Anotācija

25-TA-111: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts meža zemes nodošanu Limbažu novada pašvaldības īpašumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 2. punkta "a" apakšpunkts, Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 42. panta pirmā daļa un 43. pants, Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 3. punkts un Limbažu novada domes 2023. gada 27. jūlija lēmums Nr. 619 (protokols Nr. 8, 45.) "Par ierosinājumu nodot bez atlīdzības Limbažu novada pašvaldības īpašumā Latvijas valstij Zemkopības ministrijas personā piederošā nekustamā īpašuma "Salacgrīvas valsts mežs Nr.6635", Salacgrīvas pagastā, daļu".

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir atļaut Zemkopības ministrijai nodot bez atlīdzības Limbažu novada pašvaldības īpašumā valsts meža zemi – valsts nekustamo īpašumu Salacgrīvas pagastā, Limbažu novadā "Gājēju ceļš" (kadastra Nr. 6672 007 0768), lai to izmantotu pašvaldības autonomās funkcijas īstenošanai – pašvaldības īpašumā esošo ceļu būvniecībai, uzturēšanai un pārvaldībai.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
No Atsavināšanas likuma 43. panta izriet, ka atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu bez atlīdzības dod Ministru kabinets, pieņemot par to attiecīgu lēmumu. Atsavināšanas likuma 42. panta pirmā daļa noteic, ka valsts nekustamo īpašumu var nodot bez atlīdzības atvasinātas publiskas personas īpašumā. Ministru kabineta lēmumā par valsts nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības atvasinātas publiskas personas īpašumā nosaka, kuru atvasinātas publiskas personas funkciju vai deleģēta pārvaldes uzdevuma izpildei nekustamais īpašums tiek nodots. Nostiprinot atvasinātas publiskas personas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, zemesgrāmatā izdarāma atzīme par Ministru kabineta lēmumā noteiktajiem tiesību aprobežojumiem. Ja nekustamais īpašums vairs netiek izmantots Ministru kabineta lēmumā par valsts nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības atvasinātas publiskas personas īpašumā norādīto funkciju vai deleģēta pārvaldes uzdevuma izpildei, atvasināta publiska persona šo īpašumu bez atlīdzības nodod valstij.
Saskaņā ar Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 2. punkta "a" apakšpunktu zemesgrāmatā ierakstītās valsts meža zemes atsavināšanu var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu, ja valsts meža zeme nepieciešama Pašvaldību likumā noteikto pašvaldības autonomo funkciju izpildei, tostarp ceļu būvniecībai vai tādas valsts meža zemes atsavināšanai, uz kuras atrodas ceļš. Minētā pašvaldības autonomā funkcija atbilst Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 3. punktam, kurā noteikts, ka pašvaldību autonomajās funkcijās ietilpst pašvaldības īpašumā esošo ceļu būvniecība, uzturēšana un pārvaldība.
Atbilstoši Meža likuma 44. panta piektajai daļai Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā valsts meža zeme atsavināma šā panta ceturtās daļas 2. punktā minēto pašvaldības autonomo funkciju izpildei. Kārtību, kādā valsts meža zeme atsavināma pašvaldības autonomo funkciju izpildei, reglamentē Ministru kabineta 2006. gada 19. septembra noteikumi Nr. 776 "Valsts meža zemes atsavināšanas kārtība" (turpmāk – noteikumi Nr. 776).
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Atsavināšanai nododamais nekustamais īpašums "Gājēju ceļš" Salacgrīvas pagastā, Limbažu novadā (kadastra Nr. 6672 007 0768) (turpmāk – nekustamais īpašums "Gājēju ceļš"), kas sastāv no zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 6672 007 0625, 0,1 ha platībā, 2024. gada 4. decembrī ir reģistrēts zemesgrāmatā uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā (Vidzemes rajona tiesas Salacgrīvas pagasta zemesgrāmatas nodalījums Nr. 1000 0093 1658).
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem nekustamā īpašuma "Gājēju ceļš" fiskālais īpašuma novērtējums kadastrā ir 56 euro, bet universālais īpašuma novērtējums kadastrā ir 200 euro. Nekustamā īpašuma "Gājēju ceļš" sastāvā esošās zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 6672 007 0625 lietošanas mērķis ir zeme dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā un ceļu zemes nodalījuma joslā (kods 1101) 0,1000 ha platībā.
Zemes vienības platības sadalījums pa lietošanas veidiem: pārējās zemes platība – 0,1000 ha.
Zemes vienībai noteikti šādi apgrūtinājumi: Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas teritorija – 0,0900 ha, biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonas teritorija – 0,1000 ha, Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ierobežotas saimnieciskās darbības joslas teritorija – 0,1000 ha.
Vērtējot atsavināšanai piemērojamo normu, konstatējams, vai atsavināmam nekustamam īpašumam "Gājēju ceļš" ir valsts meža zemes statuss atbilstoši Meža likumam. Nekustamais īpašums "Gājēju ceļš", pamatojoties uz Limbažu novada pašvaldības Centrālās pārvaldes Nekustamā īpašuma un teritorijas plānojuma nodaļas 2024. gada 25. marta lēmumu Nr. 8.17/24/36 "Par zemes ierīcības projekta apstiprināšanu, nosaukuma piešķiršanu un lietošanas mērķa noteikšanu nekustamajā īpašumā Salacgrīvas valsts mežs Nr. 6635, Salacgrīvas pagastā, Limbažu novadā", ir nodalīts no nekustamā īpašuma "Salacgrīvas valsts mežs Nr. 6635" (kadastra Nr. 6635 002 0013) Salacgrīvas pagastā, Limbažu novadā (turpmāk – nekustamais īpašums "Salacgrīvas valsts mežs Nr. 6635") un reģistrēts zemesgrāmatā atsevišķā zemesgrāmatas nodalījumā. 
Tātad ir jāvērtē, vai nekustamais īpašums, no kura ir nodalīts atsavināmais zemesgabals, atbilst valsts meža statusam. To ir iespējams secināt no pirmreizējās reģistrācijas zemesgrāmatā uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā tiesiskā pamata, proti, pamats nekustamā īpašuma "Salacgrīvas valsts mežs Nr. 6635" pirmreizējai reģistrācijai zemesgrāmatā uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā ir tas, ka minētais īpašums ir reģistrēts zemesgrāmatā uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā kā valstij piekritīgā meža zeme (Vidzemes rajona tiesas Salacgrīvas pagasta zemesgrāmatas nodalījums Nr. 1000 0023 8058) saskaņā ar Limbažu rajona Salacas pagasta Tautas deputātu padomes 1992. gada 4. februāra lēmumu, ar kuru zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā Limbažu virsmežniecībai mežsaimniecības vajadzībām, un saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" 2. panta otrās daļas 3. punktu un 8. panta ceturto daļu. 
Meža likuma 44. panta pirmā daļa noteic, ka valsts meža zeme ir Zemkopības ministrijas Meža departamenta zeme pēc stāvokļa 1940. gada 21. jūlijā, kura zemes reformas gaitā nav nodota pastāvīgā lietošanā citām fiziskajām vai juridiskajām personām (vēsturiskā meža zeme), kā arī tā meža zeme, kura pieder vai piekrīt valstij. Meža likuma 1. panta pirmās daļas 29. punkts noteic, ka meža zeme ir zeme, uz kuras ir mežs, zeme zem meža infrastruktūras objektiem, kā arī mežā ietilpstošie pārplūstošie klajumi, purvi, lauces un tam piegulošie purvi. Saskaņā ar NĪVKIS datiem nekustamajā īpašumā "Salacgrīvas valsts mežs Nr. 6635" mežu platība aizņem 247,26 ha, un arī pirms atsavināmās zemes vienības atdalīšanas no zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 6672 007 0423 zemes vienībā bija reģistrēta mežu platība. Tādējādi nekustamais īpašums "Salacgrīvas valsts mežs Nr. 6635" ir valsts meža zeme Meža likuma izpratnē.
Atbilstoši Meža likuma 4. panta otrajai daļai valstij piekrītošās un valsts īpašumā esošās uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā zemesgrāmatā ierakstītās meža zemes apsaimniekošanu un aizsardzību veic akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" (turpmāk – LVM), kas nodibināta valsts meža īpašuma pārvaldīšanai un apsaimniekošanai. LVM pārvaldīšanā tiek nodoti Zemkopības ministrijas valdījumā esošie nekustamie īpašumi, kas nepieciešami valsts meža īpašuma pārvaldīšanas funkcijas īstenošanai. LVM pārvaldīšanā nodotos nekustamos īpašumus apsaimnieko neatkarīgi no zemes lietojuma veidiem tajos. Tā kā nekustamais īpašums "Salacgrīvas valsts mežs Nr. 6635" ir valsts meža zeme, pēc atdalīšanas izveidotais atsavināmais nekustamais īpašums "Gājēju ceļš" arī ir valsts meža zeme, jo atdalīšanas fakts nemaina valsts meža zemes statusu.
Pēc Dabas datu pārvaldības sistēmā "Ozols" pieejamajiem datiem, nekustamā īpašuma "Gājēju ceļš" zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 6672 007 0625 ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonas teritorijā.
Nekustamais īpašums "Gājēju ceļš" ir nepieciešams Limbažu novada pašvaldībai (turpmāk – Pašvaldība) Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 3. punktā minētās autonomās funkcijas izpildei, t. i., gādāt par pašvaldības īpašumā esošu ceļu būvniecību, uzturēšanu un pārvaldību.
Limbažu novada dome 2023. gada 27. jūlijā pieņēma lēmumu Nr. 619 (protokols Nr. 8, 45.§) "Par ierosinājumu nodot bez atlīdzības Limbažu novada pašvaldības īpašumā Latvijas valstij Zemkopības ministrijas personā piederošā nekustamā īpašuma "Salacgrīvas valsts mežs Nr. 6635", Salacgrīvas pagastā, daļu", kurā cita starpā norādīts:
1) saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 36. panta piektās daļas nosacījumiem, pašvaldībai vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā ir jāparedz iespēja kājāmgājējiem piekļūt pludmalei un vietas transportlīdzekļu stāvvietu ierīkošanai. Vietējā pašvaldība organizē gājēju celiņu ierīkošanu, ņemot vērā esošo apbūvi un īpašumu robežas, kā arī to, ka celiņi nedrīkst atrasties tālāk par vienu kilometru cits no cita, izņemot gadījumu, kad to nav iespējams nodrošināt dabā esošo apstākļu dēļ;
2) Salacgrīvas novada domes (kuras saistību un tiesību pārņēmēja ir Pašvaldība) 2009. gada 19. augusta saistošajos noteikumos Nr. 6 "Par teritorijas plānojumiem" ietilpstošajos, bijušās Salacgrīvas pilsētas ar lauku teritoriju domes 2004. gada 17. decembra saistošajos noteikumos Nr. 42 "Salacgrīvas pilsētas ar lauku teritoriju teritorijas plānojums" atbilstoši Aizsargjoslu likuma 36. panta piektās daļas nosacījumiem nekustamā īpašuma "Salacgrīvas valsts mežs Nr. 6635" zemes vienībā ar kadastra apzīmējumu 6572 007 0423 ir paredzēts gājēju celiņš Nr. 8, kā arī plānota ceļa vieta;
3) 2013. gada 22. maijā starp Salacgrīvas novada domi un LVM, pamatojoties uz Salacgrīvas novada domes 2012. gada 25. jūlija lēmumu Nr. 373 (protokols Nr. 9, 24.§) "Par gājēju celiņa ierīkošanu", ir noslēgta "Vienošanās par gājēju celiņa ierīkošanu un īpašuma tiesību aprobežojuma noteikšanu par labu sabiedrības iespējai piekļūt pludmalei" (turpmāk – Vienošanās) par gājēju celiņa ierīkošanu nekustamajā īpašumā "Salacgrīvas valsts mežs Nr. 6635" sastāvā ietilpstošajā zemes vienībā (ar kadastra apzīmējumu 6672 007 0423) 995 m2 platībā. Saskaņā ar Vienošanos Salacgrīvas novada pašvaldība apņēmās trīs gadu laikā no Vienošanās noslēgšanas brīža ierosināt valsts meža zemes atsavināšanu par labu pašvaldībai, ja Vienošanās dokumentā noteiktais zemes gabals tiek izmantots atbilstoši noteiktajam mērķim. Vienošanās noslēgšanas brīdī Aizsargjoslu likuma 36. panta trešās daļas 1. punkts krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē liedza atsavināt valsts vai pašvaldības īpašumā esošo zemi. Ievērojot minēto, 2018. gada 15. februārī tika noslēgta Papildvienošanās Nr. 1 par grozījumiem Vienošanās dokumentā. Ar to tika noteikts kopējais Vienošanās termiņš – 10 gadi vai agrāk, ja spēkā stāsies grozījumi Aizsargjoslu likuma 36. panta trešās daļas 1. punktā, kas atļauj atsavināt valsts īpašumā esošo zemi, kura atrodas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā, par labu pašvaldībai;
4) 2022. gada 3. novembrī stājās spēkā Aizsargjoslu likuma 36. panta grozījumi, kas pieļauj atsavināt valsts īpašumā esošo zemi, kura atrodas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā, par labu pašvaldībai;
5) saskaņā ar Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 2. punkta "a" apakšpunktu zemesgrāmatā ierakstītās valsts meža zemes atsavināšanu var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu, ja valsts meža zeme nepieciešama Pašvaldību likumā noteiktās pašvaldības autonomās funkcijas izpildei – ceļu būvniecībai vai tādas valsts meža zemes atsavināšanai, uz kuras atrodas ceļš;
6) lai Pašvaldība varētu nodrošināt ar Aizsargjoslu likuma 36. panta piektās daļas nosacījumiem pašvaldībai noteikto pienākumu organizēt gājēju celiņu ierīkošanu, tādējādi nodrošinot publisku piekļuvi pludmales teritorijai, ņemot vērā esošo apbūvi un īpašumu robežas, kā arī to, ka celiņi nedrīkst atrasties tālāk par vienu kilometru cits no cita, tiek ierosināts Zemkopības ministrijai nodot bez atlīdzības Limbažu novada pašvaldībai nekustamā īpašuma "Salacgrīvas valsts mežs Nr. 6635" zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 6672 007 0423 daļu aptuveni 995 m2 platībā Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 3. punktā noteiktās pašvaldības autonomās funkcijas – gādāt par pašvaldības īpašumā esošo ceļu būvniecību, uzturēšanu un pārvaldību – izpildes nodrošināšanai, t. i., esošā gājēju celiņa uzturēšanai.
Ievērojot noteikumu Nr. 776 5.2. apakšpunktā noteikto, Limbažu novada administrācija 2023. gada 1. augusta izziņā Nr. 8.2/23/977 apliecina, ka Salacgrīvas novada domes (kuras saistību un tiesību pārņēmējs saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma Pārejas noteikumu 6. punktu ir Pašvaldība) 2009. gada 19. augusta saistošajos noteikumos Nr. 6 "Par teritorijas plānojumiem" ietilpstošajiem, bijušās Salacgrīvas pilsētas ar lauku teritoriju domes 2004. gada 17. decembra saistošajiem noteikumiem Nr. 42 "Salacgrīvas pilsētas ar lauku teritoriju teritorijas plānojums" nekustamā īpašuma "Salacgrīvas valsts mežs Nr. 6635" zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 6572 007 0423 ir paredzēta un plānota ceļa vieta.
LVM 2025. gada 9. janvāra vēstulē Nr. 4.1-2_005s_260_25_35 informēja Zemkopības ministriju un Pašvaldību par to, ka  sadalot nekustamā īpašuma "Salacgrīvas valsts mežs Nr. 6635" zemes vienību ar kadastra apzīmējumu 6672 007 0423, tika atdalīta atsavināšanai ierosinātā zemes vienības daļa un izveidots nekustamais īpašums "Gājēju ceļš" un ka Pašvaldība atbilstoši noteikumos Nr. 776 noteiktajam ir samaksājusi visus izdevumus, kas saistīti ar dokumentu sagatavošanu, kā arī izdevumus par izmaiņu reģistrāciju, kas saistītas ar nekustamā īpašuma sadalīšanu.
Rīkojuma projektam ir pievienoti noteikumos Nr. 776 prasītie dokumenti, kas attiecas uz konkrēto gadījumu.
Noteikumu Nr. 776 5.3. apakšpunkts noteic, ka pašvaldība atsavināšanas ierosinājumam pievieno Valsts vides dienesta izdotos tehniskos noteikumus vai Vides pārraudzības valsts biroja atzinumu par paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu, ja to paredz normatīvie akti par ietekmes uz vidi novērtējumu. Rīkojuma projektā minēto zemes vienību atsavināšana nav iekļauta to darbību sarakstā, kurai atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 27. janvāra noteikumu Nr. 30 "Kārtība, kādā Valsts vides dienests izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai" pielikumam būtu jāizsniedz tehniskie noteikumi, ne arī likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 1. un 2. pielikumā minēto darbību sarakstā, kurām būtu nepieciešamas ietekmes uz vidi un ietekmes uz vidi sākotnējā izvērtējuma procedūras.
Noteikumu Nr. 776 5.4. apakšpunkts noteic, ka pašvaldība valsts meža zemes atsavināšanas ierosinājumam pievieno Dabas aizsardzības pārvaldes atzinumu (ja uz darbību neattiecas šo noteikumu 5.3. apakšpunktā minētā prasība) par plānotās darbības atbilstību attiecīgās teritorijas aizsardzību un izmantošanu regulējošo normatīvo aktu prasībām, ja atsavināmā valsts meža zeme atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai mikroliegumā. Dabas aizsardzības pārvalde 2025. gada 4. jūnija atzinumā, izvērtējusi tās rīcībā esošo informāciju un normatīvajos aktos noteikto, pauž viedokli, ka noteikumu Nr. 776 5.4. apakšpunktā prasītais atzinums nav jāsniedz. Vienlaikus vērsta uzmanība uz to, ka atbilstoši dabas datu pārvaldības sistēmā "Ozols" pieejamajai informācijai (skatīta 2025. gada 2. maijā) nekustamajā īpašumā "Gājēju ceļš" un tā tiešā tuvumā reģistrēti tādi biotopi kā mežainas piejūras kāpas 2180 un ar lakstaugiem klātas pelēkās kāpas 2130, kas atbilstoši Ministru kabineta 2017. gada 20. jūnija noteikumu Nr. 350 "Noteikumi par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu" 1.5. un 6.2. apakšpunktam ir Latvijā īpaši aizsargājami biotopi. Saskaņā ar Sugu un biotopu aizsardzības likuma 9. pantu zemes īpašniekam vai lietotājam ir pienākums veicināt sugu un biotopu daudzveidības saglabāšanos savā īpašumā. Dabas aizsardzības pārvalde lūdz īpašumā potenciāli veicamās darbības plānot un organizēt tā, lai pēc iespējas lielākā biotopu platībā tiktu nodrošināta netraucēta attīstība.
Noteikumu Nr. 776 6. punkts noteic: ja atsavināšana nepieciešama ceļu būvniecībai vai atsavinot tādu valsts meža zemi, uz kuras atrodas ceļš, pievieno grafisko ieceres risinājuma plānu vizuāli uztveramā mērogā (M 1 : 500 vai M 1 : 1000), kurā iezīmēta skartās valsts meža zemes robeža, ieceres izvietojums zemes vienībā un tās galvenie parametri (garums, platums, laukums), un aktuālo teksta un grafisko informāciju no NĪVKIS, ja inženierbūve ir reģistrēta NĪVKIS, kā arī izziņu par ilgtermiņa ieguldījumu uzskaiti inženierbūvei, ja būve atrodas pašvaldības bilancē. Minētajā punktā norādītie parametri ir konstatējami no zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 6672 007 0625 robežu plāna un NĪVKIS izdrukas datiem par nekustamo īpašumu "Gājēju ceļš". 
Saskaņā ar Civillikuma 4. pantu likuma noteikumi iztulkojami vispirms pēc to tieša jēguma; ja nepieciešams, tie iztulkojami arī pēc likuma sistēmas, pamata un mērķa un, visbeidzot, arī pēc analoģijas. Tiesību normas interpretē to piemērotājs, vadoties no konkrētās situācijas faktiskajiem apstākļiem un tiesību normas atbilstoši iztulkojot, tāpēc Zemkopības ministrija, izskatījusi Pašvaldības iesniegtos dokumentus un izvērtējusi to saturu pēc jēgas un mērķa, secina, ka pašvaldība ir iesniegusi nepieciešamos dokumentus atbilstoši noteikumu Nr. 776 5. un 6. punktam.
Risinājuma apraksts
Rīkojuma projekta būtība ir Zemkopības ministrijai nodot bez atlīdzības Limbažu novada pašvaldības īpašumā valsts meža zemi pašvaldības autonomās funkcijas izpildei, ievērojot Atsavināšanas likuma 42. panta pirmajā daļā ietverto prasību par valsts nekustamā īpašuma nodošanu atpakaļ Zemkopības ministrijai, ja iestāsies rīkojuma projekta 2. punktā minētais apstāklis un nekustamais īpašums "Gājēju ceļš" vairs netiks izmantots Ministru kabineta rīkojumā minētajai funkcijai.
Ja nekustamais īpašums "Gājēju ceļš" vairs netiks izmantots Ministru kabineta rīkojumā minētajai autonomās funkcijas izpildei, nekustamais īpašums tiks nodots Zemkopības ministrijai visā tā sastāvā kopā ar neatdalāmiem uzlabojumiem atbilstoši Civillikuma 854. pantam, kas noteic, ka galvenās lietas būtiskās daļas ir visas tās, kas atrodas ar viņu nesaraujamā sakarā un ietilpst viņas sastāvā, tā ka bez tām galvenā lieta pēc būtības nevarētu nemaz pastāvēt vai nebūtu atzīstama par pilnīgu.
Nekustamajam īpašumam "Gājēju ceļš" ir noteikti apgrūtinājumi, tostarp dažādas aizsargjoslas. Aizsargjoslu veidus un to funkcijas, kā arī saimnieciskās darbības aprobežojumus aizsargjoslās reglamentē Aizsargjoslu likums. Tādējādi Limbažu novada pašvaldībai kā nekustamā īpašuma īpašniecei būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, kā arī Sugu un biotopu aizsardzības likumā zemes īpašniekam noteiktie pienākumi.
Nekustamais īpašums "Gājēju ceļš" šķērso arī zemes vienību ar kadastra apzīmējumu 6672 007 0378 (valstij piederošo nekustamo īpašumu "Aizvēji", ko apsaimnieko Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs), un 2013. gada 18. aprīlī Limbažu novada pašvaldība ar Aizsardzības ministriju ir noslēgusi līgumu par gājēju celiņa ierīkošanu un apsaimniekošanu (Nr. 3-25.3/204), kurā paredzēts gājēju celiņš, t. i., īpašuma tiesību aprobežojums par labu sabiedrības iespējai piekļūt pludmalei nekustamā īpašuma "Aizvēji" Salacgrīvas pagastā, Limbažu novadā zemes vienības (ar kadastra apzīmējumu 6672 007 0378) daļā (322 m2 platībā). Līgums ir noslēgts uz nenoteiktu laiku, tāpēc Limbažu novada pašvaldība varēs izveidot gājēju celiņu visā tā garumā līdz savienojumam ar pašvaldības vai valsts ceļu.
Pēc Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas nekustamais īpašums "Gājēju ceļš" ar nodošanas un pieņemšanas aktu tiks nodots Limbažu novada pašvaldībai.
Limbažu novada pašvaldībai pārņemot nekustamo īpašumu bez atlīdzības savā īpašumā, tas būs publiski pieejams un netiks izmantots saimnieciskajai darbībai, tāpēc nav jāpiemēro komercdarbības atbalsta regulējuma nosacījumi, nododot nekustamo īpašumu Limbažu novada pašvaldības īpašumā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Ietekmes apraksts
Limbažu novada pašvaldības iedzīvotāji
Juridiskās personas
Ietekmes apraksts
Limbažu novada pašvaldības iedzīvotāji

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
Rīkojuma projektam nav ietekmes uz valsts budžetu, jo papildu līdzekļi no valsts budžeta nav nepieciešami. Limbažu novada pašvaldība segs izdevumus, kas saistīti ar nekustamā īpašuma pārreģistrāciju uz Limbažu novada pašvaldības vārda.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 4. punktam sabiedrības līdzdalība īstenojama attīstības plānošanas dokumentu projektu, kā arī tiesību aktu projektu izstrādē un citās sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesos, it īpaši reformu izstrādes un īstenošanas procesā un publiskā finansējuma plānošanā, nodrošinot sabiedrības pārstāvjiem iespējas iegūt informāciju un sniegt priekšlikumus par reformu vai publiskā finansējuma prioritātēm. Tā kā rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, projekta izstrādē netiek piemērota sabiedrības līdzdalības kārtība.
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē www.vestnesis.lv.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Zemkopības ministrija
  • Limbažu novada pašvaldība
  • akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži"

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi