus vienreizējās iemaksas un norma par papildus vienreizējo iemaksu izslēdzama, precizējams, ka LTAB lemj par nepieciešamo līdzekļu aizņemšanos, vienlaikus paredzot, ka attiecīgās izmaiņas stājas spēkā vienlaikus ar atbilstošiem grozījumiem OCTA likumā (izslēgts MK noteikumu 13.punkts, precizēts 16.punkts attiecību uz iespēju aizņemties, papildināti noslēguma jautājumi).
Papildus tiek veiktas arī citas nepieciešamās izmaiņas:
a) izslēgtu normas par nepieciešamību atmaksāt vienreizējās iemaksas daļu Garantijas fondā apdrošinātājam, kurš saskaņā ar normatīvajiem aktiem zaudējis tiesības veikt OCTA, jo līdzšinējā pieredze apdrošinātāja maksātnespējas gadījumā liecina, ka trīs gadu periodā nav iespējams nokārtot visas maksātnespējīgā apdrošinātāja saistības un, turklāt, no Garantijas fonda izmaksājamā atlīdzība ievērojami sniedzas pāri vienreizējās iemaksas apmēram. Piemēram, LTAB līdzšinējā pieredze rāda, ka maksātnespējīgās AAS “Balva” (turpmāk - MAAS “Balva”) lietās kopējās apdrošināšanas atlīdzības no Garantijas fonda veido 6,7 miljonus EUR. Līdz 31.12.2023. MAAS “Balva” lietās izmaksāti 5 354 300 EUR, bet pieteiktajās (RBNS - Reported, but not settled claims) MAAS “Balva” lietās uz 31.12.2023. kopā izmaksājamā apdrošināšanas atlīdzība sastāda 1 416 129.75 EUR. MAAS “Balva” maksātnespēja tika ierosināta 2016.gadā, un atlīdzību izmaksu process MAAS “Balva” lietās turpinās vēl šobrīd. Tas nozīmē, ka trīs gadu periods ir pārāk īss laika periods, lai nokārtotu visas maksātnespējīgā apdrošinātāja no OCTA izrietošās saistības. Minētā norma savulaik tika ieviesta, kad vienreizējās iemaksas apmērs bija vairākus simtus tūkstošu liels, bet norma netika koriģēta, kad vienreizējās iemaksas apmērs tika noteikts 7000 EUR (izslēgts MK noteikumu 14. un 15.punkts),
b) precizētu Latvijas Bankas nosaukumu, iepriekšējā nosaukuma “Finanšu un kapitāla tirgus komisija” vietā lietojot nosaukumu “Latvijas Banka”. Finanšu un kapitāla tirgus komisija 2023.gada 1.janvārī tika pievienota Latvijas Bankai un minētajā datumā spēkā stājās Latvijas Bankas likums, kura pārejas noteikumu 4.punkts noteic, ka Latvijas Banka ir Finanšu un kapitāla tirgus komisijas mantas, finanšu līdzekļu, tiesību un saistību pārņēmēja saskaņā ar Latvijas Bankas padomes apstiprināto plānu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pievienošanai Latvijas Bankai. Līdz ar to izmaiņas veicamas MK noteikumos (izmaiņas MK noteikumu 10.punktā, 19.punktā).
Tāpat MK noteikumu normas saskaņotas ar izmaiņām OCTA likumā (Nr.285/Lp14), kas paredz OCTA likumu papildināt ar 51.3 pantu par līdzekļu aizdevumu Garantijas fondam, nosakot, ja Garantijas fondā nepietiek līdzekļu apdrošināšanas atlīdzības izmaksām saskaņā ar OCTA likumu, LTAB var noslēgt aizdevuma līgumu par trūkstošās summas aizņemšanos no Latvijā reģistrētas kredītiestādes vai dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes filiāles Latvijā. Līdz ar to zūd nepieciešamība MK noteikumos paredzēt Garantijas fonda minimālo slieksni, pie kura veicamas papildus vienreizējās iemaksas un norma par papildus vienreizējo iemaksu izslēdzama, precizējams, ka LTAB lemj par nepieciešamo līdzekļu aizņemšanos, vienlaikus paredzot, ka attiecīgās izmaiņas stājas spēkā vienlaikus ar atbilstošiem grozījumiem OCTA likumā (izslēgts MK noteikumu 13.punkts, precizēts 16.punkts attiecību uz iespēju aizņemties, papildināti noslēguma jautājumi).
Papildus tiek veiktas arī citas nepieciešamās izmaiņas:
a) izslēgtu normas par nepieciešamību atmaksāt vienreizējās iemaksas daļu Garantijas fondā apdrošinātājam, kurš saskaņā ar normatīvajiem aktiem zaudējis tiesības veikt OCTA, jo līdzšinējā pieredze apdrošinātāja maksātnespējas gadījumā liecina, ka trīs gadu periodā nav iespējams nokārtot visas maksātnespējīgā apdrošinātāja saistības un, turklāt, no Garantijas fonda izmaksājamā atlīdzība ievērojami sniedzas pāri vienreizējās iemaksas apmēram. Piemēram, LTAB līdzšinējā pieredze rāda, ka maksātnespējīgās AAS “Balva” (turpmāk - MAAS “Balva”) lietās kopējās apdrošināšanas atlīdzības no Garantijas fonda veido 6,7 miljonus EUR. Līdz 31.12.2023. MAAS “Balva” lietās izmaksāti 5 354 300 EUR, bet pieteiktajās (RBNS - Reported, but not settled claims) MAAS “Balva” lietās uz 31.12.2023. kopā izmaksājamā apdrošināšanas atlīdzība sastāda 1 416 129.75 EUR. MAAS “Balva” maksātnespēja tika ierosināta 2016.gadā, un atlīdzību izmaksu process MAAS “Balva” lietās turpinās vēl šobrīd. Tas nozīmē, ka trīs gadu periods ir pārāk īss laika periods, lai nokārtotu visas maksātnespējīgā apdrošinātāja no OCTA izrietošās saistības. Minētā norma savulaik tika ieviesta, kad vienreizējās iemaksas apmērs bija vairākus simtus tūkstošu liels, bet norma netika koriģēta, kad vienreizējās iemaksas apmērs tika noteikts 7000 EUR (izslēgts MK noteikumu 14. un 15.punkts),
b) precizētu Latvijas Bankas nosaukumu, iepriekšējā nosaukuma “Finanšu un kapitāla tirgus komisija” vietā lietojot nosaukumu “Latvijas Banka”. Finanšu un kapitāla tirgus komisija 2023.gada 1.janvārī tika pievienota Latvijas Bankai un minētajā datumā spēkā stājās Latvijas Bankas likums, kura pārejas noteikumu 4.punkts noteic, ka Latvijas Banka ir Finanšu un kapitāla tirgus komisijas mantas, finanšu līdzekļu, tiesību un saistību pārņēmēja saskaņā ar Latvijas Bankas padomes apstiprināto plānu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pievienošanai Latvijas Bankai. Līdz ar to izmaiņas veicamas MK noteikumos (izmaiņas MK noteikumu 10.punktā, 19.punktā).
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- Apdrošinātāji
Ietekmes apraksts
Grozījumi MK noteikumos paredz jaunu Garantijas fonda finansēšanas modeli, atsakoties no spēkā esošā ikmēneša atskaitījuma modeļa, pārejot uz jaunu modeli – ceturkšņa atskaitījumiem – procentuāliem maksājumiem no parakstītajām prēmijām gan attiecībā uz Latvijā noslēgtiem OCTA līgumiem, gan ārpus Latvijas noslēgtiem apdrošināšanas līgumiem. Apdrošinātājam tas nozīmē to, ka atskaitījumi Garantijas fonda finansēšanai būs jāveic reizi ceturksnī nevis reizi mēnesī, kā tas bija līdz šim.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32021L2118
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. novembra direktīva (ES) 2021/2118, ar ko groza Direktīvu 2009/103/EK par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību
Apraksts
Grozījumi MK noteikumos nodrošina Direktīvas Nr. 2021/2118 1. panta 8. un 18. punkta pārņemšanu.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. novembra direktīva (ES) 2021/2118, ar ko groza Direktīvu 2009/103/EK par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Direktīvas Nr. 2021/2118 1. panta 8. un 18. punkts
MK noteikumu grozījumu 1.2. apakšpunkts (noteikumu 11. punkts), grozījumu 1.3. apakšpunkts (noteikumu 11.1 punkts), grozījumu 1.4. apakšpunkts (noteikumu 12. punkts), grozījumu 1.5. apakšpunkts (noteikumu 12.1 punkts), grozījumu 1.11. apakšpunkts (noteikumu 23. punkts), grozījumu 1.12. apakšpunkts (noteikumu 24. punkts), grozījumu 1.13. apakšpunkts (noteikumu 1. pielikums).
Pārņemtas pilnībā
Grozījumi MK noteikumos nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojsCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
