Anotācija (ex-ante)

Lai trešo valsts revidents un trešo valsts revidentu komercsabiedrība sniegtu revīzijas pakalpojumus komercsabiedrībai, kura reģistrēta trešajā valstī un kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti Latvijas regulētajā tirgū, tā ir jāiekļauj Trešo valstu revidentu un trešo valstu revidentu komercsabiedrību reģistrā, un uz to ir attiecināms tāds tiesiskais regulējums, kas līdzvērtīgs Eiropas Savienības dalībvalsts un Eiropas Ekonomikas zonas valsts revidentiem un revidentu komercsabiedrībām noteiktajam minimumam. Reģistrācijas prasības trešo valstu revīzijas pakalpojumu sniedzējiem ir noteiktas Revīzijas pakalpojumu likuma 24.¹ un 24.² pantā. Informācija par Latvijā reģistrētiem trešo valstu revidentiem un trešo valstu revidentu komercsabiedrībām ir pieejama Trešo valstu revidentu un trešo valstu revidentu komercsabiedrību reģistrā, kuru kārto un atjaunina Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija (turpmāk - LZRA). 
Trešo valstu revidentu un trešo valstu revidentu komercsabiedrību ieraksta Trešo valstu revidentu un trešo valstu revidentu komercsabiedrību reģistrā, ja ir saņemts Latvijas Finanšu ministrijas sadarbībā ar Latvijas Banku sagatavots atzinums par to, ka ir izpildīti Revīzijas pakalpojuma likuma 24.² panta pirmajā daļā minētie nosacījumi. Lai saņemtu Finanšu ministrijas atzinumu trešo valstu revidentam un trešo valstu revidentu komercsabiedrībai ir jāiesniedz Finanšu ministrijai reģistrācijas iesniegums.
Saskaņā ar Revīzijas pakalpojumu likumu reģistrācija Trešo valstu revidentu un trešo valstu revidentu komercsabiedrības reģistrā nav nepieciešama, ja izpildās kāds no šiem nosacījumiem:
1) trešo valstu uzņēmums, par kuru trešo valstu revidentu vai trešo valstu revidentu komercsabiedrība sniedz revidenta ziņojumu, ir emitējis tikai tādus parāda vērtspapīrus Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 15. decembra direktīvas 2004/109/EK par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un par grozījumiem direktīvā 2001/34/EK (turpmāk - Direktīva 2004/109/EK) 2. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē, kuru viena vērtspapīra nominālvērtība emisijas dienā nav mazāka par 50 000 euro vai, ja parāda vērtspapīru vērtība ir izteikta citā valūtā, nevis euro, to vienas vienības nominālvērtība ir vismaz 50 000 euro ekvivalents, un šie vērtspapīri pirms 2010. gada 31. decembra ir iekļauti regulētajā tirgū Eiropas Savienībā līdz dienai, kad šie vērtspapīri tiek dzēsti;
2) trešo valstu uzņēmums, par kuru trešo valstu revidentu vai trešo valstu revidentu komercsabiedrība sniedz revidenta ziņojumu, ir emitējis tikai tādus parāda vērtspapīrus Direktīvas 2004/109/EK 2. panta 1. punkta c) apakšpunkta nozīmē, kuru viena vērtspapīra nominālvērtība emisijas dienā nav mazāka par 100 000 euro vai, ja parāda vērtspapīru vērtība ir izteikta citā valūtā, nevis euro, to vienas vienības nominālvērtība ir vismaz 100 000 euro ekvivalents, un šie vērtspapīri pirms 2010. gada 31. decembra ir iekļauti regulētajā tirgū Eiropas Savienībā līdz dienai, kad šie vērtspapīri tiek dzēsti.
Uz tādu trešo valstu revidentu un trešo valstu revidentu komercsabiedrību, kas ir reģistrēta Latvijā Trešo valstu revidentu un trešo valstu revidentu komercsabiedrību reģistrā attiecas tās pašas Revīzijas pakalpojumu likumā noteiktās kvalitātes kontroles, uzraudzības un sankciju piemērošanas prasības, kādas tās  ir noteiktas Latvijas zvērinātiem revidentiem un zvērinātu revidentu komercsabiedrībām.
Atbilstoši Revīzijas pakalpojuma likuma 24.² panta otrajai un trešajai daļai reģistrācijas iesnieguma veidlapas un Finanšu ministrijas atzinuma veidlapas paraugu nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 537. Pašlaik Ministru kabineta  noteikumi Nr. 537 paredz divus reģistrācijas iesnieguma veidlapu paraugus (1. pielikums un 1.¹ pielikums), atkarībā no tā, vai Eiropas Komisija atzinusi trešās valsts revidentu uzraudzības, kvalitātes kontroles, izmeklēšanas un sankciju sistēmu par līdzvērtīgu Eiropas Savienības uzraudzības, kvalitātes kontroles, izmeklēšanas un sankciju piemērošanas sistēmai.
Ar Grozījumiem Revīzijas pakalpojumu likumā, kas pārņem  Direktīvas Nr. 2022/2464 prasības, tiek paredzēts trešo valstu revidentiem un trešo valstu revidentu uzņēmumu reģistrācijas pienākums arī attiecībā uz apliecinājuma pakalpojumu sniegšanu.

Līdz ar to ir nepieciešams noteikt iesnieguma veidlapu paraugus trešo valstu revidentiem un trešo valstu revidentu komercsabiedrībām, kuras plāno  sniegt apliecinājuma pakalpojumus trešo valstu komercsabiedrībām, kuru pārveduma vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū. Līdzīgi kā trešo valstu revīzijas pakalpojumu sniedzējiem, tā arī trešo valstu apliecinājuma pakalpojumu sniedzējiem, lai minēto pakalpojumu varētu sniegt trešo valstu komercsabiedrībai, kuru pārveduma vērtspapīri ir iekļauti Latvijas regulētajā tirgū, ir jāaizpilda viens no zemāk minētajiem reģistrācijas iesniegumiem veidlapām:
1) reģistrācijas iesnieguma (paplašināto) veidlapas paraugu tādiem trešo valstu revidentiem un trešo valstu revidentu komercsabiedrībām, kuri plāno sniegt  apliecinājuma pakalpojumus komercsabiedrībām, kuru pārveduma vērtspapīri ir reģistrēti Latvijas regulētajā tirgū  un kuras ir  reģistrētas tādās trešajās valstīs, kuru revidentu uzraudzības, kvalitātes kontroles, izmeklēšanas un sodu piemērošanas sistēmas Eiropas Komisija nav atzinusi par līdzvērtīgām Eiropas Savienības  uzraudzības, kvalitātes kontroles, izmeklēšanas un sodu piemērošanas sistēmām (1.² pielikums);
2) reģistrācijas iesnieguma (saīsināto) veidlapas paraugu tādiem trešo valstu revidentiem un trešo valstu revidentu komercsabiedrībām, kuri  plāno sniegt apliecinājuma pakalpojumus komercsabiedrībām, kuru pārveduma vērtspapīri ir reģistrēti Latvijas regulētajā tirgū  un kuras ir  reģistrētas tādās trešajās valstīs, kuru revidentu uzraudzības, kvalitātes kontroles, izmeklēšanas un sodu piemērošanas sistēmas Eiropas Komisija ir atzinusi par līdzvērtīgām Eiropas Savienības uzraudzības, kvalitātes kontroles, izmeklēšanas un sodu piemērošanas sistēmām (1.³ pielikums).

Ar grozījumiem likumā "Par zvērinātiem revidentiem", kas stājās spēkā 2017. gada 1. janvārī, likuma nosaukums ir mainīts uz Revīzijas pakalpojumu likums. Tāpēc ir attiecīgi jāveic grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 537.

Ir nepieciešams veikt grozījumus Ministru kabineta noteikumu Nr. 537 1. punktā, lietojot pareizo likuma nosaukumu.

Internetā ievadīta un pēc noteiktas adreses atrodama elektroniska informācija, piemēram, par iestādi, vai uzņēmumu, ir mājaslapa (angļu valodā "homepage"). Mājaslapa ir pirmā lapa, ko atver un no kuras var nokļūt tālāk visā tīmekļvietnē (angļu valodā "website"). Tīmekļvietne ir informācijas un pakalpojumu apkopojums, kas sastāv no tīmekļa lappusēm un cita veida datiem, piemēram, attēliem, shēmām, video u.c.
Ministru kabineta noteikumu Nr. 537 2. punktā tiek lietots termins "mājaslapā internetā". Proti, ir noteikts, ka Finanšu ministrija nodrošina reģistrācijas iesnieguma veidlapu paraugu publicēšanu Finanšu ministrijas mājaslapā internetā latviešu un angļu valodā. 

Ministru kabineta noteikumu Nr. 537 2. punkts tiek izteikts jaunā redakcijā un vārdi "mājaslapa internetā" tiek aizstāti ar vārdu "tīmekļvietnē".

Ministru kabineta noteikumu Nr. 537 pielikumu atsevišķos punktos norādīto informācija ir nepieciešams aktualizēt.

Ministru kabineta noteikumu Nr. 537 1. pielikuma un 1.¹ pielikuma  iesnieguma parauga latviešu valodā un angļu valodā 1.4. punktā ir norādīts, ka kontaktinformācijas sadaļā ir nepieciešams norādīt faksa numuru. Ņemot vērā, ka faksa aparāti informācijas apmaiņai netiek izmantoti, šāda prasība tiek svītrota.
Ministru kabineta noteikumu Nr. 537 1. pielikuma iesnieguma parauga latviešu valodā 8. punktā ir nepieciešams aizstāt vārdus un skaitļus "likuma "Par zvērinātiem revidentiem" 33.¹ panta otrajā daļā" ar vārdiem un skaitļiem "Regulas Nr. 537/2014 13. panta 2. punktā" un attiecīgi iesnieguma paraugā angļu valodā – vārdus un skaitļus "Paragraph two of Section 33.¹ of the Law on Audit Services" ir nepieciešams aizstāt ar vārdiem un skaitļiem "Article 13 (2) of  Regulation No 537/2014", ņemot vērā, ka Revīzijas pakalpojumu likuma 33.¹ panta otrā daļa ir svītrota, bet prasība par trešo valstu revidentu un revidentu komercsabiedrību atklātības ziņojumu izriet no Regulas Nr. 537/2014 13. panta 2. punkta.
Ministru kabineta noteikumu Nr. 537 1. un 1.¹ pielikuma iesnieguma parauga latviešu valodā visā tekstā ir nepieciešams svītrot vārdus "finanšu institūcija" (attiecīgā locījumā) un attiecīgi angļu valodā – vārdus "financial institution", jo prasība par trešo valstu revidentu un trešo valstu revidentu komercsabiedrību reģistrāciju attiecās uz profesionālo pakalpojumu sniegšanu tādam klientam, kas ir trešo valstu komercsabiedrība, kuras pārveduma vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū.
Ministru kabineta noteikumu Nr. 537 1.¹ pielikuma iesnieguma paraugā latviešu valodā visā tekstā ir nepieciešams aizstāt terminu "kvalitātes kontrole" (attiecīgā locījumā)  ar terminu "kvalitātes vadība" (attiecīgā locījumā) un attiecīgi angļu valodā – vārdus "quality control " ar vārdiem "quality management".
Ministru kabineta noteikumu Nr. 537 1. pielikuma iesnieguma parauga latviešu valodā sadaļu "Piezīmes" ir nepieciešams precizēt, ņemot vērā, ka minētā sadaļa tiek papildināta ar jaunu atsauci  uz "Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa regula par īpašām prasībām attiecībā uz obligātajām revīzijām sabiedriskas nozīmes struktūrās un ar ko atceļ Komisijas Lēmumu 2005/909/EK" un attiecīgi angļu valodā – "Registration application of third country commercial company of auditors shall be signed by a person acting on behalf of this commercial company of auditors".     
Ministru kabineta noteikumu Nr. 537 2. pielikumā ir nepieciešams aizstāt vārdus  un skaitļus "2009. gada …. jūnija noteikumiem Nr. …" ar vārdiem un skaitļiem  "2009. gada 17. jūnija noteikumiem Nr. 537".