Anotācija (ex-ante)

21-TA-1612: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valstij dividendēs izmaksājamo valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Radio" peļņu par 2020. gadu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Projekts izstrādāts, lai novirzītu sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa – valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Radio" (turpmāk – Latvijas Radio) rīcībā 2020. gada pārskata gada neto peļņu 50 679 euro (peļņa) apmērā un novirzīt šos finanšu līdzekļus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā un Latvijas Radio vidēja termiņa darbības stratēģijā 2019. – 2022. gadam noteikto mērķu sasniegšanai, veicot 2020. gada peļņas novirzīšanu iepriekšējo gadu zaudējumu segšanai, lai nodrošinātu sabiedriskā pasūtījuma izpildi. Tā rezultātā Latvijas Radio varēs veikt vienreizēju investīciju, lai izviedotu mobilo apliāciju sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai citastarp digitālā formātā, sasniedzot auditoriju, kas nelieto radio saturu linārā formātā. Šim mērķim nepieciešama vienreizēja investīcija un turpmāki papildu finanšu līdekļi no valsts budžeta nebūs nepieciešami, visas turpmākās izmaksas tiks segtas no ikgadējā Latvijas Radio budžeta. Peļņas sagalabāšana Latvijas Radio rīcībā ir svarīga, lai nodrošinatu sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa attīstību un veiksmīgu sabiedriskā pasūtījuma īstenošanu.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Projekts paredz saglabāt Latvijas Radio rīcībā 2020.gada pārskata gada neto peļņu 50 679 euro apmērā un novirzīt šos finanšu līdzekļus iepriekšējo gadu zaudējumu segšanai, lai nodrošinātu sabiedriskā pasūtījuma izpildi. Tā rezultātā Latvijas Radio varēs veikt vienreizēju investīciju, lai izviedotu mobilo apliāciju sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai digitālā formātā. Šim mērķim nepieciešama vienreizēja investīcija un turpmāki papildu finanšu līdekļi no valsts budžeta nebūs nepieciešami, visas turpmākās izmaksas tiks segtas no ikgadējā Latvijas Radio budžeta. 
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Sabiedriskais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis – Latvijas Radio ir valsts kapitālsabiedrība, kuras pamatkapitālu veido valsts ieguldītā manta. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (turpmāk – Padome) līdz 2021. gada 4. augustam pildīja  Latvijas Radio valsts kapitāla daļu turētāja un veica tās dalībnieku sapulces funkcijas.
Saskaņā ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma pārejas noteikumu 1.punktu pēc Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma spēkā stāšanās (2021. gada 1. janvārī) līdz dienai, kad atbilstoši likuma prasībām ir izveidota Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome pilnā sastāvā (2021. gada 4. augustā), jautājumos, kas skar sabiedriskos elektroniskos plašsaziņas līdzekļus, to pārvaldību un sabiedrisko pasūtījumu, piemērojami Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma noteikumi, kas ir spēkā līdz dienai, kad stājas spēkā šis likums. Tādējādi attiecībā uz Latvijas Radio pārvaldību līdz 2021. gada 4. augustam bija jāpiemēro Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums redakcijā, kas bija spēkā līdz 2020. gada 31. decembrim.
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma pārejas noteikumu 5. punkts nosaka, ka: "Pēc Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pilnīgas izveidošanas Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome nekavējoties nodod tai lietvedību, kas saistīta ar sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, to pārvaldību un sabiedrisko pasūtījumu." Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome tika izveidota 2021. gada 4. augustā un atbilstoši Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma 4. panta ceturtajai daļai ir Latvijas Radio kapitāla daļu turētāja un veic Latvijas Radio dalībnieku sapulces funkcijas.
2021. gada 20. maijā ar lēmumu Nr. 222/1-2 "Par valsts SIA "Latvijas Radio" 2020. gada pārskata apstiprināšanu" Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome apstiprināja Latvijas Radio 2020. gada pārskatu un lēma par iepriekšējo gadu Latvijas Radio zaudējumu segšanu no 2020. gada peļņas.
Latvijas Radio galvenais uzdevums ir sabiedriskā pasūtījuma programmu veidošana un izplatīšana. Latvijas Radio darbības pamatmērķis nav peļņas gūšana (Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma (redakcijā, kas spēkā līdz 2020. gada 31. decembrim) 5. panta trešā daļa, 7. panta pirmā daļa, tas noteikts arī pašreiz spēkā esošajā kā arī Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma 10. panta otrajā daļā).
Attiecībā uz Latvijas Radio pārvaldību pēc Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes izveides pilnā sastāvā ir piemērojams Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums, tā 7. panta desmitajā daļā ir noteikts, ka: "Sabiedriskais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis ienākumus no saimnieciskās darbības, kā arī peļņu izmanto sabiedriskā pasūtījuma izpildei. Sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa peļņa netiek izmaksāta dividendēs."
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Latvijas Radio laikā no 2020. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim darbības periodā ir radusies peļņa 50 679 euro. Atbilstoši Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma 7. panta desmitajai daļai tā pilnā apmērā būtu atstājama Latvijas Radio rīcībā.
Ņemot vērā Latvijas Radio noteikto vispārējo stratēģisko mērķi, Latvijas Radio izstrādāja vidēja termiņa darbības stratēģiju 2019. – 2022. gadam, kas ir saskaņota ar Pārresoru koordinācijas centru un apstiprināta ar Padomes lēmumu 2019. gada 28. martā.
Latvijas Radio 2020. gada peļņas saglabāšana Latvijas Radio rīcībā pamatojama ar to, ka laikā no 2014. līdz 2017. gadam, kā arī 2019. gadā Latvijas Radio strādāja ar zaudējumiem un nevarēja pilnvērtīgi attīstīt jaunas Latvijas Radio radītā satura izplatīšanas platformas.
Paturot 2020. gada peļņu Latvijas Radio rīcībā, t.i., neiemaksājot to valsts budžetā kā dividendes, Latvijas Radio varēs pilnvērtīgāk nodrošināt sabiedriskā pasūtījuma īstenošanu, t.sk. straujāk attīstīt multimedialitāti, jaunas satura izplatīšanas platformas un no lineārā satura atvasinātos produktus.
Latvijas Radio ir izstrādāta Podkāstu attīstības stratēģija 2021. - 2024. gadam, Digitālās komunikācijas un satura virzīšanas stratēģija 2020. - 2022. gadam, kas cita starpā paredz jaunu un inovatīvu digitālo formātu attīstību un ieviešanu, podkāstu satura attīstīšanu, Latvijas Radio Arhīva unikālo materiālu pielāgošanu podkāstu formātam, multimediālo produktu attīstīšanu un virzīšanu, paplašinot Latvijas Radio auditoriju, vienotas Latvijas Radio lietotnes izveidošanu, tādējādi nodrošinot Latvijas Radio satura ērtāku un mūsdienu satura lietošanas paradumiem atbilstošāku lietošanu, līdz ar ko būtu pamatoti ļaut paturēt Latvijas Radio rīcībā 2020. gada peļņu 50 679 euro apmērā, neizmaksājot to dividendes.
Lēmums par Latvijas Radio 2020. gada peļņas 50 679 euro apmērā novirzīšanu iepriekšējo gadu zaudējumu segšanai, lai nodrošinātu sabiedriskā pasūtījuma izpildi, ir saskaņots ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi.
Atbilstoši Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma 9. panta otrajai daļai: "Sabiedriskais pasūtījums aptver visas sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības satura veidošanā, vadībā, izplatīšanā, pieejamības nodrošināšanā, arhivēšanā, kā arī tehnoloģiju nodrošināšanā un infrastruktūras uzturēšanā."
Ievērojot minēto, tiek ierosināts dividendēs izmaksājamo peļņas daļu saglabāt Latvijas Radio rīcībā un novirzīt Latvijas Radio sabiedriskā pasūtījuma nodrošināšanai.
Papildus jāuzsver, ka Latvijas Radio ir viens no zemākajiem sabiedriskā medija finansējumiem starp Eiropas valstīm un arī zemākais starp Baltijas valstīm.
Risinājuma apraksts
Ievērojot iepriekš sniegto pamatojumu un saskaņā ar MK noteikumu Nr. 806 11.2.3. apakšpunktu, Padome, saskaņojot savu lūgumu ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi kā Latvijas Radio valsts kapitāla daļu turētāju no š.g. 4. augusta, lūdz atļauju Latvijas Radio 2020. gada peļņu 50 679 euro apmērā saglabāt Latvijas Radio rīcībā, novirzot šos finanšu līdzekļus Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā un Latvijas Radio vidēja termiņa darbības stratēģijā 2019. – 2022. gadam noteikto mērķu sasniegšanai un sabiedriskā pasūtījuma izpildei.
Tā rezultātā Latvijas Radio varēs veikt vienreizēju investīciju, lai izviedotu mobilo apliāciju sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai citastarp digitālā formātā, sasniedzot auditoriju, kas nelieto radio saturu linārā formātā. Šim mērķim nepieciešama vienreizēja investīcija un turpmāki papildu finanšu līdekļi no valsts budžeta nebūs nepieciešami, visas turpmākās izmaksas tiks segtas no ikgadējā Latvijas Radio budžeta. Peļņas sagalabāšana Latvijas Radio rīcībā ir svarīga, lai nodrošinatu sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa attīstību un veiksmīgu sabiedriskā pasūtījuma īstenošanu.
Atbilstoši MK noteikumu Nr. 806 6. punktam, valsts atteikšanās no tai izmaksājamās Latvijas Radio peļņas daļas ir vērtējama kā ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu saderīgs komercdarbības atbalsts, kurš tiek sniegts, ievērojot Komisijas paziņojumā par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu sabiedriskajai apraidei (2009/C 257/01) noteikto.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?
Nē

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2021
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2022
2023
2024
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
193 717 254
-50 679
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
193 717 254
-50 679
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
193 717 254
-50 679
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
193 717 254
-50 679
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-50 679
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
-

4.2. Cita informācija

-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?
-

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi