25-TA-2022: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Labklājības nozares un pašvaldību sociālās jomas informācijas sistēmas "DigiSoc" noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
2024. gada 10. decembrī Labklājības ministrija (turpmāk - ministrija) uzsākusi 2.1.2.1.i. investīcijas "Centralizētās platformas un sistēmas" nolūka "Pašvaldību pakalpojumu digitālā transformācija un pašvaldību atbalsta procesu modernizācija un centralizācija, t. sk. sadarbībā ar valsts pārvaldes institūcijām" projekta "Labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas "DigiSoc" izstrāde un ieviešana" (turpmāk - Projekts) īstenošanu. Projekta mērķis ir nodrošināt pašvaldību pakalpojumu digitālo transformāciju un atbalsta procesu centralizāciju, veicinot sadarbību ar valsts pārvaldes institūcijām. Projekta darbību rezultātā tiks izveidota vienota digitālā platforma labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras informācijas sistēma "DigiSoc" (turpmāk – platforma "DigiSoc"), lai modernizētu sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanas procesus, paaugstinātu darbības efektivitāti un atvieglotu datu apmaiņu starp pašvaldību sociālajiem dienestiem, ministriju un citiem valsts un pašvaldību partneriem, jo šobrīd pašvaldību sociālie dienesti sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības, kā arī cita atbalsta administrēšanā izmanto privāto informācijas sistēmu, administrēšanas prakse starp pašvaldībām ir atšķirīga, savukārt sociālo pakalpojumu sniedzējiem ir vēl citas informāciju sistēmas, ko izmanto pakalpojumu administrēšanai, un līdz ar to valstī nav vienotas pieejas sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības un cita atbalsta administrēšanā.
Projekts ir vērsts uz esošo informācijas sistēmu papildināšanu un integrāciju ar jaunizveidojamo platformu "DigiSoc", ietverot arī datu analītikas un statistikas funkcionalitāti. Platformas "DigiSoc" izstrāde un ieviešana paredz pakāpenisku pašvaldību sociālās palīdzības lietojumprogrammas (turpmāk – SOPA) aizstāšanu. Projekta ietvaros plānotā platforma "DigiSoc" nodrošinās pašvaldībām nepieciešamo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk – IKT) funkcionalitāti, kā arī tiks digitāli uzlaboti vairāki pašvaldību procesi un koplietošanas pakalpojumi.
2024. gada 19. decembrī tika pieņemti grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (turpmāk – SPSPL), kur SPSPL 11. pants tika papildināts ar 10. un 11. punktu šādā redakcijā:
"10) uzkrāt un apstrādāt informācijas sistēmā datus par personām un mājsaimniecībām piešķirtajiem un izmaksātajiem sociālās palīdzības pabalstiem, piešķirtajiem un sniegtajiem sociālajiem pakalpojumiem, kā arī cita veida materiālu atbalstu, ko nodrošina sociālais dienests atbilstoši pašvaldības saistošajiem noteikumiem;
11) uzkrāt un apstrādāt informācijas sistēmā datus par personu un mājsaimniecību pieprasītiem sociālajiem pakalpojumiem, kurus pašvaldībai ir pienākums nodrošināt, bet kuru nodrošināšanu pašvaldība atsaka vai kurus iekļauj sociālo pakalpojumu saņemšanas rindā resursu trūkuma dēļ.";
Ka arī minētais pants tika papildināts ar otro daļu šādā redakcijā:
"(2) Šā panta pirmās daļas 10. un 11. punktā minēto datu apstrādes mērķis ir administrēt sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību un sniegt informāciju, kas nepieciešama valsts politikas izstrādei sociālās aizsardzības jomā. Ministru kabinets nosaka apstrādājamo datu, tostarp personas datu, apjomu un apstrādes kārtību, kā arī datu glabāšanas un institūciju sadarbības kārtību."
SPSPL pārejas noteikumu 64. punkts nosaka, ka iepriekš minētās normas stājas spēkā 2025. gada 1. oktobrī. Iepriekš minētie SPSPL grozījumi tika veikti, lai nodrošinātu, ka pašvaldības veic pilnu datu ievadi informācijas sistēmā. Proti, ar grozījumiem pašvaldībām tika noteikts pienākums nodrošināt datu ievadi par personām un mājsaimniecībām piešķirtajiem un izmaksātajiem sociālās palīdzības pabalstiem, sociālajiem pakalpojumiem un citu materiālo atbalstu, ko sociālais dienests ir izmaksājis atbilstoši pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktajam. Minētie grozījumi paredz datu ievadi veikt digitālā un strukturētā veidā, lai šos datus būtu iespējams nolasīt mašīnlasāmā formātā un nodot ministrijai tādā struktūrā, kas ir noteikta noslēgtajā vienošanās par sadarbību starp ministriju un pašvaldību, kā arī noteic, ka datu ievade ir veicama informācijas sistēmā, kuru pašvaldības izmanto savam ikdienas darbam. Pašreiz tiek izmantota SOPA, taču grozījumu anotācijā tika atrunāts, ka tā var būt arī jebkura cita informatīvā sistēma, kas spēj nodrošināt nepieciešamo funkcionalitāti, jo būtiski ir tas, ka dati tiek uzkrāti un glabāti pēc vienotiem kritērijiem, un nodoti Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmai (turpmāk – informācijas sistēma SPOLIS) vienādā apjomā un noteiktā struktūrā, tādējādi nodrošinot, ka tie ir savstarpēji salīdzināmi un analizējami un sniedz informāciju par visām pašvaldībām. Ņemot vērā to, ka datu subjekta pamattiesības saskaņā ar Satversmes 116. pantu un likuma atrunas principu ir ierobežojamas ar likumu un likuma tvērumā nevar tikt noteikti specifiskie nosacījumi par datu apstrādes apjomu un kārtību, kā arī institūciju sadarbības noteikumiem, tad vienlaikus tika noteikts, ka nepieciešams iekļaut arī deleģējumu Ministru kabinetam (turpmāk - MK) noteikt informācijas apstrādes apjomu kārtību, kā arī institūciju sadarbības noteikumus un Noteikumu projektu nepieciešams apstiprināt sešu mēnešu laikā pēc likuma spēkā stāšanās.
Ieviešot platformu "DigiSoc", pašvaldībām vairs nebūs iespējas un nepieciešamības izmantot SOPA, jo platforma "DigiSoc" pārņems SOPA funkcionalitāti, kā arī nebūs vajadzības un izvēles izmantot citas programmas, jo platformas "DigiSoc" galvenais mērķis ir apvienot visu sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu, un cita veida sociālo atbalstu vienkopus vienā sistēmā. Tāpēc 2025. gada 20. novembrī tika pieņemti grozījumi SPSPL likumā. Jaunā redakcijā izteikts SPSPL likuma 11. panta pirmās daļas 10. un 11. punkts, nostiprinot pienākumu pašvaldību sociālajiem dienestiem apstrādāt datus par personu un mājsaimniecību pieprasītajiem un tiem piešķirtajiem un sniegtajiem sociālajiem pakalpojumiem un datus saistībā ar piešķirto un sniegto sociālo palīdzību platformā “DigiSoc”, kā arī jaunā redakcijā izteikta 11. panta otrā daļa, precizējot augstāk minēto datu apstrādes mērķi, kā arī papildināts 17. pants ar sesto daļu, nosakot tiesības sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kuri savus pakalpojumus nodrošina sadarbībā ar pašvaldību sociālajiem dienestiem, izmantot platformu “DigiSoc” klientu lietu vešanas un uzskaites nolūkā, apstrādājot datus par personām piešķirtajiem un sniegtajiem sociālajiem pakalpojumiem. Ar SPSPL pārejas noteikumu 68. punktu noteikts, ka personu datus par personu un mājsaimniecību pieprasītajiem un tiem piešķirtajiem un sniegtajiem sociālajiem pakalpojumiem sāk apstrādāt platformā “DigiSoc” no 2027. gada 1. janvāra. Līdz 2026. gada 31. decembrim pašvaldību sociālie dienesti un sociālo pakalpojumu sniedzēji minētos personu datus apstrādā platformā “DigiSoc” atbilstoši tās pieejamajam tehniskajam risinājumam. Savukārt attiecībā uz sociālās palīdzības administrēšanu SPSPL pārejas noteikumu 69. punkts nosaka, ka personu datus saistībā ar piešķirto un sniegto sociālo palīdzību sāk apstrādāt platformā “DigiSoc” no 2030. gada 1. janvāra. Līdz 2029. gada 31. decembrim pašvaldību sociālie dienesti minētos personu datus apstrādā platformā “DigiSoc” atbilstoši tās pieejamajam tehniskajam risinājumam.
Noteikumu projekts nosaka platformas "DigiSoc" pārzini, platformā "DigiSoc" iekļaujamās informācijas apjomu un tās apstrādes kārbu, kā arī nosacījumus piekļuves nodrošināšanai platformā "DigiSoc" iekļautajai informācijai.
Projekts ir vērsts uz esošo informācijas sistēmu papildināšanu un integrāciju ar jaunizveidojamo platformu "DigiSoc", ietverot arī datu analītikas un statistikas funkcionalitāti. Platformas "DigiSoc" izstrāde un ieviešana paredz pakāpenisku pašvaldību sociālās palīdzības lietojumprogrammas (turpmāk – SOPA) aizstāšanu. Projekta ietvaros plānotā platforma "DigiSoc" nodrošinās pašvaldībām nepieciešamo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk – IKT) funkcionalitāti, kā arī tiks digitāli uzlaboti vairāki pašvaldību procesi un koplietošanas pakalpojumi.
2024. gada 19. decembrī tika pieņemti grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (turpmāk – SPSPL), kur SPSPL 11. pants tika papildināts ar 10. un 11. punktu šādā redakcijā:
"10) uzkrāt un apstrādāt informācijas sistēmā datus par personām un mājsaimniecībām piešķirtajiem un izmaksātajiem sociālās palīdzības pabalstiem, piešķirtajiem un sniegtajiem sociālajiem pakalpojumiem, kā arī cita veida materiālu atbalstu, ko nodrošina sociālais dienests atbilstoši pašvaldības saistošajiem noteikumiem;
11) uzkrāt un apstrādāt informācijas sistēmā datus par personu un mājsaimniecību pieprasītiem sociālajiem pakalpojumiem, kurus pašvaldībai ir pienākums nodrošināt, bet kuru nodrošināšanu pašvaldība atsaka vai kurus iekļauj sociālo pakalpojumu saņemšanas rindā resursu trūkuma dēļ.";
Ka arī minētais pants tika papildināts ar otro daļu šādā redakcijā:
"(2) Šā panta pirmās daļas 10. un 11. punktā minēto datu apstrādes mērķis ir administrēt sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību un sniegt informāciju, kas nepieciešama valsts politikas izstrādei sociālās aizsardzības jomā. Ministru kabinets nosaka apstrādājamo datu, tostarp personas datu, apjomu un apstrādes kārtību, kā arī datu glabāšanas un institūciju sadarbības kārtību."
SPSPL pārejas noteikumu 64. punkts nosaka, ka iepriekš minētās normas stājas spēkā 2025. gada 1. oktobrī. Iepriekš minētie SPSPL grozījumi tika veikti, lai nodrošinātu, ka pašvaldības veic pilnu datu ievadi informācijas sistēmā. Proti, ar grozījumiem pašvaldībām tika noteikts pienākums nodrošināt datu ievadi par personām un mājsaimniecībām piešķirtajiem un izmaksātajiem sociālās palīdzības pabalstiem, sociālajiem pakalpojumiem un citu materiālo atbalstu, ko sociālais dienests ir izmaksājis atbilstoši pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktajam. Minētie grozījumi paredz datu ievadi veikt digitālā un strukturētā veidā, lai šos datus būtu iespējams nolasīt mašīnlasāmā formātā un nodot ministrijai tādā struktūrā, kas ir noteikta noslēgtajā vienošanās par sadarbību starp ministriju un pašvaldību, kā arī noteic, ka datu ievade ir veicama informācijas sistēmā, kuru pašvaldības izmanto savam ikdienas darbam. Pašreiz tiek izmantota SOPA, taču grozījumu anotācijā tika atrunāts, ka tā var būt arī jebkura cita informatīvā sistēma, kas spēj nodrošināt nepieciešamo funkcionalitāti, jo būtiski ir tas, ka dati tiek uzkrāti un glabāti pēc vienotiem kritērijiem, un nodoti Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmai (turpmāk – informācijas sistēma SPOLIS) vienādā apjomā un noteiktā struktūrā, tādējādi nodrošinot, ka tie ir savstarpēji salīdzināmi un analizējami un sniedz informāciju par visām pašvaldībām. Ņemot vērā to, ka datu subjekta pamattiesības saskaņā ar Satversmes 116. pantu un likuma atrunas principu ir ierobežojamas ar likumu un likuma tvērumā nevar tikt noteikti specifiskie nosacījumi par datu apstrādes apjomu un kārtību, kā arī institūciju sadarbības noteikumiem, tad vienlaikus tika noteikts, ka nepieciešams iekļaut arī deleģējumu Ministru kabinetam (turpmāk - MK) noteikt informācijas apstrādes apjomu kārtību, kā arī institūciju sadarbības noteikumus un Noteikumu projektu nepieciešams apstiprināt sešu mēnešu laikā pēc likuma spēkā stāšanās.
Ieviešot platformu "DigiSoc", pašvaldībām vairs nebūs iespējas un nepieciešamības izmantot SOPA, jo platforma "DigiSoc" pārņems SOPA funkcionalitāti, kā arī nebūs vajadzības un izvēles izmantot citas programmas, jo platformas "DigiSoc" galvenais mērķis ir apvienot visu sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu, un cita veida sociālo atbalstu vienkopus vienā sistēmā. Tāpēc 2025. gada 20. novembrī tika pieņemti grozījumi SPSPL likumā. Jaunā redakcijā izteikts SPSPL likuma 11. panta pirmās daļas 10. un 11. punkts, nostiprinot pienākumu pašvaldību sociālajiem dienestiem apstrādāt datus par personu un mājsaimniecību pieprasītajiem un tiem piešķirtajiem un sniegtajiem sociālajiem pakalpojumiem un datus saistībā ar piešķirto un sniegto sociālo palīdzību platformā “DigiSoc”, kā arī jaunā redakcijā izteikta 11. panta otrā daļa, precizējot augstāk minēto datu apstrādes mērķi, kā arī papildināts 17. pants ar sesto daļu, nosakot tiesības sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kuri savus pakalpojumus nodrošina sadarbībā ar pašvaldību sociālajiem dienestiem, izmantot platformu “DigiSoc” klientu lietu vešanas un uzskaites nolūkā, apstrādājot datus par personām piešķirtajiem un sniegtajiem sociālajiem pakalpojumiem. Ar SPSPL pārejas noteikumu 68. punktu noteikts, ka personu datus par personu un mājsaimniecību pieprasītajiem un tiem piešķirtajiem un sniegtajiem sociālajiem pakalpojumiem sāk apstrādāt platformā “DigiSoc” no 2027. gada 1. janvāra. Līdz 2026. gada 31. decembrim pašvaldību sociālie dienesti un sociālo pakalpojumu sniedzēji minētos personu datus apstrādā platformā “DigiSoc” atbilstoši tās pieejamajam tehniskajam risinājumam. Savukārt attiecībā uz sociālās palīdzības administrēšanu SPSPL pārejas noteikumu 69. punkts nosaka, ka personu datus saistībā ar piešķirto un sniegto sociālo palīdzību sāk apstrādāt platformā “DigiSoc” no 2030. gada 1. janvāra. Līdz 2029. gada 31. decembrim pašvaldību sociālie dienesti minētos personu datus apstrādā platformā “DigiSoc” atbilstoši tās pieejamajam tehniskajam risinājumam.
Noteikumu projekts nosaka platformas "DigiSoc" pārzini, platformā "DigiSoc" iekļaujamās informācijas apjomu un tās apstrādes kārbu, kā arī nosacījumus piekļuves nodrošināšanai platformā "DigiSoc" iekļautajai informācijai.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekts ir izstrādāts ar mērķi noteikt platformas "DigiSoc" pārzini, platformā "DigiSoc" iekļaujamās informācijas apjomu un tās apstrādes kārtību, kā arī nosacījumus piekļuves nodrošināšanai platformā "DigiSoc" iekļautajai informācijai.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Šobrīd sociālo pakalpojumu, sociālās palīdzības un citu atbalsta pakalpojumu administrēšanai pašvaldības izmanto privātu sistēmu - SOPA, taču katrā pašvaldībā SOPA funkcionalitāte ir atšķirīga. Ir sociālie dienesti, kuri visus atbalsta veidus administrē SOPA, ir sociālie dienesti, kuri administrē SOPA tikai datus par sociālo palīdzību, ir dienesti, kuriem SOPA ir sasaistīta ar citām informācijas sistēmām, piemērām, grāmatvedības vai lietvedības sistēmām, pakalpojumu sniedzējiem, taču ir arī sociālie dienesti, kuri finanšu trūkuma dēļ nevar nodrošināt nekādas sasaistes. Ir vairāki sociālie pakalpojumi, kuru administrēšanai tiek izmantotas citas informācijas sistēmas, kā arī ir tādi pakalpojumi un pārvaldes uzdevumi, kuru administrēšanai patlaban nav pieejama neviena informācijas sistēma. Līdz ar to sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības uzskaite, kontrole un budžeta līdzekļu izlietojums, kā arī situācijas analīze par valsti kopumā ir apgrūtināta. Šo problēmu ir norādījusi arī Valsts kontrole 2020. gada revīzijas ziņojumā “Vai valstī īstenotā sociālās iekļaušanas politika sasniedz tai izvirzītos mērķus nabadzības mazināšanas jomā?”, kurā Valsts kontroles ieteikums bija rast risinājumu, lai visi pašvaldību nodrošinātie sociālā atbalsta veidi tiktu uzskaitīti vienā SOPA un attiecīgi dati tiktu nodoti uz SPOLIS. Savukārt 2024. gada Valsts kontroles revīzijas ziņojumā “Valsts finansējuma plānošana un izlietojums garantētā minimālā ienākuma pabalsta izmaksai”, Valsts kontroles ieteikums ministrijai bija nodrošināt mācības sociālajiem dienestiem par SOPA darbības principiem un tās izmantošanu ikdienas darbā. Taču, kā jau tika minēts iepriekš, SOPA ir privāta informācijas sistēma, un līdz ar to ministrijai nav SOPA piekļuves.
SPSPL 14. panta otrajā daļā ir noteikts, ka ministrijai ir tiesības saņemt un apstrādāt to personu personas datus, kuras pieprasījušas sociālo palīdzību, sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas pakalpojumus vai pakalpojumus neatkarīgas dzīves nodrošināšanai, kā arī datus par šo personu pieprasītajiem un tām piešķirtajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību. Šobrīd pašvaldību sociālie dienesti šādus datus SOPA ievada nepilnīgi, kā arī patlaban nav paredzēta iespēja pašiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem veikt datu ievadi. Līdz ar to ministrija informācijas sistēmā SPOLIS nesaņem pilnu informāciju, lai veiktu ministrijai likumā noteiktos uzdevumus sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu politikas jomā. Arī pašvaldībām ir ierobežotas iespējas nodrošināt klienta lietas izsekojamību, ja mainās klienta dzīvesvieta uz citas pašvaldības administratīvo teritoriju.
Tādējādi ministrija veido un attīsta platformu “DigiSoc”, un, lai platforma sāktu darboties, ir nepieciešami noteikumi, kuri noteiks platformas "DigiSoc" pārzini, platformā "DigiSoc"iekļaujamās informācijas apjomu un tās apstrādes kārtību, kā arī nosacījumus piekļuves nodrošināšanai platformā "DigiSoc"iekļautajai informācijai.
SPSPL 14. panta otrajā daļā ir noteikts, ka ministrijai ir tiesības saņemt un apstrādāt to personu personas datus, kuras pieprasījušas sociālo palīdzību, sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas pakalpojumus vai pakalpojumus neatkarīgas dzīves nodrošināšanai, kā arī datus par šo personu pieprasītajiem un tām piešķirtajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību. Šobrīd pašvaldību sociālie dienesti šādus datus SOPA ievada nepilnīgi, kā arī patlaban nav paredzēta iespēja pašiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem veikt datu ievadi. Līdz ar to ministrija informācijas sistēmā SPOLIS nesaņem pilnu informāciju, lai veiktu ministrijai likumā noteiktos uzdevumus sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu politikas jomā. Arī pašvaldībām ir ierobežotas iespējas nodrošināt klienta lietas izsekojamību, ja mainās klienta dzīvesvieta uz citas pašvaldības administratīvo teritoriju.
Tādējādi ministrija veido un attīsta platformu “DigiSoc”, un, lai platforma sāktu darboties, ir nepieciešami noteikumi, kuri noteiks platformas "DigiSoc" pārzini, platformā "DigiSoc"iekļaujamās informācijas apjomu un tās apstrādes kārtību, kā arī nosacījumus piekļuves nodrošināšanai platformā "DigiSoc"iekļautajai informācijai.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Pašvaldību sociālās palīdzības, sociālo pakalpojumu un citu atbalsta pakalpojumu, kas atbilst personu vajadzībām, administrēšanai tiek izmantota SOPA, kura nodrošina informāciju par personai piešķirtajiem un izmaksātajiem sociālajiem un atbalsta pakalpojumiem un sociālo palīdzību. Katrā pašvaldībā SOPA funkcionalitāte ir atšķirīga, līdz ar to sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības uzskaite, kontrole un budžeta līdzekļu izlietojums, kā arī situācijas analīze par valsti kopumā ir apgrūtināta. Uz šo problēmu ir norādījusi Valsts kontrole, un arī ministrija 2023. gadā, veicot auditu par sociālā atbalsta pasākumu īstenošanu trūcīgajām un maznodrošinātajām personām (ģimenēm), konstatēja, ka lielākā daļa no audita pārbaužu laikā apzinātajām pašvaldībām SOPA neietver pilnīgu informāciju par klientam piešķirtajiem atbalsta veidiem.
SPSPL 14. panta otrajā daļā ir noteikts, ka ministrijai ir tiesības saņemt un apstrādāt to personu personas datus, kuras pieprasījušas sociālo palīdzību, sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas pakalpojumus vai pakalpojumus neatkarīgas dzīves nodrošināšanai, kā arī datus par šo personu pieprasītajiem un tām piešķirtajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību. Ja pašvaldību sociālie dienesti šādus datus nav ievadījuši (patlaban nav paredzēta iespēja pašiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem veikt datu ievadi) savā informācijas sistēmā, ministrija informācijas sistēmā SPOLIS nesaņem pilnu informāciju, lai veiktu ministrijai likumā noteiktos uzdevumus sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu politikas jomā. Arī pašvaldībām ir ierobežotas iespējas nodrošināt klienta lietas izsekojamību, ja mainās klienta dzīvesvieta uz citas pašvaldības administratīvo teritoriju.
Vienlaikus ir vairāki sociālie pakalpojumi, kuru administrēšanai tiek izmantotas citas informācijas sistēmas, piemēram, Latvijas Bērnu fonds (turpmāk - fonds) sociālās rehabilitācijas pakalpojuma no prettiesiskām darbībām cietušiem bērniem administrēšanu veic fondam piederošajā informācijas sistēmā.
Tajā pašā laikā ir arī tādi pakalpojumi un pārvaldes uzdevumi, kuru administrēšanai patlaban nav pieejama neviena informācijas sistēma, piemēram, par starpinstitucionālās sadarbības programmas “Bērna māja” īstenošanu, par izdevumu atgūšanu no vainīgajām personām par sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanu no prettiesiskām darbībām cietušiem bērniem.
Ņemot vērā to, ka šobrīd pašvaldību sociālie dienesti sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības, ka arī cita atbalsta administrēšanā izmanto privātu informācijas sistēmu - SOPA un, kā jau tika minēts iepriekš, pašvaldībām ir dažāda prakse minētās sistēmas izmantošanā, kā rezultātā visi sociālie pakalpojumi un sociālā palīdzība, kā arī citi atbalsta veidi netiek administrēti vienkopus, tad sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības uzskaite, kontrole un budžeta līdzekļu izlietojums, kā arī situācijas analīze par valsti kopumā ir apgrūtināta.
Saskaņā ar SPSPL 9. pantu pašvaldība, kuras teritorijā ir personas deklarētā dzīvesvieta, nodrošina sociālo darbu, plāno resursus un veido tādu vidi, lai personai būtu iespēja saņemt tās vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību. Tāpat SPSPL noteic atsevišķus sociālo pakalpojumus konkrētām klientu grupām, kas jānodrošina obligāti. Ja nodrošināts obligāto sociālo pakalpojumu grozs, pašvaldībai ir tiesības par saviem līdzekļiem nodrošināt arī citus sociālos pakalpojumus, kā arī tiesības nodrošināt likuma 9. panta pirmajā prim pantā minētos pakalpojumus citām personu grupām.
Kā jau minēts sociālos pakalpojumus nodrošina pašvaldība, tomēr SPSPL 13. pantā ir noteikti valsts atbalsta veidi atsevišķu pašvaldības administrēto sociālo pakalpojumu nodrošināšanā, paredzot valsts finansējumu vai līdzfinansējumu atbilstoši gadskārtējā valsts budžeta likumā piešķirtajiem līdzekļiem. Tādējādi ir pakalpojumi (piemēram, sociālās rehabilitācijas pakalpojums no vardarbības cietušām un vardarbību veikušām pilngadīgām personām, asistenta pakalpojums), kuru administrēšanu (klientu vajadzību izvērtēšanu, pakalpojuma sniedzēja atlasi, finanšu pārskatu apkopošanu) veic pašvaldības sociālais dienests, saņemot kompensāciju par nodrošinātā pakalpojuma izmaksām no valsts budžeta. Tādējādi ne tikai pašvaldības nodrošinātā sociālā pakalpojuma gadījumā, bet arī valsts nodrošinātā sociālā pakalpojumu gadījumā, ja attiecināms, ir nepieciešams deleģēt pašvaldību piešķirt, ierobežot un anulēt piekļuves tiesības sociālā pakalpojuma sniedzējam.
Sociālais darbs ir profesionāla darbība, lai atbalstītu un sekmētu personas, ģimenes, kopienas un visas sabiedrības sociālo funkcionēšanu vai tās atjaunošanu, kā arī radītu šai funkcionēšanai labvēlīgus apstākļus, un atbilstoši SPSPL noteiktajiem sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanas pamatprincipiem sociālos pakalpojumus sniedz, tikai pamatojoties uz sociālā darba speciālista veiktu personas individuālo vajadzību un resursu novērtējumu, savukārt sociālo palīdzību sniedz, pamatojoties uz viņa materiālo resursu — ienākumu un īpašuma — izvērtējumu, individuāli paredzot katra klienta līdzdarbību, izņemot krīzes situāciju.
Lai izvērtētu personas vajadzības un noteiktu, vai persona kvalificējas sociālā pakalpojuma, sociālās palīdzības vai kāda cita atbalsta saņemšanai, atbildīgajai iestādei ir nepieciešamas iegūt un izanalizēt informāciju par klienta mājsaimniecības sastāvu, informāciju par veselības stāvokli, tai skaitā invaliditāti un funkcionālajiem traucējumiem, informāciju par materiālo stāvokli, datus par dzīvesvietu, kā arī citām specifiskajām vajadzībām un mājsaimniecības locekļu statusiem, kas var ietekmēt atbalsta piešķiršanu un saņemšanu.
Ar platformas "DigiSoc" ieviešanu tiks risinātas šādas problēmas:
1. Sociālo pakalpojumu sniegšanas atbalsta un uzskaites vajadzībām dažādi sociālo pakalpojumu sniedzēji izmanto privāto komersantu izstrādātas informācijas sistēmas. Projekta ietvaros tiks izveidota vienota valsts nozīmes informācijas sistēma sociālo pakalpojumu un sociālo datu uzskaitei – platforma "DigiSoc".
2. Platforma "DigiSoc" atvieglos pašvaldību sociālo dienestu darbu, nodrošinot funkciju izpildei nepieciešamo datu vienotu un centralizētu izgūšanu no valsts nozīmes sistēmām un reģistriem un citām informācijas sistēmām.
3. Tiks modernizēts pašvaldību sociālo dienestu darbinieku darbs un paaugstināta darba efektivitāte, ieviešot sociālo dienestu klientu elektroniskās lietas, kā arī tiks nodrošināta klientu elektronisko lietu pieejamība visām sociālo pakalpojumu sniegšanas procesā iesaistītajām pusēm.
4. Platformā "DigiSoc" tiks uzkrāti dati par sniegtajiem sociālajiem pakalpojumiem. Izmantojot datu analītikas risinājumus, visām iesaistītajām pusēm tiks nodrošināti efektīvi datu analīzes risinājumi. Datu analīzes funkcionalitāte gan pašvaldībām, gan ministrijai nodrošinās informāciju datos balstītu lēmumu pieņemšanai, piemēram, ar datu analīzes rīkiem būs iespējams veikt nākotnes tendenču analīzi, kas ir ļoti būtiska sociālās palīdzības politikas plānošanā.
SPSPL 14. panta otrajā daļā ir noteikts, ka ministrijai ir tiesības saņemt un apstrādāt to personu personas datus, kuras pieprasījušas sociālo palīdzību, sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas pakalpojumus vai pakalpojumus neatkarīgas dzīves nodrošināšanai, kā arī datus par šo personu pieprasītajiem un tām piešķirtajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību. Ja pašvaldību sociālie dienesti šādus datus nav ievadījuši (patlaban nav paredzēta iespēja pašiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem veikt datu ievadi) savā informācijas sistēmā, ministrija informācijas sistēmā SPOLIS nesaņem pilnu informāciju, lai veiktu ministrijai likumā noteiktos uzdevumus sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu politikas jomā. Arī pašvaldībām ir ierobežotas iespējas nodrošināt klienta lietas izsekojamību, ja mainās klienta dzīvesvieta uz citas pašvaldības administratīvo teritoriju.
Vienlaikus ir vairāki sociālie pakalpojumi, kuru administrēšanai tiek izmantotas citas informācijas sistēmas, piemēram, Latvijas Bērnu fonds (turpmāk - fonds) sociālās rehabilitācijas pakalpojuma no prettiesiskām darbībām cietušiem bērniem administrēšanu veic fondam piederošajā informācijas sistēmā.
Tajā pašā laikā ir arī tādi pakalpojumi un pārvaldes uzdevumi, kuru administrēšanai patlaban nav pieejama neviena informācijas sistēma, piemēram, par starpinstitucionālās sadarbības programmas “Bērna māja” īstenošanu, par izdevumu atgūšanu no vainīgajām personām par sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanu no prettiesiskām darbībām cietušiem bērniem.
Ņemot vērā to, ka šobrīd pašvaldību sociālie dienesti sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības, ka arī cita atbalsta administrēšanā izmanto privātu informācijas sistēmu - SOPA un, kā jau tika minēts iepriekš, pašvaldībām ir dažāda prakse minētās sistēmas izmantošanā, kā rezultātā visi sociālie pakalpojumi un sociālā palīdzība, kā arī citi atbalsta veidi netiek administrēti vienkopus, tad sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības uzskaite, kontrole un budžeta līdzekļu izlietojums, kā arī situācijas analīze par valsti kopumā ir apgrūtināta.
Saskaņā ar SPSPL 9. pantu pašvaldība, kuras teritorijā ir personas deklarētā dzīvesvieta, nodrošina sociālo darbu, plāno resursus un veido tādu vidi, lai personai būtu iespēja saņemt tās vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību. Tāpat SPSPL noteic atsevišķus sociālo pakalpojumus konkrētām klientu grupām, kas jānodrošina obligāti. Ja nodrošināts obligāto sociālo pakalpojumu grozs, pašvaldībai ir tiesības par saviem līdzekļiem nodrošināt arī citus sociālos pakalpojumus, kā arī tiesības nodrošināt likuma 9. panta pirmajā prim pantā minētos pakalpojumus citām personu grupām.
Kā jau minēts sociālos pakalpojumus nodrošina pašvaldība, tomēr SPSPL 13. pantā ir noteikti valsts atbalsta veidi atsevišķu pašvaldības administrēto sociālo pakalpojumu nodrošināšanā, paredzot valsts finansējumu vai līdzfinansējumu atbilstoši gadskārtējā valsts budžeta likumā piešķirtajiem līdzekļiem. Tādējādi ir pakalpojumi (piemēram, sociālās rehabilitācijas pakalpojums no vardarbības cietušām un vardarbību veikušām pilngadīgām personām, asistenta pakalpojums), kuru administrēšanu (klientu vajadzību izvērtēšanu, pakalpojuma sniedzēja atlasi, finanšu pārskatu apkopošanu) veic pašvaldības sociālais dienests, saņemot kompensāciju par nodrošinātā pakalpojuma izmaksām no valsts budžeta. Tādējādi ne tikai pašvaldības nodrošinātā sociālā pakalpojuma gadījumā, bet arī valsts nodrošinātā sociālā pakalpojumu gadījumā, ja attiecināms, ir nepieciešams deleģēt pašvaldību piešķirt, ierobežot un anulēt piekļuves tiesības sociālā pakalpojuma sniedzējam.
Sociālais darbs ir profesionāla darbība, lai atbalstītu un sekmētu personas, ģimenes, kopienas un visas sabiedrības sociālo funkcionēšanu vai tās atjaunošanu, kā arī radītu šai funkcionēšanai labvēlīgus apstākļus, un atbilstoši SPSPL noteiktajiem sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanas pamatprincipiem sociālos pakalpojumus sniedz, tikai pamatojoties uz sociālā darba speciālista veiktu personas individuālo vajadzību un resursu novērtējumu, savukārt sociālo palīdzību sniedz, pamatojoties uz viņa materiālo resursu — ienākumu un īpašuma — izvērtējumu, individuāli paredzot katra klienta līdzdarbību, izņemot krīzes situāciju.
Lai izvērtētu personas vajadzības un noteiktu, vai persona kvalificējas sociālā pakalpojuma, sociālās palīdzības vai kāda cita atbalsta saņemšanai, atbildīgajai iestādei ir nepieciešamas iegūt un izanalizēt informāciju par klienta mājsaimniecības sastāvu, informāciju par veselības stāvokli, tai skaitā invaliditāti un funkcionālajiem traucējumiem, informāciju par materiālo stāvokli, datus par dzīvesvietu, kā arī citām specifiskajām vajadzībām un mājsaimniecības locekļu statusiem, kas var ietekmēt atbalsta piešķiršanu un saņemšanu.
Ar platformas "DigiSoc" ieviešanu tiks risinātas šādas problēmas:
1. Sociālo pakalpojumu sniegšanas atbalsta un uzskaites vajadzībām dažādi sociālo pakalpojumu sniedzēji izmanto privāto komersantu izstrādātas informācijas sistēmas. Projekta ietvaros tiks izveidota vienota valsts nozīmes informācijas sistēma sociālo pakalpojumu un sociālo datu uzskaitei – platforma "DigiSoc".
2. Platforma "DigiSoc" atvieglos pašvaldību sociālo dienestu darbu, nodrošinot funkciju izpildei nepieciešamo datu vienotu un centralizētu izgūšanu no valsts nozīmes sistēmām un reģistriem un citām informācijas sistēmām.
3. Tiks modernizēts pašvaldību sociālo dienestu darbinieku darbs un paaugstināta darba efektivitāte, ieviešot sociālo dienestu klientu elektroniskās lietas, kā arī tiks nodrošināta klientu elektronisko lietu pieejamība visām sociālo pakalpojumu sniegšanas procesā iesaistītajām pusēm.
4. Platformā "DigiSoc" tiks uzkrāti dati par sniegtajiem sociālajiem pakalpojumiem. Izmantojot datu analītikas risinājumus, visām iesaistītajām pusēm tiks nodrošināti efektīvi datu analīzes risinājumi. Datu analīzes funkcionalitāte gan pašvaldībām, gan ministrijai nodrošinās informāciju datos balstītu lēmumu pieņemšanai, piemēram, ar datu analīzes rīkiem būs iespējams veikt nākotnes tendenču analīzi, kas ir ļoti būtiska sociālās palīdzības politikas plānošanā.
Risinājuma apraksts
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts nosaka:
- platformas "DigiSoc" pārzini - tā ir ministrija;
- platformā "DigiSoc" iekļaujamās informācijas apjomu un tās apstrādes kārtību, ņemot vērā pakalpojumu saņēmēju grupas un saņemamā pakalpojuma specifiku;
- nosacījumus piekļuves nodrošināšanai platformā "DigiSoc" iekļautajai informācijai;
- ka par platformā "DigiSoc" esošo datu kvalitāti atbild un izmaiņas minētajos datos pēc datu subjekta pieprasījuma veic attiecīgās pašvaldības sociālais dienests, sociālo pakalpojumu sniedzējs un citas šajos noteikumos minētās institūcijas.
Platformas “DigiSoc” izstrāde un ieviešana ir problēmas risinājums, kas paredz pakāpenisku SOPA aizstāšanu. Izstrādes mērķis ir sociālo pakalpojumu sniegšanas digitālo instrumentu savietojamība pašvaldību sociālo dienestu darbības efektivitātes celšanai, kā arī darbības produktivitātes paaugstināšanai. Platforma "DigiSoc" nodrošinās pašvaldībām nepieciešamo IKT funkcionalitāti, kā arī tiks digitāli uzlaboti šādi pašvaldību procesi un koplietošanas pakalpojumi:
1) tiks izveidota vienota sociālo pakalpojumu administrēšanas funkcionalitāte. Funkcionalitāte ietvers konfigurējamu sociālo pakalpojumu notikumu pārvaldības procesu no pakalpojuma pieprasījuma apstrādes līdz pakalpojuma saņemšanai un pakalpojuma norēķinu uzskaitei. Funkcionalitāte ietvers gan pašvaldību sociālo dienestu sniegto pakalpojumu uzskaiti, gan arī vardarbībā cietušo personu saņemto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu datu uzskaiti. Pakalpojumu konfigurēšanas funkcionalitāte ļaus platformā "DigiSoc" nodrošināt arī citu sociālo pakalpojumu sniedzēju sniegto pakalpojumu uzskaiti. Platformas "DigiSoc" izstrādē prioritāti tiks piemērots Datu izplatīšanas un pārvaldības platformas (turpmāk - DAGR) risinājums (tādējādi mazinot izmaksas iestādēm, kam ir pieejams tikai DAGR risinājums un veidojot vienotu pieeju datu apmaiņai) un papildus, ja nepieciešams, valsts nozīmes sistēmu un reģistru datu saskarnes API pārvaldnieka, Datu izplatīšanas tīkla (DIT) vai Latvijas Atvērto datu portāla tehniskie risinājumi;
2) būs iespējama sociālo pakalpojumu nodrošinātāju vai sociālo pakalpojumu sniedzēju informācijas sistēmu integrācija ar platformu "DigiSoc";
3) tiks izveidota sociālās palīdzības saņēmēju elektroniskās lietas funkcionalitāte, nodrošinot dokumentu elektronisku apstrādi un apriti. Funkcionalitāte ietvers klientu izvērtējumu, rehabilitācijas plānus, pierakstus, žurnālus un citus sociālās palīdzības dokumentus. Palīdzības saņēmēju elektroniskās lietas nodrošinās iespēju dažādām pakalpojumu organizēšanā, sniegšanā un kontrolē iekļautajām pusēm piekļūt nepieciešamajai informācijai atbilstoši to veicamajiem uzdevumiem;
4) tiks izveidota funkcionalitāte sociālo pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo datu saņemšanai no valsts nozīmes reģistriem un ārējām sistēmām. Sociālajam dienestam tiks nodrošināta piekļuve informācijai par personai kreditēšanas iestādē, krājaizdevumu sabiedrībā vai maksājumu pakalpojumu sniedzējā atvērtiem kontiem, kā arī paredzēta datu saņemšana par pašvaldību piešķirto sociālo statusu un veiktajām sociālo pabalstu izmaksām;
5) tiks izveidota sociālo pakalpojumu datu analīzes funkcionalitāte, kas nodrošinās platformā "DigiSoc" uzkrāto datu analīzes funkcionalitāti sniegto pakalpojumu datu analīzei un datos balstītu lēmumu pieņemšanai.
Noteikumu projektā ir ietverti visi dati, kas nepieciešami sociālo pakalpojumu administrēšanai atbilstoši normatīvajos aktos, kas nosaka sociālo pakalpojumu, sociālās palīdzības un citu atbalsta veidu sniegšanas kārtību, noteiktajam. Tiks nodrošināts, ka platformas “DigiSoc” klienta lietā tiek attēloti arī dati par personas saņemtajiem sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem, kuri netiek administrēti šajā platformā, bet gan tiek uzkrāti ministrijas pārziņā esošajā informācijas sistēmā SPOLIS. Dati platformas “DigiSoc” lietotājam nebūs rediģējami, tikai skatāmi, un katrs platformas “DigiSoc” lietotājs būs atbildīgs par to, lai piekļūtu un apstrādātu tikai tos datus, kas ir tieši nepieciešami konkrēta sociālā pakalpojuma, sociālās palīdzības pabalsta vai cita atbalsta piešķiršanai.
Noteikumu projekts nosaka:
- platformas "DigiSoc" pārzini - tā ir ministrija;
- platformā "DigiSoc" iekļaujamās informācijas apjomu un tās apstrādes kārtību, ņemot vērā pakalpojumu saņēmēju grupas un saņemamā pakalpojuma specifiku;
- nosacījumus piekļuves nodrošināšanai platformā "DigiSoc" iekļautajai informācijai;
- ka par platformā "DigiSoc" esošo datu kvalitāti atbild un izmaiņas minētajos datos pēc datu subjekta pieprasījuma veic attiecīgās pašvaldības sociālais dienests, sociālo pakalpojumu sniedzējs un citas šajos noteikumos minētās institūcijas.
Platformas “DigiSoc” izstrāde un ieviešana ir problēmas risinājums, kas paredz pakāpenisku SOPA aizstāšanu. Izstrādes mērķis ir sociālo pakalpojumu sniegšanas digitālo instrumentu savietojamība pašvaldību sociālo dienestu darbības efektivitātes celšanai, kā arī darbības produktivitātes paaugstināšanai. Platforma "DigiSoc" nodrošinās pašvaldībām nepieciešamo IKT funkcionalitāti, kā arī tiks digitāli uzlaboti šādi pašvaldību procesi un koplietošanas pakalpojumi:
1) tiks izveidota vienota sociālo pakalpojumu administrēšanas funkcionalitāte. Funkcionalitāte ietvers konfigurējamu sociālo pakalpojumu notikumu pārvaldības procesu no pakalpojuma pieprasījuma apstrādes līdz pakalpojuma saņemšanai un pakalpojuma norēķinu uzskaitei. Funkcionalitāte ietvers gan pašvaldību sociālo dienestu sniegto pakalpojumu uzskaiti, gan arī vardarbībā cietušo personu saņemto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu datu uzskaiti. Pakalpojumu konfigurēšanas funkcionalitāte ļaus platformā "DigiSoc" nodrošināt arī citu sociālo pakalpojumu sniedzēju sniegto pakalpojumu uzskaiti. Platformas "DigiSoc" izstrādē prioritāti tiks piemērots Datu izplatīšanas un pārvaldības platformas (turpmāk - DAGR) risinājums (tādējādi mazinot izmaksas iestādēm, kam ir pieejams tikai DAGR risinājums un veidojot vienotu pieeju datu apmaiņai) un papildus, ja nepieciešams, valsts nozīmes sistēmu un reģistru datu saskarnes API pārvaldnieka, Datu izplatīšanas tīkla (DIT) vai Latvijas Atvērto datu portāla tehniskie risinājumi;
2) būs iespējama sociālo pakalpojumu nodrošinātāju vai sociālo pakalpojumu sniedzēju informācijas sistēmu integrācija ar platformu "DigiSoc";
3) tiks izveidota sociālās palīdzības saņēmēju elektroniskās lietas funkcionalitāte, nodrošinot dokumentu elektronisku apstrādi un apriti. Funkcionalitāte ietvers klientu izvērtējumu, rehabilitācijas plānus, pierakstus, žurnālus un citus sociālās palīdzības dokumentus. Palīdzības saņēmēju elektroniskās lietas nodrošinās iespēju dažādām pakalpojumu organizēšanā, sniegšanā un kontrolē iekļautajām pusēm piekļūt nepieciešamajai informācijai atbilstoši to veicamajiem uzdevumiem;
4) tiks izveidota funkcionalitāte sociālo pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo datu saņemšanai no valsts nozīmes reģistriem un ārējām sistēmām. Sociālajam dienestam tiks nodrošināta piekļuve informācijai par personai kreditēšanas iestādē, krājaizdevumu sabiedrībā vai maksājumu pakalpojumu sniedzējā atvērtiem kontiem, kā arī paredzēta datu saņemšana par pašvaldību piešķirto sociālo statusu un veiktajām sociālo pabalstu izmaksām;
5) tiks izveidota sociālo pakalpojumu datu analīzes funkcionalitāte, kas nodrošinās platformā "DigiSoc" uzkrāto datu analīzes funkcionalitāti sniegto pakalpojumu datu analīzei un datos balstītu lēmumu pieņemšanai.
Noteikumu projektā ir ietverti visi dati, kas nepieciešami sociālo pakalpojumu administrēšanai atbilstoši normatīvajos aktos, kas nosaka sociālo pakalpojumu, sociālās palīdzības un citu atbalsta veidu sniegšanas kārtību, noteiktajam. Tiks nodrošināts, ka platformas “DigiSoc” klienta lietā tiek attēloti arī dati par personas saņemtajiem sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem, kuri netiek administrēti šajā platformā, bet gan tiek uzkrāti ministrijas pārziņā esošajā informācijas sistēmā SPOLIS. Dati platformas “DigiSoc” lietotājam nebūs rediģējami, tikai skatāmi, un katrs platformas “DigiSoc” lietotājs būs atbildīgs par to, lai piekļūtu un apstrādātu tikai tos datus, kas ir tieši nepieciešami konkrēta sociālā pakalpojuma, sociālās palīdzības pabalsta vai cita atbalsta piešķiršanai.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Ekonomiskais izvērtējums veikts un pieejams MK 2024. gada 4. jūnija rīkojumā Nr. 440 “Par 2.1.2.1.i. investīcijas "Centralizētās platformas un sistēmas" nolūka "Pašvaldību pakalpojumu digitālā transformācija un pašvaldību atbalsta procesu modernizācija un centralizācija, t. sk. sadarbībā ar valsts pārvaldes institūcijām" projekta "Labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas "DigiSoc" izstrāde un ieviešana" pases un centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojuma attīstības plāna apstiprināšanu”.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
Nosaukums
2020. gada Valsts kontroles revīzijas ziņojums “Vai valstī īstenotā sociālās iekļaušanas politika sasniedz tai izvirzītos mērķus nabadzības mazināšanas jomā?”
Apraksts
2020. gadā Valsts kontrole veica likumības revīziju ar mērķi veikt sistēmisku sociālās atbalsta sistēmas izvērtējumu, lai noskaidrotu valsts un pašvaldību faktiski veiktās darbības atbalsta sniegšanā nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, sākot ar mērķu definēšanu un nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu noteikšanu un beidzot ar reālu atbalsta sniegšanu. Pēc revīzijas Valsts kontrolei attiecībā uz SOPA lietošanu bija ieteikums nodrošināt, ka, veidojot, koordinējot un uzraugot sociālās iekļaušanas politiku, ir pieejama pilnīga informācija par pašvaldību faktiski nodrošināto sociālo atbalstu, ministrijai sadarbībā ar pašvaldībām rast risinājumu, ka SOPA tiek uzskaitīti visi pašvaldību nodrošinātie sociālā atbalsta veidi.
Nosaukums
Ministrijas Iekšējā audita departamenta 2023. gada audits “Atbalsta sniegšana trūcīgajām un maznodrošinātajām personām”
Apraksts
Minētā ministrijas audita mērķis bija gūt pārliecību, ka sociālā atbalsta pasākumu īstenošana trūcīgajām un maznodrošinātajām personām (ģimenēm) tiek veikta atbilstoši mērķa grupas noteiktajām tiesībām un katras mājsaimniecības situācijas individuālajam izvērtējumam – saskaņā ar noteikto darba uzdevumu tas ir sasniegts, un iekšējā audita laikā iegūtā informācija un pierādījumi ir pietiekami, lai sniegtu pamatotu kopējo novērtējumu par izveidotās iekšējās kontroles sistēmas darbību un efektivitāti sociālajos dienestos. Šī audita ietvaros identificēts, ka 70 % no audita pārbaužu laikā apzinātajām pašvaldībām SOPA neietver pilnīgu informāciju par klientam piešķirtajiem atbalsta veidiem. Ņemot vērā, ka ieteikums par SOPA pilnvērtīgu izmantošanu jau bija izteikts Valsts kontroles ziņojumā par revīzijas “Vai valstī īstenotā sociālās iekļaušanas politika sasniedz tai izvirzītos mērķus nabadzības mazināšanas jomā?” rezultātiem, ieteikums šajā auditā netika izteikts, tomēr tika atzīts, ka lielais to pašvaldību īpatsvars, kurās audita veikšanas brīdī nav rasta iespēja nodrošināt visu piešķirto sociālo atbalsta veidu ievadi SOPA, norāda uz risku, ka tuvākajā laikā nebūs iespējams, izmantojot tikai SOPA datus, gūt pilnīgu un visaptverošu informāciju par personai piešķirto atbalsta apjomu, kā arī attiecīgi veikt sociālās palīdzības efektivitātes analīzi kopumā.
Izlasē bija iekļautas šādas pašvaldību iestādes: Alūksnes novada Sociālo lietu pārvalde, Augšdaugavas novada Sociālais dienests, Dobeles novada Sociālais dienests, Jelgavas novada Sociālais dienests, Liepājas Sociālais dienests, Ludzas novada Sociālais dienests, Rēzeknes valstspilsētas domes pārvalde “Sociālais dienests”, Siguldas novada pašvaldības Sociālais dienests, Valkas novada Sociālais dienests, Ventspils novada Sociālais dienests.
Izlasē bija iekļautas šādas pašvaldību iestādes: Alūksnes novada Sociālo lietu pārvalde, Augšdaugavas novada Sociālais dienests, Dobeles novada Sociālais dienests, Jelgavas novada Sociālais dienests, Liepājas Sociālais dienests, Ludzas novada Sociālais dienests, Rēzeknes valstspilsētas domes pārvalde “Sociālais dienests”, Siguldas novada pašvaldības Sociālais dienests, Valkas novada Sociālais dienests, Ventspils novada Sociālais dienests.
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- sociālo pakalpojumu saņēmēji (personas ar invaliditāti un funkcionālajiem traucējumiem; pensijas vecuma personas; ģimenes locekļi un apgādnieki; bērni bāreņi un bez vecāku gādības palikušie bērni; personas pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas vai ilgstošas bezpajumtniecības; bērni no trūcīgas ģimenes un ģimenes, kurās ir bērna attīstībai nelabvēlīgi apstākļi; personas, kurām ir izteiktas socializācijas grūtības; cilvēku tirdzniecības upuri; no apreibinošām vielām atkarīgās personas; krīzes situācijā nonākušās personas; bērni, kuru vecāki sava veselības stāvokļa dēļ nespēj bērnu aprūpēt, un viņu vecāki; ģimenes ar bērniem; ārkārtas situācijā nonākušās personas; ārpusģimenes aprūpē esošie bērni; pilngadīgās personas, kuras līdz adopcijas nodibināšanai ir atradušās ārpusģimenes aprūpē un attiecībā uz kurām tiesa ir atcēlusi adopciju līdz 21 gada vecuma sasniegšanai vai, ja tā mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē vai studē augstākajā izglītības iestādē, tostarp koledžā; pilngadīgās personas bez patstāvīgas dzīves vietas)
- vardarbībā cietušās pilngadīgās personas
- programmā “Bērna māja” uzņemtie bērni un viņu nevardarbīgie tuvinieki
- personas, kuras ar tiesas spriedumu vai prokurora priekšrakstu par sodu atzītas par vainīgām par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu pret bērnu
- platformas “DigiSoc” lietotāji
- sociālo pakalpojumu saņēmēju likumiskie pārstāvji vai pilnvarotās personas
- sociālo pakalpojumu sniedzēji (fiziskās personas)
- bērni, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts paredz, ka šo fizisko personu dati un veselības dati sociālo un citu pakalpojumu, tai skaitā starpinstitucionālās sadarbības programmas "Bērna māja" ietvaros paredzēto pakalpojumu saņemšanai tiks apstrādāti, tai skaitā uzkrāti, platformā “DigiSoc”. Piekļuves tiesību administrēšanai (piešķiršanai, ierobežošanai, paplašināšanai, anulēšanai, dzēšanai) ir paredzēta platformas “DigiSoc” lietotāju personas datu apstrāde. Plašāka informācija atrodama anotācijas 1.3. un 8.1.13. sadaļā.
Juridiskās personas
- pašvaldību sociālie dienesti
- sociālo pakalpojumu sniedzēji
- institūcijas (Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde; kredītiestādes; Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija; Sociālās integrācijas valsts aģentūra; Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs; Valsts probācijas dienests; bāriņtiesas; tiesas; Tiesu administrācija; Ceļu satiksmes drošības direkcija; Valsts zemes dienests, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra; fonds; Bērnu aizsardzības centrs un citi Noteikumu projekta 35. punktā minētās institūcijas)
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts paredz, ka personas datu apstrādes nolūku sasniegšanai nepieciešamā informācija (datu subjektu personas dati un veselības dati) tiks iegūta no institūcijām. Vienlaikus Noteikumu projekta 36. punktā noteikts tiesību subjektu loks, kas ir tiesīgs saņemt personas datu saturošu informāciju no platformas “DigiSoc”.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Labklājības ministrijaNevalstiskās organizācijas
Biedrība "Latvijas Samariešu apvienība", Nodibinājums "Latvijas Bērnu fonds", r.a. "Siltumnīca"Cits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation?search%5Bquery%5D=25-TA-2022&quicksearch=
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Lai Projektu varētu realizēt atbilstoši Projekta īstenošanas nosacījumiem un platformu "DigiSoc" varētu sākt lietot, tad Noteikumu projektu ir nepieciešams apstiprināt iespējami ātri, līdz ar to publisko apspriešanu bija lietderīgi realizēt Noteikumu projekta saskaņošanas procesā.
Publiskās apspriešanas laikā tika saņemti kopumā trīspadsmit priekšlikumi no trīs viedokļu sniedzējiem - biedrības "Latvijas Samariešu apvienība", nodibinājuma "Latvijas Bērnu fonds", r.a. "Siltumnīca". Saņemtie priekšlikumi tika izvērtēti. Nodibinājuma "Latvijas Bērnu fonds" priekšlikumi ņemti vērā, bet biedrības "Latvijas Samariešu apvienība" un r.a. "Siltumnīca" priekšlikumi ņemti vērā daļēji, sniedzot skaidrojumu. Noteikumu projekts ir atbilstoši papildināts.
Publiskās apspriešanas laikā tika saņemti kopumā trīspadsmit priekšlikumi no trīs viedokļu sniedzējiem - biedrības "Latvijas Samariešu apvienība", nodibinājuma "Latvijas Bērnu fonds", r.a. "Siltumnīca". Saņemtie priekšlikumi tika izvērtēti. Nodibinājuma "Latvijas Bērnu fonds" priekšlikumi ņemti vērā, bet biedrības "Latvijas Samariešu apvienība" un r.a. "Siltumnīca" priekšlikumi ņemti vērā daļēji, sniedzot skaidrojumu. Noteikumu projekts ir atbilstoši papildināts.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts iestādes
- Pašvaldības
- Komersanti, kuri sniedz sociālos pakalpojumus iedzīvotājiem
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Jā
Plašāk skatīt anotācijas 1.3. sadaļu.
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Plašāk skatīt anotācijas 1.3. sadaļu.
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Ar Noteikumu projektu nav paredzēts grozīt pašvaldību sociālo dienestu un sociālo pakalpojumu sniedzēju šobrīd veikto personas datu apstrādi klientu un mājsaimniecības lietu veidošanai un uzturēšanai, kā arī sociālo pakalpojumu, sociālās palīdzības un materiālā atbalsta administrēšanai. Proti, Noteikumu projekts neparedz nekāda veida izmaiņas pašvaldību sociālo dienestu un sociālo pakalpojumu sniedzēju veikto personas datu apstrādes faktiskajos apstākļos (datu subjektos, kuru datus pārziņi apstrādā, personas datu apstrādes darbībās, personas datu apstrādes apjomā, personas datu glabāšanā). Noteikumu projekts paredz izmaiņas tikai attiecībā uz personas datu apstrādes veidu, kādā pašvaldību sociālie dienesti un sociālo pakalpojumu sniedzēji apstrādā savā pārziņā esošus datu subjektu personas datus. Līdz šim pašvaldību sociālie dienesti un sociālo pakalpojumu sniedzēji apstrādā savā pārziņā esošus datu subjektu personas datus apstrādāja kartotēkas formā un izmantojot savas iekšējās informācijas sistēmas. Tomēr likumdevējs, grozot SPSPL 14. un 17. pantu, paredzējis pienākumu pašvaldību sociāliem dienestiem un sociālo pakalpojumu sniedzējiem klientu un mājsaimniecību personas datus uzglabāt valsts informācijas sistēmā, lai nodrošinātu informācijas uzglabāšanu vienuviet, un nodrošinātu informācijas pieejamību ministrijai valsts politikas izstrādei sociālās aizsardzības jomā.
Noteikumu projekta 2. punkta nepārprotamai interpretācijai turpmāk ir sniegta informācija par katras institūcijas lomu Noteikumu projektā paredzētajai personas datu apstrādei. Ministrija ir valsts informācijas sistēmas pārzinis Valsts informācijas sistēmu likuma 1. panta 2. punkta izpratnē. Savukārt attiecīgās pašvaldības sociālais dienests, sociālo pakalpojumu sniedzējs un citas šajos noteikumos minētās institūcijas ir pārzinis Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk - Datu regula) 4. panta 7. punkta izpratnē. Tā, piemēram, Noteikumu projekta 5.2.5. apakšpunktā minētie dati tiek apstrādāti sociālās aprūpes pakalpojuma dzīvesvietā pakalpojuma (Noteikumu projekta 6. punkts), ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma institūcijā (Noteikumu projekta 7. punkts), īslaicīgās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pakalpojuma (Noteikumu projekta 8. punkts), dienas aprūpes centra pakalpojuma (Noteikumu projekta 9. punkts) un pansijas pakalpojuma (Noteikumu projekta 14. punkts) nodrošināšanai. Šos pakalpojumus sniedz nevis ministrija, bet gan attiecīgās pašvaldības sociālais dienests un sociālo pakalpojumu sniedzēji, kas attiecīgi šos datus kā pārziņi Datu regulas 4. panta 7. punkta izpratnē apstrādās, minēto pakalpojumu nodrošināšanai. Lai šos pakalpojumus nodrošinātu sociālie dienestiem un sociālo pakalpojumu sniedzējiem šos personas datus jāsaņem. Tādēļ personas datu saņēmēji ir nevis ministrija, bet gan sociālie dienesti un sociālo pakalpojumu sniedzēji Datu regulas 4. panta 9. punkta izpratnē. Ievērojot minēto, Noteikumu projektā nav paredzēta ministrijai piekļuve Noteikumu projekta 5.2.5. apakšpunktā minētiem personas datiem. Ministrijas kā pārziņa tiesības apstrādāt platformā "DigiSoc" esošos datus ir noteiktas tikai Noteikumu projekta 35.6. apakšpunktā, kas neparedz 5.2.5. apakšpunktā minēto datu apstrādi.
Par personas iesnieguma statusu platformā tiks iekļauta informācija par iesnieguma saņemšanu, tā izskatīšanas rezultātu - atlikts (piemēram, ja ir nepieciešama papildu informācija no klienta vai mājsaimniecības), piešķirts (ja ir piešķirts sociālais pakalpojums, sociālā palīdzība vai cits materiālais atbalsts), atteikts (atteikuma gadījumā).
Funkcionālie traucējumi šo Noteikumu izpratnē ir kustību, redzes, dzirdes, smagi garīgās attīstības un citi funkcionālie traucējumi.
Transportlīdzekļu dati šo Noteikumu izpratnē ir: reģistrācijas numurs un datums; marka; tips; izlaiduma gads; pēdējās tehniskās apskates datums; pazīme par transportlīdzekļa piederības formu: īpašnieks, turētājs. DigiSoc platforma uzkrās iepriekš minētos datus par personas īpašumā vai valdījumā esošiem aktīviem transportlīdzekļiem, bet par vēsturiskiem - transportlīdzekļa reģistrācijas datums, noņemšanas no uzskaites datums, marka, tips, izlaiduma gads. DigiSoc platforma uzkrās arī šādus datus par personas aktīvajiem transportlīdzekļiem reģistrētām komercķīlām: transportlīdzekļa reģistrācijas numurs, komercķīlas reģistrācijas datums un komercķīlas devējs.
Sociālā pakalpojuma sniegšanas pārtraukšanas vai izbeigšanas pamati šo Noteikumu projekta izpratnē ir pašvaldību sociālo dienestu un sociālo pakalpojumu sniedzēju pieņemtie lēmumi vai izdotie rīkojumi par attiecīgā sociālā pakalpojuma sniegšanas pārtraukšanu vai izbeigšanu.
Pašvaldības sociālā dienesta un sociālo pakalpojumu sniedzēja pieņemtie lēmumi šī Noteikumu projekta izpratnē ir lēmumi arī par personas vai mājsaimniecības iekļaušanu sociālo pakalpojumu saņemšanas rindā resursu trūkuma dēļ.
Citas institūcijas šī Noteikumu projekta izpratnē ir Noteikumu projekta 41. punktā minētās institūcijas, kas sniedz datu subjekta personas datus un veselības datus informācijas sistēmai, tai skaitā, bet ne tikai Bērnu aizsardzības centrs u.c.
Sociālie pakalpojumi šī Noteikumu projekta izpratnē ir SPSPL 2. pantā un 9. panta 1.1 daļā minētie pakalpojumi. Savukārt cita veida pakalpojumi šī Noteikumu projekta izpratnē ir pakalpojumi, kas nav atzīstami par sociāliem pakalpojumiem SPSPL izpratnē, proti, asistenta un pavadoņa pakalpojums, terapijas pakalpojums, starpinstitucionālās sadarbības programmas "Bērna māja" ietvaros sniegtie pakalpojumi.
Ģimene ar bērniem šo Noteikumu projekta izpratnē uzskatāma arī ģimene ar bērniem, kurai vienās dzemdībās piedzimuši trīs vai vairāk bērnu.
Noteikumu projektā ir noteikts, ka personas pamatdatos tiks attēlota informācija par citu mājsaimniecībā dzīvojošo personu saistības veidu ar iesniedzēju, proti, kāda veida radinieks (dēls, meita, tēvs, māsa u.c.) persona ir iesniedzējam, vai persona ir laulātais vai partneris iesniedzējam, vai arī ir kāds cits saistību veids – cilvēki nav radinieki, nav laulātie vai partneri, bet SPSPL izpratnē ir uzskatāmi par vienu mājsaimniecību. Cits saistību veids ar iesniedzēju šo Noteikumu izpratnē ir visi citi, kas nav partneris, laulātais un radinieks. Piemēram, audžuģimenē ievietots bērns. Dati par personu radiniekiem vienas mājsaimniecības ietvaros tiks izmantoti ar nolūku noteikt mājsaimniecības sastāvu pamatojoties uz SPSPL 1.panta 40.punktu. Savukārt, dati par personas pirmās pakāpes radiniekiem, laulātiem un partneriem tiks izmantoti gan mājsaimniecības sastāva noteikšanai, gan arī personas apgādnieku identificēšanai atbilstoši SPSPL 1. panta 37. punktu un 8. pantu.
Ziņas par personas vai mājsaimniecības atteikšanos no sociālajiem pakalpojumiem vai sociālās palīdzības šī Noteikumu projekta izpratnē ir: norāde par pašu atteikšanās faktu; atteikuma datums; atteikuma iesniegšanas veids; atteikuma iemesli.
Maksājuma dati šo Noteikumu projekta 5.3.2.11.5. apakšpunkta izpratnē ir sociālo pakalpojumu izmaksa klientam, kas ietver sevī: maksājuma datumu un mērķi, maksājuma veicēju un maksājuma saņēmēju identificējošo informāciju, maksājuma apmērs, maksājuma veicēja un tā saņēmēja norēķinu konta numurs un kredītiestādes nosaukums.
Informācija par sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības valsts un pašvaldības finanšu izlietojumu un rezultatīvo rādītāju izpildi nesatur personas datus. Līdz ar to, uzkrājot šo informāciju platformā "DigiSoc", netiks veikta personas datu apstrāde Datu regulas 4. panta 2. punkta izpratnē.
Ziņas par kredītiestādes konta pārskatiem apstrādājamas tikai gadījumos, ja persona vai mājsaimniecība vēlas saņemt sociālo palīdzību un trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu, vai personai ir jāizvērtē materiālā situācija, aizpildot iztikas līdzekļu deklarāciju, sociālā pakalpojuma saņemšanai. Saņemtā informācija no kontu reģistra tiks nodota tikai Kontu reģistra likumā noteiktajiem mērķiem. Tiesiskais pamats šādai personas datu apstrādei ir Datu regulas 6. panta 1. punkta c) un e) apakšpunkts, SPSPL 3. panta otrā daļa, 8.pants, 36. panta pirmās daļas 1. punkts, ceturtā un piektā daļa, Kontu reģistra likuma 6. panta pirmās daļas 12. punkts, MK 2020. gada 17. decembra noteikumu Nr. 809 "Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 809) 2.4. apakšpunkts, MK 2019. gada 2. aprīlī noteikumu Nr. 138 “Noteikumi par sociālo pakalpojumu saņemšanu” 11.5. apakšpunkts. Šo personas datu nepieciešamības izvērtējums ir veikts, pieņemot iepriekš minētās tiesību normas, tādēļ tas atkārtoti netiek izvērtēts un pamatots.
MK noteikumu Nr. 809 2.4. apakšpunkts paredz, ka, lai saņemtu sociālo palīdzību un izvērtētu mājsaimniecības atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusam, viena no mājsaimniecības personām vēršas pašvaldības sociālajā dienestā un iesniedz visu mājsaimniecībā esošo personu kredītiestāžu maksājumu vai pasta norēķinu sistēmas kontu izrakstus par pēdējo trīs pilnu kalendāra mēnešu naudas līdzekļu kustību un konta atlikumu minētā perioda sākumā un beigās. Tātad minētā nolūka sasniegšanai ir nepieciešama ziņas no kontu izrakstiem par pēdējiem trīs pilniem kalendāra mēnešiem. Gadījumā, ja persona iesniedz ziņas par periodu, kas mazāki par trīs mēnešiem, ir nepieciešams veikt šo kontu atvēršanas un slēgšanas datumu apstrādi, lai pārbaudītu personas sniegto ziņu patiesumu, izslēdzot iespējamību, ka persona apzināti slēpj savus vai mājsaimniecības ienākumus. Tiesiskais pamats šādai personas datu apstrādei ir Datu regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts, SPSPL 3. panta otrā daļa, 36. panta pirmās daļas 1. punkts, ceturtā un piektā daļa, MK noteikumu Nr. 809 2.4. apakšpunkts.
SPSPL 9. panta pirmā daļa nosaka, ka pašvaldība, kuras teritorijā ir personas deklarētā dzīvesvieta, nodrošina sociālo darbu, plāno resursus un veido tādu vidi, lai personai būtu iespēja saņemt tās vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību. Minētā panta trešā prim daļa nosaka, ja personai objektīvu apstākļu dēļ nav deklarētās dzīvesvietas, pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā persona ir izvēlējusies dzīves vietu, izvērtē personas materiālo situāciju un, ja nepieciešams, piešķir vienreizēju materiālu palīdzību, kā arī informē par to pašvaldību, kurā ir bijusi pēdējā personas deklarētā dzīvesvieta. Pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā ir bijusi pēdējā personas deklarētā dzīvesvieta, vai pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā persona ir izvēlējusies dzīves vietu, ja personas pēdējo deklarēto dzīvesvietu nav iespējams noteikt, izvērtē iespēju sniegt personai psihosociālu palīdzību vai sociālos pakalpojumus, vai piešķirt atbilstošus sociālās palīdzības pabalstus vai trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu. Ņemot vērā minēto dati par iepriekšējo deklarēto adresi ir ļoti būtiski, jo personai var nebūt aktuālās deklarētas adrese.
Klienta lietas un mājsaimniecības lietas veidošanai un uzturēšanai tiks apstrādātas ziņas par personas rīcībspējas ierobežošanu, ziņas par personu invaliditāti un veselības stāvokli, kas ir veselības dati. Noteikumu projekts paredz minētā nolūka sasniegšanai apstrādāt ziņas par sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas plānu, bērna attīstības vai personas vai ģimenes atbalsta plānu un programmu. MK 2011. gada 4. janvāra noteikumu Nr.9 "Noteikumi par individuālo rehabilitācijas plānu personai ar prognozējamu invaliditāti un personai ar invaliditāti" pielikums "Individuālais rehabilitācijas plāns" ir veselības datu saturošs dokuments, jo tas satur tai skaitā ziņas par personas invaliditāti, pamatslimībām, blakus slimībām, dabnespējas laiku, veselības stāvokļa novērtējumu. Sociālās aprūpes plāns (https://www.lm.gov.lv/en/media/5335/download) arī satur veselības datu saturošu informāciju, līdz ar to tiks veikta Noteikumu projektā minēto datu subjektu veselības datu apstrāde.
Ziņas par personas aktuālo un iepriekšējo deklarētās, reģistrētās vai norādītās dzīvesvietas adresi tiks apstrādātas pamatojoties uz SPSPL 9. panta pirmā daļā noteikto, ka arī pamatojoties uz Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 4. pantu, ka arī pamatojoties uz sociālā darba (sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības) kopējo piešķiršanas pamatprincipu, kas ir noteikts SPSPL 4. un 5. pantā.
Personas datu un veselības datu apstrādi klienta lietas un mājsaimniecības lietas veidošanai un uzturēšanai veic pašvaldību sociālie dienesti un sociālie pakalpojumu sniedzēji. Personas datu un veselības datu apstrādes tiesiskais pamats klienta un mājsaimniecības lietas veidošanai un uzturēšanai ir Datu regulas 6. panta 1. panta c) apakšpunkts, 9. panta 2. punkta h) apakšpunkts, SPSPL 3. panta otrā daļa, 17. panta otrā un ceturtā daļa, 12. panta trešā daļa, 20. panta ceturtā daļa, likuma "Par sociālo drošību" 14. panta pirmās daļas 2. punkts un otrā daļa, 17., 19. pants, 23. panta pirmā daļa, Bērnu tiesību aizsardzības likuma 58. panta otrā daļa, MK 2017. gada 13. jūnija noteikumu Nr. 338 "Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem" (turpmāk - MK noteikumi Nr.338) 6.2. un 14.1. apakšpunkts, 36. un 62. punkts, 103.1. apakšpunkts. Vienlaikus norādāms, ka personas datu un veselības datu apjoms klienta lietas un mājsaimniecības lietas veidošanai pārņemams no MK 2014. gada 30. septembra noteikumiem Nr.587 "Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmas noteikumi", jo īpaši ņemot vērā, ka Noteikumu projektā minētā valsts informācijas sistēma ir informācijas sistēmas SPOLIS sastāvdaļa. Tādēļ tiesiskais pamats personas datu un veselības personas datu apstrādei ir arī iepriekš minēto MK noteikumu 7., 8., 9. un 10. punkts, 11.1., 11.2., 11.3., 11.6., 11.7., 11.8. apakšpunkts, 12., 13. punkts. Ziņas par ārpusģimens aprūpes atbalsta centru ietver sevī minētā centra nosaukumu un operatora tālruņa numurs.
Sociālās aprūpes pakalpojumi dzīvesvietā šo noteikumu izpratnē ir aprūpe mājās, “drošības poga”, silto pusdienu piegāde mājās, aprūpētā dzīvesvieta, videovizīte, ABA terapijas pakalpojums, specializētās darbnīcas, kā arī citi pašvaldību saistošajos noteikumos noteiktie pakalpojumi. Personas datu un veselības datu apstrādes tiesiskais pamats sociālās aprūpes pakalpojuma dzīvesvietā pakalpojuma nodrošināšanai ir Datu regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts, 9. panta 2. punkta h) apakšpunkts, SPSPL 3. panta pirmā un otrā daļa, 4. panta pirmā, trešā un ceturtā daļa, 9. panta pirmā daļa un 3.1 daļa, 12. panta otrā un trešā daļa, likuma "Par sociālo drošību" 14. panta pirmās daļas 2. punkts un otrā daļa, 17., 19. pants, 23. panta pirmā daļa, MK 2019. gada 2. aprīļa noteikumu Nr. 138 "Noteikumi par sociālo pakalpojumu saņemšanu" (turpmāk - MK noteikumi Nr.138) 9., 10., 11., 19. punkts, 20.1. apakšpunkts, 24., 29., 33., 34., 35., 37., 39. un 40. punkts, MK noteikumu Nr. 338 5. punkts un attiecīgās pašvaldību saistošie noteikumi. Aprūpe mājās papildus iepriekš minētajam - SPSPL 9. panta 1.1 daļas 1. punkts, 13. panta vienpadsmitā daļa, 23. panta pirmā, otrā, ceturtā, piektā un sestā daļa, MK 2021. gada 18. maija noteikumu Nr. 316 "Noteikumi par asistenta, pavadoņa un aprūpes mājās pakalpojumu personām ar invaliditāti" 44. un 45.2 punkts. Noteikumu projekts neparedz plašāku personas datu apjoma apstrādi. Konkrēts apstrādājamais personas datu apjoms minētā nolūka sasniegšanai noteikts iepriekš minētajos normatīvajos aktos un attiecīgo pašvaldību saistošajos noteikumos.
Personas datu un veselības datu apstrādes tiesiskais pamats ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma institūcijā nodrošināšanai ir Datu regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts, 9. panta 2. punkta h) apakšpunkts, SPSPL 3. panta pirmā un otrā daļa, 4. panta pirmā, trešā un piektā daļa, 9. panta pirmā daļa, 1.1 daļas 4. punkts un 3.1 daļa, 12. panta otrā un trešā daļa, 27. panta pirmā daļa, 28. pants, likuma "Par sociālo drošību" 14. panta pirmās daļas 2. punkts un otrā daļa, 17., 19. pants, 23. panta pirmā daļa, MK noteikumu Nr. 138 9., 10., 11. punkts, 18.4. un 18.6. apakšpunkts, 19. punkts, 20.1. apakšpunkts, 24., 29., 33., 34., 35., 37., 39. un 40. punkts, MK 2003. gada 27. maija noteikumu Nr.275 "Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta" 2., 3., 4. punkts, MK noteikumu Nr. 338 5. punkts. Noteikumu projekts neparedz plašāku personas datu apjoma apstrādi. Konkrēts apstrādājamais personas datu apjoms minētā nolūka sasniegšanai noteikts iepriekš minētajos normatīvajos aktos un attiecīgo pašvaldību saistošajos noteikumos.
Personas datu un veselības datu apstrādes tiesiskais pamats īslaicīgās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma nodrošināšanai ir Datu regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts, 9. panta 2. punkta h) apakšpunkts, SPSPL 3. panta pirmā un otrā daļa, 4. panta pirmā un trešā daļa, 9. panta pirmā daļa un 3.1 daļa, 12. panta otrā un trešā daļa, likuma "Par sociālo drošību" 14. panta pirmās daļas 2. punkts un otrā daļa, 17., 19. pants, 23. panta pirmā daļa, MK noteikumu Nr. 138 9., 10., 11. punkts, 18.6. apakšpunkts, 19. punkts, 20.3. apakšpunkts, 24. un 29. punkts, MK noteikumu Nr. 338 5. punkts. Noteikumu projekts neparedz plašāku personas datu apjoma apstrādi. Konkrēts apstrādājamais personas datu apjoms minētā nolūka sasniegšanai noteikts iepriekš minētajos normatīvajos aktos un attiecīgo pašvaldību saistošajos noteikumos.
Personas datu un veselības datu apstrādes tiesiskais pamats dienas aprūpes centra pakalpojuma nodrošināšanai ir Datu regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts, 9. panta 2. punkta h) apakšpunkts, SPSPL 3. panta pirmā un otrā daļa, 4. panta pirmā un trešā daļa, 9. panta pirmā daļa un 3.1 daļa, 12. panta otrā un trešā daļa, 27. pants, likuma "Par sociālo drošību" 14. panta pirmās daļas 2. punkts un otrā daļa, 17., 19. pants, 23. panta pirmā daļa, MK noteikumu Nr. 138 9., 10., 11. punkts, 18.6. apakšpunkts, 19. punkts, 20.3. apakšpunkts, 24. un 29. punkts, MK noteikumu Nr. 338 5. punkts. Noteikumu projekts neparedz plašāku personas datu apjoma apstrādi. Konkrēts apstrādājamais personas datu apjoms minētā nolūka sasniegšanai noteikts iepriekš minētajos normatīvajos aktos un attiecīgo pašvaldību saistošajos noteikumos.
Personas datu un veselības datu apstrādes tiesiskais pamats grupu dzīvokļa pakalpojuma nodrošināšanai ir Datu regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts, 9. panta 2. punkta h) apakšpunkts, SPSPL 3. panta pirmā un otrā daļa, 4. panta pirmā un trešā daļa, 9. panta pirmā daļa, 1.1 daļas 3. punkts un 3.1 daļa, 12. panta otrā un trešā daļa, 27.1 panta pirmā un ceturtā daļa, likuma "Par sociālo drošību" 14. panta pirmās daļas 2. punkts un otrā daļa, 17., 19. pants, 23. panta pirmā daļa, MK noteikumu Nr. 338 5. punkts, MK noteikumu Nr. 138 9., 10., 11., 19. punkts, 20.3. apakšpunkts, 24. un 29. punkts, MK 2007. gada 4. decembra noteikumu Nr.829 "Noteikumi par dienas centru, grupu māju (dzīvokļu) un pusceļa māju izveidošanas un uzturēšanas izdevumu līdzfinansēšanu" 17., 21., 22. punkts, 23.2., 23.3. apakšpunkts, 23.1 un 26. punkts. Noteikumu projekts neparedz plašāku personas datu apjoma apstrādi. Konkrēts apstrādājamais personas datu apjoms minētā nolūka sasniegšanai noteikts iepriekš minētajos normatīvajos aktos un attiecīgo pašvaldību saistošajos noteikumos.
Personas datu un veselības datu apstrādes tiesiskais pamats pusceļa mājas pakalpojuma nodrošināšanai ir Datu regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts, 9. panta 2. punkta h) apakšpunkts, SPSPL 3. panta pirmā un otrā daļa, 4. panta pirmā un trešā daļa, 9. panta pirmā daļa, 1.1 daļas 3. punkts un 3.1 daļa, 12. panta otrā un trešā daļa, 27.1 panta otrā un ceturtā daļa, likuma "Par sociālo drošību" 14. panta pirmās daļas 2. punkts un otrā daļa, 17., 19. pants, 23. panta pirmā daļa, MK noteikumu Nr. 338 5. punkts, MK noteikumu Nr. 138 9., 10., 11., 19. punkts, 20.3. apakšpunkts, 24. un 29. punkts, MK 2007. gada 4. decembra noteikumu Nr.829 "Noteikumi par dienas centru, grupu māju (dzīvokļu) un pusceļa māju izveidošanas un uzturēšanas izdevumu līdzfinansēšanu" 18., 19. un 26. punkts. Noteikumu projekts neparedz plašāku personas datu apjoma apstrādi. Konkrēts apstrādājamais personas datu apjoms minētā nolūka sasniegšanai noteikts iepriekš minētajos normatīvajos aktos un attiecīgo pašvaldību saistošajos noteikumos.
Personas datu un veselības datu apstrādes tiesiskais pamats servisa dzīvokļa pakalpojuma nodrošināšanai ir Datu regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts, 9. panta 2. punkta h) apakšpunkts, SPSPL 3. panta pirmā un otrā daļa, 4. panta pirmā un trešā daļa, 9. panta pirmā daļa, 1.1 daļas 3. punkts un 3.1 daļa, 12. panta otrā un trešā daļa, 27.1 panta trešā daļa, likuma "Par sociālo drošību" 14. panta pirmās daļas 2. punkts un otrā daļa, 17., 19. pants, 23. panta pirmā daļa, MK noteikumu Nr. 338 5. punkts, MK noteikumu Nr. 138 9., 10., 11. punkts. Noteikumu projekts neparedz plašāku personas datu apjoma apstrādi. Konkrēts apstrādājamais personas datu apjoms minētā nolūka sasniegšanai noteikts iepriekš minētajos normatīvajos aktos un attiecīgo pašvaldību saistošajos noteikumos.
Personas datu un veselības datu apstrādes tiesiskais pamats atelpas brīža pakalpojuma nodrošināšanai ir Datu regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts, 9. panta 2. punkta h) apakšpunkts, SPSPL 3. panta pirmā, otrā daļa un 3.1 daļa, 4. panta pirmā un trešā daļa, 9. panta pirmā daļa un 3.1 daļa, 12. panta otrā un trešā daļa, likuma "Par sociālo drošību" 14. panta pirmās daļas 2. punkts un otrā daļa, 17., 19. pants, 23. panta pirmā daļa, MK noteikumu Nr. 138 9., 10., 11., 19. punkts, 20.3. apakšpunkts, 24. un 29. punkts, MK noteikumu Nr. 338 5., 76., 77. un 79. punkts. Noteikumu projekts neparedz plašāku personas datu apjoma apstrādi. Konkrēts apstrādājamais personas datu apjoms minētā nolūka sasniegšanai noteikts iepriekš minētajos normatīvajos aktos.
Personas datu un veselības datu apstrādes tiesiskais pamats pansijas pakalpojuma nodrošināšanai ir Datu regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts, 9. panta 2. punkta h) apakšpunkts, SPSPL 3. panta pirmā un otrā daļa, 4. panta pirmā un trešā daļa, 9. panta pirmā daļa un 3.1 daļa, 12. panta otrā un trešā daļa, likuma "Par sociālo drošību" 14. panta pirmās daļas 2. punkts un otrā daļa, 17., 19. pants, 23. panta pirmā daļa, MK noteikumu Nr. 138 9., 10., 11., 19. punkts, 20.3. apakšpunkts, 24. un 29. punkts, MK noteikumu Nr. 338 5., 71. punkts, 73.1., 73.6., 73.7. apakšpunkts, 74. punkts. Noteikumu projekts neparedz plašāku personas datu apjoma apstrādi. Konkrēts apstrādājamais personas datu apjoms minētā nolūka sasniegšanai noteikts iepriekš minētajos normatīvajos aktos.
Personas datu un veselības datu apstrādes tiesiskais pamats specializēto darbnīcu pakalpojuma nodrošināšanai ir Datu regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts, 9. panta 2. punkta h) apakšpunkts, SPSPL 3. panta pirmā un otrā daļa, 4. panta pirmā un trešā daļa, 9. panta pirmā daļa un 3.1 daļa, 12. panta otrā un trešā daļa, 21. panta ceturtā daļa, likuma "Par sociālo drošību" 14. panta pirmās daļas 2. punkts un otrā daļa, 17., 19. pants, 23. panta pirmā daļa, MK noteikumu Nr. 138 9., 10., 11., 19. punkts, 20.3. apakšpunkts, 24. un 29. punkts, MK noteikumu Nr. 338 5., 173., 174. punkts, 176.1., 176.2., 176.3., 176.4. apakšpunkts, Noteikumu projekts neparedz plašāku personas datu apjoma apstrādi. Konkrēts apstrādājamais personas datu apjoms minētā nolūka sasniegšanai noteikts iepriekš minētajos normatīvajos aktos.
Personas datu apstrādes tiesiskais pamats individuālā sociālā darba pakalpojuma nodrošināšanai ir Regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts, 9. panta 2. punkta h) apakšpunkts, SPSPL 3. panta pirmā un otrā daļa, 4. panta pirmā un trešā daļa, 9. panta pirmā daļa un 3.1 daļa, 12. panta otrā un trešā daļa, likuma "Par sociālo drošību" 14. panta pirmās daļas 2. punkts un otrā daļa, 17., 19. pants, 23. panta pirmā daļa, Bērnu tiesību aizsardzības likuma 58. panta otrā daļa, MK noteikumu Nr. 138 9., 10., 11. 19., 24. un 29. punkts, punkts, MK noteikumu Nr. 338 5., 12. punkts un 14.5. apakšpunkts. Noteikumu projekts neparedz plašāku personas datu apjoma apstrādi. Konkrēts apstrādājamais personas datu apjoms minētā nolūka sasniegšanai noteikts iepriekš minētajos normatīvajos aktos un attiecīgo pašvaldību saistošajos noteikumos.
Personas datu apstrādes tiesiskais pamats individuālās sociālās rehabilitācijas pakalpojuma nodrošināšanai ir Datu regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts, 9. panta 2. punkta h) apakšpunkts, SPSPL 3. panta pirmā un otrā daļa, 4. panta pirmā un trešā daļa, 9. panta pirmā daļa un 3.1 daļa, 12. panta otrā un trešā daļa, likuma "Par sociālo drošību" 14. panta pirmās daļas 2. punkts un otrā daļa, 17., 19. pants, 23. panta pirmā daļa, MK noteikumu Nr. 138 9., 10., 11. 19. punkts, 20.3. apakšpunkts, 24. un 29. punkts, MK noteikumu Nr. 338 5. punkts, 112.4., 112.5., 116.1., 116.2. apakšpunkts. Noteikumu projekts neparedz plašāku personas datu apjoma apstrādi. Konkrēts apstrādājamais personas datu apjoms minētā nolūka sasniegšanai noteikts iepriekš minētajos normatīvajos aktos un attiecīgo pašvaldību saistošajos noteikumos.
Personas datu un veselības datu apstrādes tiesiskais pamats sociālās rehabilitācijas pakalpojuma nodrošināšanai ir Regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts, 9. panta 2. punkta h) apakšpunkts, SPSPL 3. panta pirmā un otrā daļa, 4. panta pirmā un trešā daļa, 9. panta pirmā daļa un 3.1 daļa, 12. panta otrā un trešā daļa, likuma "Par sociālo drošību" 14. panta pirmās daļas 2. punkts un otrā daļa, 7., 19. pants, 23. panta pirmā daļa, MK noteikumu Nr. 138 9., 10., 11., 19. punkts, 20.3. apakšpunkts, 24. un 29. punkts, MK noteikumu Nr. 338 5. punkts, 112.4. - 112.11., 116.1., 116.2., 116.5., 116.7. apakšpunkts, 120. punkts, 122.1. apakšpunkts, 124., 127., 128. un 149. Punkts. Noteikumu projekts neparedz plašāku personas datu apjoma apstrādi. Konkrēts apstrādājamais personas datu apjoms minētā nolūka sasniegšanai noteikts iepriekš minētajos normatīvajos aktos un attiecīgo pašvaldību saistošajos noteikumos.
Personas datu un veselības datu apstrādes tiesiskais pamats krīzes centra pakalpojuma nodrošināšanai ir Regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts, 9. panta 2. punkta h) apakšpunkts, SPSPL 3. panta pirmā un otrā daļa, 4. panta trešā daļa, 9. panta pirmā, 11. un 3.1 daļa, 12. panta otrā un trešā daļa, MK noteikumu Nr. 338 5. punkts, MK noteikumu Nr. 138 9., 10., 11. un 12. punkts. Noteikumu projekts neparedz plašāku personas datu apjoma apstrādi. Konkrēts apstrādājamais personas datu apjoms minētā nolūka sasniegšanai noteikts iepriekš minētajos normatīvajos aktos un attiecīgo pašvaldību saistošajos noteikumos.
Personas datu apstrādes tiesiskais pamats dienas centra pakalpojuma nodrošināšanai ir Regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts, 9. panta 2. punkta h) apakšpunkts, SPSPL 3. panta pirmā un otrā daļa, 4. panta trešā daļa, 9. panta pirmā un 3.1 daļa, 12. panta otrā un trešā daļa, MK noteikumu Nr. 338 5. punkts, MK noteikumu Nr. 138 9., 10., 11., 12. un 143. punkts. Noteikumu projekts neparedz plašāku personas datu apjoma apstrādi. Konkrēts apstrādājamais personas datu apjoms minētā nolūka sasniegšanai noteikts iepriekš minētajos normatīvajos aktos un attiecīgo pašvaldību saistošajos noteikumos.
Personas datu un veselības datu apstrādes tiesiskais pamats asistenta, pavadoņa pakalpojuma nodrošināšanai ir Regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts, 9. panta 2. punkta h) apakšpunkts, SPSPL 3. panta pirmā un otrā daļa, 4. panta trešā daļa, 9. panta pirmā un 3.1 daļa, 12. panta otrā un trešā daļa, Invaliditātes likuma 12. panta piekto, 5.1, 5.2, sesto, 6.1 un septīto daļu, MK noteikumu Nr. 338 5. punkts, MK 2021. gada 18. maija noteikumu Nr. 316 "Noteikumi par asistenta, pavadoņa un aprūpes mājās pakalpojumu personām ar invaliditāti" 3., 3.1, 7., 8., 8.1, 9., 10., 11., 13., 14., 15., 16., 17., 17.1, 19., 20, 22., 23., 24., 25., 27., 28., 30. punkts, 31.1. apakšpunkts un 33. punkts, MK noteikumu Nr. 138 9., 10. un 11. punkts. Noteikumu projekts neparedz plašāku personas datu apjoma apstrādi. Konkrēts apstrādājamais personas datu apjoms minētā nolūka sasniegšanai noteikts iepriekš minētajos normatīvajos aktos un attiecīgo pašvaldību saistošajos noteikumos.
Personas datu un veselības datu apstrādes tiesiskais pamats ģimenes asistenta pakalpojuma nodrošināšanai ir Regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts, 9. panta 2. punkta h) apakšpunkts, SPSPL 3. panta pirmā un otrā daļa, 4. panta trešā daļa, 9. panta pirmā un 3.1 daļa, 12. panta otrā un trešā daļa, Invaliditātes likuma 12. panta piekto, 5.1, 5.2, sesto, 6.1 un septīto daļu, MK noteikumu Nr. 338 5. punkts, MK 2021. gada 18. maija noteikumu Nr. 316 "Noteikumi par asistenta, pavadoņa un aprūpes mājās pakalpojumu personām ar invaliditāti" 3., 3.1, 7., 8., 8.1, 9., 10., 11., 13., 14., 15., 16., 17., 17.1, 19., 20, 22., 23., 24., 25., 27., 28., 30. punkts, 31.1. apakšpunkts un 33. punkts, MK noteikumu Nr. 138 9., 10. un 11. punkts. Noteikumu projekts neparedz plašāku personas datu apjoma apstrādi. Konkrēts apstrādājamais personas datu apjoms minētā nolūka sasniegšanai noteikts iepriekš minētajos normatīvajos aktos un attiecīgo pašvaldību saistošajos noteikumos.
Personas datu un veselības datu apstrādes tiesiskais pamats psihologa pakalpojuma nodrošināšanai ir Regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts, 9. panta 2. punkta h) apakšpunkts, SPSPL 3. panta pirmā un otrā daļa, 4. panta trešā daļa, 9. panta pirmā un 3.1 daļa, 12. panta otrā un trešā daļa, Invaliditātes likuma 12. panta pirmās daļas 8. punkts, MK noteikumu Nr. 338 5. punkts, MK noteikumu Nr. 138 9., 10. un 11. punkts, MK 2010. gada 28. decembra noteikumu Nr.1208 "Noteikumi par psihologa pakalpojuma apjomu personai līdz 18 gadiem, kurai pirmreizēji noteikta invaliditāte un kura dzīvo ģimenē, kā arī tās likumiskajam pārstāvim, un pakalpojuma saņemšanas kārtību" 2., 7., 8., 8.1, 10. un 11. punkts. Noteikumu projekts neparedz plašāku personas datu un veselības datu apjoma apstrādi. Konkrēts apstrādājamais personas datu apjoms minētā nolūka sasniegšanai noteikts iepriekš minētajos normatīvajos aktos. Ģimenes ar bērniem šo noteikumu izpratnē, kas tiesīgas saņemt šo pakalpojumu ir: ģimene ar vienu vai vairākiem bērniem; krīzes situācijā nonākušo ģimeni ar bērnu; ģimene ar bērniem, kas nonākusi krīzes situācijā un ir ar traucētām sociālās funkcionēšanas spējām vai pēc bāriņtiesas lūguma, ja ir aizdomas par vardarbību.
Personas datu apstrādes tiesiskais pamats krīzes tālruņa un uzticības tālruņa pakalpojuma nodrošināšanai ir Regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts, 9. panta 2. punkta h) apakšpunkts, SPSPL 4. panta trešā daļa, 17. panta otrā daļa, MK noteikumu Nr. 338 94., 96. un 98. punkts. Noteikumu projekts neparedz plašāku personas datu un veselības datu apjoma apstrādi. Konkrēts apstrādājamais personas datu apjoms minētā nolūka sasniegšanai noteikts iepriekš minētajos normatīvajos aktos.
Personas datu un veselības datu apstrādes tiesiskais pamats atbalsta grupas dažādu sociālo prasmju un iemaņu apguvei pakalpojuma nodrošināšanai ir Regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts, 9. panta 2. punkta h) apakšpunkts, SPSPL 3. panta pirmā un otrā daļa, 4. panta trešā daļa, 9. panta pirmā un 3.1 daļa, 11. panta pirmās 2. un 3. punkts, 12. panta otrā un trešā daļa, likuma "Par sociālo drošību" 14. panta pirmās daļas 2. punkts un otrā daļa, 17., 19. pants, 23. panta pirmā daļa, MK noteikumu Nr. 338 5. punkts un 6.2. apakšpunkts, MK noteikumu Nr. 138 9., 10. un 11. punkts. Noteikumu projekts neparedz plašāku personas datu apjoma apstrādi. Konkrēts apstrādājamais personas datu apjoms minētā nolūka sasniegšanai noteikts iepriekš minētajos normatīvajos aktos un attiecīgo pašvaldību saistošajos noteikumos.
Personas datu apstrādes tiesiskais pamats patversmes un naktspatversmes pakalpojuma nodrošināšanai ir Regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts, 9. panta 2. punkta h) apakšpunkts, SPSPL 3. panta pirmā un otrā daļa, 9. panta 1.1 daļas 5. punkts un trešā daļa, 11. panta pirmās 2. un 3. punkts, 12. panta trešā daļa, likuma "Par sociālo drošību" 14. panta pirmās daļas 2. punkts un otrā daļa, 17., 19. pants, 23. panta pirmā daļa, MK noteikumu Nr. 138 9., 10., 11. un 12. punkts, MK noteikumu Nr. 338 5. punkts, 6.2. apakšpunkts, 171. punkts. Noteikumu projekts neparedz plašāku personas datu apjoma apstrādi. Konkrēts apstrādājamais personas datu apjoms minētā nolūka sasniegšanai noteikts iepriekš minētajos normatīvajos aktos un attiecīgo pašvaldību saistošajos noteikumos.
Personas datu un veselības datu apstrādes tiesiskais pamats sociālās rehabilitācijas pakalpojuma vardarbībā cietušajām nepilngadīgajām un pilngadīgajām personām nodrošināšanai ir Regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts, 9. panta 2. punkta h) apakšpunkts, SPSPL 3. panta pirmā un otrā daļa, 4. panta trešā daļa, 9. panta pirmā un 3.1 daļa, 12. panta otrā un trešā daļa, 13. panta pirmās daļas 3.1 punkts, MK noteikumu Nr. 338 5. punkts, MK noteikumu Nr. 138 9., 10., 11. punkts, 18.2. apakšpunkts, MK 2014. gada 23. decembra noteikumu Nr.790 "Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanas kārtība no vardarbības cietušām un vardarbību veikušām pilngadīgām personām" 4.4, 13., 15., 16., 19., 19.1, 21., 22., 23., 23.1, 23.2, 24., 25., 34. - 41., 46., 47. un 55.1 punkts, MK 2009. gada 22.decembra noteikumu Nr.1613 "Kārtība, kādā nepieciešamo palīdzību sniedz bērnam, kurš cietis no prettiesiskām darbībām" 11. punkts. Šo MK noteikumu 33.1., 33.2 apakšpunktos minētās personas datu apstrādes tiesiskais pamats ir Regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts, 9. panta 2. punkta h) apakšpunkts, SPSPL 17. panta otrā daļa, Bērnu tiesību aizsardzības likuma 37. panta septītā daļa, MK noteikumu Nr. 338 5. punkts, 6.1., 6.2. un 103.1. apakšpunkts, MK 2024. gada 13. augusta noteikumi Nr. 537 "Kārtība, kādā atmaksā valsts izdevumus par cietušajam bērnam sniegto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu " 5. un 6. punkts, 7.1. apakšpunkts. Noteikumu projekts neparedz plašāku personas datu apjoma apstrādi. Konkrēts apstrādājamais personas datu apjoms minētā nolūka sasniegšanai noteikts iepriekš minētajos normatīvajos aktos un attiecīgo pašvaldību saistošajos noteikumos.
Personas datu un veselības datu apstrādes tiesiskais pamats sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanas izdevumu piedziņai ir Regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts, 9. panta 2. punkta h) apakšpunkts, Bērnu tiesību aizsardzības likuma 52. panta pirmā un 1.3. daļa, MK 2024. gada noteikumu Nr. 537 "Kārtība, kādā atmaksā valsts izdevumus par cietušajam bērnam sniegto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 537) 5., 7. un 8. punkts. Noteikumu projekts neparedz nedz plašāku, nez mazāku personas datu apjomu, kāds apstrādājams minētā nolūka sasniegšanai. Līdz ar to personas datu apstrādes nepieciešamības pamatojums nav nepieciešams, jo tas sniegts MK noteikumu Nr. 537 "Kārtība, kādā atmaksā valsts izdevumus par cietušajam bērnam sniegto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu" anotācijā. Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanas izdevumu piedziņas nolūkam platformai “DigiSoc” sniedz tikai MK noteikumu Nr.537 7.2. apakšpunktā noteiktus datus.
Ģimenes rehabilitācijas plāns bērna rehabilitācijas laikā satur ziņas par: plānoto darbu ar ģimeni, plānotiem pasākumiem situācijas uzlabošanā, iespējamo (plānoto) bērna dzīves vietu pēc rehabilitācijas un citu būtiska informāciju par bērnu (piemēram, procesu atkarība, bērnam ir tendence uz klaiņošanu, agresīva uzvedība, kaitējoša seksuāla uzvedība, veģetārietis utt.).
Personas datu un veselības datu apstrādes tiesiskais pamats starpinstitucionālās sadarbības programmas "Bērna māja" ietvaros paredzēto pakalpojumu nodrošināšanai ir Regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts, 9. panta 2. punkta h) apakšpunkts, Bērnu tiesību aizsardzības likuma 52.1 panta pirmā, trešā un ceturtā daļa, MK. 608 "Kārtība, kādā tiek īstenota starpinstitucionālās sadarbības programma "Bērna māja"" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 608) 7., 8., 15., 16., 17., 18., 19., 20., 21., 23., 24., 28. un 34. punkts. Noteikumu projekts paredz tādu personas datu un veselības datu apstrādi un tādā apjomā, kāds noteikts MK noteikumos Nr. 608. Līdz ar to personas datu apstrādes nepieciešamības pamatojums nav nepieciešams, jo tas sniegts MK noteikumu Nr. 608 anotācijā. Ar noteikumu projekta 28.1.2.1. apakšpunktā minētajām “ziņām par to, kur notikusi piedzīvotā vardarbība (vide)”, tiek saprastas ziņas par to, vai, piemēram, vardarbība notikusi ģimenē vai ārpus ģimenes. Minētais termins neaptver ziņas par vardarbības veicēja saistību ar cietušo bērnu.
Sociālā mentora pakalpojums šo noteikumu izpratnē ietver sevī: sociālā mentora pakalpojumu līdz trim stundām nedēļā socializēšanās un patstāvības prasmju apguvei; personas interesēm un vajadzībām atbilstošus biheiviorālās pārmaiņas motivējošus pasākumus, apmaksājot ēdināšanu, kultūras pasākumus, sporta nodarbības un cita veida motivācijas pasākumus. Personas datu un veselības datu apstrādes tiesiskais pamats sociālā mentora pakalpojuma nodrošināšanai ir SPSPL 3. panta pirmā un otrā daļa, 4. panta trešā daļa, 9. panta pirmā un 3.1 daļa, 11. panta pirmās 2. un 3. punkts, 12. panta otrā un trešā daļa, Pašvaldību likuma 44. panta otrā daļa, MK noteikumu Nr. 138 9., 10., 11., 19. punkts, 20.1. apakšpunkts, 24. un 29. punkts, MK noteikumu Nr. 338 5. punkts, Ministru kabineta 2005. gada 15. novembra noteikumu Nr. 857 “Noteikumi par sociālajām garantijām un atbalstu bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās” 24.11., 24.2 un 24.3 apakšpunkts. Noteikumu projekts neparedz plašāku personas datu apjoma apstrādi. Konkrēts apstrādājamais personas datu apjoms minētā nolūka sasniegšanai noteikts iepriekš minētajos normatīvajos aktos un attiecīgo pašvaldību saistošajos noteikumos.
Ziņas par noslēgtiem sociālo pakalpojumu līgumiem, kas ietver informāciju par institūciju, kas noslēgusi līgumu, noslēgtā līguma priekšmetu, veidu, datumu, numuru, summa un statuss, pakalpojuma sniegšanas periodu, maksājuma dati (maksājuma saņēmēja identifikācijas dati, maksājuma mērķis, rēķina numurs, bankas konts) apstrādā pamatojoties uz SPSPL 5. panta ceturto daļu, 8. panta ceturto un piekto daļu, 37. pantu, Grāmatvedības likuma 11. panta piektās daļas 6. un 7. punktu, MK 2003. gada 27. maija noteikumu Nr. 275 "Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta" 2. un 3. punktu.
Personas datu un veselības datu apstrādes tiesiskais pamats materiālā atbalsta izvērtēšanai ir Regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts, 9. panta 2. punkta b) apakšpunkts, SPSPL 9. panta 3. un 3.1 daļa, 11. panta pirmās daļas 5. punkts, 12. panta pirmās daļas 3. punkts, otrā un trešā daļa, 23. panta otrā daļa, 35. panta pirmā, otrā, trešā un ceturtā daļa, 36. panta pirmā, otrā, otrā prim, ceturtā, piektā un septītā daļa, MK 2020. gada 17. decembra noteikumu Nr. 809 "Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu" 2., 3., 10.1, 10.2, 11. un 13. punkts, un attiecīgo pašvaldību saistošie noteikumi par sociālās palīdzības un brīvprātīgas iniciatīvas pabalstiem. Noteikumu projekts neparedz plašāku personas datu apjoma apstrādi. Šobrīd informācija par mājsaimniecībām piešķirto sociālo palīdzību un cita veida pabalstiem netiks administrēta platformā “DigiSoc”, taču veicot sociālo darbu ar personu vai piešķirot sociālo pakalpojumu sociālais darbinieks, kurš veic izvērtēšanu varēs izvērtēt, kāds atbalsts ir piešķirts mājsaimniecībai (ģimenei vai personai), ja tas ir nepieciešams sociālā gadījuma vadīšanas procesā vai sociālā pakalpojuma piešķiršanai. Konkrēts apstrādājamais personas datu apjoms materiālā atbalsta nodrošināšanai noteikts iepriekš minētajos normatīvajos aktos un attiecīgo pašvaldību saistošajos noteikumos.
Personas dati par personas saistībām ar tiesību subjektiem, kurā viņa ir dalībnieks, amatpersona, prokūrists vai patiesais labuma guvējs, kā arī datus par noslēgtiem laulības līgumiem apstrādā pamatojoties uz SPSPL 36. panta pirmās daļas 1., 2. punktā noteikto, ka arī pamatojoties uz MK noteikumos Nr. 809 2. pielikumā noteikto, proti, pie ienākumu un materiālā stāvokļa izvērtēšanas, aizpildot iztikas līdzekļu deklarāciju, sociālā darba speciālistam ir jāizvērtē minētie dati. Noteikumu projektā noteikto personas datu apstrādes nolūku sasniegšanai tiks apstrādāts tikai un vienīgi laulības līguma esamības fakts (nevis to saturs) un personas saistību fakts ar tiesību subjektiem, kurā viņa ir dalībnieks, amatpersona, prokūrists vai patiesais labuma guvējs.
Personas datu un veselības datu apstrādes tiesiskais pamats brīvprātīgās iniciatīvas sociālo pakalpojumu nodrošināšanai ir Regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts, 9. panta 2. punkta b) un h) apakšpunkts, SPSPL 3. panta trešā daļa, 4. panta pirmā un trešā daļa, 9. panta 1.2 daļa, 11. panta pirmās 2., 3. un 5. punkts, 12. panta otrā, trešā, septītā un astotā daļa, Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 9. punkts un 44. panta otrā daļa, MK noteikumu Nr. 138 9., 10. un 11. punkts, MK noteikumu Nr. 338 5. un 155. punkts. Noteikumu projekts neparedz plašāku personas datu apjoma apstrādi. Konkrēts apstrādājamais personas datu apjoms brīvprātīgās iniciatīvas sociālo pakalpojumu nodrošināšanai noteikts attiecīgo pašvaldību saistošajos noteikumos.
Noteikumu projekts paredz, ka šo noteikumu 5.1.1., 5.3.2.1., 5.3.2.4., 5.3.2.5., 5.3.2.6., 5.3.2.7., 5.3.2.8., 5.3.2.12.1. un 5.4.1. apakšpunktā, 7. (izņemot šo noteikumu 5.1.10.1., 5.1.10.3., 5.1.10.5., 5.2.6., 5.3.2.7., 5.3.2.8., 5.3.2.11., 5.3.2.13., 5.3.2.14., 7.1.2., 7.1.3., 7.1.4 ., 7.1.5., 7.1.6., 7.1.8. un 7.4.2. apakšpunktu) punktā minētos datus par no valsts budžeta apmaksātiem pakalpojumiem platformā "DigiSoc" iegūs no ministrijas pārziņā esošās informācijas sistēmas SPOLIS un tie tiks apstrādāti, lai pieņemtu lēmumu par attiecīgā sociālā pakalpojuma, sociālās palīdzības un materiālā atbalsta piešķiršanai. Proti, no informācijas sistēmas SPOLIS tiks iegūta informācija par klientam piešķirtajiem no valsts budžeta apmaksātiem pakalpojumiem, piemēram: paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojumiem; surdotulka pakalpojumiem; sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem, ko saņem – personas ar dzirdes un redzes invaliditāti; psihosociālā rehabilitācijas pakalpojumiem; uzturošās terapijas pakalpojumiem; sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem, ko piešķir tiesa, vardarbību veikušām pilngadīgām personām; sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem vardarbībā cietušajam bērnam u.c. informācijas sistēmā SPOLIS esošiem no valsts budžeta apmaksātiem pakalpojumiem.
Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmas datus iegūst no Latvijas Atvērto datu portāla, jo atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 29. jūnija noteikumu Nr. 455 "Adresācijas noteikumi" 63. punktam Valsts zemes dienests nodrošina bez maksas piekļuvi Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmas datiem Latvijas Atvērto datu portālā.
Tiesām savu funkciju izpildei ir tiesības iegūt no platformas "DigiSoc" datu subjekta personas datus tādā apjomā, kāds ir nepieciešams attiecīgās lietas izspriešanai, ievērojot minimalitātes principu un citas ar personas datu apstrādi saistītās prasības.
Platformas "DigiSoc" datu aprites nodrošināšanai primāri tiks izmantota datu izplatīšanas un pārvaldības platforma, taču kopumā visi noteikumos minētie dati platformā "DigiSoc" tiks iekļauti, izmantojot kādu no Noteikumu projekta 32. punktā minētajiem datu saņemšanas veidiem.
DAGR plānotie datu avoti:
- Nodarbinātības valsts aģentūra,
- Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde,
- Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija,
- Izglītības un zinātnes ministrija,
- Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra.
Šo datu avotu integrācijas izstrāde caur DAGR platformu plānota no 2026. gada janvāra līdz 2026. gada aprīlim.
Noteikumu projekta 5.2.2.5.8. un 5.2.2.5.10. apakšpunktos norādītie personas dati platformā "DigiSoc" tiks iekļauti, izmantojot valsts informācijas sistēmu savietotāju. Informācijas apmaiņa notiks izmantojot valsts informācijas sistēmu savietotāja standartizētu informācijas un tehnoloģiju koplietošanas infrastruktūru atbilstoši Noteikumu projekta 32.4. apakšpunktam.
Platformas "DigiSoc" lietotājiem būs tiesības apstrādāt datus, līdz ar to ir tiesības veidot arī statistikas pārskatus, uz kā pamata ir iespējams veikt dažāda veida statistisko datu analīzi un plānošanu.
Platforma "DigiSoc" paredz izveidot datu analītikas rīku, kas nodrošinās risinājumu, kur datu analīze tiek veikta, izmantojot datu noliktavu. Risinājums nodrošinās datu analīzes funkcionalitāti, kas dod lietotājam ērtu piekļuvi datiem, atskaitēm un cita veida analītiskajai funkcionalitātei.
Platformā "DigiSoc" darbojas vienots datu ievades mehānisms, kas nodrošina, ka dati tiek ievadīti tikai vienreiz, glabāti centralizēti un ir pieejami platformas "DigiSoc" lietotājiem atbilstoši to piekļuves tiesībām, tostarp pašvaldību iestāžu līmenī.
Datu ievadei tiek izmantoti unificēti klasifikatori, kas kalpo kā vienots datu avots visai platformai, kā arī atsevišķos gadījumos ir pieejami arī iestāžu klasifikatori – katras iestādes līmenī.
Platforma "DigiSoc" nodrošina datu kvalitātes pārbaudes un izmanto automātisko aizpildi, lai samazinātu kļūdu iespējamību un manuālo darbu. Visi dati tiek ievadīti atbilstoši vienotiem standartiem un formātiem, kas garantē to savietojamību, precizitāti un uzticamību visā platformā.
Datu integrācija no platformas "DigiSoc" uz citām sistēmām tiks atrunāta savstarpēji noslēgtajos sadarbības un datu apmaiņas līgumos, ietverot arī konkrēto datu saņemšanas pamatojumu. Tas nozīmē, ka personas datu saņēmējs saņems tikai tādus personas datus, kādi ir paredzēti līgumā. Gadījumos, kad datu pieprasītājs ir institūcija, kurai nav sadarbības/ datu apmaiņas līguma, personas datus tā varēs pieprasīt, nosūtot parakstītu pieprasījumu, ietverot tajā arī datu pieprasīšanas pamatojumu. Datu pieprasījums tiks izvērtēts, ņemot vērā tajā ietverto pamatojumu. Atbilde uz šādu pieprasījumu kopā ar pieprasītajiem personas datiem, ja būs pieņemts lēmums tādus izsniegt, tiks izsniegti rakstveidā, ievērojot nepieciešamās procedūras personu datu nodošanas gadījumā.
Nosakot auditācijas pierakstu glabāšanas termiņus, ir ņemts vērā Fizisko personu datu apstrādes likuma 37. panta otrā daļā noteiktais, kas paredz, ka, ja pārzinim ir noteikts pienākums nodrošināt sistēmas auditācijas pierakstu uzglabāšanu, tie ir uzglabājami ne ilgāk kā vienu gadu pēc ieraksta izdarīšanas, ja normatīvie akti vai apstrādes raksturs nenosaka citādi. Ņemot vērā to, ka platformas “DigiSoc” pārzinim ar noteikumu projektu nosakāms pienākums nodrošināt auditācijas pierakstu glabāšanu, bet nedz normatīvie akti, nedz personas datu un veselības datu apstrādes raksturs nerada pamatu un nepieciešamību glabāt auditācijas pierakstus ilgāk nekā noteikts Fizisko personu datu apstrādes likuma 37. panta otrajā daļā, tad to glabāšanas termiņš nosakāms 1 gads pēc ieraksta izdarīšanas.
Platformā "DigiSoc" noteiktie personas dati Latvijas Nacionālajam arhīvam tiek nodoti atbilstoši vispārīgai normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai.
Nodrošinot datu subjekta tiesības, datu aizsardzības principu ievērošanu, pārziņiem, veicot personas datu apstrādi, tai skaitā nododot personas datus saņēmējiem, ir jāievēro un jāīsteno šādi tehniskie un organizatoriskie pasākumi:
- Jāizstrādā un jāapstiprina personas datu aizsardzības un ar informācijas tehnoloģiju drošību saistītus iekšējos noteikumus, kurus ir pienākums ievērot ikkatram pārziņa nodarbinātajam. Šiem iekšējiem noteikumiem jāparedz personas datu apstrādes un aizsardzības prasības, lai izpildītu Regulā noteiktus uz pārzini attiecināmus pienākumus un nodrošinātu personas datu drošību;
- Jāievieš piekļuves kontroles sistēma gan attiecībā uz papīra, gan elektroniski apstrādātiem personas datiem un veselības datiem, kas tiek piemērota visiem lietotājiem, kuriem ir pieeja datu subjekta (klienta) personas datiem un veselības datiem, un kas ļauj izveidot, apstiprināt, caurlūkot un dzēst lietotāju kontus, kā arī atļaut vai liegt piekļuvi papīra formātā apstrādātiem datiem. Ir ieviests divfaktoru autentifikācijas mehānisms. Katrai lomai jābūt piešķirtām speciālās piekļuves tiesības, kas piešķirtas saskaņā ar „nepieciešamība zināt darba pienākumu izpildei” (angl. – „need to know") principu. Proti, personas datiem un veselības datiem jāpiekļūst tikai tiem pārziņa nodarbinātiem, kuriem šī personas datu saturošā informācija ir nepieciešama amata pienākumu veikšanai. Ja attiecīgā klienta personas datu saturoši dokumenti un informācija nav nepieciešami amata pienākumu veikšanai, tad tos ir aizliegts jebkādā veidā apstrādāt;
- Visiem pārziņa nodarbinātiem jābūt noteiktam konfidencialitātes ievērošanas pienākumam, un tiem rakstveidā jāapņemas ievērot personas datu konfidencialitāti;
- Ir pieņemta kārtībā, kā nodarbinātos informē par pienākumu neizpaust personas datus (tostarp pēc darba vai citu tiesisko attiecību izbeigšanās). Šis informācijas izpaušanas aizliegums jābūt noteiktam personas datu aizsardzības sistēmas noteikumos, darba līgumos vai iekšējos darba kārtības noteikumos;
- Ļoti liela nozīme personas datu apstrādes procesā ir nodarbināto cilvēciskajam faktoram. Proti, nodarbinātais personas datu apstrādi neatbilstoši Regulā noteiktajām prasībām var veikt kļūdaini, nezināšanas dēļ vai personīgiem mērķiem. Apzinoties šo risku, pārziņiem regulāri jāveic savu nodarbināto apmācības personas datu aizsardzības un informācijas tehnoloģiju drošības jomā, informējot par jautājumiem, kas ikdienā būtu jāievēro, un jāpievērš uzmanība, lai neiestātos personas datu aizsardzības pārkāpums un informācijas tehnoloģiju drošības incidents. Apmācībās jāietver arī jautājumus par rīcību personas datu aizsardzības pārkāpuma un informācijas tehnoloģiju drošības incidenta konstatēšanas gadījumā. Proti, nodarbinātie jāapmāca kā rīkoties, lai maksimāli ātri šo incidentu, tai skaitā, kas attiecas uz neatļautu piekļuvi platformā "DigiSoc" esošiem personas datiem, novērstu un minimizētu riskus datu subjekta tiesībām un brīvībām;
- Pārziņa iekšējos normatīvajos aktos (personas datu apstrādes mērķu reģistrs, personas datu aizsardzības sistēmas noteikumi) jānosaka personas datu un veselības datu glabāšanas termiņus, ievērojot arī ārējos normatīvajos aktos noteiktus termiņus;
- Jābūt apstiprinātai personas datu aizsardzības pārkāpuma pārvaldības procedūrai, kas paredz kārtību, kādā varētu izmeklēt, novērtēt un informēt par notikušo incidentu uzraudzības iestādi un datu subjektus Regulā noteiktajā kārtībā un termiņos;
- Pastāvīgi jābūt ieceltam datu aizsardzības speciālistam, par ko ir jāinformē arī Datu valsts inspekciju;
- Atkarībā no iespējamā apdraudējuma riska pārziņiem jānodrošina pietiekamu telpu, kurā glabājas personas dati papīra formā, serveru un serveru telpu aizsardzību pret fiziskiem apdraudējumiem (t.sk. neatbilstošiem klimatiskajiem apstākļiem, ugunsgrēku, plūdiem, elektroenerģijas padeves pārtraukumiem, tīšiem bojājumiem), nepieciešamības gadījumā, ierīkojot ugunsdzēsības signalizāciju, automātiskās ugunsdzēšanas sistēmu, uzstādot alternatīvās strāvas padeves iekārtas un gaisa dzesēšanas iekārtas;
- Pārziņiem jāapstrādā personas datus un veselības datus tā, lai tiem nevarētu nesankcionēti un iemānīti piekļūt, pieslēgties vai bojāt ar pārziņiem nesaistītas personas, kā arī, lai tiem nevarētu nesankcionēti piekļūt, pieslēgties un bojāt, vai nejauši aiz neuzmanības bojāt pārziņa nodarbinātie vai apmeklētāji, nodrošinot jau iepriekš minētus piekļuves tiesību ierobežojošus pasākumus;
- Datu subjektu personas dati glabājami mākonī Eiropas Savienībā;
- Pārziņiem veikt novērtējumu par ietekmi uz datu aizsardzību (turpmāk - NIDA), jo tie veiks veselības datu apstrādi plašā mērogā. Saskaņā ar Regulas 35. panta 3. punkta b) apakšpunktu NIDA ir obligāti veicams. Šobrīd šāds NIDA nav veikts, bet tiks veikts pirms personas datu un veselības datu apstrādes uzsākšanas platformā "DigiSoc".
Noteikumu projekta 2. punkta nepārprotamai interpretācijai turpmāk ir sniegta informācija par katras institūcijas lomu Noteikumu projektā paredzētajai personas datu apstrādei. Ministrija ir valsts informācijas sistēmas pārzinis Valsts informācijas sistēmu likuma 1. panta 2. punkta izpratnē. Savukārt attiecīgās pašvaldības sociālais dienests, sociālo pakalpojumu sniedzējs un citas šajos noteikumos minētās institūcijas ir pārzinis Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk - Datu regula) 4. panta 7. punkta izpratnē. Tā, piemēram, Noteikumu projekta 5.2.5. apakšpunktā minētie dati tiek apstrādāti sociālās aprūpes pakalpojuma dzīvesvietā pakalpojuma (Noteikumu projekta 6. punkts), ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma institūcijā (Noteikumu projekta 7. punkts), īslaicīgās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pakalpojuma (Noteikumu projekta 8. punkts), dienas aprūpes centra pakalpojuma (Noteikumu projekta 9. punkts) un pansijas pakalpojuma (Noteikumu projekta 14. punkts) nodrošināšanai. Šos pakalpojumus sniedz nevis ministrija, bet gan attiecīgās pašvaldības sociālais dienests un sociālo pakalpojumu sniedzēji, kas attiecīgi šos datus kā pārziņi Datu regulas 4. panta 7. punkta izpratnē apstrādās, minēto pakalpojumu nodrošināšanai. Lai šos pakalpojumus nodrošinātu sociālie dienestiem un sociālo pakalpojumu sniedzējiem šos personas datus jāsaņem. Tādēļ personas datu saņēmēji ir nevis ministrija, bet gan sociālie dienesti un sociālo pakalpojumu sniedzēji Datu regulas 4. panta 9. punkta izpratnē. Ievērojot minēto, Noteikumu projektā nav paredzēta ministrijai piekļuve Noteikumu projekta 5.2.5. apakšpunktā minētiem personas datiem. Ministrijas kā pārziņa tiesības apstrādāt platformā "DigiSoc" esošos datus ir noteiktas tikai Noteikumu projekta 35.6. apakšpunktā, kas neparedz 5.2.5. apakšpunktā minēto datu apstrādi.
Par personas iesnieguma statusu platformā tiks iekļauta informācija par iesnieguma saņemšanu, tā izskatīšanas rezultātu - atlikts (piemēram, ja ir nepieciešama papildu informācija no klienta vai mājsaimniecības), piešķirts (ja ir piešķirts sociālais pakalpojums, sociālā palīdzība vai cits materiālais atbalsts), atteikts (atteikuma gadījumā).
Funkcionālie traucējumi šo Noteikumu izpratnē ir kustību, redzes, dzirdes, smagi garīgās attīstības un citi funkcionālie traucējumi.
Transportlīdzekļu dati šo Noteikumu izpratnē ir: reģistrācijas numurs un datums; marka; tips; izlaiduma gads; pēdējās tehniskās apskates datums; pazīme par transportlīdzekļa piederības formu: īpašnieks, turētājs. DigiSoc platforma uzkrās iepriekš minētos datus par personas īpašumā vai valdījumā esošiem aktīviem transportlīdzekļiem, bet par vēsturiskiem - transportlīdzekļa reģistrācijas datums, noņemšanas no uzskaites datums, marka, tips, izlaiduma gads. DigiSoc platforma uzkrās arī šādus datus par personas aktīvajiem transportlīdzekļiem reģistrētām komercķīlām: transportlīdzekļa reģistrācijas numurs, komercķīlas reģistrācijas datums un komercķīlas devējs.
Sociālā pakalpojuma sniegšanas pārtraukšanas vai izbeigšanas pamati šo Noteikumu projekta izpratnē ir pašvaldību sociālo dienestu un sociālo pakalpojumu sniedzēju pieņemtie lēmumi vai izdotie rīkojumi par attiecīgā sociālā pakalpojuma sniegšanas pārtraukšanu vai izbeigšanu.
Pašvaldības sociālā dienesta un sociālo pakalpojumu sniedzēja pieņemtie lēmumi šī Noteikumu projekta izpratnē ir lēmumi arī par personas vai mājsaimniecības iekļaušanu sociālo pakalpojumu saņemšanas rindā resursu trūkuma dēļ.
Citas institūcijas šī Noteikumu projekta izpratnē ir Noteikumu projekta 41. punktā minētās institūcijas, kas sniedz datu subjekta personas datus un veselības datus informācijas sistēmai, tai skaitā, bet ne tikai Bērnu aizsardzības centrs u.c.
Sociālie pakalpojumi šī Noteikumu projekta izpratnē ir SPSPL 2. pantā un 9. panta 1.1 daļā minētie pakalpojumi. Savukārt cita veida pakalpojumi šī Noteikumu projekta izpratnē ir pakalpojumi, kas nav atzīstami par sociāliem pakalpojumiem SPSPL izpratnē, proti, asistenta un pavadoņa pakalpojums, terapijas pakalpojums, starpinstitucionālās sadarbības programmas "Bērna māja" ietvaros sniegtie pakalpojumi.
Ģimene ar bērniem šo Noteikumu projekta izpratnē uzskatāma arī ģimene ar bērniem, kurai vienās dzemdībās piedzimuši trīs vai vairāk bērnu.
Noteikumu projektā ir noteikts, ka personas pamatdatos tiks attēlota informācija par citu mājsaimniecībā dzīvojošo personu saistības veidu ar iesniedzēju, proti, kāda veida radinieks (dēls, meita, tēvs, māsa u.c.) persona ir iesniedzējam, vai persona ir laulātais vai partneris iesniedzējam, vai arī ir kāds cits saistību veids – cilvēki nav radinieki, nav laulātie vai partneri, bet SPSPL izpratnē ir uzskatāmi par vienu mājsaimniecību. Cits saistību veids ar iesniedzēju šo Noteikumu izpratnē ir visi citi, kas nav partneris, laulātais un radinieks. Piemēram, audžuģimenē ievietots bērns. Dati par personu radiniekiem vienas mājsaimniecības ietvaros tiks izmantoti ar nolūku noteikt mājsaimniecības sastāvu pamatojoties uz SPSPL 1.panta 40.punktu. Savukārt, dati par personas pirmās pakāpes radiniekiem, laulātiem un partneriem tiks izmantoti gan mājsaimniecības sastāva noteikšanai, gan arī personas apgādnieku identificēšanai atbilstoši SPSPL 1. panta 37. punktu un 8. pantu.
Ziņas par personas vai mājsaimniecības atteikšanos no sociālajiem pakalpojumiem vai sociālās palīdzības šī Noteikumu projekta izpratnē ir: norāde par pašu atteikšanās faktu; atteikuma datums; atteikuma iesniegšanas veids; atteikuma iemesli.
Maksājuma dati šo Noteikumu projekta 5.3.2.11.5. apakšpunkta izpratnē ir sociālo pakalpojumu izmaksa klientam, kas ietver sevī: maksājuma datumu un mērķi, maksājuma veicēju un maksājuma saņēmēju identificējošo informāciju, maksājuma apmērs, maksājuma veicēja un tā saņēmēja norēķinu konta numurs un kredītiestādes nosaukums.
Informācija par sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības valsts un pašvaldības finanšu izlietojumu un rezultatīvo rādītāju izpildi nesatur personas datus. Līdz ar to, uzkrājot šo informāciju platformā "DigiSoc", netiks veikta personas datu apstrāde Datu regulas 4. panta 2. punkta izpratnē.
Ziņas par kredītiestādes konta pārskatiem apstrādājamas tikai gadījumos, ja persona vai mājsaimniecība vēlas saņemt sociālo palīdzību un trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu, vai personai ir jāizvērtē materiālā situācija, aizpildot iztikas līdzekļu deklarāciju, sociālā pakalpojuma saņemšanai. Saņemtā informācija no kontu reģistra tiks nodota tikai Kontu reģistra likumā noteiktajiem mērķiem. Tiesiskais pamats šādai personas datu apstrādei ir Datu regulas 6. panta 1. punkta c) un e) apakšpunkts, SPSPL 3. panta otrā daļa, 8.pants, 36. panta pirmās daļas 1. punkts, ceturtā un piektā daļa, Kontu reģistra likuma 6. panta pirmās daļas 12. punkts, MK 2020. gada 17. decembra noteikumu Nr. 809 "Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 809) 2.4. apakšpunkts, MK 2019. gada 2. aprīlī noteikumu Nr. 138 “Noteikumi par sociālo pakalpojumu saņemšanu” 11.5. apakšpunkts. Šo personas datu nepieciešamības izvērtējums ir veikts, pieņemot iepriekš minētās tiesību normas, tādēļ tas atkārtoti netiek izvērtēts un pamatots.
MK noteikumu Nr. 809 2.4. apakšpunkts paredz, ka, lai saņemtu sociālo palīdzību un izvērtētu mājsaimniecības atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusam, viena no mājsaimniecības personām vēršas pašvaldības sociālajā dienestā un iesniedz visu mājsaimniecībā esošo personu kredītiestāžu maksājumu vai pasta norēķinu sistēmas kontu izrakstus par pēdējo trīs pilnu kalendāra mēnešu naudas līdzekļu kustību un konta atlikumu minētā perioda sākumā un beigās. Tātad minētā nolūka sasniegšanai ir nepieciešama ziņas no kontu izrakstiem par pēdējiem trīs pilniem kalendāra mēnešiem. Gadījumā, ja persona iesniedz ziņas par periodu, kas mazāki par trīs mēnešiem, ir nepieciešams veikt šo kontu atvēršanas un slēgšanas datumu apstrādi, lai pārbaudītu personas sniegto ziņu patiesumu, izslēdzot iespējamību, ka persona apzināti slēpj savus vai mājsaimniecības ienākumus. Tiesiskais pamats šādai personas datu apstrādei ir Datu regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts, SPSPL 3. panta otrā daļa, 36. panta pirmās daļas 1. punkts, ceturtā un piektā daļa, MK noteikumu Nr. 809 2.4. apakšpunkts.
SPSPL 9. panta pirmā daļa nosaka, ka pašvaldība, kuras teritorijā ir personas deklarētā dzīvesvieta, nodrošina sociālo darbu, plāno resursus un veido tādu vidi, lai personai būtu iespēja saņemt tās vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību. Minētā panta trešā prim daļa nosaka, ja personai objektīvu apstākļu dēļ nav deklarētās dzīvesvietas, pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā persona ir izvēlējusies dzīves vietu, izvērtē personas materiālo situāciju un, ja nepieciešams, piešķir vienreizēju materiālu palīdzību, kā arī informē par to pašvaldību, kurā ir bijusi pēdējā personas deklarētā dzīvesvieta. Pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā ir bijusi pēdējā personas deklarētā dzīvesvieta, vai pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā persona ir izvēlējusies dzīves vietu, ja personas pēdējo deklarēto dzīvesvietu nav iespējams noteikt, izvērtē iespēju sniegt personai psihosociālu palīdzību vai sociālos pakalpojumus, vai piešķirt atbilstošus sociālās palīdzības pabalstus vai trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu. Ņemot vērā minēto dati par iepriekšējo deklarēto adresi ir ļoti būtiski, jo personai var nebūt aktuālās deklarētas adrese.
Klienta lietas un mājsaimniecības lietas veidošanai un uzturēšanai tiks apstrādātas ziņas par personas rīcībspējas ierobežošanu, ziņas par personu invaliditāti un veselības stāvokli, kas ir veselības dati. Noteikumu projekts paredz minētā nolūka sasniegšanai apstrādāt ziņas par sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas plānu, bērna attīstības vai personas vai ģimenes atbalsta plānu un programmu. MK 2011. gada 4. janvāra noteikumu Nr.9 "Noteikumi par individuālo rehabilitācijas plānu personai ar prognozējamu invaliditāti un personai ar invaliditāti" pielikums "Individuālais rehabilitācijas plāns" ir veselības datu saturošs dokuments, jo tas satur tai skaitā ziņas par personas invaliditāti, pamatslimībām, blakus slimībām, dabnespējas laiku, veselības stāvokļa novērtējumu. Sociālās aprūpes plāns (https://www.lm.gov.lv/en/media/5335/download) arī satur veselības datu saturošu informāciju, līdz ar to tiks veikta Noteikumu projektā minēto datu subjektu veselības datu apstrāde.
Ziņas par personas aktuālo un iepriekšējo deklarētās, reģistrētās vai norādītās dzīvesvietas adresi tiks apstrādātas pamatojoties uz SPSPL 9. panta pirmā daļā noteikto, ka arī pamatojoties uz Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 4. pantu, ka arī pamatojoties uz sociālā darba (sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības) kopējo piešķiršanas pamatprincipu, kas ir noteikts SPSPL 4. un 5. pantā.
Personas datu un veselības datu apstrādi klienta lietas un mājsaimniecības lietas veidošanai un uzturēšanai veic pašvaldību sociālie dienesti un sociālie pakalpojumu sniedzēji. Personas datu un veselības datu apstrādes tiesiskais pamats klienta un mājsaimniecības lietas veidošanai un uzturēšanai ir Datu regulas 6. panta 1. panta c) apakšpunkts, 9. panta 2. punkta h) apakšpunkts, SPSPL 3. panta otrā daļa, 17. panta otrā un ceturtā daļa, 12. panta trešā daļa, 20. panta ceturtā daļa, likuma "Par sociālo drošību" 14. panta pirmās daļas 2. punkts un otrā daļa, 17., 19. pants, 23. panta pirmā daļa, Bērnu tiesību aizsardzības likuma 58. panta otrā daļa, MK 2017. gada 13. jūnija noteikumu Nr. 338 "Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem" (turpmāk - MK noteikumi Nr.338) 6.2. un 14.1. apakšpunkts, 36. un 62. punkts, 103.1. apakšpunkts. Vienlaikus norādāms, ka personas datu un veselības datu apjoms klienta lietas un mājsaimniecības lietas veidošanai pārņemams no MK 2014. gada 30. septembra noteikumiem Nr.587 "Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmas noteikumi", jo īpaši ņemot vērā, ka Noteikumu projektā minētā valsts informācijas sistēma ir informācijas sistēmas SPOLIS sastāvdaļa. Tādēļ tiesiskais pamats personas datu un veselības personas datu apstrādei ir arī iepriekš minēto MK noteikumu 7., 8., 9. un 10. punkts, 11.1., 11.2., 11.3., 11.6., 11.7., 11.8. apakšpunkts, 12., 13. punkts. Ziņas par ārpusģimens aprūpes atbalsta centru ietver sevī minētā centra nosaukumu un operatora tālruņa numurs.
Sociālās aprūpes pakalpojumi dzīvesvietā šo noteikumu izpratnē ir aprūpe mājās, “drošības poga”, silto pusdienu piegāde mājās, aprūpētā dzīvesvieta, videovizīte, ABA terapijas pakalpojums, specializētās darbnīcas, kā arī citi pašvaldību saistošajos noteikumos noteiktie pakalpojumi. Personas datu un veselības datu apstrādes tiesiskais pamats sociālās aprūpes pakalpojuma dzīvesvietā pakalpojuma nodrošināšanai ir Datu regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts, 9. panta 2. punkta h) apakšpunkts, SPSPL 3. panta pirmā un otrā daļa, 4. panta pirmā, trešā un ceturtā daļa, 9. panta pirmā daļa un 3.1 daļa, 12. panta otrā un trešā daļa, likuma "Par sociālo drošību" 14. panta pirmās daļas 2. punkts un otrā daļa, 17., 19. pants, 23. panta pirmā daļa, MK 2019. gada 2. aprīļa noteikumu Nr. 138 "Noteikumi par sociālo pakalpojumu saņemšanu" (turpmāk - MK noteikumi Nr.138) 9., 10., 11., 19. punkts, 20.1. apakšpunkts, 24., 29., 33., 34., 35., 37., 39. un 40. punkts, MK noteikumu Nr. 338 5. punkts un attiecīgās pašvaldību saistošie noteikumi. Aprūpe mājās papildus iepriekš minētajam - SPSPL 9. panta 1.1 daļas 1. punkts, 13. panta vienpadsmitā daļa, 23. panta pirmā, otrā, ceturtā, piektā un sestā daļa, MK 2021. gada 18. maija noteikumu Nr. 316 "Noteikumi par asistenta, pavadoņa un aprūpes mājās pakalpojumu personām ar invaliditāti" 44. un 45.2 punkts. Noteikumu projekts neparedz plašāku personas datu apjoma apstrādi. Konkrēts apstrādājamais personas datu apjoms minētā nolūka sasniegšanai noteikts iepriekš minētajos normatīvajos aktos un attiecīgo pašvaldību saistošajos noteikumos.
Personas datu un veselības datu apstrādes tiesiskais pamats ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma institūcijā nodrošināšanai ir Datu regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts, 9. panta 2. punkta h) apakšpunkts, SPSPL 3. panta pirmā un otrā daļa, 4. panta pirmā, trešā un piektā daļa, 9. panta pirmā daļa, 1.1 daļas 4. punkts un 3.1 daļa, 12. panta otrā un trešā daļa, 27. panta pirmā daļa, 28. pants, likuma "Par sociālo drošību" 14. panta pirmās daļas 2. punkts un otrā daļa, 17., 19. pants, 23. panta pirmā daļa, MK noteikumu Nr. 138 9., 10., 11. punkts, 18.4. un 18.6. apakšpunkts, 19. punkts, 20.1. apakšpunkts, 24., 29., 33., 34., 35., 37., 39. un 40. punkts, MK 2003. gada 27. maija noteikumu Nr.275 "Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta" 2., 3., 4. punkts, MK noteikumu Nr. 338 5. punkts. Noteikumu projekts neparedz plašāku personas datu apjoma apstrādi. Konkrēts apstrādājamais personas datu apjoms minētā nolūka sasniegšanai noteikts iepriekš minētajos normatīvajos aktos un attiecīgo pašvaldību saistošajos noteikumos.
Personas datu un veselības datu apstrādes tiesiskais pamats īslaicīgās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma nodrošināšanai ir Datu regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts, 9. panta 2. punkta h) apakšpunkts, SPSPL 3. panta pirmā un otrā daļa, 4. panta pirmā un trešā daļa, 9. panta pirmā daļa un 3.1 daļa, 12. panta otrā un trešā daļa, likuma "Par sociālo drošību" 14. panta pirmās daļas 2. punkts un otrā daļa, 17., 19. pants, 23. panta pirmā daļa, MK noteikumu Nr. 138 9., 10., 11. punkts, 18.6. apakšpunkts, 19. punkts, 20.3. apakšpunkts, 24. un 29. punkts, MK noteikumu Nr. 338 5. punkts. Noteikumu projekts neparedz plašāku personas datu apjoma apstrādi. Konkrēts apstrādājamais personas datu apjoms minētā nolūka sasniegšanai noteikts iepriekš minētajos normatīvajos aktos un attiecīgo pašvaldību saistošajos noteikumos.
Personas datu un veselības datu apstrādes tiesiskais pamats dienas aprūpes centra pakalpojuma nodrošināšanai ir Datu regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts, 9. panta 2. punkta h) apakšpunkts, SPSPL 3. panta pirmā un otrā daļa, 4. panta pirmā un trešā daļa, 9. panta pirmā daļa un 3.1 daļa, 12. panta otrā un trešā daļa, 27. pants, likuma "Par sociālo drošību" 14. panta pirmās daļas 2. punkts un otrā daļa, 17., 19. pants, 23. panta pirmā daļa, MK noteikumu Nr. 138 9., 10., 11. punkts, 18.6. apakšpunkts, 19. punkts, 20.3. apakšpunkts, 24. un 29. punkts, MK noteikumu Nr. 338 5. punkts. Noteikumu projekts neparedz plašāku personas datu apjoma apstrādi. Konkrēts apstrādājamais personas datu apjoms minētā nolūka sasniegšanai noteikts iepriekš minētajos normatīvajos aktos un attiecīgo pašvaldību saistošajos noteikumos.
Personas datu un veselības datu apstrādes tiesiskais pamats grupu dzīvokļa pakalpojuma nodrošināšanai ir Datu regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts, 9. panta 2. punkta h) apakšpunkts, SPSPL 3. panta pirmā un otrā daļa, 4. panta pirmā un trešā daļa, 9. panta pirmā daļa, 1.1 daļas 3. punkts un 3.1 daļa, 12. panta otrā un trešā daļa, 27.1 panta pirmā un ceturtā daļa, likuma "Par sociālo drošību" 14. panta pirmās daļas 2. punkts un otrā daļa, 17., 19. pants, 23. panta pirmā daļa, MK noteikumu Nr. 338 5. punkts, MK noteikumu Nr. 138 9., 10., 11., 19. punkts, 20.3. apakšpunkts, 24. un 29. punkts, MK 2007. gada 4. decembra noteikumu Nr.829 "Noteikumi par dienas centru, grupu māju (dzīvokļu) un pusceļa māju izveidošanas un uzturēšanas izdevumu līdzfinansēšanu" 17., 21., 22. punkts, 23.2., 23.3. apakšpunkts, 23.1 un 26. punkts. Noteikumu projekts neparedz plašāku personas datu apjoma apstrādi. Konkrēts apstrādājamais personas datu apjoms minētā nolūka sasniegšanai noteikts iepriekš minētajos normatīvajos aktos un attiecīgo pašvaldību saistošajos noteikumos.
Personas datu un veselības datu apstrādes tiesiskais pamats pusceļa mājas pakalpojuma nodrošināšanai ir Datu regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts, 9. panta 2. punkta h) apakšpunkts, SPSPL 3. panta pirmā un otrā daļa, 4. panta pirmā un trešā daļa, 9. panta pirmā daļa, 1.1 daļas 3. punkts un 3.1 daļa, 12. panta otrā un trešā daļa, 27.1 panta otrā un ceturtā daļa, likuma "Par sociālo drošību" 14. panta pirmās daļas 2. punkts un otrā daļa, 17., 19. pants, 23. panta pirmā daļa, MK noteikumu Nr. 338 5. punkts, MK noteikumu Nr. 138 9., 10., 11., 19. punkts, 20.3. apakšpunkts, 24. un 29. punkts, MK 2007. gada 4. decembra noteikumu Nr.829 "Noteikumi par dienas centru, grupu māju (dzīvokļu) un pusceļa māju izveidošanas un uzturēšanas izdevumu līdzfinansēšanu" 18., 19. un 26. punkts. Noteikumu projekts neparedz plašāku personas datu apjoma apstrādi. Konkrēts apstrādājamais personas datu apjoms minētā nolūka sasniegšanai noteikts iepriekš minētajos normatīvajos aktos un attiecīgo pašvaldību saistošajos noteikumos.
Personas datu un veselības datu apstrādes tiesiskais pamats servisa dzīvokļa pakalpojuma nodrošināšanai ir Datu regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts, 9. panta 2. punkta h) apakšpunkts, SPSPL 3. panta pirmā un otrā daļa, 4. panta pirmā un trešā daļa, 9. panta pirmā daļa, 1.1 daļas 3. punkts un 3.1 daļa, 12. panta otrā un trešā daļa, 27.1 panta trešā daļa, likuma "Par sociālo drošību" 14. panta pirmās daļas 2. punkts un otrā daļa, 17., 19. pants, 23. panta pirmā daļa, MK noteikumu Nr. 338 5. punkts, MK noteikumu Nr. 138 9., 10., 11. punkts. Noteikumu projekts neparedz plašāku personas datu apjoma apstrādi. Konkrēts apstrādājamais personas datu apjoms minētā nolūka sasniegšanai noteikts iepriekš minētajos normatīvajos aktos un attiecīgo pašvaldību saistošajos noteikumos.
Personas datu un veselības datu apstrādes tiesiskais pamats atelpas brīža pakalpojuma nodrošināšanai ir Datu regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts, 9. panta 2. punkta h) apakšpunkts, SPSPL 3. panta pirmā, otrā daļa un 3.1 daļa, 4. panta pirmā un trešā daļa, 9. panta pirmā daļa un 3.1 daļa, 12. panta otrā un trešā daļa, likuma "Par sociālo drošību" 14. panta pirmās daļas 2. punkts un otrā daļa, 17., 19. pants, 23. panta pirmā daļa, MK noteikumu Nr. 138 9., 10., 11., 19. punkts, 20.3. apakšpunkts, 24. un 29. punkts, MK noteikumu Nr. 338 5., 76., 77. un 79. punkts. Noteikumu projekts neparedz plašāku personas datu apjoma apstrādi. Konkrēts apstrādājamais personas datu apjoms minētā nolūka sasniegšanai noteikts iepriekš minētajos normatīvajos aktos.
Personas datu un veselības datu apstrādes tiesiskais pamats pansijas pakalpojuma nodrošināšanai ir Datu regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts, 9. panta 2. punkta h) apakšpunkts, SPSPL 3. panta pirmā un otrā daļa, 4. panta pirmā un trešā daļa, 9. panta pirmā daļa un 3.1 daļa, 12. panta otrā un trešā daļa, likuma "Par sociālo drošību" 14. panta pirmās daļas 2. punkts un otrā daļa, 17., 19. pants, 23. panta pirmā daļa, MK noteikumu Nr. 138 9., 10., 11., 19. punkts, 20.3. apakšpunkts, 24. un 29. punkts, MK noteikumu Nr. 338 5., 71. punkts, 73.1., 73.6., 73.7. apakšpunkts, 74. punkts. Noteikumu projekts neparedz plašāku personas datu apjoma apstrādi. Konkrēts apstrādājamais personas datu apjoms minētā nolūka sasniegšanai noteikts iepriekš minētajos normatīvajos aktos.
Personas datu un veselības datu apstrādes tiesiskais pamats specializēto darbnīcu pakalpojuma nodrošināšanai ir Datu regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts, 9. panta 2. punkta h) apakšpunkts, SPSPL 3. panta pirmā un otrā daļa, 4. panta pirmā un trešā daļa, 9. panta pirmā daļa un 3.1 daļa, 12. panta otrā un trešā daļa, 21. panta ceturtā daļa, likuma "Par sociālo drošību" 14. panta pirmās daļas 2. punkts un otrā daļa, 17., 19. pants, 23. panta pirmā daļa, MK noteikumu Nr. 138 9., 10., 11., 19. punkts, 20.3. apakšpunkts, 24. un 29. punkts, MK noteikumu Nr. 338 5., 173., 174. punkts, 176.1., 176.2., 176.3., 176.4. apakšpunkts, Noteikumu projekts neparedz plašāku personas datu apjoma apstrādi. Konkrēts apstrādājamais personas datu apjoms minētā nolūka sasniegšanai noteikts iepriekš minētajos normatīvajos aktos.
Personas datu apstrādes tiesiskais pamats individuālā sociālā darba pakalpojuma nodrošināšanai ir Regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts, 9. panta 2. punkta h) apakšpunkts, SPSPL 3. panta pirmā un otrā daļa, 4. panta pirmā un trešā daļa, 9. panta pirmā daļa un 3.1 daļa, 12. panta otrā un trešā daļa, likuma "Par sociālo drošību" 14. panta pirmās daļas 2. punkts un otrā daļa, 17., 19. pants, 23. panta pirmā daļa, Bērnu tiesību aizsardzības likuma 58. panta otrā daļa, MK noteikumu Nr. 138 9., 10., 11. 19., 24. un 29. punkts, punkts, MK noteikumu Nr. 338 5., 12. punkts un 14.5. apakšpunkts. Noteikumu projekts neparedz plašāku personas datu apjoma apstrādi. Konkrēts apstrādājamais personas datu apjoms minētā nolūka sasniegšanai noteikts iepriekš minētajos normatīvajos aktos un attiecīgo pašvaldību saistošajos noteikumos.
Personas datu apstrādes tiesiskais pamats individuālās sociālās rehabilitācijas pakalpojuma nodrošināšanai ir Datu regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts, 9. panta 2. punkta h) apakšpunkts, SPSPL 3. panta pirmā un otrā daļa, 4. panta pirmā un trešā daļa, 9. panta pirmā daļa un 3.1 daļa, 12. panta otrā un trešā daļa, likuma "Par sociālo drošību" 14. panta pirmās daļas 2. punkts un otrā daļa, 17., 19. pants, 23. panta pirmā daļa, MK noteikumu Nr. 138 9., 10., 11. 19. punkts, 20.3. apakšpunkts, 24. un 29. punkts, MK noteikumu Nr. 338 5. punkts, 112.4., 112.5., 116.1., 116.2. apakšpunkts. Noteikumu projekts neparedz plašāku personas datu apjoma apstrādi. Konkrēts apstrādājamais personas datu apjoms minētā nolūka sasniegšanai noteikts iepriekš minētajos normatīvajos aktos un attiecīgo pašvaldību saistošajos noteikumos.
Personas datu un veselības datu apstrādes tiesiskais pamats sociālās rehabilitācijas pakalpojuma nodrošināšanai ir Regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts, 9. panta 2. punkta h) apakšpunkts, SPSPL 3. panta pirmā un otrā daļa, 4. panta pirmā un trešā daļa, 9. panta pirmā daļa un 3.1 daļa, 12. panta otrā un trešā daļa, likuma "Par sociālo drošību" 14. panta pirmās daļas 2. punkts un otrā daļa, 7., 19. pants, 23. panta pirmā daļa, MK noteikumu Nr. 138 9., 10., 11., 19. punkts, 20.3. apakšpunkts, 24. un 29. punkts, MK noteikumu Nr. 338 5. punkts, 112.4. - 112.11., 116.1., 116.2., 116.5., 116.7. apakšpunkts, 120. punkts, 122.1. apakšpunkts, 124., 127., 128. un 149. Punkts. Noteikumu projekts neparedz plašāku personas datu apjoma apstrādi. Konkrēts apstrādājamais personas datu apjoms minētā nolūka sasniegšanai noteikts iepriekš minētajos normatīvajos aktos un attiecīgo pašvaldību saistošajos noteikumos.
Personas datu un veselības datu apstrādes tiesiskais pamats krīzes centra pakalpojuma nodrošināšanai ir Regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts, 9. panta 2. punkta h) apakšpunkts, SPSPL 3. panta pirmā un otrā daļa, 4. panta trešā daļa, 9. panta pirmā, 11. un 3.1 daļa, 12. panta otrā un trešā daļa, MK noteikumu Nr. 338 5. punkts, MK noteikumu Nr. 138 9., 10., 11. un 12. punkts. Noteikumu projekts neparedz plašāku personas datu apjoma apstrādi. Konkrēts apstrādājamais personas datu apjoms minētā nolūka sasniegšanai noteikts iepriekš minētajos normatīvajos aktos un attiecīgo pašvaldību saistošajos noteikumos.
Personas datu apstrādes tiesiskais pamats dienas centra pakalpojuma nodrošināšanai ir Regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts, 9. panta 2. punkta h) apakšpunkts, SPSPL 3. panta pirmā un otrā daļa, 4. panta trešā daļa, 9. panta pirmā un 3.1 daļa, 12. panta otrā un trešā daļa, MK noteikumu Nr. 338 5. punkts, MK noteikumu Nr. 138 9., 10., 11., 12. un 143. punkts. Noteikumu projekts neparedz plašāku personas datu apjoma apstrādi. Konkrēts apstrādājamais personas datu apjoms minētā nolūka sasniegšanai noteikts iepriekš minētajos normatīvajos aktos un attiecīgo pašvaldību saistošajos noteikumos.
Personas datu un veselības datu apstrādes tiesiskais pamats asistenta, pavadoņa pakalpojuma nodrošināšanai ir Regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts, 9. panta 2. punkta h) apakšpunkts, SPSPL 3. panta pirmā un otrā daļa, 4. panta trešā daļa, 9. panta pirmā un 3.1 daļa, 12. panta otrā un trešā daļa, Invaliditātes likuma 12. panta piekto, 5.1, 5.2, sesto, 6.1 un septīto daļu, MK noteikumu Nr. 338 5. punkts, MK 2021. gada 18. maija noteikumu Nr. 316 "Noteikumi par asistenta, pavadoņa un aprūpes mājās pakalpojumu personām ar invaliditāti" 3., 3.1, 7., 8., 8.1, 9., 10., 11., 13., 14., 15., 16., 17., 17.1, 19., 20, 22., 23., 24., 25., 27., 28., 30. punkts, 31.1. apakšpunkts un 33. punkts, MK noteikumu Nr. 138 9., 10. un 11. punkts. Noteikumu projekts neparedz plašāku personas datu apjoma apstrādi. Konkrēts apstrādājamais personas datu apjoms minētā nolūka sasniegšanai noteikts iepriekš minētajos normatīvajos aktos un attiecīgo pašvaldību saistošajos noteikumos.
Personas datu un veselības datu apstrādes tiesiskais pamats ģimenes asistenta pakalpojuma nodrošināšanai ir Regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts, 9. panta 2. punkta h) apakšpunkts, SPSPL 3. panta pirmā un otrā daļa, 4. panta trešā daļa, 9. panta pirmā un 3.1 daļa, 12. panta otrā un trešā daļa, Invaliditātes likuma 12. panta piekto, 5.1, 5.2, sesto, 6.1 un septīto daļu, MK noteikumu Nr. 338 5. punkts, MK 2021. gada 18. maija noteikumu Nr. 316 "Noteikumi par asistenta, pavadoņa un aprūpes mājās pakalpojumu personām ar invaliditāti" 3., 3.1, 7., 8., 8.1, 9., 10., 11., 13., 14., 15., 16., 17., 17.1, 19., 20, 22., 23., 24., 25., 27., 28., 30. punkts, 31.1. apakšpunkts un 33. punkts, MK noteikumu Nr. 138 9., 10. un 11. punkts. Noteikumu projekts neparedz plašāku personas datu apjoma apstrādi. Konkrēts apstrādājamais personas datu apjoms minētā nolūka sasniegšanai noteikts iepriekš minētajos normatīvajos aktos un attiecīgo pašvaldību saistošajos noteikumos.
Personas datu un veselības datu apstrādes tiesiskais pamats psihologa pakalpojuma nodrošināšanai ir Regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts, 9. panta 2. punkta h) apakšpunkts, SPSPL 3. panta pirmā un otrā daļa, 4. panta trešā daļa, 9. panta pirmā un 3.1 daļa, 12. panta otrā un trešā daļa, Invaliditātes likuma 12. panta pirmās daļas 8. punkts, MK noteikumu Nr. 338 5. punkts, MK noteikumu Nr. 138 9., 10. un 11. punkts, MK 2010. gada 28. decembra noteikumu Nr.1208 "Noteikumi par psihologa pakalpojuma apjomu personai līdz 18 gadiem, kurai pirmreizēji noteikta invaliditāte un kura dzīvo ģimenē, kā arī tās likumiskajam pārstāvim, un pakalpojuma saņemšanas kārtību" 2., 7., 8., 8.1, 10. un 11. punkts. Noteikumu projekts neparedz plašāku personas datu un veselības datu apjoma apstrādi. Konkrēts apstrādājamais personas datu apjoms minētā nolūka sasniegšanai noteikts iepriekš minētajos normatīvajos aktos. Ģimenes ar bērniem šo noteikumu izpratnē, kas tiesīgas saņemt šo pakalpojumu ir: ģimene ar vienu vai vairākiem bērniem; krīzes situācijā nonākušo ģimeni ar bērnu; ģimene ar bērniem, kas nonākusi krīzes situācijā un ir ar traucētām sociālās funkcionēšanas spējām vai pēc bāriņtiesas lūguma, ja ir aizdomas par vardarbību.
Personas datu apstrādes tiesiskais pamats krīzes tālruņa un uzticības tālruņa pakalpojuma nodrošināšanai ir Regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts, 9. panta 2. punkta h) apakšpunkts, SPSPL 4. panta trešā daļa, 17. panta otrā daļa, MK noteikumu Nr. 338 94., 96. un 98. punkts. Noteikumu projekts neparedz plašāku personas datu un veselības datu apjoma apstrādi. Konkrēts apstrādājamais personas datu apjoms minētā nolūka sasniegšanai noteikts iepriekš minētajos normatīvajos aktos.
Personas datu un veselības datu apstrādes tiesiskais pamats atbalsta grupas dažādu sociālo prasmju un iemaņu apguvei pakalpojuma nodrošināšanai ir Regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts, 9. panta 2. punkta h) apakšpunkts, SPSPL 3. panta pirmā un otrā daļa, 4. panta trešā daļa, 9. panta pirmā un 3.1 daļa, 11. panta pirmās 2. un 3. punkts, 12. panta otrā un trešā daļa, likuma "Par sociālo drošību" 14. panta pirmās daļas 2. punkts un otrā daļa, 17., 19. pants, 23. panta pirmā daļa, MK noteikumu Nr. 338 5. punkts un 6.2. apakšpunkts, MK noteikumu Nr. 138 9., 10. un 11. punkts. Noteikumu projekts neparedz plašāku personas datu apjoma apstrādi. Konkrēts apstrādājamais personas datu apjoms minētā nolūka sasniegšanai noteikts iepriekš minētajos normatīvajos aktos un attiecīgo pašvaldību saistošajos noteikumos.
Personas datu apstrādes tiesiskais pamats patversmes un naktspatversmes pakalpojuma nodrošināšanai ir Regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts, 9. panta 2. punkta h) apakšpunkts, SPSPL 3. panta pirmā un otrā daļa, 9. panta 1.1 daļas 5. punkts un trešā daļa, 11. panta pirmās 2. un 3. punkts, 12. panta trešā daļa, likuma "Par sociālo drošību" 14. panta pirmās daļas 2. punkts un otrā daļa, 17., 19. pants, 23. panta pirmā daļa, MK noteikumu Nr. 138 9., 10., 11. un 12. punkts, MK noteikumu Nr. 338 5. punkts, 6.2. apakšpunkts, 171. punkts. Noteikumu projekts neparedz plašāku personas datu apjoma apstrādi. Konkrēts apstrādājamais personas datu apjoms minētā nolūka sasniegšanai noteikts iepriekš minētajos normatīvajos aktos un attiecīgo pašvaldību saistošajos noteikumos.
Personas datu un veselības datu apstrādes tiesiskais pamats sociālās rehabilitācijas pakalpojuma vardarbībā cietušajām nepilngadīgajām un pilngadīgajām personām nodrošināšanai ir Regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts, 9. panta 2. punkta h) apakšpunkts, SPSPL 3. panta pirmā un otrā daļa, 4. panta trešā daļa, 9. panta pirmā un 3.1 daļa, 12. panta otrā un trešā daļa, 13. panta pirmās daļas 3.1 punkts, MK noteikumu Nr. 338 5. punkts, MK noteikumu Nr. 138 9., 10., 11. punkts, 18.2. apakšpunkts, MK 2014. gada 23. decembra noteikumu Nr.790 "Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanas kārtība no vardarbības cietušām un vardarbību veikušām pilngadīgām personām" 4.4, 13., 15., 16., 19., 19.1, 21., 22., 23., 23.1, 23.2, 24., 25., 34. - 41., 46., 47. un 55.1 punkts, MK 2009. gada 22.decembra noteikumu Nr.1613 "Kārtība, kādā nepieciešamo palīdzību sniedz bērnam, kurš cietis no prettiesiskām darbībām" 11. punkts. Šo MK noteikumu 33.1., 33.2 apakšpunktos minētās personas datu apstrādes tiesiskais pamats ir Regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts, 9. panta 2. punkta h) apakšpunkts, SPSPL 17. panta otrā daļa, Bērnu tiesību aizsardzības likuma 37. panta septītā daļa, MK noteikumu Nr. 338 5. punkts, 6.1., 6.2. un 103.1. apakšpunkts, MK 2024. gada 13. augusta noteikumi Nr. 537 "Kārtība, kādā atmaksā valsts izdevumus par cietušajam bērnam sniegto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu " 5. un 6. punkts, 7.1. apakšpunkts. Noteikumu projekts neparedz plašāku personas datu apjoma apstrādi. Konkrēts apstrādājamais personas datu apjoms minētā nolūka sasniegšanai noteikts iepriekš minētajos normatīvajos aktos un attiecīgo pašvaldību saistošajos noteikumos.
Personas datu un veselības datu apstrādes tiesiskais pamats sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanas izdevumu piedziņai ir Regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts, 9. panta 2. punkta h) apakšpunkts, Bērnu tiesību aizsardzības likuma 52. panta pirmā un 1.3. daļa, MK 2024. gada noteikumu Nr. 537 "Kārtība, kādā atmaksā valsts izdevumus par cietušajam bērnam sniegto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 537) 5., 7. un 8. punkts. Noteikumu projekts neparedz nedz plašāku, nez mazāku personas datu apjomu, kāds apstrādājams minētā nolūka sasniegšanai. Līdz ar to personas datu apstrādes nepieciešamības pamatojums nav nepieciešams, jo tas sniegts MK noteikumu Nr. 537 "Kārtība, kādā atmaksā valsts izdevumus par cietušajam bērnam sniegto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu" anotācijā. Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanas izdevumu piedziņas nolūkam platformai “DigiSoc” sniedz tikai MK noteikumu Nr.537 7.2. apakšpunktā noteiktus datus.
Ģimenes rehabilitācijas plāns bērna rehabilitācijas laikā satur ziņas par: plānoto darbu ar ģimeni, plānotiem pasākumiem situācijas uzlabošanā, iespējamo (plānoto) bērna dzīves vietu pēc rehabilitācijas un citu būtiska informāciju par bērnu (piemēram, procesu atkarība, bērnam ir tendence uz klaiņošanu, agresīva uzvedība, kaitējoša seksuāla uzvedība, veģetārietis utt.).
Personas datu un veselības datu apstrādes tiesiskais pamats starpinstitucionālās sadarbības programmas "Bērna māja" ietvaros paredzēto pakalpojumu nodrošināšanai ir Regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts, 9. panta 2. punkta h) apakšpunkts, Bērnu tiesību aizsardzības likuma 52.1 panta pirmā, trešā un ceturtā daļa, MK. 608 "Kārtība, kādā tiek īstenota starpinstitucionālās sadarbības programma "Bērna māja"" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 608) 7., 8., 15., 16., 17., 18., 19., 20., 21., 23., 24., 28. un 34. punkts. Noteikumu projekts paredz tādu personas datu un veselības datu apstrādi un tādā apjomā, kāds noteikts MK noteikumos Nr. 608. Līdz ar to personas datu apstrādes nepieciešamības pamatojums nav nepieciešams, jo tas sniegts MK noteikumu Nr. 608 anotācijā. Ar noteikumu projekta 28.1.2.1. apakšpunktā minētajām “ziņām par to, kur notikusi piedzīvotā vardarbība (vide)”, tiek saprastas ziņas par to, vai, piemēram, vardarbība notikusi ģimenē vai ārpus ģimenes. Minētais termins neaptver ziņas par vardarbības veicēja saistību ar cietušo bērnu.
Sociālā mentora pakalpojums šo noteikumu izpratnē ietver sevī: sociālā mentora pakalpojumu līdz trim stundām nedēļā socializēšanās un patstāvības prasmju apguvei; personas interesēm un vajadzībām atbilstošus biheiviorālās pārmaiņas motivējošus pasākumus, apmaksājot ēdināšanu, kultūras pasākumus, sporta nodarbības un cita veida motivācijas pasākumus. Personas datu un veselības datu apstrādes tiesiskais pamats sociālā mentora pakalpojuma nodrošināšanai ir SPSPL 3. panta pirmā un otrā daļa, 4. panta trešā daļa, 9. panta pirmā un 3.1 daļa, 11. panta pirmās 2. un 3. punkts, 12. panta otrā un trešā daļa, Pašvaldību likuma 44. panta otrā daļa, MK noteikumu Nr. 138 9., 10., 11., 19. punkts, 20.1. apakšpunkts, 24. un 29. punkts, MK noteikumu Nr. 338 5. punkts, Ministru kabineta 2005. gada 15. novembra noteikumu Nr. 857 “Noteikumi par sociālajām garantijām un atbalstu bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās” 24.11., 24.2 un 24.3 apakšpunkts. Noteikumu projekts neparedz plašāku personas datu apjoma apstrādi. Konkrēts apstrādājamais personas datu apjoms minētā nolūka sasniegšanai noteikts iepriekš minētajos normatīvajos aktos un attiecīgo pašvaldību saistošajos noteikumos.
Ziņas par noslēgtiem sociālo pakalpojumu līgumiem, kas ietver informāciju par institūciju, kas noslēgusi līgumu, noslēgtā līguma priekšmetu, veidu, datumu, numuru, summa un statuss, pakalpojuma sniegšanas periodu, maksājuma dati (maksājuma saņēmēja identifikācijas dati, maksājuma mērķis, rēķina numurs, bankas konts) apstrādā pamatojoties uz SPSPL 5. panta ceturto daļu, 8. panta ceturto un piekto daļu, 37. pantu, Grāmatvedības likuma 11. panta piektās daļas 6. un 7. punktu, MK 2003. gada 27. maija noteikumu Nr. 275 "Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta" 2. un 3. punktu.
Personas datu un veselības datu apstrādes tiesiskais pamats materiālā atbalsta izvērtēšanai ir Regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts, 9. panta 2. punkta b) apakšpunkts, SPSPL 9. panta 3. un 3.1 daļa, 11. panta pirmās daļas 5. punkts, 12. panta pirmās daļas 3. punkts, otrā un trešā daļa, 23. panta otrā daļa, 35. panta pirmā, otrā, trešā un ceturtā daļa, 36. panta pirmā, otrā, otrā prim, ceturtā, piektā un septītā daļa, MK 2020. gada 17. decembra noteikumu Nr. 809 "Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu" 2., 3., 10.1, 10.2, 11. un 13. punkts, un attiecīgo pašvaldību saistošie noteikumi par sociālās palīdzības un brīvprātīgas iniciatīvas pabalstiem. Noteikumu projekts neparedz plašāku personas datu apjoma apstrādi. Šobrīd informācija par mājsaimniecībām piešķirto sociālo palīdzību un cita veida pabalstiem netiks administrēta platformā “DigiSoc”, taču veicot sociālo darbu ar personu vai piešķirot sociālo pakalpojumu sociālais darbinieks, kurš veic izvērtēšanu varēs izvērtēt, kāds atbalsts ir piešķirts mājsaimniecībai (ģimenei vai personai), ja tas ir nepieciešams sociālā gadījuma vadīšanas procesā vai sociālā pakalpojuma piešķiršanai. Konkrēts apstrādājamais personas datu apjoms materiālā atbalsta nodrošināšanai noteikts iepriekš minētajos normatīvajos aktos un attiecīgo pašvaldību saistošajos noteikumos.
Personas dati par personas saistībām ar tiesību subjektiem, kurā viņa ir dalībnieks, amatpersona, prokūrists vai patiesais labuma guvējs, kā arī datus par noslēgtiem laulības līgumiem apstrādā pamatojoties uz SPSPL 36. panta pirmās daļas 1., 2. punktā noteikto, ka arī pamatojoties uz MK noteikumos Nr. 809 2. pielikumā noteikto, proti, pie ienākumu un materiālā stāvokļa izvērtēšanas, aizpildot iztikas līdzekļu deklarāciju, sociālā darba speciālistam ir jāizvērtē minētie dati. Noteikumu projektā noteikto personas datu apstrādes nolūku sasniegšanai tiks apstrādāts tikai un vienīgi laulības līguma esamības fakts (nevis to saturs) un personas saistību fakts ar tiesību subjektiem, kurā viņa ir dalībnieks, amatpersona, prokūrists vai patiesais labuma guvējs.
Personas datu un veselības datu apstrādes tiesiskais pamats brīvprātīgās iniciatīvas sociālo pakalpojumu nodrošināšanai ir Regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts, 9. panta 2. punkta b) un h) apakšpunkts, SPSPL 3. panta trešā daļa, 4. panta pirmā un trešā daļa, 9. panta 1.2 daļa, 11. panta pirmās 2., 3. un 5. punkts, 12. panta otrā, trešā, septītā un astotā daļa, Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 9. punkts un 44. panta otrā daļa, MK noteikumu Nr. 138 9., 10. un 11. punkts, MK noteikumu Nr. 338 5. un 155. punkts. Noteikumu projekts neparedz plašāku personas datu apjoma apstrādi. Konkrēts apstrādājamais personas datu apjoms brīvprātīgās iniciatīvas sociālo pakalpojumu nodrošināšanai noteikts attiecīgo pašvaldību saistošajos noteikumos.
Noteikumu projekts paredz, ka šo noteikumu 5.1.1., 5.3.2.1., 5.3.2.4., 5.3.2.5., 5.3.2.6., 5.3.2.7., 5.3.2.8., 5.3.2.12.1. un 5.4.1. apakšpunktā, 7. (izņemot šo noteikumu 5.1.10.1., 5.1.10.3., 5.1.10.5., 5.2.6., 5.3.2.7., 5.3.2.8., 5.3.2.11., 5.3.2.13., 5.3.2.14., 7.1.2., 7.1.3., 7.1.4 ., 7.1.5., 7.1.6., 7.1.8. un 7.4.2. apakšpunktu) punktā minētos datus par no valsts budžeta apmaksātiem pakalpojumiem platformā "DigiSoc" iegūs no ministrijas pārziņā esošās informācijas sistēmas SPOLIS un tie tiks apstrādāti, lai pieņemtu lēmumu par attiecīgā sociālā pakalpojuma, sociālās palīdzības un materiālā atbalsta piešķiršanai. Proti, no informācijas sistēmas SPOLIS tiks iegūta informācija par klientam piešķirtajiem no valsts budžeta apmaksātiem pakalpojumiem, piemēram: paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojumiem; surdotulka pakalpojumiem; sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem, ko saņem – personas ar dzirdes un redzes invaliditāti; psihosociālā rehabilitācijas pakalpojumiem; uzturošās terapijas pakalpojumiem; sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem, ko piešķir tiesa, vardarbību veikušām pilngadīgām personām; sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem vardarbībā cietušajam bērnam u.c. informācijas sistēmā SPOLIS esošiem no valsts budžeta apmaksātiem pakalpojumiem.
Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmas datus iegūst no Latvijas Atvērto datu portāla, jo atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 29. jūnija noteikumu Nr. 455 "Adresācijas noteikumi" 63. punktam Valsts zemes dienests nodrošina bez maksas piekļuvi Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmas datiem Latvijas Atvērto datu portālā.
Tiesām savu funkciju izpildei ir tiesības iegūt no platformas "DigiSoc" datu subjekta personas datus tādā apjomā, kāds ir nepieciešams attiecīgās lietas izspriešanai, ievērojot minimalitātes principu un citas ar personas datu apstrādi saistītās prasības.
Platformas "DigiSoc" datu aprites nodrošināšanai primāri tiks izmantota datu izplatīšanas un pārvaldības platforma, taču kopumā visi noteikumos minētie dati platformā "DigiSoc" tiks iekļauti, izmantojot kādu no Noteikumu projekta 32. punktā minētajiem datu saņemšanas veidiem.
DAGR plānotie datu avoti:
- Nodarbinātības valsts aģentūra,
- Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde,
- Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija,
- Izglītības un zinātnes ministrija,
- Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra.
Šo datu avotu integrācijas izstrāde caur DAGR platformu plānota no 2026. gada janvāra līdz 2026. gada aprīlim.
Noteikumu projekta 5.2.2.5.8. un 5.2.2.5.10. apakšpunktos norādītie personas dati platformā "DigiSoc" tiks iekļauti, izmantojot valsts informācijas sistēmu savietotāju. Informācijas apmaiņa notiks izmantojot valsts informācijas sistēmu savietotāja standartizētu informācijas un tehnoloģiju koplietošanas infrastruktūru atbilstoši Noteikumu projekta 32.4. apakšpunktam.
Platformas "DigiSoc" lietotājiem būs tiesības apstrādāt datus, līdz ar to ir tiesības veidot arī statistikas pārskatus, uz kā pamata ir iespējams veikt dažāda veida statistisko datu analīzi un plānošanu.
Platforma "DigiSoc" paredz izveidot datu analītikas rīku, kas nodrošinās risinājumu, kur datu analīze tiek veikta, izmantojot datu noliktavu. Risinājums nodrošinās datu analīzes funkcionalitāti, kas dod lietotājam ērtu piekļuvi datiem, atskaitēm un cita veida analītiskajai funkcionalitātei.
Platformā "DigiSoc" darbojas vienots datu ievades mehānisms, kas nodrošina, ka dati tiek ievadīti tikai vienreiz, glabāti centralizēti un ir pieejami platformas "DigiSoc" lietotājiem atbilstoši to piekļuves tiesībām, tostarp pašvaldību iestāžu līmenī.
Datu ievadei tiek izmantoti unificēti klasifikatori, kas kalpo kā vienots datu avots visai platformai, kā arī atsevišķos gadījumos ir pieejami arī iestāžu klasifikatori – katras iestādes līmenī.
Platforma "DigiSoc" nodrošina datu kvalitātes pārbaudes un izmanto automātisko aizpildi, lai samazinātu kļūdu iespējamību un manuālo darbu. Visi dati tiek ievadīti atbilstoši vienotiem standartiem un formātiem, kas garantē to savietojamību, precizitāti un uzticamību visā platformā.
Datu integrācija no platformas "DigiSoc" uz citām sistēmām tiks atrunāta savstarpēji noslēgtajos sadarbības un datu apmaiņas līgumos, ietverot arī konkrēto datu saņemšanas pamatojumu. Tas nozīmē, ka personas datu saņēmējs saņems tikai tādus personas datus, kādi ir paredzēti līgumā. Gadījumos, kad datu pieprasītājs ir institūcija, kurai nav sadarbības/ datu apmaiņas līguma, personas datus tā varēs pieprasīt, nosūtot parakstītu pieprasījumu, ietverot tajā arī datu pieprasīšanas pamatojumu. Datu pieprasījums tiks izvērtēts, ņemot vērā tajā ietverto pamatojumu. Atbilde uz šādu pieprasījumu kopā ar pieprasītajiem personas datiem, ja būs pieņemts lēmums tādus izsniegt, tiks izsniegti rakstveidā, ievērojot nepieciešamās procedūras personu datu nodošanas gadījumā.
Nosakot auditācijas pierakstu glabāšanas termiņus, ir ņemts vērā Fizisko personu datu apstrādes likuma 37. panta otrā daļā noteiktais, kas paredz, ka, ja pārzinim ir noteikts pienākums nodrošināt sistēmas auditācijas pierakstu uzglabāšanu, tie ir uzglabājami ne ilgāk kā vienu gadu pēc ieraksta izdarīšanas, ja normatīvie akti vai apstrādes raksturs nenosaka citādi. Ņemot vērā to, ka platformas “DigiSoc” pārzinim ar noteikumu projektu nosakāms pienākums nodrošināt auditācijas pierakstu glabāšanu, bet nedz normatīvie akti, nedz personas datu un veselības datu apstrādes raksturs nerada pamatu un nepieciešamību glabāt auditācijas pierakstus ilgāk nekā noteikts Fizisko personu datu apstrādes likuma 37. panta otrajā daļā, tad to glabāšanas termiņš nosakāms 1 gads pēc ieraksta izdarīšanas.
Platformā "DigiSoc" noteiktie personas dati Latvijas Nacionālajam arhīvam tiek nodoti atbilstoši vispārīgai normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai.
Nodrošinot datu subjekta tiesības, datu aizsardzības principu ievērošanu, pārziņiem, veicot personas datu apstrādi, tai skaitā nododot personas datus saņēmējiem, ir jāievēro un jāīsteno šādi tehniskie un organizatoriskie pasākumi:
- Jāizstrādā un jāapstiprina personas datu aizsardzības un ar informācijas tehnoloģiju drošību saistītus iekšējos noteikumus, kurus ir pienākums ievērot ikkatram pārziņa nodarbinātajam. Šiem iekšējiem noteikumiem jāparedz personas datu apstrādes un aizsardzības prasības, lai izpildītu Regulā noteiktus uz pārzini attiecināmus pienākumus un nodrošinātu personas datu drošību;
- Jāievieš piekļuves kontroles sistēma gan attiecībā uz papīra, gan elektroniski apstrādātiem personas datiem un veselības datiem, kas tiek piemērota visiem lietotājiem, kuriem ir pieeja datu subjekta (klienta) personas datiem un veselības datiem, un kas ļauj izveidot, apstiprināt, caurlūkot un dzēst lietotāju kontus, kā arī atļaut vai liegt piekļuvi papīra formātā apstrādātiem datiem. Ir ieviests divfaktoru autentifikācijas mehānisms. Katrai lomai jābūt piešķirtām speciālās piekļuves tiesības, kas piešķirtas saskaņā ar „nepieciešamība zināt darba pienākumu izpildei” (angl. – „need to know") principu. Proti, personas datiem un veselības datiem jāpiekļūst tikai tiem pārziņa nodarbinātiem, kuriem šī personas datu saturošā informācija ir nepieciešama amata pienākumu veikšanai. Ja attiecīgā klienta personas datu saturoši dokumenti un informācija nav nepieciešami amata pienākumu veikšanai, tad tos ir aizliegts jebkādā veidā apstrādāt;
- Visiem pārziņa nodarbinātiem jābūt noteiktam konfidencialitātes ievērošanas pienākumam, un tiem rakstveidā jāapņemas ievērot personas datu konfidencialitāti;
- Ir pieņemta kārtībā, kā nodarbinātos informē par pienākumu neizpaust personas datus (tostarp pēc darba vai citu tiesisko attiecību izbeigšanās). Šis informācijas izpaušanas aizliegums jābūt noteiktam personas datu aizsardzības sistēmas noteikumos, darba līgumos vai iekšējos darba kārtības noteikumos;
- Ļoti liela nozīme personas datu apstrādes procesā ir nodarbināto cilvēciskajam faktoram. Proti, nodarbinātais personas datu apstrādi neatbilstoši Regulā noteiktajām prasībām var veikt kļūdaini, nezināšanas dēļ vai personīgiem mērķiem. Apzinoties šo risku, pārziņiem regulāri jāveic savu nodarbināto apmācības personas datu aizsardzības un informācijas tehnoloģiju drošības jomā, informējot par jautājumiem, kas ikdienā būtu jāievēro, un jāpievērš uzmanība, lai neiestātos personas datu aizsardzības pārkāpums un informācijas tehnoloģiju drošības incidents. Apmācībās jāietver arī jautājumus par rīcību personas datu aizsardzības pārkāpuma un informācijas tehnoloģiju drošības incidenta konstatēšanas gadījumā. Proti, nodarbinātie jāapmāca kā rīkoties, lai maksimāli ātri šo incidentu, tai skaitā, kas attiecas uz neatļautu piekļuvi platformā "DigiSoc" esošiem personas datiem, novērstu un minimizētu riskus datu subjekta tiesībām un brīvībām;
- Pārziņa iekšējos normatīvajos aktos (personas datu apstrādes mērķu reģistrs, personas datu aizsardzības sistēmas noteikumi) jānosaka personas datu un veselības datu glabāšanas termiņus, ievērojot arī ārējos normatīvajos aktos noteiktus termiņus;
- Jābūt apstiprinātai personas datu aizsardzības pārkāpuma pārvaldības procedūrai, kas paredz kārtību, kādā varētu izmeklēt, novērtēt un informēt par notikušo incidentu uzraudzības iestādi un datu subjektus Regulā noteiktajā kārtībā un termiņos;
- Pastāvīgi jābūt ieceltam datu aizsardzības speciālistam, par ko ir jāinformē arī Datu valsts inspekciju;
- Atkarībā no iespējamā apdraudējuma riska pārziņiem jānodrošina pietiekamu telpu, kurā glabājas personas dati papīra formā, serveru un serveru telpu aizsardzību pret fiziskiem apdraudējumiem (t.sk. neatbilstošiem klimatiskajiem apstākļiem, ugunsgrēku, plūdiem, elektroenerģijas padeves pārtraukumiem, tīšiem bojājumiem), nepieciešamības gadījumā, ierīkojot ugunsdzēsības signalizāciju, automātiskās ugunsdzēšanas sistēmu, uzstādot alternatīvās strāvas padeves iekārtas un gaisa dzesēšanas iekārtas;
- Pārziņiem jāapstrādā personas datus un veselības datus tā, lai tiem nevarētu nesankcionēti un iemānīti piekļūt, pieslēgties vai bojāt ar pārziņiem nesaistītas personas, kā arī, lai tiem nevarētu nesankcionēti piekļūt, pieslēgties un bojāt, vai nejauši aiz neuzmanības bojāt pārziņa nodarbinātie vai apmeklētāji, nodrošinot jau iepriekš minētus piekļuves tiesību ierobežojošus pasākumus;
- Datu subjektu personas dati glabājami mākonī Eiropas Savienībā;
- Pārziņiem veikt novērtējumu par ietekmi uz datu aizsardzību (turpmāk - NIDA), jo tie veiks veselības datu apstrādi plašā mērogā. Saskaņā ar Regulas 35. panta 3. punkta b) apakšpunktu NIDA ir obligāti veicams. Šobrīd šāds NIDA nav veikts, bet tiks veikts pirms personas datu un veselības datu apstrādes uzsākšanas platformā "DigiSoc".
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
Ministrija slēdz vienošanas par piekļuvi platformai "DigiSoc" (izveido lietotāju, kuram piešķir platformas "DigiSoc" izmantošanas tiesības) ar pašvaldībām un citām iestādēm atbilstoši Noteikumu projekta 36. punktā noteiktajam. Līgumos ar pašvaldībām ministrija ir tiesīga noteikt deleģējumu pašvaldībām veidot lietotājus (slēgt vienošanās par piekļuvi platformai "DigiSoc") ar sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kuri nodrošina pašvaldībā sociālos pakalpojumus. Gadījumos, kad sociālo pakalpojumu sniedzējiem jau ir noslēgti līgumi ar pašvaldībām pirms platformas “DigiSoc” ieviešanas, līgumus ir jāpapildina ar atrunu par platformas “DigiSoc” izmantošanu, ja pašvaldība vēlēsies, lai sociālo pakalpojumu sniedzējs turpmāk administrētu sniegtos pakalpojumus platformā “DigiSoc”.
Pielikumi