Anotācija (ex-ante)

Nepieciešams īstenot vienotu regulējumu Eiropas Savienībā, lai vērstos pret teroristisku saturu tiešsaistē, kas ir daļa no plašākas nelikumīga tiešsaistes satura problēmas, pilnībā ievērojot pamattiesības.

     Lai nodrošinātu skaidru un saskaņotu tiesisko regulējumu, kā arī novērstu mitināšanas pakalpojumu ļaunprātīgu izmantošanu teroristiska satura izplatīšanai tiešsaistē un garantētu netraucētu digitālā vienotā tirgus darbību, uzticēšanos un drošību, ir pieņemta Regula 2021/784.
     Regula 2021/784 satur pienākumus, kuri jāpiemēro mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, lai vērstos pret teroristiska satura izplatīšanu sabiedrībā ar to sniegto pakalpojumu starpniecību un vajadzības gadījumā nodrošinātu šāda satura ātru izņemšanu vai piekļuves atspējošanu šādam saturam.
     Attiecīgie pienākumi īstenojami, aizsargājot pamattiesības, jo īpaši vārda un informācijas brīvību atklātā un demokrātiskā sabiedrībā, lai:
    a) identificētu teroristisku saturu un nodrošinātu, ka mitināšanas pakalpojumu sniedzēji to ātri izņem; un
    b) atvieglotu sadarbību starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm, mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem un, vajadzības gadījumā, Eiropolu.
     Regulu 2021/784 piemēro mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuri piedāvā pakalpojumus Savienībā, neatkarīgi no to galvenā iedibinājuma vietas, ciktāl tie izplata informāciju sabiedrībā. Par mitināšanas pakalpojumu sniedzēju Regulas 2021/784 izpratnē tiek uzskatīts tādu pakalpojumu sniedzējs, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/1535 (turpmāk – Direktīva 2015/1535) 1. panta b) punktā, un ko veido satura sniedzēja sniegtas informācijas glabāšana pēc satura sniedzēja pieprasījuma. Regula 2021/784 attiecas arī, piemēram, uz sociālo mediju, video, attēlu un audio koplietošanas pakalpojumu, kā arī uz datņu koplietošanas pakalpojumiem un citiem mākoņpakalpojumiem, ciktāl minētie pakalpojumi tiek izmantoti, lai glabāto informāciju darītu pieejamu sabiedrībā pēc satura sniedzēja tieša pieprasījuma.
     Par teoristisku saturu Regulas izpratnē tiek uzskatīts viens vai vairāki no materiāla veidiem, kas:
     a) kūda izdarīt kādu no nodarījumiem, kuri minēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. marta Direktīvas (ES) 2017/541 par terorisma apkarošanu un ar ko aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/475/TI un groza Padomes Lēmumu 2005/671/TI (turpmāk - Direktīva 2017/541) 3. panta 1. punkta a)–i) apakšpunktā (Latvijas Republikā transponēts ar Krimināllikuma 79.¹ pantu), ja šāds materiāls tieši vai netieši, piemēram, slavinot terora aktus, aizstāv teroristu nodarījumu izdarīšanu, tādējādi radot draudus, ka varētu tikt izdarīts viens vai vairāki šādi nodarījumi (Latvijas Republikā transponēts ar Krimināllikuma 79.⁶ panta pirmo daļu);
     b) aicina personu vai personu grupu izdarīt vai palīdzēt izdarīt kādu no nodarījumiem, kuri minēti Direktīvas (ES) 2017/541 3. panta 1. punkta a)–i) apakšpunktā (Latvijas Republikā transponēts ar Krimināllikuma 79.⁴ panta pirmo daļu);
     c) aicina personu vai personu grupu piedalīties teroristu grupas darbībās Direktīvas (ES) 2017/541 4. panta b) punkta nozīmē (Latvijas Republikā transponēts ar Krimināllikuma 79.¹ panta trešo daļu, 79.³ pantu, 79.⁴ panta pirmo daļu);
     d) sniedz norādījumus par to, kā izgatavot vai izmantot sprāgstvielas, šaujamieročus vai citus ieročus vai indīgas vai bīstamas vielas, vai par citām konkrētām metodēm vai paņēmieniem nolūkā izdarīt vai palīdzēt izdarīt kādu no teroristu nodarījumiem, kuri minēti Direktīvas (ES) 2017/541 3. panta 1. punkta a)–i) apakšpunktā (Latvijas Republikā transponēts ar Krimināllikuma 79.⁴ pantu);
     e) rada draudus, ka tiks izdarīts kāds no nodarījumiem, kuri minēti Direktīvas (ES) 2017/541 3. panta 1. punkta a)–i) apakšpunktā (Latvijas Republikā transponēts ar Krimināllikuma 79.¹ pantu, 79.⁶ panta otro daļu).
     Savukārt par teroristisku saturu neuzskata materiālu, ko izplata izglītības, žurnālistikas, mākslas vai pētniecības nolūkos vai terorisma novēršanas vai apkarošanas nolūkos, tostarp materiālu, kas atspoguļo polemisku vai strīdīgu viedokļu izpausmi publiskās debatēs.
     Vienlaikus Regula 2021/784 neskar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīvu 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Direktīva par elektronisko tirdzniecību) (Latvijas Republikā galvenokārt transponēts ar Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumu u.c. nacionālajiem normatīvajiem aktiem:
https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/NIM/?uri=CELEX:32000L0031) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 10. marta Direktīvu 2010/13/ES, par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva) (turpmāk – Direktīva 2010/13/ES) (Latvijas Republikā transponēta ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu). Attiecībā uz audiovizuālo mediju pakalpojumiem, kas definēti Direktīvas 2010/13/ES 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā, prevalē Direktīva 2010/13/ES.
     Līdz ar to attiecīgajos gadījumos piemērojami minētie nacionālie normatīvie akti.
     Projekts izstrādāts, lai īstenotu Regulu 2021/784. Attiecīgi projekts paredz, ka kompetentā iestāde Regulas 2021/784 6.panta 2. punktā, 11. panta 3. punktā, 12.panta 1.a)-c) apakšpunktā un 14. panta 6. punktā ietverto pasākumu īstenošanā – izdot un pārbaudīt izņemšanas rīkojumus, uzraudzīt konkrētu pasākumu īstenošanu, sniegt norādes par izņemtās informācijas neizpaušanu un glabāšanas termiņiem, veikt saziņu ar Eiropolu, jo īpaši pirms izņemšanas rīkojumu izdošanas, lai izvairītos no attiecīgu darbību pārklāšanās ar citām dalībvalstīm, kam saistoša regula 2021/784 – ir Valsts drošības dienests. Savukārt Regulas 2021/784 12. panta 1.d) apakšpunktā noteiktā kompetence piemērot sodus ir noteikta Valsts policijai normatīvajos aktos noteiktās jurisdikcijas ietvaros, pamatojoties uz Valsts drošības dienesta sniegto informāciju.
     Attiecīgi Regulas 2021/784 16. pants un Preambulas 43. apsvērums paredz, ka mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem nav noteikta vispārēja prasība nodrošināt fizisku klātbūtni Savienības teritorijā. Parasti mitināšanas pakalpojumu sniedzējs ir tās dalībvalsts jurisdikcijā, kurā ir tā galvenais iedibinājums vai kurā rezidē vai ir iedibināts tā juridiskais pārstāvis. Tam nevajadzētu skart noteikumus par kompetenci, kas pieņemti attiecībā uz izņemšanas rīkojumiem un lēmumiem, kuri izriet no izņemšanas rīkojumu pārbaudes saskaņā ar minēto regulu. Tomēr mitināšanas pakalpojumu sniedzējam, kuram Savienībā nav iedibinājuma un kurš nenorīko juridisko pārstāvi, vajadzētu būt jebkuras dalībvalstis jurisdikcijā, un tādēļ tām būtu jāspēj uzlikt sodus, ja vien tiek ievērots ne bis in idem princips.
     Vienlaikus projekts paredz, ka Valsts drošības dienests sadarbībā ar Valsts policiju sagatavos un publicēs Regulas 2021/784 8. panta 1.punktā noteikto ziņojumu, kā arī apkopos un nosūtīs Eiropas Komisijai Regulas 2021/784 21. panta 1.punktā, 22. pantā un 23. pantā noteikto informāciju, nepieciešamības gadījumā lūdzot mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem iesūtīt to Regulas 2021/784 7. pantā noteiktos pārredzamības ziņojumus.
     Vienlaikus Regulas 2021/784 14. panta 5. punkts nosaka, ka, ja mitināšanas pakalpojumu sniedzējs uzzina par teroristisku saturu, kas saistīts ar tūlītējiem draudiem dzīvībai, tas nekavējoties informē iestādes, kas attiecīgajās dalībvalstīs ir kompetentas noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā un kriminālvajāšanā. Ja nav iespējams noteikt attiecīgās dalībvalstis, mitināšanas pakalpojumu sniedzējs informē kontaktpunktu, ievērojot Regulas 2021/784 12. panta 2.punktu, dalībvalstī, kurā ir to galvenais iedibinājums vai kurā rezidē vai ir iedibināts to juridiskais pārstāvis, un informāciju attiecībā uz minēto teroristisko saturu pārsūta Eiropolam, lai tas veiktu piemērotus turpmākos pasākumus.    
     Lai atvieglotu mitināšanas pakalpojumu sniedzēju saziņu ar Eiropolu attiecīgajos gadījumos, projekts paredz, ka, ja mitināšanas pakalpojumu sniedzējam, ievērojot Regulas 2021/784 14. panta 5. punktu, ir nepieciešams informēt kontaktpunktu Latvijas Republikā, attiecīgo informāciju Eiropolam var nosūtīt ar Valsts drošības dienesta starpniecību, kuras attiecīgā kontaktinformācija pieejama tās tīmekļa vietnē.
     Tāpat projekts atvieglinātas saziņas nolūkos paredz, ka informācija par kontaktpunktu, ievērojot Regulas 2021/784 12. panta 2.punktā, Valsts drošības dienestā ir pieejama tā tīmekļa vietnē.
     Regulas 2021/784 13. pants kopsakarā ar Preambulas 35. apsvērumu īpaši uzsver pamattiesību ievērošanu, vēršoties pret ļaunprātīgu mitināšanas pakalpojumu izmantošanu teroristiska satura izplatīšanai tiešsaistē, lai garantētu iekšējā tirgus raitu darbību, kā arī objektivitātes, vienlīdzības un diskriminācijas aizlieguma principu ievērošanu kompetento iestāžu pienākumu īstenošanā Regulas 2021/784 ietvaros.
     Regulas 2021/784 Preambulas 40. apsvērums sniedz informāciju par iespēju dalībvalstīm izdot signālziņas, kas kalpo par brīdinājumu mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem par iespējamu teroristisku saturu, lai mitināšanas pakalpojumu sniedzējs varētu brīvprātīgi izvērtēt attiecīgā satura atbilstību tā komerciālajiem noteikumiem. Ņemot vērā signālziņu nozīmi, proti, to efektīvo, brīdinošo un brīvprātīgo raksturu, projekts nosaka, ka Valsts drošības dienestam pirms izņemšanas rīkojuma izdošanas ir tiesības mitināšanas pakalpojumu sniedzējam nosūtīt brīdinoša rakstura signālziņu par informāciju, kura varētu būt uzskatāma par teroristisku saturu, lai mitināšanas pakalpojumu sniedzējs signālziņā noteiktajā termiņā izvērtētu attiecīgā satura atbilstību saviem komerciālajiem noteikumiem. Attiecīgi projekts paredz, ka, kā pirmais līdzeklis, var tikt izmantotas signālziņas kā mitināšanas pakalpojumu un satura sniedzēju tiesības un likumiskās intereses vismazāk ierobežojošais līdzeklis.
     Vienlaikus Regulas 2021/784 9. pants nosaka pienākumu dalībvalstīm ieviest efektīvus tiesiskās aizsardzības līdzekļus: 1) mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuri ir saņēmuši izņemšanas rīkojumu, kas izdots, ievērojot Regulas 2021/784 3. panta 1. punktu, vai lēmumu, ievērojot Regulas 2021/784 4. panta 4. punktu, vai Regulas 2021/784 5.panta 4., 6. vai 7. punktu, ir tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību. Minētās tiesības ietver tiesības apstrīdēt šādu izņemšanas rīkojumu tās dalībvalsts tiesās, kuras kompetentā iestāde ir izdevusi izņemšanas rīkojumu, un tiesības apstrīdēt lēmumu, ievērojot Regulas 2021/784 4. panta 4. punktu vai Regulas 2021/784 5. panta 4., 6. vai 7. punktu, tās dalībvalsts tiesās, kuras kompetentā iestāde ir pieņēmusi lēmumu;
     2) satura sniedzējiem, kuru saturs ir izņemts vai kuru saturam ir atspējota piekļuve pēc izņemšanas rīkojuma, ir tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību. Minētās tiesības ietver tiesības apstrīdēt izņemšanas rīkojumu, kas izdots, ievērojot Regulas 2021/784 3. panta 1. punktu, tās dalībvalsts tiesās, kuras kompetentā iestāde ir izdevusi izņemšanas rīkojumu, un tiesības apstrīdēt lēmumu, ievērojot Regulas 2021/784 4. panta 4. punktu, tās dalībvalsts tiesās, kuras kompetentā iestāde ir pieņēmusi lēmumu.
     Attiecīgi, lai īstenotu Regulas 2021/784 9. panta 1. punktā noteikto, projekts paredz, ka Valsts drošības dienesta izdoto izņemšanas rīkojumu vai pieņemto lēmumu, mitināšanas pakalpojumu sniedzējam ir tiesības apstrīdēt augstākā iestādē un pārsūdzēt administratīvā rajona tiesā Administratīvā procesa likuma kārtībā. Savukārt satura sniedzējiem, kuru saturs ir izņemts vai kuru saturam ir atspējota piekļuve pēc izņemšanas rīkojuma, ievērojot regulas 2021/784 9. panta 2. punktu vai 10. panta 2. punktu, ir tiesības apstrīdēt augstākā iestādē izdoto izņemšanas rīkojumu vai pieņemto lēmumu un pārsūdzēt to administratīvā rajona tiesā Administratīvā procesa likuma kārtībā.
     Regulas 2021/784 6. panta 2. punkts paredz tiesības kompetentajām iestādēm un tiesu iestādēm noteikt izņemtās informācijas saglabāšanas termiņus. Proti, minētā norma nosaka, ka tostarp tiesai ir tiesības pieprasīt, lai teroristisko saturu glabā uz ilgāku laika posmu par sešiem mēnešiem, ja un tik ilgi, cik vajadzīgs tobrīd notiekošai tiesas kontrolei, kā teikts minētā panta 1. a) apakšpunktā – (..) tiesas kontroles procedūrām vai sūdzības izskatīšanai saskaņā ar 10.pantu par lēmumu izņemt teroristisku saturu un ar to saistītos datus vai atspējot piekļuvi šādam saturam un datiem.
     Tādējādi Regulas 2021/784 6. panta 2. punkts paredz kompetenci ne vien iestādei, kas izdeva izņemšanas rīkojumu, bet arī iestādēm, kas īsteno tiesu kontroli pār izdoto izņemšanas rīkojumu, noteikt izņemtās informācijas saglabāšanas termiņus.
     Savukārt minētā panta 3. punkts paredz, ka mitināšanas pakalpojumu sniedzējs veic atbilstošus tehniskus un organizatoriskus pasākumu, lai nodrošinātu izņemtā satura atbilstošu saglabāšanu un piekļuves ierobežošanu.
     Administratīvā procesa likuma 107. panta ceturtā daļa paredz, ka, lai prasījuma robežās noskaidrotu patiesos lietas apstākļus un panāktu tiesisku un taisnīgu lietas izskatīšanu, tiesa dod administratīvā procesa dalībniekiem norādījumus un ieteikumus, kā arī savāc pierādījumus pēc savas iniciatīvas (objektīvās izmeklēšanas princips). Tāpat minētā likuma 204.panta pirmās daļas 2. punkts nosaka, ka, sagatavojot lietu iztiesāšanai, tiesnesis tostarp izlemj jautājumu par pierādījumu nodrošināšanu. Vienlaikus minētā likuma 155. panta 2.¹ daļa paredz, ka tiesa, kuras izskatīšanā atrodas lieta, var pēc savas iniciatīvas pieņemt lēmumu par pierādījumu nodrošināšanu.
     Ievērojot minēto, projekts paredz, ka sūdzības iesniegšanas gadījumā, ievērojot Regulas 2021/784 9. panta 1. punktu, 9. panta 2. punktu. vai 10. panta 2. punktu, izņemtais saturs vai saturs, kam atspējota piekļuve, saglabājams Regulas 2021/784 6.pantā 2.punktā noteiktajā termiņā, ja vien par apstrīdēšanas vai pārsūdzības izskatīšanu atbildīgā iestāde (institūcija) nenosaka citādi.   
     Administratīvā procesa likuma 80. panta pirmā daļa nosaka, ka tostarp Administratīvā procesa likuma 360. panta trešajā daļā noteiktajā gadījumā (policijas, robežsardzes, ugunsdzēsības dienesta un citu likumā pilnvarotu amatpersonu administratīvie akti, kas izdoti, lai nekavējoties novērstu tiešus draudus valsts drošībai, sabiedriskajai kārtībai, videi, personas dzīvībai, veselībai un mantai, ir izpildāmi piespiedu kārtā jau ar to spēkā stāšanās brīdi) iesniegums par administratīvā akta apstrīdēšanu aptur tā darbību. Regulas 2021/784 3. panta 3. punkts paredz, ka mitināšanas pakalpojumu sniedzējs izņem teroristisku saturu vai atspējo piekļuvi teroristiskam saturam visās dalībvalstīs cik drīz vien iespējams un jebkurā gadījumā vienas stundas laikā pēc izņemšanas rīkojuma saņemšanas. Tādējādi, ievērojot teroristiska satura ietekmi un tā iespējamās sekas, it sevišķi, ja tas tiek izplatīts internetā, attiecīgā satura izņemšanas vai piekļuves tam atspējošana noteiktajā termiņā, ir būtiska valsts un sabiedriskās drošības apdraudējuma novēršanai. Līdz ar to projekts paredz, ka arī izņemšanas rīkojuma vai pieņemtā lēmuma apstrīdēšanas gadījumā sūdzības iesniegšana neaptur to darbību.
     Vienlaikus Administratīvā procesa likuma 185. panta ceturtās daļas otrais punkts kopsakarā ar pirmo daļu nosaka, ka pieteikuma iesniegšanā tiesā neaptur administratīvā akta darbību, ja tas paredzēts citos likumos. Ņemot vērā teroristiska satura ietekmi un tā iespējamās sekas, kā iepriekš minēts, projekts paredz, ka pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur pieņemtā izņemšanas rīkojuma vai lēmuma darbību. Papildus analogi kā tas paredzēts, piemēram, likuma “Par valsts noslēpumu” 16.panta otrajā daļā, projekts nosaka, ka attiecīgā izņemšanas rīkojuma vai lēmuma darbība nav apturama arī pēc personas lūguma.
     Regulas 2021/784 14. panta 3. punkts un Preambulas 39. apsvērums nosaka, ka saziņa starp kompetentajām iestādēm un Eiropolu īstenojama, izmantojot drošus saziņas kanālus. Attiecīgā praktiskā īstenošana tiks nodrošināta t.s. policijas sadarbības ietvaros, ievērojot labākās prakses nosacījumus par drošu saziņu.
    Regulas 2021/784 18. pants un Preambulas 45. apsvērums nosaka, ka dalībvalstis pieņem noteikumus par sodiem, kas piemērojami par regulas pārkāpumiem, ko izdara mitināšanas pakalpojumu sniedzēji, un veic visus pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka tie tiek īstenoti. Minētos sodus piemēro tikai par šādu Regulas 2021/784 pantu pārkāpumiem: 3. panta 3. un 6. punkts, 4. panta 2. un 7. punkts, 5. panta 1., 2., 3., 5. un 6. punkts, 6., 7., 10. un 11. pants, 14. panta 5. punkts, 15. panta 1. punkts un 17. pants.
     Regulas 2021/784 18. panta 1. punkts paredz, ka minētie sodi ir iedarbīgi, samērīgi un atturoši. Proti, Regulas 2021/784 Preambulas 45. apsvērums paredz, ka dalībvalstīm būtu jāpieņem noteikumi par sodiem, kuri var būt administratīvi sodi vai kriminālsodi, kā arī, attiecīgā gadījumā, naudassodu piemērošanas vadlīnijas. Atsevišķos gadījumos par nepildīšanu varētu paredzēt sodus, ievērojot ne bis in idem un proporcionalitātes principus un nodrošinot, ka šādos sodos tiek ņemta vērā sistemātiska neizpilde. Sodi varētu izpausties dažādos veidos, tostarp kā oficiāli brīdinājumi maznozīmīgu pārkāpumu gadījumos vai kā finansiāli sodi saistībā ar smagākiem vai sistemātiskākiem pārkāpumiem. Īpaši bargi sodi būtu jāuzliek gadījumos, kad mitināšanas pakalpojumu sniedzējs sistemātiski vai pastāvīgi neizņem teroristisku saturu vai neatspējo piekļuvi tam vienas stundas laikā pēc izņemšanas rīkojuma saņemšanas. Nosakot, vai būtu jāuzliek finansiāli sodi, būtu pienācīgi jāņem vērā mitināšanas pakalpojumu sniedzēja finansiālie resursi. Turklāt kompetentajai iestādei būtu jāņem vērā tas, vai mitināšanas pakalpojumu sniedzējs ir jaunuzņēmums, mikrouzņēmums vai mazs vai vidējs uzņēmums. Būtu jāņem vērā papildu apstākļi, piemēram, tas, vai mitināšanas pakalpojumu sniedzēja rīcība bija objektīvi neapdomīga vai nosodāma, un tas, vai pārkāpums ir izdarīts neuzmanības dēļ vai tīši. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka sodi, kas piemēroti par minētās regulas pārkāpšanu, neveicina tāda materiāla izņemšanu, kas nav teroristisks saturs.
     Vienlaikus Regulas 2021/784 18. panta 2. punkts nosaka, ka dalībvalstis nodrošina, lai kompetentās iestādes, lemjot par to, vai uzlikt sodu, un nosakot soda veidu un apmēru, ņem vērā visus attiecīgos apstākļus, tostarp:
   a) pārkāpuma raksturu, smagumu un ilgumu;
   b) to, vai pārkāpums ir tīšs vai arī nolaidības rezultāts;
   c) mitināšanas pakalpojumu sniedzēja iepriekšējos pārkāpumus;
   d) mitināšanas pakalpojumu sniedzēja finansiālo stiprību;
   e) līmeni, kādā mitināšanas pakalpojumu sniedzējs sadarbojas ar kompetentajām iestādēm;
   f) mitināšanas pakalpojumu sniedzēja raksturu un lielumu, jo īpaši to, vai tas ir mikrouzņēmums, mazais vai vidējais uzņēmums;
   g) mitināšanas pakalpojumu sniedzēja vainas pakāpi, ņemot vērā tehniskos un organizatoriskos pasākumus, ko mitināšanas pakalpojumu sniedzējs veicis, lai izpildītu  Regulu 2021/784.
     Savukārt Regulas 2021/784 18. panta 3. punkts nosaka, ka dalībvalstis nodrošina, lai gadījumā, ja sistemātiski vai pastāvīgi netiek pildīts Regulas 2021/784 3. panta 3. punktā paredzētais pienākums, tiek piemēroti naudassodi apjomā līdz 4 % no mitināšanas pakalpojumu sniedzēja kopējā apgrozījuma iepriekšējā saimnieciskajā gadā.
     Attiecīgi, kā minēts iepriekš, Regulas 2021/784 2. panta 1.punkts nosaka, ka “mitināšanas pakalpojumu sniedzējs” ir tādu pakalpojumu sniedzējs kā paredzēts Direktīvas 2015/1535 1. panta b) punktā. Minētā direktīvas norma paredz, ka “pakalpojums” ir jebkāds Informācijas sabiedrības pakalpojums, tas ir, jebkāds pakalpojums, ko parasti sniedz par atlīdzību no attāluma, ar elektroniskiem līdzekļiem un pēc pakalpojumu saņēmēja individuāla pieprasījuma. Vienlaikus, Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīvas 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Direktīva par elektronisko tirdzniecību), kas transponēta, tostarp ar Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumu), 2. panta b) punkts nosaka, ka “pakalpojumu sniedzējs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas sniedz informācijas sabiedrības pakalpojumu. Attiecīgi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma 1. panta pirmās daļas 2. punkts kopsakarā ar 4.panta pirmās daļas 1. punktu nosaka, ka informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējs ir gan fiziska, gan juridiska persona.
     Ievērojot minēto, Regulā 2021/784 ietvertais termins “mitināšanas pakalpojumu sniedzējs” aptver gan fiziskas, gan juridiskas personas, kas sniedz attiecīgo pakalpojumu. Tādējādi arī Regulā 2021/784 ietvertās normas par sodiem ir attiecināmas gan uz attiecīgajām fiziskām, gan juridiskām personām.
     Attiecīgi Regulas 2021/784 18. panta 1. punkts paredz to Regulas 2021/784 normu uzskaitījumu, par kuru pārkāpumu ir paredzams sods dalībvalsts normatīvajos aktos. Minētais normu uzskaitījums faktiski paredz, ka sods ir nosakāms par attiecīgajās Regulas 2021/784 normās ietverto pienākumu neizpildi.
     Vienlaikus Regulas 2021/784 18. panta 1. punkts satur atsauci uz pārkāpumiem – informācijas nesniegšanu kompetentajai iestādei (3. panta 6. punkts, 5. panta 5. punkts, 14. panta 5. punkts, daļēji arī 17. pants) –, par kuriem nepieciešams paredzēt sodus. Tajā pašā laikā Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 3. panta pirmā daļa jau paredz administratīvo atbildību – brīdinājumu vai naudas sodu – par informācijas nesniegšanu, informācijas nepienācīgu sniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu iestādei. Līdz ar to, par Regulas 2021/784 3. panta 6. punktā un 5. panta 5.punktā pārkāpumiem projektā nav ietverts dublējošs regulējums par attiecīgajiem sodiem, bet projektā attiecīgi ir ietverts regulējums par sodiem par Regulas 2021/784 14. panta 5. punkta un 17. panta pārkāpumiem attiecībā uz informācijas nesniegšanu iestādei, kas pārsniedz spēkā esošo nacionālo normatīvo aktu tvērumu.
     Vienlaikus Regulas 2021/784 18. panta 1. punkts satur atsauci uz pārkāpumiem, kas faktiski pieļauti privāttiesisku attiecību ietvaros, proti:
     - 4. panta 7. punktā – izņemtā satura vai piekļuves tam neatjaunošana;
     - 10. pantā -  efektīva un pieejama sūdzības mehānisma satura sniedzēja attiecīgo tiesību un likumisko interešu aizsardzībai neizveide vai noteiktajām prasībām neatbilstoša īstenošana;
     - 11. pantā – paredzētās informācijas nesniegšana satura sniedzējiem.
     Tajā pašā laikā Regulas 2021/784 12. panta 1.d) apakšpunkts paredz pienākumu dalībvalstīm norīkot iestādi vai iestādes, kas būs kompetenta tostarp uzlikt sodus, ievērojot Regulas 2021/784 18. pantu. Papildus, kā minēts iepriekš, Regulas 2021/784 Preambulas 45. apsvērums paredz, ka dalībvalstīm būtu jāpieņem noteikumi par sodiem, kuri var būt administratīvi sodi vai kriminālsodi, kā arī, attiecīgā gadījumā, naudassodu piemērošanas vadlīnijas, no kā būtībā izriet, ka risinājums par sodiem nav nosakāms civiltiesiska risinājuma veidā. Tādējādi, konstatējot Regulas 2021/784 4.panta 7. punkta, 10. vai 11. panta pārkāpumu, kompetentajai iestādei, ņemot vērā Regulas 2021/784 18. panta 1. punktu, ir pienākums piemērot sodu, nevis atstāt attiecīgo jautājumu tikai pušu ziņā. Līdz ar to kompetentās iestādes pienākums ir uzraudzīt normatīvo aktu īstenošanu Regulas 2021/784 kontekstā, kas attiecīgi ir publiski tiesiskas nevis privāttiesiskas attiecības.
     Līdz ar to projekts paredz soda noteikšanu arī par Regulas 2021/784 4. panta 7.punkta, 10. vai 11. panta pārkāpumu. Analogs mehānisms jau ir paredzēts Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma 16. panta pirmajā daļā, proti, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir tiesīgs par Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20.jūnija Regulas (ES) 2019/1150 par taisnīguma un pārredzamības veicināšanu komerciālajiem lietotājiem paredzētos tiešsaistes starpniecības pakalpojumos (turpmāk – Regula 2019/1150) pārkāpumu piemērot tiešsaistes starpniecības platformu pakalpojumu sniedzējam soda naudu līdz 14 000 euro. Minētās regulas 3., 4. un 11.pants arī satur līdzīga veida normas kā Regulas 2021/784 10. un 11. pants.
      Savukārt sodu noteikšanā vispirms vērā ņemts Regulas 2021/784 12. panta 1.d)apakšpunktā kopsakarā ar 18. pantā noteiktais kompetences apmērs, kas piešķirams kompetentajai iestādei. Proti, minētās regulas normas neparedz iespēju kompetentajai iestādei vērsties, piemēram, pie interneta pakalpojumu sniedzēja un lūgt tam attiecīgi, piemēram, izņemt mitināšanas pakalpojumu sniedzēja uzturētajā pakalpojumu vidē konstatēto teroristisko saturu vai atspējot piekļuvi interneta pakalpojuma sniegšanai.
     Vienlaikus Regulas 2021/784 18. panta 3. punkts par sistēmisku un pastāvīgu izņemšanas rīkojuma (Regulas 2021/784 3.panta 3. punkts) neizpildi paredz nevis iespēju, piemēram, atspējot mitināšanas pakalpojumu sniedzēja sniegto pakalpojumu vai vērsties pie tā interneta pakalpojumu sniedzēja ar lūgumu to darīt, bet gan naudas soda noteikšanu (skat., piemēram, mutatis mutandis Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2012.gada 18. decembra sprieduma lietā Nr.3111/10 Ahmet Yıldırım v. Turkey 64., 67.punktu).
     Līdz ar to Regulas 2021/784 tvērums attiecībā uz sodiem ir atšķirīgs, piemēram, no Regulas 2019/1150 tvēruma, kas neparedz konkrētus soda veidus un apmērus, bet gan nosaka pilnīgu rīcības brīvību dalībvalstīm. Tādējādi Regulas 2021/784 nosacījuma par sodiem izpildē nebūtu piemērojams arī analogs mehānisms kā ir noteikts, piemēram, Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma 13. panta otrajā daļā.
     Vienlaikus attiecīgi vērā ņemams, ka, kā minēts iepriekš, Regulas 2021/784 18.panta 1. punkts starp pārkāpumiem, par kuriem nosakāms sods, paredz arī informācijas nesniegšanu vai nesniegšanu noteiktajā termiņā kompetentajai iestādei. Latvijas Republikā, kā iepriekš noteikts, sods par normatīvajos tiesību aktos noteiktās informācijas nesniegšanu, informācijas nepienācīgu sniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu iestādei ir paredzēts Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 3. pantā. Šajā pantā ir paredzēts apvienot visus pārkāpumus, kas saistīti ar normatīvajos aktos noteiktas informācijas sniegšanu iestādei (sk. likumprojekta “Administratīvo sodu likums par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā” (Nr. 342/Lp13) sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) I. sadaļas 2. punktā esošo skaidrojumu par administratīvajiem pārkāpumiem pārvaldes jomā).
      Minētais likums administratīvo atbildību paredz arī par amatpersonas likumīgo prasību neizpildi. Attiecīgie pārkāpumi ir daļa no tiem, kas ietverti arī  Regulas 18.panta 1. punktā.
      Vienlaikus Regulas 2021/784 18. panta 3. punkts paredz, ka par sistēmātisku un pastāvīgi izņemšanas rīkojuma neizpildi, nosakāms tieši naudas sods.
      Tāpat vēršama uzmanība, ka būtisks elements efektīva mehānisma nodrošināšanā Regulas 2021/784 īstenošanā ir attiecīgā teroristiskā satura ātras izņemšanas nodrošināšana. Kā tas skaidrots, piemēram, arī Regulas 2021/784 Preambulas 17. apsvērumā un iestrādāts Regulas 2021/784 3. panta 3. punktā, nozīmīgs pakalpojuma sniedzēja pienākuma izņemt saturu vai padarīt to nepieejamu elements ir tieši nekavējoša (cik drīz vien iespējams un jebkurā gadījumā stundas laikā) šī satura izņemšana no publiskās aprites. Proti, ņemot vērā ātrumu, kādā informācija izplatās tiešsaistē, kā arī šī satura tālāk-izplatīšanu, tieši tostarp satura izņemšanas ātrums ir būtisks potenciāli negatīvo seku mazināšanai.
     Līdz ar to Regulas 2021/784 18. panta 1. punkta izpildē, ievērojot attiecīgo pārkāpumu sabiedrisko bīstamību, kā rezultātā var tikt veicināta teroristiska satura izplatīšana tiešsaistē, kā arī apstākli, ka vairumā gadījumu izpildāmie pienākumi mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, par kuru neīstenošanu nosakāms sods, izriet tieši no Regulas 2021/784, sodi izraudzīti kā piemērojami administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros.
     Samērīgu, iedarbīgu un atturošu sodu veidu noteikšanā par Regulas 2021/784 18.panta 1. punktā noteiktajiem pārkāpumiem vērā ņemta attiecīgo pārkāpumu būtība, tostarp citos līdzīgu nozaru normatīvajos aktos paredzētie attiecīgie soda veidi un apmēri:
     - pārkāpumi patērētāju tiesību aizsardzības jomā un tamlīdzīgi pakalpojumu lietotāju tiesību pārkāpumi, piemēram, Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 37. panta sestā daļa – par tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas noteikumu pārkāpšanu (juridiskām personām sods līdz 280 naudas soda vienībām);
     - Elektronisko sakaru likuma 80. pants par galalietotāju tiesību pārkāpšanu (juridiskajām personām sods līdz 2800 naudas soda vienībām);
     - Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma 16. panta pirmā daļa – Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir tiesīgs par Regulas 2019/1150 pārkāpumu piemērot tiešsaistes starpniecības platformu pakalpojumu sniedzējam soda naudu līdz 14 000 euro (divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienības ekvivalenti);
     - Administratīvo sodu likums par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā:
    a) 3.panta pirmā daļa – “Par informācijas nesniegšanu, informācijas nepienācīgu sniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu iestādei, izņemot šā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā paredzētos pārkāpumus, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai- no četrpadsmit līdz divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienībām”;
   b) 4. pants – “Par amatpersonas likumīgo prasību nepildīšanu vai amatpersonas darbības traucēšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no četrpadsmit līdz divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienībām.”;
     - Reklāmas likuma 4. pants par aizliegumiem, kas ievērojami reklāmas veidošanā un 20. panta pirmā daļa – uzraudzības iestāde par normatīvo aktu prasībām neatbilstošas reklāmas sniegšanu vai izplatīšanu ir tiesīga uzlikt soda naudu līdz 14 000 euro (divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienības ekvivalenti);
     - Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 23.² panta pirmās daļas 3. punkts un 26. panta pirmās daļas 8. punkts attiecībā uz aizliegumu ietvert teroristiska satura informāciju, kā arī
   a) 78. panta pirmā daļa – “Par šajā likumā noteiktās kārtības pārkāpšanu audio un audiovizuālo komerciālo paziņojumu sniegšanā vai izplatīšanā piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no septiņām līdz divdesmit astoņām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – no četrpadsmit līdz tūkstoš četrsimt divdesmit naudas soda vienībām”;
   b) 79. panta pirmā daļa – “Par elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības neatbilstību elektroniskā plašsaziņas līdzekļa iesniegtajiem un šajā likumā paredzētajiem televīzijas un radio programmu darbības pamatnosacījumiem piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no desmit līdz simt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai –  no simt līdz divtūkstoš naudas soda vienībām.”.
     Ievērojot minēto, Regulas 2021/784 18. panta 1. punktā ietverto pārkāpumu ietvaros kopumā var nosacīti izšķirt trīs pārkāpumu grupas, par kuriem attiecīgi projektā paredzēts sods:
     1) pārkāpumi, kas saistīti ar pakalpojumu lietotāju tiesību neievērošanu (līdzīgi kā pārkāpumi patērētāju tiesību aizsardzības jomā un tamlīdzīgi pakalpojumu lietotāju tiesību pārkāpumi, tostarp elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā) – Regulas 2021/784 ietvaros – 4. panta 2. punkts, 5. panta 1. punkts, 5. panta 2. punkts, 5.panta 3. punkts, 7. pants, 10. pants, 11. pants. Ņemot vērā, ka normatīvajos aktos noteiktie sodi variē dažādu nozaru ietvaros, kā arī, ievērojot pārkāpumu cēlonisko ietekmi attiecībā uz teroristiska satura izplatīšanu kā to paredz Regula 2021/784, par attiecīgajiem pārkāpumiem sods projektā paredzēts kā puse no Administratīvās atbildības likuma 16.panta ceturtajā daļā noteiktā maksimālā soda jeb kā brīdinājums vai naudas sods fiziskajai personai līdz divsimt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – līdz divi tūkstoši naudas soda vienībām;
     2) pārkāpumi, kas saistīti ar pārvaldi (pārvaldes uzdevumu īstenošanu) (līdzīgi kā Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 3. panta pirmā daļa un 4.pants), kas Regulas 2021/784 ietvaros ir –  4. panta 7. punkts, 5. panta 6. punkts, 15. panta 1.punkts, 17. pants. Ņemot vērā attiecīgo pārkāpumu raksturu, proti, ka pēc būtības tie ir smagāki nekā Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 3. panta pirmajā daļā un 4. pantā noteiktie pārkāpumi, attiecīgi sods projektā paredzēts kā brīdinājums vai naudas sods fiziskajai personai līdz trīssimt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – līdz trīs tūkstoši naudas soda vienībām;
     3) pārkāpumi, kas saistīti ar sabiedrības drošību – īpaši smagi pārkāpumi (Regulas 2021/784 3. panta 3. punkts, 6. pants, 14. panta 5. punkts), par kuriem, ņemot vērā to raksturu, sabiedrisko bīstamību (attiecīgi teroristiska satura izplatīšanas pieļaušana) faktiski paredzams maksimālais Administratīvās atbildības likuma 16. panta ceturtajā daļā noteiktais sods – attiecīgi brīdinājums vai naudas sods fiziskajai personai līdz četrsimt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – līdz četri tūkstoši naudas soda vienībām.
     Tādējādi projekts paredz:
    (1) Par regulas 2021/784 3. panta 3. punktā noteiktā pienākuma izņemt izņemšanas rīkojumā norādīto teroristisku saturu vai atspējot piekļuvi teroristiskam saturam visās dalībvalstīs noteiktajā termiņā neizpildi mitināšanas pakalpojumu sniedzējam piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz četrsimt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – līdz četri tūkstoši naudas soda vienībām;
    (2) Par regulas 2021/784 4. panta 2. punktā noteiktā pasākuma neveikšanu, kas vērsts uz izņemtā satura vai piekļuves tam atjaunošanu mitināšanas pakalpojumu sniedzējam piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz divsimt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – līdz divi tūkstoši naudas soda vienībām;
    (3) Par regulas 2021/784 4. panta 7. punktā noteiktā pienākuma nekavējoties atjaunot saturu vai piekļuvi tam neizpildi mitināšanas pakalpojumu sniedzējam piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz trīssimt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – līdz trīs tūkstoši naudas soda vienībām;
    (4) Par regulas 2021/784 5. panta 1. punktam neatbilstošiem mitināšanas pakalpojumu sniedzēja komerciālajiem noteikumiem, kas ļautu vērsties pret attiecīgā mitināšanas pakalpojuma ļaunprātīgu izmantošanu tiešsaistē teroristiska satura izplatīšanai sabiedrībā, vai to nepiemērošanu mitināšanas pakalpojumu sniedzējam piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz divsimt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – līdz divi tūkstoši naudas soda vienībām;
    (5) Par regulas 2021/784 5. panta 2. punktā noteikto konkrēto pasākumu neveikšanu, kas vērsti uz sniegto mitināšanas pakalpojumu aizsardzību pret teroristiska satura izplatīšanu sabiedrībā mitināšanas pakalpojumu sniedzējam piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz divsimt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – līdz divi tūkstoši naudas soda vienībām;
    (6) Par veikto konkrēto pasākumu, kas vērsti uz sniegto mitināšanas pakalpojumu aizsardzību pret teroristiska satura izplatīšanu sabiedrībā, neatbilstību regulas 2021/784 5. panta 3. punktā noteiktajām prasībām mitināšanas pakalpojumu sniedzējam piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz divsimt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – līdz divi tūkstoši naudas soda vienībām;
    (7) Par regulas 2021/784 5. panta 6. punktā minētā lēmuma, kurā pieprasīts īstenot pasākumus, kas vērsti uz sniegto mitināšanas pakalpojumu aizsardzību pret teroristiska satura izplatīšanu sabiedrībā, kā noteikts regulas 2021/784 5. panta 2. un 3.punktā, neizpildi mitināšanas pakalpojumu sniedzējam piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz trīssimt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – līdz trīs tūkstoši naudas soda vienībām;
    (8) Par izņemtā teroristiskā satura vai teroristiskā satura, kam ir atspējota piekļuve, vai ar to saistīto datu nesaglabāšanu noteiktajā termiņā, vai regulas 2021/784 6. pantā noteikto piemērotu tehnisko un organizatorisko aizsardzības pasākumu nenodrošināšanu, kas vērsti uz  izņemtā teroristiskā satura un ar to saistīto datu aizsardzību mitināšanas pakalpojumu sniedzējam piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz četrsimt  naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – līdz četri tūkstoši naudas soda vienībām;
    (9) Par regulas 2021/784 7. pantā noteikto pārredzamības pienākumu neizpildi, proti, skaidra politikas, ar ko mitināšanas pakalpojumu sniedzējs vēršas pret teroristiska satura izplatīšanu, izklāsta nenodrošināšanu komerciālajos noteikumos vai noteiktā pārredzamības ziņojuma nepublicēšanu, vai noteiktajām prasībām neatbilstošu pārredzamības ziņojuma publicēšanu mitināšanas pakalpojumu sniedzējam piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz divsimt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – līdz divi tūkstoši naudas soda vienībām;
    (10) Par regulas 2021/784 10. pantā noteiktā efektīva un pieejama sūdzības mehānisma satura sniedzēja attiecīgo tiesību un likumisko interešu aizsardzībai neizveidi vai neatbilstošu īstenošanu mitināšanas pakalpojumu sniedzējam piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz divsimt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – līdz divi tūkstoši naudas soda vienībām;
    (11) Par regulas 2021/784 11. pantā noteiktās informācijas par teroristiska satura izņemšanu vai piekļuves tam atspējošanu, attiecīgo darbību iemesliem un tiesībām apstrīdēt izņemšanas rīkojumu nesniegšanu satura sniedzējiem mitināšanas pakalpojumu sniedzējam piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz divsimt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai– līdz divi tūkstoši naudas soda vienībām;
    (12) Par regulas 2021/784 14. panta 5. punktā noteiktās informācijas par teroristisku saturu, kas saistīts ar tūlītējiem draudiem dzīvībai nekavējošu nesniegšanu attiecīgajai iestādei, kas atbildīga par noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu, vai attiecīgi kontaktpunktam, kā arī Eiropolam, mitināšanas pakalpojumu sniedzējam piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz četrsimt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – līdz četri tūkstoši naudas soda vienībām;
    (13) Par regulas 2021/784 15. panta 1. punktā noteiktā kontaktpunkta nenorīkošanu vai neizveidi izņemšanas rīkojumu saņemšanai ar elektroniskiem līdzekļiem un to ātrai apstrādei vai informācijas par kontaktpunktu nepubliskošanu mitināšanas pakalpojumu sniedzējam piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz trīssimt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – līdz trīs tūkstoši naudas soda vienībām;
    (14) Par regulas 2021/784 17. pantā noteiktā juridiskā pārstāvja, kam piešķirtas atbilstošas pilnvaras un resursi, lai izpildītu kompetento iestāžu izdotus izņemšanas rīkojumus un lēmumus un lai sadarbotos ar kompetentajām iestādēm, nenorīkošanu vai informācijas par juridisko pārstāvi nesniegšanu kompetentajai iestādei, vai nepubliskošanu mitināšanas pakalpojumu sniedzējam piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz trīssimt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – līdz trīs tūkstoši naudas soda vienībām.
     Savukārt Regulas 18. panta 3. punkts paredz, ka gadījumā, ja mitināšanas pakalpojumu sniedzējs sistemātiski vai pastāvīgi nepilda Regulas 2021/784 3. panta 3.punktā paredzēto pienākumu, tam piemēro naudas sodu apjomā līdz 4 % no mitināšanas pakalpojumu sniedzēja kopējā apgrozījuma iepriekšējā saimnieciskajā gadā.
     Attiecīgi, kā iepriekš minēts, Administratīvās atbildības likuma 16. panta ceturtā daļa paredz, ka maksimālais naudas sods fiziskajām personām ir 400 naudas soda vienību, bet juridiskajām personām – 4000 naudas soda vienību. Vienlaikus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 288. panta otro daļu, regulas ir tieši piemērojamas.
     Attiecīgi Regula 2021/784 pieņemta, pamatojoties īpaši uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pantu, Līguma par Eiropas Savienību 5. pantu attiecībā uz Savienības un dalībvalstu kompetenču sadali.
     Ievērojot minēto, Regulas 18. panta 3. punktā noteiktā soda apmērs, kas paredzēts par sistēmisku un pastāvīgu Regulas 2021/784 3. panta 3. punkta nepildīšanu ir tieši piemērojams un ir vienāda juridiskā spēka tiesību norma kā Administratīvās atbildības likuma 16. panta ceturtā daļa. Vienlaikus attiecīgā regulas norma paredz speciālo regulējumu– soda apmēru –, kas piemērojams par tās 18. panta 3. punktā noteikto pārkāpumu.
     Tādējādi Regulas 2021/784 18. panta 3. punktā noteiktā īstenošanai, piemērojams Administratīvās atbildības likuma 16. panta sestajā daļā noteiktais izņēmums, proti, maksimālais naudas soda apmērs fiziskajām un juridiskajām personām ar likumu noteiktajā administratīvā soda sankcijā drīkst tikt pārsniegts, ja lielāka naudas soda nepieciešamība ir noteikta Latvijas Republikai saistošā starptautiskajā tiesību aktā.
          Attiecīgi projekts paredz:
     (15) Par sistemātisku vai pastāvīgu teroristiska satura neizņemšanu vai piekļuves tam neatspējošanu visās dalībvalstīs noteiktajā termiņā mitināšanas pakalpojumu sniedzējam piemēro naudas sodu apjomā līdz 4 % no mitināšanas pakalpojumu sniedzēja kopējā apgrozījuma iepriekšējā saimnieciskajā gadā.
      Regula 2021/784 kļuvusi piemērojama 2022. gada 7. jūnijā, līdz ar to projekta spēkā stāšanās paredzēta vispārējā kārtībā.