21-TA-1775: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu""" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likumprojekts "Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” (turpmāk - likumprojekts) izstrādāts, lai likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2019.gada 20.jūnija direktīvas 2019/1158 par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 2010/18/ES prasības (turpmāk – Direktīva 2019/1158) .
Likumprojekts paredz arī grozījumus atbilstoši Satversmes tiesas 2020. gada 12. novembra spriedumam lietā Nr. 2019-33-01 “Par Darba likuma 155. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 110. panta pirmajam teikumam”.
Likumprojekts paredz arī grozījumus atbilstoši Satversmes tiesas 2020. gada 12. novembra spriedumam lietā Nr. 2019-33-01 “Par Darba likuma 155. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 110. panta pirmajam teikumam”.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekts izstrādāts, lai pārņemtu Direktīvas 2019/1158 prasības.
Likumprojektā ietverts regulējums, lai nodrošinātu Satversmes tiesas 2020.gada 12.novembra sprieduma lietā Nr.2019-33-01 izpildi.
Likumprojektā ietverts regulējums, lai nodrošinātu Satversmes tiesas 2020.gada 12.novembra sprieduma lietā Nr.2019-33-01 izpildi.
Spēkā stāšanās termiņš
01.06.2022.
Pamatojums
Grozījums par šā likuma 10.1 panta papildināšanu ar 3.punktu un grozījums par 10.2 panta izteikšanu jaunā redakcijā stājas 2022.gada 1.jūnijā (atbilstoši Satversmes tiesas spriedumam lietā Nr. 2019-33-01).
Grozījums šā likuma 10.1 panta ievaddaļā par kalendāra dienu aizstāšanu ar darba dienām, grozījums 10.4 panta ceturtajā daļā par vecāku pabalsta nenododamās daļas noteikšanu un grozījums par minētā panta papildināšanu ar 4.1 un 4.2 daļu, kā arī grozījums 10.6 panta otrās daļas 1. un 2.punktā par laikaposma atbilstoši bērna vecumam aizstāšanu ar laikposmu mēnešos stājas spēkā 2022.gada 2.augustā (atbilstoši Direktīvas 2019/1158 prasībām.
Grozījums šā likuma 10.1 panta ievaddaļā par kalendāra dienu aizstāšanu ar darba dienām, grozījums 10.4 panta ceturtajā daļā par vecāku pabalsta nenododamās daļas noteikšanu un grozījums par minētā panta papildināšanu ar 4.1 un 4.2 daļu, kā arī grozījums 10.6 panta otrās daļas 1. un 2.punktā par laikaposma atbilstoši bērna vecumam aizstāšanu ar laikposmu mēnešos stājas spēkā 2022.gada 2.augustā (atbilstoši Direktīvas 2019/1158 prasībām.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Latvijas Republika nav pārņēmusi Direktīvas 2019/1158 prasības. Direktīvas 2019/1158 prasības jāpārņem līdz 2022.gada 2.augustam.
Satversmes tiesa 2020.gada 12.novembra pieņēma spriedumu lietā Nr.2019-33-01 “Par Darba likuma 155.panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 110.panta pirmajam teikumam”, tāpēc nepieciešams atbilstoši precizēt likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" normas attiecībā uz paternitātes pabalsta izmaksas nosacījumiem.
Satversmes tiesa 2020.gada 12.novembra pieņēma spriedumu lietā Nr.2019-33-01 “Par Darba likuma 155.panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 110.panta pirmajam teikumam”, tāpēc nepieciešams atbilstoši precizēt likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" normas attiecībā uz paternitātes pabalsta izmaksas nosacījumiem.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Latvijas Republikai jāpārņem Direktīvas 2019/1158 prasības, kā arī likumprojektā jāietver regulējums, lai nodrošinātu Satversmes tiesas 2020.gada 12.novembra sprieduma lietā Nr.2019-33-01 “Par Darba likuma 155.panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 110.panta pirmajam teikumam” izpildi.
Risinājuma apraksts
Likumprojekta 1. pants paredz noteikt, ka:
paternitātes pabalstu piešķir un izmaksā par 10 darba dienām (iepriekš – kalendāra dienas), tādējādi pārņemot Direktīvas 2019/1158 8. panta otrās daļas prasības: “Attiecībā uz paternitātes atvaļinājumu, kā minēts 4. panta 1. punktā, šāda atvaļinājuma nauda vai pabalsts garantē vismaz tādus ienākumus, kādus attiecīgais darba ņēmējs saņemtu, ja pārtrauktu savu darbību kā darba ņēmējs saistībā ar veselības stāvokli (…)”.
Pašlaik Latvijā pabalstu piešķir un izmaksā par 10 kalendārajām dienām. Kopš 2013. gada pakāpeniski pieaug vīriešu skaits, kuri izmanto atvaļinājumu saistībā ar bērna piedzimšanu un vienlaikus saņem arī paternitātes pabalstu. 2013. gadā paternitātes pabalstu saņēma 42% tēvu, bet 2020. gadā 56%[1]. Kā liecina Eurobarometer aptauja (2018. gads)[2] tikai trešā daļa no visiem tēviem ir izmantojuši vai plāno izmantot atvaļinājumu saistībā ar bērna piedzimšanu. Vienlaikus sabiedrība kopumā atzīst, ka tēvam ir neatņemama un nozīmīga loma bērna personības veidošanās procesā, radot drošības sajūtu, dažādu dzīves prasmju apgūšanā, pašapziņas stiprināšanā.
Attiecībā uz paternitātes pabalsta aprēķināšanas kartību Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (turpmāk tekstā – VSAA) pabalstu piešķirs par personas darba dienām, tādējādi apmaksājot tās dienas, kuras darba devējs būs ziņojis Valsts ieņēmumu dienestam kā personas darba dienas.
Paternitātes pabalstu piešķirs arī bērna mātes norādītai personai, ja bērna paternitāte nav atzīta vai noteikta. Grozījums veikts, ievērojot 2020. gada 12. novembra Satversmes tiesa spriedumu lietā Nr. 2019-33-01 un plānotos grozījumus Darba likumā, kas paredzēs, ka, ja bērna paternitāte nav atzīta vai noteikta, tad citai personai, kas nav bērna māte, būs tiesības uz 10 darba dienu ilgu atvaļinājumu, lai pēc bērna mātes lūguma iesaistītos bērna aprūpē.
Šajā gadījumā VSAA paternitātes pabalstu piešķirs vienai personai, kura to pieprasīs, pārbaudot Valsts ieņēmuma dienesta informāciju par pabalsta pieprasītājam piešķirto atvaļinājumu sakarā ar bērna piedzimšanu, paļaujoties, ka darba devējam ir sniegti nepieciešamie pierādījumi (piemēram bērna mātes apstiprinājums), kas apliecina viņa tiesības uz atvaļinājumu.
Tā kā likumprojekts “Grozījumi Darba likumā” paredz pagarināt laika posmu, kurā atvaļinājums ir izmantojams, no diviem mēnešiem uz sešiem, tad attiecīgi pagarināsies arī paternitātes pabalstu izmantošanas periods.
Likumprojekta 2.pants paredz noteikt ka:
Likuma 10.2 pants ir izteikts jaunā redakcijā, aizstājot līdz šim prasīto darba devēja apstiprinājumu ar informāciju Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanās sistēmā, kas ir pieejama VSAA. Līdz ar to apstiprinājums nav nepieciešams. Norma stāsies spēkā 2022.gada 1.jūnijā, ievērojot, ka grozījums šā likuma 10.1 pantā piemērojams no 2022.gada 1.jūnija.
Likumprojekta 3.pants paredz, ka:
1) Likuma 10.4 panta ceturtā daļa tiek izteikta jaunā redakcijā, nosakot, ka par vienu un to pašu bērnu ir tiesības izvēlēties kopējo pabalsta saņemšanas laikposmu, kurā ir iekļauts arī nenododamās daļas periods, uz vienu no šādiem laikposmiem:
uz 18 mēnešiem, no kuriem 14 mēnešus no bērna piedzimšanas dienas var izmantot līdz bērna pusotra gada vecumam, bet vecāka 2 mēnešu nenododamo daļu, katrs no vecākiem var izmantot līdz bērna 8 gadu vecumam;
uz 12 mēnešiem, no kuriem 8 mēnešus no bērna piedzimšanas dienas var izmantot līdz bērna viena gada vecumam, bet vecāka 2 mēnešu nenododamo daļu, katrs no vecākiem var izmantot līdz bērna 8 gadu vecumam.”.
Atbilstoši Direktīvas 2019/1158 definētajam, nenododamā daļa nozīmē, ka vismaz divus mēnešus no vecāku atvaļinājuma var izmantot tikai katrs no vecākiem un to nevar nodot otram vecākam.
Norma ir izteikta jaunā redakcijā, lai nodrošinātu Direktīvas 2019/1158 prasību pārņemšanu, t.i., katram no bērna vecākiem līdz dienai, kad bērns sasniedz 8 gadu vecumu, ir tiesības uz vismaz divus kalendāros mēnešus ilgu vecāka pabalsta periodu, kuru nevar izmantot otrs vecāks. Tā kā ir nosacījums, ka katram no vecākiem ir tiesības uz 2 mēnešu nenododamu vecāku pabalsta daļu, vecāku pabalsta izmaksas periods ir noteikts mēnešos.
Vecāku pabalsta kopējais izmaksas periods ir noteikts, ievērojot maternitātes pabalsta izmaksas perioda ilgumu un šobrīd spēkā esošā vecāku pabalsta izmaksas ilgumu.
Šobrīd vienam no bērna vecākiem (sociāli apdrošinātai personai) ir tiesības uz vecāku pabalstu, un vecāku pabalsta apmērs ir atkarīgs no izvēlētā pabalsta saņemšanas ilguma:
līdz bērna 1 gada vecuma sasniegšanai - 60% apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas vai
līdz bērna pusotra gada vecumam - 43,75% apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.
Vecāku pabalsta izmaksas periodā vecāki var mainīties – kādu laiku saņemt viens vecāks, kādu laiku otrs vecāks, taču nav iespēja pabalstu saņemt abiem vienlaicīgi.
Vecāku pabalsta saņēmējam, kurš atsāk vai turpina strādāt, pabalstu izmaksā 30% apmērā no piešķirtās pabalsta summas.
Pēc VSAA datiem, 2020. gadā no visiem vecāku pabalsta saņēmējiem 83% bija sievietes. Vīriešu vecāku pabalsta saņēmēju skaits pēdējos gados īpaši nemainās, svārstoties 17% - 18% robežās.
Tā kā vecāku pabalsta nenododamā daļa no esošā vecāku pabalsta izmaksas perioda tiek pārdalīta starp vecākiem, tad ir jāveic precizējums esošajos nosacījumos (izsakot vecāku pabalsta saņemšanas periodu mēnešos) par vecāka pabalsta izmaksas periodu līdz bērna viena gada vai pusotra gada vecumam, jo, pārdalot 2 mēnešus otram vecākam, vecāku pabalsta izmaksas periods vairāk neilgts līdz šobrīd likumā norādītajam bērna vecumam.
2) papildināts Likuma 10.4 pants ar jaunu daļu (4.1 daļa), nosakot, ka iepriekš minētais vecāku pabalsta periods saīsinās par maternitātes pabalsta saņemšanas periodu, proti, paliek spēkā šobrīd spēkā esošais regulējums, ka tiesības uz vecāku pabalstu bērna vecākiem ir pēc maternitātes pabalsta izmaksas beigām. Piemēram, bērna mātei ir izsniegta darbnespējas lapa B sakarā ar pēcdzemdību periodu, un māte par šo periodu saņem maternitātes pabalstu. Vecāku pabalstu pieprasa bērna tēvs, ģimenei izvēloties pabalstu saņemt par 18 mēnešu periodu. Vecāku pabalstu sāks izmaksāt pēc tam, kad beigsies mātei maternitātes pabalsta periods - tātad no 18 mēnešu perioda jāatskaita nost maternitātes pabalsta periods. Maternitātes pabalsta periodā bērna tēvs var pieprasīt atvaļinājumu sakarā ar bērna dzimšanu un saņemt paternitātes pabalstu par 10 darba dienām.
Savukārt, ja bērna mātei nav tiesības uz maternitātes pabalstu vai māte no tā atsakās, bērna tēvs var pieprasīt atvaļinājumu sakarā ar bērna dzimšanu un saņemt paternitātes pabalstu par 10 darba dienām, un uzreiz pēc tam pieprasīt vecāku pabalstu. No izvēlētā vecāku pabalsta perioda (18 vai 12 mēneši) būs jāatskaita nost 2 mēneši, kas ir otra vecāka nenododamā daļa, kuru bērna māte varēs izmantot līdz bērna 8 gadu vecumam (ja būs nodarbināta).
3) papildināms Likuma 10.4 pants ar jaunu daļu (4.2 daļa), kas paredz, ka likumprojektā minētā vecāku pabalsta saņemšanas periodā katram no vecākiem turpmāk būs tiesības uz vismaz 2 mēnešu periodu, kuru nevar nodot otram vecākam. Piemēram, ja vecāki izvēlas vecāku pabalstu saņemt 18 mēnešus, tad varētu būtu šādas iespējas:
abi vecāki 2 mēnešu periodu izmanto vienlaicīgi drīz pēc bērna piedzimšanas (abi vecāki saņem vienlaicīgi vecāku pabalstu, un abi atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā). Pēc 2 mēnešiem viens no vecākiem atgriežas darbā, bet otrs vecāks turpina, atrasties bērna kopšanas atvaļinājumā uz atlikušajiem 12 mēnešiem (2 mēnešu periodu katrs vecāks jau izmantojis, kā arī ir jāatskaita no perioda maternitātes pabalsta izmaksas laikposms, tātad 18-2 (maternitātes periods)-2-2=12);
Pēc maternitātes perioda (tātad 2 mēneši jau no kopējā 18 mēnešu perioda ir izmantoti) viens vecāks atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā un saņem vecāku pabalstu par 14 mēnešiem. Pēc tam otrs vecāks uzreiz izmanto savu 2 mēnešu periodu vai arī atliek savu 2 mēnešu apmaksāto periodu uz vēlāku laiku, izmantojot to pa daļām vai visu uzreiz līdz bērna 8 gadu vecumam;
abi vecāki izlemj, ka 2 mēnešu periodu pēc nepieciešamības izmantos vēlāk, kad bērns būs paaudzies. Šajā gadījumā pēc maternitātes perioda beigām (tātad 2 mēneši jau no kopējā 18 mēnešu perioda ir izmantoti) viens no vecākiem varēs atrasties apmaksātā bērna kopšanas atvaļinājumā līdz 12 mēnešiem, (katram no vecākiem paliek 2 mēneši, ko viņi izmantos līdz bērna 8 gadu vecumam);
abi vecāki izvēlas sadalīt vecāku pabalsta periodu līdzvērtīgi. Šādā gadījumā katram no vecākiem būs tiesības uz 2 mēnešiem nenododamā perioda, atlikušos mēnešu savā starpā sadalot tā, lai kopējais periods uz abiem vecākiem nepārsniedz 16 mēnešu periodu (atskatīts nost maternitātes periods).
Šobrīd atbilstoši normatīvajam regulējumam tiesības uz bērna kopšanas pabalstu izmaksā vienlaicīgi ar vecāku pabalstu vienam no bērna vecākiem. Pārņemot Direktīvas 2019/1158 prasības, bērna kopšanas pabalstu turpinās izmaksās tikai vienam no vecākiem, tai skaitā situācijā, kad abi vecāki vienlaicīgi atradīsies bērna kopšanas atvaļinājumā un izmantos vecāku pabalsta nenododamo daļu.
Tā kā atbilstoši Direktīvas 2019/1158 prasībām, minētajam 2 mēnešu periodam ir jābūt apmaksātam, tad katram vecākam divu mēnešu periodā vecāku pabalsts tiks aprēķināts no personas vidējās iemaksu algas un izmaksāts tādā apmērā, par kādu periodu vecāki ir izvēlējušies saņemt vecāku pabalstu. Piemēram, ja vecāki izvēlas saņemt vecāku pabalstu 12 mēnešus, tad vecāku pabalsta apmērs abiem vecākiem šo 2 mēnešu laikā būs 60% apmērā, ja 18 mēnešu, tad attiecīgi tie būs 43,75 %. Līdz ar to arī tad, ja vecāki izlems 2 mēnešu nenododamo periodu izmantot pa daļām, kad bērns būs paaudzies, apmaksāts tas tiks atbilstoši sākotnēji izvēlētajam periodam (piemēram, vecāks nenododamo daļu (3 nedēļas) izmanto, kad bērns ir sasniedzis 7 gadu vecumu. Vecāku pabalstu viņam aprēķinās vai nu 60% vai 43% apmērā no pabalsta pieprasīšanas brīdī esošajiem ienākumiem).
Norma arī atrunā tos gadījumus, kad viens vecāks varēs izmantot otra vecāka nenododamo daļu: (1) ja bērna paternitāte nav atzīta vai noteikta, (2) otrs vecāks ir miris, (3) otram vecākam ir atņemtas vai pārtrauktas aizgādības tiesības. Nosacījumi par iespēju izmantot arī otra vecāka nenododamo daļu attieksies arī uz vienu no adoptētājiem, kura aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas lēmumu nodots adoptējamais bērns, audžuģimenes loceklim, kurš noslēdzis līgumu ar pašvaldību, aizbildnim vai citai personai, kura saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu bērnu faktiski kopj un audzina, ja minētās personas pieprasa vecāku pabalstu.
Atbilstoši Direktīvas 2019/1158 prasībām 2 mēnešu nenododamās daļas periodā vecākam (vienam no adoptētājiem, kura aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas lēmumu nodots adoptējamais bērns, audžuģimenes loceklim, kurš noslēdzis līgumu ar pašvaldību, aizbildnim vai citai personai, kura saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu bērnu faktiski kopj un audzina), ir jāatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, tas nozīmē, ka persona nevar gūt ienākumus.
Likumprojekta 4.pants salāgo likuma 10.6 panta otrās daļas punktus ar likumprojekta 3.punktā noteiktajām izmaiņām attiecībā uz vecāku pabalsta saņemšanas ilgumu, mainot līdzšinējo perioda formulējumu - līdz bērna 1 gada vai 1,5 gadu vecumam, uz 12 vai 18 mēnešiem.
Likumprojekta 5.pants papildina Likuma pārejas noteikumus ar 62. un 63.punktu, paredzot, ka:
1) norma attiecībā uz paternitātes pabalsta piešķiršanas nosacījumiem bērna mātes norādītai personai (grozījums par šā likuma 10.1 panta papildināšanu ar 3.punktu), ja bērna paternitāte nav atzīta vai noteikta, arī stājas 2022.gada1.jūnijā (atbilstoši Satversmes tiesas spriedumam lietā Nr. 2019-33-01);
2) grozījums šā likuma 10.1 panta ievaddaļā par kalendāra dienu aizstāšanu ar darba dienām, grozījums 10.4 panta ceturtajā daļā par vecāku pabalsta nenododamās daļas noteikšanu un grozījums par minētā panta papildināšanu ar 4.1 un 4.2 daļu, kā arī grozījums 10.6 panta otrās daļas 1. un 2.punktā par laikaposma atbilstoši bērna vecumam aizstāšanu ar laikposmu mēnešos stājas spēkā 2022.gada 2.augustā.”
Likumprojekta 6. pants papildina likumu ar informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu.
paternitātes pabalstu piešķir un izmaksā par 10 darba dienām (iepriekš – kalendāra dienas), tādējādi pārņemot Direktīvas 2019/1158 8. panta otrās daļas prasības: “Attiecībā uz paternitātes atvaļinājumu, kā minēts 4. panta 1. punktā, šāda atvaļinājuma nauda vai pabalsts garantē vismaz tādus ienākumus, kādus attiecīgais darba ņēmējs saņemtu, ja pārtrauktu savu darbību kā darba ņēmējs saistībā ar veselības stāvokli (…)”.
Pašlaik Latvijā pabalstu piešķir un izmaksā par 10 kalendārajām dienām. Kopš 2013. gada pakāpeniski pieaug vīriešu skaits, kuri izmanto atvaļinājumu saistībā ar bērna piedzimšanu un vienlaikus saņem arī paternitātes pabalstu. 2013. gadā paternitātes pabalstu saņēma 42% tēvu, bet 2020. gadā 56%[1]. Kā liecina Eurobarometer aptauja (2018. gads)[2] tikai trešā daļa no visiem tēviem ir izmantojuši vai plāno izmantot atvaļinājumu saistībā ar bērna piedzimšanu. Vienlaikus sabiedrība kopumā atzīst, ka tēvam ir neatņemama un nozīmīga loma bērna personības veidošanās procesā, radot drošības sajūtu, dažādu dzīves prasmju apgūšanā, pašapziņas stiprināšanā.
Attiecībā uz paternitātes pabalsta aprēķināšanas kartību Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (turpmāk tekstā – VSAA) pabalstu piešķirs par personas darba dienām, tādējādi apmaksājot tās dienas, kuras darba devējs būs ziņojis Valsts ieņēmumu dienestam kā personas darba dienas.
Paternitātes pabalstu piešķirs arī bērna mātes norādītai personai, ja bērna paternitāte nav atzīta vai noteikta. Grozījums veikts, ievērojot 2020. gada 12. novembra Satversmes tiesa spriedumu lietā Nr. 2019-33-01 un plānotos grozījumus Darba likumā, kas paredzēs, ka, ja bērna paternitāte nav atzīta vai noteikta, tad citai personai, kas nav bērna māte, būs tiesības uz 10 darba dienu ilgu atvaļinājumu, lai pēc bērna mātes lūguma iesaistītos bērna aprūpē.
Šajā gadījumā VSAA paternitātes pabalstu piešķirs vienai personai, kura to pieprasīs, pārbaudot Valsts ieņēmuma dienesta informāciju par pabalsta pieprasītājam piešķirto atvaļinājumu sakarā ar bērna piedzimšanu, paļaujoties, ka darba devējam ir sniegti nepieciešamie pierādījumi (piemēram bērna mātes apstiprinājums), kas apliecina viņa tiesības uz atvaļinājumu.
Tā kā likumprojekts “Grozījumi Darba likumā” paredz pagarināt laika posmu, kurā atvaļinājums ir izmantojams, no diviem mēnešiem uz sešiem, tad attiecīgi pagarināsies arī paternitātes pabalstu izmantošanas periods.
Likumprojekta 2.pants paredz noteikt ka:
Likuma 10.2 pants ir izteikts jaunā redakcijā, aizstājot līdz šim prasīto darba devēja apstiprinājumu ar informāciju Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanās sistēmā, kas ir pieejama VSAA. Līdz ar to apstiprinājums nav nepieciešams. Norma stāsies spēkā 2022.gada 1.jūnijā, ievērojot, ka grozījums šā likuma 10.1 pantā piemērojams no 2022.gada 1.jūnija.
Likumprojekta 3.pants paredz, ka:
1) Likuma 10.4 panta ceturtā daļa tiek izteikta jaunā redakcijā, nosakot, ka par vienu un to pašu bērnu ir tiesības izvēlēties kopējo pabalsta saņemšanas laikposmu, kurā ir iekļauts arī nenododamās daļas periods, uz vienu no šādiem laikposmiem:
uz 18 mēnešiem, no kuriem 14 mēnešus no bērna piedzimšanas dienas var izmantot līdz bērna pusotra gada vecumam, bet vecāka 2 mēnešu nenododamo daļu, katrs no vecākiem var izmantot līdz bērna 8 gadu vecumam;
uz 12 mēnešiem, no kuriem 8 mēnešus no bērna piedzimšanas dienas var izmantot līdz bērna viena gada vecumam, bet vecāka 2 mēnešu nenododamo daļu, katrs no vecākiem var izmantot līdz bērna 8 gadu vecumam.”.
Atbilstoši Direktīvas 2019/1158 definētajam, nenododamā daļa nozīmē, ka vismaz divus mēnešus no vecāku atvaļinājuma var izmantot tikai katrs no vecākiem un to nevar nodot otram vecākam.
Norma ir izteikta jaunā redakcijā, lai nodrošinātu Direktīvas 2019/1158 prasību pārņemšanu, t.i., katram no bērna vecākiem līdz dienai, kad bērns sasniedz 8 gadu vecumu, ir tiesības uz vismaz divus kalendāros mēnešus ilgu vecāka pabalsta periodu, kuru nevar izmantot otrs vecāks. Tā kā ir nosacījums, ka katram no vecākiem ir tiesības uz 2 mēnešu nenododamu vecāku pabalsta daļu, vecāku pabalsta izmaksas periods ir noteikts mēnešos.
Vecāku pabalsta kopējais izmaksas periods ir noteikts, ievērojot maternitātes pabalsta izmaksas perioda ilgumu un šobrīd spēkā esošā vecāku pabalsta izmaksas ilgumu.
Šobrīd vienam no bērna vecākiem (sociāli apdrošinātai personai) ir tiesības uz vecāku pabalstu, un vecāku pabalsta apmērs ir atkarīgs no izvēlētā pabalsta saņemšanas ilguma:
līdz bērna 1 gada vecuma sasniegšanai - 60% apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas vai
līdz bērna pusotra gada vecumam - 43,75% apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.
Vecāku pabalsta izmaksas periodā vecāki var mainīties – kādu laiku saņemt viens vecāks, kādu laiku otrs vecāks, taču nav iespēja pabalstu saņemt abiem vienlaicīgi.
Vecāku pabalsta saņēmējam, kurš atsāk vai turpina strādāt, pabalstu izmaksā 30% apmērā no piešķirtās pabalsta summas.
Pēc VSAA datiem, 2020. gadā no visiem vecāku pabalsta saņēmējiem 83% bija sievietes. Vīriešu vecāku pabalsta saņēmēju skaits pēdējos gados īpaši nemainās, svārstoties 17% - 18% robežās.
Tā kā vecāku pabalsta nenododamā daļa no esošā vecāku pabalsta izmaksas perioda tiek pārdalīta starp vecākiem, tad ir jāveic precizējums esošajos nosacījumos (izsakot vecāku pabalsta saņemšanas periodu mēnešos) par vecāka pabalsta izmaksas periodu līdz bērna viena gada vai pusotra gada vecumam, jo, pārdalot 2 mēnešus otram vecākam, vecāku pabalsta izmaksas periods vairāk neilgts līdz šobrīd likumā norādītajam bērna vecumam.
2) papildināts Likuma 10.4 pants ar jaunu daļu (4.1 daļa), nosakot, ka iepriekš minētais vecāku pabalsta periods saīsinās par maternitātes pabalsta saņemšanas periodu, proti, paliek spēkā šobrīd spēkā esošais regulējums, ka tiesības uz vecāku pabalstu bērna vecākiem ir pēc maternitātes pabalsta izmaksas beigām. Piemēram, bērna mātei ir izsniegta darbnespējas lapa B sakarā ar pēcdzemdību periodu, un māte par šo periodu saņem maternitātes pabalstu. Vecāku pabalstu pieprasa bērna tēvs, ģimenei izvēloties pabalstu saņemt par 18 mēnešu periodu. Vecāku pabalstu sāks izmaksāt pēc tam, kad beigsies mātei maternitātes pabalsta periods - tātad no 18 mēnešu perioda jāatskaita nost maternitātes pabalsta periods. Maternitātes pabalsta periodā bērna tēvs var pieprasīt atvaļinājumu sakarā ar bērna dzimšanu un saņemt paternitātes pabalstu par 10 darba dienām.
Savukārt, ja bērna mātei nav tiesības uz maternitātes pabalstu vai māte no tā atsakās, bērna tēvs var pieprasīt atvaļinājumu sakarā ar bērna dzimšanu un saņemt paternitātes pabalstu par 10 darba dienām, un uzreiz pēc tam pieprasīt vecāku pabalstu. No izvēlētā vecāku pabalsta perioda (18 vai 12 mēneši) būs jāatskaita nost 2 mēneši, kas ir otra vecāka nenododamā daļa, kuru bērna māte varēs izmantot līdz bērna 8 gadu vecumam (ja būs nodarbināta).
3) papildināms Likuma 10.4 pants ar jaunu daļu (4.2 daļa), kas paredz, ka likumprojektā minētā vecāku pabalsta saņemšanas periodā katram no vecākiem turpmāk būs tiesības uz vismaz 2 mēnešu periodu, kuru nevar nodot otram vecākam. Piemēram, ja vecāki izvēlas vecāku pabalstu saņemt 18 mēnešus, tad varētu būtu šādas iespējas:
abi vecāki 2 mēnešu periodu izmanto vienlaicīgi drīz pēc bērna piedzimšanas (abi vecāki saņem vienlaicīgi vecāku pabalstu, un abi atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā). Pēc 2 mēnešiem viens no vecākiem atgriežas darbā, bet otrs vecāks turpina, atrasties bērna kopšanas atvaļinājumā uz atlikušajiem 12 mēnešiem (2 mēnešu periodu katrs vecāks jau izmantojis, kā arī ir jāatskaita no perioda maternitātes pabalsta izmaksas laikposms, tātad 18-2 (maternitātes periods)-2-2=12);
Pēc maternitātes perioda (tātad 2 mēneši jau no kopējā 18 mēnešu perioda ir izmantoti) viens vecāks atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā un saņem vecāku pabalstu par 14 mēnešiem. Pēc tam otrs vecāks uzreiz izmanto savu 2 mēnešu periodu vai arī atliek savu 2 mēnešu apmaksāto periodu uz vēlāku laiku, izmantojot to pa daļām vai visu uzreiz līdz bērna 8 gadu vecumam;
abi vecāki izlemj, ka 2 mēnešu periodu pēc nepieciešamības izmantos vēlāk, kad bērns būs paaudzies. Šajā gadījumā pēc maternitātes perioda beigām (tātad 2 mēneši jau no kopējā 18 mēnešu perioda ir izmantoti) viens no vecākiem varēs atrasties apmaksātā bērna kopšanas atvaļinājumā līdz 12 mēnešiem, (katram no vecākiem paliek 2 mēneši, ko viņi izmantos līdz bērna 8 gadu vecumam);
abi vecāki izvēlas sadalīt vecāku pabalsta periodu līdzvērtīgi. Šādā gadījumā katram no vecākiem būs tiesības uz 2 mēnešiem nenododamā perioda, atlikušos mēnešu savā starpā sadalot tā, lai kopējais periods uz abiem vecākiem nepārsniedz 16 mēnešu periodu (atskatīts nost maternitātes periods).
Šobrīd atbilstoši normatīvajam regulējumam tiesības uz bērna kopšanas pabalstu izmaksā vienlaicīgi ar vecāku pabalstu vienam no bērna vecākiem. Pārņemot Direktīvas 2019/1158 prasības, bērna kopšanas pabalstu turpinās izmaksās tikai vienam no vecākiem, tai skaitā situācijā, kad abi vecāki vienlaicīgi atradīsies bērna kopšanas atvaļinājumā un izmantos vecāku pabalsta nenododamo daļu.
Tā kā atbilstoši Direktīvas 2019/1158 prasībām, minētajam 2 mēnešu periodam ir jābūt apmaksātam, tad katram vecākam divu mēnešu periodā vecāku pabalsts tiks aprēķināts no personas vidējās iemaksu algas un izmaksāts tādā apmērā, par kādu periodu vecāki ir izvēlējušies saņemt vecāku pabalstu. Piemēram, ja vecāki izvēlas saņemt vecāku pabalstu 12 mēnešus, tad vecāku pabalsta apmērs abiem vecākiem šo 2 mēnešu laikā būs 60% apmērā, ja 18 mēnešu, tad attiecīgi tie būs 43,75 %. Līdz ar to arī tad, ja vecāki izlems 2 mēnešu nenododamo periodu izmantot pa daļām, kad bērns būs paaudzies, apmaksāts tas tiks atbilstoši sākotnēji izvēlētajam periodam (piemēram, vecāks nenododamo daļu (3 nedēļas) izmanto, kad bērns ir sasniedzis 7 gadu vecumu. Vecāku pabalstu viņam aprēķinās vai nu 60% vai 43% apmērā no pabalsta pieprasīšanas brīdī esošajiem ienākumiem).
Norma arī atrunā tos gadījumus, kad viens vecāks varēs izmantot otra vecāka nenododamo daļu: (1) ja bērna paternitāte nav atzīta vai noteikta, (2) otrs vecāks ir miris, (3) otram vecākam ir atņemtas vai pārtrauktas aizgādības tiesības. Nosacījumi par iespēju izmantot arī otra vecāka nenododamo daļu attieksies arī uz vienu no adoptētājiem, kura aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas lēmumu nodots adoptējamais bērns, audžuģimenes loceklim, kurš noslēdzis līgumu ar pašvaldību, aizbildnim vai citai personai, kura saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu bērnu faktiski kopj un audzina, ja minētās personas pieprasa vecāku pabalstu.
Atbilstoši Direktīvas 2019/1158 prasībām 2 mēnešu nenododamās daļas periodā vecākam (vienam no adoptētājiem, kura aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas lēmumu nodots adoptējamais bērns, audžuģimenes loceklim, kurš noslēdzis līgumu ar pašvaldību, aizbildnim vai citai personai, kura saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu bērnu faktiski kopj un audzina), ir jāatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, tas nozīmē, ka persona nevar gūt ienākumus.
Likumprojekta 4.pants salāgo likuma 10.6 panta otrās daļas punktus ar likumprojekta 3.punktā noteiktajām izmaiņām attiecībā uz vecāku pabalsta saņemšanas ilgumu, mainot līdzšinējo perioda formulējumu - līdz bērna 1 gada vai 1,5 gadu vecumam, uz 12 vai 18 mēnešiem.
Likumprojekta 5.pants papildina Likuma pārejas noteikumus ar 62. un 63.punktu, paredzot, ka:
1) norma attiecībā uz paternitātes pabalsta piešķiršanas nosacījumiem bērna mātes norādītai personai (grozījums par šā likuma 10.1 panta papildināšanu ar 3.punktu), ja bērna paternitāte nav atzīta vai noteikta, arī stājas 2022.gada1.jūnijā (atbilstoši Satversmes tiesas spriedumam lietā Nr. 2019-33-01);
2) grozījums šā likuma 10.1 panta ievaddaļā par kalendāra dienu aizstāšanu ar darba dienām, grozījums 10.4 panta ceturtajā daļā par vecāku pabalsta nenododamās daļas noteikšanu un grozījums par minētā panta papildināšanu ar 4.1 un 4.2 daļu, kā arī grozījums 10.6 panta otrās daļas 1. un 2.punktā par laikaposma atbilstoši bērna vecumam aizstāšanu ar laikposmu mēnešos stājas spēkā 2022.gada 2.augustā.”
Likumprojekta 6. pants papildina likumu ar informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Vienlaikus veikti grozījumi Darba likumā, kas paredz, ka paternitātes atvaļinājumu persona var pieprasīt ne vēlāk kā 6 mēnešu laikā pēc bērna piedzimšanas. Attiecīgi arī paternitātes pabalsta pieprasīšanas periods pagarinās, nodrošinot efektīvāku sociālo tiesību izmantošanu.
Grozījumi darba likumā arī paredz, ka bērna kopšanas atvaļinājuma daļas minimālais ilgums ir nepārtraukta kalendārā nedēļa, kas nepieļautu bērna kopšanas atvaļinājuma pārlieku sadrumstalotību. Tādējādi nodrošinot bērnam iespējami labāko aprūpi un pēc iespējas pilnvērtīgu abu vecāku klātbūtni. Turklāt, tā kā Direktīvas 2019/1158 pārņemšanas rezultātā vecāku pabalsta nenododamo daļu varēs pieprasīt līdz bērna 8 gadu vecuma sasniegšanai, minimālās bērna kopšanas atvaļinājuma daļas noteikšana mazinātu arī administratīvo slogu.
Persona, kura izmantos vecāku pabalsta nenododamo daļu laikā līdz bērna 8 gadu vecuma sasniegšanai un atradīsies bērna kopšanas atvaļinājumā, šajā periodā tiks apdrošināta visiem sociālajiem riskiem tāpat kā vecāku pabalsta saņēmēji šobrīd, kopjot bērnu līdz 1 gada vai 1,5 gada vecumam.
Plānots ka Direktīvas pārņemšanas nosacījumi tiks attiecināti uz tiem vecākiem, kuriem bērns dzims, sākot no 2022.gada 2.augusta.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Sociāli apdrošinātās personas.
Ietekmes apraksts
Tiesību akts attieksies uz tām sociāli apdrošinātajām personām, kurām bērns piedzims pēc 2022.gada 2.augusta un kuras pieprasīs paternitātes un/vai vecāku pabalstu.
Pēc VSAA datiem 2021. gadā bija 9 793 paternitātes pabalsta saņēmēji. Vecāku pabalsts tika izmaksāts 34 337 personām, no kurām 28 423 bija sievietes un 5 914 vīrieši.
Pēc VSAA datiem 2021. gadā bija 9 793 paternitātes pabalsta saņēmēji. Vecāku pabalsts tika izmaksāts 34 337 personām, no kurām 28 423 bija sievietes un 5 914 vīrieši.
Juridiskās personas
- Darba devēji
Ietekmes apraksts
Tiesību akts attieksies uz visiem darba devējiem, neatkarīgi no to tiesiskā statusa, un darbiniekiem, ja darba devēju un darbinieku savstarpējās tiesiskās attiecības dibinātas uz darba līguma pamata.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Nē2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Nē2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
Likumprojektā ietvertais regulējums pārņem Direktīvas 2019/1158 prasības minimālā apjomā. Ar šiem grozījumiem tiks nodrošināta efektīvāka sociāli apdrošināto persona aizsardzība un atbilstība Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem tiesību aktiem.
Kopumā tiek veicināta darba un ģimenes dzīves harmonizācija, veicinot abu vecāku iesisti bērna aprūpē.
Kopumā tiek veicināta darba un ģimenes dzīves harmonizācija, veicinot abu vecāku iesisti bērna aprūpē.
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
742 114 864
0
785 616 053
0
836 264 824
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
742 114 864
0
785 616 053
0
836 264 824
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
742 114 864
562 682
785 616 053
1 654 840
836 264 824
-689 137
-699 049
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
742 114 864
562 682
785 616 053
1 654 840
836 264 824
-689 137
-699 049
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-562 682
0
-1 654 840
0
689 137
699 049
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
-562 682
0
-1 654 840
0
689 137
699 049
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-562 682
-1 654 840
689 137
699 049
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
-562 682
-1 654 840
689 137
699 049
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Kolonās “Saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam” un “Saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru” izdevumi uzrādīti kā speciālā budžeta apakšprogrammas 04.04.00 “Invaliditātes maternitātes un slimības speciālais budžets izdevumu sociāla rakstura maksājumi un kompensācijas” un apakšprogrammas 04.05.00 “Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžets” izdevumu pamatkapitāla veidošanai kopsumma. Vienlaikus ieņēmumi uzrādīti atbilstoši izdevumu kopsummai.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Likumprojekts paredz 10 darba dienu ilgu paternitātes atvaļinājumu (šobrīd 10 kalendārās dienas). Nosakot paternitātes pabalsta apmēru, personas vidējā iemaksu alga tiks aprēķināta uz darba dienām, kas palielina piešķirto paternitātes pabalstu apmēru un valsts speciālā budžeta apakšprogrammas 04.04.00 “Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets” izdevumus:
Pieņēmumi:
- likumprojekts attiecas uz paternitātes gadījumiem, kas piešķirti par bērnu, kurš dzimis ar 2022.gada augustu un vēlāk. Pabalstu plūsma prognozēta atbilstoši budžeta bāzes projekta 2022.-2024.gads paternitātes pabalsta saņēmēju skaitam vidēji mēnesī (2025.gadā pieņemts 2024.g.skaits), pieņemts, ka bērna pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā dzīves mēnesī pabalstu izmanto pa 20%punktiem no skaita, bērna piektajā un sestajā dzīves mēnesī – pa 10%punktiem;
- vidējās iemaksu algas, no kā tiks rēķināts pabalsts, aprēķinā tiek ņemts vērā darba dienu skaits. Pieņemts, ka gada ietvaros vienā mēnesī vidēji ir 30 kalendāra dienas un 21 darba diena. Izmantoti VSAA 2021.gada dati septembrī (vidējā apdrošināšanas iemaksu alga vienā dienā – 52,32 euro), kam piemērotas bruto darba algas izmaiņas turpmākajiem gadiem atbilstoši FM prognozēm uz 21.06.2021.
Vecāku pabalsta nenododamā daļa tiek iekļauta kopējā vecāku pabalsta izmaksas periodā un papildus izdevumus budžetā nerada. Ņemot vērā iespējamību, ka otrs vecāks var atlikt vecāku pabalsta nenododamās daļas izmantošanu līdz bērna astoņu gadu vecumam, iespējams valsts speciālā budžeta apakšprogrammas 04.04.00 “Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets” izdevumu samazinājums:
Pieņēmumi:
- likumprojekts attiecas uz vecāku pabalstiem, kas piešķirti par bērnu, kurš dzimis ar 2022.gada augustu un vēlāk. Pabalstu plūsma prognozēta atbilstoši budžeta bāzes projekta 2022.-2024.gads vecāku pabalsta saņēmēju skaitam vidēji mēnesī (2025.gadā pieņemts 2024.g.skaits), ņemot vērā, ka ik mēnesi 7% no tiem beidzas pabalsta izmaksas periods (VSAA informācija). Pieņemts, ka no tiem 10% vecāku pabalsta nenododamās daļas divu mēnešus otrs vecāks atliks uz vēlāku laiku. Piemēram, ja bērns dzimis 2022.gada augustā un pabalsts piešķirts par 12 mēnešu laikposmu, neizmantotie divi mēneši būtu 2023.gada jūnijs un jūlijs, savukārt par 18 mēnešu laikposmu – 2023.gada decembris un 2024.gada janvāris.
- atbilstoši VSAA datiem 2021.gada oktobrī par vecāku pabalstu saņēmēju vidējo apdrošināšanas iemaksu algu, kas ņemta vērā pabalsta aprēķinā, un nosacījumu nenododamās daļas periodā atrašanos bērna kopšanas atvaļinājumā, aprēķināts vidējais pabalsta apmērs vīriešiem (ņemot vērā, ka šobrīd 83% no vecāku pabalsta saņēmējiem ir sievietes, pieņemts, ka vecāku pabalsta nenododamās daļas atlikšana attiektos pārsvarā uz vīriešiem). Turpmākajiem gadiem pabalsta apmēram piemērotas bruto darba algas izmaiņas atbilstoši FM prognozēm.
Attiecībā uz likumprojektā ietvertajām izmaiņām paredzams valsts speciālā budžeta apakšprogrammas 04.05.00 “Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžets” izdevumu palielinājums:
VSAA izmaiņu izstrādei sociālās apdrošināšanas informācijas sistēmā, lai ieviestu Direktīvas noteiktās izmaiņas vecāku pabalsta piesķiršanai:
vecāku un bērna kopšanas pabalsta pieprasīšanas papīra iesniegumu izmaiņas, informācijas ievade SAIS un apstrādes algoritmu izmaiņas - 45 cilvēkdienas;
E-iesnieguma portālā www.latvija.lv vecāku un bērna kopšanas pabalsta pieprasīšanai izmaiņas, datu apstrādes izmaiņas - 35 cilvēkdienas;
vecāku pabalsta perioda noteikšanas algoritma izmaiņas, samazināšana par maternitātes periodu - 40 cilvēkdienas;
vecāku pabalsta nenododamās daļas pakalpojuma izveidošana, periodu noteikšana, uzskaite katram vecākam, ņemot vērā arī izņēmumus, audžuvecākiem, aizbildņiem un citām ģimenes formām - 100 cilvēkdienas;
vecāku pabalsta piešķiršanas lēmumu satura izmaiņas, jo būtu jāiestrādā informācija gan par jau izmantoto, gan vēl pieejamo nenododamās daļas ilgumu - 25 cilvēkdienas;
ikmēneša masveida apstrādes uzdevumu papildināšana, kontrolējot darba attiecības un bāriņtiesu informāciju attiecībā uz nenododamo daļu - 35 cilvēkdienas
robežšķirtnes izstrāde, nodrošinot sistēmas kontroli, ka par bērniem, kuri dzimuši līdz likumprojekta spēkā stāšanās brīdim, viss darbojas pēc līdzšinējiem normatīviem - 15 cilvēkdienas.
Kopā vecāku pabalsta izmaiņu izstrādes (sistēmanalīze, programmēšana un testēšana) ārpakalpojuma apmaksai provizoriski 2022.gada budžetā papildus nepieciešami 139 211 euro (noapaļots uz pilniem euro), ko veido kopējā provizoriskā darbietilpība 295 cilvēkdienas un vienas cilvēkdienas izmaksas 471,90 euro apmērā.
Attiecībā uz paternitātes pabalstu VSAA IS paredzamas izmaiņas, precizējot iesnieguma saturu, papildinot normatīvo pamatojumu tiesību pārbaudēs un lēmumos, kā arī mainot perioda noteikšanu un ieviešot robežšķirtni šī perioda noteikšanai līdz un pēc izmaiņu stāšanās spēkā. Izmaiņu realizācijai, ārpakalpojumā veicot sistēmanalīzi, programmēšanu un testēšanu, provizoriski nepieciešamas 25 cilvēkdienas un to ārpakalpojuma apmaksai 2022.gada budžetā papildus nepieciešami 11 798 euro (25 c/d x 471,90 euro, noapaļots uz pilniem euro).
Ņemot vērā iepriekš minēto, īstenojot likumprojekta ieviešanu, provizoriskā ietekme uz valsts speciālā budžeta izdevumiem:
2022.gadā kopumā – izdevumu palielinājums 562 682 euro apmērā, tajā skaitā apakšprogrammā 04.04.00 “Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets” izdevumiem sociāla rakstura maksājumiem un kompensācijām (izdevumi paternitātes pabalstam) 411 673 euro apmērā un apakšprogrammā 04.05.00 “Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžets” izdevumiem pamatkapitāla veidošanai 151 009 euro apmērā.
2023.gadā kopumā – izdevumu palielinājums apakšprogrammā 04.04.00 “Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets” izdevumiem sociāla rakstura maksājumiem 1 654 840 euro apmērā (tajā skaitā izdevumu palielinājums paternitātes pabalsta izmaksām 1 916 398 euro apmērā un izdevumu samazinājums vecāku pabalsta izmaksām 261 558 euro apmērā);
2024.gadā kopumā – izdevumu samazinājums apakšprogrammā 04.04.00 “Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets” izdevumiem sociāla rakstura maksājumiem un kompensācijām 689 137 euro apmērā (tajā skaitā izdevumu palielinājums paternitātes pabalsta izmaksām 2 084 435 euro apmērā un izdevumu samazinājums vecāku pabalsta izmaksām 2 773 572 euro apmērā).
2025.gadā kopumā – izdevumu samazinājums apakšprogrammā 04.04.00 “Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets” izdevumiem sociāla rakstura maksājumiem un kompensācijām 699 049 euro apmērā (tajā skaitā izdevumu palielinājums paternitātes pabalsta izmaksām 2 207 462 euro apmērā un izdevumu samazinājums vecāku pabalsta izmaksām 2 906 511 euro apmērā).
| Gads | Paternitātes pabalstu skaits |
Vidējais pabalsta palielinājums, euro |
Periods, dienas |
Provizoriskais izdevumu palielinājums, euro gadā |
| 2022 | 2 296 | 17.93 | 10 | 411 673 |
| 2023 | 10 081 | 19.01 | 10 | 1 916 398 |
| 2024 | 10 391 | 20.06 | 10 | 2 084 435 |
| 2025 | 10 452 | 21.12 | 10 | 2 207 462 |
Pieņēmumi:
- likumprojekts attiecas uz paternitātes gadījumiem, kas piešķirti par bērnu, kurš dzimis ar 2022.gada augustu un vēlāk. Pabalstu plūsma prognozēta atbilstoši budžeta bāzes projekta 2022.-2024.gads paternitātes pabalsta saņēmēju skaitam vidēji mēnesī (2025.gadā pieņemts 2024.g.skaits), pieņemts, ka bērna pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā dzīves mēnesī pabalstu izmanto pa 20%punktiem no skaita, bērna piektajā un sestajā dzīves mēnesī – pa 10%punktiem;
- vidējās iemaksu algas, no kā tiks rēķināts pabalsts, aprēķinā tiek ņemts vērā darba dienu skaits. Pieņemts, ka gada ietvaros vienā mēnesī vidēji ir 30 kalendāra dienas un 21 darba diena. Izmantoti VSAA 2021.gada dati septembrī (vidējā apdrošināšanas iemaksu alga vienā dienā – 52,32 euro), kam piemērotas bruto darba algas izmaiņas turpmākajiem gadiem atbilstoši FM prognozēm uz 21.06.2021.
Vecāku pabalsta nenododamā daļa tiek iekļauta kopējā vecāku pabalsta izmaksas periodā un papildus izdevumus budžetā nerada. Ņemot vērā iespējamību, ka otrs vecāks var atlikt vecāku pabalsta nenododamās daļas izmantošanu līdz bērna astoņu gadu vecumam, iespējams valsts speciālā budžeta apakšprogrammas 04.04.00 “Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets” izdevumu samazinājums:
| Gads | Atlikto izmaksu skaits gadā kopā |
Vecāku pabalsta vid.pabalsta apmērs, euro uz vienu izmaksu |
Provizoriskais izdevumu samazinājums, euro gadā |
| 2022 | 0 | 0 | 0 |
| 2023 | 351 | 745.18 | 261 558 |
| 2024 | 3 528 | 786.16 | 2 773 572 |
| 2025 | 3 511 | 827.83 | 2 906 511 |
Pieņēmumi:
- likumprojekts attiecas uz vecāku pabalstiem, kas piešķirti par bērnu, kurš dzimis ar 2022.gada augustu un vēlāk. Pabalstu plūsma prognozēta atbilstoši budžeta bāzes projekta 2022.-2024.gads vecāku pabalsta saņēmēju skaitam vidēji mēnesī (2025.gadā pieņemts 2024.g.skaits), ņemot vērā, ka ik mēnesi 7% no tiem beidzas pabalsta izmaksas periods (VSAA informācija). Pieņemts, ka no tiem 10% vecāku pabalsta nenododamās daļas divu mēnešus otrs vecāks atliks uz vēlāku laiku. Piemēram, ja bērns dzimis 2022.gada augustā un pabalsts piešķirts par 12 mēnešu laikposmu, neizmantotie divi mēneši būtu 2023.gada jūnijs un jūlijs, savukārt par 18 mēnešu laikposmu – 2023.gada decembris un 2024.gada janvāris.
- atbilstoši VSAA datiem 2021.gada oktobrī par vecāku pabalstu saņēmēju vidējo apdrošināšanas iemaksu algu, kas ņemta vērā pabalsta aprēķinā, un nosacījumu nenododamās daļas periodā atrašanos bērna kopšanas atvaļinājumā, aprēķināts vidējais pabalsta apmērs vīriešiem (ņemot vērā, ka šobrīd 83% no vecāku pabalsta saņēmējiem ir sievietes, pieņemts, ka vecāku pabalsta nenododamās daļas atlikšana attiektos pārsvarā uz vīriešiem). Turpmākajiem gadiem pabalsta apmēram piemērotas bruto darba algas izmaiņas atbilstoši FM prognozēm.
Attiecībā uz likumprojektā ietvertajām izmaiņām paredzams valsts speciālā budžeta apakšprogrammas 04.05.00 “Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžets” izdevumu palielinājums:
VSAA izmaiņu izstrādei sociālās apdrošināšanas informācijas sistēmā, lai ieviestu Direktīvas noteiktās izmaiņas vecāku pabalsta piesķiršanai:
vecāku un bērna kopšanas pabalsta pieprasīšanas papīra iesniegumu izmaiņas, informācijas ievade SAIS un apstrādes algoritmu izmaiņas - 45 cilvēkdienas;
E-iesnieguma portālā www.latvija.lv vecāku un bērna kopšanas pabalsta pieprasīšanai izmaiņas, datu apstrādes izmaiņas - 35 cilvēkdienas;
vecāku pabalsta perioda noteikšanas algoritma izmaiņas, samazināšana par maternitātes periodu - 40 cilvēkdienas;
vecāku pabalsta nenododamās daļas pakalpojuma izveidošana, periodu noteikšana, uzskaite katram vecākam, ņemot vērā arī izņēmumus, audžuvecākiem, aizbildņiem un citām ģimenes formām - 100 cilvēkdienas;
vecāku pabalsta piešķiršanas lēmumu satura izmaiņas, jo būtu jāiestrādā informācija gan par jau izmantoto, gan vēl pieejamo nenododamās daļas ilgumu - 25 cilvēkdienas;
ikmēneša masveida apstrādes uzdevumu papildināšana, kontrolējot darba attiecības un bāriņtiesu informāciju attiecībā uz nenododamo daļu - 35 cilvēkdienas
robežšķirtnes izstrāde, nodrošinot sistēmas kontroli, ka par bērniem, kuri dzimuši līdz likumprojekta spēkā stāšanās brīdim, viss darbojas pēc līdzšinējiem normatīviem - 15 cilvēkdienas.
Kopā vecāku pabalsta izmaiņu izstrādes (sistēmanalīze, programmēšana un testēšana) ārpakalpojuma apmaksai provizoriski 2022.gada budžetā papildus nepieciešami 139 211 euro (noapaļots uz pilniem euro), ko veido kopējā provizoriskā darbietilpība 295 cilvēkdienas un vienas cilvēkdienas izmaksas 471,90 euro apmērā.
Attiecībā uz paternitātes pabalstu VSAA IS paredzamas izmaiņas, precizējot iesnieguma saturu, papildinot normatīvo pamatojumu tiesību pārbaudēs un lēmumos, kā arī mainot perioda noteikšanu un ieviešot robežšķirtni šī perioda noteikšanai līdz un pēc izmaiņu stāšanās spēkā. Izmaiņu realizācijai, ārpakalpojumā veicot sistēmanalīzi, programmēšanu un testēšanu, provizoriski nepieciešamas 25 cilvēkdienas un to ārpakalpojuma apmaksai 2022.gada budžetā papildus nepieciešami 11 798 euro (25 c/d x 471,90 euro, noapaļots uz pilniem euro).
Ņemot vērā iepriekš minēto, īstenojot likumprojekta ieviešanu, provizoriskā ietekme uz valsts speciālā budžeta izdevumiem:
2022.gadā kopumā – izdevumu palielinājums 562 682 euro apmērā, tajā skaitā apakšprogrammā 04.04.00 “Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets” izdevumiem sociāla rakstura maksājumiem un kompensācijām (izdevumi paternitātes pabalstam) 411 673 euro apmērā un apakšprogrammā 04.05.00 “Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžets” izdevumiem pamatkapitāla veidošanai 151 009 euro apmērā.
2023.gadā kopumā – izdevumu palielinājums apakšprogrammā 04.04.00 “Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets” izdevumiem sociāla rakstura maksājumiem 1 654 840 euro apmērā (tajā skaitā izdevumu palielinājums paternitātes pabalsta izmaksām 1 916 398 euro apmērā un izdevumu samazinājums vecāku pabalsta izmaksām 261 558 euro apmērā);
2024.gadā kopumā – izdevumu samazinājums apakšprogrammā 04.04.00 “Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets” izdevumiem sociāla rakstura maksājumiem un kompensācijām 689 137 euro apmērā (tajā skaitā izdevumu palielinājums paternitātes pabalsta izmaksām 2 084 435 euro apmērā un izdevumu samazinājums vecāku pabalsta izmaksām 2 773 572 euro apmērā).
2025.gadā kopumā – izdevumu samazinājums apakšprogrammā 04.04.00 “Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets” izdevumiem sociāla rakstura maksājumiem un kompensācijām 699 049 euro apmērā (tajā skaitā izdevumu palielinājums paternitātes pabalsta izmaksām 2 207 462 euro apmērā un izdevumu samazinājums vecāku pabalsta izmaksām 2 906 511 euro apmērā).
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Likumprojekta īstenošanai būs nepieciešami papildus valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta līdzekļi.
Par 2022.gadā nepieciešamo papildus finansējumu:
apakšprogrammā 04.04.00 “Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets” izdevumiem sociāla rakstura maksājumiem un kompensācijām (izdevumiem paternitātes pabalstam) 411 673 euro apmērā LM izvērtēs papildus finansējuma nepieciešamību 2022.gada budžeta izpildes gaitā un iespēju robežās nodrošinās apakšprogrammai to piešķirto līdzekļu ietvaros, nepieciešamības gadījumā pieprasot finansējumu vai nu atbilstoši Likuma par budžetu un finanšu vadību 9.panta 14.daļas 6.punktam, kas nosaka, ka finanšu ministram ir tiesības palielināt gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto apropriāciju normatīvajos aktos noteikto speciālā budžeta izdevumu segšanai, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas ir izskatījusi to un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu vai arī atbilstoši Likuma par budžetu un finanšu vadību 9.panta 13.daļas 1.punktam, veicot apropriācijas pārdali ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei likumā noteiktās apropriācijas ietvaros starp programmām, apakšprogrammām un izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām.
apakšprogrammā 04.05.00 “Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžets” izdevumiem pamatkapitāla veidošanai 151 009 euro apmērā, LM pieprasīs finansējumu atbilstoši Likuma par budžetu un finanšu vadību 9.panta 14.daļas 6.punktam, kas nosaka, ka finanšu ministram ir tiesības palielināt gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto apropriāciju normatīvajos aktos noteikto speciālā budžeta izdevumu segšanai, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas ir izskatījusi to un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu. Papildus izdevumus plānots segt no pārējo speciālā budžeta apakšprogrammu izdevumu atskaitījumiem, atbilstoši to ieņēmumu īpatsvariem gada sociālās apdrošināšanas iemaksu summā.
Par 2023.gadā un 2024.gadā izmaiņām apakšprogrammas 04.04.00 “Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets” izdevumos sociāla rakstura maksājumiem un kompensācijām (izdevumiem paternitātes pabalsta un vecāku pabalsta izmaksām” Labklājības ministrija precizēts minētos izdevumus, atbilstoši likumprojekta tālākai virzībai un iestrādās likumprojektā "Par valsts budžetu 2023. gadam" un likumprojektā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" to sagatavošanas procesā, atbilstoši likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" un likumprojekta "Par valsts budžetu 2023. gadam" sagatavošanas grafikam.
Paternitātes un vecāku pabalsta aprēķinu un izmaksu nodrošina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra.
Likumprojektā ietverts regulējums, kas ir saistīts ar Direktīvas 2019/1158 prasību pārņemšanu attiecībā uz paternitātes pabalsta un vecāku pabalsta nosacījumiem.
Direktīvas 2019/1158 pārņemšanas termiņš ir 2022.gada 2.augusts. Ja Direktīva 2019/1158 netiks savlaicīgi pārņemta, Latvijas valstij var tikt uzliktas finansiālas sankcijas saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 260.panta 3.punktu.
Soda un kavējuma nauda (TM tīmekļvietnē pieejamā informācija):
Standarta vienotā likme, lai aprēķinātu kavējuma naudu – EUR 640 par vienu dienu;
Standarta vienotā likme, lai aprēķinātu soda naudu – EUR 210 par vienu dienu;
Īpašais faktors „n”, kas Latvijai ir noteikts 0,67. Šis faktors tiek pārskatīts ņemot vērā attiecīgās dalībvalsts IKP un dalībvalsts balsstiesību skaitu ES Padomē. „N” faktors ir identisks aprēķinot sodanaudu un kavējuma naudu.
Minimālās soda naudas apmērs, kas Latvijai ir noteikts EUR 354 000 un tiek pārskatīts atbilstoši inflācijas līmenim.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Likumprojekts "Grozījumi Darba likumā" (21-TA-536)
Pamatojums un apraksts
Likumprojekts paredz izpildīt Satversmes tiesas spriedumu lietā Nr. 2019-33-01 “Par Darba likuma 155. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 110. panta pirmajam teikumam” tiktāl, ciktāl tas attiecas uz Darba likuma 155.pantā ietverto regulējumu", paredzēts Darba likuma 155. pantu papildināt ar atbilstošu regulējumu, kas nodrošinātu iespēju citai personai, kas nav bērna tēvs, izmantot desmit darba dienu ilgu atvaļinājumu, par kuru tiek piešķrts paternitātes pabalsts.
Atbildīgā institūcija
Labklājības ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32019L1158
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2019.gada 20.jūnija direktīva 2019/1158 par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem un ar ko atceļ Padomes direktīvu 2010/18/ES.
Apraksts
Likumprojekts nodrošina Eiropas Parlamenta un Padomes 2019.gada 20.jūnija direktīvā 2019/1158 par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem un ar ko atceļ Padomes direktīvu 2010/18/ES (jāpārņem līdz 2022.gada 2.augustam) ietverto normu pārņemšanu Latvijas normatīvajos aktos.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2019.gada 20.jūnija direktīva 2019/1158 par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem un ar ko atceļ Padomes direktīvu 2010/18/ES.
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Direktīvas 2019/1158 4.pants
Likumprojekta "Grozījumi Darba likumā" (21-TA-536) 16.pants (grozījumi Darba likuma 155.panta pirmajā daļā), spēkā esošā Darba likuma 155.panta pirmā daļa.
Attiecībā uz 4.panta 1.punktu arī likumprojekta “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 1.pants.
Attiecībā uz 4.panta 1.punktu arī likumprojekta “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 1.pants.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākās prasības
Direktīvas 2019/1158 5.pants
Likumprojekta “Grozījumi Darba likumā” (21-TA-536) 17.pants (grozījums Darba likuma 156.pantā).
Spēkā esošā Darba likuma 156.pants.
Attiecībā uz 5.panta 2.puktu par 2 mēnešu nenododamo daļu arī likumprojekta “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 3.pants.
Spēkā esošā Darba likuma 156.pants.
Attiecībā uz 5.panta 2.puktu par 2 mēnešu nenododamo daļu arī likumprojekta “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 3.pants.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākās prasības.
Direktīvas 2019/1158 6.pants
Likumprojekta “Grozījumi Darba likumā” (21-TA-536) 15.pants (grozījums Darba likuma 153.panta 1.3daļa).
Nav jāpārņem, pārņemts ar spēkā esošā Darba likuma 147.pantu.
Nav jāpārņem, pārņemts ar spēkā esošā Darba likuma 147.pantu.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākās prasības.
Direktīvas 2019/1158 7.pants
Nav jāpārņem, pārņemts ar spēkā esošā Darba likuma 147.pantu.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākās prasības.
Direktīvas 2019/1158 8.panta 1.punkts
Nav jāpārņem, pārņemts likuma “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 10.3 pantu.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākās prasības.
Direktīvas 2019/1158 8.panta 2.punkts
Direktīvas 2019/1158 8.panta 2.punkts
Nav jāpārņem, pārņemts likuma “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 10.3 pantu.
Nav jāpārņem, pārņemts likuma “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 10.3 pantu.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākās prasības.
Direktīvas 2019/1158 8.panta 3.punkts
Nav jāpārņem, pārņemts likuma “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 10.6 pantu.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākās prasības.
Direktīvas 2019/1158 9.pants
Likumprojekta “Grozījumi Darba likumā” (21-TA-536) 13.pants (grozījums Darba likuma 148.pantā ).
Spēkā esošā Darba likuma 53. un 134.pants
Spēkā esošā Darba likuma 53. un 134.pants
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākās prasības.
Direktīvas 2019/1158 10.pants
Likumprojekta “Grozījumi Darba likumā” (21-TA-536) 14.pants (grozījums Darba likuma 149.pantā).
Šobrīd spēkā esošā Darba likuma 9.pants,
147.pants, 149.pants, 155.pants, 156.pants, kā arī likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu”.
Šobrīd spēkā esošā Darba likuma 9.pants,
147.pants, 149.pants, 155.pants, 156.pants, kā arī likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu”.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākās prasības.
Direktīvas 2019/1158 11.pants
Nav jāpārņem, jo ir pārņemts ar spēkā esošā Darba likuma 9. un 29.pantu.
-
Nav attiecināms.
Direktīvas 2019/1158 12.pants
Likumprojekta “Grozījumi Darba likumā” (21-TA-536) 14.pants (grozījums Darba likuma 149.pantā).
Spēkā esošā Darba likuma 9.pants, 101.panta pirmā daļa, 102.pants,122.panta pirmā daļa, 125.pants.
Spēkā esošā Darba likuma 9.pants, 101.panta pirmā daļa, 102.pants,122.panta pirmā daļa, 125.pants.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākās prasības.
Direktīvas 2019/1158 13.pants
Nav jāpārņem, jo jau šobrīd Darba likuma 36.nodaļā ir noteikta atbildība par pārkāpumiem darba tiesisko attiecību jomā. Vienlaikus Civillikums šobrīd paredz tiesības cietušajam saņemt apmierinājumu no aizskārēja par izdarītu kaitējumu (arī morālo kaitējumu).
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākās prasības.
Direktīvas 2019/1158 14.pants
Nav jāpārņem, pārņemts ar spēkā esošo Darba likuma 9.pantu, 11.panta sesto daļu.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākās prasības.
Direktīvas 2019/1158 15.pants
Nav jāpārņem. Nosaka Direktīvas 2019/1158 vienlīdzības atbalsta struktūras.
-
Nav attiecināms
Direktīvas 2019/1158 1.pants
Nav jāpārņem. Nosaka direktīvas priekšmetu.
-
Nav attiecināms.
Direktīvas 2019/1158 2.pants
Nav jāpārņem. Nosaka direktīvas darbības jomas.
-
Nav attiecināms.
Direktīvas 2019/1158 3.pants
Nav jāpārņem. Nosaka direktīvas definīcijas.
-
Nav attiecināms.
Direktīvas 2019/1158 16.pants
Nav jāpārņem. Šobrīd spēkā esošais normatīvais regulējums saglabā noteikumus, kas ir labvēlīgāki nekā direktīvā paredzētie.
-
Nav attiecināms
Direktīvas 2019/1158 17.pants
Nav jāpārņem. Nosaka informācijas izplatīšanu.
-
Nav attiecināms
Direktīvas 2019/1158 18.pants
Nav jāpārņem. Nosaka ziņojuma un pārskatīšanas kārtību.
-
-
Direktīvas 2019/1158 19.pants
Nav jāpārņem. Nosaka atcelšanas kārtību.
-
Nav attiecināms
Direktīvas 2019/1158 20.pants
Nav jāpārņem. Nosaka direktīvas transponēšanas kārtību.
-
Nav attiecināms
Direktīvas 2019/1158 21.pants
Nav jāpārņem. Nosaka direktīvas stāšanos spēka.
-
Nav attiecināms
Direktīvas 2019/1158 22.pants
Nav jāpārņem. Nosaka direktīvas adresātus.
-
Nav attiecināms
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Direktīvas 2019/1158 8.panta 2.punkts: likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" 10.3 pants nosaka paternitātes pabalsta atvietojuma līmeni, kas atbilst Direktīva noteiktajam. Šie grozījumi saglabā spēkā esošo sistēmu.
Direktīvas 2019/1158 8.panta 3.punkts: likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" 10.6 pants nosaka vecāku pabalsta atvietojuma līmeni. Šie grozījumi saglabā spēkā esošo sistēmu.
Direktīvas 2019/1158 16.panta 1.punkts: Darba likums jau šobrīd paredz katram darbiniekam individuālas tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu sakarā ar bērna dzimšanu vai adopciju. Šādu atvaļinājumu piešķir uz laiku, kas nav ilgāks par pusotru gadu, līdz dienai, kad bērns sasniedz astoņu gadu vecumu. Savukārt likums “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” paredz bērna vecākam tiesības uz vecāku pabalstu līdz bērna 1 gada vai 1,5 gadu vecumam. Šie grozījumi saglabā spēkā esošo sistēmu, kas ir labvēlīgāka kā nekā šajā direktīvā paredzētie noteikumi.
Direktīvas 2019/1158 20.panta 7.punkts: likums “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” jau šobrīd paredz paternitātes pabalsta atvietojumu 80 % apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Šie grozījumi saglabā spēkā esošo sistēmu.
Direktīvas 2019/1158 20.panta 8.punkts: ņemot vērā to, ka koplīgumu aptvērums Latvijā nav pietiekami liels, direktīvas prasības tiek pārņemtas normatīvajos aktos, tādējādi nodrošinot juridisko noteiktību un vienlīdzīgu attieksmi pret visiem darbiniekiem. Vienlaikus jāuzsver, ka sociāli partneri gan neformāli ekspertu līmenī, gan formāli (organizējot Darba lietu trīspusējās sadarbības, Sociālās drošības apakšpadomes sanāksmes) tiek iesaistīti regulējuma izstrādē.
Direktīvas 2019/1158 8.panta 3.punkts: likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" 10.6 pants nosaka vecāku pabalsta atvietojuma līmeni. Šie grozījumi saglabā spēkā esošo sistēmu.
Direktīvas 2019/1158 16.panta 1.punkts: Darba likums jau šobrīd paredz katram darbiniekam individuālas tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu sakarā ar bērna dzimšanu vai adopciju. Šādu atvaļinājumu piešķir uz laiku, kas nav ilgāks par pusotru gadu, līdz dienai, kad bērns sasniedz astoņu gadu vecumu. Savukārt likums “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” paredz bērna vecākam tiesības uz vecāku pabalstu līdz bērna 1 gada vai 1,5 gadu vecumam. Šie grozījumi saglabā spēkā esošo sistēmu, kas ir labvēlīgāka kā nekā šajā direktīvā paredzētie noteikumi.
Direktīvas 2019/1158 20.panta 7.punkts: likums “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” jau šobrīd paredz paternitātes pabalsta atvietojumu 80 % apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Šie grozījumi saglabā spēkā esošo sistēmu.
Direktīvas 2019/1158 20.panta 8.punkts: ņemot vērā to, ka koplīgumu aptvērums Latvijā nav pietiekami liels, direktīvas prasības tiek pārņemtas normatīvajos aktos, tādējādi nodrošinot juridisko noteiktību un vienlīdzīgu attieksmi pret visiem darbiniekiem. Vienlaikus jāuzsver, ka sociāli partneri gan neformāli ekspertu līmenī, gan formāli (organizējot Darba lietu trīspusējās sadarbības, Sociālās drošības apakšpadomes sanāksmes) tiek iesaistīti regulējuma izstrādē.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Demogrāfisko lietu centrsNevalstiskās organizācijas
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Darba devēju konfederācijaCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Kopumā ietekmēs pozitīvi, jo sekmēs darbinieku iespējas līdzsvarot darba un ģimenes dzīvi.
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Kopumā ietekmēs pozitīvi, jo sekmēs darbinieku iespējas līdzsvarot darba un ģimenes dzīvi, vienlaikus veicinot lielāku tēvu iesaisti bērna aprūpē.
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi