Anotācija (ex-ante)

Atbilstoši Saeimas atbalstītajiem grozījumiem BTAL, izskatot 2023.gada budžetu, 2023.gada 1.aprīlī stāsies spēkā grozījumi BTAL, kas paredz papildināt  35.panta ar (1.¹) daļu, ka persona, kuru bāriņtiesa ir atzinusi par atbilstošu aizbildņa pienākumu pildīšanai vai iecēlusi par aizbildni bērnam, apgūst mācību programmu aizbildņiem, un mācības aizbildņiem organizē šā likuma 36.¹ panta otrajā daļā minētais ārpusģimenes aprūpes atbalsta centrs. Tāpat likums paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību un termiņu, kādā apgūstama un saskaņojama aizbildņu mācību programma, prasības mācību programmas saturam un kritērijus tās izstrādei, kā arī izņēmuma gadījumus, kad personai nav nepieciešama mācību programmas apguve. Vienlaikus no BTAL tiks izslēgta 35.panta otrā daļa, kas līdz šim noteica pašvaldības pienākumu, sava budžeta ietvaros, nodrošināt aizbildņiem iespēju apgūt aizbildņu mācību programmu.
Tāpat BTAL tiek papildināts ar pārejas noteikumu 49.punktu, ka persona, kuru bāriņtiesa iecēlusi par aizbildni līdz 2023. gada 31. martam, apgūst mācību programmu aizbildņiem, ja aizbildnis izteicis šādu vēlmi vai bāriņtiesa, izvērtējot tā rīcību bērna personisko un mantisko tiesību un interešu nodrošināšanā, ir konstatējusi šādu nepieciešamību.

Pamatojoties uz BTAL doto deleģējumu Ministru kabinetam, ar noteikumu projektu tiek noteikta kārtība un termiņš, kādā apgūstama un saskaņojama mācību programma, prasības mācību programmas saturam un kritērijus tās izstrādei, kā arī izņēmuma gadījumus, kad personai nav nepieciešama mācību programmas apguve. 
Noteikumu projekts paredz izstrādāt prasības mācību programmas saturam, kuru izstrādās ārpusģimenes aprūpes atbalsta centri un izstrādātās mācību programmas turpmāk saskaņos un apstiprinās VBTAI. Noteikumu projekta pielikumā izstrādātas prasības mācību programmas saturam ar izvirzītu mācību programmas mērķi, uzdevumiem, ilgumu, mācību formu, metodēm, prasībām mācību programmas vadītājiem un mācību programmas apguves kvalitātes novērtēšanai. Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centriem, veidojot mācību programmu, nepieciešams sniegt detalizētu informāciju par programmas saturu, tostarp norādīt, cik akadēmiskās stundas ir paredzētas konkrētās mācību programmas sadaļas pasniegšanai.
Aizbildņu mācību programmas nodarbības pasniedz lektors kopā ar mentoru. Mentora kā praktiķa uzdevums ir ar piemēriem un savu personīgo pieredzi saskarsmē ar ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem sniegt skaidrojumu aizbildņiem par mācību programmā apgūstamajām tēmām, iespējamām grūtībām un risinājumiem nodrošinot ārpusģimenes aprūpē esoša bērna vajadzības, tiesības un intereses, tādējādi nostiprinot teorētiskās zināšanas ar praktiskiem piemēriem. 
Audžuģimeņu mācību programmas ilgums ir paredzēts 50 akadēmiskās stundas un 16 akadēmiskās stundas prakse, savukārt adoptētāju mācību programmas ilgums ir 40 akadēmiskās stundas un 16 akadēmiskās stundas prakse. Aizbildņu mācību programmas ilgums ir paredzēts 56 akadēmiskās stundas. Nosakot aizbildņu mācību programmas ilgumu ņemts vērā, ka atšķirībā no audžuģimeņu mācību programmas satura un adoptētāju mācību programmas satura, mācību programmas saturā ir iekļaujamas papildus teorētisko zināšanu apguve, kas tieši saistītas ar aizbildnībā esošo bērnu tiesību un interešu nodrošināšanu un pārstāvību, kā arī prakses daļa nav nepieciešama, jo aizbildnis mācību programmu apgūst tad, kad bāriņtiesa ir pieņēmusi lēmumu par aizbildnības nodibināšanu un aizbildņa iecelšanu konkrētam bērnam, līdz ar to bērns jau būs ievietots ārpusģimenes aprūpē brīdī, kad aizbildnis apmeklēs aizbildņu mācību programmu. 
Mācību programmas forma ir kombinēta: klātienē un attālināti, ar uzsvaru uz klātienes nodarbībām, jo tādējādi mācību programmas pasniedzējiem un mentoriem tiks sniegta iespēja pilnvērtīgāk izprast konkrētās grupas dinamiku un specifiskās aizbildņu vajadzības mācību programmas apguves procesā, kā arī tiks nodrošināta pilnvērtīga aizbildņu iesaistīšanās mācību procesā. Situācijās, kad mācību programma tiek realizēta dalīti gan attālināti, gan klātienē – ārpusģimenes aprūpes atbalsta centriem ir pienākums nodrošināt iespēju mācību programmu apgūt klātienē tiem aizbildņiem, kuriem nav iespējams plānotajām nodarbībām attālinātā formātā pieslēgties izmantojot tehniskos palīglīdzekļus. Attālināta mācību forma procentuāli pieļaujama 30% no kopējās apgūstamās aizbildņu mācību programmas. Izņēmuma gadījumi ir tad, kad par bērna aizbildni tiek iecelta persona, kuras faktiskā dzīvesvieta ir ārvalstīs. Bāriņtiesas pienākums ir pārliecināties, ka aizbildnis kopā ar bērnu ārpusģimenes aprūpes laikā faktiski dzīvos un uzturēsies ārvalstīs, savukārt ārpusģimenes aprūpes atbalsta centri šādā gadījumā aizbildņu mācību programmas apguvi nodrošina attālinātā formā. Nodrošinot attālinātu mācību formu, nepieciešams ievērot sekojošus noteikumus: nodarbības tiek vadītas pārī (speciālists un mentors); obligāta pieslēgšanās ar ieslēgtu kameru; nodrošināta dalībnieku dalīšanās mazajās grupās, pāros; grupas konfidencialitātes ievērošana, mācību programmas dalībniekam atrodoties telpā, kurā nav citu personu.
Atkārtota aizbildņu mācību programmas apguve nav nepieciešama, ja persona vēlas ņemt aizbildnībā nākamo bērnu, vai ir apguvusi  adoptētāja mācību programmu vai audžuģimenes mācību programmu. Ņemot vērā, ka kritēriji adoptētāju mācību programmas un audžuģimenes mācību programmas izstrādei atšķiras no prasībām mācību programmai aizbildņiem satura un, ja personas, kuras apguvušas adoptētāja mācību programmu vai audžuģimeņu mācību programmu izsaka tādu vēlmi, ārpusģimenes aprūpes atbalsta centri var nodrošināt iespēju šīm personām apgūt mācību programmu aizbildņiem vai papildus apgūt aizbildņa pienākumu pildīšanai nepieciešamās kompetences, kas norādītas šo noteikumu projekta pielikuma "Prasības aizbildņu mācību programmas saturam" 5.sadaļā "Bērnu tiesību aizsardzības sistēma un aizbildnības tiesiskie aspekti" un 6.sadaļā “Kā aizbildnim palīdzēt sev, lai palīdzētu bērnam”, jo norādīto sadaļu saturs ir vērsts ar aizbildņa pienākumu pildīšanai nepieciešamajām kompetencēm un zināšanām, lai sekmīgi īstenotu aizbildnībā esošo bērnu tiesību un interešu pārstāvību un aprūpi aizbildņa ģimenē.
Bāriņtiesu likums nosaka gadījumus, kuros bērnam var tikt iecelts aizbildnis uz laiku vai sevišķais aizbildnis. Aizbildni uz laiku ieceļ, ja aizbildnis ir kavēts uzņemties aizbildnību vai aizbildnis ir atstādināts no aizbildņa pienākumu pildīšanas, tātad persona par bērnu rūpēsies īslaicīgi, līdz bērnam tiks iecelts aizbildnis. Sevišķo aizbildni ieceļ, ja bērna un aizbildņa intereses saduras. 2022. gada 13. decembra Ministru kabineta noteikumi Nr.799 “Kārtība, kādā veido sevišķo aizbildņu sarakstu un izmaksā atlīdzību sevišķajam aizbildnim”, nosaka prasības, kādām jāpiemīt sevišķajam aizbildnim, tai skaitā nosakot, ka aizbildnim pēdējo piecu gadu laikā jābūt apgūtām speciālām zināšanām bērnu tiesību aizsardzības jomā. Tā kā sevišķais aizbildnis tiek iecelts konkrētas darbības veikšanai un ir apguvis speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, savukārt, aizbildnis uz laiku ir bērna īslaicīgs aprūpētājs, aizbildņu mācību programmas apguve šiem aizbildņiem nav nepieciešama. Pienākums apgūt aizbildņa obligātās mācības nav attiecināms arī uz ārkārtas aizbildni, kas iecelts atbilstoši Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumam un personām, kuras ieceltas par aizbildni 17 gadus vecam bērnam, jo, ņemot vērā plānoto mācību kursa ilgumu aizbildnis var nepagūt apmeklēt visu mācību programmu līdz brīdim, kad bērns sasniedz 18 gadu vecumu un aizbildnība izbeidzas. Mācību programmas apgūšana nav obligāta tiem aizbildņiem, kuri ir apmeklējuši pašvaldību brīvprātīgi organizētās apmācību programmas aizbildņiem pēc 2019.gada 1.aprīļa, ar nosacījumu, ka pašvaldību brīvprātīgi organizētās apmācību programmas aizbildņiem tika izstrādātas pamatojoties uz 2019.gada 21.februāra labklājības ministres rīkojumu Nr.19 "Par aizbildņa apmācības programmas parauga apstiprināšanu", jo minētais aizbildņu apmācību programmas paraugs tika izstrādāts, lai nodrošinātu vienotu pieeju visiem potenciālajiem ārpusģimenes aprūpes veicējiem un aizbildņiem tiktu sniegts nepieciešamais informācijas un zināšanu apjoms, kas veicina aizbildņa izpratni par aizbildnībā esoša bērna pilnvērtīgas aprūpes un aizbilstamā tiesību un interešu nodrošināšanu. 
Pēc aizbildņu mācību programmas apguves, ārpusģimenes aprūpes atbalsta centrs personai izsniedz apliecību, kas tiek iesniegta bāriņtiesā, kura ir pieņēmusi lēmumu par personas atbilstību aizbildņa pienākumu pildīšanai vai par aizbildnības nodibināšanu un aizbildņa iecelšanu bērnam. Apliecība aizbildnim tiek izsniegta, ja persona ir saņēmusi pozitīvu vērtējumu par mācību programmas apguvi, tas ir, veikts individuāls kompetenču pašvērtējums, saņemta pozitīva atgriezeniskā saite no lektora un mentora, ir saņemta pozitīva grupas atgriezeniskā saite, kā arī persona ir apmeklējusi 90% no plānotajām nodarbībām. 

Valsts kontroles 2019.gada revīzijas ziņojumā "Atņemtā bērnība. Ikvienam ir tiesības uzaugt ģimenē" konstatēts, ka ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā ievietotie bērni nav saņēmusi viņiem pienākošos valsts kompensāciju gadījumos, kad bērnam ir piešķirts cietušā statuss, jo bērna likumiskais pārstāvis to nav pieprasījis. Lai novērstu šādu situāciju iespējamo veidošanos bērniem, kuriem ar bāriņtiesas lēmumu ir nodibināta aizbildnība un ir iecelts aizbildnis, un gadījumos, kad tas nepieciešama aizbildnībā esošā bērna tiesību uz valsts kompensāciju kā cietušajam kriminālprocesā nodrošināšana, tiesību akta projekta pielikuma "Prasības mācību programmas saturam aizbildņiem" 5.sadaļā "Bērnu tiesību aizsardzības sistēma un aizbildnības tiesiskie aspekti" blokā iekļaujams punkts par aizbildņa lomu bērnu tiesību un interešu pārstāvībā, tai skaitā procesuālās tiesības un pienākumi (administratīvajā procesā un kriminālprocesā), līdz ar to aizbildņiem tiks veicināta padziļinātāka izpratne par to kā aizbildnim kā bērna likumiskajam pārstāvim ir jārīkojas gadījumos, ja bērns ir atzīsts par cietušo kriminālprocesa, tostarp kādas ir bērna kā cietušā tiesības uz valsts kompensāciju un tās ieguves kārtību. 

Pētījuma "Ģimenes valsts politikas pamatnostādņu 2011.-2017.gadam ex-post vērtējums" secinājumos norādīts, ka pamatnostādņu īstenošanas periodā visgrūtāk ir veicies ar jauniešu sagatavošanu dzīvei pēc ārpusģimenes aprūpes un personu, kuras ikdienas darbā saskaras ar ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem izglītošanu. Ņemot vērā vērtējumā izdarīto secinājumu, Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnēs 2022.-2027.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2022.gada 21.decembra rīkojumu Nr.967) ietverts 2.1.2.uzdevums "Nodrošināti uz individuālām vajadzībām vērsti atbalsta pakalpojumi pilngadību sasniegušam bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, veicinot pilnvērtīgu iekļaušanos sabiedrībā." Savukārt šo pamatnostādņu 2022.-2025.gadam īstenošanas plānā izvirzīts mērķis pilnveidot aizbildņu, audžuģimeņu, kā arī bērnu aprūpes iestāžu darbinieku zināšanas un prasmes sagatavot bērnus dzīvei pēc ārpusģimenes aprūpes (5.2.punkts). Ņemot vērā minēto, izvirzīto uzdevumu mācību programmā 3.sadaļā "Drošu un atbalstošu mūžilgu attiecību veidošana" iekļaujams punkts par aizbildnībā esošo bērnu sagatavošanu pastāvīgas dzīves uzsākšanai un tās plānošanai, lai veicinātu sekmīgāku bērnu integrēšanos sabiedrībā pēc ārpusģimenes aprūpes izbeigšanās.