Anotācija (ex-ante)

2022. gada 1. jūlijā stāsies spēkā grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas paredz, ka turpmāk mēnešalgu grupām tiek noteikts ne tikai maksimālais apmērs, bet arī minimums un viduspunkts, tādējādi veidojot intervālu. Intervāla minimums, viduspunkts un maksimums ir izteikti kā koeficienti pret bāzes mēnešalgu. 

Ņemot vērā grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, noteikumos jānosaka mēnešalgas noteikšanas kārtība, tas ir, kas jāņem vērā, nosakot amatpersonas (darbinieka) individuālo mēnešalgu intervāla ietvaros.
Noteikumu projekts paredz, ka iestāde, lai noteiktu amatpersonu (darbinieku) mēnešalgu intervāla ietvaros, ņem vērā šādus kritērijus:
1. profesionālā kvalifikācija un kompetences;
2. darba snieguma līmenis;
3. regulārais darba apjoms.
Norādāms, ka šādi kritēriji tika noteikti arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonām (darbiniekiem) (Noteikumu Nr. 66 19.⁵ punktā), jo no 2021. gada 1. janvāra Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā ir ietverts jauns  pielikums "Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu (darbinieku) mēnešalgu grupas un to mēnešalgas intervāli", kur mēnešalgu intervāli izteikti koeficientos pret bāzes algu.
Ņemot vērā noteikumu projektā paredzētos kritērijus individuālās mēnešalgas noteikšanai intervāla ietvaros, iestādēm jāizstrādā iekšējie darba samaksas noteikumi, kas skaidros individuālās mēnešalgas noteikšanas kārtību, lai tā balstītos uz objektīviem un izmērāmiem kritērijiem un atbilstu nodarbināto profesionālajai kvalifikācijai un kompetencēm (t.i., faktiskajām profesionālajām spējām jeb kapacitātei veikt darba pienākumus), darba kvalitātei (t.i., darba snieguma līmenim – mērķu sasniegšanai, uzdevumu izpildei) un regulārajam darba apjomam (viena amata veicējiem tas var būt atšķirīgs), veicinot taisnīga atalgojuma līmeņa noteikšanu (taisnīgums nozīmē, ka par vienādas vērtības un kvalitātes darbu tiek noteikts vienāds atalgojums) un stimulējot nodarbinātos pastāvīgi uzlabot savu sniegumu.
Iekšējie darba samaksas noteikumos jānosaka, kādi būs mēnešalgas līmeņi jeb soļi vai pakāpes intervāla ietvaros un jānodefinē kritēriji katra nākamā soļa (līmeņa, pakāpes) sasniegšanai. Mēnešalgas kritērijiem jāatspoguļo objektīvas un stabilas (pastāvīgas) atšķirības nodarbināto darba sniegumā un regulārajā darba apjomā (mēnešalgai jābūt stabilai un paredzamai; tā nevar mainīties katru mēnesi, tā var tikt samazināta, ja būtiski mainās kritēriji (piemēram, darba snieguma līmenis neatbilst prasībām, tā var arī pieaugt, nodarbinātajam sasniedzot nākamo profesionālās kvalifikācijas, snieguma un regulārā darba apjoma pakāpi). Tādi darba aspekti, kuri var nozīmīgi variēt īsā laika periodā (piemēram, konkrēta uzdevuma izpilde ārpus plānotā vai īpaši sasniegumi konkrētā laika periodā u.tml.), jāietver darba samaksas mainīgajā daļā – piemaksu un prēmiju kritērijos. Minētie atalgojuma noteikšanas principi nozīmē ļoti atbildīgu un tālredzīgu pieeju jau nodarbināto sākotnējās individuālās mēnešalgas noteikšanā, lai neveidotos situācija, kad nodarbinātais nesasniedz tādu snieguma līmeni, kādu paredz attiecīgā mēnešalga.
Kritēriju saturs un gradācija (pakāpes) iestādei jānosaka patstāvīgi, ņemot vērā tās funkcijas, stratēģiju, prasības cilvēkresursu kvalifikācijai un kompetencēm, kā arī darba apjoma sadalījumu.

Tiešo vadītāju atbildība ir pastāvīgi objektīvi novērtēt individuālā atalgojuma kritērijus (t.i., nodarbināto kvalifikāciju, darba sniegumu un darba apjomu), lai nemazinātos nodarbināto motivācija netaisnīgi noteikta atalgojuma dēļ, un iestādes vadībai un personāla vadības speciālistiem jāraugās, lai kopumā iestādē noteiktās mēnešalgas būtu taisnīgas visas iestādes līmenī.
Profesionālā kvalifikācija un kompetences – nozīmē amatpersonas (darbinieka) izglītības un papildu izglītības līmeni, profesionālās pieredzes ilgumu gados atbilstoši amata prasībām, vadītājiem – arī darbinieku vadīšanas pieredzes ilgumu gados.
Iestāde var diferencēt amatpersonas (darbiniekus) grupās atbilstoši tam, cik attīstīta ir viņu kvalifikācija un kompetences atbilstoši amata prasībām. Pamata gradācija ir:
•        amatpersonas (darbinieka) kvalifikācija un kompetences atbilst amata prasībām;
•        amatpersonas (darbinieka) kvalifikācija un kompetences daļēji atbilst amata prasībām: darbinieks audzē pieredzi un (vai) apgūst attiecīgas izglītības programmas;
•        amatpersonas (darbinieka) kvalifikācija un kompetences pārsniedz amata prasības – var būt mentors citiem, augsta līmeņa eksperts.
Tāpat var veidot vairāk pakāpju, niansētāku diferenciāciju, lai veicinātu mācīšanos un pastāvīgu izaugsmi. Var izcelt kādu specifisku prasmi, par kuru piešķir augstāku pakāpi, ja tādas prasmes citiem nav un tā ir nepieciešama, piemēram, prasmes darbā ar kibernoziegumiem.
Darba sniegums –raksturo darba rezultātu sasniegšanu atbilstoši izvirzītajiem mērķiem un sasniedzamajiem rezultātiem.
Iestāde var diferencēt amatpersonas (darbiniekus) grupās atbilstoši tam, cik produktīvs ir viņa sniegums, kādi ir darba rezultāti caurmērā. Pēc analoģijas ar esošo darba izpildes novērtēšanu, tam ir līdzība ar mērķu un amata pienākumu novērtēšanu. Pamata gradācija ir:
•        amatpersonas (darbinieka) sniegums atbilst gaidītajam;
•        amatpersonas (darbinieka) sniegums daļēji atbilst gaidītajam: piemēram, ir grūtības ar iekļaušanos termiņos vai darbs nav pietiekami kvalitatīvs – ir kļūdas, neatbilst kvalitātes standartiem, nespēj tikt galā ar sarežģītākiem uzdevumiem utt.;
•        amatpersonas (darbinieka) sniegums pārsniedz gaidīto – amatpersona (darbinieks) ir izcilnieks rezultātu sasniegšanā, lielāko daļu darba izpilda augstā kvalitātē, pieder pie t.s. "atslēgas cilvēkiem" jeb "biznesa virzītājiem".
Tāpat var veidot vairāk pakāpju, niansētāku diferenciāciju, lai veicinātu snieguma kvalitātes pastāvīgu pieaugumu.
Regulārais darba apjoms – nozīmē regulārā darba apjoma līmeni, salīdzinot ar citiem līdzīga amata (darba) veicējiem.
Iestāde var diferencēt amatpersonas (darbiniekus) grupās atbilstoši tam, cik liels ir tā regulārais darba apjoms – nevis izņēmuma gadījumos, bet caurmērā gada laikā. Pamata gradācija ir:
•        amatpersonas (darbinieka) darba apjoms atbilst standarta apjomam jeb noslodzei attiecīgajā amatā;
•        amatpersonas (darbinieka) darba apjoms ir mazāks, salīdzinot ar līdzīga darba veicējiem (piemēram, izskatāmo dokumentu, lietu u.c. ir mazāk nekā citiem darbiniekiem un (vai) tās ir vienkāršākas);
•        amatpersonas (darbinieka) darba apjoms ir augstāks nekā citiem līdzīga darba veicējiem: piemēram, konkrētās jomas specifikas dēļ darba apjoms vai nu ir lielāks, vai arī risināmie jautājumi ir sarežģītāki.
Šim kritērijam būtu jāliek mazs īpatsvars.
Viens no veidiem, kā argumentēt palielinātas slodzes vērtējumu, ir, piemēram, amatpersonai (darbiniekam) ir vairāk uzdevumu nekā citiem līdzīga amata (darba) veicējiem, papildu pienākumi, citas saimes pienākumi. Tomēr tikai tad, ja kopsummā tas veido slodzes palielinājumu darba laika un intensitātes ziņā.
Kritērijs ir domāts, lai identificētu un attiecīgi atalgotu palielinātu un samazinātu regulāro slodzi (nevis to mērītu).

Ievērojot minētos kritērijus, iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona nosaka amatpersonas (darbinieka) konkrēto mēnešalgas apmēru Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu atlīdzības likuma 3. pielikumā attiecīgajai mēnešalgu grupai paredzētā mēnešalgas intervāla ietvaros.
Jāuzsver, ka individuālās mēnešalgas kritērijiem jāraksturo tieši amatpersona (darbinieks) un tās sniegums, nevis amats, t.i., individuālās mēnešalgas kritērijos nebūtu dublējami tie kritēriji, kas raksturo amatu un jau ir novērtēti, nosakot amata atrašanos mēnešalgu grupā – izglītības un pieredzes prasības amatam, darba un domāšanas sarežģītība, sadarbības un vadības funkciju mērogs un raksturs un atbildība par resursiem un lēmumiem.
Atbilstoši labajai praksei iestādei, nosakot individuālo mēnešalgu, būtu jānodrošina, ka lielākajai daļai (aptuveni 60-70 %) amatpersonu (darbinieku) individuālā mēnešalga atbilst iestādes noteiktā diapazona vidējam līmenim (+/- 5 % no diapazona viduspunkta) un ne vairāk par 30 % amatpersonu (darbinieku) pārsniedz diapazona vidējo līmeni (viduspunkts + 5 %). Ja tas nav iespējams uzreiz algu budžeta apmēra dēļ, tad iestāde sākotnēji veido savu intervālu kopējā intervāla ietvaros, nepārsniedzot tā robežas, piemēram, nosaka, ka maksimālā mēnešalga šajā iestādē pagaidām atradīsies 20 % zem kopējā intervāla maksimālās robežas, attiecīgi zemāks būs arī viduspunkts. Ļoti ieteicams censties nenoteikt mēnešalgas, kuras atrodas zem minimālās robežas, bet, ja tas nav iespējams uzreiz, tad jāizstrādā plāns pakāpeniskām mēnešalgu izmaiņām, lai 5 gadu periodā iestādē vairs nebūtu mēnešalgu, kuras nesasniedz intervāla minimālo robežu. Tas pirmām kārtām panākams, pareizi (nevis paaugstināti) klasificējot amatus un pārskatot funkcijas un procesus. 

Tāpat noteikumu projekts paredz noteikt, kādi kritēriji jāpiemēro amatpersonai (darbiniekam), stājoties amatā (dienestā, darbā) un amatpersonai (darbiniekam), kuru ieceļ vai pārceļ citā amatā vai pieņem darbā tajā pašā vai citā valsts tiešās pārvaldes iestādē. Šajos gadījumos pamatā tiek noteikts, ka sākotnēji piemēro tikai kritēriju – profesionālā kvalifikācija un kompetences, jo objektīvi nav iespējams novērtēt jaunas amatpersonas (darbinieka) darba sniegumu un regulāro darba apjomu. Attiecīgi šādos gadījumos ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā iestāde pārskata noteikto mēnešalgu atbilstoši visiem noteiktajiem kritērijiem.
Izņēmums no šīs kārtības, tas ir, uzreiz var noteikt amatpersonai (darbiniekam) mēnešalgu atbilstoši visiem kritērijiem, ja amatpersonai (darbiniekam), kuru ieceļ vai pārceļ citā amatā vai pieņem darbā tajā pašā vai citā valsts tiešās pārvaldes iestādē, iestāde tos var novērtēt, piemēram, pirms pārcelšanas vai pieņemšanas darbā, amatā ir zināms gan amatpersonas darba sniegums, gan tas kādu regulāro darba apjomu tas ir spējīgs veikt.

Kā arī noteikumu projekts paredz noteikt - ja amatpersona (darbinieks) atgriežas no ilgstošas attaisnotas prombūtnes (piemēram, bērna kopšanas atvaļinājums, mācības, darbnespēja), viņai piemēro iepriekš noteikto mēnešalgu un ne vēlāk kā pēc sešiem mēnešiem pārskata mēnešalgu atbilstoši noteikumos minētajiem kritērijiem.

Saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 4.² pantu (redakcijā no 2022. gada 1. jūlija) amatpersonai (darbiniekam) mēnešalgu pārskata saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu un citiem normatīvajiem aktiem, ņemot vērā arī izmaiņas normatīvajos aktos vai Ministru kabineta apstiprinātajā profesiju vai specifisko jomu sarakstā, kam piemērojams tirgus koeficients, atalgojumam apstiprināto finanšu līdzekļu apmēru, amatu klasificēšanas rezultātus un individuālās kvalifikācijas, kompetenču un darba snieguma līmeni.
Ievērojot minēto, noteikumu projekts paredz, ka iestāde atbilstoši iestādes vadītāja noteiktajai kārtībai par individuālās mēnešalgas noteikšanu pārskata amatpersonai (darbiniekam) noteikto mēnešalgas apmēru, ja mainās kāds no šo noteikumu 6. punktā minētajiem kritērijiem un ietekmē mēnešalgas apmēru. Mēnešalgu pārskata, ja amatpersonas (darbinieka) darba snieguma līmenis daļēji atbilst vai neatbilst prasībām. Ja darba snieguma līmenis neatbilst prasībām, amatpersonas (darbinieka) mēnešalgu samazina ne vairāk kā par 15 %, ievērojot nosacījumu, ka samazinātā mēnešalga nedrīkst būt mazāka par valstī noteikto minimālo algu, kā arī nosacījumu, ka noteiktā mēnešalga nav mazāka par Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu atlīdzības likuma 3. pielikumā attiecīgajai mēnešalgu grupai noteikto minimumu.
Tādējādi iestāde iekšējā kārtībā par individuālās mēnešalgas noteikšanu noteiks, kad tiek pārskatītas mēnešalgas (piemēram, kādiem kritērijiem mainoties, cik bieži - vai ikreiz, kad būtiski mainās kāds no kritērijiem, vai reizi gadā, kā līdz šim (Noteikumu Nr. 66 18. punkts)), kā arī par cik procentiem samazina mēnešalgu, ja darba snieguma līmenis neatbilst prasībām. Tā kā minētais ir saistīts arī ar iestādes atalgojumam apstiprināto finanšu līdzekļu apmēru, tad pati iestāde nosaka pārskatīšanas kārtības biežumu.
Noteikumos ir pateikts, ka mēnešalgu pārskata, ja amatpersonas (darbinieka) darba snieguma līmenis daļēji atbilst vai neatbilst prasībām. Līdzīgi kā šobrīd Noteikumu Nr. 66 18.2. apakšpunktā noteikts, ka mēnešalgu pārskata, ja līdzšinējā mēnešalga pārsniedz attiecīgajai kategorijai atbilstošās mēnešalgas maksimālo apmēru un amatpersonas (darbinieka) darba izpildes novērtējums ir "jāpilnveido". Ja darba izpildes novērtējums ir "neapmierinoši", amatpersonas (darbinieka) mēnešalgu samazina par 15 %, ievērojot nosacījumu, ka samazinātā mēnešalga nedrīkst būt mazāka par valstī noteikto minimālo algu, kā arī nosacījumu, ka noteiktā mēnešalga nepārsniedz attiecīgajai kategorijai atbilstošās mēnešalgas maksimālo apmēru.
Tāpat noteikumu projektā noteikts, ka, ja darba snieguma līmenis neatbilst prasībām, amatpersonas (darbinieka) mēnešalgu samazina ne vairāk kā par 15 %. Šāds regulējums "ne vairāk kā par 15 %" noteikts ņemot vērā, ka:
1) iestāde veido savu intervālu kopējā intervāla ietvaros, nosakot noteiktus soļus, kas var būt arī, piemēram, sākot ar 10% virs minimuma, bet samazinot mēnešalgu, jo darba snieguma līmenis neatbilst prasībām, ir jāņem vērā, ka samazinātā mēnešalga nedrīkst būt ne tikai mazāka par valstī noteikto minimālo algu, bet arī mazāka par Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu atlīdzības likuma 3. pielikumā attiecīgajai mēnešalgu grupai noteikto minimumu;
2) 2021. gada 16. novembra likuma "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) (https://titania.saeima.lv/LIVS13/SaeimaLIVS13.nsf/0/706D13A3F45095C3C225876800457067?OpenDocument) tika norādīts "Līdz 8. mēnešalgu grupai (ieskaitot) maksimums ir par 30 % lielāks par viduspunktu, no 9. līdz 11. grupai tas ir par 25 % lielāks par viduspunktu, no 12. līdz 16. grupai tas ir par 20 % lielāks par viduspunktu, bet 17. grupai – par 15 % lielāks par viduspunktu".

Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) izdotais dokuments 8335 nosaka, ka uzraudzību veicošā personāla, tātad Civilās aviācijas aģentūras darbinieku  kvalifikācijai jābūt augstākai kā personālam, kuram tas veic inspekcijas un kuru kontrolē. Uzraudzību veicošā darbinieka kvalifikācijai jāpārsniedz aviācijas industrijas tāda paša līmeņa darbinieka kvalifikāciju ar papildu zināšanām un prasmēm, kas nepieciešamas lai veiktu inspekcijas un auditus, zināšanām par aviācijas likumdošanu gan vietējā, gan starptautiskā mērogā, zināšanām par tiesību aktos izvirzīto prasību un standartu piemērošanu, zināšanām finansiālo, ekonomisko un tiesisko aspektu novērtēšanā un zināšanām darbam ar cilvēkiem. Izvirzot augstas prasības uzraudzību veicošā personāla kvalifikācijai, arī darba samaksai jābūt atbilstošai.

Lai noteiktu to valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" amatpersonu (darbinieku) mēnešalgu, kuru profesionālā darbība ir saistīta ar Eiropas Savienības un Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) prasību izpildi, to amatus klasificē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par amatu klasificēšanas kārtību valsts un pašvaldību institūcijās (amatu katalogs) un nosaka amata saimi, līmeni un amatam atbilstošo mēnešalgu grupu. Katrai mēnešalgu grupai atbilst noteikts mēnešalgu intervāls.
Konstatēts, ka valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" amatpersonām (darbiniekiem), piemērojot Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3. pielikumu, nevarēs nodrošināt Eiropas Savienības un Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas prasību izpildi, tas ir, nodrošināt atbilstošu samaksu.
Vienlaikus izskatot Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) izdoto dokumentu 8335 un Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 4. jūlija Regulu (ES) 2018/1139 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un ar ko izveido Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūru, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2111/2005, (EK) Nr. 1008/2008, (ES) Nr. 996/2010, (ES) Nr. 376/2014 un Direktīvas 2014/30/ES un 2014/53/ES un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 552/2004 un (EK) Nr. 216/2008 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 3922/91 secināms, ka augstās prasības par noteiktu zināšanu, lidojumu skaitu, sertifikātu esamību utt. ir izvirzītas tieši inspektoriem, nevis visiem nodarbinātajiem, tostarp klasiskajiem atbalsta funkciju veicējiem.
Ievērojot minēto, noteikumu projekts paredz (1. pielikums) noteikt mēnešalgu grupu intervālus (minimums, viduspunkts, maksimums) izteiktus kā koeficientus pret bāzes algu tieši aviācijas specifiskās jomas inspektoriem un konkrēto daļu (nodaļu) vadītājiem piemērojamām mēnešalgu grupām, lai varētu nodrošināt Eiropas Savienības un Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) prasību izpildi, proti, tās ir 9., 10., 11. un 12. mēnešalgu grupa. Šāda pieeja nozīmē, ka iespējas piesaistīt šauri specifiskas un darba tirgū augsti apmaksātas aviācijas jomas speciālistus ir arī valsts pārvaldes iestādei (piem., sekojošās iestādes struktūrvienībās: Lidotspējas daļa, Aeronavigācijas daļa, Bezpilota gaisa kuģu lidojumu drošuma nodaļa, Aviācijas drošuma un atbilstības uzraudzības daļa, Aviācijas drošības daļa, Lidlauku standartu un drošības daļa, Gaisa kuģu ekspluatācijas daļa, Aviācijas personāla sertifikācijas nodaļa, Mācību un eksaminēšanas nodaļa). Kopumā minētais attiecināms uz 53 amata vietām (Atlīdzības uzskaites sistēmas dati uz 31.01.2022.).
Attiecīgi noteikumos vairs netiek iekļauti atbalsta sniedzēji un vadība, tas ir, turpmāk vairs nebūs Noteikumu Nr. 66 25. punkts, kas paredz, ka aģentūras amatpersonai (darbiniekam) saskaņā ar noteikumu 5. pielikumu noteikto mēnešalgu izmaksā proporcionāli amata (darba) pienākumu izpildes laikam, kurā tiek nodrošināta Eiropas Savienības un Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) prasību izpilde. Tādējādi noteikumu projektā ietvertā mēnešalgu grupu skala sadalījumā pa intervāliem ir piemērojama tikai valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" amatpersonu (darbinieku) mēnešalgu, kuru profesionālā darba (amata) pienākumi un amatam izvirzāmās prasības ir saistītas ar Eiropas Savienības un Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) prasību izpildi.
Tām amatpersonām (darbiniekiem), kuri neatbilst minētajām prasībām, tiks piemērots vispārējs regulējums – Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3. pielikums. Iestādes vadītāja mēnešalga turpmāk tiks noteikta saskaņā ar Amatu katalogu, ņemot vērā iestādes lielumu (amata vietu skaitu), kā arī iestādes pārvaldāmo budžeta līdzekļu apmēru kalendārā gadā.
Šāds regulējums atbilst arī Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteiktajam, ka tikai to valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" amatpersonu (darbinieku) mēnešalgu, kura netiek noteikta saskaņā ar likuma 4. panta trešo daļu un likuma 7. pantu un 7.¹ pantu, nosaka tādējādi, lai varētu nodrošināt Eiropas Savienības un Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas prasību izpildi. Attiecīgi minētā likuma 13.¹ pantā dots deleģējums Ministru kabinetam noteikt tikai valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" amatpersonu (darbinieku) mēnešalgas apmēru un noteikšanas kārtību, nodrošinot Eiropas Savienības un Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas prasību izpildi, nevis vēl valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" amatpersonu (darbinieku) mēnešalgas, kuru profesionālā darbība ir saistīta ar aģentūras mērķu sasniegšanu.

Ņemot vērā Atlīdzības uzskaites sistēmas datus, norādāms, ka pārējo valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" amatpersonu (darbinieku) mēnešalgas, tostarp atbalsta funkciju veicēju un vadības, nesamazināsies, bet var pieaugt atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3. pielikumā noteiktajiem koeficientiem.

Papildus noteikumu projektā paredzēts maksāt piemaksu par īpašu risku valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" amatpersonai (darbiniekam), kuras darbs tieši saistīts ar atrašanos paaugstinātas bīstamības zonā aviācijas incidentu izmeklēšanas laikā, ņemot vērā, ka likuma "Par aviāciju" 6. panta otrās daļas 19. punktā noteikts, ka Civilās aviācijas aģentūra nodrošina incidentu izmeklēšanu gadījumos, kad to neveic Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs un to, ka Noteikumi Nr. 66 un noteikumu projekts paredz, ka par īpašu risku maksā Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja izmeklētājiem, kuri saskaņā ar likuma "Par aviāciju" 5. panta trešās daļas 1. punktu veic civilās aviācijas nelaimes gadījumu, nopietnu incidentu un, ja tas nepieciešams lidojumu drošības uzlabošanai, arī incidentu izmeklēšanu. Tādējādi nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visām personām, kuru darbs tieši saistīts ar atrašanos paaugstinātas bīstamības zonā aviācijas nelaimes gadījumu vai incidentu izmeklēšanas laikā.

Ministru kabineta 2018. gada 18. decembra noteikumos Nr. 851 "Noteikumi par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem" arī noteikta  piemaksa par īpašo risku. Tādējādi minētajos noteikumos un Noteikumos Nr. 66 tiek dublēts regulējums.

Lai novērstu regulējuma dublēšanu un līdz ar to piemērošana būtu skaidra un nepārprotama attiecīgi svītrots Noteikumu Nr. 66 9. pielikuma 1., 2., 3., 8., 10. un 13. punkts un precizēts 7. un 14. punkts.

2022. gada 1. jūlijā stājas spēkā regulējums, ka Ministru kabinets nosaka profesijas un specifiskās jomas, kurām piemērojams tirgus koeficients.

Lai izpildītu Ministru kabinetam doto deleģējumu Valsts kanceleja 2022. gada 22. februārī veica iepirkumu "Pētījums par darba tirgū īpaši pieprasītām profesijām (amatiem, specialitātēm) un atalgojumu 2021. gadā (vai pieejamos pēdējos 12 mēnešos)", kura mērķis bija noskaidrot darba tirgū īpaši pieprasīto profesiju (amatu, speciālistu) amatus un to faktiskās darba samaksas līmeni, ņemot vērā amata relatīvo vērtību, lai nodrošinātu Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 4. panta 1.¹ daļas, kas stāsies spēkā no 2022.gada 1.jūlija, prasību izpildi.
Šīs izpētes rezultātā tika secināts, kādas profesijas un specifiskās jomas šobrīd ir tirgū pieprasītas un tām var tikt piemērots tirgus koeficients (noteikumu projekta 5. pielikums).
Tirgus koeficients ir mēnešalgas reizinātājs, kuru piemēro darba tirgū pieprasītāko, nepietiekami pieejamu attiecīgās profesijas vai specifisku jomu speciālistu mēnešalgas palielināšanai, lai pielāgotu mēnešalgas līmeni darba tirgus tendencēm noteiktā periodā.
Saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 4. panta 1.¹ daļu tirgus koeficientu nosaka robežās no 1,1 līdz 1,5.
Pamatojoties uz atalgojuma pētījuma rezultātiem, tika konstatēts, ka darba tirgū atsevišķu profesiju pārstāvjiem tiek maksāts līdz 30 % vairāk nekā tādas pašas vērtības amatu veicējiem, savukārt citiem līdz pat 50 % vairāk.
Ievērojot minēto, noteikumu projektā tiek norādītas tās profesijas, kurām var piemērot tirgus koeficientu no 1,1 līdz 1,29, un atsevišķi tās profesijas, kurām var piemērot tirgus koeficientu no 1,3 līdz 1,5, tādējādi nodrošinot mēnešalgas atbilstību tendencēm darba tirgū. Konkrētu piemērojamo tirgus koeficienta lielumu nosaka iestāde, ņemot vērā pieejamos finanšu līdzekļus.
Amatpersonu (darbinieku) īpatsvars, kurām tiek piemērots tirgus koeficients nedrīkst pārsniegt 15 procentus no valsts vai pašvaldības institūcijā nodarbināto amatpersonu (darbinieku) skaita, bet institūcijās, kuras nodrošina pakalpojumu sniegšanu valsts un pašvaldību institūcijām pārresoru līmenī, šādu amatpersonu (darbinieku) īpatsvars nedrīkst pārsniegt 30 procentus. Ja konkrētiem amatiem un amatpersonām (darbiniekiem) noteiktajai mēnešalgai piemērots tirgus koeficients, valsts vai pašvaldības institūcija ne retāk kā reizi divos gados to pārskata, izvērtējot šā koeficienta piemērošanas nepieciešamību un pamatojumu. Institūcija nodrošina, ka ar tirgus koeficientu reizinātais mēnešalgas apmērs nepārsniedz Ministru prezidentam noteikto mēnešalgu.
Pielikumā esošo profesiju un amatu nosaukumi norādīti atbilstoši pētījumā norādītajam. Gadījumā, ja iestādē ir mazliet savādāks amata nosaukums, nevis precīzi kā pielikumā, tad pieļaujams piemērot tirgus koeficientu, ja, ņemot vērā veicamos amata (darba) pienākumus, specifiskā joma, amatpersonu (darbinieku) grupa un profesija, amats nemainās pēc būtības. Piemēram, 1.20. apakšpunktā pie vadības (augstākā līmeņa vadītājiem) var būt ne tikai "informācijas tehnoloģiju departamenta vadītājs", bet arī "informācijas tehnoloģiju centra vadītājs" vai "laboratorijas vadītājs, kura amata (darba) pienākumos ir informācijas tehnoloģiju drošības, attīstības u.tml. jautājumu risināšana".

Nepieciešams precizēt arī citas normas atbilstoši jaunajam tiesiskajam regulējumam.

Papildus noteikumu projekts paredz:
1) Noteikumu Nr. 66 4. punkts par stundas algas likmes aprēķinu netiek saglabāts noteikumu projektā, jo tas šobrīd noteikts Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. panta vienpadsmitajā daļā;
2) ņemot vērā to, ka no 2023. gada 1. janvāra Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā būs noteikts, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam mēnešalgu noteiks, piemērojot noteiktu koeficientu (5,5), turpmāk nebūs nepieciešams noteikt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka mēnešalgu. Līdz ar to pārejas noteikumos noteikts, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka mēnešalgu, no 2022. gada 1. jūlija līdz 2022. gada 31. decembrim, ņemot vērā viņa kvalifikāciju, nosaka Ministru prezidents.
Kā kritērijs ir noteikta tikai kvalifikācija, jo šobrīd noris konkurss uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amatu (https://www.vestnesis.lv/op/2022/49.17), jo esošajam priekšniekam beidzas termiņš 2022. gada 14. jūnijā (https://likumi.lv/ta/id/291576), tādējādi objektīvi nebūs iespējams novērtēt pārējos kritērijus;
3) noteikumu projekta 4. pielikuma 3. punkts paredz, ka tas attieksies arī uz “dzīvokļa vadītājiem”. Norādāms, ka dzīvokļa vadītājs ir amats, kas aktualizējies deinstitucionalizācijas procesā, izveidojot grupu māju (dzīvokli), lai nodrošinātu bērniem ģimeniskai videi pietuvinātu, kvalitatīvu bērnu sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanu. Tā kā šādi dzīvokļi tiek izveidoti ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, kurās ir bērni ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem, tad dzīvokļu vadītājiem tāpat kā, piemēram, sociālā darba speciālistam, aprūpētājam, saskatāms paaugstināts risks drošībai vai veselībai. Līdz ar to arī dzīvokļu vadītājiem, kas tostarp organizē un nodrošina bērna individuālo dienas plānu izstrādi, saturīgu, jēgpilnu un mērķtiecīgu brīvā laika pavadīšanu, personīgās higiēnas ievērošanu, u.c. vajadzības, sekmē bērna pašaprūpes un sadzīves iemaņu apguvi, iesaistot bērnu attiecīgajās aktivitātēs un veicinot viņa patstāvību ikdienas aktivitātē, būtu maksājama piemaksa par īpašu risku;
4) noteikumu projekta 4. pielikums tiek papildināts ar jaunu mērķgrupu – tiesu eksperti, kuru darbs tieši saistīts ar bioloģiskā materiāla, ar bioloģiskajiem izdalījumiem un asinīm aptraipītu objektu, šaujamieroču, sprāgstvielu, spridzināmo ietaišu, nezināmu, indīgu, radioaktīvu, bakterioloģisko, narkotisko vai psihotropo vielu izpēti, iepriekš Noteikumos Nr. 66 esošās mērķgrupas - Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra darbinieki, kuru darbs saistīts ar tiesu medicīnisko ekspertīžu veikšanu, vietā.
Minētais nepieciešams, jo, lai gan Ministru kabineta 2018. gada 18. decembra noteikumi Nr. 851 "Par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem" paredz arī īpaša riska piemaksu ārstniecības iestādēs un struktūrvienībās, kurās veic mirušu cilvēku patologanatomiskos izmeklējumus vai tiesmedicīnisko ekspertīzi, tomēr ne visi tiesu eksperti, kas veic ekspertīzes īpaša riska apstākļos, ir arī ārstniecības personas. Tādējādi visi tiesu eksperti, lai gan arī strādā īpaša riska apstākļos, nevar saņemt piemaksu par īpašu risku saskaņā ar minētajiem noteikumiem.
Lai nodrošinātu vienlīdzību un to, ka piemaksu noteikšanā tiek ievēroti līdzvērtīgi nosacījumi noteikumu projektā jāparedz, ka piemaksa par īpašu risku maksājama tiesu ekspertiem, kuru darbs tieši saistīts ar bioloģiskā materiāla, ar bioloģiskajiem izdalījumiem un asinīm aptraipītu objektu, šaujamieroču, sprāgstvielu, spridzināmo ietaišu, nezināmu, indīgu, radioaktīvu, bakterioloģisko, narkotisko vai psihotropo vielu izpēti.

Saeima 2022. gada 19. maijā trešajā lasījumā pieņēma likumprojektu "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" (reģ. Nr. 1275/Lp13), kas paredz, ka Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas amatpersonu (darbinieku) mēnešalgas apmēru un noteikšanas kārtību, nodrošinot Eiropas Savienības prasību izpildi, noteiks Ministru kabinets.

Šobrīd noteikumos ir noteikta īpaša atlīdzības kārtība valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" amatpersonām (darbiniekiem). Šāda  kārtība ir noteikta, jo valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" darbība ietver jomas, kas ir strikti reglamentētas Eiropas Savienības un Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas prasībās, tostarp attiecībā uz darbinieku kompetenci un resursu pietiekamību. 
Likumdevējs, izskatot likumprojektu "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" (reģ. Nr. 1275/Lp13) lēma, ka:
no 2020.gada 16.jūnija Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija ir līdzīgā situācijā kā valsts aģentūra "Civilās aviācijas aģentūra", jo ceturtā Eiropas Savienības dzelzceļa tiesību aktu pakotne (Pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 11.maija Regulu (ES) 2016/796 par Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūru un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr.881/2004 ir izveidota Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra. Ar Regulu 2016/796 nosaka Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras un dalībvalstu uzdevumus) nosaka tiešu Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras iesaisti Eiropas Savienības tiesību aktu izpildē un uzraudzībā, tostarp attiecībā uz dalībvalstu darbinieku kompetenci un resursu pietiekamību.
Regulas 2016/796 33. panta 2. punktā noteikts, ka Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra veic auditus, lai pārliecinātos par Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas spējām pildīt ar dzelzceļa drošību un savstarpēju savietojamību saistītus uzdevumus, kā arī, lai pārbaudītu Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas veikto darbību efektivitāti, kā tas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija Direktīva (ES) 2016/798 par dzelzceļa drošību 17. pantā attiecībā uz valsts drošības iestāžu uzdevumiem.
Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra uzrauga Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas darbību un lēmumu pieņemšanu, lai nodrošinātu vienotu principu ieviešanu visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, tostarp attiecībā uz resursu pietiekamību.
Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra 2021. gadā veica auditu par Eiropas Savienības tiesību aktu prasību izpildi Latvijā. Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras veiktajā auditā par Eiropas Savienības tiesību aktos noteikto prasību izpildi Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas darbībā tika aizrādīts par to, ka esošā nacionālā likumdošana attiecībā uz atlīdzību un kompetencēm rada bažas par Eiropas Savienības tiesību aktu pareizu piemērošanu un nav atbilstoša Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas kā valsts drošības iestādes specifiskajām prasībām.
Pie esošās atalgojuma sistēmas, ieviešot Eiropas Savienības prasībām atbilstošu kompetenču pārvaldības sistēmu, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija nespēs ne noturēt esošo pieredzējušo personālu, ne pieņemt darbā jebkādu jaunu kompetenču sistēmai atbilstīgu personālu, jo:
- ir nepieciešams izveidot katrai lomai kompetenču profilu, kur Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktā specializētā kompetence pat par 70 % pārsniedz valsts pārvaldē noteiktās kompetences;
- ņemot vērā to, ka valsts pārvaldē ir pieņemts virziens uz mazu un efektīvu valsts pārvaldi, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija izmanto vienu un to pašu personālu vairākos kompetenču profilos, tādējādi vēl vairāk palielinot katra eksperta kompetenču apjomu un slodzi;
- Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktās specifiskās kompetences un veicamie uzdevumi ir tieši tādi paši, kādas ir noteiktas arī Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras darbiniekiem, kas pilda identiskus pienākumus un kuru atalgojumu sistēma nav salīdzināma ar Latvijas valsts pārvaldē esošo atalgojumu;
- jāņem vērā arī vērienīgā Rail Baltica projekta ieviešana, kur jau tiek pārvilināti pieredzējuši eksperti, tostarp arī no valsts pārvaldes, nodrošinot tiem konkurētspējīgu atalgojumu.
Valsts dzelzceļa tehniskajai inspekcijai ir svarīgi ar atbilstošu un efektīvu atlīdzības mehānismu nodrošināt kompetenta personāla piesaisti Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktajos procesos, saglabājot esošo kompetento personālu un nodrošinot iespēju piesaistīt specifisko kompetenču profiliem atbilstošus ekspertus. Tā kā uzraudzības iestāžu neatkarība un resursu pietiekamība noteikto uzdevumu veikšanai no Eiropas Komisijas puses tiek un arī turpmāk tiks īpaši uzraudzīta, tad neatbilstību gadījumā ir apdraudēta ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas Savienības likumdošanā noteikto prasību izpilde. Tas rada risku Eiropas Komisijas pārkāpuma procedūras ierosināšanai, nemaz nerunājot par to, ka šajā gadījumā var tikt apturēta nacionālo atļauju izsniegšana Latvijas dzelzceļa sistēmas dalībniekiem, tostarp pārvadātājiem un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājiem.
Ievērojot minēto, tiek precizēts Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 13.¹ pantā ietvertais deleģējums, kā rezultātā noteikumu projektā jāparedz Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas amatpersonu (darbinieku) mēnešalgas noteikšanas kārtību, lai nodrošinātu Eiropas Savienības prasību izpildi.
Ņemot vērā minēto, lai noteiktu mēnešalgu Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas amatpersonām (darbiniekiem), kuri nodrošina Eiropas Savienības prasību izpildi, mēnešalgu grupas un intervālus, ir ņemts vērā, ka:
- amatpersonas (darbinieki) (vecākie inspektori, būvinspektori, vecākie eksperti u.tml.), kuri nodrošina dažādu tehnisko noteikumu izdošanu, pārbaudes, kontroles u.tml šobrīd pamatā klasificēti 26.3. apakšsaimes "Privātpersonu kontrole" IV līmenī (11 mēnešalgu grupa), kā arī 35. saimes "Politikas ieviešana" II līmenī (9 mēnešalgu grupa);
- atbilstoši Atlīdzības uzskaites sistēmā sniegtajiem datiem (t.sk. to kvalitātei, par kuru atbildīgs ir iestādes vadītājs (Ministru kabineta 2017. gada 7. novembra noteikumu Nr. 662 "Noteikumi par valsts tiešās pārvaldes iestāžu un citu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu (darbinieku) atlīdzības un personu uzskaites sistēmu" 6. punkts) secināms, ka minētiem darbiniekiem ir noteikta mēnešalga maksimālā apmērā, vienlaikus maksājot arī piemaksas, kuru vidējais apmērs 2021. gadā 11 mēnešalgu grupas saņēmējiem bija 38 %, bet 9 mēnešalgu grupas saņēmējiem 22 % apmērā;
- lai izvērtētu minēto amatpersonu (darbinieku) atlīdzības potenciālo konkurētspēju konkrētajā darba tirgus segmentā, tas ir, dzelzceļa jomā, tika izmantoti publiski pieejamie potenciālie dati par atlīdzības apmēriem (https://www.pv.lv/lv/par-mums/personals/informacija-par-darbinieku-atlidzibu/ )tuvinot attiecīgi atlīdzību no vadošo speciālistu un juristu līmeņa līdz pat daļas vadītāja un vietnieka, departamenta vadītāja vietnieka  līmenim kapitālsabiedrībā ar kopējo nodarbināto skaitu virs 2140 darbiniekiem.
Attiecīgi noteikumos netiek iekļauts vadības līmenis un vietnieku līmenis, kā arī noteikumos minētie koeficienti nebūtu attiecināmi uz atbalsta funkciju veicējiem.
Minētajām amatpersonām (darbiniekiem) tiks piemērots vispārējs regulējums – Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3. pielikums. Iestādes vadītāja mēnešalga turpmāk tiks noteikta saskaņā ar Amatu katalogu, ņemot vērā iestādes lielumu (amata vietu skaitu), kā arī iestādes pārvaldāmo budžeta līdzekļu apmēru kalendārā gadā.
Šāds regulējums atbilst arī Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteiktajam, ka tikai to  Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas amatpersonu (darbinieku) mēnešalgu, kura netiek noteikta saskaņā ar likuma 4. panta trešo daļu un likuma 7. pantu un 7.¹ pantu, nosaka tādējādi, lai varētu nodrošināt Eiropas Savienības prasību izpildi. Attiecīgi minētā likuma 13.¹ pantā dots deleģējums Ministru kabinetam noteikt tikai Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas amatpersonu (darbinieku) mēnešalgas apmēru un noteikšanas kārtību, nodrošinot Eiropas Savienības prasību izpildi, nevis vēl Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas amatpersonu (darbinieku) mēnešalgas, kuru profesionālā darbība ir saistīta ar inspekcijas mērķu sasniegšanu.

Ņemot vērā Atlīdzības uzskaites sistēmas datus, norādāms, ka pārējo Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas amatpersonu (darbinieku) mēnešalgas, tostarp atbalsta funkciju veicēju un vadības, nesamazināsies, bet var pieaugt atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3. pielikumā noteiktajiem koeficientiem.

Saskaņā ar tieši piemērojamiem Eiropas Savienības tiesību aktiem (piemēram,  Komisijas 2018. gada 16. februāra deleģētās regulas (ES) 2018/761, ar ko izveido kopīgas drošības metodes uzraudzībai, ko valstu drošības iestādes veic pēc vienotā drošības sertifikāta vai drošības atļaujas izdošanas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/798, un atceļ Komisijas Regulu (ES) Nr. 1077/2012, 6. pants, Komisijas 2018. gada 9. aprīļa īstenošanas regulas (ES) 2018/763 , ar ko nosaka praktisku kārtību vienoto drošības sertifikātu izdošanai dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/798 un atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 653/2007 13. pants) ir jāizveido  kompetenču pārvaldības sistēma, kurā tiek noteikti kompetenču un prasmju līmeņi.  
Ievērojot minēto, Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas amatpersonai (darbiniekam) mēnešalgu attiecīgajai amata mēnešalgu grupai paredzētā mēnešalgas intervāla ietvaros noteiks, ievērojot darba pieredzi inspekcijā, vai citā ārvalstu dzelzceļa uzraudzības iestādē, kompetences (minimālais, pamata vai augstākais līmenis) un prasmes.